(1)Savienībā pašlaik nav vienotas pieejas uzņēmumu nodokļu bāzes aprēķināšanai. Tāpēc Savienības uzņēmumiem ir pienākums ievērot atšķirīgu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu katrā dalībvalstī, kurā tie darbojas. Piemēram, saskaņā ar 2024. gada ziņojumu par nodokļu uzlikšanu 2023. gadā ar tiesību aktiem noteiktā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme dalībvalstīs svārstījās robežās no 10 % līdz 31,5 % (un robežās no 9 % līdz 29 %, ņemot vērā valdību ieviestās nodokļu atbalsta shēmas).

(2)Tas, ka Savienībā līdzās pastāv 27 dažādas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas, sarežģī nodokļu saistību izpildi un rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, kā arī var novest pie nodokļu dubultas uzlikšanas, nodokļu apiešanas un nodokļu dubultas neuzlikšanas. Saskaņā ar 2024. gada ziņojuma par nodokļu uzlikšanu  tiek lēsts, ka uzņēmumu peļņas novirzīšanas dēļ zaudētie ieņēmumi atbilst 20 % no kopējiem 2022. gadā Savienībā iekasētajiem uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem, t. i., aptuveni 100 miljardi EUR nominālā izteiksmē. Šīs parādības ir kļuvušas vēl aktuālākas, jo ekonomikas globalizācija un digitalizācija ir būtiski mainījušas priekšstatu par sauszemes robežām un uzņēmējdarbības modeļiem. Lai gan valdības ir mēģinājušas pielāgoties šai jaunajai realitātei, sadrumstaloti dalībvalstu atbildes pasākumi ir radījuši vēl lielākus iekšējā tirgus izkropļojumus. Dažādie tiesiskie regulējumi nenovēršami noved pie atšķirīgas nodokļu administrēšanas prakses arī dalībvalstīs. Tas bieži vien ir saistīts ar ilgstošām procedūrām, kam raksturīga neparedzamība un nekonsekvence, kā arī augstas atbilstības nodrošināšanas izmaksas, un tas var ietekmēt pārrobežu investīcijas. Šāda sarežģītība var kavēt uzņēmējdarbības paplašināšanos iekšējā tirgū, kas nelabvēlīgu ietekmētu inovācijas, konkurētspēju un darbavietas. Tādēļ ir nepieciešama vienota pieeja, lai ne tikai nodrošinātu taisnīgu un efektīvu nodokļu uzlikšanu, bet arī pastiprinātu to uzņēmumu integritāti un konkurētspēju, kuru darbība notiek iekšējā tirgū.

(3)Lai gan uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu struktūra atšķiras, to pamatiezīmes ir līdzīgas, jo tās paredz noteikumus, ar kuriem ir plānots sasniegt vienu un to pašu mērķi, t. i., izveidot nodokļu bāzi uzņēmumiem. Šajā sakarā, lai veicinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, uzņēmumu ienākuma nodokļu vidi Eiropas Savienībā būtu jāveido saskaņā ar principu, kas paredz, ka uzņēmumi taisnīgi maksā savu daļu no nodokļa jurisdikcijā(-s), kurā(-s) tie gūst peļņu. Tādēļ uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, būtu svarīgi, lai dalībvalstis ieviestu kopēju tiesisko regulējumu, lai saskaņotu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu pamatiezīmes nolūkā vienkāršot nodokļu noteikumus, mazināt administratīvo slogu, nodrošināt godīgu konkurenci, palielināt juridisko noteiktību uzņēmumiem, kas darbojas pāri robežām, un apkarot nodokļu apiešanu. Šādai saskaņošanai būtu jāattiecas vienīgi uz šajā direktīvā minētajiem kritērijiem un struktūrvienībām, savukārt nodokļu likme un izpildes politika būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā saskaņā ar Padomes Direktīvu (ES) 2022/25231a.

