1.aicina Komisiju iesniegt vērienīgu dzimumu līdztiesības stratēģiju 2026.–2030. gadam, kas pamatotos uz pirmo dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2026. gadam, ar konkrētiem, taustāmiem leģislatīviem un neleģislatīviem pasākumiem tālāk norādītajās galvenajās jomās;

2.aicina Komisiju iesniegt Padomei priekšlikumu, lai ar dzimumu saistītu vardarbību iekļautu LESD 83. panta 1. punktā norādītajā uzskaitījumā kā jaunu nozieguma jomu un nekavējoties efektīvi apkarotu visu veidu vardarbību, tostarp sistēmisku vardarbību, pret sievietēm un meitenēm, kas ir viens no visizplatītākajiem pamattiesību pārkāpumiem ES;

3.aicina Komisiju ātri publicēt ieteikumu par to, kā novērst pret sievietēm un meitenēm vērstu kaitīgu praksi, tostarp visu veidu dzemdniecības un ginekoloģisko vardarbību, ļaunprātīgu praksi ārstniecības iestādēs, piespiedu abortus un piespiedu sterilizācijas, aborta aprūpes liegšanu un sieviešu un interseksuāļu dzimumorgānu kropļošanu, un nodrošināt, ka tas papildina Direktīvu (ES) 2024/1385;

4.aicina Komisiju uzraudzīt un mudināt ātri transponēt Direktīvu (ES) 2024/1385 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu;

5.mudina Komisiju atzīt feminicīdu par atsevišķu un patstāvīgu noziegumu un uzsver, ka izpratnei par feminicīdu kā “sievietes vai meitenes nogalināšanu viņas dzimuma dēļ” ir izšķiroša nozīme, lai izprastu tā pamatcēloņus, kas saistīti ar dzimumu diskrimināciju un varas nelīdzsvarotību;

6.atkārtoti aicina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes dalībvalstīm par to, kā īstenot Direktīvu (ES) 2024/1385 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, kā arī vardarbības visās dzīves jomās apkarošanu, tostarp izstrādāt arī skaidras pamatnostādnes par visaptverošu un vecumam atbilstošu dzimumaudzināšanu un attiecību izglītību, galveno uzmanību pievēršot izglītībai par piekrišanu saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, un īpašu uzmanību pievērst tam, lai pilnībā tiktu īstenoti un izpildīti visi direktīvas panti un jo īpaši 35. pants, kas attiecas uz izglītojošu materiālu par piekrišanu izplatīšanu un izpratnes veicināšanas kampaņu vai programmu organizēšanu, lai palielinātu zināšanas par to, ka dzimumattiecības bez piekrišanas ir uzskatāmas par kriminālnoziegumu;

7.mudina Komisiju uzsvērt Direktīvā (ES) 2024/1385 paredzētā ziņošanas elementa nozīmi, lai direktīva varētu efektīvi darboties šādas vardarbības pret sievietēm un meitenēm novēršanā un izskaušanā; aicina Komisiju par prioritāti noteikt ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanu gan tiešsaistē, gan bezsaistē, vienlaikus uzsverot, cik svarīgi ir pienācīgi, mērķtiecīgi un savlaicīgi preventīvi pasākumi, izmantojot izglītību, digitālo pratību, speciālistu apmācību un informēšanas un izpratnes veicināšanas kampaņas, kas ir galvenais elements vardarbības pret sievietēm un meitenēm apkarošanā saskaņā ar attiecīgo ES tiesību aktu noteikumiem;

8.aicina Komisiju pievērsties ar dzimumu saistītas vardarbības upuru īpašajām vajadzībām, tostarp, bet ne tikai, psihosociālajam atbalstam, mājokļiem cietušajiem, mūžizglītības programmām un bērnu aprūpei, un prasa pienācīgi aizsargāt cietušos un izdzīvojušos, nodrošinot un palielinot ilgtermiņa publiskās investīcijas un garantējot efektīvus risinājumus, kuriem vajadzētu būt strukturāliem, intersekcionāliem un vērstiem uz izdzīvojušajiem un kuri būtu jāvērš uz dzimumbalstītas vardarbības sociālajiem, ekonomiskajiem un kultūras pamatcēloņiem;

9.aicina Komisiju mudināt dalībvalstis, kuras vēl nav ratificējušas Stambulas konvenciju, to izdarīt un paātrināt šo procesu; aicina Komisiju nodrošināt, uzraudzīt un veicināt īstenošanas procesu;

10.uzsver, ka marginalizētas grupas saskaras ar paaugstinātu vardarbības risku un ka intersekcionāli diskriminācijas veidi pastiprina ar dzimumu saistītas vardarbības un atkārtotas viktimizācijas sekas, tādēļ aicina Komisiju izstrādāt un sadarbībā ar dalībvalstīm īstenot obligātu, visaptverošu apmācību visiem praktizējošiem juristiem, tostarp tiesnešiem un prokuroriem, par jautājumiem, kas saistīti ar dzimumbalstītu vardarbību, intersekcionalitāti un atbalstu cietušajiem, lai nodrošinātu, ka juristiem ir pienācīgas zināšanas dzimumsensitīvā un intersekcionālā veidā izskatīt lietas gan bezsaistē, gan tiešsaistē, un nodrošināt, ka cietušie tiesvedības laikā netiek pakļauti sekundārai viktimizācijai;

11.aicina Komisiju nākt klajā ar ES tiesību aktiem, lai visās dalībvalstīs noteiktu kriminālatbildību par izvarošanu, pamatojoties uz piekrišanas neesamību; norāda, ka 14 dalībvalstīs joprojām ir paredzēts, ka jābūt kāda veida vardarbībai, lai noteiktu kriminālatbildību par izvarošanu, vai arī piekrišana netiek skaidri pieminēta vispār; atkārtoti uzsver, ka izvarošana ir ne tikai sieviešu pamattiesību, ķermeņa autonomijas un neaizskaramības pārkāpums, bet arī sieviešu un meiteņu seksuālas izmantošanas un ekspluatācijas veids, kas Eiropas Savienībā ir atzīts par noziegumu saskaņā ar LESD92 LESD 83. pants.; aicina dalībvalstis, kuras joprojām izmanto izvarošanas definīciju, pamatojoties uz pieņēmumu par vardarbību, sākt izmaiņas tiesību aktos, lai definīciju saskaņotu ar jaunākajiem starptautiskajiem standartiem un Stambulas konvencijas 36. pantu;

12.uzsver Komisijas un dalībvalstu juridisko pienākumu aizsargāt sieviešu tiesības un fizisko neaizskaramību; mudina Komisiju nodrošināt pārskatītās Cilvēku tirdzniecības apkarošanas direktīvas ātru un pilnīgu transponēšanu, paredzot stingrākus noteikumus, nodrošinot spēcīgākus instrumentus cīņai pret cilvēku tirdzniecību, tostarp jauniem seksuālas izmantošanas veidiem, un organizētām noziedzīgām grupām, piemēram, uzlabojot pārrobežu saziņu un jo īpaši aizsargājot minoritāšu sieviešu un migranšu tiesības; uzsver, ka pieprasījuma samazināšana ir galvenais instruments cilvēku tirdzniecības novēršanai un samazināšanai, jo tā ir vērsta uz finansiāliem stimuliem; turklāt mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt centienus glābt un rehabilitēt cietušās personas;

13.uzsver, ka sabiedrības pieeja prostitūcijai ietekmē tās izpratni par dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām un sniedz vēstījumus un normas; aicina Komisiju veicināt un atbalstīt dalībvalstu centienus veikt pasākumus tādās jomās kā prevencija, prostitūcijā iesaistīto personu un jo īpaši sieviešu dekriminalizācija, pieprasījuma samazināšana, klientu sodīšana, destigmatizācija un stereotipu izskaušana un nodrošināt pietiekami finansētas, viegli pieejamas un kvalitatīvas izstāšanās programmas tiem, kuri vēlas pārtraukt prostitūciju; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka prostitūcijā iesaistītās personas tiek aktīvi iesaistītas politikas veidošanā attiecībā uz viņu tiesībām; aicina Komisiju šos centienus atbalstīt;

14.nosoda surogāciju reproduktīvās ekspluatācijas nolūkā un sieviešu ķermeņa izmantošanu finansiāla vai cita labuma gūšanai, jo īpaši attiecībā uz īpaši neaizsargātām sievietēm trešās valstīs; aicina Komisiju veikt pasākumus, kas palīdzētu izbeigt šo fenomenu;

15.aicina Komisiju nākt klaja ar ieteikumiem par ES atbalstu pētījumiem par saikni starp dzimumbalstītu vardarbību, intīmā partnera vardarbību un vēzi;

