(1)Lauksaimniecības nozare, it īpaši lauksaimnieki, kuri gādā par pārtikas nodrošinājumu, saskaras ar virkni problēmu. Covid-19 pandēmija, pieaugošā nestabilitāte pasaules tirdzniecībā, arvien biežāki ekstrēmi laikapstākļu notikumi, ko izraisa klimata pārmaiņas, un Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir noveduši pie vēl nepieredzēta enerģētisko lauksaimniecības ielaidresursu izmaksu pieauguma un ilgstoša augstas inflācijas perioda, kas ietekmē lauksaimnieku izmaksas un pārtikas cenas. Vienlaikus lauksaimnieki turpina centienus kāpināt ražošanas vidisko ilgtspēju un pārmērīga regulējuma dēļ saskaras ar ievērojamu regulatīvo slogu. Daudzi patērētāji, kuri sastopas ar aizvien pieaugošu dzīves dārdzību, savukārt ir mainījuši savus patēriņa modeļus un izvēlas lētākus pārtikas produktus. Visi iepriekš minētie faktori ir vēl vairāk destabilizējuši pievienotās vērtības sadalījumu pārtikas piegādes ķēdē un palielinājis lauksaimnieku, jo īpaši mazo un vidējo lauku saimniecību, darbības apstākļu nenoteiktību, līdz ar to uzkurinājis protestus un vairojis neuzticēšanos. Tāpēc ir lietderīgi pieņemt pasākumus, ar kuriem vēršas pret šīm problēmām un tiecas atjaunot taisnīgumu un pārtikas piegādes ķēdes dalībnieku uzticēšanos, kā arī aizsargātu lauksaimnieku ienākumus un palielinātu jauniešu uzticēšanos lauksaimnieka profesijai.

(3)Lai visā pārtikas piegādes ķēdē palielinātu uzticēšanos un taisnīgumu, apzīmējumi “taisnīgs”, “godīgs” vai līdzvērtīgi apzīmējumi būtu jāizmanto tikai ar lauksaimnieka iepriekšēju un informētu piekrišanu, lai apzīmētu tirdzniecības kārtību, kas komercattiecībās starp lauksaimniekiem un pircējiem nodrošina stabilitāti un pārredzamību un garantē cenu, kādu līdzdalīgie lauksaimnieki uzskata par taisnīgu, un kas atbalsta un veicina Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/17605 I pielikumu saderīgā veidā. Tāpēc ir būtiski garantēt pārredzamu cenu noteikšanu un vērtības proporcionālu sadalījumu visā ķēdē, lai nodrošinātu atbilstību katra tās dalībnieka, jo īpaši lauksaimnieku, kuri ir ķēdes neaizsargātākais posms, ieguldītajām pūlēm un uzņemtajiem riskiem.

__________________

5 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1760 (2024. gada 13. jūnijs) par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un Regulu (ES) 2023/2859 (OV L, 2024/1760, 5.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/1760/oj).

(4)Apzīmējums “īsa piegādes ķēde” būtu jāizmanto ar lauksaimnieka iepriekšēju piekrišanu un tikai, lai apzīmētu tirdzniecības kārtību, kurā starp lauksaimnieku, kooperatīviem, vai ražotāju organizācijām un patērētājiem pastāv tieša saikne vai ierobežot starpnieku skaits, kas ļauj apmainīties ar informāciju par ražošanas procesu un produktu, arī izmantojot distances saziņu un/vai starpnieku, kurš šādu apmaiņu nodrošina pārdošanas brīdī. Alternatīvi šo apzīmējumu drīkst izmantot arī tad, ja pastāv cieša saikne starp lauksaimniekiem un patērētājiem, tostarp tiešsaistes pārdošanas veidā, vai tur, kur pastāv viņu ģeogrāfisks tuvums, arī pārrobežu kontekstā. Ģeogrāfisko tuvumu var noteikt pēc mazāka attāluma vai pārvadāšanas ilguma. Tas stimulēs patērētājus maksāt cenas, kas taisnīgi atalgo lauksaimniekus par viņu saražoto produkciju, stiprinās un veicinās lauku apvidu attīstību, uzlabos pārredzamību produktu izcelsmes un ražošanas metožu ziņā. Tas būtu jāpiemēro produktiem, ko ražo un laiž vienotajā tirgū. Šis instruments veicinās lielāku pārredzamību un ekonomisko taisnīgumu, kā arī lauku apvidu atdzīvināšanu, neskarot vienotā tirgus darbību.

(5)Ņemot vērā tirgus apstākļus, mainīgās patērētāju vēlmes, tirdzniecības standartu un attiecīgo starptautisko standartu attīstību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz tādu fakultatīvo apzīmējumu izmantošanu, kas apzīmē tirdzniecības kārtību, kura saistīta ar taisnīgu pievienotās vērtības sadali lauksaimniekiem un īsu piegādes ķēžu izveidi un uzturēšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu5a. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

____________________

(7)Dalībvalstis drīkst paturēt spēkā vai ieviest valsts normas, kas paredz vēl citas prasības par fakultatīvu tirdzniecības kārtības apzīmējumu izmantošanu, taču šādām normām nevajadzētu kavēt, ierobežot vai traucēt šo apzīmējumu izmantošanu attiecībā uz citā dalībvalstī likumīgi ražotiem vai tirgotiem produktiem vai radīt papildu administratīvo slogu lauksaimniekiem, jo īpaši mazām un vidējām lauku saimniecībām.

