(2)Pieņemdama Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/11195, Savienība tiesību aktos nostiprināja saistošu mērķi līdz 2050. gadam visas ekonomikas mērogā panākt klimatneitralitāti, kas nozīmē, ka līdz minētajam datumam siltumnīcefekta gāzu emisijas jāsamazina līdz neto nulles līmenim, un mērķi pēc tam panākt negatīvu emisiju līmeni. Minētā regula arī noteica saistošu Savienības starpposma klimata mērķrādītāju 2030. gadam un paredz noteikt starpposma Savienības mēroga klimata mērķrādītāju 2040. gadam.

__________________

5 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) ( OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1119/oj).

(3)Ņemot vērā zinātniskos ieteikumus, ko sniegusi Eiropas Zinātniskās konsultatīvās padomes klimata pārmaiņu jautājumos (“Konsultatīvā padome”), un pamatojoties uz detalizētu ietekmes novērtējumu, Komisija 2024. gada 6. februāra paziņojumā “Rūpēs par nākotni: Eiropas 2040. gada klimata mērķrādītājs un ceļš uz klimatneitralitāti 2050. gadā, veidojot ilgtspējīgu, taisnīgu un pārticīgu sabiedrību”6 nāca klajā ar ieteikumu 2040. gadam nospraust mērķrādītāju, kas paredz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

__________________

6 COM(2024) 63 final.

(4)Lai ierosinātu Savienības klimata mērķrādītāju 2040. gadam, Komisija ņēma vērā labākos pieejamos un jaunākos zinātniskos pierādījumus, tai skaitā arī tādus elementus kā jaunākie Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) un Konsultatīvās padomes ziņojumi; ietekme uz sabiedrību, ekonomiku un vidi, cita starpā arī bezdarbības cena; nepieciešamība nodrošināt, ka pārkārtošanās ir godīga un sociāli taisnīga visiem; izmaksu lietderība un ekonomiskā efektivitāte; Savienības ekonomikas konkurētspēja, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu un to nozaru konkurētspēja, kas visvairāk pakļautas oglekļa emisiju pārvirzes riskam; labākās pieejamās tehnoloģijas, kas ir izmakslietderīgas, drošas un mērogojamas; energoefektivitāte, tostarp princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”, enerģijas pieejamība cenas ziņā un enerģijas piegādes drošība visās dalībvalstīs; godīgums un solidaritāte starp dalībvalstīm un pašās dalībvalstīs; nepieciešamība panākt efektīvu rezultātu vides kontekstā un ar laiku panākt progresu; nepieciešamība ilgtermiņā saglabāt, apsaimniekot un palielināt dabiskos piesaistītājus, kā arī aizsargāt un atjaunot biodaudzveidību, arī jūras vidē; investīciju vajadzības un izdevības; starptautiskās norises un centieni, kas veikti, lai sasniegtu Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) virsmērķi; aktuālā informācija par paredzamo indikatīvo Savienības siltumnīcefekta gāzu budžetu 2030.–2050. gada periodam.

(5)Lai sasniegtu 2040. gada klimata mērķrādītāju, cita starpā ir svarīgi pilnībā īstenot saskaņoto 2030. gada politikas satvaru, nodrošināt un sniegt atbalstu Eiropas rūpniecības konkurētspējas un noturības uzlabošanai un stiprināšanai, garantēt ilgtspējīgas pārtikas sistēmas, kā arī lauku kopienu noturību un pārtikas nodrošinājumu, panākot Eiropas lauksaimniecības nozares ilgtspējīgu un stabilu darbību, nodrošināt pārkārtošanās ceļus, kuru pamatā ir labākās pieejamās tehnoloģijas, kas ir izmakslietderīgas, drošas un mērogojamas, un lielāku akcentu likt uz tādu taisnīgu pārkārtošanos skartajos reģionos, nozarēs un mazaizsargātās mājsaimniecībās, kas nevienu neatstāj novārtā, piemēram, izmantojot Sociālā klimata fonda atbalstu pārkārtošanās uz klimatneitralitāti procesā. Turklāt ir būtiski nodrošināt godīgu konkurenci ar starptautiskajiem partneriem un efektīvi izmantot visus ES ekonomiskos instrumentus, lai atturētu no negodīgas tirdzniecības prakses un vērstos pret to, dekarbonizēt energosistēmu ar tehnoloģiski neitrālu pieeju, kas ietver visus bezoglekļa un mazoglekļa enerģijas risinājumus (arī atjaunīgos energoresursus, kodolenerģiju, energoefektivitāti, uzglabāšanu, CCS, CCU, oglekļa piesaistījumus, ģeotermālo un hidroenerģiju, ilgtspējīgu bioenerģiju un visas citas pašreizējās un nākotnes neto nulles līmeņa emisiju energotehnoloģijas), samazināt atkarību no importa un diversificēt ES kritiski svarīgo izejvielu avotus, un ar visām attiecīgajām nozarēm, tostarp rūpniecības un transporta nozari, veidot stratēģisku dialogu par satvaru laikposmam pēc 2030. gada.

(7)Par prioritāti būtu jāizvirza siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums iekšzemē, kam papildus jāpanāk lielāki piesaistījumi, tai skaitā izmantojot gan dabiskus, gan tehnoloģiskus risinājumus. Izstrādājot politiku paketi periodam pēc 2030. gada, pienācīga uzmanība būtu jāpievērš bruto emisiju samazinājumu devumam salīdzinājumā ar dabiskiem un tehnoloģiskiem piesaistījumiem. Būtu jāņem vērā tādi dabā balstītu piesaistījumu raksturlielumi kā mežu vecumstruktūra, organisko augšņu īpatsvars, dabiskā mainība un neskaidrība saistībā ar klimata pārmaiņu radīto ietekmi, dabiskiem traucējumiem un izmaiņām metodikās. Dabā balstīti un industriāli piesaistījumi nākamajās desmitgadēs Savienības ekonomikā kļūs arvien nozīmīgāki, ņemot vērā nepieciešamību vēlākais līdz 2050. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumus līdzsvarot un pēc tam panākt negatīvas emisijas. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK pārskatīšanas kontekstā 2026. gadā tiks izstrādāti stimuli; Komisija ar pārskatīšanu plāno ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) iekļaut iekšzemes pastāvīgus oglekļa piesaistījumus, kuri palīdzēs kompensēt atlikušās grūti dekarbonizējamās emisijas.Zemes izmantošanai, zemes izmantošanas maiņai un mežsaimniecības nozarei ir būtiska nozīme ilgtspējīgā un apritīgā bioekonomikā un potenciāls nodrošināt tādus ilgtermiņa ieguvumus klimata un vides jomā, kas veicina ES ekonomikas pārkārtošanos uz tīru enerģiju un palīdz samazināt atkarību, aizstājot fosilos materiālus.

__________________

7 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2003/87/oj).

(8)Savienība ir izveidojusi tiesisko regulējumu 2030. gada klimata mērķrādītāja sasniegšanai. Tiesību akti, ar kuriem minēto mērķrādītāju īsteno cita starpā ir Direktīva 2003/87/EK, ar ko izveido ES ETS, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/8428, ar kuru noteikti nacionālie mērķrādītāji siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai līdz 2030. gadam, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/8419, kas nosaka neto oglekļa piesaistījumu mērķrādītājus zemes izmantošanas sektoram. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz ES ETS2, Direktīvas 2003/87/EK 30. panta k) punkta 2. apakšpunkta a)–e) punkta piemērošana būtu jāatliek par vienu gadu. Komisijai būtu jānovērtē, kādi grozījumi attiecīgajos Savienības tiesību aktos būtu jāizdara, lai sasniegtu 2040. gada klimata mērķrādītāju, ņemot vērā arī dabisko piesaistītāju jaudas samazināšanos. Izstrādājot satvaru laikposmam pēc 2030. gada, Komisijai būtu jāsagatavo sīki izstrādāti ietekmes novērtējumi, ņemot vērā tās veikto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu analīzi, ģeopolitisko vidi, tostarp nepieciešamību nodrošināt Savienības un tās dalībvalstu spēju strauji palielināt un stiprināt savas aizsardzības spējas, novēršot iespējamo slogu un vienlaikus saglabājot stimulus rūpniecības dekarbonizācijai, novēršot ietekmi uz konkurētspēju, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un energoietilpīgām nozarēm, kā arī uz enerģijas izmaksām un investīciju vajadzībām dalībvalstīs, un jāapsver nepieciešamo pasākumu veikšana, kas attiecīgā gadījumā varētu ietvert tiesību aktu priekšlikumus.

__________________

8 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/842/oj).

9 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/841/oj).

Komisija turpina stiprināt iniciatīvas, kas attiecas uz veicinošo satvaru, un izvirza mērķi paātrināt to pieņemšanu un īstenošanu, lai nodrošinātu, ka ir izveidoti apstākļi skarto juridisko un fizisko personu, piemēram, Eiropas rūpniecības uzņēmumu un iedzīvotāju, atbalstīšanai visā pārkārtošanās laikā virzībā uz mērķrādītājiem, kas noteikti šā panta 1. un 3. punktā, uz mērķi, kas noteikts 2. panta 1. punktā, un uz klimatneitrālu ekonomiku.

Šā panta 4. punkta pirmajā daļā minētās pārskatīšanas ietvaros, lai veicinātu šā panta 3. punktā noteiktā mērķrādītāja sasniegšanu, Komisija nodrošina, ka tiesību aktu priekšlikumos tiek pienācīgi atspoguļoti šādi elementi:

