(4)Atsauksmes un pieredze, kas gūta KLP stratēģisko plānu īstenošanas divos gados saskaņā ar pašreizējo KLP Savienības tiesisko regulējumu, liecina, ka ir vajadzīgi turpmāki, ierobežoti minēto tiesību aktu pielāgojumi, lai novērstu konstatētos trūkumus un sarežģītību. Jo īpaši izceļams ir tas, ka KLP Savienības tiesiskajā regulējumā vēl nav pietiekami ņemti vērā atsevišķu lauksaimnieku grupu, piemēram, bioloģisko lauksaimnieku, gados jaunu lauksaimnieku, mazo lauksaimnieku un lopkopju, konkrētie apstākļi, prakse un vajadzības, kas neļauj dalībvalstīm pielāgot dažādos instrumentus minēto lauksaimnieku konkrētajiem apstākļiem, vajadzībām un praksei. Turklāt dažas KLP vienkāršošanas iespējas, piemēram, fiksētās summas maksājumu vai vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošana, netiek pietiekami izmantotas to īstenošanas un pārvaldības sarežģītības dēļ. Tas var radīt situāciju, kad prasības lauksaimniekiem pārklājas vai ir neskaidras, sarežģīt lauksaimnieku piekļuvi atbalstam un kavēt darījumdarbības attīstības iespējas lauksaimniekiem, piemēram, gados jauniem lauksaimniekiem un jaunpienācējiem lauksaimniekiem. Noteikumos ir arī zināma neelastība, kas ietekmē to, kā dalībvalstis pārvalda un groza savus KLP stratēģiskos plānus un pilda ziņošanas pienākumus. Visbeidzot, joprojām ir jāmazina lauku saimniecību apmeklējumu un kontroles slogs gan lauksaimniekiem, gan administratīvajām struktūrām, jo īpaši ieviešot efektīvākas metodoloģijas integrētās administrācijas un kontroles sistēmas (IAKS) kvalitātes novērtējumiem un nosacījumu sistēmas kontrolēm. Šo trūkumu un neelastīguma pārvarēšana varētu palīdzēt dalībvalstīm KLP stratēģiskos plānus izmantot tā, lai maksimāli palielinātu iespējas lauksaimnieku un citu KLP labuma guvēju labā, samazinātu administratīvo slogu un sarežģītību un labāk izmantotu ierobežotos resursus.

(6)Lai mazinātu risku, ka jaunie krīzes maksājumi, kas lauksaimniekiem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 41.a un 78.a pantu izmaksājami pēc dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem un katastrofāliem notikumiem, varētu negatīvi ietekmēt vienoto tirgu un starptautisko tirdzniecību, intervences, saskaņā ar kurām šo Savienības atbalstu piešķir, dalībvalstīm būtu jāizstrādā tā, lai tās atbilstu PTO Lauksaimniecības nolīguma 2. pielikuma (“Zaļā grupa”) kritērijiem.

(8)Ņemot vērā, ka maksājums, ko lauksaimnieks saņemtu krīzes situācijā, pēc tam, kad guvis ievērojamus ražošanas zaudējumus dabas katastrofu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu vai citu katastrofālu notikumu dēļ, būtu ārkārtējs maksājums, un lai nodrošinātu saskaņotību ar Regulas (ES) 2021/2115 78.a pantā minētajiem maksājumiem, minētās regulas 12. pantā minētā nosacījumu sistēma nebūtu jāpiemēro minētās regulas 41.a pantā noteiktajiem papildmaksājumiem, kas tiešo maksājumu satvarā lauksaimniekiem izmaksājami pēc dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem vai katastrofāliem notikumiem.

(9)Nosacījumu sistēmas, kas ietver tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības (TANPP) un laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) standartus, mērķis ir veicināt ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību, palielinot labuma guvēju informētību par nepieciešamību ievērot minētos pamatstandartus un prasības. Tās mērķis ir arī palielināt KLP saskaņotību ar Savienības tiesību aktos izvirzītajiem vidiskajiem, sabiedrības veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības mērķiem. Tomēr, ņemot vērā, ka lauksaimniecības platība, ko apsaimnieko mazie lauksaimnieki, kuri saņem maksājumus saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 28. pantā minētajām intervencēm, ir ierobežota, nosacījumu sistēmas piemērošana šādiem mazajiem lauksaimniekiem, kuri pārvalda lielāko daļu lauku saimniecību Savienībā, nesniedz pietiekamus ieguvumus salīdzinājumā ar ievērojamām izmaksām un rada ievērojamu administratīvo slogu minētajiem lauksaimniekiem un valsts pārvaldes iestādēm. Lai samazinātu šādas izmaksas un mazinātu saistīto administratīvo slogu, ir lietderīgi mazos lauksaimniekus atbrīvot no nosacījumu sistēmas piemērošanas.

