1.uzsver, ka ES un Apvienotā Karaliste ir tuvi kaimiņi, līdzīgi domājoši partneri un sabiedrotie, kam ir kopīgas vērtības, intereses un vēsturiskas saiknes un kuri saskaras ar kopīgu nestabilu drošības situāciju Eiropā un tās kaimiņreģionā; uzsver, ka ES un Apvienotās Karalistes attiecību stiprināšana uzlabo Eiropas vispārējo konkurētspēju un stratēģisko autonomiju;

2.atzīst Apvienotās Karalistes nozīmīgo lomu miera, drošības un stabilitātes nodrošināšanā Eiropas kontinentā un ārpus tā; uzsver, ka pieaugošais konvencionālo un hibrīdapdraudējumu skaits prasa stingru un koordinētu starptautisku rīcību, lai nodrošinātu mūsu kopējo nākotni;

3.atgādina, ka ES un Apvienotās Karalistes attiecību pamatā ir Izstāšanās līguma – arī Vindzoras regulējuma – un TSN pilnīga ievērošana un pilnīga, savlaicīga un precīza īstenošana;

4.atzinīgi vērtē 2025. gada 19. maijā Londonā notikušā pirmā ES un Apvienotās Karalistes samita vērienīgos secinājumus un abu pušu apliecināto pozitīvo un konstruktīvo garu; atzīmē, ka samita noslēgumā vadītāji pieņēma trīs galvenos dokumentus, proti, kopīgo paziņojumu, drošības un aizsardzības partnerību un kopējo vienošanos par atjauninātu ES un Apvienotās Karalistes sadarbības programmu; īpaši atzinīgi vērtē vienošanos par jaunu ES un Apvienotās Karalistes stratēģisko partnerību, kas iezīmē savstarpējo saistību atjaunošanu un divpusējās sadarbības padziļināšanu, kā arī vienošanos rīkot ikgadējus samitus starp abām pusēm;

5.uzstāj, ka ir vajadzīga ģeogrāfiskā saskaņotība, lai nodrošinātu mieru, drošību un stabilitāti Eiropā un Eiropas rūpnieciskās bāzes noturību; šajā sakarā uzsver, ka ES un Apvienotās Karalistes samits ir pagrieziena punkts ES un Apvienotās Karalistes partnerības atsākšanā un padziļināšanā un sākumpunkts strukturētākas sadarbības veidošanai, jo īpaši uzsākot drošības un aizsardzības partnerību; uzskata, ka politiskās deklarācijas un apliecinātie labi nodomi tagad jāīsteno, un uzstāj, ka gan ES, gan Apvienotajai Karalistei ir jāievēro un jāpilda savas saistības, jo īpaši aizsardzības rūpniecības jomā;

6.uzsver, ka TSN ir viens no vērienīgākajiem un visaptverošākajiem tirdzniecības nolīgumiem, ko ES ir noslēgusi ar ārpussavienības valsti; tomēr uzsver, ka, lai gan TSN neaizstāj un nevar aizstāt dalību ES un ieguvumus, ko sniedz piekļuve vienotajam tirgum un muitas savienībai, tam tomēr ir ievērojams potenciāls turpmākai sadarbībai, kā to apliecina nesenajā samitā politiskā līmenī pieņemtās dažādās saistības; atzinīgi vērtē ES un Apvienotās Karalistes apņēmību samitā atkārtoti apstiprināt kopīgo gatavību veicināt brīvu, godīgu, ilgtspējīgu un atvērtu tirdzniecību saskaņā ar kopējām vērtībām;

7.uzsver, ka būtiski ir pēc iespējas drīz pilnībā īstenot abos nolīgumos ietvertos noteikumus, novērtēt un risināt iespējamos sarežģījumus saistībā ar Izstāšanās līguma un TSN piemērošanu, lai to piemērošanā izvairītos no kavēšanās un problēmām;

8.atzinīgi vērtē to, ka TSN īstenošana turpinās sekmīgi un visas saistības, kas bija jāizpilda 2023. un 2024. gadā, ir vai nu izpildītas, vai ir izpildes procesā; aicina Komisiju turpināt cieši uzraudzīt TSN pareizu piemērošanu;

9.atgādina par Ziemeļīrijas īpašo situāciju, kura izriet no Protokola par Īriju/Ziemeļīriju, kas tika noslēgts, lai aizsargātu Lielās piektdienas vienošanos pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES; atbalsta Ziemeļīrijas unikālās un īpašās pozīcijas turpmāku atzīšanu, valstij saglabājot dubulto piekļuvi gan ES vienotajam tirgum, gan Apvienotās Karalistes iekšējam tirgum, kā uzsvērts samitā; aicina pilnīgi, savlaicīgi un precīzi īstenot visus Vindzoras regulējuma elementus, lai nodrošinātu paliekošus ieguvumus, tiesisko noteiktību, ilgtermiņa stabilitāti, praktisku atbalstu un paredzamību uzņēmumiem un iedzīvotājiem Ziemeļīrijā, nodrošinātu labāku aizsardzību visas salas ekonomikai, izvairītos no stingras robežas Īrijas salā, aizsargātu Lielās piektdienas vienošanos visos tās aspektos un panāktu netraucētu tirdzniecību un sadarbību, vienlaikus saglabājot vienotā tirgus un muitas savienības integritāti; aicina veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka izmaiņas regulatīvajā vai tiesiskajā satvarā nekaitē ciešajām ekonomiskajām saiknēm starp Īriju un Ziemeļīriju, jo īpaši attiecībā uz pakalpojumiem, kas tiek sniegti patērētājiem un attiecībā uz MVU, kuri nevar izmantot mobilitātes priekšrocības; atgādina, ka ES ir ātri īstenojusi visus Vindzoras regulējuma aspektus un tagad sagaida, ka Apvienotā Karaliste nekavējoties pilnībā un godprātīgi īstenos savu daļu, lai nodrošinātu ES un Apvienotās Karalistes attiecību ilgtermiņa stabilitāti; uzsver, ka tas ietver muitas un SFS mehānismu efektīvu iedarbināšanu, lai risinātu problēmas saistībā ar preču pārvietošanu no Lielbritānijas uz Ziemeļīriju un novērstu piegāžu traucējumus un produktu pieejamības samazināšanos Ziemeļīrijas patērētājiem; aicina pilnībā īstenot informācijas apmaiņas mehānismus un labāk uzraudzīt jaunos paku piegādes procesus un sistēmas saskaņā ar Vindzoras regulējumu un to ietekmi uz patērētāju piekļuvi tirgum; norāda, ka ciešāka iestāžu sadarbība un informācijas apmaiņa par topošo ES datu centru uzlabotu robežu šķērsošanu, jo tiktu nodrošināti nepieciešamie dati un dokumenti;

10.uzsver Lielās piektdienas vienošanās vēsturisko nozīmi un izsaka atzinību visām iesaistītajām pusēm par to, ka tās turpina atbalstīt un īstenot nolīgumu un tā vērtības, jo tas ir izšķirīgs pīlārs samierināšanas procesos, kas joprojām ir pozitīvs piemērs citiem visā kontinentā un ārpus tā; atgādina Vindzoras vienošanās 2. pantā noteiktās Apvienotās Karalistes obligātās saistības nodrošināt, ka netiek samazinātas tiesības, aizsardzības pasākumi un iespēju vienlīdzība, ko paredz Lielās piektdienas vienošanās; uzsver, ka šo tiesību efektīva aizsardzība ir svarīga arī tādēļ, lai saglabātu no TSN izrietošo uzticēšanos un sadarbību, jo īpaši tādās jomās kā tiesībaizsardzība, darba ņēmēju tiesības un tiesu iestāžu pieejamība; aicina Komisiju arī turpmāk uzraudzīt šo saistību izpildi un potenciālos tiesību mazināšanās gadījumos sadarboties ar attiecīgajām Apvienotās Karalistes iestādēm; atgādina, ka, lai tiesības netiktu mazinātas, jebkādi grozījumi sešās ES vienlīdzības direktīvās, kas uzskaitītas ES un Apvienotās Karalistes Izstāšanās līguma 1. pielikumā, ir jāatspoguļo Ziemeļīrijas tiesību aktos; aicina Komisiju iecelt īpašu sadarbības pārstāvi Ziemeļīrijā, lai nodrošinātu strukturētu un pastāvīgu dialogu ar tās politiskajiem pārstāvjiem un ieinteresētajām personām, tādējādi veicinot uzticēšanos un koordinējot centienus; norāda, ka ES ir īpaši svarīgi sadarboties ar Ziemeļīrijas Asambleju un izpildvaru jautājumos, uz kuriem attiecas Vindzoras regulējums; šajā sakarībā aicina Apvienotās Karalistes decentralizēto daļu parlamentus un asamblejas, jo īpaši Ziemeļīrijas parlamentu un asambleju, vairāk iesaistīties ES un Apvienotās Karalistes parlamentāro partnerattiecību asamblejā, lai vislabāk varētu paust Ziemeļīrijas iedzīvotāju intereses; prasa aktīvāk rīkoties, lai uzlabotu to Ziemeļīrijā dzīvojošo ES pilsoņu pārstāvību, kuriem pilsonība piešķirta saistībā ar piedzimšanu; turklāt mudina ES un Apvienotās Karalistes attiecībās pienācīgi apspriesties ar decentralizēto daļu pārvaldes iestādēm to attiecīgo kompetenču jautājumos; atzīmē, ka Ziemeļīrijas unikālajai situācijai ir vajadzīga īpaši pielāgota pieeja, kuras pamatā ir PEACE programmu sniegtie ieguvumi un kurā aplūkots, kā plašāka kohēzijas politika var veicināt izlīguma procesu; uzsver, ka ir paužama nožēla par elektroniskās ceļošanas atļaujas (ETA) piemērošana Ziemeļīrijai; aicina Apvienotās Karalistes valdību nepiemērot ETA Ziemeļīrijai, lai nodrošinātu netraucētu ceļošanu visā Īrijas salā; uzsver, ka saskaņā ar Lielās piektdienas vienošanās principiem ir svarīgi nodrošināt, ka Ziemeļīrijā un Īrijā dzīvojošajās personas, meklējot darbu un sākot strādāt otrpus robežai, nesaskaras ar šķēršļiem vai ierobežojumiem; uzsver, ka šajā kontekstā ir svarīgi aizsargāt pārrobežu darba ņēmējus, tostarp viņu sociālās un darba ņēmēju tiesības; atzīmē Ziemeļīrijas Apelācijas tiesa nolemto, ka 2023. gada Ziemeļīrijas nemieru (Mantojuma un izlīguma) likums ir nesaderīgs ar cilvēktiesību tiesību aktiem un Vindzoras regulējumu; turklāt norāda uz starpvalstu pieteikumu, ko Īrija iesniegusi pret Apvienoto Karalisti saistībā ar šo likumu; atgādina par pašreizējās Apvienotās Karalistes valdības apņemšanos atcelt un aizstāt iepriekšējās valdības pieņemto Mantojuma likumu un aicina Apvienotās Karalistes valdību to izdarīt pēc iespējas drīzāk; aicina Apvienotās Karalistes valdību atsaukt pārsūdzību par tiesas nolēmumu par Mantojuma likumu, atcelt šo likumu un pilnībā ievērot ECTK prasības un tās nolēmumus;

11.norāda, ka saskaņā ar Lielās piektdienas vienošanos par Ziemeļīrijas konstitucionālo nākotni ir jālemj visiem Īrijas salas iedzīvotājiem;

12.aicina abas puses padziļināt ES un Apvienotās Karalistes partnerību, pilnībā īstenot TSN un visā apjomā izmantot tā potenciālu kopīgo interešu jomās, tostarp izmantojot brīvprātīgu nozaru saskaņošanu, savstarpējas atzīšanas mehānismus un dialogu par regulatīvo inovāciju, kā arī apsverot turpmāku sadarbību muitas jomā; atzinīgi vērtē samita secinājumus, kuros atkārtoti apstiprināta kopīga apņemšanās pastiprināt sadarbību tādās svarīgās jomās kā enerģētika, tostarp Apvienotās Karalistes iespēja piedalīties ES iekšējā elektroenerģijas tirgū, jaunās tehnoloģijas un agropārtika; uzsver, ka TSN piedāvā uz nākotni vērstu satvaru kopīgas labklājības un konkurētspējas veicināšanai, un mudina abas puses balstīties uz samita atjaunoto politisko impulsu, lai panāktu reālu progresu šajās nozarēs un nodrošinātu uzņemto saistību ātru un visaptverošu īstenošanu, kā to apliecina nesenā ES un Apvienotās Karalistes kopējā vienošanās un samita strukturētie rezultāti; uzsver, ka šai jaunajai programmai ir jāsaglabā elastīgums un spēja reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem, lai maksimāli izmantotu sadarbības un konkurētspējas iespējas, uzlabotu patērētāju aizsardzību, paplašinātu pārrobežu tirdzniecību un piekļuvi precēm un pakalpojumiem un sekmētu drošu un veselīgu digitālo vidi visiem;

13.ņemot vērā to, ka TSN nav iekļauta sadarbība ārpolitikas, drošības, aizsardzības un attīstības sadarbības jomās, atzinīgi vērtē ES un Apvienotās Karalistes samitā panākto vienošanos par drošības un aizsardzības partnerību, kas stiprina sadarbību, ir saskaņota ar iepriekš izveidoto un divreiz gadā notikušo ārpolitikas dialogu, nodrošina strukturētu satvaru, kura trūkst TSN, un nosaka un apliecina Apvienotās Karalistes atjaunoto apņemšanos sadarboties ar ES ārpolitikas un drošības jomā;

14.norāda, ka uzlabota koordinācija ir būtiska, lai reaģētu uz globālām krīzēm arvien nestabilākā drošības vidē, ko raksturo hibrīddraudi, kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas; uzsver, ka uzlabota koordinācija ir būtiska arī demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai, kā arī reģionālās un starptautiskās drošības nodrošināšanai;

15.atzinīgi vērtē to, ka drošības un aizsardzības partnerība izveido strukturētāku un institucionalizētāku sadarbību ārpolitikas, drošības un aizsardzības jautājumos dažādos pārvaldības līmeņos saskaņā ar 2019. gada politisko deklarāciju OV C 384 I, 12.11.2019., 178. lpp., ELI: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:12019W/DCL(01)., tostarp vienošanos ik pēc sešiem mēnešiem rīkot ārpolitikas un drošības politikas dialogus; uzskata, ka tas varētu veidot stabilu sadarbības pamatu un ka būtu jāapsver iespēja to institucionalizēt ar juridiski saistoša instrumenta palīdzību; uzsver, ka tas palīdzētu nodrošināt mūsu sabiedrību drošību un padarītu tās noturīgas pret kopīgiem un vēl nepieredzētiem ģeopolitiskās drošības apdraudējumiem, jo ​​īpaši pret Krievijas radītajiem apdraudējumiem;

16.uzsver, ka ES un Apvienotajai Karalistei ir cieši jāuzrauga drošības un aizsardzības partnerības noteikumu un Kopējā vienošanās paredzēto saistību īstenošana; atzīst, ka šī kopējā vienošanās tās saistību aspektā ir visai plaša un tālejoša; atgādina, ka Parlaments ir jāinformē par tās īstenošanas pasākumiem un iespējamiem šķēršļiem; uzsver, ka Parlamentam ir jāprasa Komisijas pilnīga atbildība par tās saistību izpildi saskaņā ar kopējo vienošanos, kas noslēgta ar Apvienotās Karalistes valdību;

17.atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes un ES apņemšanos izpētīt iespējas savstarpēji izdevīgai ciešākai sadarbībai aizsardzības industrijas jomā, pienācīgi respektējot katras puses politiku un tiesisko regulējumu;

18.atzinīgi vērtē saskaņā ar TSN izveidoto kopīgo struktūru efektīvo darbību uzsver, cik svarīgi ir regulārāk informēt Parlamentu par notiekošajām politiskajām un tehniskajām diskusijām un iesaistīt to tajās; aicina nodrošināt lielāku pārredzamību TSN kopīgo struktūru darbā, jo īpaši attiecībā uz Parlamentu; aicina nodrošināt tirdzniecības stabilitāti un regulatīvo saskaņošanu starp ES un Apvienoto Karalisti, lai aizsargātu patērētāju tiesības, uzņēmējdarbības noteiktību un investīciju nosacījumus, jo īpaši ņemot vērā nesenos globālos satricinājumus;

19.uzsver ES un Apvienotās Karalistes PPA darbības atsākšanu 2025. gada martā pēc 2024. gadā notikušajām Eiropas Parlamenta un Apvienotās Karalistes vēlēšanām; uzsver savu lomu TSN īstenošanas parlamentārās uzraudzības un kontroles nodrošināšanā; uzsver PPA nozīmi ciešāku saišu un konstruktīvas sadarbības veicināšanā starp Eiropas Parlamenta deputātiem un Apvienotās Karalistes parlamentāriešiem; aicina Partnerības padomi ņemt vērā PPA ieteikumus; uzsver, cik svarīgi ir paplašināt Ziemeļīrijas, Skotijas un Velsas parlamentu un asambleju ievēlēto deputātu līdzdalību novērotāju statusā; iesaka rīkot biežākas tematiskas sanāksmes ārpus pašreizējā pusgada grafika, lai nodrošinātu regulāras diskusijas par tirdzniecību, ārpolitiku, enerģētiku un pilsoņu tiesībām; aicina labāk integrēt valstu un reģionālos parlamentus, lai atspoguļotu dažādas demokrātiskās perspektīvas; uzsver savu apņemšanos vēl vairāk stiprināt PPA kā galveno parlamentu dialoga forumu;

20.uzsver, ka TSN īstenošanā galvenā uzmanība jāvelta iedzīvotāju interešu ievērošanai, savukārt dialogā līdztekus sociālajam taisnīgumam jāņem vērā ekonomiskās sadarbības elementi, piedaloties brīvprātīgo grupām, pilsoniskajai sabiedrībai un uzņēmumu apvienībām; atzinīgi vērtē pilsoniskās sabiedrības, tostarp darba devēju organizāciju un arodbiedrību, kā arī nevalstisko organizāciju, iesaistīšanos TSN īstenošanā; uzsver līdzsvaroto pārstāvību ES VKG un tās vērtīgos ieteikumus; šajā sakarībā uzsver Pilsoniskās sabiedrības foruma nozīmi; aicina Partnerības padomi arī turpmāk ņemt vērā pilsoniskās sabiedrības daudzveidīgos viedokļus un aicina PPA nodrošināt tiešu viedokļu apmaiņu starp PPA locekļiem un VKG locekļiem katrā no PPA pusgada sanāksmēm; aicina visas specializētās komitejas stiprināt dialogu ar VKG, lai nodrošinātu labāku pārraudzību un pārredzamību; aicina pielikt papildu pūles, lai nodrošinātu, ka TSN paredzētajam Pilsoniskās sabiedrības forumam pievienojas plašs pilsoniskās sabiedrības organizāciju loks, piemēram, jaunatnes organizācijas;

21.atkārtoti apstiprina Parlamenta apņēmību cieši uzraudzīt TSN īstenošanu; atgādina, ka Komisijai pilnībā un nekavējoties jāsniedz Parlamentam informācija par TSN īstenošanu, lai nodrošinātu pienācīgu kontroli; atzinīgi vērtē pastāvīgo labo sadarbību starp Parlamentu un Komisiju un pastiprinātos tiešos, pozitīvi vērtējamos un konstruktīvos kontaktus starp Parlamenta deputātiem un abu Apvienotās Karalistes parlamenta palātu deputātiem; atkārtoti aicina Parlamentu iesaistīt visās turpmākajās TSN pārskatīšanas procedūrās; pauž nožēlu, ka Parlaments nebija iesaistīts ES un Apvienotās Karalistes samitā, un pauž bažas par to, ka ES un Apvienotās Karalistes samitā nekā netika pieminēta Parlamenta un Apvienotās Karalistes parlamenta loma atjaunotās ES un Apvienotās Karalistes sadarbības, stratēģiskās partnerības un drošības un aizsardzības partnerības iestāžu sistēmā;

