1.aicina veidot atjaunotu un uz nākotni vērstu ES un Āfrikas partnerību, kas balstītos uz savstarpēju cieņu, kopīgām interesēm un izpratni, ka abi kontinenti ir savstarpēji atkarīgi un kopā ir spēcīgāki; norāda, ka laikā, kad mainās ģeopolitiskā dinamika un pieaug globālā nedrošība, tostarp pieaug ekstrēmisms un tiek samazināti attīstības un humānās palīdzības izdevumi, ciešāka sadarbība starp ES un Āfriku ir svarīgāka nekā jebkad agrāk; uzsver, ka patiesa partnerība, kas balstīta uz kopīgu daudzpusēju rīcību, ir visefektīvākais veids, kā izskaust nabadzību un veicināt mieru, labklājību, demokrātiju, cilvēktiesības, tiesiskumu, ilgtspējīgu tirdzniecību un cilvēces attīstību; atkārtoti apstiprina, ka ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un IAM īstenošanai ir jākļūst par atjaunotās ES un Āfrikas partnerības kopējo virzītājspēku;

2.aicina ES pastiprināt konkrētas darbības un stratēģisko komunikāciju un pamanāmību visā Āfrikā, skaidri parādot reālos ieguvumus no ES un ĀS partnerības, kas balstās uz savstarpēju cieņu, pārredzamību un ilgtspējību; uzsver pārredzamas, vērtībās balstītas iesaistīšanās nozīmi pretstatā ārējo spēku, tostarp Ķīnas un Krievijas, ietekmei, kuru nepārredzamās finanšu, drošības un dezinformācijas darbības var apdraudēt suverenitāti, stabilitāti un demokrātisku pārvaldību Āfrikā; uzsver, ka ES ir efektīvāk jāparāda sava klātbūtne, izmantojot saskaņotu diplomātiju, pamanāmus ieguldījumus un ciešāku koordināciju starp Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), Parlamentu un dalībvalstīm, lai arvien paustu vienotu Eiropas nostāju;

3.uzsver, ka ir svarīgi institucionalizēt turpmāko ES un ĀS samitu parlamentāro dimensiju, padarot to par šīs sistēmas neatņemamu daļu, lai nodrošinātu pilsoņu pārstāvniecību, sabiedrības uzraudzību un demokrātisku ieguldījumu partnerības apspriedēs un rezultātos; atbalsta centienus atjaunot kopīgo parlamentāro dialogu starp Eiropas Parlamentu un Panāfrikas parlamentu kā demokrātiska dialoga un uzraudzības forumu; mudina rīkot regulāras tematiskas sanāksmes starp abu kontinentu parlamentārajām komitejām, lai partnerībā nodrošinātu pārskatatbildību;

4.aicina 22 ES dalībvalstis un 66 Āfrikas partnervalstis, kas vēl nav ratificējušas Samoa nolīgumu, to darīt nekavējoties, lai pārietu no pagaidu piemērošanas uz pilnīgu stāšanos spēkā;

5.mudina Komisiju bez izņēmuma veikt rūpīgus ietekmes novērtējumus un apspriedes ar ieinteresētajām personām, tostarp ar Āfrikas partneriem, kurus ES tiesību akti ietekmē tieši, un balstīt savus priekšlikumus uz visiem pieejamajiem pierādījumiem; apņemas apspriesties ar Āfrikas partneriem par gaidāmajiem ES tiesību aktiem;

6.atkārtoti apstiprina, ka ilgtspējīgs miers ir attīstības un labklājības priekšnoteikums; atbalsta Āfrikas vadītos miera centienus saskaņā ar Āfrikas Miera un drošības sistēmu (APSA) un atzinīgi vērtē ES atbalstu ar Eiropas Miera mehānisma palīdzību; aicina nodrošināt paredzamu finansējumu ĀS apstiprinātajām miera operācijām, tostarp ar ANO noteiktām iemaksām; uzsver, ka sadarbībā ir jāievēro starptautiskās tiesības, jāaizsargā civiliedzīvotāji un jāveicina pārvaldības reforma; pauž dziļas bažas par konfliktu izplatīšanos, džihādistu terorismu, militāriem apvērsumiem un valstu sabrukumu, demokrātijas lejupslīdi un vardarbīgu ekstrēmismu vairākās Āfrikas daļās; aicina īstenot visaptverošu pieeju, kas apvieno aizsardzību, miera veidošanu, drošības pasākumus, profilaksi, radikalizācijas mazināšanu un sociālekonomisko attīstību;

