1.uzsver dziļās, cilvēciskās, vēsturiskās, kultūras un ekonomiskās, kā arī reliģiskās saites starp ES un LAC, kas kalpo par pamatu dabiskai aliansei un attīstībai, lai veidotu spēcīgu un noturīgu Eiropas un Latīņamerikas transatlantijas miera, demokrātijas un labklājības telpu;

2.atbalsta politiku, kuras mērķis ir veicināt reģionālo sadarbību un lielāku LAC reģionālo integrāciju; uzsver, ka jaunais globālais ģeopolitiskais konteksts prasa straujas un kvalitatīvas pārmaiņas ES un LAC valstu partnerībā, lai turpinātu attīstīt stratēģisko aliansi multilaterālisma un tā pamatprincipu aizsardzībai, tostarp dialogu, iekļautību, starptautisko solidaritāti un ANO Statūtu, cilvēktiesību un humanitāro tiesību ievērošanu, kā arī ilgtspējīgas attīstības veicināšanu;

3.uzskata, ka ES un LAC kā dabiskiem stratēģiskajiem partneriem ir vēsturiska iespēja stiprināt savu aliansi pašreizējā starptautiskajā kontekstā, ko raksturo stratēģiska konkurence; uzskata, ka to partnerībai var būt amortizējoša ietekme pieaugošās ģeopolitiskās spriedzes apstākļos, jo tiek veidotas kopīgas rīcībpolitikas, kas veicina to stratēģisko autonomiju, sadarbību un savstarpējo cieņu;

4.uzsver to, ka Eiropas un LAC attiecību pamatā ir dziļas cilvēciskās saites; atgādina, ka pasaulē, kurā arvien biežāk darbojamies atrauti no citiem, cilvēkkapitāls, tostarp kopīgas valodas, mantojums un kultūras saiknes, ir stratēģiska vērtība, kas ir jāaizsargā;

5.uzsver ES atjaunoto un pieaugošo iesaisti reģionā, par ko liecina izšķirošais ES un CELAC samits 2023. gadā, kas kļuva par neapšaubāmu pagrieziena punktu pēc gadiem ilgas ierobežotas iesaistes; uzsver, ka ir vajadzīga apņemšanās pastāvīgi atbalstīt ES intereses un vērtības; norāda, ka ES iesaistē pēdējās desmitgadēs ir sarukusi, radot vakuumu, kurā vairojās Ķīnas, Krievijas un Irānas ietekme; pauž nožēlu par to, ka šī ciešākā saikne ar autoritārajiem režīmiem galu galā apdraud arī demokrātiju reģionā;

6.atzīst, ka ir steidzami jāturpina uzlabot un attīstīt ES un LAC valstu attiecības, reaģējot uz jaunām ģeopolitiskām pārmaiņām, klimata pārmaiņām, tehnoloģiju attīstību un pieaugošo nevienlīdzību, kā arī drošības apdraudējumiem abos reģionos, un ir jāpalielina abu reģionu stratēģiskā autonomija;

7.aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieci / Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstis pastiprināt diplomātiskos centienus reģionā, lai veicinātu lielāku konverģenci starp ES un LAC svarīgos ārpolitikas jautājumos, un jo īpaši ieņemt stingrāku nostāju pret Krievijas agresijas karu Ukrainā un par atbalstu starptautiskajiem centieniem, lai panāktu pastāvīgu pamieru Gazā, humānās palīdzības plūsmu un visu ķīlnieku beznosacījumu atbrīvošanu; uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējo starptautisko kontekstu, ES un LAC valstu partnerībai būtu jābalstās uz kopīgas stratēģiskās autonomijas loģiku, par pamatprincipiem nosakot ārējās atkarības mazināšanu un daudzpusējas noteikumos balstītas kārtības aizsardzību;

8.mudina padziļināt ES un LAC sadarbību starptautiskos forumos, lai veicinātu un aizsargātu daudzpusējo globālo kārtību, starptautiskās tiesības, demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanu, starptautiskās humanitārās tiesības un to principus, sociālo taisnīgumu un ilgtspējīgu attīstību; šajā sakarībā uzsver, ka ES ir jāparāda saviem partneriem LAC valstīs, ka tā var piedāvāt labākus nosacījumus partnerībai nekā autoritārie režīmi;

9.uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai ES centieni būtu vērsti uz demokrātisko institūciju, tiesiskuma un politiskās atbildības stiprināšanu, un aicina paātrināt reformas un miera veidošanas pasākumus, kuru mērķis ir drošības un stabilitātes nostiprināšana abos reģionos; atgādina, ka cilvēktiesību, demokrātijas, tiesiskuma un dzimumu līdztiesības aizsardzībai ir jābūt transversālam nosacījumam attiecībā uz visiem ES un LAC valstu nolīgumiem un finansējumu, tostarp saskaņā ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI — “Eiropa pasaulē”); prasa ieviest stingrus pārredzamības un atbildības mehānismus, jo īpaši tirdzniecības un investīciju sistēmās;

10.pauž bažas par demokrātijas regresu, kas LAC vērojams kopš 2019. gada, un nosoda cilvēktiesību pārkāpumus un pamatbrīvību ierobežojumus reģionā, jo īpaši tos, ko īsteno Nikaragvas, Kubas un Venecuēlas režīmi, kas ir vieni no autoritārākajiem pasaulē; pauž dziļas bažas par autoritāras un populistiskas pārvaldības pieaugošo tendenci LAC valstīs, un to, kā šāda pārvaldība kumulatīvi vājina demokrātiskās institūcijas, multilaterālismu, tiesiskumu, pamattiesības un brīvības, pilsonisko telpu un sociālās aizsardzības pamatus; uzsver nepieciešamību stiprināt atbalstu demokrātijas sistēmas dalībniekiem un pilsoniskajai sabiedrībai un mudina nekavējoties atbrīvot visus politieslodzītos;

11.jo īpaši nosoda Kubas režīma sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumus pret protestētājiem, politiskajiem disidentiem, reliģiskajiem līderiem un cilvēktiesību aktīvistiem un to, ka tas kavē neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju veidošanos; norāda, ka uzticami avoti liecina, ka režīms ir aizturējis vairāk nekā tūkstoti politieslodzīto, tostarp nepilngadīgos, un mudina Kubas režīmu viņus nekavējoties atbrīvot; aicina izmantot pilnīgi visus nepieciešamos pieejamos instrumentus, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas ES un Kubas PDCA) klauzulas par demokrātiju un cilvēktiesībām. atkārtoti aicina Padomi pieņemt sankcijas pret tiem, kas ir atbildīgi par pastāvīgajiem pārkāpumiem; nosoda Kubas algotņu līdzdalību Krievijas militārajās darbībās Ukrainā, kur tie nonāk frontes pirmajās līnijās;

12. stingri nosoda un pilnībā noraida Venecuēlas režīma īstenoto krāpšanos 2024. gada prezidenta vēlēšanās un fiktīvajās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2025. gada maijā; prasa N. Maduro valdībai izbeigt represijas un uzbrukumus pilsoniskajai sabiedrībai un opozīcijai; atgādina, ka 2024. gada 19. septembrī Parlaments atzina Edmundo Gonsalesu Urrutiju par likumīgi un demokrātiski ievēlēto Venecuēlas prezidentu un Mariju Korinu Mačado — par Venecuēlas demokrātisko spēku līderi; uzsver, ka citas demokrātiskās valstis reģionā un pasaulē ir atzinušas Edmundo Gonsalesu Urrutiju par ievēlēto prezidentu; pauž gandarījumu par to, ka 2024. gada 17. decembrī Parlaments 2024. gada Saharova balvu par domas brīvību piešķīra Marijai Korinai Mačado un Edmundo Gonsalesam Urrutijam, kuri pārstāv visus venecuēliešus, kas cīnās par brīvības un demokrātijas atjaunošanu; atzinīgi vērtē Venecuēlas tautas apņemšanos atbalstīt demokrātiju un demokrātiskās opozīcijas pastāvīgo pretestību, neraugoties uz N. Maduro režīma arvien represīvāko politiku;