22.atgādina, ka TSN nodrošina visaptverošu un vērienīgu pamatu pušu attiecībām, it īpaši ES un Apvienotās Karalistes tirdzniecībai, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus godīgai konkurencei un ilgtspējīgai attīstībai; atgādina, ka TSN ir unikāls brīvās tirdzniecības nolīgums ES vēsturē, jo tas ir vērsts uz atšķirību ierobežošanu, nevis konverģences veicināšanu starp tirdzniecības partneriem; atgādina, ka TSN ir unikāls arī tādā ziņā, ka tas paredz nulles tarifus un nulles kvotas ES un Apvienotās Karalistes tirdzniecībai;

23.atkārtoti norāda, kas TSN ir ilgstošu un sarežģītu sarunu delikāts rezultāts, un tāpēc tas būtu pilnīgi un godprātīgi jāīsteno, tāpat kā Izstāšanās līgums, it sevišķi Vindzoras regulējums, lai abas puses gūtu savstarpēju labumu; aicina abas puses pilnvērtīgi izmantot TSN milzīgo potenciālu, lai pēc iespējas vairāk atvieglotu ES un Apvienotās Karalistes tirdzniecību, vienlaikus paturot prātā, ka ar brīvās tirdzniecības nolīgumu nekādā gadījumā nevar nodrošināt tādas priekšrocības, kādas attiecībā uz piekļuvi ES vienotajam tirgum un muitas savienībai, kā arī iesaisti citās kopējās un papildinošajās politikas jomās sniedz dalība ES; tomēr atzīst, ka TSN ir ievērojams neapgūts potenciāls, un atzinīgi vērtē to, ka tagad tas būtu jāizmanto kā uz nākotni vērsts satvars sadarbības padziļināšanai savstarpējo interešu jomās;

24.pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu, ka TSN noteiktie preču tirdzniecības režīmi kopumā ir bijuši efektīvi un darbojušies netraucēti, lai gan joprojām pastāv zināmas īstenošanas grūtības, kas pēc iespējas ātrāk jānovērš;

25.atkārtoti uzsver, ka ES un Apvienotajai Karalistei būtu cieši jāsadarbojas muitas jomā, cita starpā panākot efektīvu informācijas un datu apmaiņu, un attiecībā uz precēm, kuru izcelsme ir ārpus ES un Apvienotās Karalistes, izveidojot kopīgu datubāzi par pārkāpumiem un krāpšanu e-komercijas jomā un par tirgotajiem ārpus ES un ārpus Apvienotās Karalistes; atkārtoti uzsver, cik svarīgs ir konstruktīvs dialogs un efektīvas sadarbības metodes starp muitas administrācijām, lai vienkāršotu, digitalizētu un paātrinātu ievešanas un izvešanas muitošanas procesus ar pietiekamu skaitu muitas ierēdņu un vienkāršotām muitas procedūrām, tostarp plašāku piekļuvi uzticamu tirgotāju shēmām un viedu digitālu risinājumu ieviešanu, lai racionalizētu procesus nolūkā līdz minimumam samazināt administratīvās un finansiālās izmaksas visām ieinteresētajām personām, jo īpaši MVU, un nodrošināt kritiski svarīgo lauksaimniecības resursu, tostarp veterināro zāļu, sēklu un dzīvnieku barības, nepārtrauktu pārrobežu plūsmu, jo īpaši Īrijā un citos pierobežas reģionos, kas ir ļoti atkarīgi no savlaicīgām piegādēm; mudina Komisiju aktīvi sadarboties ar Apvienoto Karalisti muitas procedūru vienkāršošanā, šim nolūkam izstrādājot uzticamu tirgotāju shēmas un ieviešot t. s. zaļās joslas zema riska precēm;

26.atzīst, ka kopš TSN stāšanās spēkā ES un Apvienotās Karalistes sadarbība e-komercijas jomā ir attīstījusies; uzsver, ka, lai gan TSN ir iekļauti svarīgi noteikumi digitālās tirdzniecības atvieglošanai, muitas procedūras pēc Brexit ir radījušas papildu slogu e-komercijas operatoriem, jo īpaši sakarā ar obligātām muitas deklarācijām, importa inspekcijām un sarežģītām izcelsmes noteikumu prasībām; atzinīgi vērtē nesenos ES un Apvienotās Karalistes centienus racionalizēt tirdzniecības loģistiku un samazināt eksporta ierobežojumus, un uzsver, ka ir vajadzīgi turpmāki centieni uzlabot regulējuma saskaņošanu, vienkāršot muitas procedūras un nodrošināt netraucētu un drošu datu pārsūtīšanu, lai pilnībā atraisītu pārrobežu e-komercijas potenciālu un veicinātu digitālo tirdzniecību;

27.mudina ES un Apvienoto Karalisti izpētīt iespējas padziļināt sadarbību reģionālo piegādes ķēžu jomā; uzsver, ka šādi pasākumi atbalstītu elastīgākas un noturīgākas piegādes ķēdes un palīdzētu novērst tarifu un ar tarifiem nesaistītus šķēršļus, ko rada sarežģītas izcelsmes noteikumu prasības;

28.uzsver, ka Apvienotās Karalistes jaunā importa režīma jeb robežšķērsošanas operatīvā modeļa ieviešana ir radījusi grūtības, jo bieži mainās riska kategorijas, par to pienācīgi nepaziņojot, importa prasības tiek interpretētas nekonsekventi, ir jāgaida uz kontroles veikšanu un ES netiek atzīta par vienotu sanitāro un fitosanitāro vienību; pauž bažas par to, ka Apvienotās Karalistes atbildes pasākumi vēl nav pilnībā atrisinājušas saistītās problēmas;

29.atzinīgi vērtē ES un Apvienotās Karalistes samitā pausto apņemšanos strādāt pie kopējas SFS zonas izveides, izmantojot visaptverošu ES un Apvienotās Karalistes SFS nolīgumu; atzīst, ka ES un Apvienotās Karalistes tirdzniecībai problēmas pašlaik rada ar tarifiem nesaistīti šķēršļi un regulējuma atšķirības, jo īpaši stingrākas atbilstības prasības, dublējošas sertifikācijas procedūras un atšķirīgi produktu standarti; norāda, ka šādas nesaskaņas ietekmē dažādas nozares, tostarp agropārtiku, ķīmiskās vielas, mehāniskos transportlīdzekļus un iekārtas, un var būt īpaši apgrūtinošas MVU; mudina abas puses pilnībā un efektīvi izmantot TSN regulatīvās un muitas sadarbības mehānismus, lai risinātu šos jautājumus nolūkā mazināt tirdzniecības nesaskaņas pirms TSN 2026. gada pārskatīšanas;

30.atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes plānus pieņemt tiesību aktus par CE zīmes beztermiņa atzīšanu papildu ražojumu noteikumos, kas ES ražotājiem vēl vairāk atvieglotu atbilstības nodrošināšanas panākšanu un atvieglotu tādu produktu eksportu no Apvienotās Karalistes uz ES, kuriem nepieciešams šāds marķējums; mudina Komisiju ātri sākt sarunas ar Apvienoto Karalisti ar mērķi nodrošināt ciešu saskaņošanu produktu atbilstības novērtējumu jomā, jo īpaši cieši integrētās nozarēs, lai tā novērstu nevajadzīgu testēšanu, samazinātu uzņēmējdarbības izmaksas un stiprinātu iekšējo tirgu; mudina abas puses īstenot pragmatiskus pasākumus, lai savstarpēji atzītu atbilstības novērtēšanas rezultātus tādu produktu nozarēs, kas ir nepārprotami zema riska produkti, lai samazināt nevajadzīgas atbilstības nodrošināšanas izmaksas un administratīvo slogu, it sevišķi MVU, vienlaikus aizsargājot un vēl vairāk stiprinot patērētāju drošumu un aizsardzību; mudina Komisiju turpināt šo attīstību, cenšoties panākt specifiskus savstarpējas atzīšanas mehānismus konkrētam nozarēm, kurās jau pastāv regulējuma konverģence, tādējādi attiecīgā gadījumā novēršot sertifikācijas procedūru nevajadzīgu dublēšanos;

31.norāda, ka vienošanās par kopējas SFS zonas izveidi ievērojami samazinātu nesaskaņas tirdzniecības jomā un veicinātu stabilitāti un paredzamību uzņēmumiem, atceļot lielāko daļu sertifikācijas un kontroles prasību attiecībā uz dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, augu un augu produktu pārvietošanu starp Lielbritāniju un ES, vienlaikus saglabājot augstus veselības un patērētāju aizsardzības, pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku labturības standartus; uzsver, ka šīs priekšrocības lauksaimniekiem, MVU un patērētājiem visā ES un Apvienotajā Karalistē attiektos arī uz šādu preču apriti starp Lielbritāniju un Ziemeļīriju; norāda, ka gaidāmajā SFS nolīgumā būtu jāparedz dinamiska saskaņošana ar Apvienoto Karalisti, tam būtu jāpiemēro strīdu izšķiršanas mehānisms ar neatkarīgu šķīrējtiesu un Eiropas Savienības Tiesa jāatzīst par galīgo iestādi ES tiesību aktu jautājumos; atzinīgi vērtē nodomu jau agrīnā posmā informēt Apvienoto Karalisti par ES lēmumu pieņemšanas procesoiem tajās jomās, uz kurām attiecas gaidāmais SFS nolīgums; mudina Komisiju nākt klajā ar ceļvedi sarunām ar Apvienoto Karalisti par SFS nolīgumu; turklāt aicina abas puses pastiprināt regulatīvo dialogu par pārtikas produktu regulējuma aspektiem, kas nav saistīti ar SFS, un izvairīties no atšķirībām tādās jomās kā marķēšana un iepakošana; uzsver, ka jebkāda Apvienotās Karalistes piekļuve ES sistēmām, datubāzēm vai aģentūrām, kas saistīta ar ES programmām un attiecas uz SFS nolīgumu, ir jāpiešķir ar nosacījumu, ka ir pilnībā atgūtas saistītās izmaksas ES budžetā; uzsver, ka šādai dalībai ir jāsniedz skaidri ieguvumi ES un tās ieinteresētajām personām saskaņā ar budžeta proporcionalitātes principu;

32.atkārtoti uzsver, ka ir vajadzīga ciešāka sadarbība starp ES un Apvienoto Karalisti, lai saglabātu un modernizētu pašreizējo taisnīgo un uz noteikumiem balstīto starptautiskās tirdzniecības kārtību un risinātu kopējās globālās ekonomiskās problēmas; šajā sakarībā aicina kopīgi pielikt papildu pūles, lai panāktu iekļaujošu un visaptverošu PTO reformu, ar ko reaģētu uz pašreizējām un turpmākajām problēmām cieši saistītā pasaulē un aktīvi vērstos pret jauniem draudiem, ko rada šķelšanās pasaules politiskajā un ekonomiskajā kārtībā, kā arī vienpusēji un nepamatoti tirdzniecības pasākumi un tarifi, kas pēdējā laikā ir skāruši gan ES, gan Apvienoto Karalisti; tādēļ aicina abas puses turpināt atbalstīt patērētājus, kas saskaras ar grūtībām dzīves dārdzības dēļ; uzsver, ka šajā kontekstā pastiprināta ES un Apvienotās Karalistes sadarbība ir būtiska, lai stiprinātu piegādes ķēžu noturību un samazinātu stratēģisko atkarību; uzsver, ka abām pusēm būtu jāpastiprina kopīgi centieni mazināt risku kritiskās piegādes ķēdēs saskaņā ar ES prioritātēm ekonomiskās drošības jomā; atzīmējot, ka sadarbība kritiski svarīgu izejvielu jomā nebija iekļauta ES un Apvienotās Karalistes samita secinājumos, mudina ES un Apvienoto Karalisti stiprināt Eiropas autonomiju šajā jomā; mudina uzsākt strukturētus dialogus un mērķtiecīgas iniciatīvas, lai veicinātu diversifikāciju, veidotu savstarpēju uzticēšanos un palielinātu stratēģisko autonomiju ar mērķi sekmēt ilgtspējīgu izaugsmi un kopīgu labklājību; aicina Komisiju izvērtēt 2025. gada 8. maijā izziņotā Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu nolīguma (“Ekonomiskās labklājības nolīgums”) detaļas, lai nodrošinātu, ka neviens no tā noteikumiem neapdraud ne TSN, ne jebkādu iespējamu nolīgumu starp ES un Apvienoto Karalisti; norāda, ka, lai gan ELL saturs vēl ir jāprecizē, tas var ietekmēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas starp ES un Apvienoto Karalisti izveidoti TSN kontekstā, kā arī jebkādu dinamisku saskaņošanu, kas izriet no ES un Apvienotās Karalistes samita secinājumiem, piemēram, par kopēju SFS telpu; atzinīgi vērtē nolīgumu par beztarifu tirdzniecību ar tērauda izstrādājumiem, atzīstot to par pozitīvu attīstību, kas nodrošina tik ļoti nepieciešamo stabilitāti un paredzamību galvenajām rūpniecības nozarēm; atgādina, ka TSN ietver konkrētas saistības ievērot starptautiskās tirdzniecības noteikumus, sadarboties daudzpusējos forumos un apmainīties ar informāciju par tirdzniecības aizsardzības pasākumiem un norisēm globālajā tirdzniecībā; atzinīgi vērtē ES un Apvienotās Karalistes samita rezultātus, kurā abas puses atkārtoti apstiprināja savu nodomu stiprināt koordināciju PTO reformas jomā, atbalstīt pārredzamu un uz noteikumiem balstītu tirdzniecību un kopīgi risināt aktuālus tirdzniecības strīdus, un uzsver, ka šo saistību efektīva īstenošana ir būtiska, lai stiprinātu ES un Apvienotās Karalistes partnerību kā spēku, kas veicina stabilitāti un paredzamību pasaules tirdzniecības pārvaldībā; atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes valdības neseno paziņojumu, ka tā pievienosies PTO daudzpusējai pagaidu strīdu izšķiršanas kārtībai, kas nodrošinās strīdu izšķiršanas sistēmas nepārtrauktu darbību, kamēr notiek sarunas par plašākām PTO reformām; uzsver, ka pašreizējā nestabilajā globālās tirdzniecības situācijā gan Apvienotās Karalistes valdībai, gan Komisijai tirdzniecības politikas izstrādē ir jāņem vērā Ziemeļīrijas unikālais stāvoklis;

33.atzinīgi vērtē 2023. gada 21. decembrī panākto vienošanos līdz 2026. gada 31. decembrim pagarināt elektrisko transportlīdzekļu un akumulatoru izcelsmes noteikumu termiņu; uzsver, cik svarīgi ir uzraudzīt izcelsmes noteikumus, lai izvairītos no standartu un noteikumu apiešanas attiecībā uz precēm no valstīm, ar kurām Apvienotajai Karalistei, iespējams, ir citi tirdzniecības nolīgumi;

34.pieņem zināšanai Komisijas novērtējumu, ka TSN īstenošana tādās jomās kā pakalpojumi un investīcijas, digitālā tirdzniecība, intelektuālais īpašums, publiskais iepirkums un MVU kopumā ir noritējusi raiti un bez būtiskām problēmām, izņemot jautājumu par Apvienotās Karalistes sponsorēšanas sistēmas piemērošanu darba vīzām ES pakalpojumu sniedzējiem, kas joprojām ir šķērslis, un atzīmē, ka Apvienotās Karalistes pakalpojumu eksports uz ES 2024. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu palielinājās par 19 %, liecinot par pakalpojumu nozares elastīgumu un potenciālu; uzsver, ka ir jānovērš šķēršļi, kas kavē ES pakalpojumu sniedzēju īstermiņa mobilitāti, tostarp kultūras, zinātnes un lauksaimniecības konsultāciju nozarēs, un uzsver potenciālo savstarpējo labumu, ko varētu sniegt uzlaboti un savstarpēji īstermiņa uzņēmējdarbības mobilitātes pasākumi; aicina vienkāršot Apvienotās Karalistes vīzu izsniegšanas procedūras ES profesionāļiem un līgumpakalpojumu sniedzējiem, lai samazinātu finansiālo un administratīvo slogu; aicina dalībvalstis un Apvienoto Karalisti saīsināt darba atļauju izskatīšanas termiņus un samazināt pieteikumu izmaksas, ja tas nepieciešams; atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes un Komisijas apņemšanos ES un Apvienotās Karalistes samitā uzsākt īpašu dialogu par fizisko personu ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos uzņēmējdarbības nolūkā, tostarp par sponsorēšanas shēmu; aicina abas puses izpētīt iespējas atvieglot pakalpojumu sniedzēju un uzņēmēju, jo īpaši MVU un brīvo profesiju pārstāvju, īstermiņa mobilitāti, izmantojot vienkāršotas vīzu procedūras un profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu, vienlaikus pilnībā ievērojot abu pušu regulatīvo autonomiju; aicina Apvienotās Karalistes valdību atbrīvot no sponsorēšanas sistēmas tos pakalpojumu sniedzējus, uz kuriem attiecas TSN; aicina padziļināt ES un Apvienotās Karalistes sadarbību pakalpojumu tirdzniecības jomā;

35.mudina Apvienoto Karalisti, Komisiju un dalībvalstis turpināt centienus panākt profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu un aicina paātrināt sarunas, kā arī meklēt risinājumus, kas veicinātu vienkāršāku īstermiņa mobilitāti un pārrobežu pakalpojumu sniegšanu visā ES un Apvienotās Karalistes tirgū; uzsver, ka ES un Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem joprojām ir grūtības piekļūt reglamentētām profesijām; uzsver, ka abām pusēm ir jānodrošina skaidras un racionalizētas atzīšanas procedūras un jāiesaista arodapvienības un kompetentās iestādes; norāda, ka līdz šim ir saņemts tikai viens ieteikums par iespējamu savstarpējās atzīšanas kārtību saskaņā ar TSN, un tas attiecas uz arhitekta profesiju; aicina Komisiju un Apvienoto Karalisti paātrināt TSN 158. panta īstenošanu un noteikt par prioritāti vēl citas nozares, piemēram, veselības aprūpi, inženierzinātnes un juridiskos un finanšu pakalpojumus; uzsver, ka ir svarīgi palīdzēt jauniešiem attīstīt nākotnes prasībām atbilstošas prasmes, veicinot pārrobežu apmācības un profesionālās izaugsmes iespējas, tostarp mērķtiecīgas investīcijas digitālajā, zaļajā un finanšu pratībā; aicina ES un Apvienoto Karalisti sadarboties mobilitātes programmās un risināt sarunas par vērienīgu nolīgumu par uzņēmējdarbības mobilitāti, atzīstot, ka profesionālo kvalifikāciju savstarpējās atzīšanas pasākumu efektivitāte ir cieši saistīta ar vienkāršotiem noteikumiem par īstermiņa ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos; aicina Apvienotās Karalistes valdību turpināt veikt visus nepieciešamos pasākumus ar mērķi izskaust diskrimināciju pret Apvienotajā Karalistē dzīvojošiem ES pilsoņiem;

36.mudina ES un Apvienoto Karalisti cieši sadarboties dažādos digitālās tirdzniecības regulējuma aspektos; tādēļ atzinīgi vērtē ES un Apvienotās Karalistes 2024. gada 30. aprīlī parakstīto administratīvo vienošanos par lielu tiešsaistes platformu nodrošinātāju riska novērtēšanas un mazināšanas centienu uzraudzību; uzskata, ka būtu jāveicina regulējuma konverģence un dialogs digitālo tiesību aktu jomā, jo īpaši attiecībā uz tiešsaistes platformām;

37.atkārtoti uzsver, ka Apvienotajai Karalistei būtu jāatzīst sarežģījumi, ko radītu jebkāda nevajadzīga, sistemātiska regulējuma atšķirība, it īpaši attiecībā uz nodarbinātības un sociālo tiesību aizsardzību, vidi, personas datiem, valsts atbalstu, digitālo tirdzniecību un nodokļiem, un ka tas tikai radītu papildu problēmas saistībā ar TSN paredzētajām vienlīdzīgu konkurences apstākļu saistībām, kā arī ES un Apvienotās Karalistes uzņēmumiem un ES un Apvienotās Karalistes tirdzniecību;

