1.nosoda nesenos notikumus Francijā saistībā ar to, ka platformā SHEIN bija pieejami bērniem līdzīgi seksualizēti priekšmeti un citas nelikumīgas vai bīstamas preces, piemēram, ieroči, kas bija pieejami visā ES; uzsver, ka šāda prakse ir nopietns ES tiesību aktu pārkāpums un tiešs drauds patērētāju drošībai un nepilngadīgo aizsardzībai;

2.uzsver, ka situācija ar SHEIN nav atsevišķs gadījums, bet gan atspoguļo sistēmiskas nepietiekamas uzraudzības iezīmes un nepietiekamus preventīvos mehānismus; uzsver patērētāju organizāciju nesenos konstatējumus, kas liecina, ka ievērojama daļa produktu, kurus piedāvā lielākās trešo valstu e-komercijas platformas, neatbilst ES drošuma prasībām, un ievērojama daļa no tiem rada nopietnu risku patērētājiem;

3.norāda uz Komisijas uzsāktajām izmeklēšanām par ļoti lielu tiešsaistes platformu praksi, tostarp nesenajiem informācijas pieprasījumiem, kas adresēti platformai SHEIN, un aicina Komisiju pāriet no dialoga uz izlēmīgu izpildi;

4.uzsver, ka lielākā daļa nedrošo un nelikumīgo ražojumu tiek lielā daudzumā sūtīta uz ES kā atsevišķas, parasti maza izmēra paciņas, kas ES patērētājiem pārdotas trešo valstu, jo īpaši Ķīnas, tiešsaistes platformās; brīdina, ka mazo sūtījumu eksponenciālais pieaugums apvienojumā ar ierobežotām kontroles spējām noved pie nespējas pārtvert bīstamas preces; uzsver, ka šī situācija apdraud patērētājus un kropļo konkurenci;

5.pauž dziļas bažas par to, ka dokumentēto, pieaugošo platformas SHEIN un citu trešo valstu tiešsaistes platformu neatbilstības īpatsvaru saasina uzņēmējdarbības modelis, ko uz cilvēktiesību, vides aizsardzības, patērētāju drošības un pamatvērtību rēķina virza ātrums, peļņas maksimizācija un pārmērīgs patēriņš; pauž nožēlu par to, ka mākslīgi zemo cenu pamatā ir tādi bažas raisoši faktori kā nepietiekami apmaksāts darbaspēks, izgudrotāju darba nelikumīga imitācija, nedrošu un neatbilstīgu produktu tirdzniecība un tekstilatkritumu uzkrāšanās;

6.atzīst, ka ES ir izveidojusi stingru atbilstības satvaru, tostarp Digitālo pakalpojumu aktu, Digitālo tirgu aktu, Tirgus uzraudzības regulu, Ražojumu vispārējā drošuma regulu, patērētāju aizsardzības noteikumus un dažādus tiesību aktus produktu un vides jomā, kas attiecas arī uz tiešsaistē pārdotiem produktiem; tomēr atzīst, ka joprojām ir vajadzāgāki apjomīgāki centieni, lai pilnībā un koordinēti īstenotu atbilstības satvaru;

7.uzskata, ka stingra, konsekventa un savlaicīga ES tiesiskā regulējuma acquis īstenošana ir nepieciešama, lai novērstu nedrošu, neatbilstīgu un viltotu produktu nonākšanu iekšējā tirgū un uzturētu augstu patērētāju aizsardzības līmeni; aicina visas attiecīgās dalībvalstu iestādes izmantot visus to rīcībā esošos izpildes instrumentus, lai savlaicīgi un efektīvi reaģētu;

