P10_TA(2025)0228Lūgumrakstu komitejas 2024. gada apspriedesEiropas Parlamenta 2025. gada 9. oktobra rezolūcija par Lūgumrakstu komitejas 2024. gada apspriedēm (2025/2114(INI))Eiropas Parlaments,

–ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Lūgumrakstu komitejas apspriedēm,

–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 10. un 11. pantu,

–ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 20., 24. un 227. pantu par ES pilsoņu un iedzīvotāju tiesībām iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam,

–ņemot vērā LESD 228. pantu par Eiropas Ombuda pienākumiem un darbību,

–ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 44. pantu par tiesībām iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam,

–ņemot vērā LESD noteikumus, kas attiecas uz pārkāpuma procedūru, jo īpaši Līguma 258. un 260. pantu,

–ņemot vērā Reglamenta 55. pantu un 233. panta 7. punktu,

–ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A10-0170/2025),

A.tā kā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas notika 2024. gada 6.–9. jūnijā, un jaunievēlētā Parlamenta konstitutīvās sesijas 2024. gada 16. jūlijā Lūgumrakstu komiteja 2024. gada 23. jūlijā rīkoja savu konstitutīvo sanāksmi;

B.tā kā gada ziņojuma par Lūgumrakstu komitejas apspriedēm mērķis ir analizēt 2024. gadā saņemtos lūgumrakstus un attiecības ar citām iestādēm, kā arī sniegt precīzu redzējumu par 2024. gadā sasniegtajiem mērķiem;

C.tā kā 2024. gadā Parlaments saņēma 1518 lūgumrakstus, kas ir par 4,3 % vairāk nekā 2023. gadā saņemtie 1452 lūgumraksti un par 19,8 % vairāk nekā 2022. gadā saņemtie 1217 lūgumraksti; tā kā kopējais saņemto lūgumrakstu skaits joprojām ir ievērojami mazāks nekā 2013. un 2014. gadā, kad Parlaments saņēma attiecīgi 2891 un 2715 lūgumrakstus;

D.tā kā 2024. gadā Parlamenta Lūgumrakstu portālā lūgumrakstus atbalstīja 15 661 lietotājs, kas ir ievērojams samazinājums salīdzinājumā ar 26 331 lietotāju 2023. gadā un 22 441 lietotāju 2022. gadā; tā kā arī atbalsta klikšķu skaits 2024. gadā samazinājās līdz 17 745 salīdzinājumā ar 29 287 klikšķiem 2023. gadā un 27 927 klikšķiem 2022. gadā;

E.tā kā kopējais lūgumrakstu skaits attiecībā pret visiem ES iedzīvotājiem joprojām ir neliels, atklājot, ka vēl ir jāpastiprina centieni, ar kuriem palielina iedzīvotāju informētību par viņu tiesībām iesniegt lūgumrakstus un par lūgumrakstu potenciālo lietderību, jo tie ir uzskatāmi par iestāžu un dalībvalstu uzmanības piesaistīšanas līdzekli jautājumiem, kas iedzīvotājus ietekmē tieši; tā kā Lūgumrakstu komiteja, kas ir ļoti populāra jauniešu vidū tādos pasākumos kā Eiropas Jaunatnes dienas (EYE) Strasbūrā, ir efektīvs līdzeklis šo tiesību veicināšanai un sabiedrības, jo īpaši jauniešu, informētības palielināšanai par to nozīmi; tāpēc ir būtiski nodrošināt Lūgumrakstu komitejas aktīvu un sistemātisku klātbūtni katrā EYE rīkošanas reizē, lai palielinātu komitejas redzamību un pieejamību; tā kā iedzīvotāji, izmantojot tiesības iesniegt lūgumrakstu, sagaida, ka ES iestādes nodrošinās pievienoto vērtību viņu problēmu risināšanai; tā kā ar šīm tiesībām iesniegt lūgumrakstu ir arī jāveicina tādi pamatprincipi kā Eiropas iestāžu laba pārvaldība, vārda brīvība un tiesības demokrātiski paust savu viedokli;

F.tā kā lūgumrakstu pieņemamības kritēriji ir noteikti LESD 227. pantā un Parlamenta Reglamenta 232. panta 1. pantā, kas paredz, ka ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kā arī ikvienai fiziskai personai, kas pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības individuāli vai kopā ar citiem pilsoņiem vai citām personām iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam par jautājumu, kas attiecas uz Eiropas Savienības darbības jomu un kas tieši skar šo pilsoni vai personu, turklāt šis pēdējais nosacījums tiek interpretēts ļoti plaši;