13.atgādina, ka 2025. gada janvārī Daniel Ortega un Rosario Murillo režīms pieņēma konstitucionālo reformu, ar kuru ir izbeigta varas dalīšana un politiskais plurālisms un ir izveidota līdzprezidentūra, kas kontrolē visus valdības atzarus un medijus un neievēro starptautiskās cilvēktiesību konvencijas; turklāt uzsver, ka Nikaragvas režīmam ir ciešas saiknes ar citām autokrātijām, piemēram, ar Irānu, Venecuēlu un Kubu, un stingri to nosoda par režīma sistemātiskajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, demokrātiskās opozīcijas vajāšanu, katoļu baznīcas un pilsoniskās sabiedrības apspiešanu, kā arī par brīvo mediju un visa veida neatkarības izpausmju izskaušanu valdībā; mudina Nikaragvas iestādes nekavējoties atjaunot tiesiskumu, pamatbrīvības un visu trimdā esošo nikaragviešu tiesības, tostarp tiesības uz drošu atgriešanos; atkārtoti prasa piemērot ES asociācijas nolīguma demokrātijas klauzulu, noraida jebkādas iespējas rīkot dialogu ar Nikaragvas režīma kontrolētās Nacionālās asamblejas locekļiem un aicina pastiprināt sankcijas pret Daniel Ortega, Rosario Murillo un viņiem pietuvinātiem cilvēkiem; aicina nekavējoties atcelt aizliegumu izmantot starptautisko cilvēktiesību uzraudzības mehānismus un atjaunot vairāk nekā 3000 NVO juridisko statusu, ko Nikaragvas valdība atsauca 2018. gadā;

14.pauž dziļas bažas par demokrātijas principu graušanu un apzinātu konstitucionālo garantiju apiešanu citās LAC valstīs, jo īpaši Salvadorā; pauž satraukumu par nepietiekamo tiesu iestāžu neatkarību un valdības darbību pārredzamību, pārmērīgu spēka lietošanu, nepamatotu militarizāciju un aizvien pieaugošajiem pulcēšanās un preses brīvības ierobežojumiem; pauž nopietnas bažas par ziņojumiem par biežajām aizturēšanām bez pierādījumiem, spīdzināšanu, civiliedzīvotāju piespiedu pazušanu un cietumu satraucošo pārpildītību; nosoda iestādes par to, ka tās nesauc pie atbildības drošības spēkus par to darbībām un to, ka tās pastāvīgi noraida starptautiskos uzraudzības un izmeklēšanas pieprasījumus;

15.stingri nosoda to, ka Krievijas Federācija izmanto hibrīdtaktiku, kas ietver militārās, kiberjomas, informācijas un ekonomiskās operācijas, jo īpaši enerģētikas nozarē, tostarp izvairīšanos no sankcijām, nepārredzamu praksi un korupciju, kā paplašināšanās instrumentus, kas apdraud reģionālo drošību, veicina iekšēju destabilizāciju un izraisa tāda bloka izveidi, kas apdraud demokrātiju, mieru un starptautiskās tiesības; pauž dziļas bažas par Venecuēlas un Krievijas Federācijas stratēģisko partnerību, kas apdraud reģionālo un starptautisko drošību; prasa ES pastiprināt cīņu pret Krievijas propagandu šajā reģionā; atgādina, ka ES ir jānodrošina, ka ES delegācijām ir nepieciešamie līdzekļi dezinformācijas apkarošanai;

16.norāda, ka kopš 2005. gada Ķīna LAC reģiona valstīm ir piešķīrusi aizdevumus 120 miljardu USD apmērā, lai palielinātu tās ģeopolitisko ietekmi un padarītu LAC valstis atkarīgas no Ķīnas finansējuma, ar ko nodrošina kapitālu investīcijām apmaiņā pret jēlnaftas piegādi, vai no finansējuma enerģētikas un infrastruktūras projektiem; pauž nožēlu, ka šajos enerģētikas un infrastruktūras projektos nereti tiek piemēroti zemāki vides un darba standarti; atgādina, ka atšķirībā no citām pasaules lielvarām ES necenšas veidot izmantojošas vai nelīdzsvarotas attiecības, bet drīzāk partnerības, kuru pamatā ir savstarpīgums, ilgtspēja un pievienotās vērtības radīšana; uzsver, ka tieši šis sadarbības modelis, kurā par prioritāti noteikta suverenitātes ievērošana, pārredzamība un tiesiskums, padara ES par vēlamo šī reģiona partneri;

17.atbalsta visu LAC valstu neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti un noraida globālo lielvaru centienus stiprināt attiecības, ar kurām veicina politisko un ekonomisko atkarību; uzsver, ka valsts teritoriālās integritātes ievērošana ir starptautisko tiesību, ANO Statūtu un noteikumos balstītas starptautiskās kārtības pamatprincips;

18.atzinīgi vērtē spēcīgo ekonomisko un tirdzniecības partnerību starp ES un LAC, kuras pamatā ir kopīgas intereses, izmantojot daudzveidīgas tirdzniecības attiecības, veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un cilvēces attīstību, stiprināt ekonomikas noturību un samazināt pārmērīgu atkarību;

19.uzsver ES mērķi vadīt globālo zaļo pārkārtošanos un to, ka tā atzīst Latīņameriku par svarīgu partneri šajos centienos; atbalsta LAC cīņā pret nelikumīgu atmežošanu un mežu atjaunošanas projektu izstrādē;

20.uzsver, ka abos reģionos ir jāmazina pieaugošā nevienlīdzība, jāveicina miers un jāstiprina demokrātijas procesi un institūcijas, un izceļ to, cik svarīga ir ekonomiskā sadarbība, kas veicina dzimumu līdztiesību un sieviešu ekonomiskajai rīcībspējai; pauž bažas par regresu sieviešu tiesību jomā, jo īpaši attiecībā uz viņu seksuālo un reproduktīvo veselību; mudina novērst vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību un atbalsta pasākumus, ar kuriem palielina sieviešu pārstāvību politiskajā vadībā un likumdošanas procesā, un uzsver, ka ir nepieciešams saskaņot ES un LAC ekonomiskās attiecības ar ANO Programmu 2030. gadam un nodrošināt stingrāku saikni starp ekonomiskajiem, sociālajiem un vides mērķiem;

21.uzsver, ka ES ir lielākā ieguldītāja LAC reģionā un trešā lielākā tirdzniecības partnere; norāda, ka LAC ir ES piektā lielākā tirdzniecības partnere; uzsver, ka šai ciešajai ekonomiskajai sadarbībai būtu ne tikai jākalpo lielu finanšu struktūru interesēs, bet arī jānodrošina, ka labumu gūst visi, jo īpaši MVU, darba ņēmēji, neaizsargātas personas un lauku un attālo apvidu iedzīvotāji;

22.uzsver, ka gan Letas ziņojumā par vienotā tirgus nākotni, gan Dragi ziņojumā par Eiropas konkurētspējas nākotni ir uzsvērta nepieciešamība pastiprināt centienus, lai nodrošinātu ES apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, kā arī uzsvērts LAC potenciāls kļūt par būtisku partneri piegādes ķēžu diversifikācijā; atzinīgi vērtē to, ka ar partneriem ir parakstītas saprašanās memorandi par kritiskajām izejvielām, un uzsver, ka tiem ir izšķiroša nozīme, lai ES panāktu lielāku piegādes ķēžu diversifikāciju; uzskata, ka šiem nolīgumiem, kā arī ekonomiskās un politiskās sadarbības padziļināšanai ar divpusēju nolīgumu palīdzību būtu jāpalielina investīcijas šajā nozarē, kas nāks par labu abiem reģioniem;

