1.uzsver, ka ir nepieciešams nākotnes prasībām atbilstošs modelis, kurā tiktu saglabāti JTR pamatprincipi, vienlaikus integrējot jaunās politikas prioritātes un 2022. gada novērtējuma secinājumus, jo īpaši ilgtspēju, digitalizāciju un pastiprinātu tirgus uzraudzību; uzsver, ka pārskatīšanai būtu jāsniedz labums patērētājiem un uzņēmumiem;

2.uzsver, ka ir vajadzīgs jauns tiesiskais regulējums, kas būtu saskaņots ar vispārējiem mērķiem, kuri paredz palielināt juridisko noteiktību un pārredzamību gan patērētājiem, gan uzņēmumiem, kā arī ar racionalizētām atbilstības procedūrām stiprināt ES konkurētspēju un izpildi, nepazeminot drošības vai kvalitātes standartus; uzsver, ka vienkāršošana būtu jāveic, lai samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu, neapdraudot saskaņotos politikas mērķus un nemazinot patērētāju aizsardzību;

3.aicina veikt pārskatīšanu, lai nodrošinātu uz produktiem attiecināmo ES tiesību aktu konsekvenci, tostarp attiecībā uz GPSR, PLD, Produktu ilgtspējas ekodizaina regulu (ESPR), Mākslīgā intelekta aktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts) (OV L, 2024/1689, 12.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1689/oj). un DSA, un drošu un atbilstīgu produktu brīvu apriti iekšējā tirgū; aicina Komisiju pārskatīt un attiecīgā gadījumā atjaunināt ekonomikas dalībnieku lomas un pienākumus un to attiecīgos Lēmumā Nr. 768/2008/EK paredzētos pienākumus, lai uzlabotu juridisko noteiktību, stiprinātu patērētāju aizsardzību un nodrošinātu, ka ES ekonomikas dalībnieki iekšējā tirgū var darboties ar vienlīdzīgiem nosacījumiem, salīdzinot ar trešo valstu uzņēmumiem;

4.uzsver, ka atbildīgajai personai ES, kura darbojas trešo valstu tirgotāju vārdā attiecībā uz produktu atbilstību, bieži vien nav spējas nodrošināt patērētājiem tiesisko aizsardzību vai kompensāciju, it īpaši gadījumos, kad tā darbojas kā pilnvarots pārstāvis; turklāt atzīst, ka nav saskaņotu prasību, lai nodrošinātu, ka šie dalībnieki var pildīt savus pienākumus; mudina Komisiju paātrināt padziļināto novērtējumu par to, cik efektīvi ir noteikumi attiecībā uz “personu, kura atbildīga par Savienības tirgū laistajiem produktiem”, un turklāt pamatoties uz rezultātiem, kas iekļauti starpposma ziņojumā par TUR 4. pantu; aicina Komisiju apsvērt iespēju noteikt, ka trešo valstu tirgotājiem ir obligāti jāieceļ tāda atbildīgā persona ES, kurai ir palielināta juridiskā un finansiālā atbildība, lai garantētu, ka patērētāji nepaliek bez tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, vienlaikus nodrošinot ES un trešo valstu uzņēmumiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus; turklāt mudina Komisiju noteikt darbības prasības atbildīgajām personām, kas var ietvert aspektus, kuri saistīti ar to ekonomisko maksātspēju vai spēju efektīvi veikt savus attiecīgos uzdevumus;

5.uzsver, ka JTR ir jāattīsta, lai atbalstītu aprites ekonomikas un digitalizācijas prasību integrāciju, kā uzsvērts atbilstības pārbaudē un JTR izvērtējumā; norāda — tas nozīmē arī to, ka ir jānodrošina, lai atbilstības novērtējumi efektīvi risinātu problēmas, ko rada strauji progresējošas tehnoloģijas, piemēram, programmatūras un aparatūras atjauninājumi, produktu savienotība un mākslīgais intelekts, kas var mainīt būtiskas produktu īpašības pēc to laišanas tirgū, vienlaikus atbalstot arī konkurētspēju un vienkāršotas atbilstības procedūras;