G.tā kā no 2024. gadā iesniegtajiem 1518 lūgumrakstiem 611 lūgumraksti tika atzīti par nepieņemamiem, bet 31 tika atsaukts; tā kā lielais un aizvien pieaugošais nepieņemamo lūgumrakstu īpatsvars (40,25 %) 2024. gadā apliecina, ka joprojām lielā mērā trūkst izpratnes par ES kompetences jomām; tā kā, lai samazinātu nepieņemamo lūgumrakstu skaitu, vēl ir jāpieliek pūles, lai sīkāk precizētu ES darbības jomu;

H.tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstu Parlamentam ir ES iedzīvotāju pamattiesības, kas gan pilsoņiem, gan iedzīvotājiem piedāvā atklātu, demokrātisku un pārredzamu mehānismu, kā tieši uzrunāt viņu ievēlētos pārstāvjus; tā kā daudzām personām ar invaliditāti nav līdzvērtīgas piekļuves informācijai un komunikācijai, jo piekļūstamu formātu klāsts ir ierobežots un nacionālās zīmju valodas netiek uzskatītas par daļu no ES daudzvalodības politikas; tā kā šis būtiskais instruments dod cilvēkiem iespēju aktīvi un efektīvi piedalīties ES dzīvē; tā kā, iesniedzot lūgumrakstus, ES iedzīvotāji var sūdzēties par ES tiesību aktu neievērošanu un palīdzēt atklāt ES tiesību aktu pārkāpumus saistībā ar dalībvalstu suverenitāti un ES līgumu piemērošanu;

I.tā kā Eiropas Parlaments jau ilgu laiku ir bijis starptautiskā lūgumrakstu iesniegšanas procesa izveides priekšgalā un tam joprojām ir Eiropā visatvērtākā un pārredzamākā sistēma, kas nodrošina lūgumrakstu iesniedzēju pilnīgu līdzdalību Parlamenta darbībās; tā kā lūgumrakstu iesniegšanas tiešsaistes platforma varētu būt intuitīvāk lietojama, lai lietotājiem būtu vieglāk tajā orientēties; tā kā mākslīgā intelekta (MI) integrēšana varētu vienkāršot meklēšanu un uzlabot lūgumrakstu pieejamību, piedāvājot uzlabotas funkcijas salīdzinājumā ar pašreizējo formātu;

J.tā kā Lūgumrakstu komiteja uzsver, ka ir svarīgi palielināt lūgumrakstu izskatīšanas pārredzamību, tostarp sistemātiski sniedzot atgriezenisko saiti lūgumrakstu iesniedzējiem procedūras galvenajos posmos un nosakot skaidru termiņu ES iestāžu turpmākajai rīcībai;

K.tā kā Lūgumrakstu komitejas darbību pamatā ir lūgumrakstu iesniedzēju iesniegumi un no viņiem saņemtā informācija; tā kā šai informācijai un Komisijas, dalībvalstu un citu struktūru nodrošinātajām speciālajām zināšanām ir ļoti svarīga nozīme Lūgumrakstu komitejas darbā; tā kā pieņemami lūgumraksti bieži sniedz vērtīgu ieguldījumu citu Parlamenta komiteju darbā; tā kā šā iemesla dēļ lūgumrakstiem var būt nozīme arī likumdošanas procesā, jo tie sniedz konkrētu atgriezenisko saiti par ES politikas ietekmi un ļauj ar politiku risināt jaunās vajadzības;

L.tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstu palielina Parlamenta spēju reaģēt uz sūdzībām un bažām, kas attiecas uz ES pamattiesību ievērošanu un atbilstību Savienības tiesību aktiem dalībvalstīs; tā kā lūgumraksti var būt noderīgs informācijas avots par ES tiesību aktu nepareizas piemērošanas vai pārkāpumu gadījumiem un tādējādi dod iespēju Parlamentam un citām iestādēm izvērtēt ES tiesību aktu transponēšanu un piemērošanu un to ietekmi uz ES pilsoņu un iedzīvotāju tiesībām;

M.tā kā ikviens lūgumraksts tiek rūpīgi, efektīvi un pārredzami izskatīts un pārbaudīts; tā kā ikvienam lūgumrakstu iesniedzējam ir tiesības saprātīgā termiņā viņa valodā vai lūgumrakstā lietotajā valodā saņemt atbildi, kas informē viņu par komitejas pieņemto lēmumu par pieņemamību un veiktajiem turpmākajiem pasākumiem; tā kā 2024. gada 19. martā tika apspriests lūgumraksts Nr. 1056/2016, kurā Eiropas Parlamentam lūgts ļaut iesniegt lūgumrakstus Eiropas Savienībā lietotajās valsts zīmju valodās.

