1.iesaka Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos:- a)paust nosodījumu par pieaugošo Arktikas militarizāciju, īpaši ņemot vērā Krievijas plašo militāro pārstrukturēšanu un Jūras kolēģijas izveidi, kas līdz ar Ķīnas skaidri paustajām interesēm Arktikā ir vēl vairāk saasinājušas reģionālo spriedzi un mazinājušas stabilitāti šajā reģionā;
- b)cieši uzraudzīt Ķīnas pieaugošās stratēģiskās intereses un darbības Arktikas reģionā saistībā ar “polāro zīda ceļu”; atzīt, ka Ķīnas pasludinātais mērķis līdz 2030. gadam kļūt par “polāru lielvaru”, kā arī tās klātbūtnes paplašināšana, īstenojot pētniecības misijas, veicot stratēģiskas investīcijas infrastruktūrā un attīstot divējāda lietojuma partnerības, var apdraudēt iedibinātos pārvaldības principus;
- c)ņemt vērā visus iespējamos apdraudējuma scenārijus, kas saistīti ar situāciju Ukrainā, tostarp Krievijas klātbūtnes iespējamo nostiprināšanos Arktikā gadījumā, ja konflikts Ukrainā tiek iesaldēts; tādēļ pilnībā nodrošināt ES sankciju piemērošanu divējāda lietojuma tehnoloģiju eksportam, kas paredzētas Krievijas militārajai ekspansijai Arktikā, vienlaikus atbalstot Ukrainas iesaisti Arktikas pārvaldības struktūrās, tostarp izredzes iegūt novērotājas statusu attiecīgajos forumos; pastiprināt sankcijas pret ēnu flotes kuģiem, kas izmanto izdevīguma karogus, lai izvairītos no sankcijām Arktikā; uzlabot sankciju uzraudzības un izpildes mehānismus, tostarp īstenojot starptautisko sadarbību, lai nodrošinātu, ka ostas un apdrošināšanas sabiedrības šos kuģus iekļauj melnajā sarakstā; prasīt karoga valstīm uzņemties pilnu atbildību par vides un drošības standartu ievērošanu;
- d)pilnībā apzināties GIUK kā jūras tranzīta koridora nozīmi un tā ciešo saistību ar ES interesēm, kā arī ņemt vērā riskus, kas saistīti ar šī reģiona kļūšanu par pelēkās zonas darbību norises vietu; sadarbībā ar konstruktīviem partneriem attiecīgi stiprināt šo valstu un teritoriju institucionālo noturību;
- e)sadarboties ar dalībvalstīm un NATO sabiedrotajiem, lai stiprinātu atturošas reaģēšanas spējas, tostarp uzlabojot ES un NATO stratēģiskos dialogus par situāciju Arktikā un izlūkdatu apmaiņu un rīkojot kopīgas uz aizsardzību vērstas mācības Tālajos Ziemeļos, kuru pamatā būtu Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas 2023. gadā rīkotās mācības “Arctic Challenge” un Dānijas vadītās militārās mācības “Arctic Light 2025”; stiprināt sadarbību ar NATO struktūrām un Eiropas Izcilības centru hibrīddraudu novēršanai, lai veidotu noturību un izstrādātu kopīgus standartus infrastruktūras aizsardzībai Arktikā; padziļināt praktisko ES un NATO sadarbību Arktikā tādās tām būtiskās jomās kā jūrlietu situācijas apzināšana, kritiskās infrastruktūras aizsardzība, loģistika un meklēšanas un glābšanas operāciju sadarbspēja; palielināt modrību ES sadarbībā ar ārējiem partneriem un izveidot ES līmeņa drošības pārbaudes mehānismus attiecībā uz ārvalstu pētniecības un infrastruktūras projektiem Arktikā;