6.aicina Komisiju nodrošināt JTR pareizu piemērošanu, kam ir jāatbilst spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, tostarp noteikumiem, kas stiprina patērētāju aizsardzību saistībā ar mākslīgā intelekta izmantošanu un automatizētu lēmumu pieņemšanu; šajā sakarībā atgādina par spēkā esošajiem Vispārīgās datu aizsardzības regulas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/679/oj). un Mākslīgā intelekta akta noteikumiem, saskaņā ar kuriem patērētāji ir skaidri jāinformē, kad lēmumi tiek pieņemti, izmantojot mākslīgo intelektu vai automatizētu apstrādi, jo īpaši gadījumos, kad ir iesaistīti personas dati, un ka šādos gadījumos patērētājiem vajadzētu būt iespējai lūgt cilvēka iejaukšanos;

7.uzsver, ka ir svarīgi efektīvi un konsekventi īstenot TUR kā JTR stūrakmeni; uzsver valstu tirgus uzraudzības iestāžu būtisko lomu ES tirgū laisto produktu, tostarp tiešsaistē pārdoto produktu, drošuma un atbilstības nodrošināšanā; aicina stiprināt to darbības spējas un koordināciju gan valstu, gan ES līmenī, jo īpaši, izmantojot uzlabotu uz risku balstītu plānošanu un kopīgas darbības, un aicina Komisiju izvērtēt nepieciešamību pēc ES tirgus uzraudzības iestādes; uzsver, ka ir jānodrošina pienācīgi resursi tirgus uzraudzības iestādēm, jāuzlabo sadarbība, jāpalielina informācijas apmaiņa un digitālo rīku izmantošana; mudina Komisiju un dalībvalstis turpināt atbalstīt sadarbības mehānismus, piemēram, ES produktu atbilstības tīklu, un nodrošināt konsekventu izpildes praksi starpnozaru un pārrobežu līmenī, lai izveidotu labi funkcionējošu tirgus uzraudzības sistēmu, kas ir būtiska patērētāju aizsardzības un godīgas konkurences nodrošināšanai un tam, lai radītu uzticēšanos vienotajam tirgum;

8.norāda, ka TUR izvērtēšana vēl nav daļa no JTR pārskatīšanas, bet tā būtu jāpabeidz līdz 2026. gada decembrim papildus pārskatīšanas priekšlikumam; uzsver, ka TUR ir izšķiroša nozīme tirgus uzraudzības efektivitātes uzlabošanā visā ES; ierosina saglabāt TUR riska novērtējuma izmantošanu, lai apzinātu augsta riska produktus un uzraudzītu ekonomikas dalībnieku, it īpaši trešo valstu ekonomikas dalībnieku, atbilstības vēsturi; aicina Komisiju izvērtēt, vai ir iespējams izveidot uz risku balstītu brīdināšanas sistēmu attiecībā uz dalībniekiem, kuriem ir bijuši slikti atbilstības izpildes rādītāji, kas varētu ļaut pastiprināt tirgus uzraudzības kontroli; ierosina ieviest proaktīvāku un digitāli iespējotāku uzraudzības mehānismu, kas uzticēts dalībvalstu izraudzītajām valsts iestādēm, lai nodrošinātu efektīvāku un konsekventāku uzraudzību; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi atjaunināt TUR, lai racionalizētu un standartizētu tirgus uzraudzības iestāžu darbības un informācijas apmaiņu ES; iesaka izstrādāt galvenos snieguma rādītājus, lai sistemātiski un objektīvi izvērtētu atbilstību;

9.uzsver tādas horizontālas un sadarbspējīgas DPP priekšrocības, ko izmanto kā rīku, kas var nodrošināt piekļuvi saskaņotai informācijai par produkta īpašībām, produkta atbilstību, piegādes ķēdēm, energoefektivitāti, detalizētiem ilgtspējas rādītājiem un būtiskiem datiem par produkta sastāvu, ilgizturību, remontējamību, atkalizmantojamību, reciklējamību, apkopes izmaksām un rezerves daļu cenu un pieejamību; norāda, ka DPP iekļaujamajā konkrētajā informācijā ir jāņem vērā produkta kategorija un atšķirīgas piekļuves tiesības atkarībā no iesaistītajiem aktoriem; uzskata, ka DPP būtu jākļūst par primāro informācijas avotu patērētājiem, iestādēm un uzņēmumiem visā vērtības ķēdē;