7.pauž dziļas bažas par drošības un humanitārās situācijas pasliktināšanos visā Sāhelas reģionā, jo īpaši Mali, Nigērā un Burkinafaso, kur lielas teritorijas joprojām kontrolē bruņoti grupējumi un civiliedzīvotāji saskaras ar plaša mēroga pārvietošanu un pārtikas trūkumu; uzsver, ka krīze izplatās uz Rietumāfrikas piekrastes demokrātiskajām valstīm un rada bīstamu varas vakuumu pēc starptautisko misiju atsaukšanas; nosoda Krievijas destabilizējošo stratēģiju reģionā, tostarp lēmumu iekļaut t. s. Vāgnera grupu valdības kontrolētajā Āfrikas korpusā, dezinformācijas operācijas un izlaupīšanas praksi resursu iegūšanai; norāda, ka militāro huntu paļaušanās uz šādu atbalstu nav stabilizējusi situāciju un ir ļāvusi teroristu grupām atgūties; pauž nožēlu par to, ka Eiropas Savienības militārā misija, lai palīdzētu Mali bruņoto spēku apmācībā, ES militārās partnerības misija Nigērā un ES spēju veidošanas misija Nigērā, kā arī citas starptautiskās misijas nav nodrošinājušas ilgstošu mieru; aicina veikt uz pierādījumiem balstītu, padziļinātu pilnvaru, lomu un politikas virzienu novērtējumu un izstrādāt pilnībā pārskatītu, integrētu ES kopējo drošības un aizsardzības politikas stratēģiju Sāhelas reģionam, kas būtu saskaņota ar attīstības politiku un ko atbalstītu Eiropas Miera instruments; par prioritāti izvirza humānās palīdzības pieejamību un civiliedzīvotāju aizsardzību un izvirza nosacījumus ES drošības palīdzībai, kas paredz pilnībā ievērot starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības; aicina īstenot koordinētu, principiālu ES un ĀS rīcību, kuras pamatā ir demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums, tostarp pasākumus, lai apkarotu ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos, izjauktu nelikumīgu resursu ekonomiku un noziedzīgas darbības, ar kurām finansē bruņotas grupas, un ieguldītu pārvaldībā, pakalpojumu sniegšanā un vietējās ekonomiskajās iespējās ar mērķi novērst nestabilitātes strukturālos virzītājspēkus;

