1.pauž visdziļāko solidaritāti ar visiem cietušajiem, viņu ģimenēm un visām personām, kuras skāruši postošie plūdi Valensijas reģionā Spānijā un postošie cikloni Majotā un Reinjonā, kā arī ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, kas iesaistītas centienos sniegt palīdzību;

2.atzinīgi vērtē šo lēmumu kā taustāmu un redzamu izpausmi Savienības solidaritātei ar tās iedzīvotājiem un reģioniem skartajos apgabalos, taču norāda, ka šāda solidaritāte nevar aizstāt vietējo, reģionālo un valsts mēroga iestāžu tiešo atbildību ar klimatu saistītu dabas katastrofu seku novēršanā un pārvaldībā;

3.atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi informēt sabiedrību par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) nodrošinātajiem reālajiem ieguvumiem — arī tādēļ, lai vēl vairāk palielinātu iedzīvotāju izpratni par Savienības instrumentiem un programmām;

4.uzsver, ka Eiropā pieaug smagu, postošu un nāvējošu dabas katastrofu skaits, un aicina dalībvalstis un Komisiju palielināt ieguldījumus profilakses pasākumos, publiskajā infrastruktūrā, klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumos, kā arī ārkārtas sagatavotības pasākumos, lai izvairītos no cilvēku bojāejas un ekonomiskiem zaudējumiem; aicina dalībvalstis ņemt vērā to, ka sociālekonomisku un demogrāfisku faktoru dēļ klimata riski un cita veida dabas katastrofas nesamērīgi ietekmē neaizsargātas iedzīvotāju grupas un mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī tādas neaizsargātas teritorijas kā tālākie reģioni; uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt budžeta lēmējinstitūcijas augsta līmeņa demokrātisko kontroli attiecībā uz ESSF; atgādina, ka ESSF ir ierobežots budžets un to nevar uzskatīt par vienīgo instrumentu lielu dabas katastrofu seku novēršanai; tādēļ aicina novērtēt Savienības budžeta finansiālās spējas un apsvērt iespēju palielināt tā resursus, lai sniegtu iedzīvotājiem tādu atbalstu, kas ir samērīgs ar šādu katastrofu apmēru; norāda, ka šāda veida atbalsta palielināšana ļautu dalībvalstīm efektīvāk un ātrāk reaģēt uz katastrofām, savukārt citi instrumenti, jo īpaši kohēzijas fondi, kuru galvenais mērķis nav reaģēšana uz katastrofām, varētu tikt saglabāti;

5.uzsver, ka ESSF ir tikai postījumu novēršanas instruments un ka Savienībai būtu arī jāturpina risināt jautājumus, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu, atbalstot Eiropas un valstu politiku dabas katastrofu novēršanai, kā arī atbalstot principu “atjaunot uzlabojot” visās tā darbībās; uzsver, ka EVA ziņojumā Nr. 1/2024 “Eiropas klimata riska novērtējums” tika brīdināts, ka Savienība nav gatava klimata pārmaiņu ietekmei, un uzsver, ka ir jārīkojas, lai izvairītos no tā, ka apzinātie klimata riski sasniedz kritisku līmeni; aicina dalībvalstis un Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai panāktu, ka Savienība pilda Parīzes nolīgumā noteiktās saistības; atgādina, ka ir vajadzīga efektīva sinerģija ar citām Savienības politikas jomām un programmām, un uzsver, ka dalībvalstīm būtu pēc iespējas labāk jāizmanto finansēšanas iespējas, jo īpaši tās, ko sniedz Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds+ un lauku attīstības programmas; aicina Komisiju pienācīgi steidzami izvērtēt visus pamatotos dalībvalstu pieprasījumus pārdalīt nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos paredzētos līdzekļus palīdzībai dabas katastrofu gadījumos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/241 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/241/oj). paredzētajiem noteikumiem, jo īpaši ņemot vērā lielo šā mehānisma resursu procentuālo daļu, kas joprojām nav izlietota; turklāt uzsver, ka ir jāīsteno preventīvi pasākumi, lai ne tikai mazinātu turpmāku kaitējumu, bet arī novērstu riska apstākļu saasināšanos pēc katastrofāliem notikumiem, piemēram, plūdiem, dabas ugunsgrēkiem, zemes nogruvumiem vai ezeru un upju izžūšanas; turklāt uzsver riskus, ko sabiedrības veselībai visā Eiropā rada ekstrēmi laikapstākļi un dabas katastrofas, piemēram, karstuma viļņi, un aicina Komisiju ņemt vērā šo aspektu attiecīgajos politikas virzienos; mudina izmantot inovatīvus digitālos rīkus, satelītdatus (piemēram, Copernicus) un agrīnās brīdināšanas sistēmas, lai uzlabotu sagatavotību katastrofām; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt pietiekamu elastību starp dažādām programmām; uzsver, ka no ESSF sniegtajai palīdzībai nevajadzētu mazināt Savienības finansējumu, ko dalībvalstis saņem no citām Savienības rīcībpolitikām vai programmām; atgādina, ka saskaņā ar piemērojamiem Savienības noteikumiem dalībvalstis var piešķirt valsts atbalstu īpaši lauksaimniecības uzņēmumiem, kas cietuši zaudējumus dabas katastrofu dēļ;