- f)vienlaikus strādāt pie tā, lai nepieļautu ģeopolitisko konfliktu izplatīšanos šajā reģionā, uzņemoties nozīmīgāku lomu Arktikā, un visaptveroši pārskatīt politiku attiecībā uz Arktiku, atsakoties no novecojušā Arktikas īpašā statusa jēdziena un to turpmāk izmantojot kā pieeju jaunu uzdevumu izvērtēšanai pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā;
- g)ņemot to vērā, nodrošināt, ka ES darbības Tālajos Ziemeļos papildina NATO 2022. gada stratēģisko koncepciju un Savienība gūst labumu no alianses pastiprinātas klātbūtnes jūrā; veicināt NATO un ES sadarbības koordināciju konfliktsituāciju nepieļaušanai un kopīgu situācijas izpratni un stiprināt sadarbspēju starp ES dalībvalstīm un citiem NATO sabiedrotajiem Arktikā drošības, jūras uzraudzības, meklēšanas un glābšanas operāciju un kritiskās infrastruktūras aizsardzības jomā;
- h)vērst uzmanību uz to, ka Eiropas Arktikas reģions kopā ar Baltijas jūras reģionu veido vienotu un savstarpēji saistītu telpu ar kopīgiem uzdevumiem un interesēm; atzīt, ka ES darbības Arktikā ir jāsaskaņo ar ES attīstības darbībām, kas tiek īstenotas ES ziemeļaustrumu pierobežas reģionos, un tās jāatbalsta, lai maksimāli palielinātu to ietekmi;
- i)ņemot vērā iepriekš minēto un nesenos incidentus Baltijas jūrā, kas saistīti ar Krievijas ēnu flotes un Ķīnas kuģiem, ievērojami stiprināt būtiskas zemūdens infrastruktūras, jo īpaši zemūdens kabeļu un cauruļvadu, aizsardzību Arktikā, tostarp Grenlandes tuvumā, un pastiprināt sankciju un pretpasākumu piemērošanas regulējumu; ievērot un izpildīt UNCLOS 112.–115. pantā noteiktos pienākumus, kas ir būtiski, lai aizsargātu Eiropas digitālo un enerģētisko savienojamību no ģeopolitiskas ietekmes radītiem traucējumiem; izstrādāt ES un EEZ stratēģiju, lai uzraudzītu Ķīnas un Krievijas sadarbību Tālajos Ziemeļos un veiktu attiecīgus pretpasākumus, ņemot vērā, ka šāda sadarbība var apdraudēt kuģošanas brīvību un starptautisko tiesību ievērošanu;
- j)atbalstīt kopīgu kiberdrošības un noturības standartu ieviešanu zemūdens kabeļiem, izkraušanas vietām un kritiskajai digitālajai infrastruktūrai Arktikā, tostarp izstrādājot kopīgus riska novērtējumus, nosakot ziņošanas par incidentiem prasības, veicot periodiskas noturības pārbaudes un vienlaikus atzīstot to stratēģisko nozīmi ES atvērtai stratēģiskajai autonomijai;
- k)vērsties pret hibrīdapdraudējumiem, piemēram, kiberuzbrukumiem, GPS signāla slāpēšanu un viltošanu un zemūdens kabeļu bojāšanu, ieviešot nepieciešamos pastiprinātas uzraudzības un reaģēšanas mehānismus, kuru pamatā ir kopīga ES un NATO uzraudzības un reaģēšanas sistēma, un vairāk investējot modernizētos, drošos un autonomos satelītsakaros, tostarp palaišanas spējās, kā arī zemūdens dronos un jūras gultnes kartēšanā; šajā sakarībā sadarbībā ar Ziemeļvalstu partneriem atbalstīt ES finansētu hibrīdnovērošanas tehnoloģiju, tostarp bezpilota sistēmu, pētniecību, testēšanu un pakāpenisku ieviešanu, lai uzraudzītu hibrīdapdraudējumus un reaģētu uz tiem;