10.uzskata, ka DPP būtu jāaizstāj esošās atbilstības deklarācijas, lai racionalizētu atbilstības prasības; šajā sakarībā atzinīgi vērtē gaidāmo regulu par rotaļlietu drošumu, kas ekonomikas dalībniekiem dos iespēju pilnībā paļauties uz DPP tā vietā, lai gatavotu atbilstības deklarācijas;

11.uzsver DPP vērtību, jo tā dod patērētājiem iespēju izdarīt apzinātu izvēli, tādējādi vairojot patērētāju uzticēšanos un atvieglojot aprites produktu plūsmas; uzsver tās potenciālu atbalstīt ilgtspējīgu patēriņu saskaņā ar ES klimata un vides mērķiem un palīdzēt iesaistīt patērētājus ilgtspējīgas vienotā tirgus ekonomikas atbalstam;

12.uzsver, ka horizontāla DPP ievērojami uzlabotu tirgus uzraudzības un muitas iestāžu darbu, jo iestādes, veicot atbilstības pārbaudes, tajā varētu efektīvi pārbaudīt pamatinformāciju par produktu atbilstību; uzsver, ka tirgus uzraudzības iestādēm būtu jānodrošina, ka ekonomikas dalībnieki vienmēr sniedz prasītos datus un ka tie ir pastāvīgi pieejami patērētājiem, publiskajām iestādēm, pārjaunotājiem un remontētājiem saskaņā ar termiņiem, piekļuves tiesībām un citiem attiecīgiem noteikumiem, kas izklāstīti attiecīgajos tiesību aktos; uzsver, ka Komisijai būtu jāsniedz attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem, jo īpaši MVU, pielāgota palīdzība, skaidras pamatnostādnes, racionalizētas procedūras un spēju veidošanas instrumenti, lai atvieglotu DPP īstenošanu;

13.aicina Komisiju izstrādāt vērienīgu stratēģiju, lai nodrošinātu sadarbspēju starp DPP un esošajām datubāzēm, tostarp ES Safety Gate, tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēmu, Certex un topošo ES muitas datu centru, kā arī ar mehānismiem, kas izstrādāti saskaņā ar Patērētāju aizsardzības regulu; uzskata, ka DPP iekļautajiem datiem vajadzētu būt mašīnlasāmiem un viegli nosūtāmiem starp šīm sistēmām, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz produktiem, kurus viena tirgus uzraudzības iestāde vai muitas iestāde ir atzinusi par nedrošiem vai neatbilstīgiem, automātiski parādās visiem pārējiem domāta atzīme;

14.aicina Komisiju izvērtēt iespēju DPP pakāpeniski iekļaut JTR kā horizontālu prasību visiem attiecīgajiem produktiem, kas darīti pieejami ES tirgū; tomēr norāda, ka DPP joprojām ir agrīnā izstrādes posmā un ka ir vajadzīga pakāpeniska pieeja, lai nodrošinātu, ka ekonomikas dalībnieki var pielāgoties piemērojamajām prasībām nolūkā panākt pilnīgu īstenošanu;

15.atzīst, ka dažādi uzņēmumi aktīvi izstrādā DPP risinājumus, kas pielāgoti lietotām precēm, un ka jau ir pieejami tehnoloģiski instrumenti šādu produktu aprites cikla uzraudzībai; aicina Komisiju izvērtēt šādas iniciatīvas un apsvērt, vai, tiklīdz būs pilnībā īstenota DPP attiecībā uz jauniem produktiem, pakāpeniska DPP ieviešana attiecībā uz lietotām precēm varētu veicināt aprites ekonomikas uzņēmējdarbības modeļus, vairot patērētāju uzticēšanos, atbalstīt vides mērķus un vienlaikus ievērot drošuma standartus, ļaujot gan tirgus uzraudzības iestādēm, gan patērētājiem izvērtēt lietotu produktu leģitimitāti, kvalitāti un sniegumu; tomēr uzsver konkrēto ietekmi, kas saistīta ar lietotiem produktiem, jo pārdevēja — bieži vien patērētāja — spēja pareizi atjaunināt DPP var būt ierobežota; tādēļ norāda, ka tādiem dalībniekiem kā pārjaunotāji, pārražotāji un lietotu preču importētāji var būt sarežģīti iegūt sākotnējo informāciju; aicina Komisiju skatīt DPP un ar to saistītās prasības aprites principam atbilstošu produktu kontekstā un izvērtēt, kā tās var vislabāk veicināt aprites ekonomiku;