(11)Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā norādītā LLVS 1. standarta mērķis ir uzturēt ilggadīgos zālājus, lai saglabātu oglekļa uzkrājumu. Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma 1.7.3. un 1.9.1.1. punktā ir uzsvērts, cik svarīgi ir maksimāli palielināt ganīšanas un ganību izmantošanu, kas neļauj ilggadīgos zālājus pārveidot par citiem zemes izmantojumiem, un saskaņā ar LLVS 1. standarta galveno mērķi saglabā oglekļa uzkrājumu ilggadīgajos zālājos. Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā norādītā LLVS 3., 5. un 6. standarta mērķis ir attiecīgi saglabāt augsnes organiskās vielas, ierobežot eroziju un aizsargāt augsni jutīgos periodos. Šie mērķi jau ir sasniegti, pateicoties augsnes apstrādes un audzēšanas metodēm, ko izmanto bioloģiskajā augkopībā, jo īpaši tām, kas minētas Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma 1.9. punktā. Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā norādītā LLVS 4. standarta mērķis ir aizsargāt ūdeni pret piesārņojumu. Tāpat Regulas (ES) 2018/848 II pielikuma 1.5., 1.7., 1.9. un 1.10. punkta mērķis ir samazināt ūdens piesārņojuma risku, ierobežojot veterināro zāļu lietošanu, samazinot mēslošanas līdzekļu un pesticīdu izmantošanu un samazinot ganāmpulka blīvumu. Pieredze liecina, ka bioloģiskajai lauksaimniecībai ir pozitīva ietekme uz barības vielu izskalošanos un noteci, samazinot iespējamību, ka bioloģiskais lauksaimnieks varētu apdraudēt ūdens kvalitāti, tādējādi sasniedzot LLVS 4. standarta galveno mērķi. Tāpēc, ņemot vērā Regulā (ES) 2018/848 noteiktos principus un noteikumus un bioloģiskās lauksaimniecības sistēmās pastāvošo praksi, būtu jāuzskata, ka bioloģiskie lauksaimnieki, kuru visa saimniecība ir sertificēta saskaņā ar Regulu (ES) 2018/848, atbilst LLVS 1., 3., 4., 5. un 6. standartam, kā tas jau ir LLVS 7. standarta gadījumā.

(13)Ņemot vērā, ka maksājums, ko lauksaimnieks varētu saņemt krīzes situācijā, pēc tam, kad cietis ievērojamus ražošanas zaudējumus dabas katastrofu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu vai citu katastrofālu notikumu dēļ, būtu ārkārtējs maksājums, un lai nodrošinātu saskaņotību ar Regulas (ES) 2021/2115 78.a pantā minētajiem maksājumiem, minētās regulas 14. pantā minētā nosacījumu sistēma nebūtu jāpiemēro minētās regulas 41.a pantā noteiktajiem papildmaksājumiem, kas tiešo maksājumu satvarā lauksaimniekiem izmaksājami pēc dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem vai katastrofāliem notikumiem.

(14)Dabas katastrofu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu un katastrofālu notikumu biežums, intensitāte un ilgums palielinās un būtiski ietekmē Savienības lauksaimniecības nozari. Regulā (ES) 2021/2115 jau ir paredzēts instrumentu kopums lauksaimniekiem noturības veidošanai un reaģēšanai uz krīzēm. Tomēr notikumu mērogs un to pēkšņais un ārkārtējais raksturs liek paplašināt dalībvalstīm pieejamo instrumentu klāstu. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt krīzes papildmaksājumus lauksaimniekiem un minētās regulas 16. pantā iekļaut tos kā jaunu tiešo maksājumu intervences veidu.

(15)Regulas (ES) 2021/2115 19. pants ļauj dalībvalstīm paturēt līdz 3 % no tiešajiem maksājumiem, kas ir maksājami lauksaimniekam, lai atbalstītu lauksaimnieku iemaksu riska pārvaldības instrumentā. Dalībvalstij, kas nolēma izmantot šo iespēju, tā bija jāpiemēro visiem tiešo maksājumu saņēmējiem attiecīgajā gadā. Pieredze liecina, ka tikai dažas dalībvalstis izmanto šo iespēju. Diskusijas ar dalībvalstīm ir parādījušas, ka šķērslis šā noteikuma īstenošanai ir tas, ka ne visiem lauksaimniekiem, kas saņem tiešos maksājumus, ir pieejami vai nu dalībvalstu izveidoti, vai ar privātas apdrošināšanas starpniecību pieejami riska pārvaldības instrumenti. Lai palielinātu minētās regulas 19. pantā paredzētās iespējas ieviešanu un izmantošanu, tās īstenošana ir jāpadara elastīgāka un jāpielāgo dalībvalstīs esošajiem pārvaldības instrumentiem. Šā grozījuma rezultātā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paturēt līdz 3 % no tiešajiem maksājumiem, kas ir izmaksājami tikai tiem lauksaimniekiem, kuri attiecīgajā gadā piedalās riska pārvaldības shēmās. Dalībvalstīm, kurās riska pārvaldības shēmas ir pieejamas visiem labuma guvējiem, kas saņem tiešos maksājumus, vajadzētu būt iespējai arī turpmāk paturēt līdz 3 % no visu šādu labuma guvēju tiešajiem maksājumiem.

