A.tā kā 2024. gada 29. augustā Budapeštas II un III rajona tiesa iesniedza pieprasījumu atcelt Ungārijā ievēlētās Eiropas Parlamenta deputātes Klára Dobrev parlamenta deputāta imunitāti saistībā ar kriminālprocesu par neslavas celšanu, ko pret viņu ir ierosinājis privāts apsūdzības iesniedzējs;

B.tā kā saskaņā ar privāto apsūdzību 2024. gada 22. februārī Klára Dobrev sociālajos medijos publicēja fotogrāfiju, kurā bija redzams Ungārijas premjerministrs un privātais apsūdzības iesniedzējs, kopā ar ierakstu, ka privātais apsūdzības iesniedzējs “arī ir vainīgs pedofilijas skandālā”, kas tolaik bija aktuāls Ungārijā;

C.tā kā, ievietojot internetā fotogrāfiju, Klára Dobrev, iespējams, ir izdarījusi publisku neslavas celšanas nodarījumu saskaņā ar 2012. gada Likuma Nr. C par Ungārijas Kriminālkodeksu 226. panta 1. punktu un 226. panta 2. punkta b) apakšpunktu; tā kā saskaņā ar Ungārijas Kriminālkodeksa 231. panta 2. punktu par šo nodarījumu var sodīt tikai, ja ir iesniegta privāts prasības pieteikums;

D.tā kā 2019. gada Eiropas vēlēšanās Klára Dobrev tika ievēlēta Eiropas Parlamentā un iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā bija Eiropas Parlamenta deputāte;

E.tā kā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesvedību, kas tiek ierosināta par darbībām, kuras ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras atrauti no šiem pienākumiem skatīt nevar;

F.tā kā saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 5. panta 2. punktu, Parlaments, īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz privilēģijām un imunitāti, rīkojas tā, lai saglabātu savu demokrātiskas likumdevējas asamblejas integritāti un nodrošinātu tā deputātu neatkarību, viņiem veicot savus pienākumus;

G.tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus;

H.tā kā inkriminētie noziedzīgie nodarījumi un no tiem izrietošais pieprasījums atcelt viņas imunitāti nav saistīti nedz ar viedokli, kuru Klára Dobrev ir paudusi, nedz balsojumu, kuru viņš ir veikusi, pildot savus pienākumus Protokola (Nr. 7) par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta nozīmē;

I.tā kā saskaņā ar Protokola (Nr. 7) par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta pirmās daļas a) punktu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

J.tā kā atbilstoši Ungārijas Pamatlikuma 4. panta 2. punktam Ungārijas parlamenta deputātiem ir tiesības uz parlamentāro imunitāti; tā kā saskaņā ar 2012. gada Likuma XXXVI par Ungārijas parlamentu 74. panta 1. punktu bez Ungārijas parlamenta iepriekšējas piekrišanas nevar nedz ierosināt, nedz turpināt kriminālprocesu, nedz, ja attiecīgajā lietā tiek noraidīts pieprasījums par imunitātes brīvprātīgu atcelšanu, – procesu par kriminālpārkāpumu, nedz deputātam var piemērot piespiedu līdzekļus;

K.tā kā no Eiropas Savienības Tiesas judikatūras izriet, ka Parlamentam “ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz virzienu, kādu tas vēlas piešķirt lēmumam, kas pieņemts pēc pieprasījuma atcelt imunitāti (..), jo šāds lēmums ir politisks” Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23, 59. punkts un citētā judikatūra.;

L.tā kā Klára Dobrev tiek uzskatīta par skaļu Ungārijas valdības oponenti un kritizētāju; tā kā privātā apsūdzības cēlēja ir bijušā Ungārijas prezidenta māsa, kurš kādreiz bija valdošās politiskās partijas biedrs; tā kā tādējādi var secināt, ka privātā apsūdzības cēlēja ir saistīta ar Ungārijas vadošo politisko iestāžu augstākajām aprindām;

M.tā kā saskaņā ar Ungārijas tiesību aktiem prasības par neslavas celšanu var celt, pamatojoties gan uz krimināltiesībām, gan civiltiesībām, ar ievērojamām atšķirībām attiecīgajās iespējamajās tiesiskajās sekās, kas var ietvert pat ieslodzījumu; tā kā šajā gadījumā izvēle celt prasību krimināllietā rada šaubas par mērķi novērst faktisko kaitējumu reputācijai un pastāv iespēja, ka prasības nolūks pārsniedz šo leģitīmo mērķi un tās mērķis ir graut Klára Dobrev kā Eiropas Parlamenta deputātes reputāciju;

N.tā kā laikā, kad norisinājās notikumi, kuru dēļ tika iesniegts pieprasījums atcelt viņas parlamentāro imunitāti, Klára Dobrev bija Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas locekle, kas regulāri nodarbojas ar krimināltiesību jautājumiem, tostarp bērnu aizsardzību un tādiem noziedzīgiem nodarījumiem kā pedofilija, un tā kā Klára Dobrev savā darbībā kā Eiropas Parlamenta deputāte ieņem politisku nostāju un regulāri vēršas pret savas valsts politiskajām iestādēm;

O.tā kā tādēļ šķiet, ka šis ir tas gadījums, kad var konstatēt fumus persecutionis, proti, ir gūti “konkrēti pierādījumi” Tiesas 2020. gada 17. septembra spriedums, Troszczynski/Parlaments, C-12/19 P, ECLI: EU:C:2011:725, 26. punkts;, kas liecina, ka attiecīgais tiesiskais process tika uzsākts ar mērķi kaitēt attiecīgā deputāta politiskajai darbībai un jo īpaši Klára Dobrev darbībai;

P.tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.;