16.uzskata, ka DPP būtu jāīsteno tā, lai atbalstītu ekonomikas dalībniekus, vienkāršojot to atbilstības pienākumus, nodrošinātu iespēju vairāk obligātās informācijas sniegt digitāli, samazinātu prasības pēc informācijas papīra formātā un piedāvātu vienotu instrumentu visām prasībām, kas saistītas ar produktu atbilstību un informāciju; tomēr uzsver, ka informācija, kas ir ļoti būtiska patērētāju drošības nodrošināšanai, būtu jāsniedz lietotājiem arī papīra formātā, jo viņiem, iespējams, nav nepieciešamo digitālo prasmju vai tehnisko līdzekļu, lai piekļūtu šādai informācijai;

17.atzīst, ka CE zīme ir palīdzējusi ražotājiem apliecināt produktu atbilstību, kuru pēc tam var novērtēt tirgus uzraudzības iestādes; atzīst, ka ir jāuzlabo informētība par CE zīmi un par riskiem, ko patērētājiem rada maldinošs drošības vai kvalitātes marķējums; norāda — lai izvairītos no maldīgiem priekšstatiem un racionalizētu informācijas plūsmu, izmantojot DPP, Komisijai būtu jāizvērtē, vai CE zīmi ir iespējams izvietot dažādām produktu kategorijām piemērotos veidos un vai tā būtu jāizvieto uz produkta fiziskā formātā, vai drīzāk par to būtu jāziņo, tikai izmantojot DPP;

18.aicina Komisiju apsvērt iespēju racionalizēt attiecīgo CE zīmes informāciju, izmantojot DPP, lai uzlabotu pārredzamību un sniegtu visaptverošu informāciju par produktiem; uzskata, ka Komisijai būtu jāpastiprina centieni, lai nodrošinātu, ka DPP datu nesēji (piemēram, QR kodi, svītrkodi vai RFID) ietver atbilstīgus un samērīgus tehniskās drošības pasākumus, kuru mērķis ir būtiski samazināt katrai produktu kategorijai raksturīgo viltošanas risku nolūkā nodrošināt datu autentiskumu un integritāti, novērst neatļautu dublēšanos un stiprināt tirgus uzraudzības mehānismus, tādējādi veicinot lielāku ilgtspēju un uzlabotu patērētāju aizsardzību;

19.aicina Komisiju izvērtēt iespēju DPP izmantot saskaņotas metodikas vides, ilgizturības un snieguma mērījumiem, lai atbalstītu iespējamu ES mēroga ilgtspējas rādītāju noteikšanu, kas pielāgoti katra produkta īpašībām, integrējot attiecīgus parametrus, piemēram, izsekojamību, reciklējamību un sniegumu apritīguma ziņā; uzsver, ka šim indeksam vajadzētu būt tieši un viegli pieejamam DPP, izmantojot datu nesēju, piemēram, QR kodu, kas izvietots uz produkta, ļaujot patērētājiem piekļūt skaidrai, strukturētai, standartizētai un pārbaudāmai informācijai par produktu, lai palielinātu patērētāju uzticēšanos un informētību; uzskata, ka no tā gūtu labumu arī ES uzņēmumi, jo saskaņotas metodikas izmantošana veicinātu arī viņu ilgtspējas indeksu izstrādi un samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas un vienlaikus lielāka pārredzamība ļautu tiem konkurēt, pamatojoties uz kvalitāti un ilgtspēju, nevis cenu vai apjomu;

20.uzsver iespēju DPP saskaņot ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principiem tādā veidā, ko varētu atbalstīt ar atbilstošiem rādītājiem, lai par prioritāti noteiktu atkalizmantošanu, nevis reciklēšanu; uzsver — ir jānodrošina, ka ražotāji ilgāk saglabā svarīgāko informāciju par produktu;