(21)KLP stratēģisko plānu īstenošanas pirmajos gados daudzu lauksaimnieku produkciju visā Savienībā ir ietekmējušas dabas katastrofas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai citi katastrofāli notikumi. Paredzams, ka šī tendence turpināsies arī nākotnē. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piedāvāt krīzes maksājumus palielināta tiešā ienākumu atbalsta veidā, lai vissmagāk skartie lauksaimnieki varētu ātri saņemt kompensāciju. Lai saglabātu lauksaimniekiem stimulu apdrošināt savu produkciju, dalībvalstīm būtu jānosaka augstāka kompensācijas likme tiem lauksaimniekiem, kuri ir apdrošināti apdrošināšanas shēmā vai izmanto citu riska pārvaldības instrumentu. Lai palielinātu līdzekļus, kas mobilizējami lauksaimnieku atbalstam, būtu jāļauj dalībvalstīm līdzfinansēt minētos krīzes maksājumus ar valsts papildfinansējumu līdz 200 % apmērā. Tomēr dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka lauksaimnieka saņemtā kopējā kompensācija, kas uzkrāta ar citiem Savienības vai valsts finansēta atbalsta veidiem (tostarp valsts papildfinansējumu), privāto apdrošināšanu vai citām riska pārvaldības shēmām, nerada pārmērīgu kompensāciju vai dubultu finansējumu.

(33)Lai efektīvi atbalstītu lauksaimniekus, kuru produkciju ir izpostījušas dabas katastrofas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai citi katastrofāli notikumi, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai krīzes maksājumus plānot ne tikai ar tiešā ienākumu atbalsta intervencēm, bet arī ar lauku attīstības intervencēm. Šāda veida atbalstam būtu jānodrošina dalībvalstīm pietiekama elastība intervenču plānošanā. Tomēr dalībvalstīm būtu jānodrošina šo intervenču saskaņotība. Attiecīgi noteikumiem par atbalsta mērķorientēšanu un stimulējošo ietekmi vajadzētu būt vienādiem. Lai nodrošinātu Savienības līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka lauksaimnieka saņemtā kopējā kompensācija, kas uzkrāta ar citiem Savienības vai valsts finansēta atbalsta veidiem (tostarp valsts papildfinansējumu), privāto apdrošināšanu vai citām riska pārvaldības shēmām, nerada pārmērīgu kompensāciju vai dubultu finansējumu.

(40)Regulas (ES) 2021/2115 86. panta 2. un 3. punktā ir paredzēti noteikumi par to izdevumu attiecināmību, kuri KLP stratēģiskā plāna grozīšanas rezultātā kļūst par attiecināmiem attiecīgi ELGF un ELFLA iemaksu saņemšanai. Lai vienkāršotu noteikumus par izdevumu attiecināmību, uzlabotu sinerģiju starp ELGF un ELFLA un palielinātu dalībvalstu elastību noteikt ar ELGF saistīto KLP stratēģisko plānu grozījumu spēkā stāšanās datumus, ir lietderīgi atļaut izdevumu attiecināmību, kas izriet no KLP stratēģiskā plāna apstiprināta stratēģiskā grozījuma, attiecībā uz ELGF iemaksām no dienas, kad attiecīgā dalībvalsts noteikusi grozījumu saskaņā ar minētās regulas 119. panta 8. punktu, bet ne agrāk kā no dienas, kad Komisijai iesniegts grozījuma pieprasījums. Attiecībā uz citiem KLP stratēģisko plānu grozījumiem, kas attiecas uz ELGF, izdevumiem vajadzētu būt attiecināmiem uz ELGF iemaksām no dienas, kad par grozījumiem paziņots Komisijai, kā noteikts ar šo regulu grozītās Regulas (ES) 2021/2115 119. panta 9. punktā. Lai nodrošinātu saskaņotību starp noteikumiem par tiesībām saņemt iemaksas no ELGF un ELFLA tādu ārkārtas pasākumu gadījumā, kurus iedarbina dabas katastrofas, katastrofāli notikumi vai nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, vajadzētu būt iespējai KLP stratēģiskajos plānos noteikt, ka ELGF finansēto un ar KLP stratēģiskā plāna grozījumiem saistīto izdevumu attiecināmība, kas saistīta ar minētās regulas 41.a pantā noteiktajiem krīzes papildmaksājumiem, kas lauksaimniekiem izmaksājami tiešo maksājumu satvarā, var sākt darboties no notikuma dienas.