8.pauž dziļas bažas par turpinošos vardarbību, politisko nestabilitāti un humanitārajām krīzēm vairākās Āfrikas daļās; jo īpaši atgādina par postošo konfliktu Sudānā, kurā cīņas starp Sudānas bruņotajiem spēkiem un Ātrā atbalsta spēkiem ir izraisījušas masveida civiliedzīvotāju upurus, pārvietošanu un plaša mēroga cilvēktiesību pārkāpumus; stingri nosoda visus nežēlīgos noziegumus, tostarp tīšus uzbrukumus civiliedzīvotājiem un seksuālās vardarbības izmantošanu par kara ieroci, un aicina nodrošināt pilnīgu atbildību un netraucētu piekļuvi humānajai palīdzībai; atzinīgi vērtē reģionālos un ANO vadītos diplomātiskos centienus un mudina ES pastiprināt koordināciju ar ĀS un kaimiņvalstīm, lai atbalstītu pamiera sarunas un iekļaujošu miera veidošanu; ar bažām norāda uz pastāvīgo nestabilitāti un nacionālā izlīguma trūkumu Lībijā, kuras nestabilitāte joprojām ietekmē gan Āfrikas, gan Eiropas drošību; mudina ES atjaunot iesaistīšanos, cieši sadarbojoties ar ANO, lai veicinātu vienotu politisko procesu, pārredzamas vēlēšanas un ārvalstu algotņu izvešanu; atzinīgi vērtē ES militārās palīdzības misijas Mozambikā ieguldījumu drošības atjaunošanā Kabu Delgadu, vienlaikus uzsverot nepieciešamību ievērot cilvēktiesības, panākt kopienu noturību un īstenot labas pārvaldības principus, lai nodrošinātu ilgstošu stabilitāti un vietējo uzticēšanos; uzsver ES spēju veidošanas misijas Somālijā nozīmi Somālijas policijas spēju, kā arī jūras drošības un tiesiskuma stiprināšanā; aicina ciešāk koordinēt sadarbību ar starptautiskajiem partneriem un integrēt misijas darbu plašākos ES centienos stiprināt pārvaldību, tiesiskumu un noturību pret terorismu Āfrikas ragā; joprojām pauž satraukumu par situāciju Etiopijā, tostarp Tigrajas reģionā, no kurienes ziņots par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem; aicina Etiopijas iestādes garantēt neierobežotu piekļuvi humānajai palīdzībai, īstenot patiesu nacionālo dialogu un ievērot tiesiskumu un pamatbrīvības; uzsver, ka jebkādai ES iesaistei konfliktu skartās un pārejas situācijās jāveicina demokrātija, atbildība un Āfrikas valstu atbildība, nodrošinot koordināciju ar ĀS un reģionālajām iniciatīvām, lai veicinātu izlīgumu, stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību visā kontinentā;

9.aicina ES pastiprināt centienus veicināt mieru, drošību un stabilitāti visā Āfrikas kontinentā; aicina nodrošināt paredzamu un ilgtermiņa finansējumu ĀS apstiprinātajām miera operācijām, tostarp no ANO noteiktām iemaksām, rīkojoties saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 2719 (2023); uzsver nepieciešamību pēc pastāvīgas Āfrikas pārstāvniecības ANO Drošības padomē; atbalsta Āfrikas vadītās miera operācijas un starpniecības centienus saskaņā ar APSA;

10.aicina Padomi un Komisiju stiprināt ES un Āfrikas sadarbību drošības un aizsardzības jomā, tostarp izveidojot efektīvas kopīgas spējas cīņai pret terorismu, vardarbīgu ekstrēmismu un ārējo iejaukšanos, jo īpaši nestabilās valstīs; uzsver, ka šādai sadarbībai ir jāpapildina un jāpastiprina Āfrikas vadītie centieni saskaņā ar APSA un pilnībā jāievēro starptautiskās tiesības, demokrātiskā uzraudzība un vienlīdzīgas partnerības principi; uzsver, ka terorisma apkarošanas operācijās ir pilnībā jāievēro starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības; atbalsta ES programmas, kas vērstas uz kopienu noturību, sieviešu un jauniešu iesaistīšanos un pēckonflikta atjaunošanu; mudina gan ES, gan ĀS īstenot ANO programmu sieviešu, miera un drošības jomā un ANO jaunatnes, miera un drošības programmu, nodrošinot līdztiesīgu dalību lēmumu pieņemšanā;

11.atzinīgi vērtē nesen noslēgto miera līgumu starp Ruandu un Kongo Demokrātisko Republiku (KDR), tomēr joprojām pauž dziļas bažas par pastāvīgo vardarbību un nedrošo situāciju KDR austrumos, jo īpaši Ziemeļkivā un Ituri; aicina ES uzņemties aktīvu un koordinētu lomu saistībā ar atbalstu miera procesa īstenošanai un īpašu uzmanību pievērst iekļautības un sieviešu līdzdalības, humānās palīdzības piekļuves un civiliedzīvotāju aizsardzības veicināšanai; uzsver to, ka ilgstošas stabilitātes panākšanai ir jāpievēršas konflikta ekonomisko aspektu novēršanai, tostarp dabas resursu un izejvielu nelikumīgai izmantošanai, un jānodrošina taisnīgums par kara laikā pastrādātajiem noziegumiem, tostarp par seksuālo vardarbību, kas saistīta ar konfliktu; mudina Komisiju un Padomi nekavējoties apturēt ES un Ruandas Saprašanās memoranda par ilgtspējīgām izejvielu vērtības ķēdēm darbību, līdz Ruanda pierādīs, ka tā ir pārstājusi iejaukties un eksportēt izrakteņus, kas iegūti M23 grupējuma spēku kontrolētajās teritorijās; aicina visus dalībniekus palielināt pārredzamību un panākt efektīvu aizliegumu visu tā saukto asins izrakteņu ievešanai ES; aicina ES veicināt atbildīgu sagādi, piegādes ķēžu pārredzamību un ieguldījumus pievienotās vērtības radīšanā KDR un Lielo ezeru reģionā;

