1.uzskata, ka nolūkā pilnībā atraisīt mūsu tirgus potenciālu un palīdzēt mūsu ekonomikai kļūt konkurētspējīgākai ir būtiski radīt labvēlīgus tirgus apstākļus Eiropas uzņēmumiem, lai tie varētu izstrādāt jauninājumus, sākt darbību, radīt, augt un izvērsties Eiropā; atzīst, ka regulējuma sadrumstalotība ir viens no šķēršļiem, kas neļauj augošiem uzņēmumiem pilnībā izmantot vienotā tirgus potenciālu; atzīst, ka MVU dalībvalstīs un reģionos saskaras ar nevienlīdzīgiem finansēšanas nosacījumiem un prasībām, ņemot vērā faktorus, kas raksturīgi katram uzņēmumam, ģeogrāfiskajai atrašanās vietai, piemēram, attāliem, tālākiem un salu reģioniem, un ekonomiskajai videi, un tāpēc tiem ir vajadzīgi risinājumi, kas pielāgoti šādām īpatnībām, kā arī mazāku tautsaimniecību vajadzībām;

2.atzinīgi vērtē to, ka pēc Dragi un Letas ziņojumiem ir atzīta nepieciešamība veidot konkurētspējīgāku mazāk sadrumstalotu un birokrātisku vienoto tirgu; aicina Komisiju ņemt vērā šajos ziņojumos iekļautos ieteikumus, kuros norādīts, ka ir nepieciešama tūlītēja un izlēmīga rīcība gan regulatīvā, gan politiskā līmenī; šajā sakarībā pauž nožēlu par pārmērīgo slogu, ar ko MVU ir saskārušies, īstenojot dažādus pienākumus saskaņā ar Eiropas zaļo kursu; pauž pārliecību, ka jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem veltītas īpašas definīcijas palielinātu atbalsta iespējas, izmantojot pasākumus, kas ir pielāgoti to konkrētajām vajadzībām;

3.atzīst, ka banku aizdevumi joprojām ir galvenais ārējais finansējuma avots Savienības MVU; uzsver, ka svarīga loma ir tradicionālajiem banku darbību modeļiem, tostarp nelielām reģionālajām bankām, krājbankām, kooperatīvām bankām un valsts iestādēm;

4.uzsver, ka ES būtu jācenšas veicināt draudzīgāku un pievilcīgāku uzņēmējdarbības vidi gan Eiropas, gan starptautiskā kapitāla un ieguldījumu mobilizēšanai; uzsver, ka nepieciešams veicināt augošas ekosistēmas izveidi, kuras pamatā galvenokārt ir privāti ieguldījumi un publiskā un privātā sektora partnerības, kas ļauj mobilizēt kapitālu un atvieglot uzņēmumu piekļuvi finansējumam; uzsver, ka finansējuma sniegšanā MVU liela un stratēģiska nozīme ir bankām, kuras pārzina konkrēto reģionu un vietējo situāciju, jo tās jau ilgstoši sadarbojas ar minētajiem uzņēmumiem;

5.vērš uzmanību uz īpašajām problēmām, ar kurām saskaras Eiropas augošie uzņēmumi saistībā ar vēlīnā posma izaugsmes finansējuma saņemšanu; norāda, ka daudzi ES uzņēmumi ar augstu potenciālu joprojām ir atkarīgi no ārvalstu riska kapitāla un ieguldītājiem un ka lielu daļu finansējuma vēlākos posmos nodrošina ieguldītāji ārpus Eiropas; uzsver nepieciešamību radīt pievilcīgākus apstākļus investīcijām Savienībā; uzsver, ka finansējuma pieejamības pamatā vajadzētu būt ekonomiskās efektivitātes, rentabilitātes un mērogojamības kritērijiem neatkarīgi no kapitāla avota, un atgādina, ka atvērta un globāla konkurence, lai piesaistītu ieguldījumus, dod labumu uzņēmumiem un inovācijai; šajā sakarībā uzsver, ka nesen tika pieņemts ES tiesību akts par iekļaušanu biržas sarakstā Tiesību aktu par iekļaušanu biržas sarakstā veido Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/2809 (2024. gada 23. oktobris), ar ko groza Regulas (ES) 2017/1129, (ES) Nr. 596/2014 un (ES) Nr. 600/2014, lai Savienības publiskos kapitāla tirgus padarītu pievilcīgākus uzņēmumiem un atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi kapitālam (OV L, 2024/2809, 14.11.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2809/oj), Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2024/2810 (2024. gada 23. oktobris) par vairākbalsu akciju struktūrām tādos uzņēmumos, kas tiecas iegūt pielaidi savu akciju tirdzniecībai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā (OV L, 2024/2810, 14.11.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/2810/oj) un Direktīva (ES) 2024/2811 (2024. gada 23. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2014/65/ES, lai Savienības publiskos kapitāla tirgus padarītu pievilcīgākus uzņēmumiem un atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi kapitālam, un atceļ Direktīvu 2001/34/EK (OV L, 2024/2811, 14.11.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/2811/oj)., kas atvieglos visu lielumu uzņēmumiem, tostarp MVU, iespējas tikt kotētiem Eiropas biržās;