(41)Lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu jaunajiem intervenču veidiem saistībā ar Regulas (ES) 2021/2115 41.a un 78.a pantā minētajiem krīzes maksājumiem, kas lauksaimniekiem izmaksājami pēc dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem vai katastrofāliem notikumiem, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai rezervēt noteiktu daļu no tiešajiem maksājumiem un ELFLA finansējuma šāda veida intervencēm. Tomēr, lai nodrošinātu, ka joprojām ir pieejams pietiekams finansējums citu KLP prioritāšu īstenošanai, šī daļa būtu jāierobežo līdz maksimālajai gada summai, kas pieejama katrai dalībvalstij un atbilst 3 % no tiešo maksājumu un ELFLA finansējuma kopsummas gadā. Lai mudinātu dalībvalstis dot priekšroku minētās regulas 41.a pantā izklāstītā instrumenta izmantošanai, ko finansē ar tiešo maksājumu finansējumu, maksimālajai gada summai, ko dalībvalsts var rezervēt šāda veida intervencei, būtu jāatbilst 4 % no tiešo maksājumu un ELFLA finansējuma kopsummas gadā, ja dalībvalsts nolemj nesniegt atbalstu krīzes maksājumiem saskaņā ar minētās regulas 78.a pantu.

(42)Ņemot vērā to īpašo raksturu, jaunie intervenču veidi saistībā ar krīzes maksājumiem lauksaimniekiem Regulas (ES) 2021/2115 41.a pantā minēto tiešo maksājumu ietvaros un minētās regulas 78.a pantā minētās lauku attīstības ietvaros būtu jāatbrīvo no pienākuma sniegt ieguldījumu minētās regulas I pielikumā uzskaitīto rezultātu rādītāju sasniegšanā.

(43)Valsts papildfinansējums, ko saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 41.a pantu paredz krīzes papildmaksājumiem lauksaimniekiem būtu jāiekļauj dalībvalsts KLP stratēģiskā plāna V pielikumā.

(44)Regulas (ES) 2021/2115 119. panta 4. punkts paredz, ka Komisija apstiprina dalībvalstu iesniegtos KLP stratēģisko plānu grozījumu pieprasījumus. Minētās regulas 119. panta 9. punkts ļauj dalībvalstīm KLP stratēģiskajos plānos izdarīt un piemērot izmaiņas, kas attiecas uz minētās regulas III sadaļas IV nodaļā minētajām intervencēm un ko Komisija apstiprina kopā ar nākamo grozījuma pieprasījumu. Pieredze liecina, ka KLP stratēģisko plānu grozījumi bieži ietver daudzus tehniskus elementus, kas tos padara sarežģītus un apgrūtinošus dalībvalstīm un izraisa kavēšanos apstiprināšanas procedūrās, lai gan plānu stratēģiskā ievirze paliek nemainīga. Tas kavē KLP stratēģisko plānu savlaicīgu un efektīvu pielāgošanu mainīgajai ekonomiskajai realitātei un lauksaimnieku un citu labuma guvēju vajadzībām dalībvalstīs un negatīvi ietekmē minēto plānu īstenošanu. Lai vienkāršotu un uzlabotu grozījumu procedūru efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz tiem KLP stratēģisko plānu elementiem, kas nav stratēģiski, Komisijas apstiprinājums būtu jāprasa tikai attiecībā uz KLP stratēģisko plānu stratēģiskiem grozījumiem. Šajā nolūkā stratēģiskie grozījumi Regulā (ES) 2021/2115 būtu jādefinē kā grozījumi tādos svarīgos KLP stratēģisko plānu elementos, kas būtiski ietekmē minēto plānu stratēģiju un intervences loģiku, to skaitā finanšu piešķīrumu pārvietojumi starp ELFLA un ELGF, maksimālie un minimālie finanšu piešķīrumi un izmaiņas mērķrādītājos un finanšu plānos. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izdarīt un piemērot visus pārējos grozījumus savos KLP stratēģiskajos plānos pēc to paziņošanas Komisijai, un šiem citiem grozījumiem Komisijas apstiprinājums nav vajadzīgs.

(53)Uz valsts papildfinansējumu, ko saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 41.a pantu paredz krīzes papildmaksājumiem lauksaimniekiem, būtu jāattiecina tie paši noteikumi, kurus piemēro valsts papildfinansējumam lauku attīstības ietvaros.

