1.atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar savām saistošajām saistībām un pēc Parlamenta atkārtotajiem aicinājumiem Komisija ir izstrādājusi izmēģinājuma metodiku ar dzimumu līdztiesību saistīto izdevumu izsekošanai un mērīšanai programmu līmenī DFS 2021.–2027. gadam, lai uzlabotu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu Komisijas budžeta procesā un sekmētu to, kā politikas izstrāde un resursu piešķiršana veicina dzimumu līdztiesības mērķu sasniegšanu;

2.norāda, ka saskaņā ar pašreizējo metodiku Komisija piešķir programmām atšķirīgus vērtējuma rezultātus, pamatojoties uz novērtējumu par to ieguldījumu dzimumu līdztiesībā pēc iespējas detalizētākā intervences līmenī, iegūstot šādu vērtējumu:a)2 punkti – intervences pasākumiem, kuru galvenais mērķis ir uzlabot dzimumu līdztiesību;b)1 punkts – intervences pasākumiem, kuros dzimumu līdztiesība ir svarīgs un apzināts mērķis, bet ne galvenais šo pasākumu iemesls;c)0 – intervences pasākumiem bez konkrēta mērķa, citiem vārdiem sakot, intervencēm, kurām nav būtiskas ietekmes uz dzimumu līdztiesību;d)0* – intervences pasākumiem ar iespējamu, bet vēl neskaidru pozitīvu ietekmi uz dzimumu līdztiesību;

3.norāda, ka metodikas pamatā ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izstrādāts dzimumu līdztiesības politikas rādītājs, kas ir kvalitatīvs statistikas instruments, ko izmanto, lai uzraudzītu un reģistrētu attīstības darbības, kuru mērķis ir dzimumu līdztiesība kā politikas mērķis un kuru Komisija piemēro visām ES budžeta izdevumu programmām dalītā, tiešā un netiešā pārvaldībā;

4.uzsver, ka Komisijas metodika atšķiras no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izstrādātā dzimumu līdztiesības politikas rādītāja, jo tā neietver vērtējumu, kas ļautu izsekot ES izdevumu iespējamo negatīvo ietekmi uz dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas mērķiem, un ievieš 0* kategoriju intervences pasākumiem ar iespējamu, bet vēl neskaidru pozitīvu ietekmi uz dzimumu līdztiesību; uzsver, ka Komisijas metodikai jebkurā gadījumā nevajadzētu radīt neparedzētas sekas, piemēram, atturēt vai atteikt investīcijas nozarēs, kas ir stratēģiskas, bet kurās tradicionāli dominē viens dzimums, tostarp aizsardzības nozarē;

5.norāda, ka šī metodika pirmo reizi tika izmantota ES 2023. finanšu gada budžeta tāmes sagatavošanas procesā, ko papildināja piemērošana ar atpakaļejošu spēku 2021. un 2022. finanšu gada budžetiem;

6.norāda, ka par 2021. finanšu gadu, kad tika publicēts saistītais gada pārvaldības snieguma ziņojums, no 352 miljardiem EUR saistībās 1 % saistību bija saņēmušas 2 punktus, 3 % saistību saņēma 1 punktu, 1 % bija saņēmušas vērtējumu 0 un 95 % — 0*vērtējumu;

7.norāda, ka 2022. finanšu gadā, kad tika publicēts saistītais gada pārvaldības snieguma ziņojums, no 321 miljarda EUR saistībās 1 % saistību bija saņēmušas 2 punktus, 9 % saistību saņēma 1 punktu, 16 % — 0 un 73 % — 0*;

8.norāda, ka par 2023. finanšu gadu, kad tika publicēts saistītais gada pārvaldības snieguma ziņojums, no 427 miljardiem EUR saistībās 2 % saistību bija saņēmušas 2 punktus, 9 % saistību saņēma 1 punktu, 69 % — 0 un 20 % — 0*;