21.atbalsta JTR saskaņošanu ar plašākām ES iniciatīvām, kas veicina ilgtspēju, remontējamību un tādu produktu izstrādi, kuriem ir pagarināts darbmūžs, proti, tādām iniciatīvām kā, piemēram, ekodizains, tiesības uz remontējamību, patērētāju dalības veicināšana zaļās pārkārtošanās procesā, Standartizācijas regula un Atkritumu pamatdirektīva Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK ( 2008. gada 19. novembris ) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2008/98/oj)., tādējādi mudinot patērētājus atteikties no patēriņa ieradumiem, kas nav ilgtspējīgi, vienlaikus nodrošinot, ka JTR pārskatīšana veicinās digitalizāciju un vienkāršotas procedūras un uzlabos ES uzņēmumu konkurētspēju;

22.aicina Komisiju izvērtēt iespēju paplašinātas ražotāja atbildības (PRA) shēmas integrēt JTR, lai pieņemtu saskaņotu sistēmu, kas varētu ietvert tādus pasākumus kā finansiāli stimuli un remonta kuponi; uzskata, ka Komisijai būtu jāizvērtē, vai skaidras definīcijas un atbildības sadalījums JTR var novērst pārklāšanos un nodrošināt, ka PRA noteikumi pastiprina, nevis dublē nozaru un atkritumu jomas tiesību aktus, veicina konkurētspēju, racionalizējot atbilstības prasības, jo īpaši attiecībā uz vietēji ražotām precēm ar mazāku vidisko pēdu, palielina pārredzamību un nodrošina godīgu konkurenci iekšējā tirgū;

23.pauž stingru pārliecību, ka ilgizturībai ir izšķiroša nozīme augstas kvalitātes un ilgmūžīgu produktu veicināšanā un ka saskaņā ar ESPR ar JTR būtu jācenšas nodrošināt, ka ražotāji dara rezerves daļas un apkopes pakalpojumus nepārtraukti pieejamus ilgākā laika posmā atkarībā no produktu kategorijas, nodrošinot, ka produkti saglabā funkcionalitāti, un samazinot priekšlaicīgas likvidācijas biežumu;

24.turklāt aicina Komisiju JTR iekļaut saskaņotus noteikumus par produktu reciklēšanu un pienācīgu likvidēšanu to aprites cikla beigās, ņemot vērā ESPR un Atkritumu pamatdirektīvā noteiktās prasības; ierosina, ka tas varētu ietvert noteikumus par atpakaļpieņemšanas shēmām un īpašiem atbalsta pasākumiem, lai veicinātu digitālo ierīču un citu produktu pārjaunošanu, atkalizmantošanu un ilgtspējīgu pārvaldību;

25.pauž bažas par ātrās modes un īpaši ātrās modes ietekmi uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku, kā arī par to faktisko un iespējamo ietekmi uz patērētāju aizsardzību; uzsver, ka šāda prakse rada būtiskas problēmas attiecībā uz atbilstību Savienības tiesību aktiem par produktiem un var arī radīt problēmas saistībā ar godīgu konkurenci; ar bažām norāda, ka daudzi tirgū laistie produkti neatbilst ES ķīmisko vielu un drošuma prasībām, savukārt ekonomikas dalībnieku pārskatatbildība bieži ir ierobežota; aicina Komisiju izvērtēt iespēju izstrādāt skaidras un saskaņotas terminu “ātrā mode” un “īpaši ātrā mode” definīcijas, lai novērstu īpašos riskus, kas saistīti ar šiem uzņēmējdarbības modeļiem, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem un novēršot regulējuma sadrumstalotību iekšējā tirgū; turklāt aicina Komisiju izvērtēt noteikumus, kas nodrošinātu pilnībā efektīvu instrumentu pieejamību, lai risinātu problēmas, ko rada “īpaši ātru” un zemas kvalitātes produktu izplatīšanās, tostarp stingrākas atbilstības novērtēšanas procedūras un uzlabotus izpildes instrumentus, lai nodrošinātu iekšējo tirgu, kas garantē visaugstāko patērētāju aizsardzības līmeni, vienlaikus ļaujot attīstīt inovatīvus produktus un idejas un samazinot nevajadzīgu administratīvo slogu atbildīgiem uzņēmumiem un atbilstīgiem produktiem;

