P10_TA(2025)0200Stāvoklis Kolumbijā pēc neseno teroraktu viļņaEiropas Parlamenta 2025. gada 11. septembra rezolūcija par stāvokli Kolumbijā pēc neseno teroraktu viļņa (2025/2855(RSP))Eiropas Parlaments,

–ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kolumbiju,

–ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Kajas Kallasas piezīmes Eiropas Parlamenta 2025. gada 17. jūnija plenārsēdē pēc tam, kad protesta laikā no aizmugures tika nošauts Kolumbijas senators Miguel Uribe Turbay, apdraudot demokrātiskos procesus un mieru Kolumbijā,

–ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta runaspersonas 2025. gada 11. augusta paziņojumu pēc senatora Miguel Uribe Turbay nāves Kolumbijā,

–ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša pārstāvja 2025. gada 11. augusta paziņojumu,

–ņemot vērā Delegācijas attiecībām ar Andu Kopienas valstīm prezidija 2025. gada 12. augusta paziņojumu par neseno politiskās vardarbības vilni Kolumbijā, tostarp Kolumbijas senatora Miguel Uribe Turbay slepkavību,

–ņemot vērā Interamerikas Cilvēktiesību komisijas (IACHR) paziņojumus par Kolumbiju un jo īpaši 2025. gada 15. augusta paziņojumu “IACHR nosoda Miguel Uribe Turbay slepkavību Kolumbijā un aicina valsti garantēt politisko līderu drošību”,

–ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas Ģenerālsekretariāta 2025. gada 11. augusta paziņojumu sakarā ar Kolumbijas senatora Miguel Uribe Turbay došanos mūžībā,

–ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. un 4. punktu,

A.tā kā gadu desmitiem un jo īpaši pašreizējās eskalācijas rezultātā Kolumbijā ir vērojama pastāvīga un mainīga bruņotas un teroristu vardarbības dinamika, savukārt drošības situācija, sabiedriskā kārtība un humanitārie apstākļi ir pastāvīgi pasliktinājušies gan lauku, gan pilsētu teritorijās, palielinoties piespiedu pārvietošanas, pārvietošanās ierobežojumu, bērnu vervēšanas un slaktiņu skaitam;

B.tā kā, neraugoties uz 2016. gada miera līgumu, pašreizējā vardarbības un teroristu uzbrukumu eskalācija ir satraucoša un ir cieši saistīta ar nelikumīgiem bruņotiem grupējumiem, piemēram, ELN (Nacionālā atbrīvošanas armija) un FARC (Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki) disidentiem, tostarp ietekmīgo Segunda Marquetalia frakciju, Estado Mayor Central frakciju, ko vada tā dēvētais Iván Mordisco, un organizētās noziedzības grupu Clan del Golfo, kas turpina paplašināt savu kontroli visā Kolumbijā; tā kā šie grupējumi gūst labumu no narkotiku tirdzniecības, izspiešanas, cilvēku nolaupīšanas, nelegālas izrakteņu ieguves un pārrobežu kontrabandas, novirzot šos ieņēmumus terorisma un uzbrukumu civiliedzīvotājiem finansēšanai un izmantojot arvien sarežģītākas metodes, piemēram, dronus ar sprāgstvielām; tā kā militārie dati liecina, ka Kolumbijā 2024. gadā notika 108 dronu uzbrukumi, savukārt šogad līdz šim ir ziņots par 118 uzbrukumiem; tā kā dronus izmanto gan sprāgstvielu nomešanai, gan armijas karaspēka un narkotiku sūtījumu apkārtnes novērošanai;

C.tā kā visu gadu ir notikuši daudzi teroristu uzbrukumi gan drošības spēkiem, gan civiliedzīvotājiem, tostarp slaktiņu vilnis 2025. gada janvārī Ziemeļsantanderas Katatumbo reģionā, ko izraisīja sadursmes starp ELN vienībām un FARC disidentu frakcijām un kur tika nogalināti vismaz 80 cilvēki, tostarp civiliedzīvotāji, un pārvietoti tūkstošiem cilvēku; tā kā citi nesenāki uzbrukumi 2025. gada augustā ietvēra automašīnā ievietotu spridzekli Kali, kas ir trešā lielākā Kolumbijas pilsēta, kā rezultātā tika nogalināti seši cilvēki un ievainoti vairāk nekā 60, un teroristu uzbrukumu Antjokijā, kur FARC disidenti no Estado Mayor Central, ko vada tā dēvētais Iván Mordisco, notrieca helikopteru, nogalinot vismaz 12 policistus, kuri veica kokas izskaušanas operāciju;