6.pieņem zināšanai to, ka Komisija ir publicējusi visaptverošu Eiropas jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu stratēģiju, kas veicina inovāciju un kurā risinātas problēmas, ar kurām ES saskaras atsevišķi novatori, uzņēmumu dibinātāji, jaunuzņēmumi un augoši uzņēmumi; uzsver, ka, lai gan stratēģijā ietvertā diagnoze zināmā mērā ir precīza, ierosinātajiem pasākumiem jābūt vērienīgākiem, uzsvaru liekot uz visu ES noteikumu atcelšanu, kas rada nevajadzīgu birokrātisko slogu, kurš kavē uzņēmumu izveidi un paplašināšanos; aicina Komisiju iekļaut lauksaimniecību stratēģijā noteiktajās prioritārajās nozarēs;

7.uzskata, ka finansējuma pieejamību MVU un augošiem uzņēmumiem būs atkarīga no šādu pasākumu veikšanas: i) būtiski un pastāvīgi jāsamazina birokrātiskais un regulatīvais slogs, tostarp ilgās atļauju piešķiršanas procedūras, dārgās ziņošanas prasības un normatīvās vides sarežģītība un neparedzamība, ii) jāuzlabo spēja piesaistīt privātās investīcijas un uzkrājumus iii) jānovērš finansējuma deficīts augošiem uzņēmumiem un iv) jānostiprina konkurētspējīga kapitāla tirgu ekosistēma ES; uzsver, ka šajā nolūkā Komisijas galīgajam mērķim ir jābūt tādas uzkrājumu un ieguldījumu savienības izveides pabeigšanai, kurā tiek ievērotas dalībvalstu kompetences un subsidiaritātes princips;

8.atgādina, ka daudzi daudzsološi Eiropas jaunuzņēmumi un augoši uzņēmumi pārceļas uz valstīm ārpus ES apgrūtinošas, lēnas, sadrumstalotas un neprognozējamas Eiropas regulatīvās vides dēļ; uzsver, ka, ja vien šī tendence netiks mainīta, veicot būtisku vienkāršošanu, Eiropa turpinās zaudēt uzņēmumus to stratēģiskākajā izaugsmes posmā, kas samazinās jaunu darbvietu radīšanu un palēninās ekonomikas izaugsmi ES; pauž nožēlu par to, ka nodokļu un regulējuma robežvērtības mazina uzņēmējdarbības izaugsmi, piemērojot apgrūtinošāku režīmu, ja tiek pārsniegts noteikts lieluma vai apgrozījuma līmenis;

9.aicina turpināt vienkāršošanas centienus un mudina Komisiju nākt klajā ar turpmākiem priekšlikumiem, kas ir plašāki nekā Komisijas vispārējā vienkāršošanas paketē paredzētie pasākumi un kas paredz jaunuzņēmumiem labvēlīgus noteikumus un sistēmas, kuras veicina jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu izaugsmi, mērogojamību un pārrobežu darbību un vienlaikus nodrošina patērētāju aizsardzību, datu privātumu un godīgu konkurenci; atgādina par Komisijas apņemšanos samazināt birokrātiju, izmantojot horizontālu pieeju visās jomās, un aicina sistemātiski pārbaudīt ES acquis, lai apzinātu un likvidētu regulatīvos šķēršļus MVU;