9.norāda, ka par 2024. finanšu gadu, kad tika publicēts saistītais gada pārvaldības snieguma ziņojums, no 195 miljardiem EUR saistībās 3 % saistību bija saņēmušas 2 punktus, 17 % saistību saņēma 1 punktu, 65 % — 0 un 16 % — 0*, šos rezultātus noapaļojot uz augšu;

10.saprot, ka to saistību īpatsvara samazināšanās, kuru vērtējums gadu gaitā ir 0*, ir saistīta ar uzlabojumiem datu vākšanā un pieejamībā un Komisijas ziņošanas spējās, ļaujot tās ģenerāldirektorātiem labāk novērtēt savu programmu ieguldījumu dzimumu līdztiesībā detalizētākā līmenī;

11.turklāt saprot, ka, ņemot vērā datu ierobežoto pieejamību un ierobežotās ziņošanas spējas pirmajos finanšu gados, kuriem tika piemērota šī metodika, nav lielas pievienotās vērtības salīdzināt dažādu finanšu gadu skaitļus, pamatojoties uz gada rezultātiem, vai gūt atziņas no šādiem salīdzinājumiem;

12.norāda, ka Komisija uzskata, ka intervences, kurām piešķirts 2 vai 1 punkta vērtējums, var uzskatīt par tādām, kas veicina dzimumu līdztiesību, un ka, ņemot to vērā, 2024. gadā tika veicināta dzimumu līdztiesība 37,99 miljardu EUR vērtībā, savukārt 2021. gadā šis rādītājs bija 10,76 miljardi EUR, 2022. gadā — 37,83 miljardi EUR un 2023. gadā — 47,99 miljardi EUR;

13.norāda, ka to intervences pasākumu absolūtās vērtības samazināšanās laikposmā no 2023. līdz 2024. gadam, kuri uzskatāmi par dzimumu līdztiesību veicinošiem, ir tiešs rezultāts kopējās saistību summas samazinājumam starp šiem diviem finanšu gadiem, kas lielā mērā skaidrojams ar Atveseļošanas un noturības mehānisma saistību pakāpenisku izbeigšanu;

14.norāda, ka papildus rezultātiem, kas sniegti par katru finanšu gadu, Komisija 2024. gada ES budžeta pārvaldības un snieguma ziņojumā publicēja visu iepriekšējo rezultātu atkārtotu novērtējumu, pamatojoties uz nesenākiem un vispusīgākiem savu programmu novērtējumiem, kā rezultātā tika konstatētas kopējās tendences, kas liecina, ka attiecībā uz intervencēm laikā no 2021. gada līdz 2024. gadam, 2 % intervenču tika piešķirti 2 punkti,10 % saņēma 1 punktu, 83 % tika novērtēti ar 0 un 5 % ar 0*; turklāt norāda, ka saskaņā ar Komisijas atkārtoto novērtējumu kopumā laika periodā no 2021.–2024. finanšu gadam 12 % no ES budžeta izdevumiem ieguldīja dzimumu līdztiesības veicināšanā (ar vērtējumu 1 un 2 punkti), sasniedzot 158,4 miljardus EUR;

15.uzsver, ka ne visām ES budžeta programmām ir vienlīdzīgi rezultāti dzimumu līdztiesības kā horizontālas prioritātes integrācijas ziņā, un dažām programmām to politikas izstrādes ziņā ir daudz labāki rezultāti, piemēram, programmām 6. izdevumu kategorijā “Kaimiņattiecības un pasaule”, kurās dzimumu līdztiesība ir noteikta par transversālu prioritāti ar skaidriem mērķiem un kritērijiem, un konkrētām programmām citās izdevumu kategorijās, piemēram, pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, kas, pateicoties prasībai ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā, ne tikai veicina dzimumu līdztiesību, bet arī pozitīvi ietekmē dalībvalstu praksi, īstenošanas posmā valsts līmenī izmantojot šķērskontamināciju;