12.uzsver demokrātijas un brīvu un godīgu vēlēšanu būtisko nozīmi, jo tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt patiesu pārskatatbildību un iedzīvotāju interešu un prioritāšu patiesu pārstāvību; aicina kopā ar ĀS un reģionālajām organizācijām pastiprināt sadarbību vēlēšanu novērošanā un demokrātijas stiprināšanā; aicina piešķirt īpašu finansējumu sievietēm, kas darbojas kā mediatores un miera veidotājas, jauniešiem, kas darbojas kā miera veidotāji, un pilsoniskās sabiedrības organizācijām; atkārtoti apstiprina sieviešu un jauniešu būtisko lomu miera veidošanā un pārvaldībā;

13.atgādina, ka kristieši ir pasaulē visvairāk vajātā reliģiskā kopiena; ar īpašām bažām norāda uz kristiešu situāciju Sāhelas reģionā;

14.uzsver, ka baznīcas ir nozīmīgas sabiedrisko pamatpakalpojumu sniedzējas Āfrikā; aicina Komisiju šos partnerus iesaistīt ES programmu īstenošanā; šajā kontekstā aicina Komisiju un EĀDD veicināt dialogu ar baznīcām partnervalstīs;

15.pauž bažas par Ķīnas pieaugošo politisko ietekmi Āfrikā un tās globālo iniciatīvu, tostarp iniciatīvas “Viena josla, viens ceļš”, izvēršanu; norāda, ka, lai gan šie projekti ir piesaistījuši ievērojamas investīcijas, tajos bieži vien nav pietiekamas pārredzamības un tie var radīt ekonomisku atkarību; aicina ES pastiprināt centienus, lai piedāvātu ilgtspējīgu, uz vērtībām balstītu un pārredzamu alternatīvu, kuras pamatā ir vietējā līdzdalība, godīga konkurence un abpusēji ieguvumi; mudina ES uzlabot savu stratēģisko komunikāciju un pamanāmību, veicināt kopīgus ĀS un ES projektus infrastruktūras, digitalizācijas un inovācijas jomā, kā arī atbalstīt neatkarīgus medijus un izglītības iniciatīvas, lai pierādītu ES un ĀS partnerības modeļa ilgtermiņa priekšrocības; atzīst kritiski svarīgo izejvielu stratēģisko nozīmi gan Āfrikai, gan Eiropai un uzsver, ka sadarbības pamatā šajā jomā jābūt savstarpējam izdevīgumam, pārredzamībai un ilgtspējai; aicina stiprināt Eiropas noturību un ar diversifikācijas palīdzību mazināt pārmērīgu atkarību, izmantojot partnerības, kas veicina atbildīgu kalnrūpniecību, pievienoto vērtību vietējā līmenī un prasmju uzlabošanu; uzsver, ka ar iniciatīvām, ko īsteno saskaņā ar ES un Āfrikas “Global Gateway” investīciju paketi, būtu jāveicina noturīgas, taisnīgas un vides ziņā atbildīgas piegādes ķēdes, tādējādi nodrošinot, ka sadarbība resursu jomā Āfrikas valstīs veicina ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un ekonomikas diversifikāciju;