38.atzinīgi vērtē to, ka ir pabeigts ES un Apvienotās Karalistes konkurences sadarbības nolīgums saskaņā ar TSN, kas ļauj Komisijai, dalībvalstu konkurences iestādēm un Apvienotās Karalistes Konkurences un tirgu iestādei tiešā veidā sadarboties ar konkurenci saistītu lietu izmeklēšanā; norāda, ka šis ir pirmais ES nolīgums par sadarbību konkurences jomā, kas ļauj dalībvalstu kompetentajām iestādēm tieši sadarboties ar ārpussavienības valsts konkurences iestādi; aicina to ātri ratificēt, lai stiprinātu pārrobežu izpildi un koordināciju konkurences lietās, tajā pašā laikā ar atbilstošiem atbrīvojumiem aizsargājot konfidencialitāti;

39.atzinīgi vērtē ES un Apvienotās Karalistes vadītos centienus aicināt uz starptautisku sadarbību, lai risinātu ar mākslīgo intelektu (AI) saistītās problēmas un riskus, tādējādi veicinot globālu AI pārvaldību, kas balstīta uz demokrātiskām vērtībām, kopīgiem standartiem un stingriem aizsardzības pasākumiem. norāda, ka ES ir pieņēmusi visaptverošu, uz risku balstītu tiesisko regulējumu 2024. gadā pieņemot Mākslīgā intelekta aktu (MI akts) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts) (OV L, 2024/1689, 12.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1689/oj)., savukārt Apvienotā Karaliste līdz šim ir pieņēmusi ne tik stingru regulatīvo pieeju, neieviešot horizontālu MI tiesību aktu; aicina panākt ES un Apvienotās Karalistes MI regulējumu lielāku konverģenci, lai šai dinamiskajai nozarei ļautu attīstīties drošā vidē; šajā saistībā pauž nožēlu par to, ka Apvienotā Karaliste 2025. gada 11. februārī Parīzē neparakstīja Mākslīgā intelekta rīcības samita paziņojumu par iekļaujošu un ilgtspējīgu mākslīgo intelektu cilvēkiem un planētai; uzsver ES un Apvienotās Karalistes strukturētas sadarbības nozīmi MI pārvaldības jomā, ņemot vērā kopīgo apņemšanos veicināt drošas, pārredzamas un atbildīgas MI sistēmas, kā arī lai izvairītos no regulējuma sadrumstalotības, piedalītos standartu izstrādē un izpētītu savstarpējās atzīšanas vienošanās par atbilstības novērtēšanu; pauž nožēlu, ka Kopējā vienošanās par atjauninātu Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes sadarbības programmu neietver skaidri noteiktu apņemšanos sadarboties MI jomā, lai gan ir stratēģiski svarīgi paātrināt starpvalstu saskaņotību jautājumā par uzticama MI izstrādi, un atgādina, ka MI akta 39. pantā ir atļauts atzīt trešo valstu atbilstības novērtēšanas struktūras saskaņā ar īpašiem nosacījumiem un ES un attiecīgās ārpussavienības valsts vienošanos; uzsver risku, ka var palielināties regulējuma atšķirības, jo īpaši starp ES saistošo MI aktu un Apvienotās Karalistes nozaru pieeju, lai gan prioritātes attiecībā uz klasifikāciju, kas balstīta uz risku, autortiesību aizsardzību un sistēmiskajiem riskiem vienādojas; norāda uz Apvienotās Karalistes un ASV saprašanās memorandu par MI, kas varētu radīt atšķirības minimālajos standartos starp ES un Apvienoto Karalisti, un aicina Komisiju novērtēt šīs vienošanās ietekmi un ziņot par to Parlamentam; uzstāj, ka ir jāveido vienota izpratne par MI priekšrocībām un problēmām; aicina paplašināt tehnisko dialogu starp regulatoriem, lai atbalstītu regulatīvo sadarbspēju un samazinātu atbilstības nodrošināšanas sarežģītību uzņēmumiem; atzīmē pašreizējās diskusijas Apvienotajā Karalistē par izmaiņām autortiesību likumā; pauž bažas, ka šādi plāni var negatīvi ietekmēt Eiropas māksliniekus un radošo profesiju pārstāvjus, jo īpaši attiecībā uz priekšlikumu izveidot nepiemērošanas (op-out) sistēmu;

40.norāda, ka ar MI akta 103.–107. pantu un 109. pantu ir grozīti spēkā esošie ES produktu tiesību akti, ko saskaņā ar Vindzoras regulējuma 2. pielikumu piemēro Apvienotajā Karalistē un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju; ņem vērā Padomes 2025. gada 14. aprīļa lēmumu, ar ko nosaka Savienības nostāju ES un Apvienotās Karalistes Apvienotajā komitejā attiecībā uz MI akta iekļaušanu Vindzoras regulējuma 2. pielikumā; atzīst, ka lielāka regulējuma saskaņotība tādās jomās kā produktu drošība un tirgus uzraudzība var palīdzēt uzlabot tiesisko skaidrību un tirgus nepārtrauktību; mudina turpināt ES un Apvienotās Karalistes dialogu apvienotajā komitejā, lai apzinātu abpusēji pieņemamas pieejas, kas palīdzētu uzturēt augstus patērētāju tiesību aizsardzības un regulējuma saskaņotības standartus;

41.atgādina, ka TSN atzīta augstu datu aizsardzības un privātuma standartu nozīme, vienlaikus ļaujot katrai pusei saglabāt savu regulatīvo autonomiju; konstatē, ka pastāv riski, kas saistīti ar iespējamām atšķirībām ES un Apvienotās Karalistes regulējumā; norāda, ka Apvienotās Karalistes datu aizsardzības režīms joprojām ir lielā mērā saskaņots ar ES Vispārīgo datu aizsardzības regulu Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/679/oj). (VDAR), tādējādi nodrošinot ES lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību turpināšanu, kas veicina netraucētu datu plūsmu, kura ir ļoti svarīga pārrobežu pakalpojumiem; pieņem zināšanai Apvienotās Karalistes datu aizsardzības regulējuma reformu, ierosinot Datu (izmantošanas un piekļuves) likumu, ar ko tiek ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas spēkā esošajā Apvienotās Karalistes Vispārīgajā datu aizsardzības regulējumā; vēlreiz uzsver, ka ir svarīgi saglabāt augsta līmeņa datu aizsardzības standartus personas datu pārsūtīšanai un apstrādei starp abām pusēm, tostarp attiecībā uz personām, kuru personas dati tiek apstrādāti Apvienotajā Karalistē, jo īpaši gadījumos, kad dati ir cēlušies no ES, un aicina ES un Apvienoto Karalisti regulāri apmainīties ar informāciju; atzinīgi vērtē uzlaboto regulatīvo sadarbību digitālajos jautājumos, piemēram, 2024. gada 30. aprīļa administratīvo vienošanos starp Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorātu un Apvienotās Karalistes Komunikācijas biroju (Ofcom), kurā par prioritāti noteikta informācijas apmaiņa saistībā ar lielu tiešsaistes platformu nodrošinātāju riska novērtēšanas un mazināšanas centienu uzraudzību; aicina pastiprināt dialogu TSN Tirdzniecības specializētajā komitejā pakalpojumu, investīciju un digitālās tirdzniecības jomā, lai nodrošinātu stabilus nosacījumus datu pārsūtīšanai un juridisko noteiktību operatoriem;

42.atgādina, ka pastāvīga brīva datu plūsma starp ES un Apvienoto Karalisti ir atkarīga no Komisijas lēmumiem par datu aizsardzības līmeņa pietiekamību; norāda, ka Komisija, izvērtējot Apvienotās Karalistes Datu (izmantošanas un piekļuves) likumu, secinājusi, ka Apvienotās Karalistes tiesiskais regulējums joprojām nodrošina datu aizsardzības garantijas, kas būtībā ir līdzvērtīgas ES garantijām; atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir ierosinājusi par sešiem gadiem pagarināt pašreizējo lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību; uzskata, ka šādai pagarināšanai būtu jānodrošina regulatīvā noteiktība un jānovērš nevajadzīgas atbilstības nodrošināšanas izmaksas, kā arī jānodrošina pārrobežu datu plūsmu un digitālās tirdzniecības stabilitāte, kā arī jānodrošina, ka saskaņā ar TSN joprojām tiek ievērotas ES iedzīvotāju pamattiesības; uzsver, ka jebkādai pastāvīgai kārtībai jābūt atkarīgai no tā, vai Apvienotās Karalistes jaunais tiesiskais regulējums nodrošinās tās turpmāku pieskaņošanos ES datu aizsardzības standartiem un tiks uzturēts augsts personas datu aizsardzības līmenis, kā tas prasīts ES tiesību aktos; aicina Apvienotās Karalistes valdību nodrošināt, ka jebkādi jauni Apvienotās Karalistes tiesību akti, piemēram, 2025. gada Datu (izmantošanas un piekļuves) likums nenovestu pie zemākiem datu aizsardzības standartiem nekā tie ir ES;

43.ņem vērā Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas Atzinumu 06/2025, kurā atbalstīts īslaicīgs tehnisks lēmumu par Apvienotās Karalistes aizsardzības līmeņa pietiekamību pagarinājums līdz 2025. gada 27. decembrim tikai tādēļ, lai Komisijai būtu pietiekami daudz laika pēc reformas pieņemšanas novērtēt tās ietekmi; atgādina, ka Komisijai šajā laikposmā ir jāuzrauga visi attiecīgie notikumi Apvienotajā Karalistē un jānodrošina, lai visi nākamie lēmumi par aizsardzības līmeņa pietiekamību būtu pamatoti ar visaptverošu Apvienotās Karalistes datu aizsardzības regulējuma jaunāko izvērtējumu;

44.uzsver, cik būtiski ir saglabāt līdzīgas pieejas tirgus reformām digitālajā nozarē; aicina Apvienoto Karalisti izvairīties no tādas politikas īstenošanas, kas atšķirtos no ES Digitālo tirgu akta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1925 (2022. gada 14. septembris) par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts) (OV L 265, 12.10.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/1925/oj). un ES Digitālo pakalpojumu akta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2065/oj). pamatprincipiem;

45.atgādina par ES un Apvienotās Karalistes kopīgajām interesēm attiecībā uz digitālo savienojamību; iesaka abām pusēm izveidot regulējumu informācijas apmaiņas koordinācijai, lai uzraudzītu draudus kritiskajai savienojamības infrastruktūrai, tostarp zemūdens kabeļiem un satelītiem;

46.atkārtoti norāda, ka ES un Apvienotajai Karalistei ir jāievēro TSN noteiktās saistības sadarboties, lai veicinātu pārredzamus un samērīgus tarifus starptautiskajiem viesabonēšanas pakalpojumiem nolūkā samazināt izmaksas ES un Apvienotās Karalistes patērētājiem;

47.atgādina, ka TSN nosaka, ka abu pušu ekonomiskās partnerības pamatā jābūt vienlīdzīgiem atklātas un godīgas konkurences apstākļiem un ka tirdzniecībai un investēšanai jānotiek tādā veidā, kas veicina ilgtspējīgu attīstību, tostarp ekonomisko un sociālo attīstību un vides aizsardzību; atgādina, ka šajā kontekstā būtiska ir darba ņēmēju tiesību aizsardzība, kā cita starpā noteikts TSN 355., 386., 387., 399. un 524. pantā; konstatē, ka saskaņā ar 355. pantu abas puses ir apņēmušās uzturēt un uzlabot savus attiecīgos standartus jomās, uz kurām attiecas XI sadaļa; atgādina, ka šajā kontekstā būtiska ir darba ņēmēju tiesību aizsardzība, kā cita starpā noteikts TSN 355., 386., 387., 399. un 524. pantā; konstatē, ka saskaņā ar 355. pantu abas puses ir apņēmušās uzturēt un uzlabot savus attiecīgos standartus jomās, uz kurām attiecas XI sadaļa;

48.atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes valdības 2024.–2025. gada Nodarbinātības tiesību likumprojektā izklāstītos priekšlikumus paplašināt darba koplīguma slēgšanas tiesības, nodrošināt darba ņēmējiem garantētu darba laiku un atcelt 2023. gada Streiku likumu (par minimālo pakalpojumu līmeni); šajā sakarībā atzinīgi vērtē “Labu darbvietu” nodarbinātības tiesību likumu, ko ieviesa decentralizētā Ziemeļīrijas administrācija Belfāstā un kas pilnībā atbilst ES standartiem;

49.norāda, ka attiecībā uz Apvienotās Karalistes 2023. gada Saglabāto ES tiesību (atcelšanas un reformu) likumu Apvienotās Karalistes iestādes savā oficiālajā atbildē Komisijai un vairākās tehniskajās sanāksmēs informējušas Komisiju, ka šī likuma mērķis nav pazemināt aizsardzības līmeni cita starpā nodarbinātības jautājumos saskaņā ar TSN; tomēr aicina Komisiju atbilstības nodrošināšanai šo likumu uzraudzīt, jo jāņem vērā Apvienotās Karalistes iestādēm piešķirtās plašās pilnvaras grozīt saglabātos ES tiesību aktus un tās tiesu loma saglabāto ES tiesību aktu interpretācijā;

50.atzīmē, ka 2024. gada oktobrī Apvienotās Karalistes valdība paziņoja par nodomu Uzņēmējdarbības un tirdzniecības ministrijas paspārnē izveidot jaunu taisnīga darba aģentūru, kas aizstātu esošās valsts izpildes struktūras nodarbinātības aizsardzības jomā;

51.aicina Komisiju un PPA cieši sekot līdzi tam, vai Apvienotajā Karalistē iespējami netiek pazemināti darba un sociālie standarti un vai nenotiek kādas izmaiņas darba ņēmēju tiesībās, kā arī turpināt centienus kopā ar Apvienotās Karalistes valdību nodrošināt pilnīgu TSN ievērošanu; aicina Komisiju izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai kliedētu jebkādas bažas, kuru dēļ varētu rasties nepieciešamība piemērot TSN XI sadaļas 6. nodaļu, tostarp izmantojot dialogu PPA un specializētajās komitejās, apspriešanos ar ES VKG un vajadzības gadījumā izmantojot strīdu izšķiršanas mehānismus, kas paredzēti TSN 389. pantā;

52.aicina ES un Apvienoto Karalisti izpētīt turpmākas sadarbības un paraugprakses apmaiņas iespējas nodarbinātības un sociālās aizsardzības jomā; atzīst savstarpējas sadarbības potenciālu uzlabot nodarbinātības politikas īstenošanu un izpildi, nodrošinot godīgu konkurenci, uzņēmumu ilgtspējīgu izaugsmi un taisnīgus darba nosacījumus darba ņēmējiem gan ES, gan Apvienotajā Karalistē; atgādina, ka sociālajiem partneriem ir reāla loma gan TSN uzraudzībā, gan tā izpildes nodrošināšanā, tostarp viņi var izmantot pilnvaras iesniegt oficiālas sūdzības;

53.atzinīgi vērtē ES un Apvienotās Karalistes ilgstošo sadarbību SDO, jo īpaši sadarbību jauna instrumenta izstrādē, kura mērķis ir regulēt platformu darbu;

54.atzinīgi vērtē ES Digitālo tirgu akta un Apvienotās Karalistes Digitālo tirgu, konkurences un patērētāju tiesību akta paralēlo īstenošanu, kas ir solis ceļā uz taisnīgu un sāncensīgu digitālo tirgu veicināšanu; norāda uz kopīgajiem regulatīvajiem mērķiem un uzsver, ka ir jāizvairās no sadrumstalotības, pastiprinot sadarbību saskaņā ar sadarbības nolīgumu konkurences jomā; atbalsta saprašanās memoranda izstrādi, lai veicinātu regulatīvo dialogu, informācijas apmaiņu un izpildes prakses koordināciju, jo īpaši attiecībā uz vārtziņu platformām; uzsver, ka ir svarīgi saskaņot pieejas konkurencei digitālajos tirgos, lai atbalstītu noteiktību pārrobežu uzņēmējdarbībai un patērētāju aizsardzību;

55.aicina Komisiju arī turpmāk cieši uzraudzīt regulējuma atšķirības Apvienotajā Karalistē, kuras varētu radīt TSN neievērošanas risku, it īpaši jomās, kas saistītas ar vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, piemēram, subsīdiju kontroles, MI, nodokļu, darba un sociālo standartu, vides un klimata pārmaiņu jomā, un risināt identificētos atšķirību gadījumus, kas var izraisīt zemākus sociālos, darba un vides aizsardzības standartus gan ES, gan Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem un patērētājiem; iesaka izveidot ES un Apvienotās Karalistes regulatīvo atšķirību observatoriju, lai novērotu turpmākās tiesību aktu izmaiņas transporta drošuma, vides standartu un pasažieru tiesību jomā un ziņotu par tām; uzsver, cik svarīgs ir proaktīvs regulatīvais dialogs, lai izvairītos no nevajadzīgām atšķirībām un tirgus sadrumstalotības; aicina Komisiju nodrošināt Parlamentam piekļuvi datiem, kas iegūti, publicējot gada ziņojumus; uzsver, ka regulējuma atšķirības rada īpašas grūtības Ziemeļīrijai, ņemot vērā tās unikālo divējādo piekļuvi gan ES, gan Apvienotās Karalistes tirgiem saskaņā ar Vindzoras regulējumu; uzsver, ka ir vajadzīgi pielāgoti agrīnas brīdināšanas mehānismi un ietekmes novērtējumi jaunajiem tiesību aktiem, kas vērsti uz Ziemeļīriju, lai nodrošinātu, ka atšķirības neapdraud juridisko noteiktību, uzņēmējdarbības nepārtrauktība vai miera procesu, un lai mazinātu to ietekmi un novērstu neatbilstības kļūšanu par šķērsli tirdzniecībai; aicina pastiprināt sadarbību ar vietējām ieinteresētajām personām un ziemeļu/dienvidu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar Lielās piektdienas vienošanos;

56.atzīst, ka finanšu pakalpojumu jautājumos starp ES un Apvienoto Karalisti ir vajadzīga augsta līmeņa sadarbība un uz nākotni vērsts dialogs; norāda, ka kopš ES un Apvienotās Karalistes kopīgā finanšu jomas regulējuma forumam izveides ir notikušas tikai trīs sanāksmes;

57.mudina ES un Apvienotās Karalistes kopīgajā finanšu jomas regulējuma forumā rīkot uz nākotni vērstu dialogu, kas veicinātu attiecīgo regulatīvo režīmu pielīdzināšanu un palīdzētu apzināt un risināt kopīgus jautājumus tādās jomās kā finanšu stabilitāte, ieguldītāju aizsardzība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršana, lai atvieglotu pārrobežu investīcijas un veicinātu inovāciju finanšu tirgos, kā arī sadarbību starptautiskos forumos un starptautisko standartu īstenošanas jomā; norāda, ka forumā var notikt informācijas kopīgošana par regulatīvajām norisēm, viedokļu apmaiņa par attiecīgajām rīcībpolitikām, noteikumiem un procesiem, kuri saistīti ar atlikšanas režīmiem, piemēram, līdzvērtību, un var ietvert ierosināto pasākumu riska analīzi un ekonomisko ietekmi, kā arī tādas tēmas, kuras saistītas ar brīvprātīgu tehnisko konverģenci, tādējādi palielinot finanšu plūsmu stabilitāti un efektivitāti; norāda uz foruma potenciālu iespējamos gadījumos veicināt saskaņotu pieeju un nodrošināt satvaru strīdu izšķiršanai, un aicina Komisiju to stiprināt un izmantot šo sadarbību; aicina Komisiju pilnvērtīgi un savlaicīgi informēt Parlamentu par gatavošanos pusgada sanāksmēm un par to rezultātiem;