16.pauž nožēlu par to, ka izmantotā metodika nevar pienācīgi novērtēt ES iestāžu un struktūru administratīvos budžetus, jo tā ir uzraudzības instruments, kas īpaši izstrādāts darbības budžetiem;

17.norāda, ka metodikas darbības joma ir ierobežota, jo tā pienācīgi neaptver programmu sekundāro vai netiešo ietekmi uz dzimumu līdztiesību, iespējamo negatīvo ietekmi vai intersekcionālās dimensijas, kas vajadzīgas visaptverošam politikas ietekmes novērtējumam;

18.turklāt norāda, ka nav pietiekami apsvērta programmu iespējamā negatīvā ietekme uz dzimumu līdztiesību, jo īpaši tādās nozarēs kā konkurētspēja, aizsardzība un sagatavotība; uzsver, ka dzimumu līdztiesības veicināšanai nevajadzētu ierobežot vai samazināt investīcijas kritiski svarīgās nozarēs; aicina Komisiju ierosināt konkrētus pasākumus, lai uzlabotu dzimumu līdztiesību, vienlaikus nodrošinot, ka netiek negatīvi ietekmēti investīciju lēmumi;

19.pauž nožēlu par to, ka metodikas ex post pieeja padara to nespējīgu strukturāli ietekmēt politikas izstrādi ex ante posmā vai finanšu resursu vākšanu un piešķiršanu, kas ir būtiski, lai pienācīgi integrētu dzimumu līdztiesību ES programmās;

20.norāda, ka papildus dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas metodikai, ko piemēro ES budžetam, dažu ES programmu juridiskajā pamatā dzimumu līdztiesība ir integrēta, bet citu — nē;

21.norāda, ka, lai gan Komisijas divējādā pieeja dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai – izsekot ES budžetu un noteikt programmu juridiskos pamatos paredzētos mērķus – ir noderīgs satvars, šī pieeja ir sadrumstalota un neietekmē visas programmas vienādi, tādējādi mazinot ES pieejas dzimumu līdztiesībai saskaņotību;

22.ņem vērā Komisijas izvērtējumu par dzimumu līdztiesības aspektu ES budžetā Ietekmes novērtējuma ziņojums, kas pievienots Komisijas priekšlikumam regulai, ar ko nosaka budžeta izdevumu apsekošanas un snieguma satvaru un citus horizontālus noteikumus Savienības programmām un darbībām (COM(2025)0545). un piekrīt viedoklim, ka atlikušajos 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas gados pirmām kārtām vajadzētu turpināt programmu izvērtēšanu, lai labāk aptvertu to ieguldījuma apjomu dzimumu līdztiesībā un izdarītu secinājumus par to īstenošanu, attiecīgi piemērojot kopš 2023. gada ieviesto izvērsto, pēc dzimuma sadalīto datu ziņošanu; uzsver, ka ir vajadzīga ciešāka sadarbība ar visām dalībvalstīm, lai saskaņotu metodiku un novērstu jebkādu to pieeju sadrumstalotību, kā arī lai uzlabotu datu vākšanu, apkopošanu un ziņošanu;

23.atzīst — lai gan Komisijas izstrādātā metodika ir noderīgs instruments, lai novērtētu ES budžeta ieguldījumu dzimumu līdztiesībā, tai ir ierobežojumi, kas mazina tās spēju radīt pārveidojošu ietekmi; uzsver, ka šajā sakarībā ir svarīgi nodrošināt datu pieejamību un tādu snieguma rādītāju izmantošanu, kas būtu konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, reālistiski un ar noteiktu termiņu (SMART);

24.uzsver – tā kā ES budžetu ietekmē daudzas krīzes un politisko prioritāšu maiņa, ir būtiski, lai dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā tiktu ex ante samērīgi iekļauta programmu budžeta cikla pamatā, tostarp tādās jaunās prioritārās jomās kā konkurētspēja, aizsardzība un sagatavotība;