16.uzsver, ka veselība ir pamattiesības, un tāpēc ikvienam ir jābūt piekļuvei kvalitatīviem, cenas ziņā pieņemamiem un pieejamiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus sniedzot tiek ievērota pacientu informēta piekrišana un ķermeņa autonomija; mudina Komisiju nodrošināt vispārēju piekļuvi dzimumvērīgai un kvalitatīvai, uz pacientu un rezultātiem vērstai veselības aprūpei saskaņā ar visaugstākajiem standartiem sievietēm un meitenēm visā viņu daudzveidībā, jo īpaši grupām, kas saskaras ar intersekcionāliem diskriminācijas veidiem, tostarp personām ar invaliditāti un no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides, personām, kas cietušas no dzimumbalstītas vardarbības un rasistiskas attieksmes, personām ar etnisku, minoritāšu vai migrantu izcelsmi, vecāka gadagājuma cilvēkiem, LGBTIQ+, jo īpaši interseksuālām sievietēm, transpersonām un nebinārām personām, sievietēm lauku un attālos apvidos un tālākajos reģionos, grūtniecēm un mātēm, jo īpaši vientuļajām mātēm; uzsver, ka veselības aprūpes darbinieki ir jāapmāca dzimumsensitīvos veselības jautājumos un jāreaģē uz dzimumbalstītu un seksuālu vardarbību;

17.aicina Komisiju steidzami novērst dzimumu nevienlīdzību veselības jomā, tostarp risinot ar dzimumu saistītas veselības vajadzības un riskus visos dzīves posmos, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot slimībām, kas nesamērīgi ietekmē sievietes, novēršot dzimumu nevienlīdzību un aizspriedumus medicīniskajā pētniecībā, apmācībā un klīniskajos izmēģinājumos un mudinot vairāk sieviešu turpināt karjeru medicīnas jomā; aicina Komisiju nākt klajā ar īpašu rīcības plānu šo jautājumu risināšanai un turpmākās ar veselību saistītās iniciatīvas virzīt uz dzimumorientētas medicīnas koncepciju, ko ieviesusi PVO93 PVO, https://www.who.int/health-topics/gender#tab=tab_1.;

18.mudina Komisiju nodrošināt, ka jaunajā dzimumu līdztiesības stratēģijā lielāka uzmanība tiek pievērsta dzimumu līdztiesībai sabiedrības veselības jomā; aicina Komisiju balstīties uz pieaugošo izpratni par faktoriem, kas ietekmē ārstēšanas rezultātus, atbalstot vairāk un kvalitatīvāku dalītu datu vākšanu nolūkā identificēt veselības aprūpes atšķirības apakšgrupās, kas citādi varētu nebūt redzamas iedzīvotāju vidū, izstrādājot veselības intervences pasākumus apakšgrupām, kurās pastāv atšķirības, un uzraugot veselības rezultātus augsta riska iedzīvotāju grupās; norāda, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti;

19.aicina Komisiju risināt pastāvīgās psihoemocionālās veselības problēmas, ar kurām saskaras sievietes un meitenes un marginalizētas grupas, un mudina Komisiju nodrošināt vispārēju piekļuvi dzimumvērīgai psihoemocionālās veselības aprūpei un palielināt ieguldījumus veselības aprūpes iestādēs lauku apvidos, kā arī izstrādāt pielāgojamus risinājumus, piemēram, mobilās veselības klīnikas;

20.aicina Komisiju ES līmenī novērst trūkumus, nevienlīdzību un šķēršļus, kas kavē sieviešu, tostarp sieviešu no mazāk aizsargātām grupām, piekļuvi veselības aprūpei visā to daudzveidībā;

21.aicina ES dalībvalstis nodrošināt un garantēt piekļuvi būtiskiem veselības aprūpes pakalpojumiem un zālēm un aicina Komisiju palielināt ieguldījumus dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanā veselības aprūpes sistēmās; uzsver, ka visu medicīnas speciālistu un veselības aprūpes darbinieku apmācībā būtu jāiekļauj dzimumperspektīva; aicina Komisiju nodrošināt, ka nevienam, jo īpaši sievietēm ar invaliditāti, pret savu gribu netiek veikta kaitīga, invazīva vai neatgriezeniska ārstēšana, un noteikt, ka visas medicīniskās iejaukšanās ir balstītas uz katra indivīda personīgu, brīvu un pilnībā apzinātu piekrišanu;

22.mudina Komisiju izstrādāt visaptverošu ES stratēģiju, lai risinātu sieviešu ārkārtīgi specifiskās vajadzības veselības jomā katrā dzīves posmā un pievērstos faktoriem, kas ietekmē sieviešu un meiteņu veselību, tostarp iekļaujot veselības aspektu ES pusgadā;

23.uzsver, cik svarīga ir sadarbība un paraugprakses apmaiņa Eiropas līmenī, kā arī efektīva attiecīgo ES līdzekļu izmantošana, lai risinātu kopīgas problēmas veselības aprūpes jomā, un aicina Komisiju stiprināt dienestu sadarbību starp attiecīgajiem politikas dienestiem, lai nodrošinātu, ka dzimumu līdztiesība tiek sistemātiski integrēta visās ar veselību saistītajās iniciatīvās; aicina Komisiju mudināt un atbalstīt dalībvalstis tādu valsts veselības apdrošināšanas sistēmu ieviešanā vai paplašināšanā, kas piedāvā visaptverošu un cenas ziņā pieņemamu aprūpi;

24.aicina Komisiju izstrādāt dzimumsensitīvu pieeju veselības aprūpei un risināt tādus konkrētus un joprojām problemātiskus jautājumus kā psihoemocionālā veselība, vēzis, endometrioze vai mātes veselības aprūpe; aicina Komisiju izstrādāt kopīgus ES mēroga standartus pirmsdzemdību, dzemdību, pēcdzemdību vecmāšu, jaundzimušo un māšu veselības aprūpē, lai atjauninātu ES Direktīvu par vecmātes arodu94 Padomes Direktīva 80/155/EEK (1980. gada 21. janvāris) par normatīvo vai administratīvo aktu noteikumu koordinēšanu attiecībā uz vecmātes aroda sākšanu un veikšanu (OV L 33, 11.2.1980., 8. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1980/155/oj). saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un lai veselības aprūpes speciālisti varētu apmainīties ar paraugpraksi šajā jomā; aicina izveidot ES regulējumu par zāļu drošu lietošanu grūtniecības un laktācijas laikā;

25.aicina Komisiju atbalstīt veselības aprūpes sistēmas, lai izstrādātu, īstenotu un novērtētu uz dzimumu vērstas slimību profilakses stratēģijas, jo profilakse var uzlabot sieviešu un meiteņu dzīves kvalitāti; tādēļ mudina Komisiju īstenot pasākumus, kas ir balstīti gan uz profilaksi, gan palielina informētību par tiesībām piekļūt veselības aprūpes pakalpojumiem;

26.uzsver, ka ir jānovērš teritoriālās atšķirības piekļuvē veselības aprūpei, nodrošinot dzimumvērīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību lauku, attālos un mazapdzīvotos apgabalos; aicina Komisiju un dalībvalstis ieguldīt mobilajās veselības vienībās, telemedicīnā un veselības aprūpes speciālistu apmācībā un norīkošanā nepietiekami apkalpotos reģionos;

27.aicina Komisiju izveidot visaptverošu, saistošu satvaru un nodrošināt pilnīgu un vienlīdzīgu piekļuvi visiem seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumiem visiem ES iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu migrācijas vai uzturēšanās statusa; norāda, ka šie pakalpojumi un tiesības ietver cieņpilnu un kvalitatīvu dzemdniecības, ginekoloģisko, pirmsdzemdību, dzemdību un pēcdzemdību aprūpi, ko sniedz vecmātes, jaundzimušo veselības aprūpi, visaptverošu informāciju un pakalpojumus par ģimenes plānošanu, ar dzimumu saistītu aprūpi un piekļuvi aprūpei un ārstēšanai medicīniskās apaugļošanas un neauglības gadījumos, drošas un cenas ziņā pieņemamas modernas kontracepcijas metodes pēc izvēles un tiesības uz drošiem un legāliem aborta aprūpes pakalpojumiem (medicīniskā un ķirurģiskā aprūpe), vecumam atbilstošu dzimumaudzināšanu un izglītošanu par attiecībām, STI profilaksi, pēcekspozīcijas profilaksi, atklāšanas un ārstēšanas pakalpojumus, kas ir neatņemama pacientu cilvēktiesību sastāvdaļa, bez kuras nevar ievērot tiesiskumu; uzsver, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, ka šie pakalpojumi ir pieejami, cenas ziņā pieņemami un nediskriminējoši; aicina Komisiju visus sieviešu seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību pārkāpumus atzīt par vardarbības, kas saistīta ar dzimumu, veidu;

28.uzsver, ka jebkurā līdztiesības stratēģijā būtu jāpievēršas visiem ar dzimumu saistītas vardarbības veidiem, tostarp regresam un pārkāpumiem sieviešu seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību jomā; atkārtoti uzsver, ka par prioritāti ir jāuzskata piekļuve veselības aprūpes un sabiedriskajiem pakalpojumiem, jo īpaši piekļuve ar abortu saistītai aprūpei un psiholoģiskajam atbalstam, kas paredzēts vardarbībā cietušām sievietēm; aicina Komisiju piemērot sankcijas sieviešu tiesību regresa gadījumos, arī tad, kad tiek noteikti ierobežojumi attiecībā uz SRHR, piekļuvi abortu aprūpei vai dzimumaudzināšanai, šādus gadījumus uzskatot par ES vērtību pārkāpumiem, un iedarbināt samērīgus institucionālos atbildes pasākumus, tostarp pārkāpuma procedūras un sekas attiecībā uz finansējumu; aicina Komisiju izveidot uzraudzības un pārskatatbildības mehānismu, lai ātri pievērstos jebkādām regresīvām norisēm vai draudiem dzimumu līdztiesībai un visiem sieviešu tiesību, tostarp SRHR un LGBTIQ+ tiesību, pārkāpumiem dalībvalstīs, kā arī izmantot esošos mehānismus, lai novērtētu atbilstību tiesiskumam vai pamattiesībām, vai īpaši paredzētu mehānismu, un gada ziņojumā par tiesiskumu iekļaut īpašu apakšpīlāru attiecībā uz dzimumbalstītu vardarbību; aicina Komisiju mudināt un iesaistīt vīriešus kā aktīvus sabiedrotos SRHR veicināšanā, lai plašākā kontekstā pievērstos pieaugošajai gados jaunu vīriešu pretreakcijai pret gados jaunām sievietēm un meitenēm;

