1.pauž dziļu nožēlu, ka kopš 2009. gada un arī attiecībā uz 2023. finanšu gadu Padome joprojām atsakās sadarboties ar Parlamentu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, tādējādi liedzot Parlamentam iespēju pieņemt informētu lēmumu, kura pamatā ir Padomes budžeta izpildes nopietna un rūpīga pārbaude, un šī iemesla dēļ Parlaments ir bijis spiests atteikties sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi;
2.norāda, ka attiecīgie Parlamenta dienesti 2024. gada 20. septembrī tā referenta vārdā, kas strādā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, nosūtīja Padomes Sekretariātam anketu ar 90 būtiskiem Parlamenta jautājumiem, lai varētu rūpīgi pārbaudīt Padomes budžeta izpildi un Padomes darba pārvaldību; norāda arī to, ka līdzīgas anketas tika nosūtītas arī visām pārējām iestādēm un tās visas ir sniegušas Parlamentam izsmeļošas atbildes uz visiem jautājumiem;
3.pauž nožēlu, ka 2024. gada 23. septembrī Padomes Ģenerālsekretariāts kārtējo reizi informēja Parlamentu, ka tas neatbildēs uz Parlamenta anketas jautājumiem un ka Padome nepiedalīsies uzklausīšanā, kura tika organizēta 2024. gada 12. novembrī budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras ietvaros un kurā piedalījās visas pārējās uzaicinātās iestādes;
4.uzsver Parlamenta prerogatīvas sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar LESD 319. pantu, kā arī piemērojamajiem Finanšu regulas un Parlamenta Reglamenta noteikumiem atbilstīgi pašreizējai interpretācijai un praksei, proti, pilnvaras sniegt apstiprinājumu, lai saglabātu pārredzamību un demokrātisku pārskatatbildību attiecībā pret Savienības nodokļu maksātājiem;
5.uzsver, ka Finanšu regulas 59. panta 1. punktā ir noteikts, ka Komisija piešķir pārējām Savienības iestādēm vajadzīgās pilnvaras, lai tās varētu izpildīt budžeta iedaļas, kuras attiecas uz tām, un tāpēc vēlreiz pauž neizpratni par to, ka Padome uzskata, ka apstiprinājumu par Padomes budžeta izpildi ir lietderīgi sniegt Komisijai;
6.uzsver Parlamenta gandrīz divdesmit gadu laikā iedibināto un ievēroto praksi sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu visām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām; atgādina, ka Komisija ir paziņojusi, ka nespēj pārraudzīt citu Savienības iestāžu budžeta izpildi; uzsver Komisijas atkārtoti pausto viedokli par to, ka arī turpmāk būtu jāīsteno prakse, saskaņā ar kuru Parlaments katrai Savienības iestādei sniedz budžeta izpildes apstiprinājumu par tās administratīvajiem izdevumiem;
7.uzsver, ka pašreizējā situācijā Parlaments var pārbaudīt tikai Revīzijas palātas un Ombuda ziņojumus, kā arī publiski pieejamo informāciju Padomes tīmekļa vietnē, jo Padome turpina savu nelikumīgo praksi, proti, atsakās sadarboties ar Parlamentu, tāpēc Parlaments nevar pienācīgi veikt savus pienākumus un pieņemt informētu lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu;
8.pauž nožēlu par to, ka Padome gandrīz 15 gadus ir demonstrējusi, ka tai nav politiskas vēlmes sadarboties ar Parlamentu ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras kontekstā; uzsver, ka šāda attieksme ir ilgstoši negatīvi ietekmējusi abas iestādes un diskreditējusi Savienības budžeta pārvaldību un demokrātisko kontroli, kā arī iedragājusi iedzīvotāju uzticēšanos Savienībai kā pārredzamai struktūrai;
9.atkārtoti pauž dziļu sarūgtinājumu par Padomes attieksmi pret budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, jo tā sniedz neatbilstošu vēstījumu Savienības pilsoņiem laikā, kad lielāka pārredzamība ir ļoti būtiska; uzsver, ka Padomei ir jāievēro tādi paši pārskatatbildības standarti, kādus tā sagaida no citām Savienības iestādēm;
10.uzsver, ka visas pārējās Savienības iestādes atzīst un izprot, ka, ņemot vērā budžeta izpildes pilnvaru deleģēšanu, Parlamentam ir gan tiesības, gan pienākums budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā pārbaudīt to budžetus un to izpildi; ņemot to vērā, pauž dziļu neapmierinātību par to, ka Padome joprojām atsakās sadarboties ar Parlamentu šajā jomā;