(55)Regulas (ES) 2021/2115 I pielikumā ir noteikti ietekmes, rezultātu un izlaides rādītāji saskaņā ar minētās regulas 7. pantu. Minētās regulas I pielikuma tabula “Ikgadēja snieguma noskaidrošana – IZLAIDE” būtu jāaizstāj, lai ieviestu izlaides rādītājus, kas saistīti ar jaunieviestajiem intervenču veidiem un grozītajiem intervenču veidiem, un lai ņemtu vērā to, ka ar šo regulu ir svītrota ikgadējā snieguma noskaidrošana, kas paredzēta Regulas (ES) 2021/2116 54. pantā.

(56)Regulas (ES) 2021/2115 II pielikumā ir uzskaitīti attiecīgie PTO Nolīguma par lauksaimniecību 2. pielikuma punkti (“zaļā grupa”) par katru minētās regulas intervences veidu. Tāpēc jaunieviestie intervenču veidi saistībā ar krīzes maksājumiem lauksaimniekiem Regulas (ES) 2021/2115 41.a pantā minēto tiešo maksājumu ietvaros un saistībā ar minētās regulas 78.a pantā minēto lauku attīstību būtu jāiekļauj minētajā pielikumā.

(61)Pieredze, kas gūta, īstenojot lauksaimniecības rezervi, liecina, ka tā ir vērtīga krīzes gadījumā, lai piedāvātu atbalstu skartajiem lauksaimniekiem un palīdzētu tirgiem atgūt līdzsvaru. Tomēr pēdējos gados tā arvien vairāk tika izmantota, lai atvieglotu to lauksaimnieku situāciju, kuri cieš tiešus zaudējumus dabas katastrofu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu vai katastrofālu notikumu dēļ, lai gan tās sākotnējais mērķis kā tirgus finansēšanas instrumentam bija koncentrēties uz tirgus traucējumu ietekmes kompensēšanu un mazināšanu. Ņemot vērā pieaugošās problēmas, ar kurām saskaras Savienības lauksaimniecības nozare, tostarp spriedzi tirdzniecībā, ģeopolitisko nenoteiktību un dzīvnieku veselības jautājumu pieaugošo netiešo ietekmi uz tirgus līdzsvaru, šķiet pamatoti rezervi pārorientēt uz tās sākotnējo mērķi. Kompensācijas lauksaimniekiem par dabas katastrofu, nelabvēlīgu klimata notikumu vai katastrofālu notikumu tiešu ietekmi, piemēram, tādu, kas izraisa augu, dzīvnieku un to produktu fiziskus zaudējumus, būtu jārisina dalībvalstīm, kuras ir atbildīgas par stabilu riska un krīzes pārvaldības stratēģiju izstrādi, izmantojot finansiālu atbalstu no saviem KLP stratēģiskajiem plāniem, tostarp no jaunajiem instrumentiem, kas izveidoti ar šo regulu. No lauksaimniecības rezerves būtu jāturpina finansēt pasākumus, kuru mērķis ir līdzsvarot tādu negatīvo ietekmi uz lauksaimniekiem, kādu rada tirgus traucējumi, piemēram, tie, kas ietekmē cenas, izmaksas vai pārdošanu, arī tad, ja tie rodas kā netieša ietekme, kuras pamatā ir dabas katastrofas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai katastrofāli notikumi.

(80)Ņemot vērā, ka līdzekļi no 2025. gada lauksaimniecības rezerves jau ir piešķirti nozarēm, kuras skāruši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi un dabas katastrofas, kā paredzēts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2025/44119, šīs regulas 2. panta 5. punkts būtu jāpiemēro no 2026. lauksaimniecības finanšu gada, t. i., tikai no 2025. gada 16. oktobra.

__________________

“ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības” (kopā – “ilggadīgie zālāji”) ir zeme, kuru izmanto dabiskai zāles vai citu lopbarības zālaugu audzēšanai (pašsējā) vai kultivējot (iesējot) un kura piecus gadus vai ilgāk, vai, ja dalībvalstis tā nolemj, septiņus gadus vai ilgāk nav iekļauta saimniecības augmaiņas sistēmā un kura, ja dalībvalstis tā nolemj, piecus gadus vai ilgāk, vai septiņus gadus vai ilgāk nav aparta vai apstrādāta vai nav atkal apsēta ar cita veida stiebrzāli vai citiem lopbarības zālaugiem. Tur var augt arī citi augi, piemēram, krūmi vai koki, kurus var noganīt, un, ja dalībvalstis tā nolemj, tādi citi augi kā krūmi vai koki, kas ražo dzīvnieku barību, ar noteikumu, ka pārsvaru saglabā stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi.

