A.tā kā 2024. gada 26. septembrī Ungārijas ģenerālprokurors iesniedza pieprasījumu atcelt Ungārijā ievēlētā Eiropas Parlamenta deputāta Péter Magyar parlamentāro imunitāti saistībā ar apsūdzībām iespējamā vidēja smaguma noziedzīgā nodarījumā – mazāk vērtīga priekšmeta zādzībā, kas ir paredzēta 2012. gada Likuma C (Ungārijas Kriminālkodekss) 370. panta 1. punktā un 370. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

B.tā kā pieprasījumā ir norādīts, ka 2024. gada 21. jūnijā Péter Magyar atradās klubā Budapeštā, kur viņu atpazina cietusī persona, kura viņu ierakstīja video; tā kā pieprasījumā ir minēts arī tas, ka starp Péter Magyar un cietušo personu izraisījās neliela sadursme, kuras rezultātā Péter Magyar no cietušā rokas izrāva tālruni, lai izbeigtu filmēšanu, ielika to savā kabatā un devās prom; tā kā pēc tam sekoja otrs starp abām pusēm notikušais strīds, kas noslēdzās ar to, ka apsargi viņus aizveda no kluba; tā kā, neraugoties uz cietušās puses prasībām atdot tālruni, Péter Magyar esot cietušās personas tālruni iesviedis Donavā;

C.tā kā, atsaucoties uz lūgumu, policijas nirēji minēto tālruni, kura vērtība ir aptuveni 130 000 – 150 000 HUF, no Donavas izvilka un atgrieza cietušajam darba kārtībā;

D.tā kā Péter Magyar Eiropas Parlamentā tika ievēlēts 2024. gada jūnija Eiropas vēlēšanās; tā kā Ungārijas iestādes 2024. gada 14. jūnijā izsludināja Eiropas vēlēšanu rezultātus Ungārijā, tostarp – Péter Magyar to Eiropas Parlamenta deputātu vidū, kuri oficiāli ir pasludināti par ievēlētiem Ungārijā; tā kā Péter Magyar līdz ar to iespējamā pārkāpuma izdarīšanas un kompetento iestāžu veiktās izmeklēšanas laikā bija Eiropas Parlamenta deputāts;

E.tā kā inkriminētie noziedzīgie nodarījumi un no tiem izrietošais pieprasījums atcelt viņas imunitāti nedz ar viedokli, kuru Péter Magyar ir paudusi, nedz balsojumu, kuru viņa ir veikusi, pildot savus pienākumus Protokola (Nr. 7) par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta nozīmē, saistīti nav;

F.tā kā saskaņā ar Protokola (Nr. 7) par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta pirmās daļas a) punktu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

G.tā kā saskaņā ar Ungārijas Pamatlikuma 4. panta 2. punktu šīs valsts Nacionālās asamblejas deputātiem ir tiesības uz parlamentāro imunitāti; tā kā saskaņā ar 2012. gada Likuma Nr. XXXVI par Ungārijas parlamentu 79. panta 2. punktu personai, kas kā kandidāts ir reģistrēta ar galīgu un saistošu spēku, ir tāda pati imunitāte kā deputātiem, līdz vēlēšanu rezultāti kļūst galīgi un saistoši, un tā kā jebkurā gadījumā saskaņā ar minētā likuma 79. panta 1. punktu deputātiem ir imunitāte, sākot ar viņu ievēlēšanas dienu; tā kā saskaņā ar 2012. gada Likuma XXXVI par Ungārijas parlamentu 74. panta 1. punktu bez Ungārijas parlamenta iepriekšējas piekrišanas nevar nedz ierosināt, nedz turpināt kriminālprocesu, nedz, ja šajā lietā tiek noraidīts pieprasījums par imunitātes brīvprātīgu atcelšanu, – procesu par kriminālpārkāpumu, nedz deputātam var piemērot piespiedu līdzekļus;

H.tā kā saskaņā ar Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan tā ir uzskatāma par visa Eiropas Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantiju;

I.tā kā Protokola (Nr. 7) par imunitāti un privilēģijām Eiropas Savienībā paredzētās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret juridiskiem procesiem, kas tiek ierosināti par darbībām, kuras ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras atrauti no šiem pienākumiem skatīt nevar;

J.tā kā no EST judikatūras izriet, ka Parlamentam “ir ļoti plaša rīcības brīvība attiecībā uz virzienu, kādu tas vēlas piešķirt lēmumam, kas pieņemts pēc pieprasījuma atcelt imunitāti (..), jo šāds lēmums ir politisks” Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23, 59. punkts un citētā judikatūra.;

K.tā kā Péter Magyar ir Tisza partijas (Tisztelet és Szabadság Párt) priekšsēdētājs un – arī šīs partijas 2024. gada Eiropas vēlēšanu kandidātu saraksta lokomotīve; tā kā Péter Magyar ir bijis prominents Ungārijas valdības politikas un nostāju, tostarp attiecībā uz Savienību, oponents; tā kā fakti, kas ir imunitātes atcelšanas pieprasījuma pamatā, policijas veiktās izmeklēšanas veida pretrunīgums, tostarp Ungārijas Generālā prokurora nepilnīgā atbilde par iestāžu Péter Magyar lietā veikto darbību samērīgumu salīdzinājumā ar līdzīgām situācijām, kas ir saistītas ar mazāk vērtīgiem priekšmetiem, un skaidrības trūkums kompetento iestāžu atbildē par tā iespējamā noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, kurā Péter Magyar tika apsūdzēts, rada bažas par to, ka tiesvedības nolūks varētu būt bijis kaitēt Péter Magyar reputācijai;

L.tā kā tādēļ šķiet, ka šis ir tas gadījums, kad var konstatēt fumus persecutionis, proti, “konkrētus pierādījumus” Tiesas 2020. gada 17. septembra spriedums, Troszczynski/Parlaments, C-12/19 P, ECLI: EU:C:2011:725, 26. punkts;, kas liek domāt, ka attiecīgais tiesiskais process tika uzsākts ar mērķi kaitēt Péter Magyar politiskajai darbībai, un jo īpaši viņa kā Eiropas Parlamenta deputāta darbībai;

M.tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzētoVispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.,