23.mudina stiprināt noteikumus un pārredzamību tādās svarīgās ekonomikas jomās kā kalnrūpniecība, kurā nepietiekams regulējums var izraisīt konfliktus un ekspluatāciju; aicina visus partnerus stiprināt darba tiesības un veicināt kooperatīvus un citas iniciatīvas, kas sekmē darba ņēmēju līdzdalību un iespēju nodrošināšanu ekonomikā; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, ka kritisko izejvielu ieguve, tirdzniecība un pārstrāde atbilst vides aizsardzības, sociālās atbildības un cilvēktiesību augstajiem standartiem un ka tiek atbalstīta alternatīvu, noturīgu, ilgtspējīgu un pārredzamu vērtību ķēžu attīstība, kas uzlabo visu iesaistīto sabiedrību labklājību;

24.aicina Komisiju pastiprināt dialogu ar LAC valstīm par ES tiesību aktu ietekmi uz vietējo ekonomiku;

25.atzīst blīvo nolīgumu tīklu starp abiem reģioniem un uzsver tādu jaunu un vērienīgāku nolīgumu un partnerību noslēgšanas fundamentālo ģeopolitisko nozīmi, kas ir iekļaujošas, ilgtspējīgas un savstarpēji izdevīgas, balstītas uz kopīgām vērtībām un stingri sakņojas cilvēktiesību ievērošanā; uzsver šo nolīgumu nozīmi turpmākas ekonomiskās integrācijas veicināšanā, lai veidotu kopīgas labklājības un lielākas ekonomiskās drošības telpu; uzsver to, cik svarīga ir ES un LAC savstarpējā tirdzniecība, lai dažādotu pārtikas sistēmas un stiprinātu nodrošinātību ar pārtiku;

26.atgādina par Meksikas un Brazīlijas kā ES stratēģisko partneru īpašo lomu abu reģionu attiecībās; stingri mudina abas puses labāk izmantot šo stratēģisko partnerību potenciālu; uzsver, ka ir jāpilda apņemšanās ik pēc diviem gadiem rīkot divpusējus samitus ar abām valstīm;

27.atzinīgi vērtē ES un Centrālamerikas asociācijas nolīguma pilnīgu ratifikāciju un to, ka 2024. gada maijā stājās spēkā tā trīs pīlāri — politiskais dialogs, sadarbība un tirdzniecība; mudina pieņemt stabilus un iekļaujošus mehānismus pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai ES un Centrālamerikas asociācijas nolīguma īstenošanā un uzraudzībā, ievērojot demokrātijas principus, pārredzamību un sociālo kohēziju; aicina ES un Centrālamerikas valstis īstenot aktīvu politiku un nodrošināt pienācīgu finansējumu, lai abos reģionos optimizētu nolīguma pozitīvo ietekmi uz IAM;

28.atzinīgi vērtē to, ka ir parakstīts ES un Čīles padziļinātais pamatnolīgums, un prasa ātri un pilnībā to ratificēt; atzinīgi vērtē arī to, ka ir noslēgušās sarunas par ES un Meksikas vispārējo nolīgumu, ar ko tiks stiprināta politiskā sadarbība, pavērtas jaunas tirdzniecības iespējas un stiprinātas saites tādās stratēģiskās nozarēs kā digitalizācija, inovācija un drošība, un aicina to ātri parakstīt un ratificēt; atzīst Meksikas izšķirošo nozīmi LAC un tās mērķi diversificēt tirdzniecības un politiskās partnerības; uzsver, ka ES un Meksikas nolīgums stiprinās ES kā stratēģiska partnera lomu reģionā un tās spēju reaģēt uz globālajām problēmām;

29.uzsver, ka ir svarīgi sasniegt Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām noteiktos mērķus, un atzinīgi vērtē to, ka ES un Mercosur nolīgumā ir iekļauta saistoša klauzula par attiecīgo saistību izpildi; uzsver, ka ES un Mercosur partnerības nolīgums sniegs iespēju ievērojami stiprināt ES un Mercosur starpreģionu sadarbību kopīgo problēmu risināšanā un vienlaikus palīdzēs mazināt autoritāro dalībnieku ietekmi reģionā, kā arī dažādot ES kritisko svarīgo izejvielu piegādes;

30.atgādina, ka Eiropas un Latīņamerikas alianse ir kā tilts, kas paredzēts ne tikai, lai novērstu bīstamu dreifēšanu slēgtu un ideoloģiski polarizētu bloku virzienā, bet arī, lai pavērtu iespējas starptautiskam dialogam, kas mazina saspīlējumu un veicina kopīgu risinājumu rašanu;

31.uzsver LAC valstu nozīmīgo pienesumu daudzpusēju organizāciju darbībā un to aktīvo lomu tādu globālu jautājumu risināšanā kā klimata pārmaiņas, miers un drošība, tostarp programmas sieviešu, miera un drošības jomā popularizēšana, un ilgtspējīga attīstība; vērš uzmanību uz abu reģionu apņemšanos aizstāvēt ANO Statūtus, cilvēktiesības, pārstāvības demokrātiju un spēcīgu daudzpusēju pārvaldību; mudina abus reģionus turpināt aizstāvēt multilaterālismu, jo īpaši ANO sistēmu, un kopīgi vadīt globālās pārvaldības institūciju, to skaitā starptautisko finanšu institūciju, reformu, lai panāktu iekļaujošāku un reprezentatīvāku multilaterālismu;

32.prasa panākt progresu vīzu režīma liberalizācijas nolīgumu slēgšanā ar valstīm, ar kurām diskusijas ir visvairāk pavirzījušās uz priekšu;

33.atgādina, ka ES attīstības sadarbības politikas galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un — ilgtermiņā — izskaušana; uzsver, ka nabadzības izskaušana, jo īpaši visneaizsargātāko grupu, tādu kā sievietes, meitenes un personas ar invaliditāti, vidū, ir ļoti svarīga, lai novērstu pieaugošo nevienlīdzību, kas grauj sociālo kohēziju un ierobežo ekonomisko potenciālu; atgādina, ka parāda slogs, kas gulstas uz LAC valstīm, rada ievērojamas ekonomiskās un sociālās izmaksas, kurām ir ilgstoša ietekme uz nabadzību un nevienlīdzību; atbalsta parāda pārstrukturēšanu; uzsver, ka IAM un Parīzes nolīgumam arī turpmāk jābūt svarīgam LAC un ES sadarbības elementam; atgādina, ka piekļuve attīstības palīdzībai un finansējumam ir īpaši svarīga nestabilām valstīm, to skaitā tām, kas ir mazāk aizsargātas pret klimata pārmaiņu ietekmi, jo īpaši Karību jūras reģiona mazo salu jaunattīstības valstīm, un valstīm, kuras ir pārejas uz augstāku ienākumu līmeni procesā;

34.uzsver, ka ES ir svarīgākā pienesuma sniedzēja attīstības sadarbībā LAC valstīs; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi stiprināt ES attīstības politikas un humāno palīdzību LAC valstīs, un prasa ES un tās dalībvalstīm stiprināt citas Savienības ārējās prioritātes, tostarp tās, kas attiecas uz drošību, ilgtspējīgu attīstību, tirdzniecību, migrāciju, zivsaimniecību, lauksaimniecību, klimata pārmaiņām un enerģētiku; prasa radīt efektīvu sinerģiju ar ES humāno palīdzību, pilnībā ievērojot līdzatbildības principu un ņemot vērā LAC reģiona attīstības prioritātes; prasa noturēt regulāru divpusēju dialogu un attiecīgā gadījumā apspriesties ar abu reģionu vietējās pašpārvaldes iestādēm un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, tostarp par atbalstu ES un LAC asociācijas nolīgumos noteiktajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem, jo īpaši, reaģējot uz oficiālās attīstības palīdzības (OAP) un humānās palīdzības samazināšanos pasaulē;