(8)Tādos aspektos kā tirgus dalībnieku pārskatatbildība, labāka izpratne par tirgus signālu svarīgumu, piedāvājuma pielāgošana pieprasījumam, uzlabota cenu pārnese piegādes ķēdē, pārredzamības palielināšana un negodīgas tirdzniecības prakses nepieļaušana un novēršana, kā arī taisnīgu atlīdzību radošu cenu nodrošināšana lauksaimniekiem būtiska nozīme ir rakstisku līgumu izmantošanai. Tajā pašā laikā rakstisku līgumu izmantošana ir ļoti svarīga bieži sastopamas negodīgas tirdzniecības prakses, piemēram, maksājumu kavējumu, pasūtījumu vienpusējas atcelšanas un līguma noteikumu grozīšanas ar atpakaļejošu datumu, novēršanai. Minētā prakse sevišķi skar mazos ražotājus, kuru rīcībā nav tiesisku aizsardzības līdzekļu. Tāpēc noteikumi par līgumattiecībām piena un piena produktu nozarē būtu jāpaplašina tā, lai tie aptvertu ne tikai svaigpienu, bet arī citus produktus, un vienlaikus būtu salāgoti ar noteikumiem, kas piemērojami līgumattiecībām citās lauksaimniecības nozarēs. Tāpēc šo pasākumu īstenošana radīs satvaru lauksaimniecības produktu ražotājiem, sniedzot tiem aizsardzību, kas nepieciešama, lai gūtu peļņu un plānotu savu ražošanu, tādējādi veicinot vietējās ekonomikas attīstību.

(9)Lai dalībvalstīm dotu lielāku elastību un vienkāršotu ražotāju organizāciju atzīšanas procedūru, tādējādi samazinot darījumu izmaksas un uzlabojot efektivitāti, noteikumiem par ražotāju organizācijām būtu jāatļauj tās atzīt pēc vienota pieprasījuma, kas aptver vairākas nozares un produktus. Turklāt bioloģisko produktu ražotāji var izmantot esošo iespēju izveidot un atzīt ražotāju organizācijas, lai uzlabotu to sadarbību. Ražotāju organizāciju atzīšanas kritērijos un to statūtos būtu jāparedz arī tas, ka ražotāju organizācijas tiek izveidotas pēc lauksaimnieku vai — augļu un dārzeņu gadījumā — ražotāju iniciatīvas un tiek kontrolētas saskaņā ar noteikumiem, kuri dod biedriem, kas ir lauksaimnieki, iespēju demokrātiski pārbaudīt savu organizāciju un tās lēmumus.

(10)Lai veicinātu turpmāku ilgtspējīgu attīstību, kas ir Līguma pamatprincips un Savienības politiku prioritārais mērķis, un lai visā piegādes ķēdē nodrošinātu pārredzamību, stabilitāti un taisnīgumu komercattiecībās starp lauksaimniekiem un pircējiem, būtu jādod dalībvalstīm iespēja atzīt ražotāju organizācijas, kuras ar tādiem fakultatīviem tirdzniecības kārtības apzīmējumiem kā “taisnīgs”, “godīgs” vai līdzvērtīgi apzīmējumi un “īsa piegādes ķēde” tiecas sasniegt konkrētus mērķus. Turklāt tādu apzīmējumu izmantošanas veicināšana var palīdzēt izglītot patērētājus par viņu izvēles ietekmi uz sociālo taisnīgumu un ekonomisko ilgtspēju agropārtikas sektorā.

(11)Lai lauksaimniekiem nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni, spēcinātu viņu pozīciju sarunās ar ražotājiem un citiem piegādes ķēdes dalībniekiem un panāktu taisnīgāku pievienotās vērtības sadalījumu visā piegādes ķēdē, iespēja sarunās apspriest līguma noteikumus savu biedru vārdā būtu jāpaplašina, atļaujot to attiecībā uz visu produkciju vai tās daļu darīt arī neatzītām ražotāju organizācijām, saskaņā ar valstu tiesību aktiem iekļaujot kooperatīvus, ar nosacījumu, ka no brīža, kad šīs organizācijas dalībvalstij ir iesniegušas atzīšanas pieteikumu, nav pagājis maksimālais piecu gadu periods. Lai nodrošinātu tādu pašu attieksmi kā pret atzītu ražotāju organizāciju biedriem, šī iespēja būtu atbilstoši jāierobežo. Proti, neatzītām ražotāju organizācijām, kuras minēto iespēju izmanto, būtu jāatbilst Savienības līmenī noteiktajiem atzīšanas kritērijiem un jāiesaistās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1308/20137 noteiktajās darbībās, pie kurām pieder piedāvājuma koncentrēšana un biedru saražoto produktu laišana tirgū.

__________________

7 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1308/oj).

(12)Lai stiprinātu atzītu ražotāju organizāciju pozīciju sarunās un nodrošinātu dzīvotspējīgu lauksaimnieciskās ražošanas attīstību, būtu jāatļauj atzītām ražotāju organizāciju apvienībām savu biedru vārdā attiecībā uz to kopējo produkciju vai tās daļu risināt sarunas par līguma noteikumiem, to vidū cenu, izņemot attiecībā uz augļiem un dārzeņiem, ja vien to tieši nepieprasa ražotāju organizāciju apvienība. Šī iespēja būtu jāievieš ar aizsargnosacījumu, ka organizācijas, kas ir minēto apvienību biedres, nav vēl kādas citas ražotāju organizāciju apvienības biedres un ka produkcijas apjoms, ko aptver apvienības darbības, nepārsniedz 33 % no attiecīgās dalībvalsts iekšzemes produkcijas kopapjoma vai 5 % no Savienības produkcijas apjoma. Lai tirgū saglabātu faktisku konkurenci, atzītām ražotāju organizāciju apvienībām risināt sarunas par līguma noteikumiem nebūtu jāatļauj gadījumos, kad minētajās apvienībās ietilpst arī neatzītas ražotāju organizācijas.