6.atgādina, ka RESTORE OV L, 2024/3236, 23.12.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/3236/oj. un īpašie pasākumi, kas paredzēti Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) OV L, 2024/3242, 23.12.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/3242/oj. satvarā, nodrošina papildu palīdzību dabas katastrofu skartajām dalībvalstīm un nodrošina papildu elastību līdzekļu izmantošanā; uzsver, ka dalībvalstīm būtu jāizmanto minētās iespējas;

7.pauž nožēlu par to, ka paiet vidēji viens gads, līdz atbalsta saņēmējs saņem pilnu ESSF dotācijas summu; atgādina, ka ir svarīgi ātri un rūpīgi novērtēt zaudējumus, pienācīgi ņemot vērā ekonomiskās sekas, un prasa pastiprināt operatīvos centienus, lai samazinātu vidējo laiku avansa maksājumu veikšanai, vienlaikus nodrošinot Savienības budžeta aizsardzību; norāda, ka atbalsta kopējās summas aprēķināšanas metodikā vajadzētu labāk ņemt vērā attiecību starp kopējiem tiešajiem zaudējumiem un skartās teritorijas NKI, jo īpaši tad, ja ir skarti tālākie reģioni;

8.uzsver, ka no ESSF ir steidzami un nekavējoties jāpiešķir finansiāla palīdzība, lai nodrošinātu, ka atbalsts var laicīgi sasniegt skartos reģionus un sekmēt ātru un ilgstošu atkopšanos; uzsver, ka ir svarīgi samazināt laiku starp ESSF atbalsta pieteikuma iesniegšanu un finansēšanas lēmumu; aicina pielikt pūles, lai nodrošinātu, ka ESSF atbalsts ātri sasniedz galasaņēmējus, tostarp uzņēmumus, MVU, ģimenes un skartos iedzīvotājus, kā arī ātri tiek veikta infrastruktūras atjaunošana un materiālo zaudējumu novēršana, izmantojot attiecīgo ietekmes novērtējumu un atbilstošus kontroles mehānismus; uzsver, ka ir jāvienkāršo un jāpaātrina iekšējās procedūras, neapdraudot institucionālo līdzsvaru, jo īpaši Eiropas Parlamenta kā vienas no budžeta lēmējinstitūcijām tiesības; norāda, ka Eiropas Solidaritātes fonda ierosinātā pārvaldība pēc 2027. gada neatbilst Eiropas Parlamenta nostājai, kas pausta tā 2025. gada 7. maija rezolūcijā par pārstrādātu ilgtermiņa budžetu Savienībai mainīgā pasaulē Pieņemtie teksti, P10_TA(2025)0090.;

9.apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

10.uzdod priekšsēdētājai parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

11.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.