(5)Uzņēmējdarbības vide iekšējā tirgū būtu jāpadara pievilcīgāka, lai stimulētu izaugsmi un investīcijas Savienībā. Šajā nolūkā par prioritāti būtu jānosaka vienotas uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikumu sistēmas ieviešana, lai uzņēmumiem būtu vieglāk ievērot šādus noteikumus, kad tie darbojas pāri robežām, kā arī lai mudinātu tos, kuri vēlas paplašināt darbību ārvalstīs, to arī darīt un veicinātu uzņēmējdarbību iekšējā tirgū. Paredzams, ka vienots uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikumu kopums starptautiskai darbībai radīs lielāku noteiktību nodokļu jomā un samazinās nodokļu strīdus, jo tas novērstu izkropļojumus un samazinātu dubultas nodokļu uzlikšanas un nodokļu neuzlikšanas gadījumu skaitu. Tas arī nozīmē, ka būs mazāk iespēju Eiropas mērogā ļaunprātīgi izmantot dažus konkrētus valstu nodokļu noteikumus. Turklāt, tā kā nodokļu ieņēmumu ilgtspēja ir būtiska dalībvalstu budžetiem, tostarp, lai ieguldītu infrastruktūrā, pētniecībā un izstrādē, drošībā un aizsardzībā un zaļajā un sociālajā pārkārtošanā un sniegtu sabiedriskos pakalpojumus, jo īpaši mazaizsargātākajām mājsaimniecībām, ir būtiski izstrādāt tādus peļņas noteikšanas noteikumus Savienībā, kas nenovestu pie mazākiem ieņēmumiem dalībvalstīm. Tāpat būtu ļoti svarīgi nākotnē nodrošināt, ka ieņēmumu sadale notiek saskaņā ar instrumentu, kura pamatā ir stabili parametri, kurus nevar ļaunprātīgi izmantot.

(7)Lai gan robežvērtība tiktu noteikta, pamatojoties uz grupas apvienotajiem ieņēmumiem globālā mērogā, noteikumu darbības joma būtu jāattiecina tikai uz grupas dalībniekiem, kas darbojas iekšējā tirgū, jo Savienības tiesību akti ir piemērojami tikai Savienībā un nav saistoši valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Tāpēc būtu jāaptver tikai šādas grupas apakšgrupa Savienībā. Tas ietvertu uzņēmumus, kas ir dalībvalsts rezidenti nodokļu vajadzībām, un to pastāvīgās pārstāvniecības – arī nozīmīgu ekonomisko klātbūtni –, kas darbojas dalībvalstī, kā arī vienas un tās pašas grupas ārpussavienības uzņēmumu pastāvīgās pārstāvniecības Savienībā.

(9)Paredzētās iniciatīvas galvenais mērķis ir vienkāršot pašreizējos noteikumus, uzlabojot iekšējā tirgus efektivitāti un konkurētspēju. Tāpēc noteikumi par nodokļu bāzes aprēķināšanu būtu jāizstrādā, katra grupas dalībnieka finanšu pārskatiem piemērojot konkrētu nodokļu korekciju sēriju. Šīs konkrētās korekcijas būtu kopīgas korekcijas, kas nepieciešamas, lai finanšu grāmatvedības pārskatus pārvērstu nodokļu bāzē. Ņemot vērā vajadzību pēc saskaņošanas ar Direktīvu (ES) 2022/2523, korekcijām būtu jāatbilst minētajam regulējumam, kam vajadzētu arī atvieglot īstenošanu dalībvalstīm un uzņēmumiem, jo vispārējie principi jau būtu zināmi. Minētajā regulējumā būtu jāņem vērā virsnodokļa maksājums, kurš jāveic saskaņā ar Direktīvu (ES) 2022/2523, vai piemērojot kvalificētu vietējo virsnodokli, kā noteikts minētajā direktīvā, vai jebkuru citu alternatīvu minimālos nodokli, kurš atzīts kādā starptautiskā forumā, piemēram, ESOA.