(13)Lai pircēji nevarētu vājināt ražotāju organizāciju pozīciju sarunās, būtu jānosaka atbilstoši aizsargnosacījumi, kas piemērojami pircēju un minēto ražotāju organizāciju biedru kontaktiem. Pircēji drīkst kontaktēties ar ražotāju organizācijas biedriem, taču šāda kontaktēšanās nedrīkstētu apdraudēt ražotāju organizācijas mērķu sasniegšanu vai piedāvājuma koncentrēšanu un biedru saražoto produktu laišanu tirgū. Turklāt ir ieteicams, ka līdztekus standartizētiem digitāliem rīkiem lauksaimniekiem tiek nodrošināti ērti aizpildāmi standarta līgumu formāti, kas būtu pieejami valsts līmenī un kurus varētu nosūtīt pa e-pastu, lai samazinātu administratīvo slogu. Tāpat dalībvalstīm būtu jānodrošina ērti pieejamas tiešsaistes apmācības un norādījumi, kā sagatavot un reģistrēt līgumus.

(15)Dažas dalībvalstis ir nolēmušas, ka par visām lauksaimniecības produktu piegādēm to teritorijā ir jānoslēdz rakstiski līgumi starp pusēm. Ja dalībvalstis šādu iespēju neizmanto, rakstisku līgumu slēgšanu var pieprasīt lauksaimnieki, ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības. Tomēr sakarā ar lauksaimnieku vājāko pozīciju sarunās un bailēm, ka pircēji varētu veikt komerciālus pretpasākumus, lauksaimniekiem un viņu apvienībām var būt grūti šādu pieprasījumu izteikt. Lai piegādes ķēdē palielinātu uzticēšanos, pārredzamību un efektivitāti un lai labumu no rakstisku līgumu izmantošanas varētu gūt visi lauksaimnieki, ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības, par Savienībā notiekošām lauksaimnieka, ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības lauksaimniecības produktu piegādēm pārstrādātājam, izplatītājam vai mazumtirgotājam būtu jānoslēdz rakstisks līgums. Dalībvalstīm pēc tādas starpnozaru organizācijas vai organizācijas pieprasījuma, kuru uzskata par lielā mērā reprezentatīvu lauksaimniecības nozari, vajadzētu būt iespējai izlemt, vai dažas konkrētas nozares atbrīvot no rakstiska līguma prasības.

(16)Lai labāk ņemtu vērā tirgus signālus un uzlabotu cenu pārnesi, būtu jādod dalībvalstīm iespēja pieprasīt rakstiskus līgumus izmantot arī gadījumā, kad lauksaimniecības produktus piegādā ražotāji, kas nav lauksaimnieki, ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības, un pieprasīt, lai ražotāji izmantotu rakstiskus piedāvājumus slēgt lauksaimniecības produktu piegādes līgumus. Vienkāršības un darījumu izmaksu samazināšanas labad šajā regulā būtu jānosaka daži izņēmumi no prasības izmantot rakstiskus līgumus vai rakstiskus līguma piedāvājumus un jāatļauj dalībvalstīm dažas piegādes atbrīvot no prasības izmantot rakstiskus līgumus vai rakstiskus piedāvājumus, taču tajā pašā laikā jādod lauksaimniekiem un viņu apvienībām iespēja pieprasīt rakstisku līgumu vai rakstisku piedāvājumu izmantošanu arī gadījumos, kad tā nav obligāta. Šādas elastīgas pieejas izmantošana nedrīkst apdraudēt lauksaimnieku aizsardzību, un izņēmumi ir skaidri jādefinē, lai nepieļautu līgumsaistību nepareizu interpretāciju un apiešanu.

(17)Prasība izmantot rakstiskus lauksaimniecības produktu piegādes līgumus un to izmantošanas pamatnosacījumi būtu jānosaka Savienības līmenī, taču vienlaikus būtu jāparūpējas par to, ka pušu tiesības risināt sarunas par visiem līgumu elementiem nav ierobežotas vairāk, nekā tas ir absolūti nepieciešams. Taču dalībvalstīm būtu jāvar veikt stingrākus pasākumus, lai cīnītos pret negodīgām tirdzniecības praksēm lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē, ja vien šādi pasākumi ir piemēroti un proporcionāli, lai nodrošinātu mērķa sasniegšanu, un ir saderīgi ar Direktīvu (ES) 2019/633. Līgumu slēgšanas procesa vienkāršošana, īpaši izmantojot standartizētas un digitalizētas veidnes un formātus, ko var nosūtīt pa e-pastu, ir būtiska šo noteikumu efektīvas un taisnīgas piemērošanas nodrošināšanai, jo īpaši mazo ražotāju gadījumā, vienlaikus ir jānodrošina pietiekams elastīgums, lai pienācīgi ņemtu vērā lauksaimniecības nozares daudzveidību.

