1.pieņem zināšanai Komisijas iesniegto budžeta grozījuma Nr. 2/2025 projektu;

2.pieņem zināšanai, ka pašu resursu, kas nav NKI, apjoma samazinājums un papildu maksājumu vajadzības izdevumu daļā kopumā palielina vajadzību pēc NKI iemaksām 4,3 miljardu EUR apmērā; atzīst, ka tas nozīmē grozīt vienoto NKI piesaistīšanas likmi no 0,527 % (BG Nr. 1/2025 projektā) uz 0,547 % (BG Nr. 2/2025 projektā);

3.uzsver, ka saskaņā ar budžeta grozījuma Nr. 2/2025 projektu NKI fiksētas summas korekcijas piecām saņēmējām dalībvalstīm ir aptuveni 9,2 miljardi EUR (bruto izteiksmē); uzsver, ka šīs atlaides ir saistītas ar inflāciju un tāpēc ir palielinājušās lielākā tempā nekā daudzgadu finanšu shēmas (DFS) maksimālie apjomi, kas katru gadu tiek koriģēti, pamatojoties uz 2 % deflatoru; uzsver, ka dažos pēdējos gados Savienības budžets ir ticis ievērojami noslogots, lai reaģētu uz dažādām krīzēm; uzsver, ka šī ar atlaidēm saistītā anomālija palielina slogu pārējām dalībvalstīm;

4.atzinīgi vērtē Komisijas jaunos centienus piedāvāt vairāk risinājumu attiecībā uz jauniem Savienības budžeta ieņēmumu avotiem; šajā sakarībā ņem vērā Komisijas 2025. gada 16. jūlija priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu; uzskata, ka ir ātri jāpieņem jauni pašu resursi, lai palielinātu budžetam pieejamos resursus; uzsver, ka jauniem pašu resursiem ir jābūt taisnīgiem un tie ir būtiski ne tikai tāpēc, lai būtu iespējams atmaksāt “Next Generation EU” aizņēmumus, bet arī tāpēc, lai nodrošinātu Savienības spēju segt savas izdevumu vajadzības, kas ir pieaugušas; šajā sakarībā atgādina savu jau izsenis pausto nostāju, ka neparedzēti ieņēmumi, kas izriet no naudas sodiem un soda maksājumiem vai tiem līdzvērtīgām summām, būtu jāizmanto kā Savienības budžeta papildu ieņēmumi reaģēšanai krīzes situācijās vai neparedzētām vajadzībām un tiem nevajadzētu izraisīt attiecīgu uz NKI balstīto iemaksu samazinājumu; uzsver, ka pašreizējā DFS šādas summas tiek “atdotas atpakaļ” dalībvalstīm;

5.uzsver, ka pieredze, kas gūta no nesenajām krīzēm — pandēmijām, enerģētikas jomas satricinājumiem un kara Ukrainā —, liek nopietni pārdomāt nākamajā DFS paredzamo elastību; atkārtoti pauž nostāju, ka turpmākais elastības instruments būtu jāpapildina ar vairākiem papildu finansējuma avotiem, tostarp iepriekšējā gada pārpalikumu, naudas sodiem un atmaksājumiem; pieņem zināšanai attiecīgos noteikumus DFS regulas priekšlikumā, kurā Komisija ierosina elastības instrumentam pievienot konkrētas summas saskaņā ar Parlamenta izsenis paustajām prasībām; tomēr atgādina, ka elastību nevajadzētu nodrošināt uz pārredzamības rēķina;

6.atzinīgi vērtē Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai maksājumu apropriāciju augšupējās korekcijas, kas liecina, ka 2023.–2027. gada KLP stratēģisko plānu, kā arī 2014.–2020. gada programmu intervenču īstenošana paātrinās un tādējādi kompensē kavējumus iepriekšējos budžeta gados;

7.atzinīgi vērtē notiekošos uzlabojumus oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM) jomā, taču pauž neizpratni par to, kāpēc, vienkāršojot OIM regulu, būtu jāpalielina vajadzības par 8 miljoniem EUR, nevis tās jāsamazina saistībā ar efektivitātes palielināšanos;

8.turklāt uzskata, ka ir apšaubāmi kompensēt papildu vajadzības centralizētajai muitas sistēmai 1. izdevumu kategorijā un OIM 3. izdevumu kategorijā, proporcionāli samazinot piešķīrumus no Muitas kontroles iekārtu instrumenta 4. izdevumu kategorijā; pauž nožēlu par to, ka pašreizējā budžeta situācijā Komisijai ir nācies pārdalīt ievērojamus līdzekļus visās izdevumu kategorijās, un atgādina par savu izsenis pausto nostāju, ka jaunām politikas prioritātēm, uzdevumiem vai vajadzībām būtu jāparedz jauni līdzekļi; stingri uzsver, ka atkārtota pārdale nav dzīvotspējīgs risinājums Savienības prioritāšu finansēšanai, jo tā kaitē investīcijām un apdraud saskaņoto politikas mērķu sasniegšanu;

9.uzsver un atzinīgi vērtē to, ka dažas izmaiņas ES Iestādes nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai štatu sarakstā dod tai iespēju savus uzdevumus veikt savlaicīgi un efektīvi; atgādina, ka šai svarīgajai iestādei ir būtiska nozīme nodokļu maksātāju naudas aizsardzībā un ka to ir stingri atbalstījis Eiropas Parlaments;

10.atzinīgi vērtē Bulgārijas progresu virzībā uz euro ieviešanu un pilnībā atbalsta papildu līdzekļus, lai valūtas maiņu varētu papildināt ar piemērotiem un mērķtiecīgiem komunikācijas pasākumiem; atzīst — tā kā 2.b izdevumu kategorijā nav nepiešķirtu līdzekļu rezerves, šim nolūkam ir jāizmanto elastības instruments;

11.apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 2/2025 projektu;

12.uzdod priekšsēdētājai paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 2/2025 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

13.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām un dalībvalstu parlamentiem.