29.aicina dalībvalstis un Komisiju ES Pamattiesību hartā iekļaut seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītās tiesības, tostarp tiesības uz drošu un legālu aborta aprūpi, kā noteikts Parlamenta 2024. gada 11. aprīļa rezolūcijā;

30.uzsver ES pilsoņu plašo atbalstu, lai visas personas ES varētu piekļūt drošai aborta aprūpei neatkarīgi no tā, kas viņas ir vai no kurienes viņas nāk, kā to cita starpā atspoguļo sekmīgā Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) “Mana balss, mana izvēle”, kurā ES tiek aicināta pieņemt tiesību aktus, ar kuriem tiktu izveidots finanšu mehānisms, kas palīdzētu dalībvalstīm, kuras brīvprātīgi pievienojas šai politikai, nodrošināt drošu aborta aprūpi visām personām, kurām tā nav pieejama; mudina Komisiju ātri rīkoties un ievērot šo EPI prasību un izveidot finansiālās solidaritātes mehānismu starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka sievietes ES var piekļūt aborta aprūpei;

31.aicina Komisiju sniegt ieteikumus dalībvalstīm par to, kā apkarot visu veidu dzemdniecības un ginekoloģisko vardarbību, kas ietver dažādas nevērīgas, nomelnojošas, ļaunprātīgas vai kaitīgas prakses, tostarp, bet ne tikai, “vīra šuvi” (maksts kanāla sašaurināšana); aicina Komisiju veicināt informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm par dzemdniecības un ginekoloģisko vardarbību un pilnvarot EIGE izstrādāt kvantitatīvu un kvalitatīvu rādītāju kopumu, lai novērtētu dzemdniecības vardarbības izplatību un izpausmes, un piešķirt pietiekamus resursus tās novēršanai;

32.aicina Komisiju, īstenojot Direktīvu par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu, izdot skaidras pamatnostādnes par seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes sniegšanu seksuālās vardarbības upuriem saskaņā ar starptautiskajiem sabiedrības veselības un cilvēktiesību standartiem, tostarp PVO standartiem par klīnisko pārvaldību izvarošanas gadījumos;

33.atzīst, ka auglība ir būtisks sieviešu veselības aspekts, un uzsver, ka ir proaktīvi jāpievēršas ar auglību saistītiem daudzšķautņainiem faktoriem un problēmām, piemēram, tam, ka trūkst piekļuves ar auglību saistītai veselības aprūpei un ārstēšanai vai ka nav pietiekamu informācijas un atbalsta pakalpojumu; mudina Komisiju nodrošināt, ka informācija par auglības saglabāšanu ir pieejama visiem;

34.aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus un ziņot Parlamentam par to, kā tiek īstenota Direktīva par adekvātu minimālo algu95 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2041 (2022. gada 19. oktobris) par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā, OV L 275, 25.10.2022., 33. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2022/2041/oj). un Direktīva par darba samaksas pārredzamību96 Direktīva (ES) 2023/970 (OV L 132, 17.5.2023., 21. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2023/970/oj)., tostarp garantēt stingras darba samaksas ziņošanas prasības, efektīvu piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem personām, kas cietušas no diskriminācijas darba samaksas ziņā, un atbilstošas sankcijas neatbilstības gadījumos, kā arī transponēt Direktīvu par sieviešu pārstāvību uzņēmumu vadībā97 Direktīva (ES) 2022/2381 (OV L 315, 7.12.2022., 44. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2022/2381/oj).; mudina Komisiju uzraudzīt un garantēt šo direktīvu pienācīgu un savlaicīgu īstenošanu, jo tās ir ļoti svarīgas sievietēm darba tirgū un ļaus viņām izmantot vienlīdzīgas tiesības un apstākļus visā karjeras laikā;

35.uzsver, ka Parlaments stingri iebildīs pret jebkādiem mēģinājumiem atsaukt vai vājināt Direktīvu par darba samaksas pārredzamību;

36.mudina Komisiju aktīvi veicināt sieviešu ienākšanu un noturēšanu darba tirgū, veikt pasākumus, lai samazinātu nodarbinātības līmeņa atšķirības, vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirības, un ieguldīt sieviešu un meiteņu mūžizglītības programmās; aicina Komisiju noteikt ES mēroga mērķus nolūkā palielināt sieviešu līdzdalību darba tirgū; atzinīgi vērtē EIGE analīzi par galvenajiem šķēršļiem sieviešu nodarbinātībai Eiropā, tostarp šķēršļiem pilnas slodzes nodarbinātībai, jo tā dalībvalstīm nodrošina pamatu, lai novērstu strukturālos šķēršļus sieviešu nodarbinātībai; aicina Komisiju mudināt dalībvalstis nodrošināt sievietēm vienlīdzīgu piekļuvi nodarbinātībai, kas paredz tiesības un pienācīgu atalgojumu, tostarp izmantojot darba koplīguma slēgšanas sarunas; aicina Komisiju mudināt dalībvalstis veikt stingrus pasākumus, lai sodītu uzņēmumus, kas diskriminē vīriešus un sievietes un neievēro darba tiesību aktus;

37.aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt politiku un finansēšanas instrumentus, kas atbalsta sievietes, kuras atgriežas darba tirgū pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai ilgstošiem karjeras pārtraukumiem saistībā ar aprūpes pienākumiem; uzsver, cik svarīgi ir aktīvi darba tirgus pasākumi, pielāgotas pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides programmas un individualizētas darba konsultācijas, un aicina Komisiju veicināt un atbalstīt darba devējus, kas piedāvā elastīgas un kvalitatīvas nodarbinātības iespējas sievietēm, kas atgriežas; uzsver, ka ir jārisina jautājums par sieviešu, jo īpaši sieviešu ar bērniem, diskrimināciju darbavietā; aicina Komisiju nodrošināt, ka diskriminācija grūtniecības un maternitātes dēļ tiek apkarota, izmantojot elastīgu darba režīmu, kas ir pienācīgi izstrādāts un paziņots; aicina Komisiju bez turpmākas kavēšanās ierosināt tiesību aktus par tāldarba noteikumiem un tiesībām būt bezsaistē un nodrošināt, ka tas tiek darīts dzimumvērīgā veidā, nesaasinot pastāvošo dzimumu nevienlīdzību; aicina Komisiju atbalstīt dzimumsensitīvas darbavietas, lai nodrošinātu, ka sievietēm, kuras cieš no nepārnēsājamām slimībām, hroniskām slimībām, invaliditātes vai menopauzes simptomiem, ir vienlīdzīgas tiesības un iespējas piekļūt darbvietai un palikt tajā;

38.aicina Komisiju nākt klajā ar tiesisku regulējumu ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanai darba vidē, lai nodrošinātu visu darba ņēmēju aizsardzību pret dzimumbalstītu vardarbību, tostarp pret uzmākšanos, iebiedēšanu un jebkāda veida seksuālo vardarbību darbavietā; aicina dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, ratificēt SDO Konvenciju Nr. 190 par vardarbības un aizskarošas izturēšanās izskaušanu darbavietā un atzīt tiesības uz tādu darba vidi, kurā nav vardarbības un uzmākšanās, tostarp ar dzimumu saistītas vardarbības;

39.mudina Komisiju pastiprināt centienus novērst diskrimināciju, ar ko saskaras visneaizsargātākās sievietes, meitenes un personas, kuras saskaras ar intersekcionālo diskrimināciju, kā minēts nediskriminācijas iemeslu sarakstā, un personas, kuras skar darbvietu automatizācija; atkārtoti norāda, ka šīs grupas biežāk saskaras ar īpašām vai nesamērīgām darba tirgus problēmām, piemēram, augstu bezdarba līmeni, zemu atalgojumu un nestabilām darbvietām, kā arī grūtībām piekļūt darba aizsardzībai, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam un sociālajam nodrošinājumam; aicina Komisiju veicināt programmas, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas, tostarp piekļuvi vadībai un lēmumus pieņemošām amatpersonām, visiem, kas saskaras ar diskrimināciju un nenoteiktību darba tirgū; norāda, ka tas būtu jādara, cita starpā nodrošinot Nodarbinātības vienlīdzības direktīvas98 Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2000/78/oj). īstenošanu visās dalībvalstīs, stiprinot līdztiesības iestādes, kā paredzēts Direktīvā (ES) 2024/149999 Padomes Direktīva (ES) 2024/1499 (2024. gada 7. maijs) par līdztiesības iestāžu standartiem attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi pret personām neatkarīgi no viņu rases vai etniskās piederības, vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātības un profesijas jautājumos pret personām neatkarīgi no viņu reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas, vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm sociālā nodrošinājuma jautājumos un attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem un preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, un ar ko groza Direktīvas 2000/43/EK un 2004/113/EK (OV L, 2024/1499, 29.5.2024.), ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/1499/oj)., un nodrošinot piekļuvi minimālajām algām vienlīdzīgi ar citiem; uzsver, ka ir jāizstrādā mērķtiecīgas nodarbinātības un prasmju pilnveides stratēģijas sievietēm, kas vecākas par 55 gadiem, un sievietēm, kuras dzīvo lauku vai strukturāli nelabvēlīgos reģionos un saskaras ar kompleksiem šķēršļiem; aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis iekļaujošas darba tirgus politikas izstrādē, tostarp izmantojot kohēzijas politikas instrumentus un Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+);