(18)Lai mudinātu puses panākt izlīgumu gadījumos, kad par rakstiska līguma noslēgšanu vai pārskatīšanu rodas strīdi, dalībvalstīm būtu jāizveido mediācijas mehānismi. Šiem starpniecības mehānismiem arī turpmāk vajadzētu būt pilnīgi brīvprātīgiem attiecībā uz visām pusēm. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka gadījumā, ja nav vienošanās par līguma formalizēšanu, interpretāciju vai izpildi, puses var pieprasīt starpniecību. Dalībvalstīm būtu Komisija jāinformē par mediācijas tiesisko regulējumu vai mehānismiem, kas darbojas to teritorijā, vai par minēto mehānismu izveidošanu, un Komisija var veicināt apmaiņu ar paraugpraksi minētā tiesiskā regulējuma vai mehānismu sakarā.

(19)Lai atvieglotu cenu pārneses mehānismu darbību gadījumos, kad par lauksaimniecības produktu piegādi maksājamo galīgo cenu aprēķina, kombinējot dažādus līgumā noteiktus faktorus, attiecīgo faktoru vidū būtu jāietver objektīvi rādītāji, indeksi vai aprēķina metodes, kas pusēm ir viegli saprotamas. Lai lauksaimnieki nebūtu spiesti sistemātiski pārdot par cenu, kas ir mazāka nekā ražošanas izmaksas, rādītājiem, indeksiem un galīgās cenas aprēķināšanas metodēm būtu jāatspoguļo tirgus apstākļu un piegādāto lauksaimniecības produktu ražošanas izmaksu izmaiņas. Galīgajai cenai būtu jāietver vismaz kopējās ražošanas izmaksas, tai skaitā taisnīgs atalgojums ražotājiem un kopējās izmaksas par papildu pakalpojumiem. ES Agropārtikas ķēdes novērošanas centru (AFCO) varētu izmantot, lai sniegtu informāciju par cenām agropārtikas ķēdē, izmaksu struktūrām, kā arī par peļņas normu un pievienotās vērtības sadali, vienlaikus ievērojot konfidencialitātes un konkurences noteikumus. Vairumtirdzniecības tirgiem varētu būt svarīga nozīme cenu mehānismu veidošanā. Tās ir akreditētas struktūras, kas var nodrošināt cenu pārredzamību un veicināt līdzsvarotāku sadali visā vērtības ķēdē.

(20)Ņemot vērā lauksaimnieku un viņu organizāciju neaizsargāto pozīciju sarunās, nesenos būtiska lauksaimniecības ielaidresursu izmaksu un tirgus cenu svārstīguma gadījumus un vajadzību pēc efektīvākas cenu pārneses piegādes ķēdē nozarēs, kurās notiek tirdzniecība ar nākotnes līgumiem, par 6 mēnešiem un 12 mēnešiem ilgākos līgumos būtu jāiekļauj pārskatīšanas klauzula, ko var iedarbināt lauksaimnieki un viņu organizācijas. Neiejaucoties pušu tiesībās apspriest citas līguma pārskatīšanas iespējas, šādai klauzulai būtu jāļauj lauksaimniekiem jebkurā brīdī, kad pagājuši seši mēneši, pieprasīt līguma elementu pārskatīšanu un jāļauj viņiem izbeigt līgumu gadījumā, ja vienošanās par pārskatīšanu netiek panākta. Vajadzētu būt iespējai pārskatīt minētos līgumus, ņemot vērā neparedzētus apstākļus, piemēram, ekstremālus laikapstākļus, dzīvnieku slimību uzliesmojumus, ģeopolitisko spriedzi vai jebkādu citu iemeslu, kas liedz nolīgtajai cenai segt lauksaimnieku izmaksas, kas palīdzētu labāk aizsargāt lauksaimniekus pret tirgus nestabilitāti un labāk pielāgoties ekonomiskajai realitātei.

(21)Labākas līgumu pārredzamības un taisnīgākas tirdzniecības prakses labad dalībvalstīm pamatotos gadījumos jābūt tiesīgām pieprasīt, lai rakstiskie lauksaimniecības produktu piegādes līgumi tiktu reģistrēti.

(22)Dažas vertikālās un horizontālās sadarbības iniciatīvas, kuras attiecas uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem un kuru mērķis ir piemērot prasības, kas no ētiskās un sociālās perspektīvas varētu būt daudz stingrākas par obligātajām prasībām, var palīdzēt sasniegt kopējās lauksaimniecības politikas mērķi nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem un sociālekonomiskas un ilgtspējīgas attīstības mērķi Savienības lauku reģionos. Tāpēc noteiktos apstākļos uz šādām iniciatīvām nebūtu jāattiecina Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. punkts.

(23)Būtiskas tirgus nelīdzsvarotības periodos dažu kategoriju kolektīvas darbības, ko veic privāti tirgus dalībnieki, var palīdzēt stabilizēt attiecīgās nozares. Lai nodrošinātu, ka privātiem tirgus dalībniekiem ir šo darbību veikšanai vajadzīgie resursi, Komisijai būtu jāvar Savienības resursus no lauksaimniecības rezerves darīt pieejamus šādu darbību atbalstīšanai un vienlaikus īpaša uzmanība jāpievērš šādas rīcības īstenojamībai, izvairoties no negatīvas ietekmes uz tiešajiem maksājumiem. Šajā sakarā Komisijai vajadzības gadījumā būtu arī jādara pieejami citi ES finansējuma avoti. Dalībvalstīm savukārt būtu jāvar iedalīt valsts papildu resursus.