10.uzsver, ka pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi otro Omnibus paketi, ir jāracionalizē programmas InvestEU īstenošana, lai nodrošinātu, ka MVU, tostarp vismazākie MVU, var vieglāk piekļūt finansiālajam atbalstam, kas tiem vajadzīgs izaugsmei un inovācijai; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai tiesiskais regulējums un ES finansētie instrumenti būtu samērīgi ar MVU lielumu un administratīvo spēju un lai tie būtu pienācīgi pielāgoti MVU, nevis balstīti uz prasībām, kas pārņemtas no prasībām lielākiem uzņēmumiem;

11.norāda, ka vairāku regulatīvo prasību radīšana bankām var negatīvi ietekmēt MVU aizdevumus; uzsver, ka ir svarīgi izvairīties no dubultām ziņošanas prasībām un vairākiem ziņošanas kanāliem, kas rada nevajadzīgu administratīvo slogu, jo īpaši mazākām bankām; aicina Komisiju ar Eiropas Banku iestādes un vienotā uzraudzības mehānisma palīdzību novērtēt spēkā esošo reglamentējošo noteikumu ietekmi uz MVU kreditēšanu; uzsver nepieciešamību banku regulējumā piemērot proporcionalitātes principu;

12.mudina Komisiju izvērtēt pašreizējos regulatīvos pienākumus, kas apgrūtina uzņēmumus, piemēram, ilgtspējīga finansējuma sistēmu, kas ir nepiemērots Eiropas MVU, citus pienākumus, kuri izriet no Eiropas zaļā kursa, un izstrādāt proporcionalitātes robežvērtības, lai atbrīvotu MVU no pārmērīgiem pienākumiem; atzinīgi vērtē ierosināto jauno MVU konkurētspējas pārbaudi; aicina Komisiju nodrošināt, ka brīvprātīgie ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti ir vienkārši un brīvprātīgi un pārskatīt 3. pīlāra banku informācijas publiskošanas prasības, kas var netieši radīt nesamērīgas datu prasības MVU klientiem;

13.uzsver, ka ar pieeju “viens pieņemts – viens atcelts”, kas praksē netiek pietiekami īstenota, nepietiek, un aicina Komisiju ierosināt vērienīgāku vienkāršošanas stratēģiju, kas nodrošinātu juridisko noteiktību un paredzamību, kā arī pārskatītu 2. un 3. līmeņa tiesību aktus; uzsver, ka Komisijas mērķim par 35 % samazināt ziņošanas pienākumu ir jābūt izmērāmam un rezultātiem ir jābūt izsekojamiem, nosakot skaidru grafiku, galvenos snieguma rādītājus un izsekošanas metodiku, kas atbilst šim nolūkam;

14.norāda, ka Komisijas mērķis ir īstenot uzkrājumu un ieguldījumu savienību, kurā jāiekļauj ne tikai rīcība ES līmenī, bet arī tādu instrumentu, risinājumu un paraugprakses izstrāde, kas respektē un atbalsta dalībvalstu darbības valstu līmenī, un sekmē pārrobežu konsekvenci un pakāpenisku kritisko atšķirību samazināšanu;

15.aicina Komisiju uzlabot ieguldītāju piekļuvi informācijai un aizsardzībai, vienlaikus izmantojot vienkāršotu mazumtirdzniecības produktu potenciālu, lai palīdzētu novirzīt mājsaimniecību uzkrājumus uz kapitāla tirgiem, un atgādina, ka pensiju fondiem un apdrošināšanas sabiedrībām ir svarīga loma kā šīs novirzīšanas veicinātājiem; ņem vērā marķējuma “Finance Europe” ieviešanu, jo tas ļaus piesaistīt noguldītājus, kuri vēlas ieguldīt savus uzkrājumus Eiropas uzņēmumos un tādējādi tieši piedalīties Savienības ekonomikas finansēšanā; uzsver, ka šim marķējumam nevajadzētu radīt papildu administratīvo slogu uzņēmumiem;