D.tā kā 2025. gada 7. jūnijā Bogotā demonstrācijas laikā slepkavības mēģinājumā cieta ievērojamais opozīcijas senators un prezidenta amata kandidāts no Centro Democrático partijas Miguel Uribe Turbay; tā kā, neraugoties uz sniegto medicīnisko palīdzību, šo ievainojumu dēļ 2025. gada 11. augustā viņš nomira; tā kā vairāku mēnešu laikā pirms uzbrukuma Miguel Uribe Turbay un viņa juridiskā komanda bija iesnieguši Valsts aizsardzības vienībai (UNP) vairāk nekā 20 oficiālus pieprasījumus pastiprināt aizsardzību, brīdinot par ticamiem draudiem viņa dzīvībai, un pēdējais pieprasījums tika iesniegts tikai divas dienas pirms viņa sašaušanas; tā kā UNP atkārtoti atteicās palielināt viņa aizsardzību un pašā uzbrukuma dienā viņu aizsargāja tikai trīs drošības aģenti; tā kā nozieguma plānotāji un motīvi joprojām nav noskaidroti;

E.tā kā 2025. gada 7. septembrī Kolumbijas armija paziņoja, ka Kaukas reģionā, kas ir partizānu un narkotiku tirdzniecības grupējumu pārņemta teritorija, kā ķīlnieki ir sagrābti 72 karavīri; tā kā pēc tam viņi tika atbrīvoti;

F.tā kā šie notikumi ir daļa no koordinētiem uzbrukumiem, kas saasina situāciju valstī, un tie liecina par nelegālo bruņoto grupējumu spēju tieši apdraudēt Kolumbijas iestādes un demokrātiju ar skaidru nodomu radīt nestabilitāti pirms gaidāmajām vēlēšanām 2026. gadā;

G.tā kā valsts prezidentūra un citi politiskie dalībnieki ir palielinājuši polarizāciju, izmantojot šķeltniecisku un agresīvu diskursu; tā kā šāda retorika ir pastiprinājusi politisko polarizāciju, izraisījusi plašu nosodījumu un izveidojusi vardarbīgu politisko klimatu; tā kā senatora Miguel Uribe Turbay juridiskā grupa iesniedza oficiālu kriminālsūdzību, jo tika apšaubītas senatora Miguel Uribe Turbay demokrātiskās pilnvaras un tika piesaukts viņa ģimenes mantojums; tā kā prezidents šos apgalvojumus noliedza;

H.tā kā narkotiku karteļi un transnacionālas noziedzīgas struktūras, tostarp Cártel de los Soles Venecuēlā un citi nelegāli grupējumi, atbalsta terorismu, uzturot bruņotus grupējumus Kolumbijā un ārpus tās un piegādājot tiem ieročus, nodrošinot finanšu plūsmas un drošas patvēruma vietas pāri robežai, tādējādi padziļinot nestabilitāti reģionā un apdraudot Kolumbijas suverenitāti un demokrātiju;

I.tā kā ASV Valsts kases departaments ir noteicis Cártel de los Soles, kas, iespējams, ir Nicolás Maduro un citu augsta ranga militārā režīma amatpersonu, tostarp Diosdado Cabello, Jorge Rodríguez, Delcy Rodríguez un ģenerāļa Padrino López vadītais noziedzīgais tīkls Venecuēlā, par īpaši izveidotu globālu teroristu grupējumu, ņemot vērā tā lomu narkotiku tirdzniecības un terorisma veicināšanā, tostarp FARC disidentu ražotā kokaīna kontrabandā uz ASV un Eiropu, sniedzot materiālu atbalstu un piesaistot valsts iestādes, lai korumpētu militārās un tiesu iestāžu amatpersonas;

J.tā kā saskaņā ar jaunākajiem ANO datiem kokaīna ražošana Kolumbijā ir sasniegusi rekordaugstu līmeni, un tam ir pastarpināta ietekme uz visu Latīņameriku, Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropu;