a)no 2036. gada – pietiekams devums 2040. gada mērķrādītāja sasniegšanā ar augstas kvalitātes starptautiskajiem kredītiem saskaņā ar Parīzes nolīguma 6. pantu, proti, līdz 5 % no 1990. gada ES neto emisijām, kas atbilst siltumnīcefekta gāzu neto emisiju iekšzemes samazinājumam līdz 2040. gadam par 85 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, tādā veidā, kas ir gan vērienīgs, gan izmaksefektīvs un kas ES un trešām valstīm palīdzētu sasniegt siltumnīcefekta gāzu neto samazinājuma trajektorijas, kuras ir saderīgas ar Parīzes nolīguma mērķi ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes un tiekties temperatūras kāpumu ierobežot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, nodrošinot šo kredītu vidisko integritāti un vienlaikus stiprinot ES vadošo lomu tehnoloģiju jomā; laikposmā no 2031. līdz 2035. gadam var apsvērt iespēju īstenot izmēģinājuma periodu kvalitatīvu un augstas integritātes starptautiskā kredītu tirgus izveidei; izcelsmi, kvalitātes kritērijus un citus nosacījumus, kas attiecas uz šādu kredītu iegādi un izmantošanu, reglamentē Savienības tiesību aktos, lai nodrošinātu, ka to pamatā ir ticamas un pārveidojošas darbības partnervalstīs, kuru klimata mērķrādītāji un politika sader ar Parīzes nolīguma mērķiem, un ka tiem tiek piemēroti stingri aizsardzības pasākumi, kas nodrošina integritāti, izvairīšanos no dubultas uzskaites, papildināmību, pastāvīgumu, pārredzamu pārvaldību, stingru uzraudzību, ziņošanas un verifikācijas metodiku, kā arī ekonomiskos, sociālos un vidiskos papildu ieguvumus un cilvēktiesību aizsardzības pasākumus, aizsardzības pasākumus, lai novērstu tādu projektu finansēšanu, kas ir pretrunā Savienības stratēģiskajām interesēm, un vērienīgu mērķi attiecībā uz pielāgošanās vajadzībām novirzāmo ieņēmumu daļu, klimata pārmaiņu mazināšanas ieguvumu daļu ar attiecīgajām valstīm un kopējo globālo emisiju mazināšanu; nosakot kritērijus, Komisija apsver iespēju paredzēt stingrākus kritērijus par tiem kritērijiem, kas noteikti Parīzes nolīguma 6. panta 4. punktā;

b)iekšzemes pastāvīgo piesaistījumu nozīme siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā Savienībā (“ES ETS”) nolūkā kompensēt atlikušās grūti dekarbonizējamās emisijas;

c)palielināta elastība nozarēs, starp nozarēm un instrumentos, kas palīdzētu sasniegt mērķrādītājus vienkāršā un izmakslietderīgā veidā;

d)tas, ka dalībvalstu mērķrādītājiem un centieniem laikposmā pēc 2030. gada būtu jāatspoguļo izmakslietderība un solidaritāte, ņemot vērā atšķirīgos valstu, tostarp salu un tālāko reģionu, apstākļus un īpatnības;

f)sociālā, ekonomiskā un vidiskā ietekme visās dalībvalstīs, tostarp attiecībā uz Eiropas rūpniecības dekarbonizācijas un konkurētspējas mērķiem;

h)nepieciešamība nodrošināt un atbalstīt taisnīgu un godīgu, pragmatisku, izmaksefektīvu un sociāli līdzsvarotu pārkārtošanos visiem, ņemot vērā atšķirīgos valstu apstākļus un īpašu uzmanību pievēršot ietekmei uz patēriņa cenām, enerģētiskās un transporta nabadzības mazināšanai, reģioniem un nozarēm, tostarp to investēšanas spējām, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lauksaimniekiem un neaizsargātām mājsaimniecībām, ko skar pāreja uz klimatneitralitāti;

i)vienkāršošana, administratīvā sloga mazināšana, tehnoloģiskā neitralitāte, izmakslietderība, ekonomiskā efektivitāte un ekonomiskā drošība;

j)klimatrīcība kā investīciju, inovācijas un lielākas konkurētspējas virzītājspēks;

k)vajadzība stiprināt Savienības ekonomikas noturību un konkurētspēju globālā mērogā un mazināt oglekļa emisiju pārvirzes risku, jo īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un tām rūpniecības nozarēm, kas visvairāk pakļautas oglekļa emisiju pārvirzei, tostarp saistībā ar eksportu, nolūkā nodrošināt godīgu konkurenci;

m)enerģijas pieejamība un pieejamība cenas ziņā, enerģijas piegādes drošība, enerģētiskā drošība, energoefektivitāte, tostarp princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”, kā arī elektrotīklu un starpsavienojumu stiprināšana, lai izveidotu patiesu enerģētikas savienību un veicinātu enerģijas ražošanu iekšzemē;

o)nepieciešamība panākt efektīvu rezultātu vides kontekstā un progresu laika gaitā, vienlaikus saglabājot sociālo kohēziju, kā arī garantējot pārtikas nodrošinājumu un taisnīgu pārkārtošanos;

svītrots

q)investīciju vajadzības un izdevības, tostarp piekļuve publiskajam un privātajam finansējumam, kā arī atbalsts inovācijai un piekļuve inovatīvām tehnoloģijām visās dalībvalstīs, ņemot vērā ģeogrāfisko līdzsvaru;

r)starptautiskās norises un centieni, kas īstenoti, lai sasniegtu Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) virsmērķi, kā arī Savienības atbalsts tās partneriem ar klimata pārmaiņām un to ietekmi saistītu problēmu risināšanā.