40.aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis, reformējot pensiju sistēmas un koriģējot pensionēšanās vecumu, ņemt vērā dzimuma dimensiju un atšķirības starp sieviešu un vīriešu darba modeļiem, tai skaitā visu veidu neapmaksātu nodarbinātību, kā arī to, ka sievietēm darba tirgū ir lielāks risks saskarties ar intersekcionālu diskrimināciju; aicina Komisiju un dalībvalstis nākt klajā ar visaptverošu plānu, lai novērstu no dzimuma atkarīgas pensiju atšķirības, tostarp nodrošinot pienācīgu atbalstu bērnu aprūpei un mazinot nelabvēlīgas situācijas maternitātes dēļ, kā arī veicinot sieviešu finanšpratību un uzlabojot finanšu konsultācijas sievietēm, jo īpaši, lai mazinātu no dzimuma atkarīgas ieguldījumu atšķirības;

41.aicina Komisiju pārskatīt Sociālā nodrošinājuma direktīvu 79/7/EEK100 Padomes Direktīva 79/7/EEK (1978. gada 19. decembris) par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos, OV L 6, 10.1.1979., 24. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1979/7/oj., lai nodrošinātu, ka tā ļauj pieņemt pozitīvus pasākumus un palīdz novērst no dzimuma atkarīgas pensiju atšķirības;

42.uzsver, ka Eiropas Savienība starp uzņēmējiem ir tikai viena trešdaļa sieviešu101 Eurochambres, publikācija “Eurochambres Women Entrepreneurs Survey 2025 – Unveiling insights from the women entrepreneurs”, https://www.eurochambres.eu/publication/eurochambres-women-entrepreneurs-survey-2025-unveiling-insights-from-the-women-entrepreneurs/., un akcentē, ka ir vajadzīga mērķtiecīga rīcība, lai novērstu dzimumu nevienlīdzību uzņēmējdarbībā;

43.mudina Komisiju izstrādāt pamatnostādnes dalībvalstīm, privātajam sektoram un pilsoniskajai sabiedrībai, lai palīdzētu noteikt dzimumu līdztiesības mērķus un stratēģijas, tostarp nodrošināt vienlīdzīgas vadošu amatu iespējas ekonomikā, arī sievietēm uzņēmējām, un likvidēt šķēršļus, kas sievietēm liedz sākt uzņēmējdarbību un kļūt par uzņēmumu īpašniecēm, nolūkā samazināt dzimumu nevienlīdzību uzņēmējdarbībā; aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis šajos centienos un veicināt dzimumu līdztiesību attiecībā uz piekļuvi finansējumam, kā arī novērst pastāvīgo dzimumu nevienlīdzību uzņēmumu vadībā un inovācijā;

44.atkārtoti norāda, ka dzimumu nevienlīdzība digitālajā un mākslīgā intelekta nozarē neizbēgami rada neobjektīvus algoritmus; tāpēc aicina Komisiju veicināt dzimumu līdztiesību uzņēmumos, kas strādā mākslīgā intelekta un ar IKT saistītu darbību jomā, tostarp finansējot sieviešu vadītus projektus digitālajā sektorā un veicinot minimālā pētnieču skaita noteikšanu uzaicinājumos saistībā ar finansējuma piešķiršanu mākslīgā intelekta un IKT pētniecībai; aicina Komisiju nākt klajā ar mērķtiecīgām iniciatīvām, lai atbalstītu sievietes zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā (STEM) un motivētu meitenes apsvērt karjeru STEM, IKT un MI jomā, tostarp nosakot mērķi pētnieču līdzdalībai STEM un MI projektos, lai novērstu vispārējo prasmju un dzimumu nevienlīdzību šajā nozarē; uzsver, ka digitālās pārkārtošanās procesā ir jāatspoguļo sieviešu un neaizsargāto grupu intereses; aicina Komisiju un Eurostat uzlabot dzimumu sastāva uzraudzību STEM profesijās, piemēram, veselības aprūpes darbinieku vidū;

45.uzsver, ka pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm kā iedzīvotājiem un ekonomikas dalībniekiem ir gan ētiska, gan ekonomiska prasība un ka efektīvas un taisnīgas “prasmju savienības” izveidei ir vajadzīgi īpaši centieni, lai likvidētu šķēršļus, kas pašlaik ierobežo dalību darba tirgū, jo īpaši attiecībā uz sievietēm; mudina Komisiju veicināt sieviešu saimniecisko darbību un nodrošināt vienlīdzību visos līmeņos ikvienas personas profesionālajā dzīvē ES, jo tā ir ieguvums Eiropas sabiedrībai, ekonomikai un darba videi, ņemot vērā, ka dzimumu līdztiesība ir priekšnoteikums Eiropas panākumiem, konkurētspējai un ilgtspējīgai izaugsmei; mudina Komisiju nodrošināt, ka priekšlikumi par regulējuma vienkāršošanu nav pretrunā mērķim panākt dzimumu līdztiesību;

46.norāda, ka praksē ir jāpiemēro ES tiesību aktos nostiprinātais princips par vienādu darba samaksu par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu; aicina Komisiju novērst darba samaksas sistēmiskās atšķirības, ko rada tas, ka darbs nozarēs, kurās dominē sievietes, piemēram, aprūpes, veselības aprūpes, izglītības un mazumtirdzniecības nozarēs, netiek atzīts un ir par zemu novērtēts; prasa pieņemt saistošus ES pasākumus, lai nodrošinātu arī vienādu darba samaksu par vienādi vērtīgu darbu un uzlabotu darba apstākļus par zemu novērtētās nozarēs, kurās dominē sievietes; tādēļ mudina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm un sociālajiem partneriem, lai izstrādātu dzimumneitrālus darba novērtēšanas instrumentus un kritērijus, kas ļautu ES mērogā definēt un salīdzināt “darba vērtību”, lai taisnīgāk novērtētu un atalgotu darbu, kas veikts nozarēs, kurās dominē sievietes; norāda, ka tas būtu jādara, nodrošinot darba koplīguma slēgšanas tiesības, stiprinot darba inspekcijas un garantējot sieviešu vienlīdzīgu pārstāvību sociālajā dialogā;

47.aicina Komisiju un dalībvalstis efektīvi pievērsties joprojām pastāvošajai vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībai, tostarp novirzot ESF+ līdzekļus, lai atbalstītu dzimumu stereotipu apkarošanu izglītībā un darba konsultācijās, un veicinot daudzveidības hartas un iniciatīvas privātajā un publiskajā sektorā;

48.aicina Komisiju gaidāmajā nabadzības apkarošanas stratēģijā iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu strukturālajai nabadzībai; mudina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt ekonomiskos un sociālos pasākumus, lai novērstu sieviešu nabadzību un sieviešu sociālo atstumtību, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi pienācīgiem un cenas ziņā pieejamiem mājokļiem, enerģijai un transportam; uzsver, ka tiesības uz pienācīgu un cenas ziņā pieejamu mājokli ir pamattiesības, kas jāaizsargā un jāatzīst par priekšnoteikumu citu pamattiesību izmantošanai; atgādina, ka sakarā ar nevienlīdzīgu mājokļu pieejamību daudzas sievietes ir spiestas dzīvot necienīgās un nedrošās situācijās, kurās draud bezpajumtniecība un vardarbība; aicina Komisiju to ņemt vērā gaidāmajā ES plānā par cenas ziņā pieejamiem mājokļiem un īpašu uzmanību pievērst ar dzimumu saistītas vardarbības upuru vajadzībām pēc mājokļa un pienācīgām patvēruma iespējām; uzsver, ka dalībvalstīs būtu efektīvi jāaizsargā sociālā nodrošinājuma un mājokļu pieejamība visiem, un aicina Komisiju to pastāvīgi veicināt; mudina Komisiju turpināt cīņu pret “menstruālo nabadzību”, kas ir nepietiekama piekļuve menstruālās higiēnas produktiem un sanitārajiem punktiem un skar aptuveni 10 % menstruējošo iedzīvotāju Savienībā, kā arī nesamērīgi ietekmē marginalizētas un neaizsargātas grupas, ierobežojot viņu līdzdalību sociālajā, izglītības un profesionālajā dzīvē; aicina Komisiju nodrošināt piekļuvi pieejamiem menstruālajiem produktiem un vispirms sākt ar Direktīvas 2004/113/EK pārskatīšanu, lai atceltu PVN menstruālajiem produktiem un novērstu nepamatotas cenu atšķirības, ko bieži dēvē par “rozā nodokli” un kas palielina izmaksas par veselības aprūpes produktiem un pakalpojumiem, kurus pārdod sievietēm;