(26)Lai stiprinātu lauksaimnieku pozīciju pārtikas piegādes ķēdē, būtu jāgroza vairāki Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/21158 noteikumi par intervenču veidiem dažās nozarēs. Šo grozījumu mērķis ir palīdzēt lauksaimniekiem kļūt vai palikt saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītu ražotāju organizāciju vai ražotāju organizāciju apvienību biedriem, ņemot vērā šo organizāciju un apvienību pozitīvo devumu, ko tās sagādā, stiprinot ražotāju spēju aizstāvēt savas intereses. Turklāt, lai ražotāju organizācijas ar KLP stratēģisko plānu starpniecību saņemtu efektīvāku un mērķtiecīgāku atbalstu, būtu jāparedz iespēja palielināt Savienības finansiālo palīdzību, kas piešķirama darbības programmām dažās nozarēs, un vienlaikus īpaša uzmanība jāpievērš šādas rīcības īstenojamībai, izvairoties no negatīvas ietekmes uz tiešajiem maksājumiem.

__________________

8 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/2115/oj).

(30)Lai palīdzētu izveidot intervences citās nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2021/2115 42. panta f) punktā, no 2025. gada būtu jādod dalībvalstīm lielāka elastība, kas ļauj šīm nozarēm paredzēto līdzekļu piešķīrumu pielāgot, izmantojot līdz 6 % no piešķīrumiem, kas atvēlēti to tiešajiem maksājumiem, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot šādas rīcības īstenojamībai un izvairoties no negatīvas ietekmes uz tiešajiem maksājumiem.

(32)Tiecoties panākt, ka Savienības līdzekļus no lauksaimniecības rezerves var darīt pieejamus dalībvalstīm taisnīgā un pārredzamā veidā, lai tās būtiskas tirgus nelīdzsvarotības periodos atbalstītu kolektīvas privāto tirgus dalībnieku darbības, iespēja izmantot lauksaimniecības rezervi būtu jāpaplašina, attiecinot to arī uz kolektīvu darbību atbalstīšanu gadījumos, kad Komisija nolemj, ka konkurences noteikumi attiecīgajām darbībām nav piemērojami, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot šādas rīcības īstenojamībai un izvairoties no negatīvas ietekmes uz tiešajiem maksājumiem.

1.Apzīmējumus "taisnīgs", "godīgs" vai tiem līdzvērtīgus apzīmējumus 1. panta 2. punktā minēto nozaru produkta marķējumā, noformējumā, reklāmas materiālos vai tirdzniecības dokumentos drīkst atsevišķi vai kopā ar citiem apzīmējumiem izmantot ar lauksaimnieku vai viņu pārstāvju organizāciju iepriekšēju piekrišanu un tikai tad, ja šos apzīmējumus lieto, lai pircējus informētu par pastāvošo kārtību, kādā organizē ražošanu, izplatīšanu vai laišanu tirgū un kas veicina vismaz:

a)stabilitāti, tostarp izmantojot līgumus starp ražotājiem un pircējiem, lai ierobežotu ekonomiskās nenoteiktības ietekmi, izsekojamību un pārredzamību lauksaimnieku attiecībās ar pircējiem visā piegādes ķēdē;

b)cenu, ko līdzdalīgie lauksaimnieki uzskata par taisnīgu un ienesīgu par saviem produktiem un darbu, pamatojoties arī uz ES Agropārtikas ķēdes novērošanas centra (AFCO) sniegtajām norādēm;

c)kolektīvas un sociālekonomiskas iniciatīvas, ar kurām tiecas sasniegt vienu vai vairākus no Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kas veicina lauku kopienu attīstību.

2.Apzīmējumu "īsa piegādes ķēde" 1. panta 2. punktā minēto nozaru produkta, kas ražots un laists vienotajā tirgū, marķējumā, noformējumā, reklāmas materiālos vai tirdzniecības dokumentos drīkst atsevišķi vai kopā ar citiem apzīmējumiem izmantot ar lauksaimnieku vai to pārstāvju organizāciju iepriekšēju piekrišanu un tikai tad, ja šo apzīmējumu lieto, lai pircējus informētu par pastāvošo kārtību, kādā organizē ražošanu, izplatīšanu vai laišanu tirgū un kas nodrošina vismaz vieno no šādiem nosacījumiem:

a)tiešu saikni vai ierobežotu starpnieku skaitu starp lauksaimnieku, kooperatīvu vai ražotāju organizāciju un produkta galapatērētāju vai

b)ciešu saikni, ģeogrāfisko tuvumu, kas jāsaprot kā mazāks attālums vai pārvadāšanas ilgums, tostarp pārrobežu ziņā, starp lauksaimnieku, kooperatīvu vai ražotāju organizāciju un produkta galapatērētāju.

Lai 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētos nosacījumus precizētu sīkāk, ņemot vērā visus attiecīgos starptautiskos standartus un saistītās kvalitātes sertifikācijas shēmas, Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 227. pantu.

a)rakstisks līgums aptver arī piegādi, kurā piena un piena produktu piegādi veic ražotāji, uz kuriem neattiecas 1. punkts;

b)ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai lauksaimnieki izsaka rakstisku piedāvājumu slēgt līgumu par piena un piena produktu piegādi pirmajiem pircējiem.

Lai aptvertu gadījumus, kad savstarpēja vienošanās par 1. un 2. punktā minētā līguma formalizēšanu, interpretāciju vai izpildi, vai šāda līguma pārskatīšanu netiek panākta, dalībvalstis izveido mediācijas mehānismu. Šis mehānisms līgumslēdzējām pusēm ir brīvprātīgs un objektīvs, un tajā var iekļaut lauksaimnieku pārstāvības organizāciju pārstāvjus.