25.aicina Komisiju izstrādāt pilnvērtīgu un visaptverošu pieeju dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta plānošanā un īpašu un visaptverošu metodiku attiecībā uz ES budžetu, kas pilnībā jāīsteno jau nākamā plānošanas perioda sākumā un kam piemīt pārveides potenciāls, kuru nodrošina tā spēja ietekmēt visu budžeta ciklu un risināt šajā rezolūcijā apzinātos jautājumus, lai nodrošinātu ES līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību;

26.uzsver, ka papildus DFS visos instrumentos, kas pieņemti saskaņā ar LESD 122. pantu, attiecīgā gadījumā būtu jāpiemēro arī noteikumi par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu un budžeta plānošanas noteikumi, nemainot programmu mērķus, atbilstības vai piešķiršanas kritērijus, kas jau noteikti nozaru tiesību aktos, lai visaptverošā un konsekventā veidā sekotu līdzi ES ieguldījumam dzimumu līdztiesības veicināšanā visos finansēšanas instrumentos;

27.aicina Komisiju saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm veikt sistemātiskus ex ante ietekmes novērtējumus, kuros analizēta arī ES politikas un fiskālās politikas pasākumu, tostarp nodokļu shēmu un valsts atbalsta programmu, konkrētā ietekme uz dzimumu līdztiesību, lai apzinātu un mazinātu dzimumu nevienlīdzību; uzsver, ka būtu rūpīgi jāapsver arī uzlabotas dzimumu līdztiesības sociālā un ekonomiskā ietekme, vienlaikus ņemot vērā administratīvās izmaksas maziem un vidējiem uzņēmumiem;

28.atgādina, ka visiem ES tiesību aktu priekšlikumiem ir jāatbilst ES primārajiem tiesību aktiem, tostarp dzimumu līdztiesības principam; aicina Komisiju stiprināt savus ex ante ietekmes novērtējumus, lai, sagatavojot tiesību aktu priekšlikumus, rūpīgi apsvērtu un līdz minimumam samazinātu jebkādu iespējamo negatīvo ietekmi uz dzimumu līdztiesību ES;

29.mudina Komisiju kā standarta daļu ES likumdošanas procedūrās izveidot dzimumu līdztiesības aizsardzības mehānismu, kas prasītu obligātu pārskatīšanu, kurš, balstoties Revīzijas palātas analīzi, liecina, ka apdraud ES dzimumu līdztiesības stratēģiju un mērķus;

30.pauž nožēlu par dzimumu līdzsvara trūkumu ierēdņu un politisko pārstāvju vidū gan ES, gan dalībvalstu līmenī, kas savukārt ietekmē dzimumu līdztiesības principu apliecinājumu;

31.aicina Komisiju izvērtēt iespēju ieviest papildu dzimumu paritātes pasākumus vadības līmenī, lai nodrošinātu, ka visi dzimumi ar mērķtiecīgu atbalsta shēmu palīdzību ir pietiekami iesaistīti politikas veidošanā;

32.aicina Komisiju nodrošināt, ka minimāla ES budžeta daļa tiek veltīta dzimumu līdztiesībai kā galvenajam mērķim (kas saskaņā ar pašreizējo metodiku atbilst 2 punktiem);

33.aicina Komisiju izvērtēt iespēju nākamajā plānošanas periodā paredzēt kvantitatīvu mērķi attiecībā uz noteiktu ES budžeta daļu, lai veicinātu dzimumu līdztiesību (kas pašreizējā metodikā atbilst vai nu 2 punktu, vai 1 punkta vērtējumam), norādot, ka līdzīgi mērķi ir izrādījušies noderīgi ES klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķu integrēšanai;

34.aicina Komisiju un Padomi sarunās par nākamās paaudzes programmām ievērot pārskatītās Finanšu regulas noteikumus, proti, ka programmas un darbības, ja tas ir iespējams un lietderīgi saskaņā ar attiecīgajiem nozaru noteikumiem, būtu jāīsteno, ņemot vērā dzimumu līdztiesības principu un saskaņā ar atbilstošu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas metodiku;

