A.tā kā 2023. gada 27. janvārī Beļģijā bāzētais uzņēmums Corteva Agriscience Belgium B.V. Amerikas Savienotajās Valstīs bāzētā uzņēmuma Corteva Agriscience LLC vārdā Nīderlandes kompetentajai iestādei iesniedza pieteikumu, kurā lūgta atļauja laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu DP51291 (“ĢM kukurūza”), sastāv vai ir ražota no tās;

B.tā kā ĢM kukurūza izstrādā toksīnu IPD072Aa, kas darbojas pret kukurūzas vaboli, fosfinotricīna acetiltransferāzes (PAT) proteīnu tolerancei pret glufozinātu saturošiem herbicīdiem un PMI proteīnu kā selektīvo marķieri;

C.tā kā glufozināts, ko uzskata par komplementāru herbicīdu, ir klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska viela 1.B kategorijā un tāpēc tam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktie izslēgšanas kritēriji Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/1107/oj).; tā kā termiņš atļaujai lietot glufozinātu Savienībā beidzās 2018. gada 31. jūlijā;

D.tā kā IPD072Aa ir insekticīda toksīns, ko ražo baktērija Pseudomonas chlororaphis un kas konstruēts, lai iedarbotos pret kukurūzas vaboli;

Sarežģīta gēnu inženierija

E.tā kā kukurūza DP51291 tika izstrādāta sarežģītā daudzpakāpju gēnu inženierijas procesā, kas ietver genomu “nosēšanās platformas” izveidi, kurai seko bombardēšana ar mikroskopiskām daļiņām, tam izmantojot piecas plazmīdas, un pēc tam — Agrobacterium tumefaciens mediēta ekspresijas kasešu ievietošana nosēšanās platformā;

F.tā kā šā ģenētiskās modifikācijas procesa rezultātā, kā parādīja bioinformātiskā analīze, tika dzēsti 113 kukurūzas genoma DNS bāzu pāri un izveidojās vairāki jauni atvērtie nolasīšanas rāmji, kas norāda uz iespējamiem genoma traucējumiem, kurus izraisījusi transformācijas procedūra; tā kā pieci no šiem atvērtajiem nolasīšanas rāmjiem uzrādīja sekvences identitāti ar zināmiem alergēniem, kas bija lielāka par 35 %, tādējādi pārsniedzot robežvērtību, ko parasti izmanto alergēniskuma novērtējumos https://www.testbiotech.org/wp-content/uploads/2024/12/Testbiotech_comment_‌maize_DP51291.pdf.;

Trūkst datu par lauksaimniecības praksi un vides faktoriem

G.tā kā Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 503/2013 Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 503/2013 (2013. gada 3. aprīlis) par ģenētiski modificētas pārtikas un barības atļauju pieteikumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 un par Komisijas Regulas (EK) Nr. 641/2004 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1981/2006 grozījumiem (OV L 157, 8.6.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2013/503/oj). ir prasīts novērtēt, vai paredzamās lauksaimniecības darbības ietekmēs pētīto beigupunktu ekspresiju; tā kā saskaņā ar minēto īstenošanas regulu tas jo īpaši attiecas uz herbicīdizturīgiem augiem;

H.tā kā vides stresa faktori, piemēram, sausums vai ekstremāla temperatūra, var izraisīt negaidītus gēnu ekspresijas modeļus nesen ievietotās DNS sekvencēs Trtikova, M., Wikmark, O. G., Zemp, N., Widmer, A., Hilbeck, A., “Transgene expression and Bt protein content in transgenic Bt maize (MON810) under optimal and stressful environmental conditions”, PLoS ONE, 10. sēj., Nr. 4, 2015, 0123011. raksts, https://doi.org/10.1371/journal.pone.0123011.;

I.tā kā lauka izmēģinājumi, ko izmantoja ĢM kukurūzas sastāva un fenotipa analīzes pamatošanai, tika veikti vienu augšanas sezonu (2021. g.) ASV un Kanādā laikapstākļos, kas pienācīgi neatspoguļo kukurūzas audzēšanas reģionu daudzveidību, jo īpaši tādās valstīs kā Brazīlija;

J.tā kā tika ziņots par ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem dažās izmēģinājuma vietās; tā kā netika veikta īpaša izpēte, lai novērtētu turpmākos apstākļus, ko ietekmēs notiekošās klimata pārmaiņas;