16.pauž nožēlu par to, ka Eiropas iespējkapitāla fondu (EuVECA) regulai Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 345/2013 (2013. gada 17. aprīlis) par Eiropas riska kapitāla fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/345/oj). ir bijusi neliela pozitīva ietekme uz vietējiem riska kapitāla tirgiem; atzinīgi vērtē to, ka Komisijas paziņojumā par uzkrājumu un ieguldījumu savienību uzsvars ir likts uz iespējkapitālu jauniem, inovatīviem MVU, taču pauž nožēlu par to, ka Komisijas priekšlikums par EuVECA ir atlikts līdz 2026. gada 3. ceturksnim; aicina Komisiju apsvērt iespēju atcelt minimālo investīciju robežvērtību 100 000 EUR apmērā, lai privātie noguldītāji varētu ieguldīt alternatīvos fondos; mudina Komisiju mudināt dalībvalstis nodrošināt pievilcīgu un stabilu nodokļu un tiesisko regulējumu iespējkapitāla fondiem, kas iegulda MVU;

17.stingri uzsver nepieciešamību uzlabot ES iedzīvotāju un uzņēmēju finanšpratību un veicināt labākus uzkrājumu un ieguldījumu nosacījumus, kas ļauj pāriet no uzkrājumiem uz ieguldījumiem informētā un neatkarīgā veidā; aicina Komisiju iekļaut uzņēmējdarbību jaunās finanšpratības stratēģijas darbības jomā un instrumentu kopumā, kas paredzēts dalībvalstīm, lai uzlabotu koordināciju šajā jomā;

18.prasa, lai publiskais finansējums netiktu izmantots kā subsīdijas, bet drīzāk kā katalizators privāto ieguldījumu mobilizēšanai un lielāka privātā finansējuma pieejamības nodrošināšanai MMVU; atgādina, ka lielākajai daļai šo ieguldījumu jābūt privātiem, un uzsver, ka tas ir jāstimulē ar pievilcīgu un stabilu nodokļu un tiesisko regulējumu, kas piesaista gan profesionālos, gan privātos ieguldītājus; atgādina par pašreizējo strukturālo neobjektivitāti attiecībā uz aizdevumiem un uzskata, ka ir jāuzsāk debates par kapitāla nodokļa stimulu nepieciešamību, kā arī jāveicina iespējkapitāls kā daļa no tradicionālo banku uzņēmējdarbības modeļa, neapdraudot finanšu stabilitāti;

19.uzsver, ka publiskajam sektoram var būt būtiska nozīme privātā kapitāla mobilizēšanā, jo īpaši informācijas ziņā asimetriskās nozarēs vai reģionos ar nepietiekami attīstītiem finanšu tirgiem; aicina publiskos instrumentus izstrādāt efektīvi, ņemot vērā neitrālu konkurētspēju un orientēšanos uz ietekmi, maksimāli palielinot privāto investīciju piesaistes efektu uz privātajiem ieguldījumiem; šajā nolūkā uzsver, ka Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas potenciāls ir pilnībā jāizmanto, lai piesaistītu privātās investīcijas, un tai ir jāatvēl vairāk resursu MVU inovācijas projektiem, jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem; turklāt uzsver Reģionālās attīstības fonda nozīmi, jo īpaši reģionos ar ierobežotu kredītu pieejamību un ņemot vērā to, ka aizdevumu izmaksas ES ir atšķirīgas, kas dažās dalībvalstīs rada nelabvēlīgus apstākļus MVU;

20.pieņem zināšanai, ka ir publicēts vērtspapīrošanas regulējuma pārskats, un aicina Komisiju to padarīt elastīgāku, lai ļautu kredītiestādēm nodrošināt papildu finansējumu uzņēmumiem, tostarp MVU, un atbalstīt to izaugsmi, nepazeminot pārredzamību un kredītkvalitāti; šajā nolūkā uzsver, ka ir jāuzlabo būtiska riska pārvešanas regulējuma stabilitāte, ieviešot lielāku jutīgumu pret risku un uzlabojot uzraudzības pārraudzību, tādējādi veicinot vienkāršošanu;

21.atzīst Komisijas mērķi izstrādāt ES ieguldījumu konta plānu, kurā būtu jāiekļauj i) vienkāršota nodokļu deklarēšanas procedūra, ii) papildu nodokļu stimuli un iii) ierobežojumu neesamība attiecībā uz ieguldījumu ģeogrāfiju, nozari, noguldījumu summu vai minimālajiem turējuma periodiem;

22.atzīst privātā sektora centrālo lomu ES ekonomiskajā izaugsmē un labklājībā; uzsver, ka jebkādam progresam virzībā uz kapitāla tirgu integrāciju ir jābalstās uz ekonomiskās brīvības, konkurences un juridiskās noteiktības principiem;