35.uzskata, ka saskaņā ar pārskatīto Finanšu regulu ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka nākamās paaudzes programmās ir iekļauti mērķi, kas attiecīgā gadījumā ļauj vākt pēc dzimuma sadalītus datus un apkopot šādus datus visās attiecīgajās programmās; aicina Komisiju turpināt izstrādāt un uzlabot savu metodiku, lai sekotu līdzi ES budžeta ieguldījumam dzimumu līdztiesībā, cita starpā sistemātiski izmantojot digitālos rīkus, piemēram, mākslīgo intelektu, lai uzlabotu datu vākšanu, apkopošanu un starpprogrammu analīzi;

36.aicina visus attiecīgos dalībniekus, tostarp Padomi, Komisiju, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un citus attiecīgos partnerus, censties nākamajā plānošanas periodā īstenot dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā;

37.aicina Komisiju intervences pasākumiem, kas veicina dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, veltīt lielāku daļu ES ārējām darbībām paredzētā budžeta un nākamajā DFS vēl 25 % no ES ārējās finansēšanas instrumentiem atvēlēt dzimumu līdztiesības kā galvenā mērķa veicināšanai; turklāt aicina Komisiju izveidot īpašu fondu dzimumu līdztiesības veicināšanai visā pasaulē un nodrošināt, ka tā atbalstītās darbības ir vērstas uz seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību pieejamību, sieviešu līdzdalības palielināšanu lēmumu pieņemšanā, atbalstu vietējām sieviešu vadītām nevalstiskajām organizācijām un palīdzību vietējām cilvēktiesību aizstāvēm sievietēm;

38.aicina Komisiju noteikt skaidrus mērķus nākamajai DFS, lai palīdzētu mazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirības un risinātu sieviešu nabadzības problēmu, tostarp uzlabojot bērnu aprūpes pakalpojumus;

39.aicina Komisiju nodrošināt, ka ES finansētās programmas aizsargā un veicina sieviešu tiesības, īpašu uzmanību pievēršot piekļuvei valsts veselības aprūpei, bērnu aprūpei un seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un tiesībām;

40.aicina ES iestādes saskaņā ar Direktīvas par darba samaksas pārredzamību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/970 (2023. gada 10. maijs) par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu (OV L 132, 17.5.2023., 21. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2023/970/oj). principiem analizēt iespējamās vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības un ziņot par tām, un vajadzības gadījumā veikt atbilstīgus pasākumus; atkārtoti aicina ES iestādes, struktūras, birojus un aģentūras uzlabot dzimumu līdzsvaru, jo īpaši augstākās vadības līmenī; aicina ES iestādes, struktūras, birojus un aģentūras veikt analīzi, lai noteiktu jomas cilvēkresursu ciklā — no pieņemšanas darbā līdz piekļuvei paaugstināšanai amatā —, kurās šādi uzlabojumi ir visvairāk vajadzīgi, un izpētīt iespēju īstenot turpmākus pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk panāktu dzimumu līdzsvaru;

41.atzīst pastāvīgās dzimumu atšķirības vairākās nozarēs, kurās tradicionāli dominē viens dzimums; aicina Komisiju budžeta plānošanā ievērot dzimumu līdztiesības principu, lai nodrošinātu un uzraudzītu nediskriminējošus nosacījumus attiecībā uz visu dzimumu piekļuvi nepieciešamajām prasmēm un izglītības programmām, un uzlabot dzimumu līdztiesību šajos konkrētajos sektoros, lai palielinātu nozares konkurētspēju; aicina īpašu uzmanību pievērst uzņēmējām, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos un jaunuzņēmumos, cita starpā veicot īpašu uzraudzību tādās programmās kā InvestEU un “Apvārsnis Eiropa”; aicina ieviest stingrākus uzraudzības un ziņošanas mehānismus, lai nodrošinātu, ka līdzekļi patiešām dod labumu sievietēm un marginalizētām grupām;

42.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.