(10)Ņemot vērā to, ka vienkāršošanas nolūkā finanšu pārskati tiks izmantoti kā sākumpunkts katra grupas dalībnieka nodokļu bāzes aprēķināšanai, ir jāizstrādā tādi nodokļu noteikumi, kas būtu pēc iespējas tuvāki finanšu grāmatvedībai. Gadījumos, kad tas ir iespējams, aktīva vai saistību finanšu grāmatvedības metode nodokļu vajadzībām nemainītos, un līdz ar to nebūtu jāveic korekcijas. Savukārt ir arī nepieciešams, lai saskaņā ar nodokļu uzlikšanas loģiku citi nodokļu bāzes elementi tiktu aplūkoti nodokļu vajadzībām atšķirīgi salīdzinājumā ar to, kā tie tiek traktēti finanšu grāmatvedībā. Lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajai nodokļu praksei, piemēram, tai, ko paredz otrā pīlāra satvars, šai direktīvai būtu jāatļauj lielāka elastība attiecībā uz iespēju izvēlēties finanšu grāmatvedības standartus, kurus izmanto provizoriskā nodokļu rezultāta noteikšanai.

(12)Lai sasniegtu galveno mērķi – izveidot vienkāršotu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, provizoriskie nodokļu rezultāti par katru grupas dalībnieku būtu jāapkopo vienā kopējā nodokļu bāzē, lai pēc tam šo bāzi sadalītu atbilstīgiem grupas dalībniekiem. Šādai sistēmai vajadzētu būt uzņēmumiem vienkārši lietojamai un nevajadzētu tiem uzlikt papildu slogu. Nodokļu korekcijas finanšu pārskatos radītu provizoriskus nodokļu rezultātus par katru grupas dalībnieku. Pēc tam šie rezultāti tiktu apkopoti, kas ļautu veikt pārrobežu zaudējumu segšanu ierobežotā apmērā starp BEFIT grupas dalībniekiem, un pēc tam apkopotā nodokļu bāze tiktu sadalīta starp grupas dalībniekiem, pamatojoties uz pārejas sadales noteikumu; tas būtu pamats pastāvīga mehānisma ieviešanai. Pastāvīgais mehānisms būtu jābalsta uz sadalījuma formulu, kurā cita starpā ietverti četri materiālu faktoru kopumi: darbaspēks, aktīvi, pārdošanas apjoms un digitālā klātbūtne. Tā rezultātā prasība par BEFIT grupas iekšējo darījumu atbilstību nesaistītu pušu darījuma principam būtu lieka. Tam būtu tāda priekšrocība, ka varētu izmantot jaunākos iesniegtos pārskatus par katru valsti atsevišķi (CbCR) un pārejas periodā savākto informāciju. Tas arī ļaus pamatīgāk novērtēt ietekmi, kāda divu pīlāru pieejas īstenošanai varētu būt uz valstu nodokļu bāzēm un BEFIT grupas nodokļu bāzēm, un tādējādi samazināt nodokļu saistību izpildes izmaksas uzņēmumiem. Tādējādi joprojām būtu iespējams īstenot galveno mērķi – nodokļu neitralitāti iekšējā tirgū, kas samazinātu dubultas nodokļu uzlikšanas un nodokļu dubultas neuzlikšanas gadījumus un uzlabotu noteiktību nodokļu jomā, lai samazinātu nodokļu strīdu skaitu. Ņemot vērā starptautiskās norises nodokļu jomā un nenoteiktību par to, vai galvenās jurisdikcijas īstenos I pīlāru, ir ļoti svarīgi, lai Savienība autonoma, taisnīga un ekonomiski līdzsvarota sadales mehānisma izstrādē saglabātu elastību.

(14)Lai radītu iespējas izaugsmei un investīcijām, dalībvalstīm būtu arī atļauts individuāli piemērot papildu pēcsadales korekcijas (piemēram, pensiju iemaksām piemērojamu nodokļu režīmu) jomās, uz kurām neattiecas vienotā sistēma. Dalībvalstis varētu arī vēl vairāk koriģēt tām iedalīto daļu bez jebkāda ierobežojuma, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis šajā jomā var izdarīt savas valsts politikas izvēles, piemēram, panākt resursu efektīvu izmantošanu, veicināt investīcijas un radīt darbavietas. Šādi papildu pielāgojumi var ietvert atskaitījumus, atvieglojumus, nodokļu kredītus vai citus valsts paredzētus uzņēmumu ienākuma nodokļa pasākumus, tostarp pasākumus, kas veicina pētniecību un izstrādi vai citus politikas mērķus, ar noteikumu, ka šādi pasākumi attiecas tikai uz iedalīto nodokļa bāzes daļu un neietekmē konsolidēto nodokļa bāzi vai sadales mehānismu saskaņā ar šo direktīvu. Tomēr pēcsadales korekcijai vajadzētu būt vērstai uz nodokļu atvieglojumiem, kuri ir balstīti uz ieguldījumiem. Dalībvalstīm nevajadzētu piedāvāt uz rezultātu balstītus nodokļu atvieglojumus, tādus kā “patentlodziņi” un citi intelektuālā īpašuma režīmi.