8.atgādina, ka Digitālo pakalpojumu akts paredz skaidru juridisko pamatu intervencei, tostarp pilnvaras saskaņā ar 74. pantu piemērot naudas sodus un saskaņā ar 9. pantu izdot rīkojumu par nelikumīgu produktu izņemšanu; mudina Komisiju pilnībā un savlaicīgi izmantot šos instrumentus, lai nodrošinātu, ka platformas pilda savus pienākumus; uzsver, ka iedzīvotājiem ir jāredz, ka ES spēj garantēt viņu drošību tiešsaistē, un sagaida koordinētu un stingru izpildi visā iekšējā tirgū;

9.brīdina, ka joprojām pastāv būtiskas izpildes nepilnības, ko rada pastāvīgi nepietiekami resursi un nepietiekamas muitas un tirgus uzraudzības iestāžu digitālās spējas, specializēta personāla trūkums un saskaņotu un sadarbspējīgu tehnoloģisko rīku trūkums visās dalībvalstīs, ko vēl vairāk saasina ierobežotā datu apmaiņa un vājā operatīvā koordinācija starp muitas, tirgus uzraudzības un patērētāju aizsardzības iestādēm;

10.uzsver, ka ES ievesto e-komercijas sūtījumu lielais apjoms padara fiziskās pārbaudes pastāvīgi nepietiekamas; aicina veikt steidzamus pasākumus, tostarp ieviest ES līmenī saskaņotu un PTO prasībām atbilstošu apstrādes maksu, kas segtu muitas iestāžu pieaugošās uzraudzības izmaksas, un skaidri noteikt trešās valstīs iedibinātu platformu un pārdevēju atbildību par to produktu drošumu un atbilstību, kuru mērķauditorija ir ES patērētāji; minētais būtu jāpapildina ar PVN un muitas nodokļa atbrīvojuma atcelšanu zemas vērtības sūtījumiem, par ko nesen tika panākta vienošanās Padomē; mudina Komisiju ievērojami palielināt finansiālo un operatīvo atbalstu muitas un tirgus uzraudzības iestādēm, tostarp palielinot piešķīrumus saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu, lai nodrošinātu pietiekamus resursus un pienācīgu personālu;

11.pauž nožēlu par lēno progresu, kas vērojams Komisijas un Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīkla sāktajās izmeklēšanās attiecībā uz trešo valstu tiešsaistes platformām par iespējamiem ES produktu drošuma un patērētāju tiesību aktu pārkāpumiem un ļoti lielām platformām, jo īpaši saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu; pauž nožēlu par to, ka izmeklēšanas procedūras bieži vien ilgst daudzus mēnešus vai pat gadus, un tas mazina iedzīvotāju uzticēšanos un kavē likumdevēju spēju reaģēt uz strauji mainīgajiem un jaunajiem tiešsaistes riskiem; uzsver, ka šīs izmeklēšanas ir steidzami jāpabeidz un jānovērš lēnās izmeklēšanas strukturālie iemesli, kam ir postoša ietekme; uzsver, ka praksē platformu darbības apturēšana, kā tas pašlaik tiek prasīts Francijā, joprojām lielā mērā nav sasniedzama pat acīmredzamas un atkārtotas neatbilstības gadījumos; uzsver, ka ir jārīkojas ES līmenī, lai nodrošinātu tiesību aktu konsekventu izpildi, kā arī novērstu jebkādus iekšējā tirgus izkropļojumus;

12.tādēļ aicina izstrādāt spēcīgākus, ātrākus un operatīvākus izpildes instrumentus, lai nodrošinātu, ka ES noteikumus var efektīvi piemērot digitālajā vidē; uzstāj, ka tiešsaistes platformu uzņemto saistību pildīšana ir pastāvīgi un sistemātiski jāpārbauda;

13.uzsver, ka nesenie konstatējumi par platformu SHEIN liecina par sistemātisku prasību neievērošanu, nevis atsevišķiem gadījumiem, un šīs problēmas nevar novērst, vienkārši atsaucot produktus vai publiski atvainojoties;