Par savā teritorijā pieejamu tiesisko regulējumu attiecībā uz mediācijas mehānismiem dalībvalstis informē Komisiju.

b)tiek sagatavots rakstiski papīra vai digitālā formātā, un

i)par piegādātajiem produktiem maksājamā cena, skaidri norādot visus maksājumus, tai skaitā piemērojamās atlaides, un tā:

–tiek aprēķināta, kombinējot dažādus līgumā noteiktus objektīvus, verificējamus un nesagrozāmus faktorus, kuri ietver objektīvus rādītājus, indeksus vai galīgās cenas aprēķināšanas metodes, kam var viegli piekļūt un kas ir saprotamas un atspoguļo tirgus apstākļu, inflācijas, pilnīgu ražošanas izmaksu izmaiņas, tostarp lauksaimnieku atalgojumu, papildu pakalpojumu kopējās izmaksas, piegādātos daudzumus un piegādātā piena vai piena produktu kvalitāti vai sastāvu.

iii)līguma ilgums, kas var būt vai nu noteikts ilgums, vai arī nenoteikts ilgums ar izbeigšanas klauzulu. Ja līguma minimālais ilgums pārsniedz sešus mēnešus un līgumā iekļauj pārskatīšanas klauzulu, ko var iedarbināt lauksaimnieks, ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība neparedzētu apstākļu gadījumos, piemēram, saistībā ar ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem, dzīvnieku slimību uzliesmojumiem, ģeopolitisko spriedzi vai citiem iemesliem, kuru dēļ apstiprinātā cena vairs nesedz lauksaimnieku izmaksas;

iv)informācija par samaksas termiņiem, procedūrām un brīdi, kad notiek īpašumtiesības un riska nodošana;

a)ražotāju organizācijas vai kooperatīva biedrs attiecīgo pienu vai piena produktus piegādā ražotāju organizācijai vai kooperatīvam, kura biedrs viņš ir, ja minētās ražotāju organizācijas vai kooperatīva statūtos vai šajos statūtos paredzētos vai no tiem izrietošos noteikumos un lēmumos ir iekļautas normas, kam ir 4. punktā izklāstītajām normām līdzīgi mērķi;

svītrots

svītrots

a)piegāde aptver produktus, kuru vērtība ir vienāda ar vai mazāka par dalībvalsts noteiktu sliekšņvērtību, kas nepārsniedz 4000 EUR;

7.Ja atbilstīgi 5. punkta d) apakšpunktam vai 6. punktam rakstisks līgums vai rakstisks līguma piedāvājums nav obligāts, lauksaimnieks, ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība tomēr var prasīt, lai par piena vai piena produktu piegādi tiktu noslēgts rakstisks līgums vai izteikts rakstisks līguma piedāvājums. Šāds līgums vai līguma piedāvājums atbilst 4. punktā un 8. punkta pirmajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem.

Puses sarunās brīvi apspriež visus elementus – to vidū 4. punkta c) apakšpunktā minētos elementus un to komponentus –, kas iekļaujami piena vai piena produktu piegādes līgumos, kurus lauksaimnieki, ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības noslēdz ar savācējiem, pārstrādātājiem, izplatītājiem vai mazumtirgotājiem, neskarot dalībvalstu ieviestās papildu prasības.

10.Dalībvalstis, kas izmanto šajā pantā paredzētās iespējas, paziņo Komisijai par to, kā tās tiek piemērotas.

a)sastāv no ražotājiem, kuri darbojas vienā vai vairākās 1. panta 2. punktā minētajās nozarēs un ko saskaņā ar 153. panta 2. punkta c) apakšpunktu kontrolē biedri, kas ir lauksaimnieki, vai augļu un dārzeņu nozares gadījumā – ražotāji;

b)ir izveidotas pēc lauksaimnieku vai — augļu un dārzeņu nozares gadījumā —ražotāju iniciatīvas un veic vismaz vienu no šādām darbībām:

1.aAtkāpjoties no LESD 101. panta 1. punkta, ražotāju organizācija, kas atzīta saskaņā ar šā panta 1. punktu, vai ražotāju organizācija, arī kooperatīvs, vai jebkura cita līdzvērtīga tiesiskā forma, kas reģistrēta saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuru dalībvalsts par ražotāju organizāciju nav atzinusi, bet kura atbilst šā panta 1. punktā un 154. pantā izklāstītajām prasībām, drīkst savu biedru vārdā attiecībā uz to kopējo produkciju vai tās daļu plānot ražošanu, optimizēt ražošanas izmaksas, laist produktus tirgū un risināt sarunas par lauksaimniecības produktu piegādes līgumiem.

Atkāpjoties no 1.a punkta un no pirmās daļas, 1.a punkta pirmajā daļā minētās darbības drīkst veikt arī saskaņā ar 156. panta 1. punktu atzīta ražotāju organizāciju apvienība, izņemot augļu un dārzeņu nozarē, ja vien to tieši nepieprasa ražotāju organizāciju apvienība, ar nosacījumu, ka:

d)šā panta 1.a punkta pirmajā daļā minēto darbību aptverto produktu apjoms nepārsniedz 33 % no attiecīgās dalībvalsts iekšzemes produkcijas kopapjoma vai 5 % no Savienības produkcijas apjoma.