(15)Dažas dalībvalstis izmanto uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas, kuru pamatā ir principi, kas atšķiras no visizplatītākās pieejas, piemēram, sadales nodokļa sistēmas. Tādēļ ir ļoti svarīgi ieviest vajadzīgās korekcijas, lai nodrošinātu praktisku mijiedarbību ar šīm sistēmām un neradītu pretrunu starp abām sistēmām, jo tas atturētu no jaunu uzņēmumu dibināšanas. Risinājums varētu būt konkrētos gadījumos veikt pēcsadales korekcijas. Tas nozīmētu, ka daļa, kas tiktu iedalīta grupas dalībniekam saskaņā ar sadales sistēmu, ir jāmaina proporcionāli fiskālajā gadā veiktajai sadalei. Sadales nodokļa sistēmas būtība tiktu pilnībā saglabāta, ņemot vērā, ka sadale ir tas brīdis, kad tiek aplikta ar nodokli iedalītā daļa, un attiecīgi nosaka, cik liela daļa no tās būtu jāapliek ar nodokli. Šajā sakarā būtu jāparedz izmantot pārnešanas mehānismu, lai nodrošinātu, ka iedalītā daļa, kas netiek aplikta ar nodokli kārtējā gadā, tiktu aplikta ar nodokli nākamajos gados. Uz sadali balstītu nodokļu sistēmu iespējama iekļaušana šīs direktīvas darbības jomā būtu jāizvērtē pēc 5 gadiem.

(17)Vienotajai uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmai noteikti būtu jābūt administrācijas sistēmai, kurai ideālā gadījumā būtu jānodrošina zināma noteiktība nodokļu jomā un vienkāršošana. Lai veicinātu vienveidību, administrācijas sistēma būtu jābalsta uz to, cik svarīgi ir izveidot centralizētu atsauces punktu vairāku kopīgu jautājumu risināšanai, piemēram, informācijas deklarācija par visu grupu, un nodrošināt pienācīgu konfidencialitātes un drošības, kā arī koordinācijas un sadarbības līmeni starp valstu nodokļu administrācijām. Tajā pašā laikā pārejas perioda administrācijas sistēmā būtu pilnībā jāievēro valstu nodokļu suverenitāte, jo vietējām nodokļu deklarācijām, revīzijām un strīdu izšķiršanai būtu jāpaliek galvenokārt dalībvalstu līmenī.

(18)Lai nodrošinātu vienotās sistēmas noteikumu pareizu īstenošanu un izpildi, dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sodiem, kas piemērojami par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Šiem sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem. Minētais sods būtu jānosaka vismaz 0,1 % apmērā no attiecīgās BEFIT grupas apgrozījuma, ja netiek iesniegta BEFIT informācijas deklarācija vai ja BEFIT informācijas deklarācijā ir norādīta apzināti sagrozīta informācija.

(19)Lai optimizētu ieguvumus, ko sniedz vienots tiesiskais regulējums uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes aprēķināšanai iekšējā tirgū, noteikumu piemērošanai vajadzētu būt fakultatīvai attiecībā uz grupām, tostarp MVU grupām, kuras gūst gada apvienotos ieņēmumus mazāk nekā 750 000 000 EUR apmērā, ja tās sagatavo konsolidētos finanšu pārskatus un tām ir ar nodokli apliekama klātbūtne Savienībā. Paverot iespēju noteikumus piemērot mazākām grupām, vairāk grupu ar pārrobežu struktūrām un darbībām var gūt labumu no vienotās sistēmas piedāvātās vienkāršošanas. Uzņēmumiem, kas izvēlas piemērot šo direktīvu, būtu jāgūst labums no dalībvalstu un Komisijas tehniskās palīdzības, lai ievērotu jaunos noteikumus un tādējādi veicinātu savas pārrobežo darbības.