26.jo īpaši uzsver nepieciešamību noteikt saskaņotas terminu “pārražotāji”, “pārjaunotāji”, “remontētāji” un attiecīgā gadījumā citu jaunu sociālās, ekonomikas un aprites ekonomikas dalībnieku definīcijas; norāda — ja nav šo kopīgo definīciju, šādus dalībniekus var kļūdaini klasificēt kā ražotājus vai importētājus un attiecīgi atzīt, ka tie nepilda šīm kategorijām piemērojamos pienākumus, potenciāli pakļaujot tos sankcijām; uzskata, ka šādām definīcijām vajadzētu būt samērīgām un ka ar tām tiks ieviesta lielāka juridiskā noteiktība un pārredzamība attiecībā uz šo ekonomikas dalībnieku tiesībām un pienākumiem; uzskata, ka šīs definīcijas attiecīgā gadījumā būtu jāsaskaņo atbilstīgi attiecīgo darbību definīcijām Produktu ilgtspējas ekodizaina regulā, lai nodrošinātu ilgtspējas prasību vienādu piemērošanu;

27.uzsver — nosakot kopīgas definīcijas, būtu jāņem vērā specifiskie pienākumi, kurus ekonomikas dalībnieki, tostarp pārjaunotāji un remontētāji un citi jaunie ekonomikas dalībnieki pamatoti spēj izpildīt, ņemot vērā viņu attiecīgo uzņēmējdarbības modeļu būtību un ierobežojumus; uzskata, ka lielāka juridiskā skaidrība varētu palīdzēt veicināt lietotu preču tirgus attīstību un sekmēt pāreju uz ilgtspējīgāku un noturīgāku patēriņa modeli, kas sniedz īpašus ieguvumus MVU un vietējai saimnieciskajai darbībai; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir tiesībās uz remontējamību iekļautie noteikumi, lai padarītu produktu remontēšanu vienkāršāku un pievilcīgāku patērētājiem;

28.atzīst, ka ir svarīgi palielināt patērētāju uzticēšanos lietotiem produktiem, un aicina izveidot ES mēroga sertifikācijas mehānismu pārjaunotājiem un remontētājiem; uzskata, ka šāda mehānisma pamatā vajadzētu būt vienotai metodikai, kas būtu jāizstrādā, ņemot vērā vietējās īpatnības, ar mērķi atvieglot ilgtspējīgu un konkurētspējīgu uzņēmējdarbības modeļu attīstību, kas turklāt veicinātu kvalitatīvu darbvietu radīšanu ES;

29.atzīst, ka JTR neatkarīgiem pārjaunotājiem nepiešķir piekļuvi tehniskai dokumentācijai vai atbilstības deklarācijām; uzsver, ka šis piekļuves trūkums kavē likumīgu un drošu produktu pārjaunošanu, jo īpaši attiecībā uz sarežģītiem produktiem, piemēram, elektroniku un mašīnām, gadījumos, kad šāda piekļuve ir nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstību; uzskata, ka DPP varētu novērst šo nepilnību, ļaujot ekonomikas dalībniekiem, kas iesaistīti likumīgās remonta un pārjaunošanas darbībās, piekļūt attiecīgajai atbilstības un drošības informācijai, kas vajadzīga, lai likumīgi atjaunotu produktus līdz atbilstības prasībām atbilstošam stāvoklim; uzskata, ka šādai piekļuvei būtu jāietver tikai tas, kas ir nepieciešams, lai garantētu drošību un nodrošinātu viņu uzdevumu pienācīgu izpildi, vienlaikus ņemot vērā sensitīvas komercinformācijas aizsardzību;

30.uzsver, ka ir jāizstrādā skaidra un saskaņota termina “būtisks pārveidojums” definīcija, ko var izmantot par pamatu tiesību aktiem par konkrētiem produktiem, lai to nošķirtu no parastām remonta vai apkopes darbībām; uzskata, ka standartizēta novērtēšanas procedūra pārveidojuma būtiskuma noteikšanai palielinātu juridisko noteiktību un atbalstītu ar lietotiem produktiem strādājošus ekonomikas dalībniekus; uzskata, ka attiecībā uz kopējiem pārjaunošanas un remonta procesiem, jo īpaši elektronisko ierīču jomā, piemēram, ekrānu, bateriju vai kameru nomaiņu, ir steidzami jāizstrādā pamatnostādnes, kuras tiktu regulāri pārskatītas un kuras ietvertu norādi par saderīgiem komponentiem, lai varētu prezumēt atbilstību piemērojamajiem tiesību aktiem un tādējādi veicināt aprites uzņēmējdarbības modeļu izstrādi un atbalstīt attiecīgo iestāžu un ekonomikas dalībnieku darbu;