23.uzsver, ka Eiropas tiešo sekundāro darījumu tirgus, kas ļautu tirgot vēlīnā posma un pirms SPP (sākotnējais publiskais piedāvājums) jaunuzņēmumu akcijas, uzlabotu Savienības finansēšanas ekosistēmu, ja vien tas nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dalībvalstīm, novērstu finanšu darbības koncentrāciju tikai dažās jurisdikcijās un pilnībā ievērotu valstu kompetences;

24.norāda, ka Finanšu instrumentu tirgus direktīvas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/65/oj). (FITD II) pārstrādātajā redakcijā ir paredzēta īpaša tādu MVU izaugsmes tirgu kategorija, kuru uzdevums ir apmierināt mazāku uzņēmumu īpašās vajadzības; aicina Komisiju turpināt attīstīt šo instrumentu, nodrošinot elastīgāku regulatīvo režīmu, kas atbilst mazu un vidējas kapitalizācijas sabiedrību vajadzībām;

25.pauž nožēlu par to, ka, trūkstot pievilcīgām finansēšanas iespējām augošiem uzņēmumiem mūsu tirgū un konkurētspējīgai normatīvajai videi, daudziem Eiropas uzņēmumiem nākas izmantot riska kapitāla devējus, kas atrodas trešās valstīs, un nolūkā paplašināt savus uzņēmumus apmesties trešo valstu tirgos; pauž bažas par MVU bankrotu skaita pieaugumu ES Katsinis, A., Lagüera-González, J., Di Bella, L., Odenthal, L., Hell, M., et al., “Annual Report on European SMEs 2023/2024”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2024.g., https://single-market-economy.ec.europa.eu/document/download/2bef0eda-2f75-497d-982e-c0d1cea57c0e_en?filename=Annual%20Report%20on%20European%20SMEs%202024.pdf.; uzskata, ka prioritāte ir novērst pamatcēloņus, piemēram, ilgtermiņa kapitāla trūkumu, nodokļu spiedienu izvēršanas laikā un nesamērīgu administratīvo slogu;

26.saprot, ka nolūkā mazināt augošo uzņēmumu deficītu ir svarīgi stimulēt Eiropas institucionālos ieguldītājus, jo īpaši apdrošināšanas sabiedrības, bankas un pensiju fondus; norāda, ka ir jāpalielina iespējkapitāla fondu īpatsvars Eiropā, lai nodrošinātu lielāku finansējumu augošiem uzņēmumiem, kuriem ir vajadzīgs labvēlīgāks regulējums iespējkapitāla finansēšanai un drošiem ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem ES; aicina Komisiju mudināt dalībvalstis ar nepietiekami attīstītām pensiju sistēmām izstrādāt papildu (2. līmeņa) pensiju sistēmas, kas palīdzētu attīstīt iespējkapitāla tirgus, un radīt normatīvo vidi, kas veicinātu institucionālo ieguldītāju kapitālieguldījumus; atgādina par Komisijas apņemšanos strādāt pie riska absorbcijas pasākumiem, lai piesaistītu privāto finansējumu no komercbankām, ieguldītājiem un iespējkapitāla;

27.mudina Komisiju stiprināt kolektīvo ieguldījumu platformas, tostarp reģionāli balstītus instrumentus un uzņēmējdarbības mecenātu tīklus, lai piesaistītu privāto kapitālu un novērstu pastāvīgās agrīnā posma finansējuma nepilnības strauji augošiem, inovāciju virzītiem MVU; aicina pienācīgi kapitalizēt gaidāmo Eiropas tehnoloģiju modeļu iniciatīvu 2.0 un izveidot īpašas ES finansēšanas shēmas, kas atbalsta līdzekļu piesaisti un jaunuzņēmumu un augošo tehnoloģiju uzņēmumu iekļaušanu sarakstā; uzsver EIB grupas pilnvaras atbalstīt MVU, mudinot to pieņemt elastīgāku riska novērtēšanas sistēmu un nodrošināt, ka jaunā TechEU platforma ir plaši pieejama visās dalībvalstīs, izmantojot racionalizētas procedūras; piekrīt paziņojumam par uzkrājumu un ieguldījumu savienību par ES līmeņa publisko finanšu nozīmi un tādēļ atbalsta ES līdzekļu pārorientēšanu uz mazāka skaita un elastīgākām programmām, kas laika gaitā var pārvietot resursus starp prioritātēm;