8.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 74. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu I un II pielikumu, lai precīzi atspoguļotu dalībvalstu tiesību aktos veiktās izmaiņas attiecībā uz uzņēmumu (sabiedrību) formām un uzņēmumu ienākuma nodokļiem.

a)uzņēmums ir vai nu grupas galīgais mātesuzņēmums, vai jebkurš cits grupas uzņēmums, kurā galīgajam mātesuzņēmumam tieši vai netieši pieder vismaz 50 % īpašumtiesību vai tiesību uz peļņu;

b)pastāvīgās pārstāvniecības galvenais birojs ir vai nu grupas galīgais mātesuzņēmums, vai jebkurš cits tās grupas dalībnieks (uzņēmums vai vienība), kurā galīgajam mātesuzņēmumam tieši vai netieši pieder vismaz 50 % īpašumtiesību vai tiesību uz peļņu.

BEFIT grupas dalībnieka finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus koriģē saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2523 16. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

svītrots

svītrots

1.BEFIT grupas dalībnieka finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus koriģē, lai iegādes fiskālajā gadā izslēgtu jebkādus materiālos pamatlīdzekļus, kuru uzskaites vērtība pirms nolietojuma ir mazāka par 7500 EUR.

a)visas būves, kā arī jebkāda cita veida nekustamais īpašums un struktūras, ko izmanto uzņēmējdarbībā, izņemot rūpnieciskās ēkas un celtnes: 30 gadi

b)visi pārējie materiālie pamatlīdzekļi: to lietderīgās lietošanas laiku nosaka saskaņā ar 7. pantā minēto Savienībā pieņemamu grāmatvedības standartu, bet tas nav īsāks par 10 gadiem;

1.Iegādes izmaksas, izveides izmaksas vai uzlabošanas izmaksas kopā ar attiecīgo datumu, kad sākta lietošana pēc iegādes, izveides vai uzlabošanas, iegrāmato BEFIT grupaspamatlīdzekļu reģistrā par katru pamatlīdzekli atsevišķi.

3.Pamatlīdzekļu reģistrā ierakstus veic tādā veidā, kas nodrošina pietiekamu informāciju, tostarp datus par nolietojumu, lai aprēķinātu provizorisko nodokļu rezultātu. BEFIT grupa glabā pamatlīdzekļu reģistra kopiju 5 gadus no brīža, kad beigusies šāda aktīva amortizācija. Pamatlīdzekļu sarakstā iekļauj vismaz šādu informāciju:

Ja uzņēmums vai pastāvīgā pārstāvniecība pievienojas BEFIT grupai, no tās BEFIT nodokļu bāzes daļas, kura noteikta saskaņā ar III nodaļu, atskaita visus nekompensētos zaudējumus, kas radušies līdz piecus gadus pirms pievienošanās dienas, saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā, kurā uzņēmums ir rezidents nodokļu vajadzībām vai kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Pirmo daļu nepiemēro, ja BEFIT grupas dalībnieks pierāda, ka BEFIT grupas iekšējais darījums ir veikts pamatotu komerciālu iemeslu dēļ Direktīvas 2009/133/EK 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

b)negatīva summa, tad zaudējumus nosaka attiecībā pret galīgā mātesuzņēmuma ar nodokli apliekamiem ienākumiem, pārnes uz nākamajiem periodiem ne vairāk kā 5 gadu laikā un kompensē no nākamās pozitīvās konsolidētās BEFIT nodokļu bāzes. Atskaitījums aprēķina kā proporcionālu daļu no galīgā mātesuzņēmuma turējuma tās attiecīgajos meitasuzņēmumos, kā minēts 3. panta 1. punktā, un pilnā apmērā pastāvīgajās pārstāvniecībās. Nodokļu maksātāja rezidenta nodokļa bāzes samazinājuma rezultātā neveidojas negatīva summa.