49.uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt meitenēm piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, kas ir priekšnosacījums dzimumu līdztiesībai, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm un viņu tiesību pilnīgai izmantošanai; mudina Komisiju nodrošināt dzimumiekļaujošu un dažāda vecuma personu iekļaujošu piekļuvi visiem izglītības un apmācības līmeņiem, tādējādi veicinot dzimumu līdztiesību un likvidējot dzimumu stereotipus un kaitējošas sabiedrības normas, un jo īpaši atbalstīt visneaizsargātākās sievietes, meitenes un personas, kas savā izglītības ceļā saskaras ar intersekcionālu diskrimināciju; mudina Komisiju nodrošināt, ka prasmju savienība pievēršas dzimumu līdzsvara trūkuma problēmai nolūkā sniegt pilnvērtīgas iespējas visiem cilvēkiem visā ES;

50.mudina Komisiju ieguldīt pedagogu profesionālajā attīstībā, lai labāk apkarotu dzimumu stereotipus gan pirmsskolas posmā, gan pieaugušo izglītībā, profesionālajā izglītībā un apmācībā, apmācībā darbavietā, visos formālās un neformālās mācīšanās veidos, un sniegt izdevējiem pamatnostādnes par to, kā izglītības materiālos izskaust ar dzimumu saistītus aizspriedumus; aicina Komisiju veicināt obligātas apmācības programmas visiem izglītības nozarē strādājošajiem, tostarp ikdienējās mācīšanās nozarē strādājošajiem un brīvprātīgajiem, un veicināt arī drošu infrastruktūru, konfidenciālus ziņošanas mehānismus un disciplinārus pasākumus;

51.aicina Komisiju atzīt uz piekrišanu balstītu, visaptverošu, zinātniski precīzu un vecumam atbilstošu tādu dzimumaudzināšanu un izglītību par attiecībām, kas pamatojas uz cilvēktiesībām un dzimumu līdztiesību un ir galvenais elements dzimumu stereotipu izskaušanā un kaitīgas uzvedības novēršanā, un izstrādāt dalībvalstīm paredzētas ES pamatnostādnes šādai izglītošanai; norāda, ka mērķim vajadzētu būt sniegt jauniešiem zināšanas par ķermeņa autonomiju, veselīgām attiecībām, reproduktīvo veselību un ar dzimumu saistītas vardarbības un diskriminācijas novēršanu; uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt nepilngadīgos tiešsaistē no vardarbīga un kaitīga pornogrāfiska satura;

52.mudina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai samazinātu dzimumu nevienlīdzību, jo īpaši STEM, MI un digitālajā nozarē, veicinot integrētu stratēģiju sieviešu un meiteņu izglītības stiprināšanai no agrīna vecuma šajās nozarēs; uzsver, ka šādā stratēģijā būtu jāiekļauj iniciatīvas, kuru mērķis ir motivēt sievietes un meitenes izvēlēties STEM, un aicina Komisiju nodrošināt sievietēm vienlīdzīgu piekļuvi profesionālās apmācības kursiem, praksei un izpratnes veicināšanas kursiem šajos priekšmetos, veicinot apmācību un mūžizglītību, izplatot veiksmīgu un iekļaujošu izglītības paraugpraksi, popularizējot sieviešu lomu un mudinot sievietes iegūt zināšanas un attīstīt prasmes, kas ir būtiskas, lai viņām būtu vienlīdzīga piekļuve darba iespējām tādās jaunās jomās kā digitālā nozare, zaļā pārkārtošanās, ekonomika un uzņēmējdarbība kopumā un par prioritāti noteikt daudzveidību un iekļaušanu STEM jomā; norāda, ka arī zēni būtu jāmudina iesaistīties IVL (izglītība, veselība un labklājība) nozarē; uzsver, ka digitālajām tehnoloģijām un platformām ir īpaši būtiska nozīme sieviešu un meiteņu vispārējā izglītības un apmācības procesā, kā arī daudzās darba atlases procedūrās; pauž nožēlu par negatīvo ietekmi, ko rada nevienlīdzīga piekļuve tehnoloģijām, kas var kavēt sieviešu un meiteņu digitālās pratības attīstību; aicina Komisiju nodrošināt, lai tehnoloģiju nepieejamība nesamērīgi neietekmētu sievietes un meitenes visā viņu daudzveidībā;

53.aicina Komisiju saglabāt un turpināt izstrādāt pilnīgas neiecietības politiku attiecībā uz visiem ar dzimumu saistītas vardarbības veidiem digitālajā vidē; atgādina, ka intīmu materiālu, tostarp dziļviltojumu, kibervajāšanas, kiberuzmākšanās un kiberkūdīšanas uz vardarbību vai naida kurināšanas (naida runas), kopīgošana bez piekrišanas ir krimināli sodāma saskaņā ar Direktīvu (ES) 2024/1385 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu, un šo noziedzīgo nodarījumu definīcijas būtu pienācīgi jāievieš dalībvalstu tiesību aktos; prasa uzlabot ES mēroga sadarbību, lai atklātu digitālus ar dzimumu saistītus noziedzīgus nodarījumus, piemēram, kiberuzmākšanos un manipulētu mediju izplatīšanu bez piekrišanas, un sauktu pie atbildības par tiem; uzsver, ka ir vajadzīgas pārrobežu digitālās kriminālistikas spējas un tiesiskā apmācība; aicina Komisiju turpināt uzraudzīt un izstrādāt politiku attiecībā uz citiem ar dzimumu saistītas vardarbības veidiem tiešsaistē, jo īpaši attiecībā uz meitenēm un LGBTQI+ jauniešiem;

54.aicina Komisiju iekļaut preventīvus pasākumus un aizsardzības pasākumus visās digitālās politikas jomās, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu līdztiesībai, ar dzimumu saistītai vardarbībai un cilvēktiesībām, kā arī nepilngadīgo aizsardzībai tiešsaistē; mudina Komisiju nodrošināt riska novērtēšanas un mazināšanas pienākumu pilnīgu izpildi saskaņā ar spēkā esošajiem instrumentiem, piemēram, DPA, tostarp tā rīcības kodeksu, un Mākslīgā intelekta aktu, vienlaikus izstrādājot arī jaunus politikas priekšlikumus, piemēram, saskaņā ar Eiropas demokrātijas vairogu un Digitālā taisnīguma aktu; aicina publiski pārbaudīt ikgadējos riska novērtējumus, kas saistīti ar dzimumbalstītu vardarbību, un riska mazināšanas pasākumus, ko ieviesušas ļoti lielas tiešsaistes platformas (VLOP) un ļoti lielas tiešsaistes meklētājprogrammas (VLOSE), lai veicinātu pētniecību un labāku izpratni par šo parādību;

55.aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību tam, kā algoritmi var reproducēt un pastiprināt seksisma vai pazemojošu saturu, nosakot lielāku pārredzamību un izolējot MI ģenerētos datus pēc dzimuma, lai identificētu diskriminācijas modeļus; mudina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt politiku un īstenot izglītojošas un izpratni veicinošas programmas, kuru mērķis ir novērst un atzīt ar dzimumu saistītu vardarbību un reaģēt uz to, jo īpaši jauniešu vidū; aicina Komisiju ieguldīt pētniecībā, kas novēro dzimumu līdztiesību mediju un digitālajās nozarēs, tostarp ar intersekcionālu perspektīvu;

56.aicina Komisiju īstenot tiesības aprūpēt un tiesības saņemt aprūpi, kā atzīts Eiropas sociālo tiesību pīlāra 18. principā; uzsver, ka aprūpes darbs ir jāatzīst, jāatalgo un jāatbalsta, tostarp kā sabiedriskais labums, un prasa izveidot kvalitatīvas, cenas ziņā pieņemamas un pieejamas aprūpes sistēmas, kas nodrošina cieņu gan aprūpes saņēmējiem, gan aprūpes darbiniekiem;

57.tāpēc aicina Komisiju Eiropas Aprūpes stratēģiju pārveidot par visaptverošu Eiropas aprūpes kursu, pievēršoties gan formālajiem, gan neformālajiem aprūpētājiem (galvenokārt sievietēm abos gadījumos), un to aprīkot ar saistošiem leģislatīviem un finanšu instrumentiem, lai ieguldītu cenas ziņā pieņemamos un kvalitatīvos bērnu aprūpes pakalpojumos, izglītojošās pēcskolas programmās un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumos un nodrošinātu vispārēju piekļuvi tiem; atkārtoti norāda, ka aprūpes kursam vajadzētu būt tādai aprūpes pieejai, kas balstīta uz tiesībām, un aprūpes infrastruktūras finansēšana būtu jāveic, izmantojot progresīvus nodokļus un publisko pakalpojumu sniegšanu; uzsver, ka attiecībā uz neformālajiem aprūpētājiem ir vajadzīga ES un valstu politika, kuras mērķis ir nodrošināt finansiālu atbalstu un atelpu, apmācību, iekļaušanu pensiju un veselības aprūpes sistēmās, lai mazinātu aprūpes pienākumu negatīvo ietekmi uz sieviešu karjeru un ekonomisko neatkarību; aicina Komisiju palielināt ieguldījumus, lai uzlabotu darba apstākļus un veselības un drošības standartus aprūpes nozarē, kurā lielākā daļa darba ņēmēju ir sievietes;