58.uzskata, ka finanšu tirgus pēctirdzniecības pakalpojumu efektivitātei un konkurētspējai ir svarīga nozīme Eiropas uzkrājumu un investīciju savienības pienācīgas darbības nodrošināšanā, un atzinīgi vērtē pieaugošo vienprātību starp Apvienoto Karalisti un ES šajā jautājumā; atzinīgi vērtē provizorisko politisko vienošanos saīsināt norēķinu periodu darījumiem ar pārvedamiem vērtspapīriem līdz vienai dienai pēc darījuma veikšanas;

59.norāda, ka pēc izstāšanās no ES Apvienotās Karalistes tirgus dalībniekiem vairs nav automātiskas piekļuves finanšu pakalpojumu vienotajam tirgum; uzsver, ka, lai gan ES līdzvērtības satvars finanšu pakalpojumu jomā tomēr ļauj ārpussavienības uzņēmumiem piekļūt ES tirgum ar nosacījumu, ka to regulatīvā un uzraudzības sistēma tiek uzskatīta par līdzvērtīgu ES standartiem, ES ir pieņēmusi lēmumu par līdzvērtību uz ierobežotu laiku tikai vienā konkrētā finanšu pakalpojumu apakšjomā, proti, attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem; atgādina, ka ES var jebkurā laikā vienpusēji atsaukt ikvienu lēmumu par līdzvērtību, ja vairs netiek izpildīti līdzvērtības statusa piešķiršanas nosacījumi, atzīst, ka ir jānodrošina, lai abu pušu mazie un vidējie uzņēmumi gūtu labumu no ciešākas finansiālās sadarbības starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti; uzsver, ka ir svarīgi atvieglot pārrobežu piekļuvi finansējumam; mudina Komisiju apspriest iespēju pieņemt vēl citus līdzvērtības lēmumus, lai priekšrocības, ko sniedz labāka piekļuve tirgum, varētu izmantot gan Apvienotās Karalistes, gan ES uzņēmumi;

60.atzinīgi vērtē to, ka TSN regulatīvās sadarbības foruma kompetencē ir iekļauta viedokļu apmaiņa par lēmumiem, kas attiecas uz līdzvērtību; prasa šādus jautājumus regulāri apspriest un izskatīt, jo īpaši attiecībā uz finanšu un ieguldījumu pakalpojumiem, jo tas nāktu par labu tirdzniecībai un sadarbībai; aicina Komisiju stratēģiski un ņemot vērā nosacījumus novērtēt un pieņemt lēmumus par līdzvērtību, lai nodrošinātu, ka Apvienotās Karalistes finanšu pakalpojumu uzņēmumiem piešķirtā piekļuve tirgum pilnībā atbilst ES standartiem; uzskata, ka līdzvērtības novērtējumam būtu jāsniedzas tālāk par stingri noteiktām nozarēm un drīzāk vajadzētu ietvert plašāku uz nākotni vērstu perspektīvu, kurā ņemta vērā ārpussavienības valsts vispārējā regulatīvā un uzraudzības sistēma, tostarp tās apņemšanās nodrošināt godīgu konkurenci, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, sadarbību nodokļu jomā, investoru aizsardzību un finanšu stabilitāti, lai aizsargātu Savienības finanšu stabilitāti, saglabātu vienotā tirgus integritāti un novērstu regulējuma arbitrāžu;

61.atgādina, ka lēmumi par līdzvērtību varētu būt izdevīgi ES uzņēmumiem, sniedzot labāku piekļuvi Apvienotās Karalistes tirgum, tostarp banku, maksājumu pakalpojumu, investīciju pakalpojumu un apdrošināšanas jomā, un uzsver, ka atvērtām un labi strukturētām finanšu attiecībām starp ES un Apvienoto Karalisti ir jāveicina konkurētspējīgāka finansēšanas vide MVU;

62.vienlaikus norāda uz Apvienotās Karalistes vēlmi vairākās jomās saglabāt regulējuma atšķirības; pauž bažas, ka šādas atšķirības varētu apdraudēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar ES; aicina cieši uzraudzīt šīs norises un to iespējamo ietekmi uz ES tirgiem, tostarp stratēģiski izmantojot lēmumus par līdzvērtību;

63.atzīst, ka, lai gan kriptoaktīvi savā būtībā ir lielākoties spekulatīvi, to lietošanas apjoms finanšu sektorā pieaug, un aicina pieņemt saskaņotu pieeju šādu aktīvu regulējuma un uzraudzības jomā, lai efektīvi novērstu riskus saistībā ar patērētāju tiesību aizsardzību, tirgus integritāti un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī attiecībā uz to vidisko ietekmi; ar bažām norāda, ka stabilo kriptomonētu emitentiem saskaņā ar atbrīvojumu no Apvienotās Karalistes jaunā regulatīvā un uzraudzības regulējuma būs atļauts darboties Apvienotajā Karalistē, un uzsver – ja Apvienotā Karaliste turpinās divpusēju sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm atbalstoša regulējuma jomā, tas mazinās ES centienus nodrošināt regulējuma saskaņotību, stingru pārraudzību, finansiālo noturību starp jurisdikcijām un globālo finanšu stabilitāti; tādēļ aicina Apvienoto Karalisti pieņemt tiesību aktu, kas līdzinātos Regulai (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (OV L 150, 9.6.2023., 40. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/1114/oj).; brīdina par sistēmiskiem riskiem, ko varētu radīt vājāks uzraudzības regulējums, un iesaka neatkāpties no Finanšu stabilitātes padomes ieteikumiem attiecībā uz kriptoaktīvu regulējumu, jo tas varētu mazināt globālo finanšu stabilitāti; uzskata, ka ES un Apvienotajai Karalistei būtu kopā jāstrādā starptautiskajā sabiedrībā, lai kopīgi izprastu priekšrocības un riskus, ko rada MI izmantošanas finanšu pakalpojumos;

64.atbalsta un atzinīgi vērtē digitālā euro straujo attīstību, kas papildina, bet neaizstāj skaidru naudu; uzsver ES lielo atkarību no ārvalstu struktūrām maksājumu nozarē; atzīst, ka ES ir steidzami jānodrošina autonomija no ārvalstu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu digitālo un finansiālo suverenitāti;

65.uzskata, ka centrālo banku digitālo valūtu iespējamai ieviešanai gan Apvienotajā Karalistē, gan ES varētu būt ekonomiskā ietekme uz abu pušu attiecībām un stratēģisko autonomiju;

66.stingri atbalsta turpmāku ES un Apvienotās Karalistes sadarbību tādās jomās kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršana starptautiskā mērogā, cīņa pret kaitējošiem nodokļu režīmiem un sankciju īstenošana; atzinīgi vērtē ES pieņemto tiesību aktu kopumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas jomā un Apvienotās Karalistes apņemšanos novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un citus finanšu noziegumus, jo īpaši savās aizjūras teritorijās un Lielbritānijas kroņa teritorijās;

67.pauž bažas par to, ka Apvienotā Karaliste ir izveidojusi jaunas brīvostas, ko izmanto kā valsts centrus globālās tirdzniecības un investīciju veicināšanai un kas piedāvā plašus nodokļu atvieglojumus, ierobežojumu atcelšanas režīmus un publisko līdzekļu subsīdijas;

68.uzsver, ka abas puses ir apņēmušās īstenot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO)/G20 iekļaujošā satvara divu pīlāru pieeju; pauž nožēlu par 2025. gada 20. janvārī izdoto ASV prezidenta izpildrīkojumu, ar ko tiek noteikts, ka ESAO globālā vienošanās par nodokļiem ASV nav spēkā; aicina abas puses kopīgi un konstruktīvi strādāt starptautiskos forumos, lai nodrošinātu daudzpusēju sadarbību nodokļu jomā, veicinātu otrā pīlāra minimālo nodokļu standartu īstenošanu pasaulē un nodrošinātu saskaņotību ar izmaiņām Apvienoto Nāciju Organizācijas iniciatīvās;

69.uzteic TSN ietverto apņemšanos veicināt sadarbību būtisku globālo problēmu risināšanā, vienlaikus ievērojot attiecīgās pilnvaras tiešo nodokļu jomā; tādēļ atzinīgi vērtē pirmo ES un Apvienotās Karalistes dialogu par kaitējošu nodokļu režīmu apkarošanu, kas norisinājās 2024. gada 10. oktobrī un kas bija forums diskusijām par starptautisku standartu izstrādi un īstenošanu, lai apkarotu kaitējošus nodokļu režīmus; uzsver, ka ir svarīgi saglabāt dinamiku ES un Apvienotās Karalistes koordinācijā attiecībā uz starptautisko nodokļu reformu;

70.atbalsta ES un Apvienotās Karalistes turpmāku sadarbību cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu, kaitējošu nodokļu praksi un krāpšanu; uzsver, ka ir cieši jāuzrauga regulatīvās atšķirības Apvienotajā Karalistē, lai novērstu regulējuma arbitrāžu un finanšu riskus ES un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus; mudina abas puses, pilnīgi ievērojot valstu suverenitāti nodokļu jomā, proaktīvi sadarboties attiecīgos divpusējos un daudzpusējos forumos, lai veicinātu taisnīgu un ilgtspējīgu nodokļu sistēmu ieviešanu;

71.atzinīgi vērtē to, ka 2024. gadā ir pilnībā īstenots Protokols par administratīvo sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā un par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar nodokļiem un muitas nodokļiem (PVN protokols); ierosina ES un Apvienotajai Karalistei kopīgi reizi gadā veikt PVN protokola īstenošanas un efektivitātes pārskatīšanu, nodrošināt forumu diskusijām par jaunajām tendencēm saistībā ar krāpšanu PVN jomā un problēmām PVN pārrobežu piedziņas jomā un izvērtēt, vai nepieciešams kopīgi veikt vēl citus pasākumus šo problēmu risināšanai.

72.uzsver, ka ES tirgus dalībnieki lielā mērā paļaujas uz Apvienotajā Karalistē esošajām tīrvērtes iestādēm, jo vairāk nekā 90 % euro procentu likmju atvasināto instrumentu tiek apstrādāti Londonas Sitijā esošajās tīrvērtes iestādēs; uzskata, ka šī apjomīgā koncentrācija varētu radīt stratēģisku risku ES finanšu stabilitātei; uzskata, ka būtu jāpanāk pareizais līdzsvars starp pārmērīgas paļaušanās uz Apvienotajā Karalistē bāzētām tīrvērtes iestādēm būtisku samazināšanu, no vienas puses, un skaidrības nodrošināšanu ES finanšu tirgu dalībniekiem, no otras puses; pieņem zināšanai 2024. gada decembrī pieņemtās Regulas par Eiropas tirgus infrastruktūru Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem, OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2012/648/oj). atjauninājumus, kuru mērķis ir novērst šo pārmērīgo paļaušanos, ieviešot prasību par aktīvu kontu;

73.tomēr pauž bažas par to, ka Komisijas lēmums pagarināt Apvienotās Karalistes centrālo darījumu partneru līdzvērtības termiņu vēl uz trim gadiem līdz 2028. gada 30. jūnijam var aizkavēt aktīvā konta prasības ieviešanu;

74.aicina Komisiju tikmēr nākt klajā ar pastāvīgu un stabilu risinājumu, kas palīdzētu samazināt pārmērīgo paļaušanos uz Apvienotās Karalistes centrālajiem darījumu partneriem saskaņā ar ES stratēģisko mērķi samazināt pārmērīgus riska darījumus ar ārpussavienības valstu centrālajiem darījumu partneriem, kuriem ir būtiska sistēmiska nozīme; atgādina, ka Parlaments ir pastāvīgi uzsvēris nepieciešamību pārcelt tīrvērtes darbības uz ES un ka, kamēr pastāv regulatīvas atšķirības, ilgstošs līdzvērtības statuss apdraud finanšu stabilitāti, vājina ES tirgus autonomiju un raida pretrunīgus signālus tirgus dalībniekiem;

75.norāda, ka pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES Apvienotās Karalistes pakalpojumu sniedzēji finanšu pakalpojumu jomā vairs nevar izmantot izcelsmes valsts principu vai atļauju piešķiršanu tiešai piekļuvei ES vienotajam tirgum, lai gan integrētā globālajā ekonomikā ir vajadzīga cieša sadarbība starp iestādēm, cita starpā finanšu pakalpojumu un maksājumu jomā; norāda arī, ka, lai gan TSN pamatā ir noteikumi, kas nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus, tas nav pietiekami, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par subsīdijām, un prasa ieviest stingru un pārredzamu valsts atbalsta kontroli, nodrošinot efektīvu izpildi savā teritorijā, un juridiski saistošu strīdu izšķiršanas mehānismu, kas var palīdzēt novērst konkurences izkropļojumus un nodrošināt godīgus tirdzniecības apstākļus;

76.pieņem zināšanai gaidāmo Apvienotās Karalistes finanšu pakalpojumu izaugsmes un konkurētspējas stratēģiju, kuras mērķis ir atraisīt investīcijas visā valsts ekonomikā; aicina ES un Apvienoto Karalisti cieši saskaņot savas attiecīgās konkurētspējas stratēģijas finanšu pakalpojumu nozarē;

77.pauž bažas par Apvienotās Karalistes maksājumu sistēmu regulatora plāniem ieviest robežvērtības Apvienotās Karalistes un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) tiešsaistes karšu maksājumiem piemērojamām pārrobežu komisijas maksām, jo īpaši ES bankām, karšu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem; uzsver, ka divi alternatīvie maksimālās robežvērtības līmeņi ir ievērojami zemāki par Apvienotās Karalistes bankām noteikto līdzvērtīgo maksimālo maksu, kas rada bažas par TSN paredzētā nediskriminācijas principa ievērošanu; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai visos regulatīvajos pasākumos tiktu ievērots nediskriminācijas princips; aicina maksājumu sistēmu regulatoru nodrošināt, ka turpinās iesāktais darbs saistībā ar komisijas maksām, lai nepieļautu regulējuma regresu un nodrošinātu taisnīgu vidi Eiropas piegādātājiem;

78.atzīst, ka, ņemot vērā uzkrājumu un investīciju savienības izveidi un to, ka Londonas Sitija kļūst par finanšu pakalpojumu centru, līdztekus juridiskai saistošam TSN regulējumam ir svarīgi pastiprināt sadarbību finanšu pakalpojumu jomā, lai risinātu kopīgas problēmas un izpētītu iespējas ciešākai pastāvīgai sadarbībai, jo īpaši iesaistot augstāko līmeni, tādējādi radot iespējas izmantot globāli savienotas finanšu sistēmas sniegtās priekšrocības;

79.uzsver, ka saasināto transatlantisko attiecību dēļ ES un Apvienotās Karalistes ekonomisko attiecību uzlabošana ir svarīgāka nekā jebkad agrāk; aicina Komisiju un Apvienotās Karalistes valdību cieši sadarboties starptautiskos finanšu pakalpojumu forumos, lai aktīvāk popularizētu Eiropas skatījumu; atzīst, ka ir jānodrošina, lai abu pušu MVU gūtu labumu no ciešākas finansiālās sadarbības starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti; uzsver, ka standartiem, par kuriem panākta vienošanās tādos starptautiskos forumos kā Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija, Finanšu stabilitātes padome, Finanšu darījumu darba grupa vai Bāzeles Banku uzraudzības komiteja arī turpmāk vajadzētu būt ES un Apvienotās Karalistes sadarbības pamatam un ka atkāpšanās no tiem ir pienācīgi jāpamato;

80.pauž bažas par Apvienotās Karalistes lēmumu līdz 2027. gada 1. janvārim atlikt Bāzele III regulējuma īstenošanu bankām; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt likumdevējiestāžu pieņemto Bāzele III standartu īstenošanu un aicina Komisiju arī turpmāk uzraudzīt starptautiski saskaņoto Bāzele III standartu īstenošanu citās lielās trešo valstu jurisdikcijās;

81.pieņem zināšanai nebanku finanšu starpnieku (NBFI) ievērojamo izaugsmi ES un Apvienotajā Karalistē, kā arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) konstatētās būtiskās ievainojamības šajā nozarē, jo īpaši attiecībā uz aizņemto līdzekļu īpatsvaru un likviditātes neatbilstību; piekrīt ESRK un Apvienotās Karalistes Finanšu politikas komitejas paustajām bažām par NBFI noturību, jo īpaši tirgus stresa apstākļos, un aicina pastiprināt šo struktūru uzraudzību un regulējumu;

82.šajā ziņā atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir savlaicīgi īstenot Finanšu stabilitātes padomes ieteikumus par naudas tirgus fondu (NTF) noturības uzlabošanu, jo īpaši likvidējot elementus, kas var veicināt masveidīgu līdzekļu izņemšanu no bankām; tādēļ aicina Komisiju ātri nākt klajā ar pārskatītu NTF priekšlikumu saskaņā ar Finanšu stabilitātes padomes ieteikumiem;

83.pieņem zināšanai Apvienotās Karalistes iestāžu izziņotos plānus ieviest atvieglotu regulatīvo režīmu dažiem alternatīvo ieguldījumu fondiem; uzsver, ka aiz šīs vienkāršošanas nevajadzētu slēpties plāniem par ierobežojumu pilnīgu atcelšanu; atbalsta vienkāršošanas pasākumus ar nosacījumu, ka politikas mērķi netiek ietekmēti; tādēļ aicina Apvienotās Karalistes iestādes cieši sadarboties ar ES, lai nodrošinātu, ka šī plānotā reforma neskar Direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2011/61/oj). pēc būtības, jo īpaši attiecībā uz deleģēšanas noteikumiem;

84.uzsver, ka to nozaru loka paplašināšana, uz kurām attiecas TSN sadaļa par publisko iepirkumu, būtu nozīmīgs solis ceļā uz vienlīdzīgu konkurences apstākļu stiprināšanu; atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes 2023. gada Iepirkuma likumu, jo īpaši ieguvumus, ko tas sniedz, vairāk standartizējot un racionalizējot iepirkuma procesus, un uzsver nepieciešamību nodrošināt taisnīgu piekļuvi publiskajam iepirkumam; aicina AK valdību un Komisiju uzlabot MVU piekļuvi tirgum, samazinot birokrātisko slogu un tādējādi radot ekonomiskās iespējas un stimulējot to izmantošanu; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi samazināt šķēršļus MVU pārrobežu tirdzniecībai un atbalstīt godīgu konkurenci un ekonomiskās iespējas pārrobežu sadarbības jomā;

85.aicina Komisiju pilnībā īstenot TSN nodaļu par MVU, ātri izveidojot nolīgumā paredzētos MVU kontaktpunktus un nodrošinot MVU pārstāvības organizāciju aktīvu līdzdalību; uzskata, ka MVU komitejai būtu jāuzdod apzināt tirdzniecības, arī investīciju, šķēršļus, kas īpaši ietekmē MVU, un ierosināt mērķtiecīgus risinājumus nolūkā samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas un regulatīvo slogu, tostarp apmainoties ar paraugpraksi par MVU atbalsta shēmām un uzņēmumu digitālo reģistrāciju,; uzsver, ka ir vajadzīga lielāka elastība attiecībā uz uzņēmumu mobilitāti, paplašinot to darbību sarakstu, kas atļautas saskaņā ar īstermiņa bezvīzu režīmu, un samazinot izmaksas un sarežģītību vīzu izsniegšanas procesos MVU;

86.turklāt aicina publiskā iepirkuma procedūrās konkrētās nozarēs ņemt vērā ilgtspējas kritērijus, kad tas ir atbilstīgi un samērīgi; uzsver, ka būtu jāpieņem pasākumi MVU līdzdalības veicināšanai, tostarp procedūru vienkāršošanai, birokrātijas samazināšanai un paziņojumu un kritēriju pārredzamas publicēšanas nodrošināšanai; norāda, ka ES un Apvienotajai Karalistei būtu jānodrošina savstarpēja un nediskriminējoša piekļuve saviem publiskā iepirkuma tirgiem;

87.uzsver, ka pieaug ES un AK regulējuma atšķirību risks vides politikā, kas potenciāli var radīt ekonomikas traucējumus un apdraudēt vides mērķus; atzīst ES un AK kopīgās ģeopolitiskās problēmas un vidiskos mērķus; mudina turpināt stratēģisko sadarbību un saskaņošanu vides, dabas aizsardzības un biodaudzveidības jomā;