K.tā kā daži bruņoti grupējumi, kas darbojas Kolumbijā, piemēram, ELN, jau ir iekļauti ES teroristisko organizāciju sarakstā; tā kā, lai gan FARC tika svītrota no minētā saraksta pēc 2016. gada miera līguma, mainīgā drošības konteksta rezultātā ir parādījušies jauni vardarbīgi dalībnieki, kas saskaņā ar ES tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem nepārprotami tiek kvalificēti kā teroristu organizācijas; tā kā tas jo īpaši attiecas uz FARC disidentu frakcijām, jo īpaši Estado Mayor Central, kas veic sistemātiskus uzbrukumus civiliedzīvotājiem un drošības spēkiem, kā arī uz transnacionālām noziedzīgām struktūrām, piemēram, Clan del Golfo un Cártel de los Soles, kuras atbalsta teroristu darbības un nodrošina pajumti un drošas patvēruma vietas pāri robežām;

L.tā kā pēc tā dēvētās “totālā miera stratēģijas” paradoksālā kārtā ir palielinājusies šo nelikumīgo grupējumu aktivitāte un organizētās noziedzības izplatība un varas iegūšana teritorijās, kurās valsts iestāžu klātbūtne vēsturiski ir bijusi neliela; tā kā Kolumbijas iestādes ir centušās uzlabot drošības operācijas, lai cīnītos pret nelikumīgām disidentu grupām;

M.tā kā nelikumīgi bruņoti grupējumi, tostarp partizāni, disidenti un no paramilitāriem grupējumiem atšķēlušās grupas, pastāvīgi pārkāpj starptautiskās humanitārās tiesības un ir tieši saistīti ar plaši izplatītās vardarbības un nesodāmības pieaugumu Kolumbijā, kas cita starpā skar politiskās partijas, cilvēktiesību aizstāvjus, žurnālistus un sociālos līderus; tā kā pašreizējais vardarbības vilnis skar vairāk cilvēku plašākā teritorijā un arvien lielākā skaitā dažādu vietu nekā iepriekšējos bruņotā konflikta posmos;

N.tā kā Kolumbijas Ombuda birojs (Defensoría del Pueblo) apstiprināja, ka 2025. gada pirmajos piecos mēnešos visā valstī nogalināto cilvēktiesību aizstāvju un sociālo līderu kopskaits sasniedz 81; tā kā Global Witness un Front Line Defenders ziņo, ka Kolumbija ir visbīstamākā valsts pasaulē cilvēktiesību aizstāvjiem un ka no 324 cilvēktiesību aizstāvjiem, kas nogalināti visā pasaulē laikposmā no 2024. gada janvāra līdz 2025. gada septembrim, 157 tika nogalināti Kolumbijā; tā kā prezidentūra plāno ierosināt budžeta samazinājumu Kolumbijas Ombuda birojam, kas kopš tā izveides 1992. gadā ir dokumentējis vairāk nekā 1500 cilvēktiesību aizstāvju un citu personu slepkavības, tā kā tas tieši ietekmēs cilvēktiesību aizsardzību valstī laikā, kad palielinās vardarbība un tuvojas kritiski svarīgas vēlēšanas;

O.tā kā 2025. gada pirmajā pusgadā Kolumbijā vardarbība skāra 1,45 miljonus cilvēku — četras reizes vairāk nekā tajā pašā periodā 2024. gadā — un vairāk nekā 70 200 cilvēku tika piespiedu kārtā pārvietoti, kas ir par 30 % vairāk nekā visā 2024. gadā; tā kā ziņojumi liecina, ka tiek pastiprināti vervēti bērni un izmantotas kājnieku mīnas;

P.tā kā 2025. gadā novērošanas centrs Indepaz dokumentēja 52 masu slepkavības, kurās kopumā bojā gājuši 172 cilvēki, un Kolumbijas Ombuda birojs apzināja vismaz 11 kritiskas ārkārtas humanitārās situācijas, kuras izraisījis bruņotas vardarbības pieaugums, ko rada vismaz 10 nelikumīgu bruņotu grupējumu iekšējā šķelšanās un paplašināšanās, kā rezultātā tie tagad ir klātesoši vairāk nekā 73 % valsts teritorijas (809 pašvaldību teritorijās), tā kā saskaņā ar militārās izlūkošanas ziņojumu, uz kuru atsaucas viens no valsts vadošajiem laikrakstiem El Tiempo, 2025. gada pirmajā pusē nelegālo grupējumu dalībnieku skaits palielinājās par vairāk nekā 1000 cilvēkiem, kopumā valsts mērogā sasniedzot gandrīz 22 000 dalībnieku; tā kā pašlaik šie grupējumi, iespējams, atrodas 562 pašvaldībās 29 Kolumbijas departamentos (no kopumā 32 departamentiem);