K.tā kā lauka izmēģinājumu laikā glufozināts tika lietots tikai vienu reizi, ievērojot EFSA ieteikumus par dozēšanu; tā kā reālajā lauksaimniecības praksē herbicīdu lietošanas devas un biežums dažādos reģionos bieži vien ievērojami atšķiras un var tikt izmantotas lielākas vai atkārtotas devas, kas nozīmē, ka lauka izmēģinājumu datos var nebūt pietiekami ņemti vērā visi vides un lauksaimniecības apstākļi, kādos ĢM kukurūza, iespējams, tiks audzēta vai importēta;

Trūkst glufozināta novērtējuma

L.tā kā glufozināts ir saistīts ar būtiskiem riskiem bioloģiskās daudzveidības, toksicitātes un ekosistēmu ilgtermiņa veselības aspektā;

M.tā kā lielāko daļu ĢM kultūraugu ģenētiski modificē, lai tie būtu toleranti pret vienu vai vairākiem komplementāriem herbicīdiem, kurus var izmantot visā ĢM kultūraugu audzēšanas laikā, attiecīgajam kultūraugam neiznīkstot, kā tas būtu gadījumā, ja izmantotu pret herbicīdiem neizturīgu kultūru; tā kā vairākos pētījumos ir konstatēts, ka herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu audzēšanā vairāk izmanto komplementārus herbicīdus, lielā mērā tāpēc, ka ir parādījušās pret herbicīdiem tolerantas nezāles Sk., piemēram, Schulz, R., Bub, S., Petschick, L. L., Stehle, S., Wolfram, J., “Applied pesticide toxicity shifts toward plants and invertebrates, even in GM crops”, Science, 372. sēj., Nr. 6537, 2021, 81.–84. lpp., https://doi.org/10.1126/science.abe1148; Bonny, S., “Genetically Modified Herbicide-Tolerant Crops, Weeds, and Herbicides: Overview and Impact”, Environmental Management, 57. sēj., Nr. 1, 2016. gada janvāris, 31.–48. lpp., https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26296738; un Benbrook, C. M., “Impacts of genetically engineered crops on pesticide use in the U.S. – the first sixteen years”, Environmental Sciences Europe, 24. sēj., Nr. 24, 2012. gada 28. septembris, https://doi.org/10.1186/2190-4715-24-24.;

N.tā kā herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu izmantošanas dēļ lauksaimnieki ir piesaistīti nezāļu pārvaldības sistēmai, kas lielā mērā vai pilnībā ir atkarīga no herbicīdiem, un to panāk, uzliekot piemaksu par ĢM sēklām, kas attaisnojama tikai tad, ja lauksaimnieki, kas iegādājas šādas sēklas, izsmidzina arī komplementārus herbicīdus; tā kā lielāka atkarība no komplementāriem herbicīdiem saimniecībās, kurās audzē ĢM kultūraugus, paātrina pret minētajiem herbicīdiem rezistentu nezāļu rašanos un izplatību un tādējādi rada vajadzību vēl vairāk izmantot herbicīdus, proti, apburto loku, ko dēvē par “herbicīdu skrejceliņu”;

O.tā kā negatīvā ietekme, ko rada pārmērīga paļaušanās uz herbicīdiem, pasliktina augsnes veselību, ūdens kvalitāti un bioloģisko daudzveidību virs zemes un augsnē, kā arī palielinās iedarbība uz cilvēkiem un dzīvniekiem, iespējams, arī tāpēc, ka lielāks daudzums herbicīdu atlieku nonāk pārtikā un dzīvnieku barībā;

P.tā kā tiek uzskatīts, ka novērtējums par ĢM augos konstatētajām herbicīdu atliekām un metabolītiem neietilpst EFSA Ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jautājumos (“EFSA ĢMO ekspertu grupa”) kompetencē, un tāpēc to neveic kā daļu no ĢMO apstiprināšanas procesa;

Neatbildēti jautājumi par toksīnu IPD072Aa

Q.tā kā Īstenošanas regulā (ES) Nr. 503/2013 ir prasīts veikt toksikoloģisko novērtējumu, lai pierādītu, ka ģenētiskās modifikācijas gaidītā ietekme neietver nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību;