14.mudina ātrāk un vieglāk aktivizēt pagaidu pasākumus saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu un citus pasākumus saskaņā ar Ražojumu vispārējā drošuma regulu un Tirgus uzraudzības regulu, tostarp attiecībā uz tiešsaistes tirdzniecības vietu darbības pagaidu apturēšanu atkārtotu, nopietnu vai sistemātisku ES tiesību aktu pārkāpumu gadījumos, piemēram, platformas SHEIN lietā Francijā, nolūkā nodrošināt, lai platformas, kas neievēro noteikumus, neizvairītos no sekām; uzsver, ka tiešsaistes tirdzniecības vietu darbības apturēšana turpmāk nebūtu jāuzskata par ārkārtas un galējas nepieciešamības pasākumu;

15.uzsver, ka ir savlaicīgi jāpiemēro efektīvākas sankcijas, pilnībā izmantojot visus ES tiesību aktos paredzētos instrumentus; uzsver, ka šādām sankcijām ir jābūt pietiekami preventīvām, lai nodrošinātu, ka platformas, kas pārdod neatbilstīgus ražojumus, pilnībā ievērotu ES tiesību aktus;

16.norāda, ka pašreizējā sistēma ir vairāk reaktīva, nevis preventīva, jo iestādes iejaucas tikai pēc tam, kad bīstami ražojumi ir jau pārdoti patērētājiem, nevis novērš to izplatīšanu; atgādina, ka saskaņā ar Ražojumu vispārējā drošuma regulu tiešsaistes tirdzniecības vietām ir jāizņem bīstamā ražojuma piedāvājums divu dienu laikā, ja tās zina, ka ražojums ir bīstams, vai ja tām ir jāizpilda valdības struktūras izdots izņemšanas rīkojums, vai arī trīs dienu laikā, ja tām ir jāveic pasākumi atzītas trešās personas dēļ; uzsver, ka Ražojumu vispārējā drošuma regula mudina tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājus pārbaudīt ražojumus pirms to iekļaušanas sortimentā, veicot salīdzināšanu ar portāla Safety Gate datiem; uzsver, ka izlases veida paraugu ņemšana un testēšana var būt efektīvs preventīvs līdzeklis tikai tad, ja to veic sistemātiski un pietiekami bieži;

17.aicina Komisiju un valstu kompetentās iestādes nodrošināt stingru Digitālā pakalpojumu akta izpildi attiecībā uz tiešsaistes tirdzniecības vietu atbildību, jo īpaši to pienākumiem saistībā ar ieteikumu sistēmām, saskarņu dizainu, tiesībām uz informāciju un integrētās atbilstības noteikumiem izsekojamības palielināšanas nolūkā, kā arī pienākumu “pazīsti savu korporatīvo klientu”; uzver, ka nolūkā nodrošināt, lai platformas efektīvi pildītu savus pienākumus, ir jāizveido uz Digitālo pakalpojumu aktu balstīts uzticamu signalizētāju tīkls ziņošanai par nelikumīgiem ražojumiem un e-komerciju; atgādina, ka platforma SHEIN un citas tiešsaistes platformas, piemēram, Temu un AliExpress, ir atzītas par ļoti lielām tiešsaistes platformām un uz tām attiecas pastiprināti pienākumi;

18.norāda, ka Komisija pārbauda dažas trešo valstu tiešsaistes tirdzniecības vietas saistībā ar manipulatīvu metožu izmantošanu, kas ietver maldinošas saskarnes, atkarību izraisošus dizaina elementus, maldinošu ietekmētāju tirgvedību un viltotu vai maldinošu tiešsaistes atsauksmju izplatīšanu; atgādina, ka, ņemot vērā digitālā taisnīguma atbilstības pārbaudi, tiek lēsts, ka negodīgas komercprakses dēļ patērētājiem katru gadu tiek radīti zaudējumi gandrīz 8 miljardu EUR apmērā, un uzsver, ka šādas ekspluatējošas metodes, kas īpaši ietekmē neaizsargātus lietotājus un nepilngadīgos, stimulē impulsīvus pirkšanas paradumus un veicina neilgtspējīgu patēriņu; mudina Komisiju nodrošināt, ka gaidāmajā Digitālā taisnīguma aktā šai praksei tiek pievērsta uzmanība, novēršot regulējuma nepilnības spēkā esošajos tiesību aktos;