Q.tā kā ES un Parlaments ir ļoti atbalstījuši 2016. gada miera procesu Kolumbijā; tā kā ES ir atkārtoti apliecinājusi savu politisko un finansiālo apņemšanos atbalstīt Kolumbijas miera procesu un turpina uzraudzīt tā īstenošanu; tā kā Kolumbijas iedzīvotāji referendumā noraidīja šo priekšlikumu;

R.tā kā spēcīga un demokrātiska Kolumbija ir vitāli svarīga reģiona stabilitātei un drošībai Latīņamerikā,

1.visstingrākajā veidā nosoda Kolumbijas senatora un prezidenta amata kandidāta Miguel Uribe Turbay slepkavību un izsaka līdzjūtību viņa ģimenei un tuviniekiem;

2.uzsver, ka Miguel Uribe Turbay slepkavība nav atsevišķs traģisks gadījums, bet gan daļa no plašākas politiskās iebiedēšanas un vardarbības gaisotnes Kolumbijā; atkārtoti pauž atbalstu visiem Kolumbijas iedzīvotājiem, kuri iestājas pret vardarbību un pieprasa nākotni, kurā nepastāv korupcija un noziedzīgas vienošanās;

3.turklāt nosoda un pauž nožēlu par neseno teroristu uzbrukumu vilni, kā arī politisko dalībnieku, sabiedrisko darbinieku, cilvēktiesību aizstāvju, žurnālistu, sociālo līderu un drošības spēku pārstāvju nogalināšanu un vispārēju vardarbības eskalāciju, kas ir satricinājusi Kolumbiju un ļoti negatīvi ietekmē valsts sociālo kohēziju un stabilitāti;

4.izsaka līdzjūtību to daudzo upuru ģimenēm, no kuriem liela daļa bija drošības spēku darbinieki, kā arī Kolumbijas iedzīvotājiem;

5.aicina iestādes pēc iespējas pilnīgāk izmeklēt šos teroristu uzbrukumus, tostarp Miguel Uribe Turbay slepkavību, lai vainīgos varētu saukt pie atbildības; uzsver, ka, lai sauktu pie atbildības vainīgos, iestādēm ir jāuzsāk izmeklēšana ne tikai pret personām, kas veikušas šos aktus, bet arī pret to plānotājiem un veicinātājiem;

6.mudina Kolumbijas iestādes apzināt satraucošās vardarbības eskalācijas un teroristu uzbrukumu motīvus un visus faktorus, turpināt risināt konflikta pamatcēloņus, nodrošināt cilvēktiesību pilnīgu aizsardzību visā Kolumbijā un veidot miera un dialoga kultūru konfliktu atrisināšanai;

7.ar dziļām bažām norāda uz organizētās noziedzības un teroristu grupējumu neselektīvo darbību izplatīšanos un nostiprināšanos Kolumbijas reģionos, kas robežojas ar Venecuēlu; uzsver, ka šīs teritorijas ir kļuvušas par narkotiku tirdzniecības, ieroču kontrabandas un naudas atmazgāšanas koridoriem, ko veicina transnacionālas struktūras, piemēram, Cártel de los Soles, un ka Amerikas Savienotās Valstis ir izvirzījušas apsūdzības un piemērojušas sankcijas Venecuēlas režīma augstākā ranga amatpersonām viņu dokumentētās līdzdalības dēļ; uzsver, ka šī pārrobežu saikne ne tikai veicina terorismu un stiprina Kolumbijas nemiernieku un disidentu grupējumus, bet arī tieši apdraud reģionālo stabilitāti, demokrātisko pārvaldību un Kolumbijas suverenitāti; mudina Kolumbijas iestādes izmeklēt karteļu finansēšanu un saukt pie atbildības to līdzdalībniekus Kolumbijā, jo īpaši sekojot līdzi karteļu izmantotajām transnacionālajām finanšu plūsmām caur bankām, zelta ieguves uzņēmumiem un čaulas sabiedrībām un apturot šīs plūsmas, modernizēt uzraudzību un pastiprināt narkotiku apkarošanas operācijas, kā arī uzlabot reģionālo sadarbību un kopīgus izlūkošanas mehānismus;