35.pauž bažas par attīstības un humānajai palīdzībai paredzētā finansējuma samazinājumiem pasaulē, jo īpaši par OAP samazināšanu un lielākās daļas (līdz 83 %) ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) programmu apturēšanu, kā arī par vairāku ES dalībvalstu veiktajiem globālās palīdzības samazinājumiem, jo šis finansējums ir palīdzējis atbalstīt būtiskās sociālās, ekonomiskās un politiskās pārmaiņas reģionā; atkārtoti norāda, ka šiem samazinājumiem būs ilgtermiņa ietekme uz attīstības programmu un IAM sasniegšanu LAC reģionā; pauž nopietnas bažas par neseno samazinājumu ietekmi uz pilsoniskās sabiedrības un NVO efektīvu līdzdalību un to spēju veikt savas darbības, lai aktīvi atbalstītu cilvēktiesības, demokrātiju un sociālo attīstību reģionā un cīnītos pret autoritāriem režīmiem; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt atbilstošu attīstības un humāno palīdzību LAC reģionam;

36.uzsver, ka tradicionālie OAP veidi ir izrādījušies būtiski un efektīvi nabadzības mazināšanā, nevienlīdzības palielināšanās problēmas risināšanā, veselības un izglītības jomā sasniegto rezultātu uzlabošanā un sociālās kohēzijas veicināšanā LAC reģionā, jo īpaši attiecībā uz nepietiekami pārstāvētu un marginalizētu grupu, tādu kā meitenes, sievietes, jaunieši, personas ar invaliditāti, pirmiedzīvotāji un afrikāņu izcelsmes personas, iekļaušanu;

37.prasa pilnībā iesaistīt pilsonisko sabiedrību ES programmu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā, lai nodrošinātu politikas saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai;

38. vērš uzmanību uz trīspusējās sadarbības starp ES, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīm un LAC partneriem stratēģisko potenciālu attīstības, savstarpējas mācīšanās un politikas inovācijas ietekmes palielināšanā; uzsver, ka šādas partnerības, ja tās ir saskaņotas ar vietējām prioritātēm un vērstas uz spējas veidošanu, var veicināt iekļaujošu risinājumu rašanu globālām problēmām; prasa ES palielināt atbalstu trīspusējas sadarbības iniciatīvām NDICI – “Eiropa pasaulē” ietvaros un sistemātiski integrēt tās ES un LAC stratēģiskajā programmā;

39.prasa ES un tās dalībvalstīm maksimāli izmantot svarīgas iniciatīvas, tādas kā Global Gateway, lai palielinātu investīcijas LAC valstīs, nodrošinot to, ka, ņemot vērā Ķīnas un Krievijas pieaugošo klātbūtni reģionā — ko skaidri parādīja Ķīnas uzņemtās saistības Ķīnas un CELAC forumā, kurš notika 2025. gada 13. maijā —, ES joprojām ir spēcīga un konkurētspējīga LAC valstu partnere; uzsver, ka ES pieaugošās investīcijas Latīņamerikā ir vēl jo svarīgākas tāpēc, ka Latīņamerikā pastiprinās iniciatīva “Viena josla, viens ceļš”, jo 2025. gada 13. maijā notikušajā Ķīnas un CELAC forumā tai pievienojās Kolumbija; aicina Komisiju nodrošināt Global Gateway ietvaros ieplānoto projektu un stratēģiju sekmīgu īstenošanu, lai cita starpā izveidotu ilgtspējīgu un kvalitatīvu infrastruktūru, kas efektīvi rada vietējo vērtību, stiprina bireģionālās vērtības ķēdes un uzlabo abu reģionu ekonomisko drošību; uzstāj, ka Global Gateway īstenošanā vienmēr būtu jāpieturas pie ES pamatvērtībām, tostarp cilvēktiesību ievērošanas, labas pārvaldības, demokrātijas, pārredzamības un vides ilgtspējas, saskaņā ar ES attīstības efektivitātes principiem; mudina ES un tās dalībvalstis nodrošināt, ka saskaņā ar Global Gateway veiktās investīcijas ietver stingrus pienācīgas rūpības procesus;

40.prasa efektīvi īstenot ES un LAC Global Gateway investīciju programmu, veicinot publiskā un privātā sektora partnerību izveidi, lai atbalstītu ilgtspējīgu attīstību, iekļaujošu izaugsmi un nodarbinātību, kā arī taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos; aicina Komisiju nodrošināt, ka šīs investīcijas no to ieplānošanas līdz īstenošanai ir saskaņotas ar IAM un LAC partneru noteiktajām ilgtspējīgas attīstības prioritātēm, tostarp, izmantojot regulāru apspriešanos ar vietējās pašpārvaldes iestādēm un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un veicot ietekmes izvērtēšanu un novērtēšanu, un ka tās atbilst vietējā un reģionālā līmeņa vajadzībām, ir dzimumsensitīvas un sniedz vērā ņemamus rezultātus attīstības jomā;

41.uzsver, ka ir svarīgi radīt pareizos apstākļus ilgtspējīgas attīstības atbalstam nepieciešamo publisko un privāto investīciju mobilizēšanai; šajā sakarā uzsver nepieciešamību novērst ikgadējo finansējuma trūkumu reģionā 99 miljardu USD apmērā, kas nepieciešams ar IAM saskaņotiem infrastruktūras un klimata projektiem, lai virzītu uz priekšu taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos; vērš uzmanību uz Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai plus (EFIA+) būtisko lomu investīciju mobilizēšanā šo mērķu sasniegšanai, kā arī Eiropas Investīciju bankas (EIB), jo īpaši EIB Global, lomu — EFIA+ ietvaros — pastāvīgā zaļajām investīcijām nepieciešamā ilgtermiņa finansējuma un tehniskās lietpratības trūkuma novēršanā reģionā, par ko liecina EIB un Latīņamerikas Attīstības finansēšanas institūciju asociācijas 2024. gada apsekojums; atbalsta ciešāku sadarbību ar vietējām finanšu institūcijām un reģionālajām attīstības bankām un prasa vairāk izmantot EFIA+ garantijas, lai atbalstītu maza mēroga projektus ar būtisku ietekmi, kuri paredz pilsoniskās sabiedrības un vietējo kopienu iesaisti, saskaņā ar Global Gateway un ES attīstības efektivitātes principiem;

42.uzsver, ka liela nozīme ir ES un LAC sadarbībai gan kritiski svarīgu izejvielu, gan tehnoloģiju jomā, lai panāktu taisnīgu zaļo un digitālo pārkārtošanos un palielinātu stratēģisko autonomiju abos reģionos, pamatojoties uz savstarpēji izdevīgām partnerībām; uzsver, ka šāda sadarbība palīdz pārvarēt LAC valstu ekonomikas atkarību no primārajām izejvielām (lauksaimniecības produktiem un dabas resursiem) un ka tai ir būtiska loma vērtības ķēžu stiprināšanā, izmantojot ilgtspējīgas reindustrializācijas politikas, kas rada pienācīgas darbvietas, veicina vides ilgtspēju un sekmē tehnoloģiskajai inovācijai labvēlīgas vides izveidi; iesaka pastiprināt sadarbību digitālās izglītības un pētniecības jomā starp ES un LAC valstu universitātēm un inovācijas centriem;

43.uzsver, ka, veicot Global Gateway investīcijas LAC reģionā, prioritāte ir jāpiešķir infrastruktūras trūkuma un nevienlīdzības, tostarp digitālās un enerģētiskās nabadzības, novēršanai, jo īpaši lauku un perifēros apgabalos, lai nodrošinātu, ka uzlabotas savienojamības nodrošinātais labums sasniedz nepietiekami apkalpotus iedzīvotājus; uzsver, ka tas ietver jauniešus un neoficiālo sektoru un ka cenas ziņā pieejama piekļuve internetam un labāka digitālā pratība būtu jānodrošina visās iedzīvotāju kategorijās, jo īpaši marginalizētās kopienās, lai aktīvi mazinātu digitālo plaisu;