Par katru fiskālo gadu no 2028. gada 1. jūlija līdz vēlākais 2033. gada 30. jūnijam (“pārejas periods”) BEFIT nodokļu bāzi sadala BEFIT grupas dalībniekiem saskaņā ar pamatsadales procentālo daļu.

Grupām, kurām šī direktīva kļūst piemērojama pēc pirmā fiskālā gada beigām, kad šo direktīvu sāk piemērot, pirmajā daļā minētais pārejas periods beidzas vēlākais 2033. gada 30. jūnijā.

a)zema riska zona: ja BEFIT grupas dalībnieka radušies izdevumi vai gūtie ienākumi no BEFIT grupas iekšējiem darījumiem fiskālajā gadā palielinās par mazāk nekā 15 % no BEFIT grupas iekšējiem darījumiem salīdzinājumā ar vidējiem izdevumiem vai ienākumiem iepriekšējos trijos fiskālajos gados;

b)augsta riska zona: ja BEFIT grupas dalībnieka radušies izdevumi vai gūtie ienākumi no BEFIT grupas iekšējiem darījumiem fiskālajā gadā palielinās par 15 % vai vairāk no BEFIT grupas iekšējiem darījumiem salīdzinājumā ar vidējiem izdevumiem vai ienākumiem iepriekšējos trijos fiskālajos gados.

5.Neatkarīgi no 13. panta 2. punkta Padomes Direktīvas (ES) 2016/1164 2. pantā minētās pārsniedzošās aizņēmumu izmaksas, kas rodas no darījuma starp BEFIT grupas dalībniekiem, neatzīst BEFIT grupas dalībnieka, kuram rodas šādas izmaksas, pamatsadales procentuālās daļas aprēķina vajadzībām. Valstis veic atbilstošus pasākumus, lai mudinātu uzņēmumus samazināt šos riskus.

svītrots

10.Šā panta 1. līdz 8. punktā paredzētos noteikumus turpina piemērot, līdz stājas spēkā jebkādi to grozījumi, kas ierosināti saskaņā ar 77. panta 1.b punktu.

2.Papildus 1. punktā uzskaitītajām korekcijām dalībvalsts var saskaņā ar Direktīvu (ES) 2022/2523, izmantojot papildu posteņus, atļaut palielināt vai samazināt BEFIT grupas dalībniekiem, kas minētajā dalībvalstī ir rezidenti nodokļu vajadzībām vai atrodas pastāvīgas pārstāvniecības formā, iedalīto daļu.

2.BEFIT informācijas deklarāciju iesniedz iesniegšanas iestādei ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc fiskālā gada beigām.

1.Iesniedzējvienība trīs mēnešu laikā pēc šādas deklarācijas savlaicīgas iesniegšanas paziņo iesniegšanas iestādei par kļūdām BEFIT informācijas deklarācijā.

3.Informāciju, ko paziņo BEFIT komandas dalībnieku starpā, pēc iespējas sniedz elektroniski, izmantojot drošu savienojumu vai drošu tīklu un BEFIT sadarbības rīku.

4.Lai atvieglotu BEFIT komandas darbību un saziņu, Komisija ar īstenošanas aktiem standartizē informācijas paziņošanu BEFIT komandas dalībnieku starpā, izmantojot BEFIT sadarbības rīku un atbalstot drošu informācijas nodošanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 73. pantā.

1.BEFIT grupas dalībnieks trīs mēnešu laikā pēc šādas deklarācijas savlaicīgas iesniegšanas paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tas ir rezidents nodokļu vajadzībām vai atrodas pastāvīgas pārstāvniecības formā, par kļūdām atsevišķajā nodokļu deklarācijā.

1.Dalībvalsts kompetentā iestāde var ierosināt un koordinēt BEFIT grupas dalībnieku, kas minētajā dalībvalstī ir rezidenti nodokļu vajadzībām vai atrodas pastāvīgas pārstāvniecības formā, revīzijas. Minētā kompetentā iestāde informē pārējos BEFIT komandas dalībniekus viena mēneša laikā pēc šādas revīzijas sākšanas.