88.uzsver, ka Īrijas sala ekoloģiskā ziņā ir viena vienība; atgādina, ka AK vides politika ietekmē vidi visā Īrijas salā un tādējādi arī ES vides aizsardzības mērķu sasniegšanu; uzsver nepieciešamību pastiprināt sadarbību vides jautājumos, izmantojot iestādes, kas izveidotas saskaņā ar Lielās piektdienas vienošanos;

89.atgādina par iepriekšējiem aicinājumiem veidot ciešāku divpusējo sadarbību ķimikāliju regulējuma jomā Apvienotās Karalistes valdība un Eiropas Komisija (2023), protokols — Tirdzniecības partnerības komitejas trešā sanāksme saskaņā ar Apvienotās Karalistes un ES Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, 2023. gada 7. decembris, Londona un virtuālais formāts (rīko Apvienotā Karaliste); ES un AK vietējo konsultantu grupu saistībā ar ES un AK Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu 2024. gada 19. septembra kopīgais paziņojums.; iesaka lūgt AK valdību un attiecīgās decentralizētās iestādes sniegt savu devumu gaidāmajā REACH regulas pārskatīšanā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2006/1907/oj)., lai veicinātu sadarbību un regulējuma konverģenci nolūkā atvieglot drošu un juridiski paredzamu ķimikāliju pārrobežu tirdzniecību, vienlaikus saglabājot augstu vides aizsardzības līmeni;

90.atzinīgi vērtē to, ka Apvienotā Karaliste ir atzinusi CE zīmi attiecībā uz ekodizaina prasībām ar enerģiju saistītiem ražojumiem un ierobežojumiem attiecībā uz bīstamām vielām elektriskās un elektroniskās iekārtās; atzinīgi vērtē to, ka tas atvieglo nepārtrauktu tirdzniecību starp Apvienoto Karalisti un ES, vienlaikus samazinot atbilstības nodrošināšanas slogu ražotājiem;

91.prasa stiprināt ekonomikas un pilsoniskās sabiedrības ieinteresēto personu lomu ES un AK TSN paredzēto tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības saistību īstenošanā, uzraudzībā un konsultāciju procesos saskaņā ar ES un AK vietējo konsultantu grupu kopīgo paziņojumu;

92.atgādina, ka ES un AK saskaņā ar TSN ir apņēmušās saglabāt augstu vides aizsardzības līmeni atkritumu rašanās novēršanas, atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas jomā; uzsver, ka ir labāk jāplāno un jākoordinē, lai pielāgotu savas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras un nodrošinātu pietiekamu reciklēšanas, remonta, pārražošanas un atkritumu apstrādes jaudu saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kā arī veicinātu risinājumus atkritumu atlieku plūsmu mazināšanai un novēršanai;

93.uzsver, cik svarīga ir cieša ES un AK koordinācija attiecībā uz atkritumu nozares potenciālo iekļaušanu ES ETS, lai nodrošinātu regulējuma saskaņošanu, nepieļautu oglekļa pārvirzi un saglabātu godīgu pārrobežu konkurenci;

94.atzīst, ka atkrastes rūpnieciskās darbības un liela mēroga ilgtspējīgas enerģētikas projekti, piemēram, atkrastes vējparki, varētu būt pretrunā Natura 2000 teritoriju un aizsargājamo jūras teritoriju saglabāšanas mērķiem un varētu arī negatīvi ietekmēt jūras gultnes un zvejas vietas; uzsver, ka ir rūpīgi jālīdzsvaro vides mērķi, ilgtspējīga zivsaimniecība un atjaunojamās enerģijas ražošana;

95.norāda, ka Apvienotajā Karalistē tiek pakāpeniski ieviestas ar biodaudzveidību un klimatu saistītas shēmas, lai aizstātu tiešo atbalstu lauksaimniekiem; aicina ES un AK apmainīties ar informāciju par ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi, kas veicina biodaudzveidību un klimata pārmaiņu mazināšanu un garantē pārtikas nodrošinājumu un piegādes ķēdes stabilitāti;

96.norāda, ka ES un AK ir kopīgi mērķi klimata pārmaiņu mazināšanas jomā; prasa labāk saskaņot klimata politiku, lai nodrošinātu konsekvenci un izvairītos no pretrunīgiem pasākumiem vai pasākumu pārklāšanās, kas varētu apdraudēt klimatrīcības efektivitāti; mudina apmainīties ar paraugpraksi par pielāgošanos un sagatavotību klimata pārmaiņām, jo īpaši attiecībā uz temperatūras paaugstināšanās ietekmi uz mazaizsargātām grupām, piemēram, kopienām ar zemiem ienākumiem;

97.norāda uz Komisijas 2025. gada 19. maija paziņojumā izklāstīto kopīgo mērķi izveidot oficiālu ES un AK oglekļa tirgus nolīgumu, kas savienotu AK un ES ETS sistēmas; mudina abas puses ātri vienoties, lai nepieļautu dubultas oglekļa izmaksas uzņēmumiem; piekrīt Komisijas un AK kopīgajai nostājai, ka šāds nolīgums ir skaidri un konsekventi jāsaskaņo ar Vindzoras regulējuma noteikumiem un principiem;

98.norāda, ka, ja netiks savlaicīgi saskaņotas AK un ES ETS, AK eksportam uz ES no 2026. gada janvāra tiks piemērots OIM; atgādina par ES un AK apņemšanos radīt nosacījumus, lai preces, kuru izcelsme ir to attiecīgajās jurisdikcijās, varētu izmantot savstarpējus atbrīvojumus no to attiecīgajām OIM sistēmām; uzsver, ka, lai nepieļautu tirdzniecības traucējumus, šiem atbrīvojumiem būtu jāsāk darboties pēc iespējas ātrāk — cik vien drīz tas ir juridiski īstenojams;

99.uzsver, ka ir jāstiprina divpusējā partnerība starp ES un AK, lai uzlabotu sadarbību atjaunojamo energoresursu enerģijas izstrādes, energoapgādes drošības un piegādes ķēdes noturības jomā; aicina stiprināt ES un AK dialogu un kopīgus pētījumus par oglekļneitrālu enerģiju, lai risinātu kopīgas problēmas un virzītu inovāciju oglekļa emisiju samazināšanā;

100.norāda uz ES un AK nodomu turpināt tehnisko regulatīvo apmaiņu par jaunām energotehnoloģijām, tostarp oglekļa uztveršanu, izmantošanu un uzglabāšanu, ūdeņradi un biometānu, kā izklāstīts 2025. gada 19. maija kopīgas izpratnes dokumentā; mudina ES un AK sadarboties, lai uzlabotu MVU piekļuvi zaļajām tehnoloģijām un klimatnoturīgai infrastruktūrai, nodrošinot, ka mazie uzņēmumi var efektīvi veicināt pāreju uz zaļajām tehnoloģijām un gūt no tās labumu;

101.atzinīgi vērtē nodomu strādāt pie visaptveroša ES un Apvienotās Karalistes SPS nolīguma un uzsver, ka šādā nolīgumā ir jāsaglabā augsts pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku labturības un patērētāju un vides aizsardzības līmenis; uzsver, ka ir jākoordinē maksimāli pieļaujamie pesticīdu atlieku līmeņi (MAL), lai aizsargātu cilvēka veselību un veicinātu agropārtikas tirdzniecību; uzsver, ka ir svarīgi noslēgt veterināro nolīgumu, lai nodrošinātu dzīvnieku veselību, nepieļautu zoonožu uzliesmojumus un apkarotu rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, jo īpaši ņemot vērā nesenos šāda veida uzliesmojumus un no tiem izrietošos tirdzniecības ierobežojumus;

102.norāda uz ES un AK atšķirīgajām robežvērtībām un ierobežojumiem attiecībā uz perfluoralkilvielām un polifluoralkilvielām (PFAS); prasa veidot ciešāku sadarbību starp Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA), Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA) un kompetento AK iestādi PFAS monitoringa un riska novērtēšanas jomā; iesaka pastiprināt ES un AK zinātnisko dialogu par robežvērtībām pārtikā un barībā, lai aizsargātu sabiedrības veselību, vienlaikus ievērojot augstus pārtikas nekaitīguma standartus;

103.pieņem zināšanai Ģenētisko tehnoloģiju (precīzās selekcijas) aktu, kas Anglijā stājās spēkā 2023. gada 23. martā un ar ko pārskata noteikumus par tādu augu un dzīvnieku izplatīšanu, tirdzniecību un riska novērtēšanu, kuri izstrādāti gēnu rediģēšanas un precīzās selekcijas ceļā; pauž bažas par regulējuma atšķirībām attiecībā uz šādu produktu juridisko statusu un apriti starp Ziemeļīriju un ES; uzsver, ka ir jānovērš neatbilstīgi marķētu produktu nonākšana ES pārtikas ķēdē;

104.atgādina, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības iezīmēja būtiskas pārmaiņas kopīgajā regulatīvajā vidē, uz kuras iepriekš balstījās sadarbība sabiedrības veselības, zāļu un medicīniskās pētniecības jomā; pauž bažas arī par nenoteiktību, ko radījis Apvienotās Karalistes Saglabāto ES tiesību (atcelšanas un reformas) likums, ar kuru tiek atcelts ES tiesību aktu pārākums un kurš var izraisīt veselības jomas noteikumu atšķirīgu interpretāciju;

105.atgādina, ka tagad Apvienotajā Karalistē zāles neatkarīgi apstiprina Apvienotās Karalistes Zāļu un veselības aprūpes produktu regulatīvā aģentūra (MHRA), un tas var izraisīt atšķirības zāļu licencēšanas termiņos, apstiprināšanas kritērijos un zāļu uzraudzībā pēc to laišanas tirgū; uzsver, ka ir jāuzrauga, kā šādas atšķirības ietekmē pacientu pārrobežu piekļuvi veselības aprūpei un drošumu, un aicina īstenot strukturētu ES uzraudzību, lai šādas atšķirības izvērtētu un attiecīgi rīkotos;

106.atzinīgi vērtē to, ka starp ES Narkotiku aģentūru un Apvienotās Karalistes iestādēm ir panākta vienošanās par savstarpēju informācijas apmaiņu attiecībā uz riskiem un apdraudējumiem, kas saistīti ar narkotikām; šajā sakarā aicina pēc iespējas drīzāk noslēgt iespējamo darbības nolīgumu starp ES aģentūru un Apvienotās Karalistes attiecīgajām iestādēm;

107.pauž nožēlu par to, ka Apvienotajai Karalistei un ES ir atšķirīgas pieejas MI regulējumam veselības jomā, jo tas var apdraudēt pārrobežu sadarbspēju un sadarbību digitālo medicīnas pakalpojumu jomā; aicina veidot strukturētu dialogu, lai apzinātu iespējas tuvināt standartus un atbilstības nodrošināšanas mehānismus digitālu medicīnisko ierīču un uz MI balstītas diagnostikas jomā;

108.uzsver, ka ir jāuzlabo sadarbība, lai nodrošinātu visus sabiedrības veselības aspektus un ļautu pacientiem saņemt aprūpi, kad tai ir klīnisks pamatojums; iesaka šajā sadarbībā prioritāti piešķirt retu un bērnu slimību ārstēšanai un kompleksai ārstēšanai gadījumos, kad speciālās zināšanas ir pieejamas vienā no pusēm; šajā sakarā atzīst Eiropas references tīklu panākumus un turpmāko potenciālu un aicina izveidot satvaru sadarbībai ar attiecīgajiem Apvienotās Karalistes references tīkliem; aicina pastiprināt ES un Apvienotās Karalistes sadarbību regulējuma un pētniecības jomā sabiedrības veselības jomā; atbalsta šādu sadarbību, jo īpaši Apvienotās Karalistes dalību programmas “Apvārsnis Eiropa” tematiskajā kopā “Veselība” un iespējamo turpmāko iesaistīšanos ar HERA saistītās iniciatīvās;

109.norāda, ka ar Brexit saistītā atšķirību rašanās regulējumos un pieaugošās importa izmaksas ir būtiski apgrūtinājušas Apvienotās Karalistes pacientu iespējas saņemt vēža ārstēšanu, kas var glābt viņu dzīvību; uzsver, ka jaunu pretvēža zāļu importa cena pēc Brexit ir pieaugusi teju četrkārtīgi; uzsver, ka šie šķēršļi ir izraisījuši kavēšanos kritisku ārstēšanās pakalpojumu saņemšanā un atteikumus sniegt šādus pakalpojumus un tādējādi nelabvēlīgi ietekmējuši ārstēšanās rezultātus pacientiem, tostarp bērniem ar vēža recidīvu; iesaka Apvienotajai Karalistei šīs problēmas risināt, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi pirmās nepieciešamības zālēm;

110.uzsver, ka ir svarīgi atvieglot veselības aprūpes speciālistu mobilitāti, apmācību, kā arī kvalifikāciju un rezidentūru savstarpēju atzīšanu starp ES un Apvienoto Karalisti, lai risinātu darbaspēka trūkuma problēmu un veicinātu paraugprakses un speciālo zināšanu apmaiņu; uzsver stratēģisko izdevību stiprināt ES un Apvienotās Karalistes sadarbību pasaules līmeņa talantu piesaistīšanā un noturēšanā un zinātnes izcilības veicināšanā; atzinīgi vērtē ES iniciatīvas padarīt Eiropu par globālu pētniecības centru, tostarp sniegto atbalstu pētnieku mobilitātei un karjeras iespēju uzlabošanai; mudina izstrādāt kopīgas ES un Apvienotās Karalistes programmas un mobilitātes shēmas, lai atbalstītu gan veselības aprūpes speciālistus, gan pētniekus un tādējādi nodrošinātu, ka Eiropa saglabā vadošu pozīciju medicīnas inovācijas un zinātniskās brīvības jomā;

111.norāda, ka, lai gan ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā ir iekļauts Protokols par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju, kurā saglabāti savstarpējās veselības aprūpes mehānismi, piemēram, Eiropas veselības apdrošināšanas karte, pēc tam, kad Apvienotā Karaliste pārtrauca dalību Pārrobežu veselības aprūpes direktīvā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2011/24/oj)., netika ieviests līdzvērtīgs režīms; konstatē, ka tam bijusi nevienmērīga ietekme un tas jo īpaši skāris Ziemeļīriju, kur iepriekš saskaņā ar šo direktīvu izdevumi par Eiropas Savienībā saņemtiem veselības aprūpes pakalpojumiem tika atlīdzināti vairāk nekā 1000 pacientiem gadā;

112.iesaka izveidot īpašu ES un Apvienotās Karalistes darba grupu zāļu un medicīnisko ierīču jautājumos, lai veicinātu pastāvīgu dialogu, risinātu regulējuma atšķirības un veicinātu saskaņošanu tādās jomās kā klīniskā izpēte, farmakovigilance, medicīnisko ierīču sertifikācija un ar veselības aprūpi saistītu produktu nelikumīga tirdzniecība;

113.atzīst, ka TSN noteikumi par sadarbību veselības drošības jomā ir ierobežoti, un pauž nožēlu par to, ka Apvienotā Karaliste vairs nepiedalās ne ES Veselības drošības komitejā, ne Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrā (ECDC); brīdina, ka tas ierobežo agrīnās brīdināšanas spējas un spēju rīkoties koordinēti, saskaroties ar pārrobežu veselības apdraudējumiem, tādiem kā pandēmijas un rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem; iesaka veidot oficiālu un regulāru dialogu starp ES un Apvienotās Karalistes sabiedrības veselības iestādēm un sabiedrības veselības organizācijām, lai stiprinātu uzticēšanos un spējas attiecībā uz sagatavotību ārkārtas situācijām, reaģēšanu uz pandēmijām un pārrobežu epidemioloģisko uzraudzību;

114.atzinīgi vērtē to, ka nesen tika pieņemta kopēja vienošanās par atjauninātu ES un Apvienotās Karalistes sadarbības programmu, ar kuras palīdzību Komisija un Apvienotā Karaliste izpētīs iespējas nodrošināt apmaiņu un sadarbību veselības drošības jomā, arī jaunu veselības apdraudējumu atklāšanu, sagatavotību šādiem apdraudējumiem un reaģēšanu uz tiem, lai novērstu turpmākas pandēmijas un veselības krīzes un mazinātu to ietekmi, tostarp TSN veselības drošības noteikumu ietvaros, lai maksimāli palielinātu sadarbību veselības drošības jomā;

115.mudina Komisiju saskaņā ar TSN noteikumiem apturēt sadarbību gadījumos, kad Apvienotās Karalistes zāļu kvalitātes, farmakovigilances vai ražošanas regulatīvie standarti vairs netiek uzskatīti par līdzvērtīgiem ES standartiem, kas izklāstīti Direktīvā 2001/83/EK;

116.norāda uz neatrisināto situāciju saistībā ar Eiropas Zāļu aģentūras bijušo telpu nomas līgumu pēc tās pārcelšanās uz Amsterdamu un aicina šo jautājumu risināt ar Apvienoto Karalisti;

117.uzsver, ka pēc Brexit zāļu pārrobežu piegādes ķēdes ir kļuvušas sarežģītākas, jo īpaši to produktu piegādes ķēdes, kuri iepriekš starp ES un Apvienoto Karalisti tika pārvietoti brīvi; pauž nožēlu par to, ka muitas pārbaudes un regulatīvās procedūras ir izraisījušas kavēšanos, deficītu un lielākas izmaksas un tādējādi ietekmējušas zāļu pieejamību Apvienotajā Karalistē, jo īpaši Ziemeļīrijā, un mazākās dalībvalstīs, kuras pagātnē paļāvās uz Apvienotās Karalistes piegādes ķēdēm, piemēram, Maltā, Kiprā un Īrijā;

118.uzsver, ka iespēja pagarināt Direktīvā (ES) 2022/642 OV L 118, 20.4.2022., 4. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2022/642/oj., ar ko groza Direktīvas 2001/20/EK un 2001/83/EK, noteiktās atkāpes no dažiem pienākumiem attiecībā uz konkrētām cilvēkiem paredzētām zālēm, kuras tiek darītas pieejamas Apvienotajā Karalistē, ciktāl tas attiecas uz Ziemeļīriju, kā arī Kiprā, Īrijā un Maltā, ir jāpamato ar pierādījumiem par pastāvīgu nepieciešamību un kaitējuma risku pacientiem skartajās dalībvalstīs, nevis ar administratīvu ērtību;

119.mudina ES un Apvienoto Karalisti apzināt sadarbības mehānismus, piemēram, iespēju noslēgt savstarpējas atzīšanas nolīgumu par labu ražošanas praksi, balstoties uz līdzvērtīgiem standartiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu piekļuvi īpaši kritiski svarīgām zālēm, novērstu deficītu un novērstu šķēršļus, kas saistīti ar partiju testēšanu, farmakovigilances datu kopīgošanu un piegādes loģistiku, un lai tādējādi minimizētu traucējumus pacientu aprūpē un nodrošinātu pacientu drošumu;

120.uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai abas puses kopīgi pastiprinātu savu iesaisti un sadarbību globālajā veselības pārvaldībā un starptautiskajās attīstības programmās, tostarp — bet ne tikai — Pasaules Veselības organizācijā; uzsver, cik svarīgi šajā sakarā ir rīkoties koordinēti, lai nodrošinātu spēcīgāku, taisnīgāku un efektīvāku starptautisko reakciju uz pārrobežu ārkārtas situācijām veselības jomā;

121.uzsver, ka patērētāji ES un Apvienotajā Karalistē saskaras ar vairākiem riskiem, ko rada nedroši un nelikumīgi produkti, kā arī manipulatīvi pārdošanas paņēmieni tiešsaistē; šajā sakarā uzsver ar e-komerciju saistītās problēmas, ar kurām saskaras patērētāji; uzskata, ka šo problēmu risināšanā būtiska ir ciešāka sadarbība un svarīgas informācijas apmaiņa starp ES un Apvienotās Karalistes patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm;