44.uzsver, ka jaunieši, kas ir svarīgi strukturālo pārmaiņu virzītāji, joprojām saskaras ar būtiskiem šķēršļiem piekļuvē pienācīgai nodarbinātībai, un uzsver, ka Global Gateway prioritātēm ir jāatbalsta investīcijas tādās izglītības, profesionālās apmācības un nodarbinātības politikās, kuras ir saskaņotas ar nākotnes darba tirgus vajadzībām;

45.turklāt atgādina, ka ir svarīgi prioritāti piešķirt programmām, kuras starptautiskās un pilsoniskās sabiedrības organizācijas jau ir atzinušas par efektīvām, piemēram, investēšanai veselības un aprūpes sistēmās; prasa — jo īpaši, ņemot vērā reģiona nestabilitāti, — efektīvi iekļaut personas ar invaliditāti, lai nodrošinātu iekļaujošu, pieejamu un efektīvu pieeju veselībai un aprūpei;

46.atgādina, ka tirdzniecības un asociācijas nolīgumi ļauj abiem reģioniem veikt apmaiņu un investēt plašā klāstā dažādu nozaru, un uzsver, ka nevienlīdzības mazināšanai, veselības aprūpes, izglītības un ūdens pieejamības uzlabošanai un cilvēka cieņas un pamattiesību ievērošanai arī turpmāk jābūt svarīgam ES un LAC partnerības elementam saskaņā ar LESD 208. pantu un NDICI – “Eiropa pasaulē”;

47.uzsver, ka ir svarīgi palielināt pārredzamību, pārskatatbildību un vietējo nozīmīgumu, un atzinīgi vērtē Komisijas tīmekļa lapas izveidi, kura satur informāciju par aktuālajām Global Gateway iniciatīvām; aicina Komisiju publicēt sīkāku informāciju, tostarp apspriešanās ar abu reģionu vietējās pašpārvaldes iestādēm un pilsonisko sabiedrību rezultātus, kā arī informāciju par atbilstību IAM un ES un partnervalstu prioritātēm, iekļaujot tajā kritērijus un rādītājus; mudina pēc iespējas plašāk piemērot Komisijas nevienlīdzības rādītāju (I-Marker), jo īpaši attiecībā uz iniciatīvu Global Gateway, kurai vienmēr būtu jāatbilst uz tiesībām balstītai pieejai un vajadzētu būt saistītai ar cilvēces attīstības rādītājiem; turklāt vērš uzmanību uz sociālās un vides aizsardzības nozīmi ES un CELAC dialogā;

48.uzsver, ka ir pastāvīgi jāizvērtē Global Gateway efektivitāte un stratēģiskā virzība; šajā sakarā prasa atvēlēt Parlamentam lielāku lomu iniciatīvas Global Gateway pārraudzībā un stratēģiskajā virzībā, jo īpaši attiecībā uz tās īstenošanu LAC valstīs, lai nodrošinātu pārredzamību, demokrātisko pārskatatbildību, atbilstību ES vērtībām un resursu efektīvu izmantošanu;

49.aicina Komisiju nodrošināt pilsoniskās sabiedrības pilnīgu līdzdalību ES programmu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā, lai nodrošinātu politikas saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai, radot efektīvu sinerģiju ar visiem projektiem, kas saistīti ar Global Gateway un ES humāno palīdzību;

50.uzsver, ka līdztekus iniciatīvai Global Gateway LAC valstīs ir jāsaglabā tradicionālie sadarbības kanāli; aicina ES palielināt finansējumu cilvēktiesību, demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības programmām reģionā un nodrošināt, ka piešķīrumi Amerikas un Karību jūras reģiona ģeogrāfiskajai programmai NDICI – “Eiropa pasaulē” ietvaros, kas pašlaik ir viszemākie starp visiem reģioniem, vismaz tiek saglabāti;

51.mudina Komisiju un LAC valstis pastiprināt centienus, lai pievērstos cilvēku izraisīto katastrofu un dabas katastrofu pamatcēloņiem, pastiprinot novēršanas, sagatavotības, noturības un reaģēšanas politiku un sadarbību; atzinīgi vērtē bireģionālo saprašanās memorandu par sadarbību integrētas katastrofu riska pārvaldības jomā, kas tika parakstīts Barbadosā 2024. gada 15. maijā, un aicina partnerus, kuri to vēl nav parakstījuši, to izdarīt pēc iespējas drīzāk;

52.norāda, ka Eiropas sadarbība un investīcijas ne tikai veicina reģiona ekonomisko attīstību, bet arī sekmē mieru, radot ekonomiskas alternatīvas jauniešiem Latīņamerikas reģionā; uzsver, ka pēdējais no minētajiem ir būtisks elements cīņā pret organizēto noziedzību; vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi stiprināt bireģionālo sadarbību drošības jomā tās visplašākajā nozīmē, tostarp tādās jomās kā klimats, pārtika, veselība un sociālais nodrošinājums, un īstenot kopīgus sagatavotības, novēršanas un reaģēšanas mehānismus, kā arī pilnībā integrēt cilvēktiesību un humanitāros principus ES un LAC drošības sadarbībā, lai pārrautu vardarbības un atstumtības ciklu LAC reģionā;

53.atzinīgi vērtē ES vērienīgo mērķi uzņemties vadošu lomu globālās zaļās pārkārtošanās procesā un apstiprina, ka tas atzīst Latīņameriku par svarīgu partneri šajos centienos; uzsver nepieciešamību kopīgi virzīt uz priekšu globālas zaļās iniciatīvas, kas atbilst globālajam mērķim mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām; uzsver arī nepieciešamību abos reģionos veicināt taisnīgu un iekļaujošu ekoloģisku pārkārtošanos, tostarp, uzlabojot ES un LAC sadarbību pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšanas jomā, un reaģēt uz ekstremāliem klimata notikumiem, īpašu uzmanību pievēršot tādām kritiski svarīgām jomām kā bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, ekosistēmu atjaunošana, dekarbonizācija un ilgtspējīga lauksaimniecība, un visneaizsargātākajiem cilvēkiem un kopienām;

54.uzsver, ka klimata pārmaiņas grauj pārtikas sistēmas Latīņamerikā, un vērš uzmanību uz agroekoloģijas nozīmi, jo tā ir atzīta par svarīgu pret klimata pārmaiņām noturīgu lauksaimniecības sistēmu;

55.atgādina ES un Amazones baseina sadarbības programmas nozīmi Amazones baseina valstu spējas cīnīties pret atmežošanu un mežu degradāciju palielināšanā;

56.pieprasa stingrāku apņemšanos ievērot pirmiedzīvotāju tiesības un integrēt šīs tiesības dialogā un visās sadarbības ar LAC valstīm dimensijās, kā noteikts ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām;

57.atgādina, ka ir svarīgi veicināt ilgtspējīgu un atbildīgu kalnrūpniecību, kas aizsargā vietējo kopienu un pirmiedzīvotāju tiesības un iztikas līdzekļus, novērš nopietnu negatīvu sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi un palīdz pārvarēt atkarību no primāro izejvielu eksporta, tādējādi atbalstot ilgtspējīgu reindustrializācijas politiku, kura, izmantojot efektīvu minerālresursu pārvaldību, rada pienācīgas darbvietas un veicina vides ilgtspēju;

58.uzsver nepieciešamību atbalstīt dzimumvērīgu attīstības sadarbību un ierosina īstenot mērķvirzītus pasākumus, lai novērstu un mazinātu nevienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm, tostarp, bet ne tikai, veicinot sieviešu piekļuvi pienācīgam darbam, finansiālo iekļaušanu un iespējas uzņemties vadību un uzņēmējdarbības iniciatīvu, jo īpaši lauku apgabalos un neoficiālajā sektorā; vērš uzmanību uz to, ka daudzos pasaules reģionos mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi (MMVU) bieži vien ir vietējās ekonomikas dzinējspēks un ka pieaug tos vadošo sieviešu skaits; uzsver, ka visā pasaulē MMVU ir 90 % no visiem uzņēmumiem, ka tajos strādā 60–70 % no nodarbināto kopskaita un ka tie rada 50 % no IKP; uzsver MMVU izšķiroši svarīgo lomu Programmas 2030. gadam īstenošanā un IAM sasniegšanā, jo īpaši to IAM sasniegšanā, kas saistīti ar nabadzības izskaušanu un pienācīga darba nodrošināšanu visiem;