R.tā kā IPD072Aa ir jauns proteīns, kas nozīmē, ka tā izmantošanā lauksaimniecībā un ieviešanā pārtikas ķēdē nevar pilnībā paļauties uz iepriekš gūto pieredzi;

S.tā kā, neraugoties uz atšķirībām, novērotā IPD072Aa un Bt toksīnu līdzība liecina, ka riska novērtēšanas procesā ir jāveic rūpīga izskatīšana; tā kā vairāki pētījumi norāda uz to, ka Bt toksīni var izraisīt ar imūnsistēmu saistītas blakusparādības, tostarp tiem var būt palīgvielas iedarbība Pārskatam sk. Rubio-Infante, N., Moreno-Fierros, L., “An overview of the safety and biological effects of Bacillus thuringiensis Cry toxins in mammals”, Journal of Applied Toxicology, 36. sēj., Nr. 5, 2016. gada maijs, 630.–648. lpp., https://onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.1002/jat.3252., proti, nonākot saskarē ar citiem proteīniem, tie var palielināt šo proteīnu alergēniskumu;

T.tā kā zinātniskā pētījumā ir konstatēts, ka Bt toksīnu toksicitāti var pastiprināt arī mijiedarbība ar atliekām pēc herbicīdu izsmidzināšanas un ka ir vajadzīgi turpmāki pētījumi par saliktu transformācijas notikumu (ĢM kultūras, kas pārveidotas tā, lai būtu herbicīdizturīgas un ražotu insekticīdus Bt toksīnu veidā) kombinēto iedarbību Bøhn, T., Macagnan Rover, C., Semenchuk, P. R., “Daphnia magna negatively affected by chronic exposure to purified Cry-toxins”, Food and Chemical Toxicology, 91. sēj., 2016. gada maijs, 130.–140. lpp., https://doi.org/10.1016/j.fct.2016.03.009.; tā kā tomēr tiek uzskatīts, ka herbicīdu atlieku un to metabolītu potenciālās mijiedarbības ar Bt toksīniem novērtēšana neietilpst EFSA ĢMO ekspertu grupas kompetencē, un tāpēc riska novērtējuma ietvaros to neveic;

U.tā kā IPD072Aa toksicitātes novērtējumā nav ņemta vērā iespējamā sinerģiskā vai kumulatīvā ietekme, ko rada mijiedarbība ar augu metabolītiem vai herbicīdu atliekām;

V.tā kā nav sniegti dati par IPD072Aa uzkrāšanos barošanās tīklos, tā izplatīšanos vidē, jo īpaši ar notekūdeņiem un kūtsmēsliem augsnes un ūdens ekosistēmās, vai par tā ietekmi uz nemērķa organismiem;

W.tā kā iespējama gēnu plūsma uz radniecīgiem savvaļas augiem, piemēram, teosinti, par ko ziņots Spānijā un Francijā, rada bažas par transgēnu noturību vidē un iespējamajām ekoloģiskajām sekām Trtikova, M., Lohn, A., Binimelis, R., Chapela, I., Oehen, B., Zemp, N., Widmer, A., Hilbeck, A., “Teosinte in Europe – Searching for the Origin of a Novel Weed”, Scientific Reports, Nr. 7, 2017, 1560. raksts, https://doi.org/10.1038/s41598-017-01478-w.;

X.tā kā Īstenošanas regulā (ES) Nr. 503/2013 paredzētās monitoringa prasības nav pienācīgi izpildītas, jo nav veikta Corteva Agriscience LLC iesniegto datu neatkarīga pārbaude;

Vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana visā pasaulē un Savienības starptautisko saistību ievērošana

Y. tā kā Savienībā nav atļauts audzēt ĢM kukurūzu; tā kā Komisijas īstenošanas Lēmuma (ES) 2025/1898 pieņemšana ļauj Savienībā importēt produktus, kas neatbilst Savienības lauksaimnieku ievērotajiem standartiem, un tādējādi radītu viņiem neizdevīgus konkurences apstākļus;