- l)ņemot vērā kosmosa tehnoloģijās balstīto spēju, kas tiek izmantotas Arktikas reģionā Eiropas drošības nodrošināšanai, pieaugošo stratēģisko nozīmi un paļaušanos uz tām, stiprināt kolektīvo situācijas izpratni, noturību un stabilitāti Arktikā; turklāt veicināt ES virzītas investīcijas un partnerības ar uzticamiem sabiedrotajiem nolūkā nodrošināt kritisko Arktikas infrastruktūru un samazināt atkarību no autoritārām lielvarām, tostarp atbalstot ledlaužu ražošanu, ja iespējams, sadarbībā ar ES stratēģiskajiem partneriem;
- m)atzīt pieaugošo ģeopolitisko konkurenci Arktikas jūras maršrutos, jo īpaši Ziemeļu jūras ceļā; tādēļ atbalstīt diplomātiskos dialogus ar mērķi izstrādāt skaidrus starptautiskus nolīgumus par kuģošanas brīvību un miermīlīgu sadarbību jūrlietu jomā, noraidīt vienpusējas prasības un veicināt starptautisko jūras tiesību piemērošanu saskaņā ar UNCLOS; attiecīgi publiski nosodīt Krievijas noteiktos ierobežojumus brīvai kuģošanai Ziemeļu jūras ceļā un Krievijas militārās infrastruktūras stiprināšanu gar to; atbalstīt starptautisko tiesību normu piemērošanu, lai vērstos pret mēģinājumiem leģitimizēt pretenzijas uz kuģošanas koridoriem vai projicēt ģeopolitisko ietekmi zinātniskās vai ekonomiskās sadarbības aizsegā; iesaistīties reģionālos dialogos par Nolīguma, kas saskaņā ar UNCLOS izstrādāts par jūras biodaudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, īstenošanu Arktikā;
- n)ņemot vērā klimata pārmaiņu nesamērīgo ietekmi uz Arktiku un sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem un Arktikas pirmiedzīvotājiem steidzami uzlabot pielāgošanās stratēģijas, kurām ir arī drošības politikas dimensija, atbalstīt plašas uzraudzības iniciatīvas un ievērojami palielināt investīcijas pētniecības programmās, kurās prioritāte ir nepieciešamība līdzsvarot ekonomikas izaugsmi, vienlaikus aizsargājot Arktikas kritiskās ekosistēmas saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 17. pantā noteikto principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”; atzīt, ka, lai gan klimata pārmaiņas apdraud Arktikas ekosistēmas, temperatūras paaugstināšanās būtiski ietekmē arī Arktikā dzīvojošos cilvēkus, uzsverot nepieciešamību pētniecības centrā izvirzīt Arktikas reģiona iedzīvotājus un nodrošināt, ka pētniecības rezultāti palīdz vietējām kopienām pielāgoties un kļūt noturīgākām;
- o)ņemot vērā Arktikas dabas resursu, tostarp ogļūdeņražu, retzemju elementu un zivsaimniecības resursu, nozīmi, kopā ar dalībvalstīm stiprināt savstarpēji izdevīgas partnerības ar Grenlandi un citām Arktikas reģiona ieinteresētajām pusēm, tostarp pirmiedzīvotāju kopienām, ilgtspējīgas resursu ieguves un pārstrādes jomā, vienlaikus stingri ievērojot visaugstākos vides standartus, lai izvairītos no katastrofālām sekām, piemēram, tādām, ko 2020. gada izraisīja naftas noplūde Noriļskā (Krievija); nodrošināt, ka šāda sadarbība, no vienas puses, veicina iedzīvotāju skaita pieaugumu un Arktikas vietējo kopienu atjaunotni un, no otras puses, samazina ES atkarību no Ķīnas un citām neuzticamām valstīm; ņemt vērā ES stratēģiskās intereses nodrošināt kritisko izejvielu piegādes no uzticamiem un līdzīgi domājošiem partneriem, kā arī panākt ES ekonomikas izaugsmi;