31.uzsver atkalpārdošanas — kurā iesaistīti pārjaunotāji, remontētāji un citi jaunie dalībnieki — ievērojamo ekonomikas potenciālu kā dzīvotspējīgas alternatīvas ilgtnespējīgiem patēriņa modeļiem; aicina Komisiju un patērētāju tiesību aizsardzības iestādes rīkot izpratnes veicināšanas kampaņas par atkalizmantošanas un atkalpārdošanas alternatīvu sniegtajām priekšrocībām;

32.uzskata, ka saskaņoti standarti ir būtisks vienotā tirgus elements, kas veicina ES tiesību aktos noteikto sabiedrības interešu mērķu sasniegšanu; uzsver, ka Komisija ir atbildīga par standartizācijas pieprasījumu izdošanu, lai aizsargātu patērētāju intereses, veselību, drošumu, vides aizsardzību un datu drošību, kā arī veicinātu sociālo iekļaušanu, atbalstītu konkurētspēju, veicinātu inovāciju, samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu un vienkāršotu atbilstības procedūras; šajā sakarībā norāda, ka Eiropas standartizācijas organizāciju uzdevums ir reaģēt uz šādiem pieprasījumiem ar mērķi ņemt vērā vispārējās sabiedrības intereses, kā noteikts ES tiesību aktos, un palīdzēt virzīt Savienības stratēģiskās prioritātes, tostarp pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, uzlabotu resursefektivitāti un aprites ekonomikas modeļu izstrādi;

33.atzinīgi vērtē to, ka vienotā tirgus stratēģijā ir atzīts, ka uzņēmumi joprojām saskaras ar problēmām, ko rada savlaicīgu un efektīvu saskaņoto standartu trūkums vai to novēlota pieejamība, kas palielina izmaksas, juridisko nenoteiktību, mazina konkurētspēju, vājina tirgus uzraudzību un palēnina jaunu tehnoloģiju ieviešanu; norāda, ka tas attiecas arī uz nozarēm, kas strauji attīstās, piemēram, mākslīgo intelektu; pauž bažas par to, ka, tā kā jauno tiesību aktu piemērošanas laikā nav atbilstošu un piemērojamu standartu, gan ražotāji un inovatori, gan arī patērētāji var saskarties ar negatīvām sekām, jo ražotāji savus produktus var pašsertificēt saskaņā ar nepareizām riska klasifikācijām, tādējādi apdraudot Savienības tiesību aktu mērķus un apdraudot lietotāju aizsardzību;

34.uzsver, ka saskaņoto standartu novēlota publicēšana Oficiālajā Vēstnesī joprojām ir būtiska problēma dažādiem tirgus dalībniekiem un patērētājiem un ierobežo tirgus uzraudzības iestāžu spēju nodrošināt atbilstību; aicina Komisiju noteikt maksimālos termiņus standartizācijas pieprasījumiem un racionalizēt standartizācijas procesu;

35.uzsver standartizācijas nozīmi preču brīvas aprites veicināšanā un šķēršļu mazināšanā iekšējā tirgū, kā arī Eiropas uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanā, atvieglojot atbilstību Savienības tiesību aktiem; šajā sakarībā uzsver ieguvumus, ko sniedz ilgstošā publiskā un privātā sektora partnerība starp Eiropas iestādēm un Eiropas standartizācijas organizācijām, kurai ir bijusi būtiska nozīme tādu produktu izstrādē, kas ir drošāki un labāk saskaņoti ar digitālās un zaļās pārkārtošanās mērķiem, vienlaikus arī nodrošinot, ka standarti ir balstīti uz tirgu un tādējādi izstrādāti, reaģējot uz tirgus vajadzībām un inovāciju, neapdraudot patērētāju drošību;