122.uzsver, ka ES un Apvienotās Karalistes sadarbībā ir jāuztur augsts patērētāju aizsardzības līmenis, īpašu uzmanību pievēršot produktu drošumam, e-komercijai un pārrobežu digitālajiem pakalpojumiem; aicina pastiprināt sadarbību ar mērķi novērst nedrošu produktu un negodīgas komercprakses esamību; uzsver, ka ir vajadzīga regulējuma konverģence produktu drošības un digitālo patērētāju tiesību jomā, lai nodrošinātu konsekventu un augstu patērētāju aizsardzības līmeni, tādējādi atbalstot patērētāju uzticēšanos un paļāvību pārrobežu tirdzniecībā; prasa, lai ES un Apvienotās Karalistes sadarbībā abas puses iesaistītos dialogā un informācijas apmaiņā jomās, kas rada bažas abām pusēm, tostarp produktu drošuma, digitālo patērētāju tiesību un negodīgas komercprakses jomā; uzsver, ka ES un Apvienotajai Karalistei ir jāsadarbojas, lai novērstu regulējuma atšķirības, kas varētu negatīvi ietekmēt patērētāju uzticību vai pārrobežu tirdzniecību;

123.pauž nožēlu par to, ka TSN nav iekļauts sadarbības mehānisms saistībā ar patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktu piemērošanu, un aicina Komisiju izpētīt iespēju noslēgt vienošanos starp ES Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīklu un AK Konkurences un tirgu iestādi; uzsver, ka šāda vienošanās ļautu iestādēm efektīvāk iejaukties, apmainoties ar informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanu, un izskatot kopīgu darbību iespējas; uzsver, ka šāda sadarbība būtu jāapsver saskaņā ar Regulu par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 345, 27.12.2017., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/2394/oj)., jo tā patērētāju interešu aizsardzības nolūkā ļauj sadarboties ar ārpussavienības valstīm; atzinīgi vērtē vienošanos atsākt diskusijas par regulāru informācijas apmaiņu starp ES “Safety Gate” sistēmu un Apvienotās Karalistes tirgus uzraudzības un produktu drošības datubāzi saskaņā ar TSN 96. panta 4. punktu;

124.aicina ES veicināt Apvienotās Karalistes pievienošanos Lugāno konvencijai, lai nodrošinātu spriedumu savstarpēju atzīšanu un izpildi starp Apvienoto Karalisti un dalībvalstīm;

125.atzinīgi vērtē 2024. gada 30. aprīlī parakstīto administratīvo vienošanos starp Komisiju un Apvienotās Karalistes apraides, telesakaru un pasta pakalpojumu regulatoru OFCOM, kuras mērķis ir pārraudzīt, kā lielās tiešsaistes platformas novērtē un pārvalda riskus, tostarp nepilngadīgo aizsardzību, vecumam piemērotu dizainu un platformu pārredzamību; pauž cerību, ka tas iezīmēs ciešākas sadarbības sākumu šo un citu kopīgo problēmu risināšanā;

126.uzsver, ka, ņemot vērā Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un nestabilos globālos enerģijas tirgus, ir svarīgi stiprināt ES un Apvienotās Karalistes sadarbību enerģētikas un piegādes drošības jomā; mudina ES un Apvienoto Karalisti sadarboties, lai izbeigtu enerģētisko atkarību no Krievijas, pēc iespējas ātrāk pārtraucot visu Krievijas fosilo kurināmo importu, tostarp naftas, gāzes, sašķidrinātās dabasgāzes (LNG), kodoldegvielas un citu kodolmateriālu importu; atzīmē – gan ES, gan Apvienotā Karaliste turpina virzīties uz kopīgo mērķi, proti, pārtraukt visas enerģētikas saites ar Krieviju; atzinīgi vērtē ES un Apvienotās Karalistes jaunās Piegādes drošības darba grupas izveidi saskaņā ar TSN, kā to ieteikusi Partnerības padome 2024. gada 17. martā un vēlāk īstenojusi Specializētā enerģētikas komiteja; cer, ka ES un Apvienotās Karalistes jaunā Piegādes drošības darba grupa varēs regulāri tikties un izstrādāt konkrētus risinājumus un kopīgus pasākumus šajā tik svarīgajā divpusējās sadarbības jomā;

127.uzsver, cik būtiski ir integrēt ES un Apvienotās Karalistes enerģijas tirgus, kas var uzlabot piegādes drošību, stimulēt tīras enerģijas ražošanu un samazināt enerģijas izmaksas abām pusēm; uzskata, ka augsts fizisko starpsavienojumu jaudas līmenis ir jāpapildina ar integrētākiem enerģijas vairumtirgiem, kas var sekmēt enerģētisko drošību un enerģijas tirdzniecību starp ES un Apvienoto Karalisti; uzskata — lai gan notiek ciešāka sadarbība starp regulatoriem un pārvades sistēmu operatoriem, maz ir panākts jaunu elektroenerģijas tirdzniecības režīmu izstrādes ziņā, kuri ir paredzēti Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 312. pantā; atgādina, ka Apvienotā Karaliste vairs neizmanto ES vienotā tirgus instrumentus tirgus sasaistei elektroenerģijas tirdzniecības jomā, piemēram, ES vienotu nākamās dienas tirgus sasaistīšanu, un ka tas noved pie neefektīvas tirdzniecības starpsavienojumos, paaugstinot vairumtirdzniecības izmaksas, un galu galā palielinot patērētāju rēķinus, kā arī kavējot investīcijas daudzfunkcionālos starpsavienojumos;

128.atzinīgi vērtē neseno ES un Apvienotās Karalistes apņemšanos un politisko vienošanos pastāvīgi paplašināt ES un Apvienotās Karalistes sadarbību enerģētikas jomā un izpētīt parametrus Apvienotās Karalistes iespējamai dalībai iekšējā elektroenerģijas tirgū, tostarp dinamisku saskaņošanu un iemaksas izmaksās, kas saistītas ar šo politikas jomu, kā izklāstīts ES un Apvienotās Karalistes kopīgas izpratnes dokumentā; aicina nekavējoties risināt sarunas par tirgus saskaņošanu un tās savlaicīgi pabeigt, un uzsver, ka ir jāpanāk ātrs un izlēmīgs progress; uzsver, ka šāda līdzdalība pazeminātu enerģijas cenas un sniegtu labumu patērētājiem un uzņēmumiem; uzsver, ka šāda vienošanās būtu jāpanāk pirms beidzas pašreizējā kārtība; uzsver, ka, it sevišķi ņemot vērā mainīgo ģeopolitisko kontekstu un globālās tirdzniecības nenoteiktību, skaidras abpusēju interešu jomas ir sadarbība tīras enerģijas jomā Ziemeļjūrā, attiecīgo ES un AK emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaiste, lai izvairītos no nesaskaņām ar to attiecīgajiem OIM, elektroenerģijas tirdzniecības pasākumu uzlabošana un ciešāka infrastruktūras plānošanas koordinācija, tādējādi uzlabojot enerģētisko drošību un rūpniecības konkurētspēju visā Eiropā; aicina abas puses cieši sadarboties, lai nodrošinātu, ka var savlaicīgi izveidot piemērojamu satvaru, tādējādi ierobežojot juridisko nenoteiktību; aicina ES un Apvienoto Karalisti ar konkrētiem kopīgiem centieniem panākt ciešāku sadarbību kodolenerģijas jomā, kas ir zemu oglekļa emisiju un cenas ziņā pieejams elektroenerģijas avots un ir ļoti svarīgs centienos panākt klimatneitralitāti un saglabāt Eiropas rūpniecības konkurētspēju; atgādina, ka strukturēta sadarbība starp ES un Apvienoto Karalisti tādās jomās kā elektroenerģijas starpsavienojumi un atkrastes atjaunīgās enerģijas infrastruktūra var pārklāties ar ES finansēšanas programmām, tostarp reģionālām un enerģētikas iniciatīvām; uzsver, ka jebkāda Apvienotās Karalistes dalība šādos satvaros nozīmētu, ka ir vajadzīga pienācīga pārvaldība, atbilstība ES noteikumiem un pienācīgas finanšu iemaksas, kas atspoguļo ES ieguldījumu; aicina Komisiju sniegt Parlamentam pilnīgu informāciju par jebkādu finansiālo ieguldījumu, kas Apvienotajai Karalistei būtu jāsniedz šajās jomās;

129.atzinīgi vērtē Komisijas un Apvienotās Karalistes kopīgo nostāju, kas pausta nesenajā ES un Apvienotās Karalistes samitā, ka oglekļa tirgu sasaiste saskaņā ar TSN 392. panta 6. punktu palīdzētu risināt ar tirdzniecību saistītas un vienlīdzīgu konkurences apstākļu problēmas un atbrīvotu Apvienotajā Karalistē bāzētus uzņēmumus no OIM, samazinātu tirdzniecības nesaskaņas un veicinātu oglekļa cenas saskaņošanu, tādējādi stiprinot kopīgus dekarbonizācijas mērķus un veicinot klimatneitralitātes mērķrādītāju sasniegšanu;

130.atzīst, ka dažādu OIM darbība ES un Apvienotajā Karalistē varētu radīt nevēlamas papildu izmaksas atjaunīgās elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībai nākotnē, nelabvēlīgi ietekmējot rūpniecību un mājsaimniecības, un īpašus riskus vienotā elektroenerģijas tirgus integritātei Īrijas salā; uzskata, ka efektīvākais un skaidrākais risinājums būtu AK tieša piesaiste ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai (ETS), kā ierosināts kopīgas izpratnes dokumentā; uzskata, ka pilnīgai ETS piesaistei būtu jāizvairās no nevēlamām izmaksām un jālikvidē nevajadzīgi politikas šķēršļi sadarbībai, it sevišķi Ziemeļjūrā; tomēr aicina pieņemt pagaidu pasākumus, ja tādi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka ES un AK OIM nerada nekādus papildu slogus elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībai no 2026. gada, kad vēl varētu norisināties sarunas par dalību elektroenerģijas tirgū un ETS piesaisti; uzsver, ka jebkāda Apvienotās Karalistes dalība mehānismos vai sistēmās, kas saistītas ar ES ETS, ir jāpapildina ar taisnīgu un samērīgu finansiālo iemaksu, kas sedz ES administratīvās un ar programmu saistītās izmaksas; uzstāj, ka visos turpmākajos pasākumos ir pilnībā jāaizsargā ES finansiālās un klimatiskās intereses;

131.uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt kopīgus noteikumus attiecībā uz atkrastes atjaunīgo enerģiju un cauruļvadu infrastruktūru Ziemeļjūras reģionā, lai atvieglotu ES un Apvienotās Karalistes komerclīgumu slēgšanu; aicina turpināt sadarbību starp ES un Apvienoto Karalisti attiecībā uz starptautiskajiem centieniem enerģētikas jomā ANO klimata pārmaiņu konferenču kontekstā;

132.atzīmē atkārtoti apstiprināto kopīgo starptautisko apņemšanos īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus, kā arī Parīzes nolīgumu; atkārtoti norāda, ka ES un Apvienotajai Karalistei ir jāturpina sadarboties starptautiskās klimata konferencēs, tostarp gaidāmajā COP30, lai balstītos uz panākto progresu un vadītu turpmāku globālu rīcību ar mērķi veicināt atjaunīgo enerģiju, energoefektivitāti un enerģētikas nozares metāna emisiju mazināšanu;

133.atzinīgi vērtē to, ka abas puses saglabā salīdzināmus mērķus attiecībā uz energoefektivitāti un atjaunīgo energoresursu izvēršanu līdz 2030. gadam un galīgo kopīgo mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti; atzinīgi vērtē to, ka Apvienotā Karaliste kā pirmā G7 valsts un attīstītā, industrializētā valsts šā mērķa labad 2024. gada 1. oktobrī pārtrauca ogļu elektroenerģijas ražošanu; uzsver, cik būtiska ir TSN paredzētā noteikumu stingrības nemazināšanas klauzula attiecībā uz vides aizsardzību, no kuras neviena puse nevar atkāpties, neapdraudot nolīgumu kopumā;

134.atzinīgi vērtē abu pušu gatavību apspriest lielāku regulatīvo un tehnoloģisko sadarbību saistībā ar tīrām tehnoloģijām, piemēram, oglekļa uztveršanu, izmantošana un uzglabāšanu pazemē, un atjaunīgo enerģiju, tostarp atkrastes vēju, ūdeņradi, biometānu un ilgtspējīgām biodegvielām; tomēr atzīmē, ka Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no ES vienotā tirgus rada neizbēgamas problēmas attiecībā uz sadarbības formātu un ierobežo divpusējās sadarbības iespējas enerģētikas jomā; aicina abas puses rast jaunus veidus, kā uzlabot divpusējās sadarbības kvalitāti un noturību tīras un atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju jomā;

135.uzsver, ka ir svarīgi koordinēt plānošanu un konverģenci atļauju piešķiršanas procedūrās starp ES un AK, lai nodrošinātu atjaunīgo energoresursu un it sevišķi atkrastes vēja, elektroenerģijas infrastruktūras un CO2 uzglabāšanas, kā arī hibrīdenerģijas projektu attīstību Ziemeļjūrā; uzskata, ka abām pusēm ir cieši jāsadarbojas, lai Ziemeļjūru pārveidotu par zaļās enerģijas centru, kas zināmā mērā var arī garantēt piegādes drošību, cita starpā lielos apmēros ražojot atkrastes vēja enerģiju, kā paredz nesaistošais ES mērķis līdz 2050. gadam panākt uzstādītās atkrastes elektroenerģijas ražošanas jaudu aptuveni 360 GW apmērā; aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt reģionālo sadarbību atkrastes tīkla plānošanā un kritiskās energoinfrastruktūras izstrādē ar Apvienoto Karalisti, arī visos jūras baseinos ar kaimiņvalstīm, lai uzlabotu sistēmas stabilitāti un samazinātu iespējamos traucējumus infrastruktūrā un energoapgādē;

136.atgādina, ka, lai pilnvērtīgi izmantotu atkrastes energoresursus, būs nepieciešamas lielas investīcijas tīklā un starpsavienojumu jaudā; turklāt uzsver nepieciešamību izveidot satīklotu atkrastes tīklu, ietverot hibrīdsavienotājus un piemērotus izmaksu sadales mehānismus; uzskata, ka elektroenerģijas infrastruktūras attīstīšana ar mērķi izmantot atkrastes vēja enerģijas potenciālu, ir kopīga prioritāte gan ES, gan AK; uzsver, ka kopīgu atjaunīgo resursu izmantošana var būt abpusēji izdevīga gan ES, gan AK un var abām pusēm samazināt izmaksas saistībā ar pāreju uz tīru enerģiju;

137.atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes aktīvo dalību Ziemeļu jūru enerģētikas sadarbības satvarā (NSEC), pamatojoties uz saprašanās memorandu, ko tā parakstīja 2022. gada decembrī; uzskata, ka Apvienotās Karalistes dalībai NSEC galu galā būtu jānoved pie dzīvotspējīgiem kopīgiem projektiem, kas atbilst kopīgajam mērķim attīstīt Ziemeļjūru kā Eiropas zaļo spēkstaciju, kā noteikts Ostendes deklarācijā, ko Apvienotā Karaliste parakstīja 2023. gada 24. aprīlī;

138.atzīmē, ka attiecībā uz elektroenerģijas tirdzniecību Specializētā enerģētikas komiteja 2024. gada beigās pieņēma gan ieteikumu, gan ceļvedi, kurā ES un Apvienotā Karaliste tika aicinātas paātrināt nepieciešamo tehnisko darbu, lai īstenotu jaunu tirdzniecības režīmu starp ES un Apvienoto Karalisti, tostarp konceptuāli tika validēta vairākreģionu brīvapjoma sasaiste (MRLVC), kas ir ierosinātais un TSN 29. pielikumā izklāstītais tirdzniecības modelis;

139.norāda uz nolīgumu starp Eiropas Atomenerģijas kopienu (Euratom) un AK, kurš tika noslēgts 2020. gada 21. decembrī TSN ietvaros, aptver sadarbību kodolenerģijas drošā izmantošanā miermīlīgiem mērķiem un kura pamatā ir abu pušu apņemšanās ievērot starptautiskās saistības; uzsver ES un AK civilās kodolenerģijas sadarbības savstarpējos ieguvumus tādās jomās kā nākamās paaudzes reaktori, atkritumu apsaimniekošana, mazi modulāri reaktori, drošības un veselības aizsardzības standarti, piegādes ķēžu noturība, kodolsintēzes tehnoloģijas, arī pētījumu ietvaros, medicīniskie lietojumi, kodolpētnieku mobilitāte un attiecīgā gadījumā piekļuve kopīgai zinātniskajai infrastruktūrai;

140.atgādina, ka enerģētikas projektos ir svarīgi saglabāt augstus vides un nodarbinātības standartus; uzsver, ka ir vajadzīga regulatīvā sadarbība, lai nodrošinātu, ka enerģētikas iniciatīvas veicina augšupēju konverģenci darba ņēmēju tiesību, veselības un drošības un vides aizsardzības jomā;

141.atzinīgi vērtē ES un Apvienotās Karalistes TSN netraucētu īstenošanu transporta jomā un savstarpēji piešķirto tiesību efektīvu īstenošanu šajā jomā, saglabājot efektīvu transporta savienojamību kopš tā provizoriskās piemērošanas 2021. gada janvārī;

142.aicina Komisiju turpināt TSN īstenošanas uzraudzību un uzlabot sadarbību, lai vēl vairāk integrētu ES un Apvienotās Karalistes tirgus, veicinātu vienlaidu pārrobežu mobilitāti un infrastruktūras integrāciju un sasniegtu savstarpējus klimata un transporta mērķus, pilnībā ievērojot TSN satvaru, pamatojoties uz savstarpīgumu un saglabājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

143.pauž bažas par to, ka pieaug potenciāls veidoties regulatīvām atšķirībām starp ES un AK, kas varētu radīt šķēršļus vienlaidu transporta operācijām un mazināt ieguvumus no savienojamības; jo īpaši uzsver, ka ir jāturpina sadarbība attiecībā uz turpmākiem pasažieru tiesību noteikumu atjauninājumiem, kas varētu radīt asimetriju attiecībā uz kompensācijas sliekšņiem kavējumu gadījumā un attiecībā uz multimodālu braucienu aizsardzību, radot patērētāju apjukumu un mazinot uzticēšanos pārrobežu pakalpojumiem;

144.aicina Komisiju un Apvienoto Karalisti izveidot kopīgu ātrās brīdināšanas par transporta traucējumiem mehānismu (RAM), nodrošinot tūlītēju informācijas apmaiņu par incidentiem, kas ietekmē Eiropas transporta tīkla (TEN-T) koridorus;

145.atzīst Eiropas Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (IIS) sniegtos drošības ieguvumus, taču brīdina par iespējamiem transporta traucējumiem tās ieviešanas laikā 2025. gadā; aicina ātri īstenot un piešķirt prioritāti infrastruktūras gatavībai lidostās, kā arī ostās, piemēram, Doverā un Kalē, līdztekus pasažieru informēšanas kampaņām, lai novērstu sastrēgumus uz robežām; norāda, ka kopš 2025. gada 2. aprīļa ES pilsoņiem ir jāsaņem ETA, lai ieceļotu Apvienotajā Karalistē īstermiņa uzturēšanās nolūkā, un tas izmaksā aptuveni 19 EUR, tādējādi ieviešot jaunu administratīvu prasību ceļošanai pāri Lamanšam;

146.iesaka pusēm cieši sadarboties transporta darbinieku izglītības, profesionālās apmācības un kvalifikācijas atzīšanas jomā, lai cīnītos pret kvalificēta darbaspēka trūkumu uzņēmumos un atbalstītu darba ņēmēju mobilitāti saskaņā ar ES sociālajiem un drošības standartiem;