- p)vienlaikus strādāt pie saistoša starptautiska vidiskās atbildības režīma izveides, lai nodrošinātu, ka piesārņotāji uzņemas pilnu atbildību par negadījumiem un ekoloģisko kaitējumu Arktikas ūdeņos, ņemot vērā jaunu Arktikas kuģošanas ceļu iespējamo atklāšanu;
- q)ņemot vērā nepieciešamību ievērot un veicināt pirmiedzīvotāju tautu tiesības visā Arktikā, nodrošināt, ka arī pirmiedzīvotāju tradicionālās zināšanas, pieredze un intereses tiek pilnvērtīgi integrētas visos vides politikas un citu politikas jomu veidošanas procesos ES līmenī, kā arī sekmēt viņu valodu un kultūras aizsardzību;
- r)ES sadarbībā Arktikā par prioritāti noteikt garīgās veselības, rakstpratības, valodas un jaunatnes programmas, reaģējot uz Arktikas pirmiedzīvotāju un jauniešu forumu ieteikumiem;
- s)ievērot ANO Deklarācijas par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām 19. pantu, kurā noteiktas to tiesības; tāpat nodrošināt, ka saskaņā ar 1996. gada Otavas deklarāciju ES un dalībvalstu darbības Arktikas reģionā veicina pirmiedzīvotāju kopienu labklājību un tiesības un nenodara tām kaitējumu; ņemt vērā pirmiedzīvotāju pastiprināto saskari ar ārvalstu iejaukšanos un dezinformācijas kampaņām, kurās savtīgās interesēs tiek izmantoti sarežģīti un unikāli konteksti, un veikt attiecīgus pretpasākumus;
- t)pilnībā integrēt 2013. gada Kirunas deklarācijas ieteikumus ES Arktikas politikā, tostarp atbalstot finansējuma palielināšanu atjaunīgajai enerģijai un ilgtspējīgai atkritumu apsaimniekošanai Arktikas kopienās, stiprinot mehānismus pirmiedzīvotāju tautu jēgpilnai līdzdalībai Arktikas pārvaldībā un lēmumu pieņemšanā, uzlabojot civilās drošības un ārkārtas reaģēšanas spējas Arktikā, tostarp meklēšanas un glābšanas un sagatavotības katastrofām infrastruktūru, un veicinot starpdisciplināras pētniecības un izglītības partnerības, tai skaitā atbalstu Arktikas jauniešiem un vietējām un pirmiedzīvotāju iestādēm;
- u)veicināt Nolīguma par zveju Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā pilnīgu īstenošanu, aicinot parakstītājvalstis izveidot kopīgu zinātniskās pētniecības un uzraudzības programmu, kurā tiek izmantotas pirmiedzīvotāju zināšanas, pirms tiek piešķirta atļauja jebkādām turpmākām komerciālas zvejas darbībām reģionā;
- v)atzīstot, ka apdzīvota Arktika, pārrobežu infrastruktūra un noturīga sabiedrība ir stratēģiski svarīga Eiropas drošībai, stiprināt sadarbību ar Arktikas Eiropas daļu un tās iekšienē; jo īpaši atbalstīt ziemeļu–ziemeļu un austrumu–rietumu infrastruktūras projektu izstrādi Zviedrijas un Somijas Arktikas reģionā, īpašu uzsvaru liekot uz caurlaides spējas palielināšanu esošajā dzelzceļa posmā no Somijas līdz Ziemeļu Ledus okeānam un uz jaunu multimodālu transporta savienojumu izpēti, lai stiprinātu ES un Ziemeļvalstu savienojamību un militāro mobilitāti;
- w)atzīstot noturīgas savienojamības nozīmi Arktikas kopienām un ES drošībai, izstrādāt ES instrumentus, kas aktīvi veicina lielāku ekonomisko integrāciju Arktikas reģionā, jo investīcijas pārrobežu infrastruktūrā palielina mobilitāti, stimulē inovāciju un uzņēmējdarbības attīstību un stiprina piegādes drošību un sagatavotību, sadarbojoties publiskā un privātā sektora dalībniekiem;