58.aicina Komisiju atvieglot likumīgas iespējas aprūpes jomā strādājošām migrantēm, kuras nesamērīgi skar intersekcionālā diskriminācija, formalizēt viņu statusu, atzīt viņu kvalifikāciju un nozīmīgo ieguldījumu aprūpes sistēmās ES, nodrošināt piekļuvi kvalitatīvām darbvietām saskaņā ar gaidāmo kvalitatīvu darbvietu ceļvedi un nodrošināt viņām taisnīgus darba apstākļus, veicinot vienlīdzīgas iespējas aprūpes nozarē;

59.aicina Komisiju mudināt dalībvalstis nodrošināt Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvas un tajā ietverto pasākumu ātru un pilnīgu transponēšanu; turklāt aicina Komisiju izveidot stingrus izpildes, uzraudzības un gada ziņošanas mehānismus, kas paredzēti direktīvā, un vajadzības gadījumā sākt pārkāpuma procedūras vai citus izpildes pasākumus, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību, un piešķirt īpašu finansējumu saskaņā ar nākamo DFS, kā arī nākt klajā ar ieteikumu par ES līmeņa kvalitātes standartiem ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem, tostarp attiecībā uz personālu, apmācību un kvalitātes nodrošināšanu; aicina Komisiju pārskatīt Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvu, lai nodrošinātu tās atbilstību paredzētajam mērķim, stiprinātu to, turpinot attīstīt un paplašināt maternitātes, paternitātes un kopīgo vecāku aprūpes atvaļinājumu un uzlabojot stimulus otram vecākam izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu, tādējādi vēl vairāk aizsargājot vecākus un atvieglojot apmaksātas nodarbinātības un aprūpes pienākumu apvienošanu; mudina Komisiju pagarināt apmaksāta maternitātes un paternitātes atvaļinājuma periodus visās dalībvalstīs, veicināt nenododamu bērna kopšanas atvaļinājumu un pieņemt pasākumus, lai pārdalītu aprūpes pienākumus gan mājsaimniecībās, gan starp valsti un ģimenēm;

60.uzsver, ka neatbilstoša transporta infrastruktūra, sabiedriskā transporta savienojamības trūkums un cenas ziņā nepieejamas mobilitātes iespējas ir ar dzimumu saistīts strukturāls šķērslis sieviešu piekļuvei nodarbinātībai, izglītībai, veselības aprūpei un aprūpes pakalpojumiem, jo īpaši lauku, attālos un zemu ienākumu reģionos; aicina Komisiju un dalībvalstis kā daļu no plašākiem centieniem samazināt transporta nabadzību un veicināt teritoriālo vienlīdzību par prioritāti noteikt ieguldījumus iekļaujošās, drošās, cenas ziņā pieņemamās un ilgtspējīgās transporta sistēmās, kurās ņemti vērā sieviešu īpašie mobilitātes modeļi un vajadzības;

61.uzsver, ka ES ir jāīsteno modelis “vienlīdzīgs pelnītājs–vienlīdzīgs aprūpētājs”, lai panāktu vienlīdzīgāku dzimumu līdzsvaru attiecībā uz aprūpes pienākumiem visās ES dalībvalstīs un ES iestādēs; prasa stingri veicināt paternitātes atvaļinājumu, kas ieviests ar Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvu, kā arī palielināt informētību par ciešo saikni starp darba un privātās dzīves līdzsvara pasākumiem un vīriešu un sieviešu aprūpes atšķirībām, kas ietekmē nodarbinātības, darba samaksas un pensiju atšķirības; uzsver, ka aprūpes sniegšanas pienākumi nedrīkst būt šķērslis sieviešu karjeras attīstībai;

62.prasa ik gadu 20. martu noteikt par Eiropas Darba un privātās dzīves līdzsvara dienu, kas simboliski atspoguļotu dienas un nakts vienlīdzību pavasara periodā;

63.uzsver vides degradācijas kaitīgo ietekmi uz sieviešu un meiteņu veselību, jo īpaši perfluoralkilvielu un polifluoralkilvielu (PFAS) ietekmi, un mudina Komisiju palielināt informētību par šo saistību un visos sava darba procesos nodrošināt koordinētu un visaptverošu pieeju šai saistībai starp klimata pārmaiņām un dzimumu līdztiesību, kā arī īstenot politiku, lai novērstu pastāvīgu vides iznīcināšanu un sieviešu, meiteņu un neaizsargāto grupu veselības pasliktināšanos;

64.uzsver, ka ārpolitika, drošība un aizsardzība būtu jāsaprot to visplašākajā nozīmē, izmantojot uz cilvēku vērstu pieeju, tostarp sociālo, izglītības, vides un kultūras dimensiju, sociālo un klimatisko taisnīgumu, un visiem šiem aspektiem ir vajadzīga spēcīga demokrātija un līdztiesība, tostarp dzimumu līdztiesība; uzsver, ka ir jāīsteno programma “Sievietes, miers un drošība” kā viens no ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) pamatprincipiem, un atkārtoti norāda, ka tas ir jāņem vērā visā ar KĀDP saistītajā finansējumā, vienlaikus atzīstot plašākus drošības aspektus; aicina Komisiju izvērtēt progresu, kas panākts programmas “Sievietes, miers un drošība” īstenošanā ES līmenī, un iesniegt savus secinājumus Padomei un Eiropas Parlamentam; mudina Komisiju, pamatojoties uz izvērtējumu, nākt klajā ar rīcības plānu par turpmākiem pasākumiem saistībā ar Rīcības plānu attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību (2019.–2024. gads), pielāgojot un paplašinot to konfliktu un jaunu apdraudējumu mainīgajam raksturam un izklāstot darbības, lai panāktu dzimumu ziņā līdzsvarotu un dzimumvērīgu vadību ES lēmumu pieņemšanas līmeņos; prasa veicināt ANO Rezolūcijas Nr. 1325 īstenošanu, izmantojot valstu rīcības plānus attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību (NAP 1325-IV), un aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt sieviešu pieņemšanu darbā, noturēšanu un karjeras attīstīšanu valsts bruņotajos spēkos un civilajās misijās, kā arī integrēt dzimumperspektīvu drošības un aizsardzības politikas veidošanā, plānošanā un īstenošanā;

65.aicina Komisiju nodrošināt konsekventu un ilgtspējīgu budžeta plānošanu visām ar dzimuma aspektu saistītajām darbībām ES aizsardzības un drošības jomā, kā paredzēts ES rīcības plānā attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību; uzsver, ka ir vajadzīgs īpašs finansējums ar dzimuma aspektu saistītām darbībām kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijās, ietverot īpašu budžeta pozīciju dzimumu līdztiesības konsultantiem civilajās KDAP misijās;

66.uzsver, ka krīzes, piemēram, bruņoti konflikti, teritorijas okupācija, dabas katastrofas, humanitārās krīzes, enerģētiskā nabadzība, klimata pārmaiņas un dzīves dārdzības krīze, saasina pastāvošo nevienlīdzību; feministi, LGBTIQ+ un SRHR cilvēktiesību aizstāvji, kas strādā ar šiem jautājumiem, ir jāaizsargā, izmantojot īpašus mehānismus, jo īpaši valstīs, kurās vērojama demokrātijas lejupslīde; aicina Komisiju gaidāmajā dzimumu līdztiesības stratēģijā laikposmam pēc 2025. gada iekļaut krīžu pārvarēšanu, sagatavotību un drošību;

67.aicina Komisiju vēlreiz pārskatīt progresu, kas panākts, īstenojot pašreizējo Dzimumu līdztiesības rīcības plānu (GAP III), un turpināt īstenot mehānismu, lai izsekotu ES finansējuma apjomu dzimumu līdztiesībai, kas piešķirts un izmaksāts partnervalstīs, un ziņot par to, izmantojot GAP III; mudina Komisiju saglabāt plāna īstenošanas tempu un vērienīgumu un aicina Komisiju sākt gatavoties vērienīgam Dzimumu līdztiesības rīcības plānam laikposmam pēc 2027. gada (GAP IV), lai nodrošinātu tā savlaicīgu pieņemšanu, tostarp nākamajā priekšlikumā par DFS 2028.–2034. gadam paredzot pienācīgu finansējumu plāna īstenošanai; uzsver, ka GAP III galvenajiem principiem, proti, uz cilvēktiesībām, tostarp SRHR, balstītai pieejai, intersekcionalitātei un dzimumu līdztiesības ziņā pārveidojošai pieejai, vajadzētu būt neatņemamai GAP IV daļai un būtu jāstiprina to konkrēta īstenošana; aicina Komisiju palielināt politisko un finansiālo atbalstu dzimumu līdztiesības iniciatīvām un tādām ANO aģentūrām kā UN Women un ANO Iedzīvotāju fonds (UNFPA), īpašu uzmanību pievēršot UNFPA iniciatīvai “Piegādes partnerība”;