11.atgādina, ka Eiropas Savienības Tiesas judikatūra atbalsta nodokļu maksātāju un sabiedrības tiesības tikt informētiem par publisko ieņēmumu izlietojumu; tādēļ prasa pilnībā ievērot Parlamenta prerogatīvas un Parlamenta kā demokrātiskās pārskatatbildības garanta lomu; aicina Padomi pienācīgi ņemt vērā ieteikumus, ko Parlaments pieņēmis saistībā ar budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru;
12.uzsver, ka pašreizējā situācija ir jāuzlabo, uzlabojot iestāžu sadarbību spēkā esošo Līgumu satvarā; uzskata, ka iespējamā Līgumu pārskatīšana varētu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru padarīt skaidrāku un pārredzamāku, skaidri pilnvarojot Parlamentu sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu visām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām katrai atsevišķi, un mudina Padomi aktīvi sadarboties ar Parlamentu, lai risinātu pašreizējo situāciju;
13.norāda, ka Padomes prezidentvalsts pārstāvis 2025. gada 6. maijā, uzstājoties Parlamenta plenārsēdē, pauda Padomes vēlmi “iesaistīties jēgpilnā un pragmatiskā sadarbībā starp mūsu iestādēm” saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanu attiecībā uz Eiropadomei un Padomei veltīto Savienības budžeta iedaļu, un aicina šo ieceri noteiktā laikā pārvērst konkrētā rīcībā; tāpēc aicina Padomi pēc iespējas drīzāk atsākt sarunas ar Parlamentu augstākajā līmenī, iesaistot abu iestāžu ģenerālsekretārus un priekšsēdētājus, lai izkļūtu no strupceļa un rastu risinājumu, vienlaikus ievērojot Parlamenta un Padomes attiecīgās funkcijas budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā un nodrošinot budžeta izpildes pārredzamību un pienācīgu demokrātisko kontroli;
14.uzsver, ka joprojām ir spēkā Parlamenta konstatējumi attiecībā uz budžeta un finanšu pārvaldību, iekšējo pārvaldību, sniegumu un iekšējo kontroli, cilvēkresursiem, līdztiesību un labbūtību, ētikas satvaru un pārredzamību, digitalizāciju, kiberdrošību un datu aizsardzību, ēkām, vidi un ilgtspēju, iestāžu sadarbību un komunikāciju, kas iekļauti 2025. gada 7. maija rezolūcijā par budžeta izpildes apstiprināšanu;
15.atkārtoti pauž nožēlu par to, ka Eiropadomes un Padomes budžets nav sadalīts divos skaidri nodalītos budžetos, kā Parlaments ieteica iepriekšējās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu, ar mērķi uzlabot pārredzamību un pārskatatbildību, un jo īpaši tas attiecas uz Eiropadomi, ņemot vērā to, ka pašlaik nav iespējams iegūt ticamu informāciju par tās izmaksām; uzsver uzticamu datu nozīmi objektīvas kontroles veikšanā; aicina ievērot budžeta izpildes apstiprinātājiestādes ieteikumu;
16.pauž dziļu nožēlu par to, ka Ungārijas valdība ar savu nostāju kavē Eiropadomes darbību; norāda, ka pašreizējais politiskais strupceļš un nepietiekamais progress pārredzamības reformu jomā turpina graut uzticēšanos un Eiropadomes efektivitāti; prasa veikt mērķtiecīgas līgumu reformas, lai stiprinātu demokrātisku lēmumu pieņemšanu un pārredzamību Eiropadomē;
17.atzinīgi vērtē lēmumu pieņemt secinājumus par Savienības pastāvīgo un nelokāmo atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei, ko atbalstīja 26 dalībvalstis un kas izklāstīti 2025. gada 26. jūnijā pieņemtajā Eiropadomes dokumentā EUCO 16/25; pauž nožēlu par to, ka pastāvīgo veto dēļ bija nepieciešams rīkoties šādi; prasa izstrādāt alternatīvus mehānismus, ko varētu izmantot, lai apietu veto steidzamos jautājumos, līdz tiek veiktas izmaiņas Līgumos nolūkā uzlabot lēmumu pieņemšanas efektivitāti un vienotību Eiropadomē; uzsver, ka Savienības 2023. gada budžetā jau ir mobilizēti ievērojami resursi Ukrainas atbalstam, un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai turpmākie lēmumi par budžetu atspoguļotu šo stratēģisko apņemšanos.
18.mudina Padomi nodrošināt, ka Padomes prezidentūra tiek īstenota stingrā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, principiem un Savienības uzticamību; pauž nožēlu par to, ka Ungārijas valdība pārkāpj Padomes prezidentūras noteikumus, veicot divpusējas darbības, kas ir pretrunā Savienības pamatvērtībām; stingri mudina Padomi nosodīt šādu rīcību.