- x)atzīt, ka ES atbalsts Arktikas attīstībai un sadarbībai šajā reģionā ir būtisks, lai stiprinātu attiecības starp Arktikas reģiona dalībniekiem, uzticēšanos un attīstības spējas mazapdzīvotos un neaizsargātos ziemeļu apgabalos;
- y)atzīt, ka konkurētspēja un krīžu pārvarēšana sarežģītā drošības politikas vidē ir atkarīga no spēcīgas un inovatīvas sabiedrības un vietējiem uzņēmumiem ar pietiekamām spējām, kā arī no pārrobežu sadarbības starp politikas veidotājiem, pētniekiem, uzņēmumiem un kopienām; atzīt, ka ES ciešā dialogā ar attiecīgajām valstīm un reģionālajām struktūrām būtu jāturpina atbalstīt noturīgas un ilgtspējīgas Arktikas kopienas;
- z)uzsverot starptautiskās zinātniskās sadarbības īpaši būtisko nozīmi Arktikas pārvaldībā un izpratnē par klimatu, atbalstīt pastāvīgu ES finansējumu Arktikas pētniecības projektiem un zinātniskajiem dialogiem un aktīvu līdzdalību tajos; veicināt atvērto datu kopīgošanu un zinātnisko atziņu integrēšanu politikas veidošanas procesos, vienlaikus nodrošinot, ka šāda zinātniskā sadarbība tiek īstenota, pilnībā apzinoties pašreizējos aizsardzības un drošības riskus, kas izriet no ģeopolitiskās situācijas;
- aa)atzīt universitāšu unikālo lomu Arktikas lauku apvidos kā reģionālās attīstības un ekonomiskās izaugsmes virzītājspēkiem, veicinot inovācijas pētniecībā un uzņēmējdarbībā, piesaistot jaunpienācējus, pilnveidojot vietējās un reģionālās kompetences un prasmes, sekmējot reģionālo kohēziju un izplatot zināšanas un informāciju, kas stiprina noturību un sagatavotību; atbalstīt Arktikas universitātes, tostarp nodrošinot tām finansējumu no dažādām ES programmām; stiprināt iniciatīvas, kas vērstas uz studentu un akadēmiskā personāla, kā arī pētnieku mobilitāti starp ES universitātēm un Arktikas augstākās izglītības iestādēm, tostarp Grenlandē, Islandē un Ziemeļnorvēģijā, lai veicinātu jaunas Arktikas ekspertu paaudzes rašanos un cilvēku savstarpējos kontaktus; palielināt finansējumu starpdisciplinārai pētniecībai Arktikā un atbalstīt Eiropas Arktikas pētniecības izcilības centra izveidi, izmantojot Copernicus pakalpojumus, atvērto datu infrastruktūru, uz vietas veiktus mērījumus un tradicionālās zināšanas, lai nodrošinātu praktiski izmantojamus zinātniskos risinājumus nolūkā atbalstīt ES līmeņa lēmumu pieņemšanu un sadarbību ar starptautiskajiem sadarbības partneriem;
- ab)ņemot vērā to, ka Islandē pieaug atbalsts dalībai ES, atzinīgi novērtēt Islandes iestāžu ieceri līdz 2027. gadam sarīkot referendumu par sarunu par pievienošanos ES atsākšanu un apņemties ievērot tā iznākumu kā Islandes pilsoņu demokrātiski paustu gribu; vienlaikus aktīvi sadarboties ar Islandes valdību, lai popularizētu priekšrocības, ko sniedz dalība ES, un uzlabotu sagatavotību atjaunotam pievienošanās procesam, ja Islande oficiāli iesniegs atkārtotu pieteikumu, vienlaikus nekavējoties stiprinot sadarbību kopīgu interešu jomā un piedāvājot ES palīdzību cīņā pret hibrīdapdraudējumiem un ārvalstu iejaukšanos;