19.aicina noteikt prasību visiem pārdevējiem, kas darbojas tiešsaistes tirdzniecības vietās, sniegt pārbaudāmu pirkuma atpakaļsūtīšanas adresi un kontaktpunktu ES, tādējādi nodrošinot, ka patērētāji var efektīvi īstenot savas tiesības saskaņā ar ES patērētāju tiesību aktiem, piemēram, tiesības atsaukt pirkumu, iepērkoties tiešsaistē, kā arī atdot atpakaļ neatbilstīgas preces bez papildu sloga, un ka kompetentās iestādes var efektīvi veikt pārbaudes; uzstāj, ka tiešsaistes tirdzniecības vietām vajadzētu būt atbildīgām par šādas pārbaudes veikšanu un izpildes nodrošināšanu;

20.mudina Komisiju nekavējoties veikt efektīvus pasākumus pret nedrošiem un nelikumīgiem produktiem tiešsaistes platformās, tostarp likumdošanas pasākumus gadījumos, kad ir skaidri konstatētas juridiskās nepilnības, nolūkā nodrošināt juridisko noteiktību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas uzņēmumiem, īpašu uzmanību pievēršot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; uzsver, ka ir jāīsteno pašreizējā atbilstības nodrošināšanas sistēma un šie pasākumi jāizvērtē, apsverot jaunus tiesību aktus, tostarp jaunu pienākumu noteikšanu tiešsaistes tirdzniecības vietām;

21.uzsver, ka informācija par Ražojumu vispārējā drošuma regulā paredzēto atbildīgo uzņēmēju ES, kas rīkojas trešo valstu tirgotāja vai platformas vārdā, bieži vien ir nepareiza vai tās trūkst; tomēr uzsver, ka tad, ja pārdevēji atrodas ārpus ES vai nav izsekojami un ja atbildīgajām personām tiek uzrādītas viltotas adreses, atbildīgās juridiskās personas nav un tirgus uzraudzības iestādēm nav iespējams veikt izpildes pasākumus vai patērētājiem piekļūt kompensācijai vai tiesiskās aizsardzības līdzekļiem; norāda, ka pat tad, ja šī informācija ir pieejama, atbildīgā persona ES var nebūt saucama pie atbildības;

22.uzskata, ka patērētāju tiesiskā aizsardzība ir jānodrošina visos gadījumos; šajā sakarībā uzsver, ka gadījumos, kad ražotājs ir iedibināts ārpus ES un nav iespējams identificēt importētāju, pilnvaroto pārstāvi vai izpildes pakalpojumu sniedzēju, tiešsaistes tirdzniecības vietām būtu jānodrošina pienācīgi un samērīgi tiesiskās aizsardzības līdzekļi patērētājiem, ja netiek ievērots Digitālo pakalpojumu akts, jo īpaši tā 30. un 31. pants, vai Ražojumu vispārējo drošuma regulas 22. pants;

23.norāda uz Komisijas nodomu pārskatīt Tirgus uzraudzības regulu un uzsver, ka šim procesam ir jāļauj ātri un rūpīgi izvērtēt pašreizējos noteikumus par atbildīgo personu attiecībā uz Savienības tirgū laistiem produktiem, jo īpaši saistībā ar trešo valstu tirgotājiem, pamatojoties uz novērtējuma ziņojuma par Tirgus uzraudzības regulas 4. panta noteikumu īstenošanu rezultātiem; aicina Komisiju ātrāk veikt novērtējumu par iespēju ieviest obligātu prasību trešo valstu tirgotājiem iecelt atbildīgo personu ES, kurai ir lielāka juridiskā un finansiālā atbildība;

