A.tā kā Peštas centra rajona tiesa 2025. gada 21. marta vēstulē iesniedza pieprasījumu atcelt Péter Magyar , Ungārijā ievelēta Eiropas Parlamenta deputāta, imunitāti, pamatojoties iespējamu noziedzīgu nodarījumu, kas ir paredzēts 2012. gada Likuma Nr. C par Ungārijas Kriminālkodeksu 226. iedaļas, par nodarījumiem, kas ir izdarīti 2024. gada aprīlī krimināllietā par neslavas celšanu, ko kāda privāta krimālprocesa puse ir ierosinājusi pret Péter Magyar;

B.tā kā pieprasījumā ir norādīts, ka Péter Magyar tiek apsūdzēts tādu publisku izteikumu izdarīšanā, kas izskanēja kādas demonstrācijas laikā un satur nepatiesus apgalvojumus, un tādu baumu izplatīšanā, kas varētu kaitēt politiskās kustības Mi Hazánk Mozgalom un viena no tās priekšsēdētāja vietnieku, Ungārijas parlamenta deputāta, reputācijai; tā kā 2024. gada 13. maijā pret Péter Magyar tika uzsākts privāts kriminālprocess, pamatojoties uz kriminālsūdzību par neslavas celšanu;

C.tā kā Péter Magyar tika ievēlēts Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2024. gada jūnijā un laikā, kad pret viņu tika iesniegta kriminālsūdzība, aģitēja par ievēlēšanu par Eiropas Parlamenta deputātu;

D.tā kā iespējamie noziedzīgie nodarījumi un no tiem izrietošais pieprasījums atcelt viņa imunitāti nav saistīti nedz ar Péter Magyar pausto viedokli, nedz balsojumu, kas ir attiecīgi pausts un veikts, viņam pildot savus pienākumus Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta nozīmē;

E.tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta pirmās daļas a) punktu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

F.tā kā saskaņā ar Ungārijas Pamatlikuma 4. panta 2. punktu Ungārijas parlamenta deputātiem ir tiesības uz imunitāti; tā kā saskaņā ar 2012. gada Likuma Nr. XXXVI par Ungārijas parlamentu 79. panta 2. punktu personai, kas kā kandidāts ir reģistrēta ar galīgu un saistošu spēku, ir tāda pati imunitāte kā Ungārijas parlamenta deputātiem, līdz vēlēšanu rezultāti kļūst galīgi un saistoši, un tā kā jebkurā gadījumā saskaņā ar minētā likuma 79. panta 1. punktu deputātiem ir imunitāte, sākot ar viņu ievēlēšanas dienu; tā kā saskaņā ar 2012. gada Likuma Nr. XXXVI par Nacionālo asambleju 74. panta 1. punktu kriminālprocesu vai, ja imunitāte attiecībā uz konkrēto jautājumu netiek brīvprātīgi atcelta, procesu par kriminālpārkāpumiem var sākt vai turpināt un piespiedu līdzekļus saskaņā ar kriminālprocesu pret deputātu var piemērot tikai ar Nacionālās asamblejas iepriekšēju piekrišanu;

G.tā kā saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav deputāta personiska privilēģija, bet gan visa Eiropas Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija;

H.tā kā Protokolā Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā paredzētās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesvedību saistībā ar darbībām, kas tiek veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un ko nevar nošķirt no šādām darbībām;

I.tā kā no EST judikatūras izriet, ka Parlamentam “ir ļoti plaša rīcības brīvība attiecībā uz virzienu, kādu tas vēlas piešķirt lēmumam, kas pieņemts pēc pieprasījuma atcelt imunitāti (..), jo šāds lēmums ir politisks” Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23, 59. punkts un iepriekš citētā judikatūra.;

J.tā kā Péter Magyar ir Tisza partijas (Tisztelet és Szabadság Párt) priekšsēdētājs un arī ir šīs partijas 2024. gada Eiropas vēlēšanu kandidātu saraksta lokomotīve; tā kā politiskā kustība Mi Hazánk Mozgalom (Kustība Mūsu dzimtene) arī piedalījās 2024. gada Eiropas vēlēšanās un tāpēc to var uzskatīt par tiešu Péter Magyar politisko konkurentu; tā kā politiskos konkurentus politiskajās debatēs parasti pakļauj arvien lielākai kritikai un polemikai salīdzinājumā ar ikvienu pilsoni, kas nav politiski aktīvs; tā kā šķiet, ka saskaņā ar Ungārijas tiesību aktiem prasības par neslavas celšanas var uzsākt, gan pamatojoties uz krimināltiesībām, gan uz civiltiesībām, būtiski atšķiroties attiecīgajām juridiskajām sekām, tostarp ieslodzījumam; tā kā šajā gadījumā izvēle celt kriminālprasību rada šaubas par tās mērķi, kas var pārsniegt leģitīmo mērķi atlīdzināt iespējamo nodarīto kaitējumu, un norāda, ka izvirzītais mērķis pārsniedz minēto leģitīmo mērķi un patiesībā ir vērsts uz to, lai kaitētu Péter Magyar kā Eiropas Parlamenta deputāta reputācijai;

K.tā kā iepriekš minētie elementi rada nopietnas bažas par iespējamo nodomu kaitēt Péter Magyar politiskajai darbībai un jo īpaši viņa kā Eiropas Parlamenta deputāta darbībai;

L.tā kā tādēļ šķiet, ka šis ir tas gadījums, kad var konstatēt fumus persecutionis, proti, ir gūti “konkrēti pierādījumi” Tiesas 2020. gada 17. septembra spriedums, Troszczynski/Parlaments, C-12/19, ECLI: EU:C:2011:725, 26. punkts;, kas liecina, ka attiecīgās tiesvedības pamatā bija nodoms apdraudēt Péter Magyar politisko darbību, pieprasot atcelt imunitāti laikā, kad viņš kandidēja 2024. gada Eiropas vēlēšanās kā savas politiskās partijas saraksta vadītājs;

M.tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.,