- ac)atzinīgi novērtēt Islandes valdības lēmumu sākt sarunas par drošības un aizsardzības partnerību ar ES; norādīt, ka attiecīgajam nolīgumam būs būtiska nozīme turpmākajās ES un Islandes attiecībās;
- ad)atzīt Norvēģiju par nozīmīgu ES un NATO sabiedroto un uzsvērt pastāvīgo nepieciešamību stiprināt sadarbību drošības un aizsardzības jomā, pilnībā ievērojot NATO saistības; ņemot vērā, ka Norvēģijas dalība ES gan atbilstu Norvēģijas nacionālajām interesēm, gan stiprinātu Savienības ģeopolitisko noturību, novēršot kritiskās nepilnības tās kolektīvajā aizsardzībā (jo īpaši attiecībā uz GIUK koridoru), izpētīt iespējas īstenot padziļinātu sadarbību ar Norvēģiju, tostarp Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 7. punkta iespējamo attiecināšanu uz Norvēģiju, tai skaitā izvērtēt Norvēģijas pievienošanās ES iespējamību; uzsvērt, ka visaptveroša sadarbība aizsardzības jomā ar Norvēģiju jau ir iespējama, par ko liecina spēcīga Ziemeļvalstu sadarbība aizsardzības jomā, kurai būtu jākalpo par paraugu ciešākām ES un Norvēģijas attiecībām;
- ae)ņemot vērā Norvēģijas īpaši būtisko lomu ES enerģētiskajā drošībā, šai valstij 2024. gadā nodrošinot ES vairāk nekā 30 % no gāzes importa, uzlabot sadarbību enerģētiskās noturības un piegādes diversifikācijas jomā, kas līdztekus citiem stratēģiskiem infrastruktūras projektiem, piemēram, Baltijas jūras gāzes koridoram, sekmētu ES stratēģiskās autonomijas un lielākas noturības panākšanu un atkarības no Krievijas energoresursiem samazināšanu;
- af)atzinīgi vērtē Norvēģijas pastāvīgo atbalstu Ukrainai, tostarp lēmumu piešķirt gandrīz 600 miljonus EUR Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei;
- ag)ņemot vērā Parlamenta dziļās bažas par pieaugošajām ģeopolitiskajām pretenzijām attiecībā uz Grenlandi, ko pastiprina ārvalstu paziņojumi, kuros tiek apšaubīta Dānijas konstitucionālā kārtība un suverenitāte, kā arī ziņojumus par ārvalstu iejaukšanos tās iekšējās lietās, tostarp dažus ASV administrācijas paziņojumus, atkārtoti atbalstīt Grenlandes pašnoteikšanās tiesību ievērošanu, uzsverot, ka lēmumi par Grenlandes konstitucionālo nākotni un starptautiskajām attiecībām ir jāpieņem tikai Grenlandes tautai bez ārēja spiediena;
- ah)ņemot vērā Grenlandes pieaugošo lomu Arktikas un Eiropas drošības sistēmās, kā arī pieaugošo Grenlandes iedzīvotāju atbalstu dalībai ES, par ko liecina aptaujas, saskaņā ar kurām aptuveni 60 % Grenlandes iedzīvotāju šobrīd atbalsta atgriešanos ES, atzinīgi novērtēt jebkādas Grenlandes valdības iniciatīvas stiprināt politiskās, institucionālās un ekonomiskās saites ar ES; mudināt ES iesaistīties padziļinātās stratēģiskajās un ekonomiskajās partnerībās, tostarp saistībā ar iespējamu Grenlandes pievienošanos ES, ja un kad Grenlandes iedzīvotāji paudīs šādu vēlmi; šajā sakarībā uzsvērt, ka dalība ES, kas sniedz piekļuvi tādām iniciatīvām kā Iris2 un Galileo, nodrošinātu Grenlandei lielāku ietekmi Arktikas pārvaldībā, garantētu līdzekļus tās būtisko ekosistēmu aizsardzībai un ļautu ilgtspējīgi attīstīt kritisko infrastruktūru, tiklīdz izveidotos jauni ziemeļu tirdzniecības ceļi, vienlaikus arī stiprinot tās drošību;