1.Savos KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis iekļauj nosacījumu sistēmu, kurā lauksaimniekiem un citiem labuma guvējiem, kas saņem tiešos maksājumus saskaņā ar II nodaļu, izņemot 41.a pantā minētos maksājumus, vai ikgadējos maksājumus saskaņā ar 70., 71. un 72. pantu, administratīvo sodu piemēro tad, ja tie neievēro III pielikumā minētās Savienības tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un KLP stratēģiskajā plānā noteiktos LLVS standartus šādās konkrētās jomās:

Lauksaimniekus, kuru visa saimniecība kopumā ir sertificēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/848*, uzskata par tādiem, kas ir izpildījuši šīs regulas III pielikumā minētā LLVS 1., 3., 4., 5., 6. un 7. standarta prasības.

6)regulas 14. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos norāda, ka vēlākais no 2025. gada 1. janvāra lauksaimniekiem un citiem labuma guvējiem, kas saņem tiešos maksājumus saskaņā ar II nodaļu, izņemot 41.a pantā minētos maksājumus, vai ikgadējos maksājumus saskaņā ar 70., 71. un 72. pantu, piemēro administratīvu sodu, ja viņi neievēro prasības, kas saistītas ar piemērojamiem darba un nodarbinātības apstākļiem vai darba devēja pienākumiem, kuri izriet no IV pielikumā minētajiem tiesību aktiem.”; 

7)regulas 16. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

Saskaņā ar pirmo daļu veiktais gada maksājums katram lauksaimniekam nepārsniedz 2500 EUR.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis var nolemt no pirmās daļas a) apakšpunktā noteiktās prasības izslēgt LLVS 2. standartu, kas noteikts saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu.

Krīzes papildmaksājumi, kas tiešo maksājumu satvarā lauksaimniekiem izmaksājami pēc dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem vai katastrofāliem notikumiem

1.Dalībvalstis var noteikt krīzes papildmaksājumus, ar ko izmaksā kompensācijas labuma guvējiem, kuri ir šīs nodaļas 2. un 3. iedaļā minēto tiešo maksājumu saņēmēji un kurus skārušas dabas katastrofas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai katastrofāli notikumi. Šādu maksājumu mērķis ir nodrošināt minēto labuma guvēju veiktās lauksaimnieciskās darbības turpināšanu, un šiem maksājumiem piemēro nosacījumus, kas izklāstīti šajā pantā un ko dalībvalstis sīkāk precizējušas KLP stratēģiskajos plānos.

2.Saskaņā ar šo pantu paredzēto atbalstu sniedz, ja dalībvalsts kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi, ka dalībvalsts definēta dabas katastrofa, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai katastrofāls notikums ir noticis un ka šie notikumi vai pasākumi, kas saskanīgi ar Regulu (ES) 2016/2031 pieņemti, lai izskaustu vai norobežotu augu slimību vai kaitīgo organismu, vai pasākumi, kas pieņemti, lai kontrolētu, novērstu vai izskaustu Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882* pielikumā uzskaitītās dzīvnieku slimības, vai pasākumi, kas saskanīgi ar Regulas (ES) 2016/429 6. panta 3. punktu un 259. pantu pieņemti attiecībā uz slimību, kas radusies no jauna, ir tieši izraisījuši kaitējumu, kura rezultātā tiek iznīcināti vismaz 30 % no lauksaimnieka gada vidējās produkcijas iepriekšējo trīs gadu periodā vai no trīsgadu vidējās vērtības iepriekšējo piecu gadu periodā, no kura izslēgti augstākā un zemākā rādītāja gadi. Zaudējumus aprēķina vai nu saimniecības līmenī vai saimniecības darbības līmenī attiecīgajā nozarē, vai arī saistībā ar konkrētu attiecīgo platību.

3.Uz pieejamo pierādījumu pamata nosakot atbalsttiesīguma nosacījumus, dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar šo pantu noteikto atbalstu mērķtiecīgi novirza lauksaimniekiem, kurus dabas katastrofas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai katastrofāli notikumi skāruši vissmagāk.

4.Produkcijas zaudējumu kompensēšanai dalībvalstis nosaka piemērojamās atbalsta likmes. Minētās likmes ir augstākas lauksaimniekiem, kuri ir apdrošināti apdrošināšanas shēmā vai izmanto citu riska pārvaldības instrumentu. Produkcijas zudējumu aprēķinā drīkst izmantot indeksus.

5.Dalībvalstis var nolemt līdz 200 % līdzfinansēt maksājumus ar valsts papildfinansējumu saskaņā ar 115. panta 5. punktu un 146. pantu.

6.Piešķirot atbalstu saskaņā ar šo pantu, dalībvalstis nodrošina, lai šā panta intervences būtu saskaņā ar intervencēm, kuru pamatā ir 78.a pants, un lai netiktu pieļauta pārmērīga kompensēšana, kas rodas, ja šajā pantā minētās intervences kombinē ar citiem valsts vai Savienības atbalsta instrumentiem vai privātām apdrošināšanas shēmām.