147.uzsver, cik svarīgi ir droši un efektīvi kravu pārvadājumi starp ES un Apvienoto Karalisti; šajā sakarā atgādina, ka smago kravas transportlīdzekļu vadītāji saskaras ar aizvien lielākām problēmām, tostarp saistībā ar nelegālajiem imigrantiem, kuri mēģina paslēpties to transportlīdzekļos, lai nelikumīgi šķērsotu robežu, un ka netālu no Kalē ostas ir notikuši vardarbīgi uzbrukumi vairākiem smago kravas transportlīdzekļu vadītājiem; uzsver, ka ES kuģniecības uzņēmumiem un smago kravas transportlīdzekļu vadītājiem nebūtu jāsedz izmaksas un jācieš no sekām saistībā ar kompetento robežu iestāžu neizdarību drošības jomā;

148.ar gandarījumu norāda uz raitu pāreju aviācijas drošības jomā, kur notiek laba sadarbība un pienākumu sadale starp ES Aviācijas drošības aģentūru un Apvienotās Karalistes Civilās aviācijas iestādi, jo īpaši attiecībā uz katras iestādes izdoto sertifikācijas pieprasījumu apstiprināšanu;

149.atzinīgi vērtē līdz šim parakstītos divpusējos nolīgumus par kravas un pasažieru gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kas garantē nepārtrauktu un netraucētu gaisa savienojamību starp ES un Apvienoto Karalisti;

150.atzinīgi vērtē notiekošās diskusijas Specializētajā gaisa transporta komitejā par aviācijas ietekmi uz klimatu, kas nav saistīta ar CO2 emisijām, un aicina pastāvīgi koordinēt pētniecību, uzraudzību un ziņošanu, lai izvairītos no turpmākām neatbilstībām tiesību aktos;

151.atzinīgi vērtē Specializētās gaisa transporta komitejas lomu abu pušu informēšanā par centieniem reglamentēt un stimulēt ilgtspējīgas alternatīvās degvielas (SAF) aviācijai, un iesaka saskaņot iniciatīvas, lai maksimāli palielinātu ieguvumus ilgtspējas jomā, veicinātu inovāciju un atbalstītu aviācijas nozares konkurētspēju;

152.pieņem zināšanai notiekošās debates starp ES un Apvienoto Karalisti par noteikumiem par gaisa kuģu nomāšanu ar apkalpi, jo Apvienotajai Karalistei ir jāievēro papildu ierobežojumi, kas piemērojami trešām valstīm, un pieņem zināšanai Apvienotās Karalistes prasības racionalizēt procedūras pēc Brexit kontekstā, lai apmierinātu lielo sezonālo pieprasījumu;

153.tomēr uzsver, ka šīs prasības ir jāņem vērā kontekstā ar pašreizējiem pieprasījumiem steidzami precizēt ES iekšējos un ārējos noteikumus un praksi attiecībā uz gaisa kuģu nomāšanu ar apkalpi, tostarp attiecībā uz uzraudzību un izpildi, un gaisa pārvadājumu efektivitātes palielināšanu;

154.tādēļ iesaka Komisijai ierosināt abiem likumdevējiem pārskatīt Gaisa pārvadājumu pakalpojumu regulu Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2008/1008/oj)., precizējot noteikumus, uzraudzības mehānismus un izpildes noteikumus attiecībā uz ES iekšējo un ārējo gaisa kuģu nomāšanu ar apkalpi, lai risinātu jebkurus jautājumus, kas varētu tikt izvirzīti kontekstā ar ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, nevis noteikt vadlīnijas par jautājumiem, par kuriem abi likumdevēji vēl nav pieņēmuši lēmumu;

155.norāda, ka vairākas vietējās un reģionālās lidostas ES nodrošina daudzus savienojumus ar Apvienoto Karalisti; uzsver, ka ir jānodrošina šāda veida lidojumu pieejamība — tos izmanto ES pilsoņi, kuri dzīvo un strādā Apvienotajā Karalistē, un Apvienotās Karalistes pilsoņi, kas lido uz Eiropu kā tūristi;

156.atzīst, ka pastāvīgais gaisa satiksmes pieaugums un pieaugošais spiediens uz globālo gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu prasa stiprināt sadarbību starp ES un Apvienoto Karalisti, lai optimizētu gaisa telpas darbību, efektivitāti un pārvaldību; atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes pastāvīgo koordināciju ar Eirokontroli un mudina izpētīt turpmākas iespējas savstarpēji izdevīgai sadarbībai šajā ziņā;

157.uzsver, ka ir svarīgi savienot Apvienoto Karalisti ar Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistriem (ERRU), un atzinīgi vērtē abu pušu apņemšanos panākt progresu datu apmaiņā starp valstu elektroniskajiem reģistriem par (nopietniem) autotransporta noteikumu pārkāpumiem, veicinot TSN paredzēto autotransporta noteikumu efektīvu izpildi; aicina abas puses strādāt pie divpusēja nolīguma, lai vēl vairāk atvieglotu pārrobežu informācijas apmaiņu saskaņā ar Direktīvu (ES) 2024/3237 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/3237 (2024. gada 19. decembris), ar kuru groza Direktīvu (ES) 2015/413, ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem (OV L, 2024/3237, 30.12.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/3237/oj). nolūkā uzlabot ceļu satiksmes drošību, vienlaikus aizsargājot transportlīdzekļu vadītāju datu aizsardzības prasības;

158.atzinīgi vērtē lēmumu izmantot viedo 2. versijas tahogrāfu jaunreģistrētos ES un Apvienotās Karalistes transportlīdzekļos, lai nodrošinātu pastāvīgi augstu ceļu satiksmes drošības līmeni un vienlīdzīgus konkurences apstākļus abās teritorijās kravu autopārvadājumu jomā;

159.norāda uz bažām par iespējamu kuģošanas maršrutu un darbības novirzīšanu uz AK ostām, lai izvairītos no jūras transporta emisiju izmaksām, kas paredzētas ES ETS, un mudina Komisiju cieši novērot AK ostu darbību; šajā sakarā atzinīgi vērtē kopējo vienošanos, kas panākta AK un ES samitā, lai izveidotu funkcionējošu saikni starp ES un AK ETS, kur būtu jāiekļauj iekšzemes un starptautiskais jūras un aviācijas transports, uzsverot, cik svarīgi ir saskaņot oglekļa cenas noteikšanas un monitoringa satvarus, lai saglabātu vides mērķu vērienīgumu, nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nepieļautu oglekļa emisiju pārvirzi un ostu konkurētspējas izkropļojumus, kā arī aizsargātu ES ostu darbiniekus un uzņēmumus;

160.atbalsta Komisijas īstenošanas lēmumu Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/1973 (2022. gada 11. oktobris) par Apvienotās Karalistes atzīšanu saskaņā ar Direktīvu (ES) 2022/993 attiecībā uz jūrnieku sagatavošanas un sertificēšanas sistēmu (OV L 270, 18.10.2022., 99. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2022/1973/oj). no 2022. gada 11. oktobra atzīt Apvienotās Karalistes jūrnieku sagatavošanas un sertificēšanas sistēmu saskaņā ar Direktīvu (ES) 2022/993 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/993 (2022. gada 8. jūnijs) par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (OV L 169, 27.6.2022., 45. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2022/993/oj). pēc konstatēšanas, ka ir izpildītas visas sagatavošanas un sertificēšanas prasības, kas noteiktas Starptautiskajā konvencijā par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem;

161.norāda, ka dzelzceļa transports joprojām ir izslēgts no TSN darbības jomas, atspoguļojot ES un AK paļaušanos uz divpusējiem nolīgumiem; tomēr atzinīgi vērtē progresu attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēm un drošuma sertifikāciju;

162.atgādina, ka Lamanša tunelis ir stratēģiski svarīgs infrastruktūras savienojums starp AK un ES; ar bažām norāda, ka, neraugoties uz divpusējo progresu, dzelzceļa kravu un pasažieru pārvadājumu apjomi Lamanša tunelī joprojām ir daudz zemāki par sākotnējām prognozēm, ko izraisa augstās izmaksas, regulatīvie šķēršļi gan kravu, gan pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem un infrastruktūras jaudas ierobežojumi tālākam braucienam Apvienotajā Karalistē, jo liela daļa Lielbritānijas dzelzceļa tīkla nespēj uzņemt standarta Eiropas kravas konteinerus un vagonus;

163.pieņem zināšanai Komisijas 2023. un 2024. gada ziņojumus par TSN īstenošanu, it sevišķi punktus nodaļā “Zivsaimniecība”;

164.atzinīgi vērtē uzlaboto sadarbību starp pusēm ikgadējās sarunās par kopējo pieļaujamo nozveju (KPN), kuru rezultāta tika panākta savlaicīga vienošanās 2023. un 2024. gadā, kas ļāva izvairīties no provizorisku KPN piemērošanas, tādējādi nodrošinot skaidrību un prognozējamību zivsaimniecības nozarei attiecībā uz nākamā gada zvejas iespējām;

165.pauž nožēlu par Brexit radīto nestabilitāti starptautiskajās zivsaimniecības attiecībās ar piekrastes valstīm, kas apgrūtina līdzsvara panākšanu koplietošanas nosacījumos un zvejas iespēju apmaiņu; ar bažām atzīmē to, ka dažas piekrastes valstis izmanto šo nestabilitāti, vienpusēji un netaisnīgi mēģinot palielināt savas zvejas iespējas un tādējādi kaitējot ES zvejas iespējām; atgādina, ka ir svarīgi ņemt vērā vēsturiskas zvejas tiesības; aicina uzlabot sadarbību starp ES un piekrastes valstīm, lai panāktu kopīgo zivju krājumu ilgtspējīgu pārvaldību un zvejas kvotu lielāku stabilitāti un prognozējamību, it sevišķi ikgadējo apspriežu un trīspusējo nosacījumu kontekstā;

166.atgādina, ka AK ir ieviesusi zvejas licenču sistēmu, lai ES kuģi varētu piekļūt tās ūdeņiem; norāda, ka šī sistēma ir būtiski aizkavējusi TSN efektīvu īstenošanu, jo AK ir šādu licenču piešķiršanai paredzējusi daudzus priekšnoteikumus, it sevišķi sodot kuģus, kas ir īsāki par 12 metriem un kas vēsturiski ir zvejojuši AK teritoriālajos ūdeņus, bet kam ir grūti pierādīt savu klātbūtni AK ūdeņos; pauž dziļu nožēlu par to, ka minētās situācijas dēļ daudziem maziem kuģiem netiek piešķirtas licences un tie ir bijuši spiesti pārvietot savas darbības uz citām teritorijām vai pārstāt darboties, tādējādi saasinot negatīvo situāciju un nelabvēlīgo ietekmi, ko rada citas papildu izmaksas un birokrātiski slogi saistībā ar Brexit; turklāt pauž nožēlu par to, ka TSN ir pilnībā atcēlis Grenvilas līča nolīgumu, kas līdz Brexit reglamentēja zveju Džērsijas ūdeņos; visbeidzot, atgādina, ka joprojām nav pilnībā atrisināts jautājums par Džērsijas izdoto licenču globālajiem griestiem, tādēļ dažiem zvejniekiem nav skaidrības par to zvejas darbībām kroņa teritorijas ūdeņos;

167.atgādina, ka saskaņā ar TSN 496. pantu par pārvaldības un tehniskiem pasākumiem, kas var ietekmēt otras puses kuģus, ir jāpaziņo pietiekami laikus, lai otra puse varētu iesniegt piezīmes vai pieprasīt skaidrojumus; uzsver, ka šādiem pasākumiem ir jābūt samērīgiem, nediskriminējošiem un pamatotiem uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, kā arī jāņem vērā ilgtermiņa vidiskā, sociālā un ekonomikas ilgtspēja; pauž nožēlu par to, ka netiek sistemātiski un labticīgi veikti ietekmes pētījumi ar abu pušu ieinteresēto personu vienlīdzīgu līdzdalību;

168.pauž nožēlu par to, ka AK ir vienpusēji īstenojusi vairākus zvejniecības pārvaldības pasākumus, it sevišķi tehniskus pasākumus, arī piemērojusi aizliegumus konkrētām zvejas vietām, ieviesusi minimālo nozvejas izmēru konkrētām sugām, slēgusi zveju jūras aizsargājamās teritorijās (piemēram, Dogera sēklī) un izveidojusi vējparkus, rezultātā krasi samazinot ES kuģu piekļuvi AK zvejas vietām un resursiem, it sevišķi sestās līdz divpadsmitās jūras jūdzes zonā; pauž nožēlu par to, ka šiem pasākumiem un pasākumiem sociālajā jomā ir lielāka ietekme uz ES kuģiem nekā uz Lielbritānijas kuģiem ar sociālekonomiskām sekām ES zivsaimniecības nozarei un it sevišķi maza mēroga zvejniekiem; ir nobažījies par to, ka šāda veida pasākumus galu galā var izslēgt ES kuģus no visām zvejas zonām, liekot apšaubīt ES zvejas tiesības Lielbritānijas ūdeņos;

169.aicina Komisiju veikt šo pasākumu sociālās, ekonomiskās un vidiskās ietekmes vispusīgus un sistemātiskus novērtējumus, arī attiecībā uz kroņa teritorijām, lai noteiktu, vai tie ir samērīgi un nediskriminējoši, un attiecīgā gadījumā stingri reaģēt un izmantot TSN paredzēto strīdu izšķiršana mehānismu vai represīvos pasākumus, ietverot kompensējošos pasākumus, piemēram, zivsaimniecības produktiem piemērotā preferenciāla tarifa režīma apturēšanu, kā arī citus tās rīcībā esošos politiskos un diplomātiskos līdzekļus;

170.šajā sakarā atzinīgi vērtē šķīrējtiesas 2025. gada 28. aprīļa galīgo lēmumu strīdā starp ES un Apvienoto Karalisti par lēmumu slēgt tūbītes zvejas vietu Anglijas Ziemeļjūras ūdeņos un Skotijas ūdeņos; norāda, ka šķīrējtiesa šajā konkrētajā lietā pauda viedokli, ka nav pārkāpts nediskriminācijas princips un ka pasākums ir zinātniski pamatots; uzsver, ka šķīrējtiesa konstatēja, ka tūbītes zvejas aizliegums Anglijas ūdeņos pārkāpj proporcionalitātes principu saskaņā ar TSN un ka Apvienotā Karaliste nav pildījusi savu pienākumu sniegt pilnu piekļuvi saviem ūdeņiem tūbītes zvejas nolūkā; atgādina, ka AK ir pienākums veikt vajadzīgos pasākumus, lai ievērotu šķīrējtiesas lēmumu; uzskata, ka šis lēmums ir nozīmīgs juridisks precedents ES zvejas tiesību aizsardzībai un reaģēšanai uz turpmākiem līdzīgiem AK īstenotiem pasākumiem; aicina Komisiju turpināt cieši uzraudzīt AK īstenotos vienpusējos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību TSN;

171.pauž bažas par to, ka vienpusējiem pasākumiem ir ķēdes veida ietekme uz ES zivsaimniecības nozares ekonomisko un sociālo dzīvotspēju; turklāt pauž bažas par to, ka piekļuves ierobežošana AK ūdeņiem noved pie tā, ka zvejas piepūle tiek pārvietota uz Lamanšu un Ziemeļjūru, palielinot spiedienu uz KPN iekļautajām un neiekļautajām sugām; uzsver to, ka izrietošajai ES ūdeņu intensīvākai izmantošanai ir sekas saistībā ar drošību un jūras telpas pārvaldību, kā arī saistībā ar piekļuvi resursiem, it sevišķi maza mēroga zivsaimniecību gadījumā, apdraudot zvejniecības darbību sociālo, ekonomisko un vidisko ilgtspēju;

172.aicina abas puses ātri risināt pieaugušo spiedienu Lamanšā un Ziemeļjūrā, ierosinot reģionālu pārvaldības plānu, lai garantētu resursu ilgtspējīgu izmantošanu un zvejas vietu daudzgadu pārvaldību; šajā sakarā atgādina Komisijai par Ziemeļjūras daudzgadu plāna noteikumiem, kas ietver arī šos noteikumus, un uzskata, ka tie būtu pēc vajadzības jāpielāgo, lai pieskaņotos jebkādām iespējamām nesaskaņām un nodrošinātu juridisko noteiktību operatoriem un dalībvalstīm;

173.aicina abas puses ievērot 500. pantā “Piekļuve ūdeņiem” noteikto principu, lai nodrošinātu savstarpēji pieņemamu līdzsvaru starp pušu attiecīgajām interesēm; atgādina, ka piekļuvei ūdeņiem, arī sestās līdz divpadsmitās jūras jūdzes zonā, ir jābūt savstarpējai un samērīgai attiecībā pret KPN vai otras puses vidējiem nozvejas apmēriem; aicina Komisiju pilnībā īstenot šo pantu un Specializētajā zvejniecības komitejā izstrādāt vajadzīgās pamatnostādnes, lai atvieglotu tā praktisko piemērošanu;

174.uzsver, ka TSN nosaka pārskatīšanas klauzulu, kas paredz pārskatīšanu 2030. gadā, lai stiprinātu un kodificētu TSN īstenošanu, ņemot vērā, ka šo klauzulu nevar izmantot nolūkā samazināt piekļuves līmeni ūdeņiem; šajā saistībā aicina Komisiju pielikt maksimālas pūles, lai nākamajos gados nodrošinātu prognozējamu, nepārtrauktu un lielāku piekļuvi ūdeņiem;

175.uzsver, cik svarīgs ir taisnīgs un ilgtspējīgs zivsaimniecības nolīgums starp ES un Apvienoto Karalisti; atzinīgi vērtē 2025. gada 19. maijā panākto politisko vienošanos starp ES un Apvienoto Karalisti, it sevišķi par savstarpējas, stabilas un nepārtrauktas piekļuves ūdeņiem atjaunošanu līdz 2038. gada 30. jūnijam, nodrošinot stabilitāti zvejnieku kopienām; atzinīgi vērtē to, ka šajās nesenajās sarunās zivsaimniecībām bija nozīmīga loma; mudina abas puses nākotnes sarunās saglabāt pragmatisku un savstarpēji izdevīgu pieeju;

176.atzinīgi vērtē to, ka Specializētā zvejniecības komiteja formalizēja politisko vienošanos; aicina Komisiju rūpīgi īstenot šo jauno vienošanos, ietverot piekļuvi sestās līdz divpadsmitās jūras jūdzes zonai, it sevišķi Francijas mazajiem un piekrastes kuģiem; uzsver, ka ir nepieciešama stingra uzraudzība un noteikumu izpilde, lai tiktu ievērotas kopīgās saistības, aizsargātas jūras ekosistēmas un nodrošināta iztika ES zvejniekiem un piekrastes kopienās dzīvojošajiem;

177.atkārtoti norāda, ka savstarpēja un nepārtraukta piekļuve ūdeņiem un zivsaimniecības resursiem ir jāsaglabā kā ES un AK attiecību galvenā daļa un ka tādēļ šis jautājums ir jārisina saistībā ar citām TSN daļām, piemēram, tirdzniecību, piekļuvi zivsaimniecības produktu iekšējam tirgum un sadarbību enerģētikas jomā;

178.norāda, ka TSN paredz ES KPN pakāpenisku samazināšanu par 25 % AK ūdeņos pārejas periodā līdz 2026. gada beigām; uzsver, ka šis samazinājums ES zvejniekiem nozīmēja lielu uzupurēšanos un ir būtiski ietekmējis ES zivsaimniecību, novedot pie zvejas flotu darbības izbeigšanas plāniem un kuģu zaudēšanas; atzinīgi vērtē to, ka pēc 2026. gada zvejas iespējas tiks saglabātas vismaz šādā līmenī un netiks apšaubītas;

179.pauž nožēlu par to, ka trūkst datu vai pētījumu par Brexit ietekmi uz zivsaimniecības nozari; aicina Komisiju pilnībā novērtēt korekcijas perioda ietekmi uz visu ES zivsaimniecības nozares vērtību ķēdi;

180.uzsver, ka TSN paredz iespēju apsvērt daudzgadu stratēģiju izstrādi par KPN un kvotās neiekļauto krājumu aizsardzību un pārvaldību; aicina abas puses strādāt pie lielākas stabilitātes un prognozējamības attiecībā uz nozvejas kvotām un nodrošināt krājumu ilgtspējīgu pārvaldību Ziemeļjūrā un Atlantijas okeānā ziemeļaustrumu daļā abu pušu zivsaimniecības nozarēm;