68.aicina Komisiju izveidot īpašu atbalsta dienestu, kas darbotos ar ES diplomātisko pārstāvniecību starpniecību trešās valstīs un kam būtu īpašas pilnvaras sniegt atbalstu sieviešu tiesību aizstāvjiem un organizācijām visā pasaulē nolūkā apkarot pret dzimumu līdztiesību vērstas kustības; mudina Komisiju un dalībvalstis atkārtoti apstiprināt savu apņemšanos attiecībā uz dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm visā pasaulē un palielināt finansējumu sieviešu organizācijām, jo īpaši globālajos dienvidos un reģionos, kuros dzimumu līdztiesība ir apdraudēta, nolūkā novērst nepilnības attīstības palīdzībā sieviešu tiesību organizācijām, ko izraisīja ASV Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) palīdzības samazinājums;

69.mudina Komisiju garantēt saskaņotību starp iekšpolitiku un ārpolitiku dzimumu līdztiesības jomā, proti, gaidāmajā dzimumu līdztiesības stratēģijā laikposmam pēc 2025. gada (GAP III un GAP IV), un nodrošināt, ka tās tiek koordinētas ar visām citām attiecīgajām esošajām un gaidāmajām stratēģijām, satvariem un rīcības plāniem, piemēram, ES stratēģiju invaliditātes jomā 2021.–2030. gadam, ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģisko satvaru, ES stratēģiju par cietušo tiesībām, LGBTIQ stratēģiju un ES rasisma apkarošanas rīcības plānu; aicina Komisiju nodrošināt lielāku pārredzamību un ieinteresēto personu iesaisti visu ar dzimumu saistīto iniciatīvu īstenošanā un sistemātiskāk iesaistīt Parlamentu šo darbību kontrolē un novērtēšanā;

70.ar bažām norāda uz satraucošo naida noziegumu un naida runas pieaugumu, kas vērsti pret sievietēm, LGBTIQ+, rasu vai etniskajām minoritātēm un citām marginalizētām grupām, un uzsver saikni starp tiesiskuma un demokrātijas standartu pasliktināšanos un pamattiesību, jo īpaši sieviešu un minoritāšu tiesību, pārkāpumiem; uzsver, ka aizsardzības pasākumu nekonsekventa īstenošana dalībvalstīs noved pie nepietiekamas aizsardzības un pakļauj noteiktas grupas lielākam diskriminācijas un vardarbības riskam; pauž bažas par progresa trūkumu līdztiesības un diskriminācijas novēršanas tiesību aktu īstenošanā dažās dalībvalstīs un mudina Komisiju šo jautājumu risināt dzimumu līdztiesības stratēģijā laikposmam pēc 2025. gada; atzinīgi vērtē to, ka ir atcelts lēmums atsaukt horizontālo diskriminācijas novēršanas direktīvu, un mudina dalībvalstis nekavējoties pieņemt tiesību aktus;

71.mudina Komisiju nodrošināt visaptverošu uzraudzības un pārskatatbildības mehānismu, lai ātri novērstu demokrātijas, sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības pastāvīgo vājināšanos, tostarp SRHR un LGBTIQ+tiesības, kas ir nesaraujami saistītas; aicina Komisiju balstīties uz esošajiem mehānismiem, lai novērtētu atbilstību tiesiskumam vai pamattiesībām, un pakāpeniski izstrādāt īpašu mehānismu, kas aptvertu visas Savienības vērtības saskaņā ar LES 2. pantu, tostarp demokrātiju, tiesiskumu, pamattiesības un cilvēktiesības, tostarp sieviešu tiesības, un kas darbotos saskaņā ar iestāžu nolīgumu starp Komisiju, Parlamentu un Padomi, nodrošinot vienotu pieeju ikgadējai uzraudzībai visās dalībvalstīs un skaidru saikni ar konkrētiem Savienības pasākumiem gadījumos, kad trūkumi joprojām nav novērsti; norāda, ka visos pasākumos regresa novēršanai būtu jāatspoguļo intersekcionāla perspektīva; mudina Komisiju veikt padziļinātu pētījumu par kustībām, kuras vēršas pret dzimumu līdztiesību, nolūkā gūt dziļāku priekšstatu par to pašreizējām darbībām un finansēšanas stratēģijām; uzsver, ka izpratnei par šo dinamiku ir izšķiroša nozīme modernas, iekļaujošas un iecietīgas Eiropas saglabāšanā;

72.ar lielām bažām uzsver tā dēvētās manosfēras paplašināšanos; uzsver, ka sociālo mediju platformu izmantotie algoritmi pastiprina ārkārtīgi mizogīnistisku saturu; mudina Komisiju izmeklēt un sodīt VPLO, kas nepilda savus pienākumus izņemt kaitīgu saturu; mudina Komisiju izpētīt pieaugošās atšķirības jaunu vīriešu un sieviešu attieksmē pret dzimumu līdztiesību, novērtēt to ietekmi uz sabiedrību, jo īpaši tiešsaistes vidē, un izstrādāt pasākumus, lai risinātu un novērstu mizogīnijas un galēji labējo vērtību pieaugumu zēnu un jaunu vīriešu vidū attiecībā uz dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām; tādēļ aicina Komisiju veicināt visaptverošu, vecumam atbilstošu dzimumaudzināšanu un attiecību izglītību skolās, stiprināt kritisko medijpratību, apkarot ar dzimumu saistītu maldinošu informāciju un dezinformāciju un novērst dzimumu stereotipus; uzsver, ka ir vajadzīga dziļāka izpratne par piespiedu celibāta fenomenu un ideoloģiju, un uzsver, cik svarīga ir profilakse, īstenojot aktīvāku politiku, lai vērstos pret šādu ideoloģiju un tās vēstījumiem, novēršot arī iespējamās psihoemocionālās veselības problēmas un drošības problēmas;

73.atgādina par izšķirošo un neaizstājamo lomu, kāda līdzsvara un atsvara sistēmā veselīgā demokrātijā ir pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO), jo īpaši sieviešu tiesību organizācijām un sieviešu cilvēktiesību aizstāvjiem, tostarp tiem, kas strādā humānās palīdzības nozarē, lai aizstāvētu un veicinātu dzimumu līdztiesību, cilvēktiesības un pamatbrīvības, jo īpaši politiskās, sociālās un institucionālās pretreakcijas laikā; aicina Komisiju atzīt, aizsargāt, nodrošināt drošību un atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, sieviešu cilvēktiesību organizācijas un aizstāvjus, feministus, LGBTIQ+ un seksuālo un reproduktīvo tiesību kustības, kam ir būtiska nozīme, atbalstot iekļaujošas politikas reformas, vēršoties pret diskriminējošu praksi un mobilizējot kopienas pamattiesību aizsardzībai ES un pasaulē; norāda, ka pret tām arvien biežāk vēršas galēji labēji un pret tiesībām vērsti dalībnieki; aicina Komisiju ES politikas pasākumos un dzimumu līdztiesības stratēģijā pēc 2025. gada kā horizontālu pīlāru iekļaut darbības un ieteikumus saistībā ar to pilsoniskās sabiedrības organizāciju aizsargāšanu un atbalstīšanu, kuras strādā pie sieviešu tiesībām, dzimumu līdztiesības un diskriminācijas novēršanas;

74.mudina Komisiju nodrošināt ilgtspējīgu un pieejamu finansējumu sieviešu tiesību organizācijām, tostarp izmantojot jauno DFS, un saglabāt un stiprināt savu apņemšanos atbalstīt, tostarp finansiāli, pilsonisko sabiedrību, izmantojot programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (CERV) un nodrošinot, ka tā joprojām ir stabils instruments, lai novērstu jaunus draudus tiesībām un brīvībām; jo īpaši aicina Komisiju saglabāt CERV kā atsevišķu programmu, kas tiek tieši pārvaldīta, un būtiski palielināt tās finansējumu, lai reaģētu uz nepietiekami finansētu PSO vajadzībām un pieaugošajiem draudiem un izaicinājumiem pilsoniskajai telpai un ES vērtībām; mudina Komisiju saglabāt programmas, kas paredzētas dzimumu līdztiesībai un sieviešu tiesībām, tostarp SRHR, kā arī īpašas sadaļas, piemēram, Daphne, kam arī turpmāk vajadzētu būt autonomai programmai ar atsevišķu budžeta pozīciju jaunajā DFS, lai apkarotu ar dzimumu saistītu vardarbību un diskrimināciju, tostarp pret LGBTIQ;

75.brīdina, ka ievērojamu daļu finansējuma, kas veicina pret dzimumu līdztiesību vērstu kustību izaugsmi visā ES, nodrošina ārvalstu dalībnieki; atkārtoti uzsver, ka visam finansējumam ir jāatbilst Savienības kopējām vērtībām, kas ir noteiktas LES 2. pantā un Pamattiesību hartā, nodrošinot, ka finansiālais atbalsts nostiprina ES demokrātiskās vērtības; aicina Komisiju pārskatīt un auditēt visu pašreizējo finansējumu, ievērojot dzimumu līdztiesības principu, saskaņā ar principu “nekaitēt”, lai nodrošinātu, ka ES līdzekļi netiek novirzīti antidemokrātiskiem un pret dzimumu līdztiesību vērstiem mērķiem un projektiem; mudina Komisiju cieši uzraudzīt, kā dalībvalstīs tiek īstenoti dalīti pārvaldītie līdzekļi, kuru mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību un atbalstīt pilsonisko sabiedrību, tostarp sieviešu nevalstiskās organizācijas, lai nodrošinātu, ka uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus šādu līdzekļu iegūšanai netiek apzināti apturēti vai liegti;