N.tā kā Lūgumrakstu komiteja piešķir ārkārtīgi lielu nozīmi lūgumrakstu izskatīšanai un publiskai apspriešanai savās sanāksmēs; tā kā lūgumraksta iesniedzējiem ir tiesības prezentēt savu lūgumrakstu un viņi bieži vien piedalās apspriešanā, tādējādi aktīvi sniedzot ieguldījumu komitejas darbā; tā kā 2024. gadā Lūgumrakstu komiteja līdztekus konstitutīvajai sanāksmei rīkoja astoņas komitejas sanāksmes, kurās tika apspriesti 106 lūgumraksti, piedaloties 106 lūgumrakstu iesniedzējiem, no kuriem lielākā daļa aktīvi piedalījās uzstājoties;

O.tā kā 2024. gadā iesniegtajos lūgumrakstos galvenie jautājumi bija saistīti ar vidi, pamattiesībām, tiesiskumu (tostarp tiesībām uz labu pārvaldību, tiesībām piekļūt dokumentiem un vārda un informācijas brīvību), iekšējo tirgu, tiesiskumu, patērētāju tiesībām un veselību;

P.tā kā Lūgumrakstu komiteja, pieņemot sanāksmju darba kārtību, cenšas apspriešanai iekļaut tādus lūgumrakstus un jautājumus, kas ir ļoti svarīgi diskusijai ES līmenī, un nepieciešamību saglabāt izvirzīto tēmu līdzsvarotu ģeogrāfisko pārstāvību atbilstoši saņemtajiem lūgumrakstiem;

Q.tā kā 82 % no 2024. gadā Parlamentā saņemtajiem lūgumrakstiem tika iesniegti, izmantojot Parlamenta Lūgumrakstu portālu, un šis skaitlis ir gandrīz identisks 82,4 % 2023. gadā, atkārtoti apstiprinot, ka portāls joprojām ir visplašāk izmantotais kanāls lūgumrakstu iesniegšanai Parlamentam;

R.tā kā atjaunotajā Lūgumrakstu portālā informācija par lūgumrakstu pieņemšanu un statusa izmaiņām, kā arī papildu informācija (piemēram, pa valstīm, tēmām) un kopsavilkumi tiek automātiski publicēti visās 24 ES oficiālajās valodās; tā kā 2024. gadā visi lūgumraksti atkal tika sagatavoti un publicēti savlaicīgi, dažu dienu laikā pēc to pieņemšanas, un uz visiem iekšējiem un ārējiem lūgumiem par atbalstu saistībā ar Lūgumrakstu portāla izmantošanu un saturu tika savlaicīgi atbildēts, turklāt jebkurā no ES oficiālajām valodām;

S.tā kā sakarā ar Eiropas vēlēšanu pārtraukumu 2024. gadā netika veikti faktu vākšanas braucieni saistībā ar lūgumrakstiem, par kuriem vēl notiek izmeklēšana; tā kā komiteja veica turpmāko novērtējumu un pieņēma divus ziņojumus par iepriekšējiem faktu vākšanas braucieniem, kas notika 2023. gadā; tā kā 2025. gada pirmajā pusē bija paredzēti divi faktu vākšanas braucieni;

T.tā kā Lūgumrakstu komiteja 2024. gada 4. novembrī kā uzaicināta komiteja piedalījās tirdzniecības un ekonomiskās drošības, starpiestāžu attiecību un pārredzamības komisāra amata kandidāta Maroš Šefčovič apstiprināšanas uzklausīšanā; tā kā, atbildot uz Lūgumrakstu komitejas viņam uzdotajiem rakstiskajiem un mutiskajiem jautājumiem apstiprināšanas uzklausīšanas kontekstā, M. Šefčovič uzņēmās vairākas saistības attiecībā uz lūgumrakstu procesu un Komisijas izpildes pasākumu pārredzamību;