7.Atkāpjoties no 111. panta pirmās daļas, atbalstam, ko piešķir saskaņā ar šo intervences veidu, nepiemēro minētās daļas h) un i) punktu.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis var nolemt no pirmās daļas a) apakšpunktā noteiktās prasības izslēgt LLVS 2. standartu, kas noteikts saskaņā ar šīs sadaļas I nodaļas 2. iedaļu.

b)50 000 EUR 2. punkta d) apakšpunktā minētajām darbībām.

Dalībvalstis nodrošina, ka ar atbalstu sedz vienīgi tādus zaudējumus, kuri pārsniedz sliekšņvērtību, proti, vismaz 20 % no lauksaimnieka gada vidējās produkcijas vai ienākumiem iepriekšējo triju gadu laikposmā vai no trīsgadu vidējās vērtības iepriekšējo piecu gadu laikposmā, no kura izslēgti augstākā un zemākā rādītāja gadi. Nozariskie ražošanas riska pārvaldības instrumenti aprēķina zaudējumus saimniecības līmenī, saimniecības darbības līmenī attiecīgajā nozarē vai saistībā ar konkrēto apdrošināto platību.

Attiecībā uz ilggadīgām kultūrām un citos pamatotos gadījumos, kad pirmajā daļā minētās aprēķina metodes nav piemērotas, dalībvalstis var novērtēt zaudējumus, pamatojoties uz lauksaimnieka gada vidējo produkciju vai ienākumiem laikposmā, kurš nepārsniedz astoņus gadus un no kura izslēgti augstākā un zemākā rādītāja gadi.

b)ražotāju grupu, ražotāju organizāciju vai starpnozaru organizāciju izveidei – 10 % no grupas vai organizācijas gadā pārdotās produkcijas, nepārsniedzot 100 000 EUR gadā; minētais atbalsts pakāpeniski samazinās un tiek sniegts vienīgi pirmos piecus gadus pēc atzīšanas.

1.Dabas katastrofu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu vai katastrofālu notikumu skartajiem aktīvajiem lauksaimniekiem dalībvalstis drīkst piešķirt krīzes maksājumus. Šādu maksājumu mērķis ir nodrošināt minēto lauksaimnieku veiktās lauksaimnieciskās darbības turpināšanu, un šiem maksājumiem piemēro nosacījumus, kuri noteikti šajā pantā un kurus dalībvalstis precizējušas KLP stratēģiskajos plānos.

2.Saskaņā ar šo pantu paredzēto atbalstu sniedz, ja dalībvalsts kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi, ka dalībvalsts definēta dabas katastrofa, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai katastrofāls notikums ir noticis un ka šie notikumi vai pasākumi, kas saskanīgi ar Regulu (ES) 2016/2031 pieņemti, lai izskaustu vai norobežotu augu slimību vai kaitīgo organismu, vai pasākumi, kas pieņemti, lai novērstu vai izskaustu Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1882 pielikumā uzskaitītās dzīvnieku slimības, vai pasākumi, kas saskanīgi ar Regulas (ES) 2016/429 6. panta 3. punktu un 259. pantu pieņemti attiecībā uz slimību, kas radusies no jauna, ir tieši izraisījuši kaitējumu, kura rezultātā tiek iznīcināti vismaz 30 % no lauksaimnieka gada vidējās produkcijas iepriekšējo trīs gadu periodā vai no trīsgadu vidējās vērtības iepriekšējo piecu gadu periodā, no kura izslēgti augstākā un zemākā rādītāja gadi. Zaudējumus aprēķina vai nu saimniecības līmenī vai saimniecības darbības līmenī attiecīgajā nozarē, vai arī saistībā ar konkrētu attiecīgo platību.

3.Uz pieejamo pierādījumu pamata nosakot atbalsttiesīguma nosacījumus, dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar šo pantu noteikto atbalstu mērķtiecīgi novirza lauksaimniekiem, kurus dabas katastrofas, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai katastrofāli notikumi skāruši vissmagāk.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, KLP stratēģiskajā plānā drīkst paredzēt, ka tādu ārkārtas pasākumu gadījumā, kurus iedarbina dabas katastrofas, katastrofāli notikumi vai nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, ar ELGF finansēto izdevumu attiecināmība, kas saistīta ar KLP stratēģiskā plāna grozījumiem attiecībā uz 41.a pantā minētajām intervencēm, var sākt darboties no attiecīgā notikuma dienas.

Katrai dalībvalstij maksimālā summa, ko var rezervēt 41.a un 78.a pantā minētajiem krīzes maksājumiem, kas lauksaimniekiem izmaksājami pēc dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem vai katastrofāliem notikumiem, nepārsniedz XV pielikuma 1. tabulā noteiktās ikgadējās summas.