59.atzinīgi vērtē iniciatīvu “Bireģionālais aprūpes pakts”, kuras mērķis ir veicināt abu reģionu valstu sadarbību visaptverošu aprūpes sistēmu un publisko politiku jomā, tostarp, izstrādājot sadarbības un finansēšanas mehānismus, lai panāktu taisnīgāku un iekļaujošāku ekonomiku;

60.prasa pastiprināt sadarbību starp ES un LAC valstīm, lai apkarotu ar dzimumu saistītu vardarbību, izmantojot visaptverošas izglītojošas izpratnes veicināšanas kampaņas un pastiprinot tiesisko aizsardzību; atbalsta NDICI – “Eiropa pasaulē” un Dzimumu līdztiesības rīcības plānā III paredzētās iniciatīvas, ar kurām tiek aktīvi atbalstīta jauniešu nodarbinātība, izglītība un sieviešu politiskā līdzdalība;

61.uzsver pilsoniskās sabiedrības būtisko lomu iekļaujošu sociālo politiku izstrādē un uzraudzībā, vienlīdzīgas piekļuves kvalitatīvai izglītībai veicināšanā un ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomiskās izaugsmes sekmēšanā LAC valstīs; pauž nopietnas bažas par pilsoniskās telpas sašaurināšanos daudzās Latīņamerikas valstīs; šajā sakarā prasa palielināt ES atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, cilvēktiesību aizstāvjiem, vides aktīvistiem un žurnālistiem, kas saskaras ar pieaugošiem draudiem un vardarbību, nolūkā nodrošināt, ka viņi var droši un neatkarīgi veikt savu darbu; prasa par prioritāti noteikt viņu drošību, piekļuvi tiesu iestādēm un vārda brīvību un stiprināt ES partnerību ar pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, kam ir būtiska loma svarīgu problēmu risināšanā un konstruktīva dialoga par cilvēktiesībām un pārejas uz demokrātiju atvieglošanā un kas savā darbā ir ļoti atkarīgi no palīdzības programmām;

62.uzsver, ka liela nozīme ir ES atbalstam sociālās aizsardzības sistēmu stiprināšanai LAC valstīs, tostarp integrētiem sociālajiem reģistriem, shēmu un kopīgu izmēģinājuma projektu labākai koordinācijai, jo īpaši ar pilsonisko sabiedrību un vietējās pašpārvaldes iestādēm, jo tās ir galvenais iekļaušanas un nabadzības mazināšanas virzītājspēks ES un LAC partnerībā;

63.apzinās organizētās noziedzības un narkotiku tirdzniecības pieaugumu gan ES, gan LAC un nepieredzēti lielo apjomu nelikumīgo narkotisko vielu, kas no šī reģiona tiek ievestas ES, galvenokārt caur tās ostām; pauž īpašas bažas par pieaugošajām drošības problēmām abos reģionos, kuras rada LAC un ES bāzēto noziedzīgo organizāciju starptautiskā koordinācija; uzsver nepieciešamību stiprināt sadarbību ne tikai ar narkotiskās vielas ražojošajām valstīm, bet arī ar LAC tranzītvalstīm un uzlabot daudzpusējo sadarbību, lai apkarotu šos draudus; prasa stiprināt ES un LAC partnerību tiesiskuma un drošības jomā, EL PAcCTO 2.0, COPOLAD, EUROFRONT, Globālo nelikumīgo plūsmu programmu (GIFP) un Eiropas Ostu aliansi;

64.atzīst Latīņamerikas Iekšējās drošības komitejas (CLASI) nozīmi kopīga drošības satvara izveidē LAC valstīs; uzsver, ka CLASI ir ļoti svarīgs instruments, lai panāktu lielāku integrāciju un efektivitāti cīņā pret noziedzību reģionā; atzinīgi vērtē pastāvīgo stratēģisko apņemšanos starp ES dalībvalstu iekšlietu un/vai drošības ministriem un CLASI dalībvalstu ministriem, kas atbild par drošības jautājumiem, kā arī tehniskajā līmenī, lai stiprinātu ES un LAC operatīvo sadarbību tiesībaizsardzības jomā; atzinīgi vērtē arī to, ka ir pieņemta kopīga deklarācija un ceļvedis par operatīvās sadarbības prioritātēm 2025. un 2026. gadā; prasa līdzīgu sadarbību izveidot tieslietu un robežu pārvaldības jomā;

65.aicina Komisiju palielināt un paplašināt atbalstu sadarbībai starp LAC partnervalstīm un attiecīgajām ES aģentūrām, to skaitā Eiropolu, EUROJUST un EUDA, un stiprināt to darba vienošanās; atzinīgi vērtē ideju izveidot partnerību starp LAC ostām un Eiropas Ostu aliansi; uzsver, ka ir svarīgi panākt progresu MI tehnoloģiju jomā un stiprināt ostu un iestāžu sadarbību narkotiku tirdzniecības apkarošanā; pieprasa kopīgas izpildes nodrošināšanas iniciatīvas, operatīvas partnerības un izlūkdatu kopīgošanu; atzinīgi vērtē dalībvalstu konkrēto pienesumu šajā jomā;

66.atzinīgi vērtē centienus stiprināt reģionālo sadarbību drošības jomā, paplašinot CLASI un atzīstot Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas policijas savienību (AMERIPOL) par oficiālu tiesībaizsardzības struktūru, jo tas atvieglotu pārrobežu koordināciju; uzsver nepieciešamību ratificēt AMERIPOL dibināšanas līgumu, lai tā kļūtu pilnībā efektīva, un aicina līguma parakstītājvalstis sākt konstitucionālās ratifikācijas procedūras;

67.uzsver nepieciešamību pievērsties organizētās noziedzības pamatcēloņiem, to skaitā korupcijai, vājai pārvaldībai un sociālajai nevienlīdzībai, un atbalsta pieeju, kas apvieno tiesībaizsardzību ar ilgtermiņa sociālajām politikām un citām starpnozaru stratēģijām, nolūkā nodrošināt visu valdību un visu sabiedrību aptverošu pieeju iedzīvotāju drošībai; norāda uz labumu, ko sniedz asociācijas nolīgumi un citi divpusēji nolīgumi starp ES un LAC, jo tie ir svarīgi instrumenti sadarbībai ar partnervalstīm, lai novērstu organizētās noziedzības pamatcēloņus un apkarotu nelegālu narkotisko vielu tirdzniecību;

68.uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai tiesu sistēmas reformās LAC valstīs tiktu ievērota tiesu iestāžu neatkarība un starptautiskie tiesiskuma standarti; prasa nodrošināt, lai šādas reformas veicinātu demokrātiskas pārvaldības stiprināšanu un tiesu iestāžu integritātes saglabāšanu; uzsver nepieciešamību apkarot politisko saikni ar korupciju un organizēto noziedzību; aicina iestādes raudzīties, lai tiktu ievērots tiesiskums un tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos, ievērot pienācīgu tiesas procesu un garantēt tiesnešu un aizturēto drošību un neaizskaramību; apņemas atbalstīt LAC valstis šajos centienos;

69.atzinīgi vērtē pastāvīgo sadarbību starp ES un LAC, lai saglabātu un veicinātu demokrātiju, cilvēktiesības un labu pārvaldību un stiprinātu politisko stabilitāti; uzsver, ka vēlēšanu procesa integritāte un pārredzamība ir ES un LAC partnerības pamatpīlāri;

70.uzsver, ka ES vēlēšanu novērošanas misijām ir būtiska loma taisnīgu vēlēšanu atbalstīšanā un pārredzamības nodrošināšanā, kā to parādīja nesenās misijas Gvatemalā, Paragvajā un Ekvadorā un kā ir plānots attiecībā uz gaidāmajām misijām Bolīvijā, Gajānā un Hondurasā 2025. gadā un Peru un Kolumbijā 2026. gadā;