16.atbalsta AfCFTA kā kontinenta integrācijas virzītājspēka pilnīgu īstenošanu un aicina ES nodrošināt tehnisko un finansiālo palīdzību tās iestādēm, muitas harmonizāciju un privātā sektora gatavību;

17.uzsver NDICI – “Eiropa pasaulē” centrālo lomu, kas ir ES galvenais ārējās finansēšanas satvars, kurš nodrošina atbalstu sadarbībai ar Āfriku; uzsver, ka NDICI – “Eiropa pasaulē” un tā turpmāko instrumentu efektīva izmantošana ir būtiska, lai nodrošinātu saskaņotību starp politikas prioritātēm, stratēģijas “Global Gateway” investīcijām un Eiropas komandas iniciatīvām, kā arī lai garantētu ES attīstības darbību pārredzamību, pārskatatbildību un izmērāmus rezultātus un izpildītu ES Līgumos noteiktās saistības, tostarp veicinātu nabadzības izskaušanu, ilgtspējīgu attīstību, cilvēktiesību ievērošanu, starptautisko sadarbību un dzimumu līdztiesību;

18.aicina dalībvalstis rūpīgi izvērtēt trūkumus to līdzšinējās pieejās attīstības sadarbībai ar Āfriku un ārējai palīdzībai Āfrikai, kā arī pārskatīt un pielāgot savas Āfrikas stratēģijas, lai veicinātu ilgtspējīgu labklājību kontinentā un panāktu patiesi abpusēji izdevīgas partnerības; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt attīstības politikas saskaņotību visās ES ārpolitikas jomās, ņemot vērā tirdzniecības, migrācijas, klimata un drošības apsvērumus; uzsver Parlamenta attīstības politikas saskaņotības tīkla nozīmi ES ārpolitikas labākai saskaņošanai; uzsver, ka oficiālā attīstības palīdzība (OAP) joprojām ir neaizstājama vismazāk attīstītajās valstīs, valstīs ar zemiem ienākumiem un nestabilās valstīs; aicina dalībvalstis saskaņā ar ES un starptautiskajām saistībām saglabāt un turpināt virzīties uz ANO ilgtermiņa mērķi, kas ir 0,7 % no nacionālā kopienākuma piešķirt OAP un palielināt vismazāk attīstītajām valstīm novirzīto daļu; mudina izpētīt inovatīvus un juridiski pamatotus finansēšanas instrumentus, tostarp, ja iespējams, brīvprātīgi pārdalīt Starptautiskā Valūtas fonda speciālās aizņēmumu tiesības, un izmantot strukturētus un pārredzamus parāda un klimata vai parāda un attīstības darījumus, lai stiprinātu finansējumu, ar ko sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām un noturību klimata jomā; aicina Komisiju un dalībvalstis, parakstot nolīgumus ar Āfrikas valstīm, ņemt vērā tālāko reģionu intereses;

19.pauž dziļas bažas par pieaugošo parādu slogu, ar ko saskaras daudzas Āfrikas valstis; prasa ES un citiem attiecīgajiem partneriem atbalstīt parāda visaptverošu pārstrukturēšanu un globālās finanšu arhitektūras reformu, lai nodrošinātu taisnīgākus noteikumus un pārredzamību;

20.atzīst centienus padarīt ES ārējo darbību saskaņotāku, izmantojot instrumentu “Eiropa pasaulē” un stratēģiju “Global Gateway”, vienlaikus uzsverot, ka elastībai ir jābūt līdzsvarā ar paredzamību, pārskatatbildību, pārredzamību un parlamentāro uzraudzību; aicina Komisiju, EĀDD, Padomi un dalībvalstis nodrošināt, ka ES un Āfrikas “Global Gateway” investīciju pakete sniedz taustāmus rezultātus, saskaņojot projektus ar Āfrikas prioritātēm, nepieļaujot neilgtspējīgus parādus, atbalstot nabadzības izskaušanu un veicinot cilvēces attīstību saskaņā ar IAM un Līgumos noteiktajām saistībām; atzīst, ka ar liela mēroga investīciju iniciatīvām vien nevar risināt ne nestabilo un konfliktu ietekmēto situāciju sarežģītos jautājumus, ne arī novērst vismazāk attīstīto valstu un parādu nomākto valstu neaizsargātību; tādēļ aicina topošā instrumenta “Eiropa pasaulē” ietvaros izstrādāt ES stratēģiju par iesaistīšanos nestabilās situācijās un iekļaut tajā politiskā dialoga, miera veidošanas, humānās palīdzības un attīstības darbības, kā arī vienlaikus uzsver, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā ir jāparedz atsevišķs finansējums humānajai palīdzībai; uzsver, ka ir jāuzlabo ES finansēto projektu pamanāmība un koordinācija, izmantojot spēcīgākas ES delegācijas un patiesas partnerības ieinteresētajām personām no Āfrikas;