Attiecībā uz 2025. un 2026. kalendāro gadu – kopējie gada izdevumi par 41.a pantā minētajiem krīzes papildmaksājumiem nepārsniedz šim intervences veidam attiecīgajam kalendārajam gadam rezervēto indikatīvo finanšu piešķīrumu, ko dalībvalstis saskaņā ar 112. panta 2. punkta a) apakšpunktu noteikušas savos finanšu plānos un ko saskaņā ar 119. pantu apstiprinājusi Komisija. Minētais maksimālais finanšu apjoms ir Savienības tiesību aktos noteiktais maksimālais finanšu apjoms.

Atkāpjoties no 1. punkta, ja dalībvalsts nolemj nesniegt atbalstu krīzes maksājumiem saskaņā ar 78.a pantu, maksimālā ikgadējā summa, ko šī dalībvalsts var rezervēt 41.a pantā minētajiem krīzes papildmaksājumiem, nepārsniedz XV pielikuma 2. tabulā noteiktās ikgadējās summas.

Attiecībā uz 2025. un 2026. kalendāro gadu – kopējie gada izdevumi par 41.a pantā minētajiem krīzes papildmaksājumiem nepārsniedz attiecīgajam kalendārajam gadam šim intervences veidam rezervēto indikatīvo finanšu piešķīrumu, ko dalībvalstis saskaņā ar 112. panta 2. punkta a) apakšpunktu noteikušas savos finanšu plānos un ko saskaņā ar 119. pantu apstiprinājusi Komisija. Minētais maksimālais finanšu apjoms ir Savienības tiesību aktos noteiktais maksimālais finanšu apjoms.

Pirmās daļas e) apakšpunktu nepiemēro intervencēm, kuras pieder pie intervences veida saistībā ar 41.a pantā minētajiem krīzes papildmaksājumiem, kas lauksaimniekiem izmaksājami tiešo maksājumu satvarā, minēto apakšpunktu nepiemēro arī intervencēm, kuras pieder pie 55. panta 1. punkta a) un c)–g) apakšpunktā minētajiem intervenču veidiem biškopības nozarē, 58. panta 1. punkta h)–k) apakšpunktā minētajiem intervenču veidiem vīna nozarē, 77. pantā minētā sadarbības intervences veida informēšanas un veicināšanas pasākumiem par kvalitātes shēmām, un intervencēm, kuras pieder pie intervences veida saistībā ar 78.a pantā minētajiem krīzes maksājumiem, kas lauksaimniekiem izmaksājami lauku attīstības satvarā.

28)regulas 115. panta 5. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

a)tādu īsu aprakstu par valsts papildfinansējumu III sadaļas IV nodaļā noteiktajām intervencēm lauku attīstībā un 41.a pantā noteiktajām intervencēm saistībā ar krīzes papildmaksājumiem lauksaimniekiem, kas sniegts KLP stratēģiskā plāna piemērošanas jomas ietvaros, norādot summas par katru intervenci un informāciju par atbilstību šīs regulas prasībām;”;

5.Komisija izsaka apsvērumus 30 darba dienu laikā no 2. punktā minētā grozījuma pieprasījuma iesniegšanas. Dalībvalstis sniedz Komisijai visu vajadzīgo papildinformāciju.

6.KLP stratēģiskā plāna stratēģiskā grozījuma pieprasījumu apstiprina ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad to iesniegusi attiecīgā dalībvalsts.

Ja Komisija pret paziņotajiem grozījumiem neiebilst 30 darba dienu laikā no paziņojuma iesniegšanas, grozījumi juridiskas sekas rada no paziņojuma dienas. Komisija pret paziņoto grozījumu iebilst, ja konstatē, ka tas nav saderīgs ar šo regulu un Regulu (ES) 2021/2116, kā arī ar deleģētajiem un īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar minētajām regulām.

1.Katra dalībvalsts izraugās vienu iestādi, kas ir atbildīga par tādu darbību veikšanu vai koordinēšanu, kuru mērķis ir panākt un uzturēt valsts un pārrobežu sadarbspēju starp informācijas sistēmām, ko izmanto KLP īstenošanai, administrēšanai, uzraudzībai un izvērtēšanai lauksaimnieku un citu KLP labuma guvēju labā. Šajā pantā sadarbspēja ir informācijas sistēmu spēja savstarpēji mijiedarboties, kopīgojot datus ar elektronisko sakaru līdzekļiem.

Cik vien iespējams, dalībvalstis vajadzību novērtējumu un pasākumu izstrādi balsta uz principu, ka datus vāc tikai vienu reizi un izmanto atkārtoti.

Rezervi neizmanto pasākumiem, ar kuriem sniedz atbalstu dabas katastrofu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu vai katastrofālu notikumu skartajiem lauksaimniekiem. Tomēr rezervi var izmantot pasākumiem, ar kuriem novērš dabas katastrofu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu vai katastrofālu notikumu izraisītos tirgus traucējumus, tostarp pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 219. un 220. pantu.”;