U.tā kā saskaņā ar Parlamenta Reglamentu Lūgumrakstu komiteja ir arī atbildīga par attiecībām ar Eiropas Ombudu, kas izmeklē sūdzības par ES iestāžu un struktūru administratīvām kļūmēm; tā kā 2024. gadā Lūgumrakstu komiteja uzņēmās būtisku lomu Eiropas ombuda vēlēšanu organizēšanā, rīkojot kandidātu atklātu uzklausīšanu saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 237. pantu; tā kā 2024. gada 17. decembrī Teresa Anjinho tika atkārtoti ievēlēta par Eiropas ombudi uz Parlamenta 2024.–2029. gada sasaukuma periodu;

V.tā kā 2024. gadā attiecības starp Lūgumrakstu komiteju un Eiropas Ombudu joprojām bija lietišķas, par ko liecina iepriekšējās ombudes Emily O’Reilly aktīvā piedalīšanās komitejas sanāksmēs; tā kā 2024. gada 4. septembra sanāksmē viņa iesniedza Lūgumrakstu komitejai 2023. gada ziņojumu un 2024. gada 2. decembrī piedalījās komitejas ikgadējā seminārā par personu ar invaliditāti tiesībām;

W.tā kā Lūgumrakstu komiteja ir iesaistījusies Eiropas ombudu tīklā, pie kura pieder arī Eiropas Ombuds, valsts un reģionālie ombudi un līdzīgas dalībvalstu, kandidātvalstu un citu Eiropas Ekonomikas zonas valstu struktūras un kurš tiecas sekmēt informācijas apmaiņu par ES tiesību aktiem un politiku un dalīties ar paraugpraksi,

1.atgādina Lūgumrakstu komitejas svarīgo lomu ES pilsoņu un iedzīvotāju tiesību aizsardzībā un veicināšanā, un uzsver, ka tai jānodrošina, lai lūgumrakstu iesniedzēju bažas un sūdzības tiktu izskatītas savlaicīgi, efektīvi, pieejami un atbilstīgi un ka visi lūgumrakstu iesniedzēji tiktu atbilstoši informēti par veiktajām darbībām un progresu, kas panākts saistībā ar viņu lūgumrakstiem; tomēr pauž nožēlu, ka praksē tas ne vienmēr tā notiek; atgādina, ka visi lūgumraksti jāizskata atklātā, demokrātiskā un pārredzamā lūgumrakstu izskatīšanas procesā, ko komitejai konsekventi jānodrošina; iesaka pārskatīt iekšējās procedūras, lai nodrošinātu, ka līdzīgi vai atkārtoti lūgumraksti tiek apvienoti un izskatīti efektīvāk, vienlaikus garantējot katra lūgumraksta iesniedzēja tiesības tikt uzklausītam individuāli;

2.atkārtoti uzsver, ka ir vajadzīgas pastāvīga sabiedrības diskusija par ES darbības jomām, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji ir pienācīgi informēti par Savienības kompetences jomu un dažādiem lēmumu pieņemšanas līmeņiem un tādējādi samazinātu nepieņemamu lūgumrakstu skaitu; atkārtoti aicina rīkot plašākas informētības veicināšanas kampaņas, jo īpaši attālākajos reģionos, kā arī nepietiekami pārstāvēto iedzīvotāju grupu vidū, tostarp jauniešu, sieviešu, lauku un salu kopienu vidū, aktīvi iesaistot esošos ES komunikācijas dienestus visā Savienībā, lai palīdzētu palielināt iedzīvotāju zināšanas par viņu tiesībām iesniegt lūgumrakstus, kā arī par ES atbildības jomām un Lūgumrakstu komitejas kompetences jomām; aicina nodrošināt skaidrāku, bez žargona izmantošanas veiktu saziņu ar lūgumrakstu iesniedzējiem un labāku sabiedrības informēšanu par Lūgumrakstu komitejas lomu un pilnvaru robežām, jo īpaši saziņā ar neaizsargātām personām vai personām, kas izmanto šo iespēju pirmo reizi;

3.atgādina par Lūgumrakstu komitejas Eiropas dimensiju, proti, visu 27 dalībvalstu iedzīvotājiem ir iespēja vērsties pie tās jautājumos, kas ietilpst ES līgumu un ES tiesību aktu darbības jomā; uzskata, ka komitejai, ievērojot suverenitāti un valstu īpatnības, ir īpaša atbildība uzturēt šo Eiropas dimensiju un pierādīt iedzīvotājiem Eiropas vienotības un integrācijas pievienoto vērtību;