71.prasa pastiprināt ES un LAC sadarbību, lai veiktu pasākumus pret dezinformācijas kampaņām un hibrīddraudiem, jo īpaši tiem, ko rada autoritāras valstis, tādas kā Krievija, Ķīna un Irāna, kuru mērķis ir abos reģionos graut demokrātiskas institūcijas, vēlēšanu integritāti un sabiedrības uzticēšanos; uzsver, ka, reaģējot uz pieaugošajiem hibrīddraudiem un nepatiesas informācijas izplatīšanu, ir svarīgi stiprināt digitālās pratības programmas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem prasmes, kas tiem ir nepieciešamas tiešsaistes informācijas kritiskai izvērtēšanai;

72.uzsver, ka pieaugošās represijas, apstākļu pasliktināšanās valstīs ar autokrātisku režīmu un ekonomiskās nestabilitātes padziļināšanās dažās LAC daļās liek daudziem bēgt, meklējot aizsardzību, ekonomiskās iespējas un pamattiesības; ar bažām atzīmē, ka minētais izraisa masveida pārvietošanu, jo īpaši no Haiti, Nikaragvas un Venecuēlas, un pārrobežu migrāciju reģionā; vērš uzmanību uz pieaugošo humanitāro, sociālo un institucionālo spiedienu, ko tas rada uz demokrātiskām valstīm, kuras uzņem ievērojamu skaitu migrantu un patvēruma meklētāju; tādēļ uzsver, ka ir nepieciešama visaptveroša sadarbība un solidaritāte starp izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīm, un vērš uzmanību uz to, ka liela nozīme ir koordinētai reaģēšanai, lai nodrošinātu visu migrantu un bēgļu tiesības, cieņas saglabāšanu un drošību; uzsver iekļaujošu politiku nozīmi migrantu integrēšanā uzņemošajās kopienās, kā arī reģiona migrantu labvēlīgo pienesumu sabiedrībai un ekonomikai;

73.uzsver, ka sadarbība cilvēktiesību aizsardzības jomā ir ļoti svarīga ES un LAC attiecībām; vērš uzmanību uz nepieciešamību izstrādāt stratēģijas, lai stiprinātu afrikāņu pēcteču un pirmiedzīvotāju tiesības LAC; atzīst satraucošo feminicīda pieaugumu LAC valstīs; uzsver, ka ir steidzami jācīnās pret feminicīdu, stiprinot politikas ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai, atvieglojot zemes īpašumtiesības un nodarbinātības iespējas un garantējot piekļuvi izglītībai; vērš uzmanību uz nepieciešamību turpināt sadarbību šajos jautājumos;

74.pauž dziļas bažas par to, ka ievērojama Haiti daļa joprojām atrodas bruņotu noziedzīgu grupu kontrolē, kuras ir atbildīgas par plaši izplatīto vardarbību un smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem; pieprasa starp LAC partneriem, ES dalībvalstīm un ASV saskaņotu stratēģiju šīs krīzes pārvarēšanai un atbalsta sniegšanai Haiti iedzīvotājiem stabilitātes, demokrātiskas pārvaldības un tiesiskuma atjaunošanā; uzsver, ka šajā procesā liela nozīme ir visu attiecīgo ieinteresēto personu, to skaitā NVO, līdzdalībai; prasa ES steidzami pastiprināt savu politisko, humāno un ekonomisko atbalstu Haiti ES un LAC partnerības ietvaros, atzīstot, ka pašreizējie centieni joprojām nav pietiekami, lai pārvarētu šāda mēroga krīzi un sniegtu atbalstu Haiti iedzīvotājiem stabilitātes, demokrātiskas pārvaldības un tiesiskuma atjaunošanā;

75.uzsver pilsoniskās sabiedrības būtisko lomu ES un LAC attiecībās; stingri nosoda cilvēktiesību aizstāvju slepkavības un sistemātiskos preses brīvības pārkāpumus; pauž dziļas bažas par opozīcijas locekļu, pirmiedzīvotāju, studentu, NVO un reliģisko līderu mērķtiecīgo vajāšanu, kriminalizēšanu un patvaļīgo aizturēšanu un pret tiem vērstajām sistemātiskajām represijām vairākās valstīs; nosoda krimināltiesību ļaunprātīgu izmantošanu, lai apklusinātu disidentus un apspiestu leģitīmu kritiku;

76.uzsver, ka sadarbībai cilvēktiesību jomā ir jāietver arī institūciju un tiesu iestāžu neatkarības stiprināšana un tiesu iestāžu vispārējas pieejamības nodrošināšana, tostarp cilvēktiesību aizstāvju, vides aktīvistu un žurnālistu un viņu darba aizsardzība abos reģionos; nosoda dažās LAC valstīs nesen pieņemtos pret NVO vērstos likumus, kas ierobežo NVO darbību, finansēšanu un neatkarību;

77.aicina ES izmantot ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu pret tiem, kas ir atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem, un turpināt izmantot ES ierobežojošos pasākumus, lai sodītu tos, kuri pakāpeniski un slēptā veidā grauj demokrātiju un tiesiskumu; turklāt prasa ES paredzēt īpašas cilvēktiesību ievērošanas garantijas, kad tā piešķir ES līdzekļus, tostarp ar daudzpusēju un finanšu institūciju starpniecību, un nodrošināt, ka šie līdzekļi nepastiprina šādu režīmu autoritāro tvērienu; aicina Komisiju piemērot asociācijas nolīgumos iekļautās cilvēktiesību klauzulas ikreiz, kad tā atklāj kliedzošus cilvēktiesību pārkāpumus;

78.atzinīgi vērtē ES un LAC parlamentārās sadarbības padziļināšanu, jo īpaši, izmantojot Eiropas un Latīņamerikas Parlamentāro asambleju (Eurolat), bilaterālās asamblejas, piemēram, ar Čīli un Meksiku, un apakšreģionālās apvienotās parlamentārās asamblejas, jo tas veicina dialogu par tādiem svarīgiem jautājumiem kā tirdzniecība, drošība un ilgtspējīga attīstība; atzīst Eurolat kā ES un LAC attiecību stratēģisku sastāvdaļu un tās būtisko lomu šīs partnerības stiprināšanā; atzinīgi vērtē 2025. gada 1.–3. jūnijā Limā notikušās Eurolat 16. plenārsesijas iznākumu;

79.prasa uzlabot koordināciju starp Parlamentu un valstu un reģionālajiem parlamentiem Latīņamerikā, lai kopīgi risinātu transnacionālus jautājumus, kas atbilst abu reģionu sadarbības prioritātēm un ir svarīgi ilgtspējīgai attīstībai;

80.norāda uz parlamentārās diplomātijas izšķiroši svarīgo lomu bireģionālu attiecību stiprināšanā, jo tā atvieglo tiešu dialogu ar valstu un reģionālajiem parlamentiem; prasa pastiprināt parlamentāro diplomātiju, lai atbalstītu pāreju uz demokrātiju un palielinātu LAC valstu parlamentu likumdošanas spēju; šajā sakarā atzinīgi vērtē Parlamenta vietējā biroja atvēršanu Panamā;

81.mudina palielināt atbalstu pilsoniskās sabiedrības tīklu un abu reģionu diasporas kopienu svarīgajam darbam, kā arī cilvēku savstarpējo kontaktu iniciatīvu, jauniešu mobilitātes un ES un LAC fonda būtiskajai lomai bireģionālo attiecību uzlabošanā un palielināt tiem paredzētās investīcijas;

82.mudina iekļaut jauniešu viedokli ES un LAC partnerībā, veicinot apmaiņu izglītības jomā, jauniešu vadītas iniciatīvas un platformas, kas ļauj jauniešiem sniegt būtisku pienesumu abu reģionu politikas veidošanā;