21.ar dziļām bažām konstatē plaši izplatītos pierādījumus par nelikumīgu izrakteņu ieguvi un kontrabandu un no tā izrietošo ietekmi uz stabilitāti un attīstību ar resursiem bagātos reģionos; atgādina par saikni starp izrakteņu ieguvi un cilvēktiesību pārkāpumiem, vides degradāciju, zemes sagrābšanu un vardarbīgiem konfliktiem;

22.aicina ĀS, ES un reģionālo attīstības banku kopīgā aizgādībā izveidot īpašu ES un Āfrikas industrializācijas paktu, lai mobilizētu publisko un privāto kapitālu, kas nodrošinātu, ka Āfrika ir ne tikai izejvielu avots, bet arī pārstrādes, ražošanas un inovācijas centrs; uzsver, ka šī iniciatīva būtu taustāma vienlīdzīgu partneru sadarbības izpausme, kas veicinās ilgtermiņa izaugsmi un ilgtspējīgas vērtības ķēdes abos kontinentos; pauž bažas par ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) darbības apturēšanu un tās programmu samazināšanu, kas ir radījusi ievērojamu finansējuma trūkumu pamatpakalpojumu jomā; aicina Komisiju un dalībvalstis no jauna saskaņot NDICI – “Eiropa pasaulē” un iniciatīvas “Eiropas komanda” plānošanu ar oficiāli apstiprinātajiem mērķiem un minimālajiem izdevumu mērķrādītājiem attiecībā uz Subsahāras Āfriku un tematiskajām programmām un šos instrumentus izmantot, lai vajadzības gadījumā novērstu finansējuma trūkumu un visneaizsargātākajās Āfrikas valstīs par prioritāti noteiktu nabadzības izskaušanu, veselības, dzimumu vienlīdzības un izglītības jomu, nodrošinātību ar pārtiku un pielāgošanos klimata pārmaiņām; uzsver, ka humānajai palīdzībai, ko sniedz uz vajadzību pamata, atšķirībā no cita finansējuma ārējai darbībai ir nepieciešams atsevišķs finansējums; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, ka dialogs starp Amerikas Savienotajām Valstīm, ES un ĀS notiek uz vienlīdzīgiem pamatiem, lai īstenotu kopīgos mērķus — veicināt demokrātiju, attīstību un labklājību Āfrikā un pārskatīt politiku “miers pret resursiem”;

23.uzsver, ka atjaunotās ES un Āfrikas partnerības pamatā jābūt Āfrikas jaunatnei; uzsver, ka ES un ĀS partnerība var palīdzēt Āfrikas valdībām nodrošināt iespējas saviem iedzīvotājiem, tostarp viņiem radīt darbvietas, un ka ES var palīdzēt un atbalstīt šādus Āfrikas virzītus centienus; uzsver, ka abu kontinentu jauniešu tuvināšana, kuras pamatā ir lielāka savstarpējā sapratne un stiprākas saites, ir būtiska ilgstošai un vienlīdzīgai partnerībai; prasa stiprināt studentu un pētniecības apmaiņas programmas; atbalsta Eiropas studentu lielāku līdzdalību apmaiņas programmās ar Āfrikas universitātēm; turklāt aicina palielināt atbalstu Āfrikas universitātēm, profesionālās izglītības iestādēm un jauniešu vadītām iniciatīvām, lai stiprinātu prasmes, inovāciju un apmaiņu;