Z.tā kā stratēģiskā dialoga par ES lauksaimniecības nākotni secinājumos “Strategic Dialogue on the Future of EU Agriculture - A shared prospect for farming and food in Europe”, 2024. gada septembris, https://agriculture.ec.europa.eu/document/download/171329ff-0f50-4fa5-946f-aea11032172e_en?filename=strategic-dialogue-report-2024_en.pdf. Komisija tiek aicināta pārskatīt savu pieeju attiecībā uz tirgus pieejamību lauksaimniecības pārtikas importam un eksportam, ņemot vērā grūtības, ko rada Savienības un tās tirdzniecības partneru atšķirīgie standarti; tā kā taisnīgākas tirdzniecības attiecības pasaules līmenī, kas saskanētu ar veselīgas vides mērķiem, bija viena no galvenajām lauksaimnieku prasībām 2023. un 2024. gada demonstrāciju laikā;

AA.tā kā ANO īpašā referenta jautājumos par tiesībām uz pārtiku 2017. gada ziņojumā konstatēts, ka jo īpaši jaunattīstības valstīs bīstamiem pesticīdiem ir katastrofāla ietekme uz veselību https://www.ohchr.org/en/documents/thematic-reports/ahrc3448-report-special-rapporteur-right-food.; tā kā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu 3. mērķa 9. apakšmērķis paredz līdz 2030. gadam būtiski samazināt tādu nāves gadījumu un slimību skaitu, ko izraisa bīstamas ķīmiskas vielas un gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums un kontaminācija https://www.un.org/sustainabledevelopment/health/.;

AB.tā kā Kuņminas–Monreālas globālais biodaudzveidības satvars, par ko 2022. gada decembrī vienojās ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences 15. sesijā, ietver globālu mērķi līdz 2030. gadam vismaz par 50 % samazināt pesticīdu radīto apdraudējumu https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_22_7834.;

AC.tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ĢM pārtika vai dzīvnieku barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisijai savu lēmumu izstrādē ir jāņem vērā visi attiecīgie Savienības tiesību aktu noteikumi un citi pamatoti faktori, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu; tā kā šādiem pamatotiem faktoriem būtu jāietver Savienības saistības, kas izriet no ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību;

Atkarības no importētas barības samazināšana

AD.tā kā viena no atziņām, kas gūta no Covid-19 krīzes un joprojām notiekošā kara Ukrainā, ir tas, ka Savienībai nepieciešams izbeigt atkarību no atsevišķām kritiskām izejvielām; tā kā komisāram Kristofam Hansenam adresētajā pilnvarojuma vēstulē Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena viņu aicināja meklēt veidus, kā samazināt kritiski svarīgu preču importu https://commission.europa.eu/document/2c64e540-c07a-4376-a1da-368d289f4afe_en?prefLang=lv.;

Nedemokrātiska lēmumu pieņemšana

AE.tā kā Parlaments astotajā sasaukumā pieņēma kopumā 36 rezolūcijas, kurās iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā (33 rezolūcijas), un pret ĢMO audzēšanu Savienībā (trīs rezolūcijas); tā kā Parlaments devītajā sasaukumā pieņēma 38 rezolūcijas, kurās iebilda pret ĢMO laišanu tirgū, un pašreizējā desmitajā sasaukumā jau ir pieņēmis vēl 11 rezolūcijas, kurās iebilst pret ĢMO laišanu tirgū;

AF.tā kā Komisija turpina piešķirt atļaujas ĢMO, neraugoties uz pašas atzītajām nepilnībām demokrātiskā lēmumu pieņemšanas procesā, dalībvalstu atbalsta trūkumu un Parlamenta iebildumiem;

AG.tā kā nav vajadzīgas izmaiņas tiesību aktos, lai Komisija varētu nepiešķirt atļaujas ĢMO, ja pārsūdzības komitejā nav saņemts dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsts Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 6. panta 3. punktu Komisija “var pieņemt”, nevis “pieņem” projektu, ja pārsūdzības komitejā ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums.;

AH.tā kā Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2025. gada 13. jūnija balsojumā nolēma atzinumu nesniegt un tas nozīmē, ka atļaujas piešķiršanai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta https://food.ec.europa.eu/document/download/ee1a5aed-5303-4c32-bb59-813143a1df47_en?filename=sc_modif-genet_20250613_sum.pdf.; tā kā arī pārsūdzības komitejas 2025. gada 15. jūlija balsojumā atzinums netika sniegts,