83.atzinīgi vērtē 2023. gadā notikušo ES un CELAC sanāksmi un ES un CELAC ceļvedī 2023.–2025. gadam paredzēto iniciatīvu īstenošanu; cildina mērķi rīkot regulārus samitus reizi divos gados; šajā sakarā uzsver nepieciešamību samitā, kas notiks 2025. gada 9. un 10. novembrī Santamartā (Kolumbijā), pieņemt jaunu un vērienīgu ceļvedi, kurš vēl vairāk stiprinātu partnerību, būtu skaidri saskaņots ar IAM un kurā būtu ņemts vērā pieaugošā bireģionālu saistību uzņemšanās;

84.uzsver, ka gaidāmais ES un CELAC samits būs nozīmīga iespēja paust pasaulei ES un LAC viedokli, balstoties uz kopējām vērtībām, kā arī iespēja atjaunot politisko apņemšanos visaugstākajā līmenī un noteikt vērienīgu un operatīvu bireģionālu programmu;

85.gaida, ka ES un CELAC samitā tiks stiprināta ES un LAC alianse, lai daudzpusējā līmenī noteiktu augstākos ilgtspējīgas attīstības standartus un atkārtoti apstiprinātu kopīgo apņemšanos atbalstīt daudzpusējo institūciju reformu, lai tās padarītu iekļaujošākas un efektīvākas, jo īpaši finanšu institūcijas, kurām ir būtiska loma parāda jautājuma risināšanā, un ilgtspējīgāka starptautiskās finansēšanas modeļa — tostarp attīstības sadarbības finansēšanas modeļa, kas tika apspriests Seviļā (Spānijā) notikušajā 4. starptautiskajā konferencē par attīstības finansēšanu, — izstrādē; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pastāvīgu ES atbalstu LAC reģionālajai integrācijai un centieniem risināt ilgstošas strukturālas problēmas, kas kavē ilgtspējīgu attīstību reģionā;

86.sagaida, ka ES un CELAC samitā tiks panākts progress attiecībā uz pastāvīga daudzu ieinteresēto personu mehānisma izveidi, paredzot tam atbilstošu finansējumu, lai ieviestu regulāru apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību, arodbiedrībām, vietējām pašpārvaldes iestādēm un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām no abiem reģioniem; atzīst ES un LAC fonda kā starpvaldību organizācijas darbu un iespējamo pienesumu pastāvīgajā daudzu ieinteresēto personu mehānismā;

87.šajā sakarā uzsver tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību principa saglabāšanas nozīmi un aicina visus samita dalībniekus ievērot šos principus; norāda, ka tas nebūs iespējams bez patiesi pārredzamas, visaptverošas un būtiskas pilsoniskās sabiedrības iekļaušanas; prasa samita darba kārtībā iekļaut diskusiju par demokrātiju un cilvēktiesībām, piemēram, par tiesībām piedalīties godīgās un brīvās vēlēšanās, un samita secinājumos iekļaut stingru prasību aizstāvēt cilvēktiesības un tiesiskumu; aicina ES stingri aizstāvēt demokrātijas un cilvēktiesību jautājumu;

88.prasa pusēm 2025. gada novembra samitā no jauna apstiprināt kopīgo apņemšanos attiecībā uz mieru, demokrātiju, multilaterālismu, noteikumos balstītu globālo kārtību, valstu teritoriālo integritāti, tiesiskumu, starptautisko tiesiskumu, demokrātiju, cilvēktiesībām, sociālo taisnīgumu, ilgtspējīgu attīstību un brīvo tirdzniecību, lai pakāpeniski izveidotu Eiropas, Latīņamerikas un Transatlantisko miera, demokrātijas un labklājības telpu;

89.prasa pusēm stingri nosodīt pašreizējo Krievijas agresijas karu, jo īpaši visus tās pastrādātos nopietnos starptautisko tiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus un sniegt Ukrainai diplomātisku, finansiālu un militāru atbalstu; prasa pusēm arī apvienot centienus, lai ātri panāktu pastāvīgu pamieru, humanitāro intervenci Gazā un visu ķīlnieku atbrīvošanu;

90.prasa ES un CELAC panākt progresu attiecībā uz konkrētu apņemšanos mazināt nabadzību un nevienlīdzību, veicināt kohēziju, uzlabot institucionālo spēju un pārvaldību un aizsargāt darba ņēmēju tiesības un turpināt atbalstīt vispārēju piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei; uzsver nepieciešamību pēc bireģionālas apņemšanās attiecībā uz Bireģionālo aprūpes paktu, lai nostiprinātu un finansētu visaptverošas aprūpes sistēmas kā sociālās labklājības pīlāru, atzīstot aprūpi par tiesībām, kolektīvu atbildību un svarīgu priekšnoteikumu dzimumu līdztiesībai, sociālajam taisnīgumam un ilgtspējīgai attīstībai ES un LAC;

91.prasa ES un CELAC samitā panākt progresu attiecībā uz sadarbību klimatnoturības, bioloģiskās daudzveidības aizsardzības un cīņas pret atmežošanu jomā, nodrošinot, ka vides un dekarbonizācijas politika tiek īstenota taisnīgi, ka vietējie iedzīvotāji piedalās ekoloģiskās pārkārtošanās procesā un gūst labumu no tās un ka pielāgošanās klimata pārmaiņām procesā tiek sniegts atbalsts vismazāk aizsargātajām kopienām;

92.prasa stingrāku apņemšanos attiecībā uz pirmiedzīvotāju tiesību ievērošanu visās ES un CELAC sadarbības dimensijās;

93.uzskata, ka ir svarīgi, lai ES un LAC apņemtos kopīgi virzīt uz priekšu globālas un sociāli taisnīgas zaļās iniciatīvas, piemēram, sarunas par starptautisku līgumu piesārņotības ar plastmasu izbeigšanai vai saprašanās memoranda par integrētu katastrofu riska pārvaldību izmantošanu, un ka ES un LAC mudina ilgtspējīgi izmantot dabas resursus; aicina puses no jauna apstiprināt kopīgo apņemšanos efektīvi īstenot Parīzes nolīgumu;

94.mudina turpināt ciešu sadarbību digitālajā jomā, izmantojot ES un LAC digitālo aliansi, lai veicinātu cilvēkorientētu digitālo pārveidi abos reģionos; prasa saskaņot tiesisko regulējumu digitālajā jomā, jo īpaši, izmantojot dialogu par datu aizsardzību, platformu regulēšanu, MI ētiku un kiberdrošību;

95.atkārtoti prasa visaptverošas pieejas iedzīvotāju drošībai ietvaros būtiski pastiprināt bireģionālo sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību un narkotiku tirdzniecību;

96.prasa stingrāku apņemšanos attiecībā uz sadarbību izglītības jomā, jo īpaši, paplašinot apmaiņas programmas Erasmus+ ietvaros;

97.uzsver nepieciešamību nodrošināt lielāku institucionālo atbalstu, līdzekļus un tehnisko lietpratību regulāro ES un CELAC samitu organizēšanai; prasa samitu starplaikā izveidot pastāvīgu institucionālu telpu, kas ļautu nodrošināt ciešāku koordināciju, labāku sagatavotību, ātrāku saziņu un rezultātu uzraudzību;

98.prasa regulāru daudzu ieinteresēto personu apspriešanos — jo īpaši pirms un pēc katra ES un CELAC samita — starp vietējām pašpārvaldes iestādēm un pilsonisko sabiedrību LAC reģionā un Komisiju, lai nodrošinātu, ka Global Gateway projekti ir saskaņoti ar IAM sasniegšanu un ar vietējās un reģionālās attīstības prioritātēm; turklāt prasa izveidot pastāvīgu daudzu ieinteresēto personu veiktas kontroles mehānismu, lai uzraudzītu ES un CELAC attiecības un progresu saistību izpildē; uzsver, ka samita laikā ir svarīgi nodrošināt gan ES, gan LAC pilsoniskās sabiedrības būtisku iesaisti un apspriešanos ar to;

99.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos.