(7)2030. gadam izstrādātajā ES Biodaudzveidības stratēģijā, kas izklāstīta Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumā “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu”, ir noteikti vairāki mērķi, to vidū mērķis atjaunot jūras ekosistēmu labu vides stāvokli un sekmēt vērienīga juridiski saistoša nolīguma par jūras biodaudzveidību teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, noslēgšanu.

(10)Savienībai un dalībvalstīm saskaņā ar BBNJ nolīguma 9. pantu un mērķiem ir nepieciešams godīgi un vienlīdzīgi sadalīt ieguvumus, kas izriet no darbībām, kuras attiecas uz jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālo sekvenču informāciju par jūras ģenētiskajiem resursiem teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, un kuru mērķis ir saglabāt un ilgtspējīgi izmantot jūras bioloģisko daudzveidību teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, tostarp izmantojot finansiālas iemaksas, jūras tehnoloģiju nodošanu vai jaunattīstības valstu spēju veidošanu.

(14)BBNJ nolīgums paredz iespēju ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās izveidot teritorijai specifiskus pārvaldības rīkus, arī aizsargājamās jūras teritorijas. Pasākumi, ko Pušu konference pieņēmusi saskaņā ar BBNJ nolīgumu, būtu jāīsteno un attiecīgā gadījumā jātransponē Savienības tiesību aktos. Līdz transponēšanai pieņemto pasākumu efektivitātei nevajadzētu mazināties. Lai nodrošinātu koordināciju Savienības līmenī, būtu jāievieš procedūras sadarbībai starp dalībvalstīm un Komisiju, pirms BBNJ sekretariātam tiek iesniegts jebkāds priekšlikums izveidot teritorijai specifiskus pārvaldības rīkus vai priekšlikums par ārkārtas pasākumu.

(15)Noteikto procedūru ietvaros Komisijai būtu jāveic juridiskais novērtējums, kurā būtu jāiekļauj novērtējums par to, vai priekšlikums izveidot teritorijai specifiskus pārvaldības rīkus vai priekšlikums par ārkārtas pasākumu saskaņā ar BBNJ nolīguma 19. pantu un 24. panta 3. punktu būtu jāiesniedz BBNJ sekretariātam Savienības vārdā vai Savienības un tās dalībvalstu vārdā, vai arī dalībvalsts vai dalībvalstu grupa, kas iesniegusi priekšlikuma projektu, var iesniegt priekšlikumu sekretariātam savā statusā.

(17)Savienība ir puse Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Konvencijai par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kas parakstīta Orhūsā 1998. gada 25. jūnijā un ratificēta 2005. gada 17. februārī. Savienība ir puse Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Konvencijai par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā, kas parakstīta Espo 1991. gada 25. februārī un ratificēta 1997. gada 24. jūnijā. Šajās konvencijās noteiktie pienākumi arī turpmāk būtu jāpiemēro jomās, uz kurām attiecas šī direktīva. Espo konvencijas mērķis ir uzlabot starptautisko sadarbību ietekmes uz vidi novērtēšanā, jo īpaši pārrobežu kontekstā. Viens no Orhūsas konvencijas mērķiem ir vēlme garantēt tiesības uz piekļuvi informācijai, sabiedrības līdzdalību un tiesu iestāžu pieejamību ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, lai palīdzētu aizsargāt personu tiesības dzīvot veselībai un labklājībai piemērotā vidē. Šīs direktīvas darbības jomā tiesības uz piekļuvi informācijai, sabiedrības līdzdalību un iespēju vērsties tiesu iestādēs ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā būtu jāīsteno atbilstīgi tādiem pašiem principiem, kādi noteikti Orhūsas konvencijā.

(18)Lai gan šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt tiesisko satvaru, kas reglamentē darbības, kuras notiek ārpus valstu jurisdikcijas esošās teritorijās, attiecībā uz visām darbībām, kas veicamas valsts jurisdikcijā esošās teritorijās un var izraisīt būtisku piesārņojumu vai ievērojamas un kaitīgas izmaiņas jūras vidē teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, būtu jāveic novērtējums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES8, citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, kas satur noteikumus, kuri saistīti ar plānotu darbību vidiskajiem novērtējumiem9, un valstu noteikumiem, ar ko transponē Savienības tiesību aktus. Saskaņā ar BBNJ nolīguma 28. panta 2. punktu šādas darbības, ko Savienībā veic valsts jurisdikcijā esošās teritorijās, būtu jānovērtē saskaņā ar pieņemtajiem Savienības noteikumiem. Šādos gadījumos dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tās izpilda BBNJ nolīguma uzliktos pienākumus.

__________________

8 OV L 26, 28.1.2012., 1.–21. lpp.

9 Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/2413 (2023. gada 18. oktobris), ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1252 (2024. gada 11. aprīlis), ar ko izveido satvaru tam, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, un groza Regulas (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1724 un (ES) 2019/1020; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1735 (2024. gada 13. jūnijs) par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724.

(19)Ja satvaru, kādā novērtē tādu valstu jurisdikcijā vai kontrolē esošu plānotu darbību ietekmi, kuras notiek teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, veido citi piemērojamie tiesību instrumenti vai satvari vai globālas, reģionālas, apakšreģionālas vai nozariskas struktūras, nebūtu jāprasa dalībvalstīm veikt pārbaudi vai ietekmes uz vidi novērtējumu saskaņā ar šo direktīvu ar nosacījumu, ka dalībvalstis, kuru jurisdikcijā vai kontrolē ir plānotā darbība, nosaka, ka BBNJ nolīguma 29. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti. Šādos gadījumos attiecīgajai dalībvalstij būtu jānodrošina, ka ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums tiek publicēts ar BBNJ koordinācijas mehānisma starpniecību.

(20)Visi plāni vai programmas, ko sagatavo vai pieņem dalībvalstu nacionālās, reģionālās vai vietējās iestādes un kas var izraisīt nozīmīgu piesārņojumu vai būtiskas un kaitīgas izmaiņas jūras vidē teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, būtu jānovērtē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/42/EK10 un valsts tiesību aktiem, ar kuriem minētā direktīva transponēta.

__________________

10 OV L 197, 21.7.2001., 30.–37. lpp.

(21)Kad dalībvalstis noskaidro iespējamību, ka plānotās darbības varētu izraisīt ievērojamu piesārņojumu vai būtiskas un kaitīgas izmaiņas jūras vidē, tām būtu jāņem vērā tas, cik jūtama vai nozīmīga šī ietekme varētu būt. Lai attiecīgo konstatējumu izdarītu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā arī Direktīvā 2011/92/ES noteiktie kritēriji.

i)“plānota darbība” ir darbība jūras vidē, kas cita starpā ietver būvdarbu, iekārtu uzstādīšanas, shēmu vai citu intervenču izpildi, arī regulāras darbības, kuru mērķis ir izmantot dabas resursus;

j)“jurisdikcijā vai kontrolē esošas darbības” ir publisku un privātu juridisku personu un fizisku personu veiktas darbības, attiecībā uz kurām dalībvalsts saskaņā ar starptautiskajām tiesībām var īstenot savu kompetenci vai pilnvaras;

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

s)“maznozīmīga vai pārejoša ietekme” ir ietekme, kas neizraisa ievērojamu piesārņojumu vai būtiskas un kaitīgas izmaiņas jūras vidē.

svītrots

a)zvejai, ko reglamentē piemērojamās starptautiskās tiesības un Savienības tiesību akti, piemēram, kopējā zivsaimniecības politika, un ar zveju saistītām darbībām;

6.Dalībvalstis nodrošina, ka to jurisdikcijā esoši repozitoriji, ciktāl tas praktiski iespējams, un datubāzes reizi divos gados sagatavo kopsavilkuma ziņojumu par piekļuvi jūras ģenētiskajiem resursiem un digitālajai sekvenču informācijai, norādot ar tiem saistīto standartizēto BBNJ partijas identifikatoru, un dara šo ziņojumu pieejamu Piekļuves un ieguvumu sadales komitejai, kas izveidota ar BBNJ nolīguma 15. pantu. Attiecīgā gadījumā tās izmanto esošās Savienības datu vākšanas un ziņošanas sistēmas BBNJ paziņojumiem un ievietošanai.

1.Dalībvalstis nodrošina, ka iespējamo ietekmi uz jūras vidi, kādu radītu to jurisdikcijā vai kontrolē esošas plānotās darbības, kuras notiek teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, novērtē, pirms kompetentā iestāde vai iestādes saskaņā ar šo direktīvu ir pieņēmusi vai pieņēmušas lēmumu, ar kuru atļauj veikt darbības (attīstības piekrišanu). Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija šajā sakarā sniedz tehnisku palīdzību.

6.Šo nodaļu nepiemēro dalībvalstu jurisdikcijā vai kontrolē esošām plānotām darbībām, kuras notiek teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, un kuru pārbaudes vai ietekmes uz vidi novērtējums ir veikts saskaņā ar citu attiecīgo starptautisko tiesību instrumentu vai satvaru prasībām vai kuru pārbaudes vai novērtējumu ir veikušas attiecīgās globālās, reģionālās, apakšreģionālās vai nozariskās struktūras. Attiecībā uz tādām darbībām, kuru ietekmes uz vidi novērtējums ir veikts saskaņā ar citu starptautisku tiesību instrumentu vai satvaru prasībām, Savienības tiesību aktiem vai kuru novērtējumu ir veikušas attiecīgās globālās, reģionālās, apakšreģionālās vai nozariskās struktūras, attiecīgās dalībvalstis pārliecinās:

7.Dalībvalstu jurisdikcijā vai kontrolē esošām plānotām darbībām, kuras notiek valstu jurisdikcijā esošās teritorijās un var radīt būtisku jūras vides piesārņojumu vai būtiskas un kaitīgas izmaiņas jūras vidē teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, dalībvalstis piemēro Direktīvu 2011/92/ES un citus attiecīgos ES tiesību aktus, kas satur noteikumus par plānotu darbību vidiskajiem novērtējumiem. Tā procesa laikā, kas noris saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES un citiem attiecīgajiem ES tiesību aktiem, kuri satur noteikumus par plānotu darbību vidiskajiem novērtējumiem, dalībvalstis ar BBNJ koordinācijas mehānisma starpniecību laikus dara pieejamu attiecīgo informāciju par šādām darbībām, ietverot visus attiecīgos uzraudzības ziņojumus, un nodrošina, ka darbība tiek uzraudzīta saskaņā ar minētās direktīvas un valsts tiesību aktu prasībām.

1.Ja plānotās darbības ietekme uz jūras vidi teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, var būt lielāka par maznozīmīgu vai pārejošu vai ja darbības ietekme nav zināma vai nav pietiekami izprasta, dalībvalsts, kuras jurisdikcijā vai kontrolē ir attiecīgā darbība, veic pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbība var radīt būtisku jūras vides piesārņojumu vai būtiskas un kaitīgas izmaiņas jūras vidē, ņemot vērā piesardzības principu, ja pastāv zinātniska nenoteiktība, un vai tālab būtu jāveic tās novērtējums, izņemot, ja ir izpildīti 8. panta 6. punkta nosacījumi.

5.Lai ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumi būtu pilnīgi un kvalitatīvi, dalībvalstis nodrošina, ka ziņojumus sagatavo kompetenti un neatkarīgi eksperti, un pieprasa šiem ekspertiem atklāt visus interešu konfliktus saistībā ar viņu lomu un pienākumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir vai vajadzības gadījumā ir pieejamas šo ziņojumu izskatīšanai pietiekamas zināšanas.

1.Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde vai iestādes lēmumu atļaut plānotu darbību pieņem, ja tās, ņemot vērā ietekmes mazināšanas vai pārvaldības pasākumus, konstatējušas, ka ir pieliktas visas saprātīgi iespējamās pūles panākt, ka plānoto darbību var veikt tā, lai nepieļautu ievērojamu piesārņojumu vai būtiskas un kaitīgas izmaiņas jūras vidē.

a)kompetentās iestādes secinājumu par plānotās darbības iespējamo ievērojamo piesārņojumu vai būtiskām un kaitīgām izmaiņām jūras vidē un galvenajiem atļaujas piešķiršanas iemesliem;

4.Kad lēmums atļaut vai neatļaut plānotu darbību ir pieņemts, dalībvalstis nekavējoties nodrošina, ka lēmums tiek darīts pieejams sabiedrībai, arī ar BBNJ koordinācijas mehānisma un BBNJ sekretariāta starpniecību. Šajā sakarā dalībvalstis dara publiski pieejamus visus nosacījumus, kas izklāstīti plānotās darbības atļaujā, tostarp nosacījumus saistībā ar ietekmes mazināšanas un kompensācijas pasākumiem un turpmāko pasākumu prasībām, un piezīmes un viedokļus, kas saņemti 11. pantā minētās apspriešanās laikā, un aprakstu par to, kā šīs piezīmes un viedokļi ir ņemti vērā vai citādi izmantoti.