1.BEFIT grupas dalībnieks var pārsūdzēt saskaņā ar 64. pantu veiktā atsevišķā nodokļu aprēķina saturu tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kurā minētais BEFIT grupas dalībnieks ir rezidents nodokļu vajadzībām vai atrodas pastāvīgas pārstāvniecības formā, trīs mēnešu laikā pēc tam, kad aprēķins tam paziņots. Administratīvās pārsūdzības izskatītājai iestādei vajadzētu būt kompetentai izskatīt pārsūdzības pirmajā instancē saskaņā ar BEFIT grupas dalībnieka dalībvalsts tiesību aktiem. Administratīvo pārsūdzību reglamentē tās dalībvalsts tiesību akti, kurā BEFIT grupas dalībnieks ir rezidents nodokļu vajadzībām vai atrodas pastāvīgās pārstāvniecības formā. Ja dalībvalstī, kurā BEFIT grupas dalībnieks ir rezidents nodokļu vajadzībām vai atrodas pastāvīgas pārstāvniecības formā, šādas administratīvas struktūras nav, tad BEFIT grupas dalībnieks var iesniegt pārsūdzību tieši tiesā.

1.Ja lēmums saskaņā ar 66. pantu ir apstiprināts vai ir atšķirīgs , iesniedzējvienībai ir tiesības iesniegt pārsūdzību tieši tās dalībvalsts tiesās, kurā tā ir rezidente nodokļu vajadzībām vai atrodas pastāvīgas pārstāvniecības formā, 3 mēnešu laikā pēc administratīvās pārsūdzības struktūras lēmuma saņemšanas. Pārsūdzību tiesā reglamentē tās dalībvalsts tiesību akti, kurā iesniedzējvienība ir rezidente nodokļu vajadzībām vai atrodas pastāvīgas pārstāvniecības formā.

1.Ja lēmums saskaņā ar 67. pantu ir apstiprināts vai atšķirīgs, BEFIT grupas dalībniekam ir tiesības iesniegt pārsūdzību tās dalībvalsts tiesās, kurā tas ir rezidents nodokļu vajadzībām vai atrodas pastāvīgas pārstāvniecības formā, 3 mēnešu laikā pēc tam, kad tam paziņots 67. pantā minētās administratīvās pārsūdzības struktūras lēmums. Pārsūdzību tiesā reglamentē tās dalībvalsts tiesību akti, kurā BEFIT grupas dalībnieks ir rezidents nodokļu vajadzībām vai atrodas pastāvīgās pārstāvniecības formā.

Ja administratīvās pārsūdzības vai pārsūdzības tiesā rezultātā ir vajadzīgi grozījumi BEFIT grupas nodokļu aprēķinā, vai arī viena vai vairāku BEFIT grupas dalībnieku atsevišķajā nodokļu aprēķinā, tad dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka desmit gadu periodā šādi grozījumi ir joprojām iespējami.

Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu un izpildi. Paredzētie sodi un atbilstības pasākumi ir efektīvi, samērīgi un atturoši. Sodus nosaka vismaz 0,1 % apmērā no BEFIT grupas apgrozījuma, ja saskaņā ar 59. pantu netiek iesniegta BEFIT informācijas deklarācija un ja BEFIT informācijas deklarācijā ir norādīti apzināti sagrozīti fakti.

2.Dalībvalstis paziņo Eiropas Parlamentam un Komisijai attiecīgo informāciju direktīvas izvērtēšanai saskaņā ar 3. punktu, tostarp apkopotus datus par BEFIT grupas dalībniekiem, kuri ir rezidenti nodokļu vajadzībām to jurisdikcijā, un tās pastāvīgajām pārstāvniecībām, kuras darbojas to jurisdikcijā, lai pienācīgi novērtētu:

4.Eiropas Parlaments un Komisija saglabā tiem saskaņā ar 2. punktu paziņotās informācijas konfidencialitāti saskaņā ar Savienības iestādēm piemērojamajiem noteikumiem un šīs direktīvas 76. pantu.