76.aicina Komisiju cieši uzraudzīt, kā dalībvalstis īsteno Eiropas Cilvēktiesību tiesas un ES Tiesas spriedumus, īpašu uzmanību pievēršot spriedumiem par dzimumu līdztiesību, nediskriminēšanu un minoritāšu tiesībām, nodrošinot, ka dalībvalstis pilnībā ievēro savas starptautiskās saistības;

77.prasa piešķirt pienācīgu finansējumu ES pētījumiem par dzimumu līdztiesību, tostarp EIGE un ES Pamattiesību aģentūrai, un to darīt, izmantojot tādus instrumentus kā dzimumu līdztiesības plānu projekti, ko finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”; prasa uzlabot metodiku, kas ļautu noteikt ne tikai ES līdzekļu saņēmējus, bet arī programmām piemītošo pārveides potenciālu; mudina Komisiju nodrošināt, ka ES līdzekļi tiek piešķirti tikai projektiem, kas atbilst ES pamattiesībām un principiem, tostarp dzimumu līdztiesībai, SRHR pieejamībai un ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanai; mudina Komisiju nodrošināt taisnīgu un sociāli godīgu pārkārtošanos, kas darbojas visu labā, izstrādājot dzimumu līdztiesības ziņā pārveidojošu intersekcionālu stratēģiju, lai risinātu galvenos jautājumus, un uzsver, ka ir jāpalielina ieguldījumi būtiskos sociālajos pakalpojumos, lai veicinātu sieviešu neatkarību, līdztiesību un emancipāciju;

78.atzīst, ka daudzas sievietes saskaras ar intersekcionālu nevienlīdzību un diskrimināciju ES, un mudina Komisiju turpināt attīstīt intersekcionalitātes kā transversāla principa piemērošanu jaunajā dzimumu līdztiesības stratēģijā laikposmam pēc 2025. gada un visos leģislatīvajos un neleģislatīvajos pasākumos;

79.mudina Komisiju un dalībvalstis iekļaut intersekcionalitāti visās politikās, kas saistītas ar dzimumu līdztiesību, tādējādi atzīstot, ka ar dzimumu saistītu vardarbību un diskrimināciju pastiprina arī citi faktori, piemēram, vecums, rase, etniskā izcelsme, minoritātes, invaliditāte un seksuālā orientācija, un ka šo faktoru krustošanās rada vairākus unikālus diskriminācijas veidus, kuru novēršanai vajadzīgi mērķtiecīgi un kontekstuāli pasākumi;

80.aicina Komisiju nodrošināt, ka pasākumi aptver visu ES teritoriju un nodrošina efektīvus instrumentus, lai novērstu reģionālās atšķirības dzimumu līdztiesības jomā gan starp ES dalībvalstīm un to reģioniem, gan to iekšienē; uzsver, ka šiem pasākumiem vajadzētu būt pielāgojamiem un pietiekamiem resursiem, lai novērstu dzimumu nevienlīdzību, ņemot vērā katrā reģionā pieejamos resursus, pieejamību un progresa līmeni;

81.pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz sieviešu būtisko lomu lauku apvidos savu kopienu un lauksaimniecības dzīvotspējas saglabāšanā, viņu ieguldījums bieži vien netiek atzīts un viņas joprojām saskaras ar daudzām problēmām, tostarp ierobežotām nodarbinātības iespējām, sliktāku piekļuvi pakalpojumiem, mazāk attīstītu infrastruktūru un nepietiekamu pārstāvību lēmumu pieņemšanā; aicina Komisiju izveidot un īstenot apakšprogrammas un pasākumus, kas paredzēti sievietēm lauku apvidos;

82.aicina Komisiju uzlabot un atbalstīt Padomes sastāvu dzimumu līdztiesības jautājumos, pulcējot par dzimumu līdztiesību atbildīgos ministrus un valsts sekretārus, kas nodarbojas ar sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības jautājumiem, lai īstenotu kopīgus un konkrētus pasākumus, tostarp ar Padomes prezidentūru starpniecību, un nodrošinātu, ka dzimumu līdztiesības jautājumi tiek apspriesti visaugstākajā politiskajā līmenī;

83.mudina Komisiju uzraudzīt un veicināt Direktīvas par līdztiesības iestāžu standartiem (Direktīva (ES) 2024/1499) ātru īstenošanu un nākt klajā ar ieteikumu dalībvalstīm par to darbības standartiem un uzdevumiem, lai atvieglotu direktīvas pareizu transponēšanu un nodrošinātu līdztiesības iestāžu izveides saskaņošanu visā Savienībā; uzsver, cik svarīga ir ES pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, un aicina Komisiju nekavējoties rīkoties, lai panāktu šā mērķa sasniegšanu, un pieprasīt ES Tiesas juridisko atzinumu;

84.atzinīgi vērtē EIGE konstruktīvo sadarbību un īpašo darbu, kam ir izšķiroša nozīme pienācīgā datu vākšanā, salīdzināmu dalītu datu analīzē, pētījumu un norādījumu sniegšanā ES iestādēm un dalībvalstīm, kā arī ar dzimumu saistītu ES tiesību aktu īstenošanas uzraudzībā visās ES dalībvalstīs; aicina Komisiju nodrošināt, ka EIGE ir pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi un spējas, lai varētu efektīvi veikt savus uzdevumus; atgādina, ka EIGE ir saskāries ar pastāvīgām problēmām saistībā ar darbinieku trūkumu, ko vēl vairāk saasināja straujais tehniskās palīdzības pieprasījumu pieaugums; tādēļ prasa, lai EIGE tiktu piešķirti jauni pagaidu darbinieki;

85.aicina Komisiju dzimumu līdztiesības stratēģijas laikposmam pēc 2025. gada sagatavošanā un īstenošanā aktīvi apspriesties un iesaistīt sievietes un meitenes visā viņu daudzveidībā, tostarp ar pārstāvības organizāciju starpniecību;

86.aicina Komisiju atzīt PSO un dažādu līmeņu dalībnieku, piemēram, lauku kopienu, vietējo rīcības grupu, vietējo un reģionālo pašvaldību, kā arī akadēmisko aprindu un iestāžu, piemēram, Reģionu komitejas, svarīgo lomu dzimumu līdztiesības īstenošanā; tādēļ aicina Komisiju ievērot iekļaujošu pieeju un cieši iesaistīt visas šīs ieinteresētās personas, kas palīdzētu sasniegt mērķus, kuri noteikti dzimumu līdztiesības stratēģijā laikposmam pēc 2025. gada;

87.uzsver, ka ir svarīgi sadarboties ar šīs jomas ekspertiem; aicina Komisiju arī nodrošināt, ka dzimumu līdztiesības politika tiek pienācīgi finansēta un atbalstīta vietējā un reģionālā līmenī un ka ES kohēzijas un atveseļošanas fondos ir iekļautas prasības attiecībā uz skaidriem dzimumu līdztiesības mērķiem, lai nodrošinātu, ka reģionālā attīstība palīdz mazināt dzimumu nevienlīdzību, nevis to saasināt, jo tā tieši skar virkni jomu, kas ietekmē dzimumu līdztiesību, piemēram, nodarbinātību, izglītību, aprūpes infrastruktūru, veselību, atbalstu sievietēm, kas cietušas no vardarbības, un dzimumsensitīvu pilsētplānošanu un transportu;

88.aicina Komisiju sadarbībā ar EIGE un Eurostat nodrošināt un uzlabot salīdzināmu pēc dzimuma dalītu datu regulāru, uzticamu un pienācīgu vākšanu, ziņošanu un analīzi ES un dalībvalstu līmenī; aicina Komisiju izstrādāt kopīgu izsekošanas metodiku datu vākšanai, ja tāda nav pieejama, un uzsver, ka ir jāizstrādā horizontālas ES definīcijas, lai atvieglotu ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtēšanu Savienības politikas jomās; aicina Komisiju jo īpaši uzlabot datu vākšanu par dzimumbalstītas vardarbības, tostarp feminicīda, izvarošanas un citas seksuālas vardarbības, novēršanu, kriminālvajāšanu un sodīšanu par to, reģistrējot visaptverošus un salīdzināmus datus gan par cietušajiem, gan par vainīgajiem, kas sadalīti pēc dzimuma, vecuma grupas, cietušās personas un likumpārkāpēja attiecībām un nodarījuma veida, kā uzskaitīts Direktīvā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu, un, ja iespējams, ari datus par dzimumu, dzimumidentitāti, rasi vai etnisko izcelsmi, seksuālo orientāciju, dzimumpazīmēm, invaliditāti un pilsonības statusu, un nodrošināt, ka dati tiek regulāri pārskatīti un izmantoti, lai sniegtu informāciju politikas veidošanai, resursu sadalei un citiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst un apkarot seksuālu un citu ar dzimumu saistītu vardarbību; mudina dalībvalstis sadarboties ar pilsonisko sabiedrību, lai nodrošinātu noziedzīgos nodarījumos cietušo tiesību ievērošanu un izstrādātu konkrētus politikas pasākumus;

89.uzsver, ka priekšnoteikums dzimumu līdztiesības politikas izstrādei ir atbilstošu resursu piešķiršana un Dzimumu līdztiesības stratēģijas laikposmam pēc 2025. gada īstenošana;

90.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.