36.uzsver standartizācijas nozīmi Eiropas uzņēmumu starptautiskajā konkurētspējā; aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai koordinētu vienotu Eiropas pieeju nostājām starptautiskos standartizācijas forumos attiecībā uz visiem produktiem, uz kuriem attiecas starptautiskie standarti; uzskata, ka vienota Eiropas pieeja varētu būt svarīga, lai uzlabotu Eiropas koordināciju un iesaistīšanos starptautiskā līmenī attiecībā uz standartizāciju ar līdzīgi domājošiem globālajiem partneriem; uzsver, ka starptautisko standartu pieņemšana būtu jāatvieglo, ja šie standarti atbilst ES politikas mērķiem un stratēģiskajām interesēm, lai atvērtu papildu tirgus Eiropas produktiem, novērstu nevajadzīgu dublēšanos, veicinātu konsekvenci globālajā normatīvajā vidē un atvieglotu starptautisko tirdzniecību;

37.uzsver, ka JTR pārskatīšanai būtu jāuzlabo standartizācijas procesa iekļautība, pārredzamība un efektivitāte gan izstrādes, gan īstenošanas posmos, tostarp arī ES līdzekļu piešķiršanā Eiropas standartizācijas organizācijām; atgādina, ka ievērojama, ilgtermiņa un stabila finansiālā atbalsta nodrošināšana pilsoniskās sabiedrības organizācijām un MVU ir būtiska, lai veicinātu to efektīvu līdzdalību standartizācijas procesā; uzskata, ka JTR pārskatīšana būtu jāveic vienlaikus ar Standartizācijas regulas pārskatīšanu;

38.uzsver, ka ir svarīgi saglabāt principu, saskaņā ar kuru atbilstības novērtēšanas procedūras izmanto, lai pārbaudītu produktu atbilstību piemērojamajām prasībām, kas noteiktas ES saskaņošanas tiesību aktos JTR ietvaros; uzskata, ka šādas procedūras ir sekmīgi nodrošinājušas produktu drošumu, sniegumu un uzticamību, kā arī sekmējušas iekšējā tirgus noteikumu saskaņošanu; tomēr uzsver nepieciešamību izvērtēt esošo atbilstības novērtēšanas moduļu darbības un skaidrības pārskatīšanu, ņemot vērā pastāvīgo juridisko nenoteiktību, nekonsekventu piemērošanu dažādās nozarēs un jaunos riskus, kas izriet no tehnoloģiju attīstības, piemēram, savienotiem produktiem; uzskata, ka šādā pārskatīšanā ir jāievēro princips, ka nepieciešamā atbilstības novērtēšanas procedūra būtu jānosaka pēc riska līmeņa, kas ir saistīts ar produktu; aicina Komisiju turpināt centienus risināt šos jautājumus, cita starpā ar tādiem instrumentiem kā labāka tirgus uzraudzība, atjaunināti standarti un racionalizēti procesi ekonomikas dalībniekiem, sevišķi MVU, tādējādi nodrošinot nākotnes prasībām atbilstošu sistēmu;

39.uzsver, ka paziņotajām struktūrām ir jādarbojas kompetenti, objektīvi un neatkarīgi; pauž bažas par dalībvalstu ievērojamajām atšķirībām attiecībā uz to, kā tiek novērtēta to kompetence, kuras rada pastāvīgu juridisko nenoteiktību un atšķirīgu praksi; pauž nožēlu par to, ka dažos gadījumos paziņotās struktūras izdod atbilstības sertifikātus, pienācīgi nepārbaudot pilnīgu atbilstību visiem attiecīgajiem piemērojamo saskaņoto standartu noteikumiem, kas var nopietni apdraudēt standartizācijas sistēmas uzticamību un būtiski traucēt tirgus uzraudzības iestāžu efektīvu darbu; ierosina nodrošināt, ka Komisiju izpēta iespēju veikt paziņoto iestāžu obligātu akreditāciju, lai nodrošinātu to kompetenci, objektivitāti un neatkarību visās dalībvalstīs; uzskata, ka tas ir būtiski, lai novērstu atšķirīgu metožu izmantošanu, uzlabotu juridisko noteiktību un stiprinātu uzticību atbilstības novērtēšanas sistēmai;

40.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.