2.aRažotāju organizācijas statūti nodrošina, ka tiek sasniegts piedāvājuma koncentrēšanas mērķis, īpaši nodrošinot, ka ražotāju organizācija risina sarunas un nosaka būtiskos pārdošanas elementus, piemēram, cenu, kvalitāti un apjomu. Statūtos var paredzēt iespēju biedriem tieši kontaktēties ar pircējiem, ja šāds tiešs kontakts neapdraud mērķus, ko tiecas sasniegt ražotāju organizācija, vai piedāvājuma koncentrēšanu un produktu laišanu tirgū, ko veic ražotāju organizācija. Piedāvājuma koncentrēšanu un produktu laišanu tirgū uzskata par nodrošinātu, ja par būtiskiem pārdošanas elementiem, piemēram, cenu, kvalitāti un apjomu, sarunas risina un tos nosaka ražotāju organizācija.

svītrots

a)rakstisks līgums aptver arī piegādi, kurā lauksaimniecības produktu piegādi veic ražotāji, uz kuriem neattiecas 1. punkts;

b)ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai lauksaimnieki izsaka rakstisku piedāvājumu slēgt līgumu par lauksaimniecības produktu piegādi pirmajiem pircējiem.

Lai aptvertu gadījumus, kad savstarpēja vienošanās par 1. un 2. punktā minētā līguma formalizēšanu, interpretāciju vai izpildi, vai par šādu līgumu netiek panākta, izveido mediācijas mehānismu. Šis mehānisms līgumslēdzējām pusēm ir brīvprātīgs un objektīvs. Šajā mehānismā var iesaistīt lauksaimniekus pārstāvošu organizāciju pārstāvjus.

Par savā teritorijā pieejamo mediācijas tiesisko regulējumu vai mehānismiem dalībvalstis informē Komisiju.

b)tiek sagatavots rakstiski papīra vai digitālā formātā, un

i)par piegādātajiem produktiem maksājamā cena, skaidri norādot visus maksājumus, tai skaitā piemērojamās atlaides, un tā:

–tiek aprēķināta, kombinējot dažādus līgumā noteiktus objektīvus, verificējamus un nesagrozāmus faktorus, kuri ietver objektīvus rādītājus, indeksus vai galīgās cenas aprēķināšanas metodes, kam var viegli piekļūt un kas ir saprotamas un atspoguļo tirgus apstākļu, inflācijas, pilnīgu ražošanas izmaksu izmaiņas, tostarp lauksaimnieku atalgojumu, papildu pakalpojumu kopējās izmaksas, piegādātos daudzumus un piegādāto lauksaimniecības produktu kvalitāti vai sastāvu. šajā nolūkā dalībvalstis vai reģionālās iestādes rādītājus, kurus publicē tiešsaistē izmantošanai līgumā, var noteikt saskaņā ar objektīviem kritērijiem, kas balstīti uz pētījumiem par ražošanu un pārtikas piegādes ķēdi, saskaņā ar 157. panta 1. punktā atzītu starpnozaru organizāciju sniegtajiem datiem vai ES Agropārtikas ķēdes novērošanas centra datiem. Līgumu puses var atsaukties uz šiem rādītājiem vai jebkādiem citiem rādītājiem, ko tās uzskata par būtiskiem;

iii)līguma ilgums, kas var būt vai nu noteikts ilgums, vai arī nenoteikts ilgums ar izbeigšanas klauzulu. Ja līgumu minimālais ilgums pārsniedz sešus mēnešus un 12 mēnešus nozarēs, kurās notiek tirdzniecība ar nākotnes līgumiem, līgumā iekļauj arī pārskatīšanas klauzulu, ko var iedarbināt īpaši lauksaimnieks, ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība neparedzētu apstākļu gadījumos, piemēram, saistībā ar ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem, dzīvnieku slimību uzliesmojumiem, ģeopolitisko spriedzi vai citiem iemesliem, kuru dēļ apstiprinātā cena vairs nesedz lauksaimnieku izmaksas;

iv)informācija par samaksas termiņiem, procedūrām un brīdi, kad notiek īpašumtiesības un riska nodošana;

a)ražotāju organizācijas vai kooperatīva biedrs attiecīgos lauksaimniecības produktus piegādā ražotāju organizācijai vai kooperatīvam, kura biedrs viņš ir, ja minētās ražotāju organizācijas vai kooperatīva statūtos vai šajos statūtos paredzētos vai no tiem izrietošos noteikumos un lēmumos ir iekļautas normas, kam ir 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītajām normām līdzīgi mērķi;

svītrots

svītrots

a)piegāde aptver produktus, kuru vērtība ir vienāda ar vai mazāka par dalībvalsts noteiktu sliekšņvērtību, kas nepārsniedz 4000 EUR;

7.Ja atbilstīgi 5. punkta d) apakšpunktam vai 6. un 6.a punktam, rakstisks līgums vai rakstisks līguma piedāvājums nav obligāts, lauksaimnieks, ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība tomēr var prasīt, lai par ikvienu lauksaimniecības produktu piegādi pārstrādātājam, izplatītājam vai mazumtirgotājam tiktu noslēgts rakstisks līgums starp pusēm vai izteikts rakstisks līguma piedāvājums. Šāds līgums vai līguma piedāvājums atbilst 4. punktā un 8. punkta pirmajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem.

Puses sarunās brīvi apspriež visus elementus – to vidū 4. punkta c) apakšpunktā minētos elementus un to komponentus –, kas iekļaujami lauksaimniecības produktu piegādes līgumos, kurus lauksaimnieki, ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienība noslēdz ar pārstrādātājiem, izplatītājiem vai mazumtirgotājiem, neskarot dalībvalstu ieviestās papildu prasības.