24.uzskata, ka Tirgus uzraudzības regulas pārskatīšana sniedz būtisku iespēju stiprināt ES tiesisko regulējumu, skaidrāk nošķirot to platformu pienākumus, kuras laiž tirgū produktus, no to platformu pienākumiem, kuras nemitina produktus, bet tikai saturu, piemēram, videomateriālus, attēlus vai rakstus; atgādina, ka šāds nošķīrums jau ir Ražojumu vispārējā drošuma regulā, Tirgus uzraudzības regulā un Savienības Muitas kodeksā, kuros paredzēti īpaši noteikumi tiešsaistes tirdzniecības vietām, kas pārdod produktus; tomēr uzskata, ka patērētāju aizsardzības sekmēšanas nolūkā ir jāpastiprina to tiešsaistes tirdzniecības vietu atbildība, kuras pārdod produktus;

25.mudina Komisiju nekavējoties veikt visaptverošu Regulas par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 345, 27.12.2017., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/2394/oj). pārskatīšanu, jo tas ir priekšnoteikums, lai panāktu ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu stingru pārrobežu izpildi un ierobežotu nedrošu preču apriti; uzstāj, ka šajā pārskatīšanā ir jāievieš konkrēti noteikumi, kas uzlabo izpildes spējas attiecībā uz trešo valstu tirgotājiem un platformām, vienlaikus nodrošinot ciešāku koordināciju un strukturētu informācijas apmaiņu starp ES un valstu iestādēm un attiecīgā gadījumā ar kompetentajām struktūrām trešās valstīs; uzsver, ka ir jāpiešķir Komisijai tiešas izmeklēšanas un sankciju piemērošanas pilnvaras attiecībā uz nopietniem patērētāju tiesību pārkāpumiem ar lielu ietekmi, nolūkā nodrošināt saskaņotu, vienlaicīgu un preventīvu izpildi visā ES;

26.uzskata, ka kontrolpirkumu darbības, ko veic tirgus uzraudzības iestādes, kā izklāstīts Komisijas paziņojumā par e-komerciju, ir būtisks līdzeklis tiešsaistes platformās piedāvāto produktu likumības un drošuma novērtēšanai; prasa šīs pārbaudes būtiski paplašināt un veikt regulārāk, lai nodrošinātu jēgpilnu izpildi, kā arī veikt citas koordinētas izpildes darbības, piemēram, kontrolreidus un salīdzinošās izvērtēšanas; atgādina, ka sistemātiskāk būtu jāizmanto korektīvie pasākumi, kas vērsti pret atkārtotām vai iepriekš dokumentētām neatbilstībām saistībā ar salīdzināmiem produktiem, kā paredzēts Ražojumu vispārēja drošuma regulā;

27.aicina Komisiju izvērtēt iespēju izstrādāt skaidras un saskaņotas jēdzienu “ātrā mode” un “īpaši ātrā mode” definīcijas, lai novērstu īpašos riskus, kas saistīti ar šiem uzņēmējdarbības modeļiem, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem un novēršot regulējuma sadrumstalotību iekšējā tirgū; turklāt aicina Komisiju izvērtēt noteikumus, kas nodrošinātu pilnībā efektīvu instrumentu pieejamību, lai risinātu problēmas, ko rada “īpaši ātru” un zemas kvalitātes produktu izplatīšanās, tostarp stingrākas atbilstības novērtēšanas procedūras un uzlabotus izpildes instrumentus, lai nodrošinātu iekšējo tirgu, kas garantē visaugstāko patērētāju aizsardzības līmeni, vienlaikus ļaujot attīstīt inovatīvus produktus un idejas un samazinot nevajadzīgu administratīvo slogu atbildīgiem uzņēmumiem un atbilstīgiem produktiem;