4.norāda, ka lūgumraksti ir unikāla iespēja Parlamentam un citām ES iestādēm tieši sazināties ar ES iedzīvotājiem un uzturēt ar tiem regulāru dialogu, it īpaši gadījumos, kad tos ietekmē ES tiesību aktu nepareiza piemērošana vai pārkāpumi; uzsver vajadzību veicināt ES iestāžu sadarbību ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm jautājumos, kas ir saistīti ar ES tiesību aktu īstenošanu un ievērošanu; uzskata, ka šādai sadarbībai ir izšķiroša nozīme, kad tiek risinātas un kliedētas iedzīvotāju bažas par ES tiesību aktu piemērošanu, un tā veicina ES demokrātiskās leģitimitātes un pārskatatbildības stiprināšanu; tādēļ aicina dalībvalstu pārstāvjus pēc būtības piedalīties komitejas sanāksmēs un savlaicīgi un izsmeļoši reaģēt uz Lūgumrakstu komitejas lūgumiem sniegt paskaidrojumus vai atbildēt uz informāciju, ko tā ir nosūtījusi valstu iestādēm, lai tā tiktu nodrošināta pienācīga lūgumrakstu izskatīšana;

5.atgādina, ka 2024. gada sākumā Lūgumrakstu komiteja saņēma ievērojamu skaitu lūgumrakstu, kuros paustas bažas par iespējamajiem draudiem tiesiskumam Spānijā; norāda uz 2024. gada janvārī notikušajām kopīgajām debatēm par vairākiem lūgumrakstiem, kas veltīti notikumiem Spānijā, jo īpaši saistībā ar valdības priekšlikumu par amnestijas likumu un tā iespējamajām sekām Spānijas un ES tiesiskajam regulējumam;

6.atgādina, ka lūgumraksti ievērojami veicina Komisijas kā Līgumu ievērošanas uzraudzītājiestādes lomu, nodrošinot iedzīvotājiem papildu instrumentu ziņošanai par iespējamiem ES tiesību aktu pārkāpumiem; uzsver, ka Lūgumrakstu komitejas un Komisijas konstruktīva sadarbība, izmantojot savlaicīgas un detalizētas Komisijas atbildes, kuru pamatā būtu lūgumrakstos izvirzīto jautājumu rūpīga pārbaude, ir būtiska, lai nodrošinātu lūgumrakstu sekmīgu izskatīšanu; atkārtoti uzsver, ka šīm atbildēm, ko nosūta lūgumrakstu iesniedzējiem, jābūt skaidrām, vienkāršām un empātiskām, lai nodrošinātu labāku izpratni;

7.atzinīgi vērtē jaunas Komisijas tīmekļa lapas izveidi par pārkāpumu lietām, direktīvu transponēšanu un EU Pilot dialogu; tomēr atkārtoti aicina Komisiju regulāri informēt Lūgumrakstu komiteju par pārkāpuma procedūru gaitu un nodrošināt, ka Lūgumrakstu komiteja var piekļūt attiecīgajai informācijai par pārkāpuma procedūrām un EU Pilot procedūrām, kas saistītas ar atvērtajiem lūgumrakstiem; atkārtoti uzsver, ka ir jāuzlabo pārkāpuma procedūru pārredzamība, kā arī saziņa ar lūgumrakstu iesniedzējiem par šādu procedūru pašreizējo stāvokli, un uzsver, ka tas uzlabos lūgumrakstu izskatīšanas procesu; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu iekļaut lūgumrakstus Komisijas publiskajā pārkāpumu lēmumu reģistrā, kā arī lūgumrakstu portālā iekļaut saiti uz Komisijas publisko reģistru; atzinīgi vērtē komisāra M. Šefčovič apņemšanos vēl vairāk sasaistīt Komisijas publisko reģistru un Parlamenta lūgumrakstu portālu; atkārtoti aicina Komisiju iekļaut visas šīs prasības Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_interinstit/2010/1120/oj.;

8.aicina veikt neatkarīgu un periodisku novērtējumu par Komisijas atbilžu uz lūgumrakstiem kvalitāti un skaidrību, īpaši pievēršot uzmanību lasāmībai, atbilstībai un izpratnei par lūgumrakstu iesniedzēju situāciju, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji pieredz jēgpilnu un cieņpilnu iesaistīšanos;

9.uzskata, ka aktīvāka sadarbība starp dalībvalstīm un Lūgumrakstu komiteju varētu būt noderīga, lai virzītu to lūgumrakstu izskatīšanu, kuru gadījumā ir vajadzīgas ātras atbildes un valsts iestāžu rīcība;