- ai)ņemt vērā Grenlandes pirmo drošības stratēģiju “Grenlande pasaulē: par mums nekas netiek lemts bez mums – Grenlandes ārpolitika un drošības un aizsardzības politika 2024.–2033. gadam”, kas atspoguļo principu jēgpilni iekļaut Arktikas tautas šo reģionu ietekmējošas politikas veidošanā; ņemt vērā šajā stratēģijā iekļauto ieteikumu Nūkā izveidot miera veicināšanas centru, kas sekmētu dialogu un atbalstītu pētniecību un mediāciju;
- aj)atzīt, ka Grenlande pievienojās ES sankcijām pret Krieviju pēc tās iebrukuma Ukrainā; uzsvērt, ka Komisijas biroja atvēršana Nūkā iezīmē jaunu posmu sadarbībā ar Grenlandi, kura, lai gan nav dalībvalsts, jau sen uztur ciešas attiecības ar ES un ir saņēmusi tās finansiālo atbalstu, tostarp izglītības nozarē;
- ak)stiprināt sadarbību ar Kanādu; uzsvērt ES un Kanādas partnerības stratēģisko nozīmi, ņemot vērā kopīgās demokrātiskās vērtības un globālo atbildību, un veicināt sadarbību drošības un aizsardzības jomā Arktikā kā daļu no vērienīga un tālredzīga ES un Kanādas attiecību satvara;
- al)jo īpaši uzsvērt nepieciešamību pastiprināt sadarbību, lai pretdarbotos Krievijas un Ķīnas ļaunprātīgām darbībām Arktikā, vienlaikus veicinot ekonomikas attīstību un atgādinot, ka militārā sadarbība var arī stiprināt vietējās kopienas; attīstīt strukturētu dialogu ES un Kanādas Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma Visaptverošs ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses (OV L 11, 14.1.2017., 23. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2017/37/oj). ietvaros, galveno uzmanību pievēršot ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai, starptautisko vides standartu īstenošanai, noturīgai infrastruktūrai, jūras maršrutu drošībai un pirmiedzīvotāju zināšanu izmantošanai lēmumu pieņemšanas procesos; atgādināt par ievērojamo ES un Kanādas sadarbības potenciālu attiecībā uz Kanādas dabas resursiem; veicināt ciešāku sadarbību zinātnes un kultūras jomā, lai nodrošinātu pilnvērtīgas iespējas pirmiedzīvotājiem un stiprinātu noturību Arktikas reģionā; uzsvērt, ka sadarbībai infrastruktūras attīstības un pārvaldības jomā un partnerības modeļiem ar pirmiedzīvotāju kopienām ir būtiska nozīme ES un Kanādas sadarbībā; par prioritāti noteikt ātru rīcību nolūkā padziļināt sadarbību ar Kanādu politiskajā, ekonomiskajā un drošības jomā, ņemot vērā tās kā vienas no Arktikas Padomes dibinātājām un stratēģiskās ES partneres lomu;
- am)veicināt ES un ASV dialogu par Arktiku; uzsvērt daudzās kopīgās ES un ASV prioritātes šajā reģionā – no klimata un līdz sadarbībai drošības jomā; uzsvērt, ka ES un ASV sadarbība Arktikā ir īpaši būtiska, lai ierobežotu Krievijas un Ķīnas ietekmi un stiprinātu gan ES, gan ASV drošību;
- an)uzsvērt, ka ir nepieciešams spēcīgāks reģionālais dialogs ar līdzīgi domājošiem partneriem Arktikā, un aicināt ES līderus sapulcināt šo partnervalstu vadītājus, lai izstrādātu kopīgu, nozīmīgu un dzīvotspējīgu ilgtermiņa stratēģiju Arktikai;