8.atzinīgi vērtē šajā jomā sniegtos konkrētos ES dalībvalstu ieguldījumus, piemēram, Itālijas “Falcone-Borsellino” iniciatīvu, kuras mērķis ir palīdzēt Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm apkarot pārrobežu organizēto noziedzību, nodrošinot tehnisko atbalstu un palīdzību, apmācību un labu praksi tiesiskuma un drošības jomā;

9.uzskata, ka prezidentūras un citu politisko dalībnieku izplatītie musinošie paziņojumi ir veicinājuši polarizāciju, politisko vardarbību, naida runu un nestabilitāti valstī; aicina Kolumbijas iestādes, politiskos līderus un pilsonisko sabiedrību darīt visu iespējamo, lai nepieļautu vardarbības eskalāciju, pastiprināt drošības pasākumus un atturēties no polarizācijas saasināšanas ar musinošiem paziņojumiem; atgādina Kolumbijas iestādēm par steidzamo nepieciešamību aizsargāt politiskos dalībniekus, sabiedriskus darbiniekus, cilvēktiesību aizstāvjus, žurnālistus un visus pilsoņus, kas izmanto savas demokrātiskās tiesības, un prasa nekavējoties veikt pasākumus, lai stiprinātu viņu aizsardzību;

10.pauž bažas par dokumentēto politiskās vardarbības pret kandidātiem un līderiem pieaugumu 2025. gadā, kas var apdraudēt vēlēšanu garantijas un sabiedrības uzticēšanos pārvaldes iestādēm; prasa iestādēm nodrošināt pārredzamu saziņu, pienācīgus resursus vēlēšanu iestādēm un stingrus drošības pasākumus, lai nodrošinātu, ka gaidāmās 2026. gada vēlēšanas tiek rīkotas brīvi un droši;

11.pauž bažas par to, ka joprojām pastāv nesodāmība un šķēršļi tiesu iestāžu pieejamībai nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu un aizskārumu gadījumos; uzsver, ka cīņa pret nesodāmību ir būtiska, lai nepieļautu noziedzīgu darbību un teroristu uzbrukumu atkārtošanos un garantētu politisko tiesību pilnīgu īstenošanu;

12.prasa stiprināt ANO augstā cilvēktiesību komisāra biroja klātbūtni Kolumbijā un pagarināt pilnvaras ANO pārbaudes misijai Kolumbijā;

13.aicina Padomi un PV/AP atjaunināt ES teroristu organizāciju sarakstu, lai atspoguļotu pašreizējo situāciju Kolumbijā un plašākā reģionā; mudina Padomi līdztekus pašreizējiem sarakstā uzskaitītajiem grupējumiem, piemēram, ELN, jo īpaši iekļaut Clan del Golfo, FARC disidentu frakcijas, jo īpaši Segunda Marquetalia un Estado Mayor Central, kā arī Cártel de los Soles, kas ir organizācija, kura Kolumbijas bruņotajiem teroristu grupējumiem sniedz atbalstu un nodrošina patvērumu un loģistiku; uzsver, ka šo dalībnieku atzīšana par teroristu organizācijām saskaņā ar ES tiesību aktiem ir būtiska, lai stiprinātu starptautisko sadarbību, samazinātu to finanšu tīklus un palielinātu atbalstu Kolumbijas iestādēm un demokrātijai, kā arī civiliedzīvotāju aizsardzībai;

14.atzīst tagad noslēgtā Eiropas trasta fonda mieram Kolumbijā pozitīvo ietekmi un aicina PV/AP, Komisiju un dalībvalstis atkārtoti apstiprināt un pastiprināt ES politisko, finansiālo un tehnisko atbalstu Kolumbijas miera procesam, atspoguļojot to nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, turpinot augsta līmeņa politisko iesaisti un turpinot darbu, ko veic ES īpašais sūtnis Kolumbijas miera procesā;

15.pauž bažas par ierosināto budžeta samazinājumu Kolumbijas Ombuda birojam un atkārtoti norāda, ka šīs finansējums ir būtisks cilvēktiesību aizsardzībai; aicina ES, jo īpaši Eiropas Ārējās darbības dienestu un tā delegāciju Kolumbijā, aktīvi atbalstīt starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu un valdības pienākumu aizsargāt civiliedzīvotājus;

16.uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Kolumbijas prezidentam, valdībai un parlamentam, Apvienoto Nāciju Organizācijai un Amerikas valstu organizācijai.