10.atgādina, ka e-lūgumrakstu datubāze ir būtisks iekšējais instruments, kas Lūgumrakstu komitejas locekļiem ļauj piekļūt visai nepieciešamajai informācijai, lai sekotu līdzi katra lūgumraksta izskatīšanas gaitai un varētu pieņemt pamatotus lēmumus par lūgumrakstu izskatīšanu; atzīmē, ka e-lūgumrakstu datubāzei ir arī svarīga loma saziņā ar lūgumrakstu iesniedzējiem; uzsver nepieciešamību turpināt modernizēt Lūgumrakstu komitejas digitālos rīkus un ierosina izpētīt iespējas atbildīgi un cilvēka vadīti izmantot mākslīgo intelektu, lai turpinātu uzlabot lūgumrakstu izskatīšanu;

11.atgādina par Komisijas apņemšanos kopā ar Parlamentu izveidot starpiestāžu IT rīku, lai apmainītos ar informāciju un dokumentiem par visām turpmākajām darbībām, kas veiktas saistībā ar lūgumrakstiem, tādām kā pārkāpuma procedūras, tiesību aktu priekšlikumi vai atbildes, ko sniegušas valstu iestādes, tādējādi uzlabojot lūgumrakstu izskatīšanas pārredzamību un efektivitāti, kas plašākā kontekstā veicinātu cilvēku uzticēšanos ES iestādēm un Eiropas projektam; aicina ātri ieviest šādu starpiestāžu IT rīku;

12.atgādina, ka sadarbībai ar citām Parlamenta komitejām ir būtiska nozīme vispusīgā lūgumrakstu izskatīšanā; norāda, ka 2024. gadā citām komitejām tika nosūtīti 30 atzinuma pieprasījumi un 450 informācijas pieprasījumi; norāda, ka līdz 2024. gada beigām tika saņemti 26 atzinumi; atgādina, ka lūgumrakstu iesniedzēji tiek informēti par lēmumiem pieprasīt citu komiteju atzinumus saistībā ar lūgumrakstu izskatīšanu; uzsver, ka parlamentārajām komitejām būtu jāpastiprina centieni aktīvi piedalīties lūgumrakstu izskatīšanā, daloties ar savām zināšanām, lai Parlaments varētu ātrāk un vispusīgāk reaģēt uz iedzīvotāju bažām;

13.uzskata, ka lūgumrakstu tīkls ir noderīgs instruments, kas veicina ar lūgumrakstiem saistītos turpmākos pasākumus parlamentārajā un likumdošanas darbā; pauž pārliecību, ka regulāras lūgumrakstu tīkla sanāksmes ir ļoti svarīgas, lai palielinātu Lūgumrakstu komitejas darbības pamanāmību un panāktu labāku izpratni par tās darbu un uzdevumiem, kā arī stiprinātu sadarbību ar citām Parlamenta komitejām;

14.konstatē, ka 2024. gadā lūgumrakstu iesniedzējiem joprojām nopietnas bažas radīja vides jautājumi, jo vairāk nekā 20 % lūgumrakstu bija veltīti vides jautājumiem; atzīmē, ka ir saņemts ievērojams skaits lūgumrakstu, kuros ziņots par ES vides tiesību aktu pārkāpumiem vairākās dalībvalstīs; norāda, ka lūgumrakstu iesniedzēju ziņotie un komitejā apspriestie jautājumi ietver vilku aizsardzību ES, pesticīdu ilgtermiņa toksisko ietekmi un Rūpniecisko emisiju direktīvas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1785 (2024. gada 24. aprīlis), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) un Padomes Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (OV L, 2024/1785, 15.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/1785/oj). pārkāpumu, ko izraisījusi tērauda rūpnīcas pārvaldība; uzsver, ka ir ļoti svarīgi attaisnot ES iedzīvotāju gaidas vides aizsardzības jomā, un mudina Komisiju kopā ar dalībvalstīm nodrošināt ES vides tiesību aktu pareizu īstenošanu;