24.aicina izveidot īpašu Āfrikas un ES jaunatnes inovācijas fondu, ar kuru finansēt jaunuzņēmumus un kopienas projektus, ko vada jaunie uzņēmēji;

25.atzīst, ka migrācija ir kopīga realitāte, kas rada lielas problēmas abiem kontinentiem un kas var piedāvāt iespējas tikai tad, ja to pienācīgi un atbildīgi risina; aicina ES un tās dalībvalstis turpināt izstrādāt un īstenot stratēģiskas un īpaši pielāgotas partnerības ar Āfrikas valstīm neatkarīgi no tā, vai tās ir veltītas migrācijai vai to tvērums ir plašāks, bet migrācija ir to uzmanības centrā, pamatojoties uz kopīgām interesēm un izmērāmām saistībām robežu pārvaldības, atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā, kā arī cīņā pret nelegālo migrāciju, migrantu kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un terorismu; jo īpaši aicina pastiprināt sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm, lai novērstu neatbilstīgu migrāciju, likvidētu kontrabandas tīklus un uzlabotu atgriešanu, kā arī padziļinātu sadarbību drošības un terorisma apkarošanas jomā; uzsver, ka šādai sadarbībai ir jāveicina ilgtermiņa stabilitāte un abiem kontinentiem abpusēji izdevīgi rezultāti;

26.aicina ES un ĀS atbalstīt un veicināt sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību, nodrošināt piekļuvi izglītībai un seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem un šo tiesību ievērošanu, veicināt sieviešu pilnīgu, vienlīdzīgu un jēgpilnu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un darba tirgū un apkarot ar dzimumu saistītu vardarbību un kaitīgu praksi; atkārtoti norāda, ka dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm ir priekšnosacījumi iekļaujošai izaugsmei un ilgtspējīgai attīstībai; aicina ES nodrošināt īpašu finansējumu dzimumu līdztiesības programmām saskaņā ar tās Dzimumu līdztiesības rīcības plānu III; aicina izvirzīt vērienīgus finansēšanas mērķus, lai virzītu uz priekšu 5. IAM par dzimumu līdztiesību un spēcinātu sieviešu vadītus reakcijas pasākumus;

27.uzsver, ka ir svarīgi apkarot sieviešu tiesību pārkāpumus Āfrikā, jo īpaši sieviešu dzimumorgānu kropļošanu;

28.uzsver, ka veselības drošība ir kopīgs globāls izaicinājums, un pauž bažas par to, ka ievērojamie budžeta samazinājumi šajā jomā var sagraut vairākās desmitgadēs panākto progresu globālās veselības jomā, apdraudot miljoniem dzīvību; atzinīgi vērtē ES atbalstu Āfrikas Slimību kontroles un profilakses centram, vakcīnu ražošanas centriem un Āfrikas Zāļu aģentūrai; uzsver ES būtisko lomu dzīvības glābjošo veselības programmu finansēšanā, tostarp HIV un AIDS profilakses un ārstēšanas, kā arī seksuālās un reproduktīvās veselības programmu finansēšanā; aicina turpināt sadarbību attiecībā uz gatavību pandēmijām, vietējo zāļu ražošanu un vispārējo veselības apdrošināšanu;

29.aicina kopīgi turpināt veidot Āfrikas vienoto elektroenerģijas tirgu un pārrobežu savienojumus, kā arī īstenot ilgtspējīgu urbanizāciju; aicina ES nodrošināt taisnīgu klimata finansējuma daļu Āfrikas pielāgošanās un seku mazināšanas centieniem klimata jomā un atbalstīt tādas iniciatīvas kā Lielais zaļais mūris un “NaturAfrica”, kas vides aizsardzību sasaista ar darbvietām un lauku attīstību; atzīst, ka klimata pārmaiņas ir kopīgs ES un Āfrikas sadarbības izaicinājums un iespēja; atzinīgi vērtē Āfrikas un Eiropas zaļās enerģijas iniciatīvu, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam nodrošināt 50 GW atjaunīgās enerģijas 100 miljoniem iedzīvotāju;