- ao)stiprināt daudzpusējo pārvaldību un sadarbību Arktikas Padomē, īpašu uzmanību pievēršot Dānijas Karalistes priekšsēdētājvalsts pienākumiem 2025.–2027. gada periodā, kuru ietvaros būtiska loma ir Grenlandei; šajā sakarībā mudināt visas dalībvalstis uzturēt uz mieru un tiesiskumu balstītas pārvaldības sistēmas un atjaunot efektīvu daudzpusējo sadarbību, īpašu uzmanību pievēršot vides aizsardzībai, ilgtspējīgai attīstībai un pirmiedzīvotāju tiesībām;
- ap)stiprināt sadarbību ar Arktikas Padomes novērotājām valstīm, piemēram, Japānu un Dienvidkoreju, galveno uzmanību pievēršot ilgtspējīgām tehnoloģijām, ledus laušanas spējām un kuģošanas drošībai, vienlaikus aizsargājot ES stratēģiskās intereses;
- aq)atjaunot centienus atbalstīt ES pieteikumu oficiāla novērotāja statusa iegūšanai Arktikas Padomē un palielināt ES līdzdalību Arktikas Padomes darba grupās;
- ar)palielināt finansējumu un atbalstu sadarbībai ar svarīgākajām Arktikas struktūrām, piemēram, Arktikas Ekonomikas padomi, Arktikas pilsētu mēru forumu un Arktikas reģiona valstu parlamentu deputātu pastāvīgo komiteju, tostarp sekmējot spēju veidošanu, kopīgus projektus un pētniecības iniciatīvas un atzīstot to būtisko nozīmi ilgtspējīgas attīstības un vietējās iesaistes veicināšanā visā Arktikas reģionā;
- as)atzīt, ka, lai pilnveidotu un uzlabotu ES Arktikas stratēģiju, ir vajadzīgi arī papildu finanšu resursi; tādēļ nodrošināt, ka nākamā daudzgadu finanšu shēma stimulē stratēģiskas investīcijas Arktikas kuģniecības spējās, modernās sakaru sistēmās, loģistikas centros un atbalsta infrastruktūrā, tostarp ledlaužos; uzsvērt, ka, veicot šādas investīcijas, ir jāgarantē stingra vides standartu ievērošana un jānodrošina pirmiedzīvotāju jēgpilna līdzdalība visos politikas plānošanas un īstenošanas posmos;
- at)paplašināt īpašā sūtņa Arktikas jautājumos pilnvaras, paredzot skaidrākus uzdevumus, piešķirot pietiekamus resursus un nosakot pienākumus uzraudzīt norises drošības un vides jomā, pārstāvēt ES Arktikas forumos, koordinēt Arktikas politiku, sadarboties ar pirmiedzīvotāju kopienām un ziņot Padomei un Parlamentam;
- au)aicināt EĀDD paspārnē izveidot īpašu Arktikas jautājumu nodaļu, lai veicinātu plašāku un aktīvāku sadarbību ar Arktikas valstīm un ieinteresētajām personām; uzsvērt, ka ES būtu Arktikas reģions jāuzskata par ilgtermiņa partneri noturīgas labklājības nodrošināšanā, par prioritāti nosakot sadarbību ekonomikas, vides un drošības jautājumos; mudināt EĀDD veidot ar Arktiku saistītas speciālās zināšanas, tostarp apmācot darbiniekus un ciešāk sadarbojoties ar Arktikas kopienām un struktūrām, un stiprināt ES līdzdalību Arktikas Padomes darba grupās; uzsvērt, ka šī spēju veidošana ir jāatbalsta ar pietiekamu finansējumu, tostarp resursiem personāla apmācībai, pētniecībai un partnerības veidošanai ar Arktikas kopienām un iestādēm, lai nodrošinātu visaptverošu, uz informāciju balstītu, efektīvu un koordinētu pieeju ES Arktikas politikai;
- av)izpētīt iespējas izveidot oficiālu ES pārstāvniecību Fēru salās, lai veicinātu politisko dialogu, uzlabotu sadarbību zivsaimniecības, klimatnoturības un ilgtspējīgas attīstības jomā un stiprinātu ES stratēģisko klātbūtni Ziemeļatlantijas reģionā;