28.turklāt mudina dalībvalstis ar ES muitas datu centra atbalstu ievērojami paātrināt importa procedūru digitalizāciju muitas administrācijās, lai nodrošinātu spēkā esošo tiesību aktu efektīvu piemērošanu un paātrinātu muitošanu, jo īpaši ņemot vērā paku plūsmu eksponenciālo pieaugumu; aicina dalībvalstis vairāk izmantot automatizētus procesus, piemēram, marķējumu automatizētu skenēšanu, kad pakas tiek apstrādātas muitā; uzsver, ka digitālās produkta pases plaša izmantošana ļautu attiecībā uz visiem produktiem, ko importē e-komercijas ceļā, veikt ex ante atbilstības pārbaudi, kas ietver detalizētu kvalitātes un atbilstības informāciju un tiktu tieši integrēta ES muitas datu centrā; aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk attiecināt uz visām fiziskajām precēm, ko laiž ES tirgū, digitālo produkta pasi;

29.mudina dalībvalstis ievērojami pastiprināt muitas kontroli un uzlabot riska analīzes spējas, ko atbalsta Komisijas un ES Muitas dienesta veiktie riska pārvaldības uzdevumi, kuri jāievieš Savienības Muitas kodeksa reformā, lai neatbilstīgas preces tiktu ātri atklātas un pārtvertas un tādējādi tiktu ierobežots kaitējums ES patērētājiem un aizsargātas ES uzņēmumu ekonomiskās intereses; uzsver, ka ir jāstiprina muitas centru spējas, lai tie varētu efektīvi pārvaldīt ļoti lielo daudzumu mazo paku, uz kurām neattiecas tradicionālās kontroles metodes, tostarp izmantojot progresīvas pārbaudes tehnoloģijas, kas spēj identificēt aizdomīgus sūtījumus ievešanas punktos; aicina veikt stingrākas atbilstības pārbaudes, ko papildina izlases veida pārbaudes, attiecībā uz lielas tonnāžas pārvadājumiem;

30.uzsver, ka, ņemot vērā steidzamo nepieciešamību pastiprināt muitas kontroli, galveno pienākumu īstenošanas grafiks saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa pārskatīšanu, jo īpaši ES muitas datu centra izveide, būtu jāpaātrina; mudina Komisiju nekavējoties sākt visus sagatavošanas pasākumus, kas vajadzīgi minētā centra izveidei, nodrošinot, ka tā e-komercijas funkcijas pilnībā darbojas jau pirms 2026. gada mērķrādītāja termiņa; atzinīgi vērtē Padomē panākto politisko vienošanos atcelt 150 EUR muitas nodokļa atbrīvojuma robežvērtību, jo tas ir būtiski svarīgs pasākums, lai ierobežotu sistemātisku zemas vērtības sūtījumu ļaunprātīgu izmantošanu;

31.norāda, ka dažos gadījumos trešo valstu tirgotāji un platformas ES tirgū ieved neatbilstīgas un dažkārt bīstamas preces, nesaskaroties ar sekām; norāda, ka Savienības Muitas kodeksa reformai būtu jāpalīdz novērst atbildības nepilnības attiecībā uz neatbilstīgiem produktiem, ko ieved ES muitas teritorijā;

32.aicina patērētāju tiesību aizsardzības iestādes, organizācijas, nozares struktūras un tirdzniecības kameras pastiprināt kopīgus informēšanas centienus, kuru mērķis ir sniegt patērētājiem skaidrus un pieejamus norādījumus par viņu tiesībām un riskiem, kas saistīti ar pirkumiem tiešsaistē, jo īpaši no trešo valstu platformām; stingri aicina šādās iniciatīvās īpaši uzsvērt tiesiskās aizsardzības līdzekļu, tostarp kolektīvās tiesiskās aizsardzības, pieejamību, nolūkā nodrošināt, ka patērētāji var efektīvi izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, saskaroties ar nedrošiem vai nelikumīgiem produktiem;

33.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.