9.Dalībvalstis pamatotos gadījumos var pieprasīt, lai lauksaimniecības produktu pircējs 1. punktā minētos rakstiskos līgumus reģistrētu, pirms lauksaimnieks, ražotāju organizācija vai ražotāju organizāciju apvienība attiecīgos lauksaimniecības produktus piegādā pārstrādātājam, izplatītājam vai mazumtirgotājam attiecīgās dalībvalsts teritorijā, izņemot sezonas un ātrbojīgus produktus.

10.Dalībvalstis, kas izmanto šajā pantā paredzētās iespējas, paziņo Komisijai par to, kā tās tiek piemērotas.

d)atbalsts to mazo un ģimenes lauku saimniecību ekonomiskajai dzīvotspējai, kuru standarta produkcija, kas definēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1217/200911 2. panta 8) punktā, nepārsniedz 100 000 EUR;

__________________

11 Padomes Regula (EK) Nr. 1217/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko izveido lauku saimniecību ilgtspējas datu tīklu (OV L 328, 15.12.2009., 27. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/1217/oj).

Šā panta 1. punktā minētie ražotāji no [stāšanās spēkā +2 gadi] var lūgt Komisiju sniegt atzinumu par 1. punktā minēto nolīgumu, lēmumu un saskaņoto darbību saderību ar šo pantu attiecībā uz tādu ilgtspējas standartu īstenošanu, kuru mērķis ir palīdzēt sasniegt vienu vai vairākus no 3. punkta d) līdz fd) apakšpunktā noteiktajiem mērķiem.

a)savu produktu izņemšana no tirgus vai bezmaksas izplatīšana, tostarp labdarības organizācijām;

g)ražošanas pagaidu plānošana, kurā ņem vērā ražošanas cikla specifiku, īpaši attiecībā uz ātrbojīgiem produktiem.

Ja Komisija pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar šā panta pirmo daļu, tā var nolemt attiecīgajām dalībvalstīm darīt pieejamu Savienības atbalstu no Regulas (ES) 2021/2116 16. pantā minētās lauksaimniecības rezerves, nodrošinot iespēju nekavējoties mobilizēt šādu atbalstu krīzes situācijā ar nosacījumu, ka tā vispirms ir izvērtējusi šāda atbalsta īstenojamību. Šāds finansiālais atbalsts sagādā līdzekļus, kas vajadzīgi, lai attiecīgie tirgus dalībnieki varētu šos nolīgumus un lēmumus īstenot. Komisija nodrošina, ka līdzekļu izmantošana darbību atbalstam saskaņā ar minētajiem īstenošanas aktiem neapdraud tiešos maksājumus. Vajadzības gadījumā Komisija dara pieejamus citus finansējuma veidus, lai atbalstītu šajā daļā minētās darbības.

2.Piegādes līgumu termiņš var aptvert vairākus gadus.

Cenu aprēķina, kombinējot dažādus līgumā noteiktus objektīvus, verificējamus un nesagrozāmus faktorus, kuri ietver objektīvus rādītājus, indeksus vai galīgās cenas aprēķināšanas metodes, kam var viegli piekļūt un kas ir saprotamas un atspoguļo tirgus apstākļu, inflācijas, pilnīgu ražošanas izmaksu izmaiņas, tostarp lauksaimnieku atalgojumu, papildu pakalpojumu kopējās izmaksas, piegādātos daudzumus un piegādāto lauksaimniecības produktu kvalitāti vai sastāvu. Šajā nolūkā dalībvalstis vai reģionālās iestādes rādītājus, kurus publicē tiešsaistē izmantošanai līgumos, var noteikt saskaņā ar objektīviem kritērijiem, kas balstīti uz pētījumiem par ražošanu un pārtikas piegādes ķēdi, saskaņā ar 157. panta 1. punktā atzītu starpnozaru organizāciju sniegtajiem datiem vai ES Agropārtikas ķēdes novērošanas centra datiem. Līgumu puses var atsaukties uz šiem rādītājiem vai jebkuriem citiem rādītājiem, ko tās uzskata par būtiskiem.

5.aŠā panta 1. punktā noteikto 50 % ierobežojumu palielina līdz 70 % attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar 46. panta a), b) vai c) punktā minētajiem mērķiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

b)šā punkta a) apakšpunktā minētās investīcijas šo gados jauno lauksaimnieku vai jaunpienācēju vai — augļu un dārzeņu nozares gadījumā —ražotāju, kuri pirmoreiz pievienojas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 atzītai ražotāju organizācijai, telpās un objektos tiek veiktas viņu pirmās darbības programmas satvarā un [7] gadu laikā no dienas, kurā gados jaunais lauksaimnieks vai jaunpienācējs pievienojās ražotāju organizācijai.

No 2025. gada dalībvalstis, saskaņā ar 119. pantu pieprasot grozīt to KLP stratēģiskos plānus, var savus 6. punktā minētos lēmumus pārskatīt un nolemt līdz 6 % no V pielikumā noteiktajiem piešķīrumiem, kuri paredzēti tiešajiem maksājumiem un no kuriem attiecīgā gadījumā atskaitīti VIII pielikumā noteiktie piešķīrumi par kokvilnu, izmantot III sadaļas III nodaļas 7. iedaļā minētajiem intervenču veidiem citās nozarēs ar nosacījumu, ka šāds lēmums nelabvēlīgi neietekmē ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta līmeni.