15.pieņem zināšanai, ka Lūgumrakstu komiteja izskatīja arī citus jautājumus, piemēram, bērnu tiesību aizsardzību, tostarp drošību tiešsaistē, un dzīvnieku labturības uzlabošanu; vērš uzmanību uz lūgumrakstiem, kuros uzsvērti pasažieru tiesību pārkāpumi; norāda arī to, ka daudzos lūgumrakstos ir paustas bažas par datu aizsardzību un jo īpaši par Vispārīgās datu aizsardzības regulas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/679/oj). īstenošanu; uzsver arī to lūgumrakstu skaitu, kas skar mājokļu krīzi dažādās dalībvalstīs; norāda, ka Lūgumrakstu komiteja izskatīja jautājumu par fosilā kurināmā uzņēmumu atbildību dzīves dārdzības krīzes situācijā, jautājumus par dzelzceļa drošību un darba ņēmēju tiesību aizsardzību; atzīmē, ka ir izskatīti lūgumraksti par kultūru un nacionālo mantojumu; atgādina, ka Lūgumrakstu komiteja apsprieda vairākus lūgumrakstus par Krievijas pilsoņu pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulēšanu; uzsver, ka Lūgumrakstu komiteja ir saņēmusi ievērojamu skaitu lūgumrakstu par tiesiskumu dalībvalstīs, kuri tika apspriesti komitejā; norāda uz iesniegtajiem lūgumrakstiem par imigrantu un patvēruma meklētāju uzņemšanas apstākļiem dalībvalstīs un uz lūgumrakstiem, kuros ziņots par diskriminācijas gadījumiem; gaida no Komisijas pienācīgu turpmāko rīcību un atjauninātu informāciju par visiem šiem lūgumrakstiem;

16.uzsver Lūgumrakstu komitejas nozīmīgo ieguldījumu personu ar invaliditāti tiesību aizsardzībā, ko apliecina vairāki izskatīti lūgumraksti par šo tēmu, tostarp lūgumraksts Nr. 1056/2016 par lūgumrakstu iesniegšanu valsts zīmju valodās; šajā sakarā uzteic Parlamenta dienestu centienus un norāda, ka ir jārod ne tikai labākais tehniskais, bet arī vispieejamākais risinājums nedzirdīgajiem iedzīvotājiem, lai ar viņiem sazinātos viņu dzimtajā valodā – valsts zīmju valodā; ciešā sadarbībā ar Konstitucionālo jautājumu komiteju (AFCO) aicina grozīt Reglamentu, lai atceltu obligāto prasību tikai rakstiski sazināties ar cilvēkiem, kuri lieto zīmju valodu, ir nedzirdīgi vai vājdzirdīgi, un lai pēc viņu lūguma viņi procedūras laikā varētu lietot zīmju valodu; norāda, ka 2024. gadā lūgumrakstu iesniedzējiem bažas radīja skolēnu ar invaliditāti izglītība, veselības aprūpes pakalpojumu liegšana personām ar invaliditāti un sabiedrisko vietu un pakalpojumu piekļūstamība; atgādina par Lūgumrakstu komitejas 2024. gada 2. decembrī rīkoto ikgadējo semināru par personu ar invaliditāti tiesībām, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta stāvoklim saistībā ar Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam, un mudina ātri iekļaut lūgumrakstu konstatējumus Personu ar invaliditāti tiesību stratēģijas 2021.–2030. gadam vidusposma pārskatīšanā, nosakot izmērāmus mērķus un paredzot attiecīgas budžeta saistības;

17.uzsver īpašo aizsardzības funkciju, kāda Lūgumrakstu komitejai Eiropas Savienībā ir attiecībā uz ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ievērošanu; norāda uz komitejas pašreizējo svarīgo darbu saistībā ar lūgumrakstiem par jautājumiem, kas saistīti ar invaliditāti; atgādina, ka Direktīvā (ES) 2024/2841,ar ko izveido Eiropas invaliditātes karti un Eiropas stāvvietu karti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/2841 (2024. gada 23. oktobris), ar ko izveido Eiropas invaliditātes karti un Eiropas stāvvietu karti personām ar invaliditāti (OV L, 2024/2841, 14.11.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/2841/oj)., ir iekļauta atsauce uz lūgumrakstiem par nepieciešamību pēc ES mēroga invaliditātes kartes; uzsver, ka lūgumraksti var būtiski veicināt likumdošanas procesu;

18.atgādina, ka attiecības ar Eiropas Ombudu ir viens no pienākumiem, kas Lūgumrakstu komitejai uzticēts ar Parlamenta Reglamentu; uzsver Lūgumrakstu komitejas lomu Eiropas Ombuda vēlēšanu procesā, jo īpaši 2024. gada 3. decembrī rīkoto atklāto uzklausīšanu ar visiem atbilstīgajiem kandidātiem, kurā varēja piedalīties visi Eiropas Parlamenta deputāti, tādējādi dodot viņiem demokrātisku un pārredzamu iespēju apmainīties viedokļiem ar kandidātiem un novērtēt viņu neatkarību, kvalifikāciju un profesionalitāti, kā arī viņu redzējumu par Eiropas Ombuda amatu ES institucionālajā struktūrā; atzinīgi vērtē Parlamenta konstruktīvo sadarbību ar Eiropas Ombudu, ar kuru Lūgumrakstu komitejai ir kopīgi mērķi – nodrošināt ES iestāžu pārredzamību, profesionalitāti un integritāti attiecībā pret Eiropas iedzīvotājiem, kā arī Parlamenta iesaistīšanos Eiropas ombudu tīklā;

19.mudina Eiropas ombudu turpināt regulāri piedalīties Lūgumrakstu komitejas darbā visa gada laikā; pauž stingru pārliecību, ka ES iestāžu, struktūru un aģentūru pienākums ir, ievērojot Ombuda ieteikumus, nodrošināt konsekventus un efektīvus turpmākos pasākumus; uzsver Eiropas Ombuda būtisko lomu pārredzamības, labas pārvaldības un pilsoņu tiesību aizsardzības veicināšanā; aicina veidot ciešāku sadarbību starp Lūgumrakstu komiteju un Ombuda biroju;

20.norāda, ka, neraugoties uz Eiropas vēlēšanu dēļ notikušo Parlamenta darba pārtraukumu, Lūgumrakstu komiteja pauda savu viedokli un sniedza ieteikumus par svarīgiem lūgumrakstos izvirzītiem jautājumiem, tostarp pieņēma divus darba braucienu ziņojumus pēc faktu vākšanas braucieniem, kas notika 2023. gada otrajā pusē, proti, darba braucienu uz Īriju par nepiemērotiem būvmateriāliem ēkās un darba braucienu uz Spāniju par valodas jautājumiem Katalonijā; uzsver, ka ir svarīgi, lai Katalonijas iestādes īstenotu Lūgumrakstu komitejas 2024. gada 19. marta ziņojumā sniegtos ieteikumus, kuru mērķis ir aizsargāt studentu un viņu ģimeņu valodu tiesības;

21.norāda, ka pieaug tādu lūgumrakstu skaits, kas saistīti ar izglītības politiku, jo īpaši mācīšanas kvalifikāciju atzīšanu dalībvalstīs; šajā sakarībā uzsver Lūgumrakstu komitejas mutisko jautājumu Komisijai par skolotāju darba apstākļiem ES; pauž satraukumu par Komisijas mutisko atbildi, kurā apstiprināts, ka skolotāju trūkums ir nopietna problēma, kas atspoguļojas arī nesenajos PISA rezultātos, jo nevienai dalībvalstij nav izdevies uzlabot savus rādītājus pamatprasmju jomā; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis ievērojami pastiprināt centienus uzlabot skolu izglītības sistēmas, vienlaikus palielinot skolotāja profesijas pievilcību, tostarp ar finansējuma un attiecīgu programmu palīdzību;

22.atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta 2024. gada 10. aprīlī pieņemto rezolūciju par smago kravas transportlīdzekļu apkalpošanu robežšķērsošanas punktos, pamatojoties uz lūgumrakstu Nr. 0146/2023 OV C, C/2025/1278, 13.3.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2025/1278/oj.;

23.uzsver, ka lūgumrakstu tīmekļa portāls ir svarīgs rīks, ar ko nodrošināt raitu, efektīvu un pārredzamu lūgumrakstu procesu; atzinīgi vērtē uzlabojumus, kas portālā veikti lūgumrakstu iesniedzēju labā, un uzsver, ka ir jāturpina centieni padarīt portālu piekļūstamāku, tostarp padarot to pieejamāku zīmju valodas lietotājiem, kā aicināts lūgumrakstā Nr. 1056/2016, un personām ar invaliditāti; norāda, ka lūgumrakstu tīmekļa portāls ir viena no apmeklētākajām Parlamenta tīmekļa vietnēm, tādējādi daudziem ES iedzīvotājiem tas ir pirmais kontakts ar Parlamentu;

24.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, to lūgumrakstu komitejām un valstu ombudiem vai līdzīgām kompetentajām iestādēm.