30.prasa stingrāku ĀS un ES rīcību un kopīgu interešu aizstāvību Pušu konferences sanāksmēs, lai nodrošinātu taisnīgu finansējumu klimata jomā, tehnoloģiju nodošanu un finansējumu zaudējumu un kaitējuma fondam; uzsver, ka visiem lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emitētājiem, tostarp G20 valstīm, ir jāuzņemas vadošā loma Parīzes nolīguma īstenošanā; atzinīgi vērtē to, ka Āfrika ir kļuvusi par pastāvīgo G20 dalībnieci, un atbalsta lielāku Āfrikas pārstāvību globālajā pārvaldībā; ierosina ĀS un ES izveidot ikgadēju augsta līmeņa dialogu klimata un ilgtspējas jomā, lai uzraudzītu progresu un saskaņotu enerģētikas, bioloģiskās daudzveidības un vides aizsardzības politiku;

31.uzskata ES un ĀS septītā samita rīkošanu Luandā par nozīmīgu iespēju, lai Āfrikas un Eiropas valstu vadītāji varētu atkārtoti apstiprināt savu apņemšanos atbalstīt ES un ĀS partnerību; aicina dalībniekus izmantot šo iespēju, lai paziņotu par izmērāmām saistībām nākamajiem pieciem gadiem, jo īpaši pieņemot kopīgu rīcības plānu 2025.–2030. gadam, pieņemot ceļvedi Āfrikas un ES tirdzniecības un investīciju dubultošanai līdz 2030. gadam, kā arī atjaunojot kopīgo satvaru par partnerībām digitālās pārkārtošanās un zaļās enerģijas jomā;

32.mudina Komisiju un EĀDD izveidot ikgadēju augsta līmeņa dialogu ar ĀS Komisiju un reģionālās ekonomikas kopienām četrās prioritārās jomās — miers un drošība, tirdzniecība un ekonomiskā sadarbība, migrācija un mobilitāte, ilgtspēja un klimatrīcība —, lai izvērtētu partnerības prioritātes, uzraudzītu īstenošanu un sniegtu ieguldījumu gan ĀS un ES samita procesā, gan ES daudzgadu finanšu shēmā; ierosina katru gadu ĀS un ES apspriedes rīkot ministru un augstāko amatpersonu līmenī, tādējādi nodrošinot nepārtrauktu koordināciju, pārskatatbildību un politikas pielāgošanu;

33.uzsver, ka ir svarīgi stiprināt Āfrikas un Eiropas partnerības parlamentāro dimensiju; aicina pirms samita organizēt Eiropas Parlamenta deputātu un Panāfrikas parlamenta deputātu sanāksmi, lai nodrošinātu, ka abu kontinentu ievēlēto pārstāvju viedoklis ir ņemts vērā gaidāmā ES un ĀS samita darba kārtībā, prioritātēs un rezultātos; uzsver, ka šāds dialogs uzlabotu demokrātisko leģitimitāti, veicinātu savstarpējo sapratni un nodrošinātu, ka samita secinājumi atspoguļo Āfrikas un Eiropas iedzīvotāju bažas un vēlmes; uzsver arī to, cik svarīga ir pilsoniskās sabiedrības jēgpilna iesaistīšanās partnerībā un augstākā līmeņa sanāksmēs; atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta lēmumu atvērt biroju Adisabebā, lai cieši sekotu ĀS un Panāfrikas parlamenta darbībām un lēmumu pieņemšanas procesiem;

34.aicina priekšsēdētāju aicināt Āfrikas valstu vadītājus biežāk uzstāties Parlamentā, kas nodrošinās līdzsvarotu ģeogrāfisko pārstāvību un veicinās dziļāku politisko dialogu starp abiem kontinentiem;

35.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētājai, Komisijas priekšsēdētājas vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Āfrikas Savienības Komisijai, Panāfrikas parlamentam, ES dalībvalstu un Āfrikas Savienības dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijai.