1.pauž dziļas bažas par zemestrīču izraisīto humanitāro situāciju Konaras, Nangarhāras un kaimiņos esošajās provincēs, izsaka līdzjūtību upuru ģimenēm un mudina starptautiskos dalībniekus palīdzēt pēc iespējas ātrāk sniegt atbalstu izdzīvojušajiem; uzstāj, ka ir jāpalielina ārkārtas palīdzība iedzīvotājiem, kas nav saņēmuši pietiekamu atbalstu, ka robežšķērsošanas vietās ir jāsniedz palīdzība migrantiem, kas ir atgriezušies, un ka jo īpaši ir jāuzlabo sieviešu un bērnu veselības aprūpes pakalpojumi; mudina Afganistānas de facto varas iestādes atcelt visus ierobežojumus, kas ierobežo piekļuvi humānajai palīdzībai vai tās sadali; nosoda apzinātu atstāšanu bez palīdzības, kurai Afganistānas režīms ir pakļāvis šajā traģēdijā cietušās sievietes un meitenes, atzīstot to par noziegumu pret cilvēci;

2.stingri nosoda tādus represīvos pasākumus kā nesen Taliban režīma īstenoto interneta bloķēšanu visā valstī; atkārtoti norāda, ka šāda prakse palielina Afganistānas iedzīvotāju izolētību, jo īpaši attiecībā uz sievietēm, kuras vēlas izmantot mācību iespējas tiešsaistē, un negatīvi ietekmē humānās palīdzības operācijas un valsts trauslo ekonomiku; aicina de facto varas iestādes atturēties no šādas prakses nākotnē;

3.mudina starptautisko sabiedrību koordinēt centienus, lai sniegtu humāno palīdzību un palielinātu to, atjaunotu infrastruktūru un sniegtu cietušajiem medicīnisko un psiholoģisko atbalstu, tostarp traumu gadījumā; aicina veikt lielākus ieguldījumus noturībā, kuras pamatā ir kopienas, tostarp mājokļos, kas ir izturīgi pret zemestrīcēm, vietējās veselības aprūpes sistēmās, nodrošinātībā ar pārtiku un iztikas līdzekļos sievietēm; aicina Komisiju steidzami palielināt atbalstu Afganistānai, lai nodrošinātu atbalstu pamatvajadzībām un iztikai, un palielināt finansējuma sadali pa valstīm; aicina Komisiju turpināt darbu, ievērojot humānās palīdzības, attīstības un miera saikni; atgādina, ka arvien sliktāka humanitārā situācija un vispārējais labākas nākotnes perspektīvu trūkums var izraisīt arvien lielāku destabilizāciju un radikalizāciju, kā arī iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu Afganistānā un ārpus tās robežām; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu, kas pausts priekšlikumā “Eiropa pasaulē” Komisijas 2025. gada 16. jūlija priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido instrumentu “Eiropa pasaulē” (COM(2025)0551)., proti, palielināt ES atbalstu noturības darbībām un integrētai reaģēšanai uz nestabilitāti, un šajā sakarā mudina Komisiju un dalībvalstis elastīgi un uz vairākiem gadiem palielināt finansējumu; mudina ES palielināt sadarbību ar reģionālajiem partneriem un uzticamām nevalstiskajām organizācijām, lai nodrošinātu, ka palīdzības sniegšana, ja vien iespējams, notiek, apejot Taliban iejaukšanos;

4.ar dziļām bažām norāda, ka zemestrīces skartajā reģionā sagrautajās mājās un iznīkušajās lauksaimniecības zemēs pēc piespiedu izraidīšanas no Irānas un Pakistānas masveidā atgriežas afgāņu ģimenes; nosoda cilvēktiesību pārkāpumus, kas notiek šo deportāciju laikā; pauž lielas bažas par šajās provincēs humānās palīdzības infrastruktūrai radīto papildu slodzi; aicina Irānu un Pakistānu nekavējoties pārtraukt deportācijas uz Afganistānu; šajā sakarā uzsver, ka ir būtiski ievērot neizraidīšanas principu, it īpaši ņemot vērā notiekošo konfliktu un nestabilitāti Afganistānā, kā arī etnisko grupu, sieviešu un politisko oponentu vajāšanu;

5.ar bažām norāda par to afgāņu cilvēktiesību aizstāvju, žurnālistu un citu publisku personu stāvokli, kuri pēdējo desmit gadu laikā ir atbalstījuši demokrātijas attīstību Afganistānā un kuriem ir piešķirti dokumenti, kas paredz viņu pagaidu uzturēšanos Pakistānā; mudina ES un tās dalībvalstis, ja iespējams, attiecīgā gadījumā palīdzēt šo personu pieteikumu izskatīšanas procesā;

6.stingri nosoda daudzos Taliban režīma noteiktos ar dzimumu saistītos ierobežojumus un diskriminējošu politiku, kas liedz Afganistānas sievietēm piekļūt izglītībai, medicīniskajai apmācībai un veselības aprūpei, kā arī sniegt humāno palīdzību un kuras rezultātā ir izveidojies dzimuma aparteīds; aicina ES atbalstīt dzimuma aparteīda atzīšanu par noziegumu pret cilvēci; aicina Afganistānas de facto varas iestādes atcelt visus ierobežojumus sievietēm un mudina nekavējoties atjaunot sieviešu un meiteņu pilnīgu, vienlīdzīgu un jēgpilnu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē; atkārtoti aicina ES un dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai Afganistānas sievietes varētu jēgpilni piedalīties starptautiskos forumos un sarunās; īpaši mudina de facto varas iestādes no jauna atvērt medicīniskās izglītības centrus, ņemot vērā, ka valstī ļoti trūkst medicīnas darbinieču;

7.mudina de facto varas iestādes nekavējoties atcelt ierobežojumus humānās palīdzības darbiniecēm un studentēm, ļaut sievietēm pilnībā piedalīties katastrofu novēršanas pasākumos un atļaut sieviešu tiesību organizācijām turpināt darbību Afganistānā; īpaši aicina iestādes nekavējoties atcelt visus ierobežojumus sievietēm, kas strādā pilsoniskās sabiedrības organizācijās gan vietējā, gan starptautiskā līmenī, lai viņas varētu turpināt savu darbu;

8.nosoda pastāvīgo vardarbību pret sievietēm Afganistānā, tostarp izvarošanu un seksuālo vardarbību, piespiedu (bērnu) laulības, vardarbību ģimenē un sieviešu dzimumorgānu kropļošanu;

9.uzstāj, ka Taliban režīmam ir jānovērš tas, ka tādi teroristu grupējumi kā Al Qaeda, Da'esh, ISIS-K un citi teroristu grupējumi un personas izmanto Afganistānas teritoriju, lai apdraudētu kādas citas valsts drošību, un jāliedz uzturēšanās iespējas šādu grupējumu dalībniekiem, neļaujot viņiem veikt vervēšanu, apmācīšanu vai līdzekļu vākšanu; pauž bažas par to, ka šīs saistības netiek pildītas; mudina visus attiecīgos partnerus pastiprināt centienus, lai iznīcinātu visus teroristu finansēšanas tīklus;

10.aicina ES un dalībvalstis palielināt spiedienu uz Taliban, tostarp noteikt mērķorientētas sankcijas, iesaldēt aktīvus un piemērot ceļošanas aizliegumus Taliban līderiem, kuri ir atbildīgi par sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem, un atturēties no diplomātisko attiecību atjaunošanas ar Taliban režīmu, ievērojot piecus kritērijus, kas izklāstīti Padomes 2021. gada septembra secinājumos par Afganistānu;

11.aicina starptautisko sabiedrību saukt Taliban režīmu pie atbildības, tostarp izveidojot neatkarīgu ANO izmeklēšanas mehānismu attiecībā uz Afganistānu, un izpildīt SKT 2025. gada jūlija Taliban augstākā līdera Haibatullah Akhundzada un Taliban galvenā tiesneša Abdul Hakim Haqqani apcietināšanas orderus, kas izdoti, pamatojoties uz noziegumiem pret cilvēci saistībā ar sieviešu un meiteņu vajāšanu; pauž atbalstu notiekošajām izmeklēšanām par dzimumbalstītu vajāšanu un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

12.atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz Afganistānu ir izveidots neatkarīgs izmeklēšanas mehānisms kā atbilde uz Afganistānas cietušo iedzīvotāju lūgumiem, atzīst to par būtisku soli ceļā uz patiesības, taisnības un pārskatatbildības sniegšanu Afganistānas tautai, kas savā valstī cieš no starptautiskiem noziegumiem un starptautisko tiesību pārkāpumiem; atzinīgi vērtē arī ANO īpašā referenta pilnvaru atjaunošanu un atkārto viņa aicinājumu nodrošināt pārskatatbildību;

13.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniecei / Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ES īpašajam sūtnim Afganistānā un Afganistānas de facto varas iestādēm.