28.uzsver, ka ir svarīgi radīt pareizos apstākļus iedzīvotāju ietaupījumu novirzīšanai produktīvos ieguldījumu instrumentos, kas var dot labumu MVU un augošiem uzņēmumiem; mudina Komisiju novērst regulatīvos šķēršļus privāto ieguldījumu produktiem un nodrošināt, ka privātie ieguldītāji tiek pienācīgi aizsargāti, kad tiek pieņemti lēmumi par ieguldījumiem; atzīst, ka kolektīvā finansēšana un tehnoloģijas, piemēram, viedlīgumi un decentralizēts finansējums, var paplašināt MVU piekļuvi tiešajam finansējumam, un mudina Komisiju pārskatīt savu tiesisko regulējumu, izmantojot uz inovācijām vērstu, samērīgu riska pieeju;

29.uzsver, ka nolūkā palīdzēt uzņēmumiem paplašināt darbību ir ārkārtīgi svarīgi izveidot integrētāku inovācijas ekosistēmu ar universitāšu, jaunuzņēmumu, lielu uzņēmumu un riska kapitāla nodrošinātāju tīkliem, kuras pamatā ir piekļuve testēšanas iekārtām un tehnoloģiju infrastruktūrai; uzsver pozitīvo lomu, kāda uzņēmēju forumiem, privātiem paātrinātājiem un mentorēšanas tīkliem var būt jaunuzņēmumu izaugsmes atbalstīšanā, un aicina Komisiju un dalībvalstis balstīties uz tādām iniciatīvām kā Uzticamo ieguldītāju tīkls, kura mērķis ir mobilizēt privāto kapitālu Eiropas inovācijas mērķu atbalstam;

30.uzskata, ka konkurētspējīgai ekosistēmai Eiropas Savienībā ir jābūt gan spēcīgiem valstu tirgiem, gan spēcīgam iekšējam tirgum un ka veselīga konkurence starp dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz ekonomiskām un regulatīvām pieejām, stimulē tās saglabāt dinamisku un pievilcīgu ekonomiku, taču atgādina, ka dalībvalstis nedrīkst radīt šķēršļus efektīvai pārrobežu kapitāla sadalei vai noteikt prioritātes, pamatojoties tikai uz finansējuma ģeogrāfisko izcelsmi; aicina Komisijas iniciatīvās ievērot paraugpraksi, kas dalībvalstīs jau ir bijusi veiksmīga, un balstīties uz to;

31.mudina Komisiju koncentrēties uz tirgu veicinošiem nosacījumiem, attiecīgiem kopsaucējiem dalībvalstīm un brīvprātīgām un papildinošām sistēmām, kuru mērķis ir pakāpeniska tirgus sadrumstalotības samazināšana;

32.aicina Komisiju precizēt, no kā sastāvētu “28. režīms”, un atgādina, ka, ja tas tiktu ieviests, tam būtu jābūt brīvprātīgam, pilnībā jāievēro dalībvalstu režīmi un tas būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar privāto sektoru, lai piedāvātu vienkāršotu regulējumu, kas piesaista privātos ieguldītājus Eiropas jaunuzņēmumiem, augošiem uzņēmumiem un MVU un palīdz Eiropas jaunuzņēmumiem kļūt par pasaules līderiem tehnoloģiju jomā;

33.aicina Komisiju ar dalībvalstu iestāžu atbalstu izstrādāt vienkāršotus norādījumu instrumentus un vienas pieturas aģentūras MVU un augošiem uzņēmumiem, lai palīdzētu tiem orientēties dažādās ES tiesību sistēmās tādos jautājumos kā uzņēmējdarbības tiesības, darba tiesības, maksātnespējas tiesības, nodokļu tiesības, intelektuālā īpašuma tiesības un valsts finansējuma iespējas; turklāt aicina Komisiju uzlabot MVU piekļuves finansējumam uzraudzības instrumentus, tostarp izstrādāt ES mēroga rādītājus un infopaneļus, kas var palīdzēt tiem apzināt iespējas visās dalībvalstīs, neradot jaunus ziņošanas pienākumus vai nepalielinot administratīvo slogu;

34.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.