Ja dalībvalsts, kuras jurisdikcijā vai kontrolē ir atļautā darbība, jūras vidē konstatē ievērojamu piesārņojumu vai būtiskas un kaitīgas izmaiņas, kas savas būtības vai smaguma ziņā nebija paredzētas ietekmes uz vidi novērtējumā vai kas izriet no 12. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto nosacījumu pārkāpšanas, vai ja BBNJ nolīguma puse vai BBNJ Zinātniskā un tehniskā padome pauž jebkādas bažas vai sniedz ieteikumus, attiecīgā dalībvalsts savu lēmumu pārskata. Šajā nolūkā tā:

1.Saskaņā ar mērķi veicināt Orhūsas konvencijas īstenošanu dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar attiecīgo valsts tiesību sistēmu attiecīgās sabiedrības daļas locekļiem ir piekļuve lietas izskatīšanai tiesā vai citā ar tiesību aktiem izveidotā neatkarīgā un objektīvā struktūrā, kurā tie var apstrīdēt ar 8.–13. un 16.–19. pantu saistītu lēmumu, darbību vai bezdarbības materiālo vai procesuālo likumību, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

Ja Direktīvā 2001/42/EK paredzēts pienākums veikt stratēģisku vides novērtējumu, dalībvalstis, veicot šādus novērtējumus, ievēro minētās direktīvas noteikumus.

1.Dalībvalstis neatkarīgi no tā, vai tās rīkojas individuāli vai kolektīvi, ar BBNJ nolīguma 19. pantu saskanīgu priekšlikuma projektu vai ar minētā nolīguma 24. panta 3. punktu saskanīgu ārkārtas pasākuma projektu pirms iesniegšanas BBNJ sekretariātam nosūta Komisijai. Pēc projekta saņemšanas Komisija nekavējoties par to informē visas dalībvalstis un priekšlikuma projektu kopīgo. Dalībvalstis var iesniegt Komisijai piezīmes par priekšlikuma projektu vai ārkārtas pasākumiem 30 dienu laikā pēc priekšlikuma projekta saņemšanas vai agrāk, ja ārkārtas pasākums to pamato. Komisija saņemtās piezīmes nosūta pārējām dalībvalstīm.

svītrots

3.Komisija izskata priekšlikuma projektu vai ārkārtas pasākuma projektu un saskaņā ar 1. punktu saņemtos komentārus, un 30 dienu laikā pēc termiņa, kurā dalībvalstīm jāiesniedz juridisks novērtējums par to, vai saskaņā ar minēto punktu saņemtais priekšlikuma projekts vai ārkārtas pasākuma projekts Komisijai būtu BBNJ sekretariātam jāiesniedz Savienības vārdā. Juridisko novērtējumu dara pieejamu visām dalībvalstīm.

2.Lai izstrādātu šajā nodaļā minētos priekšlikumus, dalībvalstis nepieciešamības gadījumā apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, to vidū valstīm un globālām, reģionālām, apakšreģionālām un nozariskām struktūrām, kā arī ar pilsonisko sabiedrību, zinātnieku aprindām, privāto sektoru, pirmiedzīvotāju tautām un vietējām kopienām.

2.Lai atbalstītu un atvieglotu to lēmumu un ieteikumu īstenošanu, ko Pušu konference pieņēmusi saskaņā ar BBNJ nolīguma III daļu, dalībvalstis un Komisija sadarbojas, ņemot vērā kompetences, un vajadzības gadījumā veicina pasākumu pieņemšanu attiecīgajos tiesību instrumentos un satvaros un attiecīgajās globālajās, reģionālajās, apakšreģionālajās un nozariskajās struktūrās.