181.uzsver, ka ir svarīga spēcīgāka un noteiktāka sadarbība starp ES un AK ne tikai saistībā ar zvejas vietu un jūras aizsargājamo teritoriju pārvaldību, bet kopumā jūras telpiskās plānošanas jomā, kā arī attiecībā uz tehniskiem, kontroles, muitas un sanitārajiem pasākumiem, kuros iesaistītas visas struktūras, arī Specializētā zvejniecības komiteja; aicina abas puses uzlabot pārvaldības struktūru darbību un pārredzamību, nodrošinot diskusijas pirms pasākumu noteikšanas, kas būtu jābalsta uz pamatotiem zinātniskiem un sociālekonomiskajiem apsvērumiem, un šiem pasākumiem nevajadzētu būt ne diskriminējošiem, ne arī tādiem, kas liedz attiecīgajiem dalībniekiem sasniegt tiem piešķirtās kvotas;

182.aicina Komisiju būt īpaši modrai attiecībā uz paredzēto nosacījumu un saskaņoto noteikumu ievērošanu un stingri reaģēt gadījumā, ja AK rīkojas diskriminējoši; turklāt mudina Komisiju Specializētajā zvejniecības komitejā pielāgot muitas, sanitāros un kontroles ierobežojumus vienas puses kuģu izkrāvumiem otras puses teritorijā, piemēram, pieņemot kopīgu kontroles plānu starp AK un atsevišķām dalībvalstīm ar nosacījumu, ka tiek noteiktas līdzvērtīgas izsekojamības un jūras produktu atbilstības garantijas; uzver nepieciešamību nodrošināt loģistikas sistēmu gan importam, gan eksportam, likvidējot šķēršļus, kas saistīti ar veselības un muitas kontroļu neesamību konkrētās ostās;

183.pauž arvien lielākas bažas par to, ka pieaug Apvienotās Karalistes kuģu izdarīto pārkāpumu skaits ES ūdeņos; aicina dalībvalstu iestādes stiprināt jūras uzraudzības spējas, palielināt kontroli un piemērot atbilstīgas sankcijas;

184.aicina puses nodrošināt savu kontroles pasākumu saskaņotību, atbilstību un sadarbspēju, ietverot attālināto elektronisko uzraudzību un kameru sistēmas, kuras uzstādītas, lai neradītu pārmērīgu administratīvo vai finansiālo slogu, un bez pamatojuma nenovirzīties vienai no otras; atkārtoti norāda, ka abām pusēm būtu jārisina ciešs dialogs ar nozares pārstāvjiem pirms šādu pasākumu pieņemšanas;

185.norāda, ka Specializētā zvejniecības komiteja kopš TSN stāšanās spēkā ir sanākusi kopā deviņas reizes; tomēr pauž nožēlu par šīs struktūras nepietiekamo pārredzamību un pārskatatbildību; prasa Parlamenta Zivsaimniecības komitejas locekļus iesaistīt sanāksmēs un uzaicināt uz tām, lai nodrošinātu pienācīgu kontroli, un pēc iespējas ātrāk kopīgot sanāksmju protokolus un dokumentus;

186.aicina ES un Apvienoto Karalisti stiprināt centienus veicināt zvejas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, palielināt sadarbību un labas prakses apmaiņu, lai uzlabotu selektivitāti un samazinātu konkrētu zvejas prakšu ietekmi, un pilnībā īstenot uz ekosistēmu balstītu pieeju;

187.aicina abas puses stiprināt sadarbību un koordināciju starptautiskā līmenī, reģionālas zivsaimniecības pārvaldības organizācijas ietvaros vai ar piekrastes valstīm saistībā ar kopīgu zivju krājumu pārvaldību; uzsver nepieciešamību ES un AK pastiprināt sadarbību cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un starptautiskos forumos atbalstīt darbības, kas nepieciešamas, lai šādu zveju izskaustu, īpašu uzmanību pievēršot importētu jūras produktu pārredzamības un izsekojamības noteikumu stiprināšanai;

188.atgādina abām pusēm par vajadzību pēc lielākas sadarbības to jūras telpiskās plānošanas darbībās, it sevišķi saistībā ar konfliktiem starp atkrastes vējparku projektiem un aizsardzības mērķiem vai zivsaimniecības nozari; aicina īstenot līdzsvarotu pieeju starp visām interesēm, kas attiecas uz jūras telpas izmantošanu, ņemot vērā vides, ekonomikas un sociālo dimensiju un nodrošinot konsekvenci un taisnīgumu visās nozarēs;

189.aicina abas puses pielikt kopīgas pūles, lai veicinātu zinātniskus pētījumus un apmainītos ar labu praksi nolūkā atklāt un izņemt munīciju no jūras gultnes;

190.aicina visas puses nodrošināt, lai licenču un atļauju izdošana ES kuģiem zvejošanai AK un kroņa teritorijas ūdeņos notiktu bez administratīviem, nodokļu vai finansiāliem sarežģījumiem;

191.aicina Komisiju, ņemot vērā Normandijas salu īpašo situāciju, sekmēt sadarbību starp pusēm, paredzot labākas saiknes starp reģionālo dialogu un četrpusējo sanāksmi; aicina puses iesaistīt zivsaimniecības nozares pārstāvjus, visas attiecīgās ieinteresētās personas un vietējās un reģionālās iestādes un veicināt zivsaimniecības kopīgas pārvaldības modeli;

192.atgādina, ka Brexit korekcijas rezervi (BAR) izveidoja, lai kompensētu Brexit ekonomiskās, sociālās, teritoriālās un vidiskās sekas; atgādina, ka šis 5,4 miljardu EUR fonds bija paredzēts izmantošanai zivsaimniecības nozarē, ietverot maza mēroga zivsaimniecības, kuras Brexit skāra nesamērīgā veidā; atgādina, ka saskaņā ar BAR regulu Komisijai līdz 2024. gada jūnijam bija jāinformē Parlaments un Padome par īstenošanas procesa situāciju; pauž nožēlu par to, ka Komisija līdz šim nav par šo jautājumu sniegusi nekādu informāciju; pieprasa, lai līdz 2025. gada beigām Parlaments un Padome saņem informāciju par BAR īstenošanas procesa situāciju;

193.atzinīgi vērtē Komisijas novērtējumu, ka ES un Apvienotās Karalistes sadarbība sociālā nodrošinājuma koordinācijas jomā ir bijusi konstruktīva — 2023. un 2024. gadā nav konstatētas nekādas sistēmiskas vai strukturālas problēmas un abas puses ir apņēmušās risināt visus jautājumus, kas varētu rasties, īstenojot TSN Protokolu par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju; norāda, ka Specializētā komiteja sociālā nodrošinājuma koordinācijas jomā ir pieņēmusi lēmumus, kuri attiecas uz norīkotiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām un kuros precizēti vairāki finanšu aspekti; uzsver, cik svarīgi ir, lai protokols būtu dinamisks un tiktu saskaņots ar izmaiņām sociālā nodrošinājuma koordinācijas noteikumos; aicina turpināt centienus vienkāršot procedūras, nodrošināt konsekventu interpretāciju visās dalībvalstīs un Apvienotajā Karalistē un uzlabot iedzīvotāju piekļuvi sociālajam nodrošinājumam, pilnveidojot norādījumus, digitālos rīkus un administratīvo sadarbību;

194.atzīmē, ka Specializētā komiteja sociālā nodrošinājuma koordinācijas jomā ir veikusi arī tehnisku darbu tādos jautājumos kā izmaiņas strukturētos elektroniskos dokumentos un portatīvos dokumentos, procedūras, kas jāievēro attiecībā uz slimības pabalstu izmaksu atlīdzināšanu, un ES Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai attiecīgo lēmumu transponēšana; aicina šo komiteju pastiprināt centienus un panākt reālu progresu procedūru uzlabošanā, vienotas interpretācijas nodrošināšanā visās dalībvalstīs un Apvienotajā Karalistē un mobilo un pārrobežu darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma tiesību koordinācijas uzlabošanā;

195.uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgus, taisnīgus un drošus darba nosacījumus sezonas darba ņēmējiem, jo īpaši tādās būtiskās nozarēs kā lauksaimniecība, tūrisms un būvniecība; aicina Komisiju TSN īstenošanas kontekstā veicināt īpaša sezonas darba ņēmēju mobilitātes mehānisma izveidi, tostarp vienotu standartu izveidi attiecībā uz nodarbinātības ilgumu, piekļuvi sociālajam nodrošinājumam un aizsardzību pret ekspluatāciju, un paredzēt aizsardzības pasākumus, kas ir pielīdzināmi Direktīvā 2014/36/ES Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/36/ES (2014. gada 26. februāris) par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem nodarbinātības kā sezonas darbiniekiem nolūkā (OV L 94, 28.3.2014., 375. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/36/oj). noteiktajiem aizsardzības pasākumiem;

196.aicina Komisiju izvērtēt, vai ir iespējams izveidot vienotu ES un Apvienotās Karalistes kontaktpunktu, kuram ziņot par darba ņēmēju tiesību pārkāpumiem, šķēršļiem sociālo pabalstu pieejamībā vai jautājumiem, kas saistīti ar pārrobežu darba līgumu atzīšanu;

197.atzīmē ES sociālā modeļa nozīmi un vērtību un aicina Apvienotās Karalistes valdību noteikumu stingrības nemazināšanas klauzulu attiecināt uz visu ES sociālās jomas tiesību aktu kopumu;

198.atkārtoti pauž viedokli, ka TSN sadaļa par Apvienotās Karalistes līdzdalību ES programmās, pareizu finanšu pārvaldību un finanšu noteikumiem ir taisnīgs pamats Apvienotās Karalistes dalībai un palīdz nodrošināt ES finanšu interešu aizsardzību; uzsver, ka ir vajadzīga pārredzama budžeta plānošana un izmaksu dalīšanas kārtība;

199.ļoti atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar TSN I un II protokolu Apvienotā Karaliste piedalās programmā “Apvārsnis Eiropa” un ES kosmosa programmas Copernicus komponentē un tai ir piekļuve ES kosmosa programmas ES kosmosa novērošanas un uzraudzības komponentes pakalpojumiem; uzsver ieguvumus, ko ES un tās pilsoņiem sniedz trešo valstu dalība ES programmās; uzskata, ka Apvienotās Karalistes dalība pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” parāda, ka Apvienotās Karalistes zinātne un inovācija ir neatņemama daļa no Eiropas zinātnes un inovācijas ekosistēmas; uzskata, ka ir abpusēji izdevīgi, ja Apvienotā Karaliste piedalītos nākamajā 10. pētniecības pamatprogrammā (FP10), un ka šādas dalības darbības jomai būtu jārealizē ekonomikas izaugsmes veicināšanas mērķis Eiropas Savienībā, izmantojot inovāciju; tādēļ uzskata, ka ir svarīgi, lai starp AK iemaksām un saņemtajiem ieguvumiem galu galā tiktu panākts taisnīgs līdzsvars;

200.tomēr atkārtoti pauž bažas par I protokola noteikumiem attiecībā uz automātiskās korekcijas mehānismu Apvienotajai Karalistei saistībā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, par kuriem netika panākta vienošanās pašā TSN; pieņem zināšanai to, ka Apvienotās Karalistes korekcijas mehānismu piemēro līdz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) beigām un ka tas ir mazāk labvēlīgs nekā TSN paredzētais korekcijas mehānisms;

201.turklāt uzsver, ka ES pētniekiem, kuri izmanto pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” priekšrocības un vēlas izmantot savas tiesības uz mobilitāti, lai dotos uz Apvienoto Karalisti, ir grūtības, ko rada augstās vīzu nodevas un veselības aprūpes piemaksa, un mudina Apvienoto Karalisti risināt šo problēmu;

202.vēl aizvien ir nobažījies par TSN grozīto 2023. gada asociācijas protokolu, jo īpaši to, ka automātiskā atlaide, ko Apvienotās Karalistes ieguldījumam pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” piemēro gadījumā, ja Apvienotās Karalistes dalība programmā ir mazāka, nekā gaidīts, ir radījusi novirzes no TSN noteikumiem, kuriem Parlaments 2020. gada decembrī ir devis piekrišanu; atzīmē, ka šādas izmaiņas, kas TSN izdarītas ar protokola pieņemšanu, nozīmē, ka Parlamentam nav dota iespēja sniegt jēgpilnu piekrišanu vai nodrošināt efektīvu kontroli pār vienu no kopējā nolīguma būtiskākajām daļām;

203.uzsver, ka visos starptautiskajos nolīgumos par Apvienotās Karalistes iesaistīšanos ES programmās pilnībā būtu jāievēro Parlamenta prerogatīva sniegt jēgpilnu piekrišanu saskaņā ar Parlamenta 2024. gada 8. februāra rezolūciju par asociācijas nolīgumiem trešo valstu dalībai Savienības programmās OV C, C/2024/6341, 7.11.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/6341/oj.;

204.prasa pilnībā iesaistīt Parlamentu visās sarunās par Apvienotās Karalistes dalību 10. pamatprogrammā un arī par 10. pamatprogrammas īstenošanu nākamās DFS laikā; cer, ka abas puses turpmāk spēs izvairīties no kavējumiem, kas pašreizējās DFS laikā bija saistībā ar Apvienotās Karalistes dalību programmā “Apvārsnis Eiropa” un programmā Copernicus, un ka attiecīgi tiks nodrošināta finansējuma nepārtrauktība galvenajiem ES pētniecības un inovācijas projektiem, kuros iesaistīti Apvienotās Karalistes partneri;

205.norāda, ka iniciatīva “Aicinājums zinātnei izvēlēties Eiropu” skaidri pozicionē gan Eiropas Pētniecības padomi (EPP), gan Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA) kā tādas programmas, kas palīdz ES piesaistīt globālus zinātnes talantus; norāda, ka AK var piedalīties abās šajās programmās, un uzsver AK spēcīgo sniegumu abās programmās; atgādina par juridisko prasību, kas noteikta Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/695/oj). 16. panta 3. punktā un paredz, ka konkrētas trešās valsts pievienošanās tvērumam ir jāveic analīze par ieguvumiem Savienībai un mērķim veicināt ekonomikas izaugsmi Savienībā, izmantojot inovāciju; uzskata, ka talantu trūkums ierobežo ES ekonomikas izaugsmi, it sevišķi augsto tehnoloģiju nozarēs; tādēļ prasa Komisijai detalizēti analizēt ieguvumus Eiropas Savienībai, ko nodrošina AK dalība EPP un MSCA, it sevišķi ņemot vērā to, kā tas ietekmē ES spēju piesaistīt zinātnes talantus, un nosūtīt šo analīzi Parlamentam, vēlams paralēli sarunām par tiesību akta priekšlikumu FP10;

206.ir nobažījies, ka Apvienotā Karaliste ievērojami ir palielinājusi veselības aprūpes piemaksas un vīzu izmaksas pētniekiem, kas dodas uz Apvienoto Karalisti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansējuma ietvaros, tādējādi finansiālā ziņā apgrūtinot ES pētnieku mobilitāti un viņus pārstāvošās Apvienotās Karalistes partneriestādes; atbalsta aicinājumu atgriezties pie iepriekšējiem piemaksu un izmaksu līmeņiem, uz ko ES norādīja trešajā Partnerības padomes sanāksmē 2024. gada 16. maijā; atzinīgi vērtētu apņemšanos vēl vairāk samazināt administratīvo slogu un saistītās izmaksas ES pētniekiem, kas piedalās mobilitātes pasākumos Apvienotajā Karalistē pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un nākamās 10. pamatprogrammas ietvaros;

207.norāda, ka Apvienotā Karaliste galu galā izlēma nepiedalīties Euratom pētniecības un mācību programmā, kopuzņēmumā “Fusion for Energy” (F4E) vai ITER kodolsintēzes projektā, lai gan tās dalība bija paredzēta ES un Apvienotās Karalistes TSN pievienotajā kopīgajā deklarācijā par dalību Savienības programmās; pauž bažas par to, ka Krievija joprojām piedalās ITER projektā; aicina saglabāt zinātnisko mantojumu no Apvienotajā Karalistē Kalemā izvietotā Kopīgā Eiropas tora, kas gadu desmitiem ir bijis Eiropas kodolsintēzes pētniecības galvenais objekts; uzsver, ka šā unikālā objekta demontāža rada draudus, ka tiks neatgriezeniski zaudēta zinātniska infrastruktūra un zināšanas;

208.pauž nožēlu, ka Apvienotā Karaliste ir izvēlējusies nepiedalīties citās ES programmās, un par tās lēmumu nepiedalīties Euratom un kopuzņēmumā F4E, lai gan sākotnēji 2020. gada decembra kopīgajā deklarācijā tas bija plānots; uzskata, ka Apvienotās Karalistes dalībai ITER projektā jābūt balstītai uz dalību F4E; pauž nožēlu par lēmumu likvidēt kopīgā Eiropas tora programmu; mudina Apvienoto Karalisti pārskatīt savu nostāju šajos jautājumos;

209.uzsver programmu PEACE PLUS, ar ko turpina iepriekšējās pārrobežu sadarbības iniciatīvas, un uzsver programmas būtisko lomu miera, izlīguma un sociālekonomiskās labklājības veicināšanā visā Ziemeļīrijā un pierobežas reģionā; norāda, ka programma tiek finansēta no ievērojamām ES un Apvienotās Karalistes iemaksām;

210.atzinīgi vērtē Eurostat un Apvienotās Karalistes Statistikas iestādes parakstīto vienošanos par sadarbību statistikas jomā, kas ļauj apmainīties ar statistikas datiem, kuri attiecas uz Apvienotās Karalistes dalību ES programmās; uzskata, ka uzticama statistikas informācija ir svarīgs pamats lēmumu pieņemšanai šajā jomā un dod iespēju pārbaudīt TSN paredzēto finanšu noteikumu ievērošanu;

211.atzīmē, ka nesen notikušajā ES un Apvienotās Karalistes samitā liels uzsvars tika likts uz cilvēku savstarpējo saišu stiprināšanu, jo īpaši starp jaunākās paaudzes cilvēkiem;

212.atgādina, ka pilsoņu tiesības ir Izstāšanās līguma pamatā un ka tās ir pilnībā jāaizsargā; tomēr norāda, ka kopš Brexit ES pilsoņiem ir kļuvis sarežģītāk ceļot un pārcelties uz Apvienoto Karalisti; pauž ļoti nopietnas bažas par imigrācijas politikas izmaiņām, kas pašlaik tiek apspriestas Apvienotajā Karalistē, ciktāl tās var ietekmēt ES pilsoņu tiesības Apvienotajā Karalistē, tostarp ES studentu tiesības un viņiem piemērojamo mācību maksu;

213.uzsver, ka Brexit ir nopietni ietekmējis jauniešu mobilitāti; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot jauniešu mobilitātes shēmu 2024. gada 18. aprīļa Ieteikums Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par jauniešu mobilitāti (COM(2024)0169). un kopīgas izpratnes dokumentā pausto kopīgo apņemšanos strādāt pie līdzsvarotas un savstarpēji izdevīgas jauniešu pieredzes shēmas, lai atvieglotu ES un Apvienotās Karalistes jauniešu dalību dažādās nodarbēs, piemēram, strādāšanu, studēšanu, viesaukles darba veikšanu, brīvprātīgā darba veikšanu vai vienkārši ceļošanu, uz ierobežotu laiku; mudina abas puses ātri un vērienīgi turpināt tās izstrādi un īstenošanu, nodrošinot dalībniekiem savstarpēju piekļuvi, juridisko skaidrību un pienācīgu sociālo aizsardzību, kas ir būtisks solis cilvēku savstarpējo saišu un ilgtermiņa sadarbības atjaunošanā; uzsver, ka jebkuras jaunas jauniešu pieredzes shēmas dalībniekiem ir jānodrošina, attiecīgā gadījumā, pienācīgs atalgojums un darba nosacījumi; stingri mudina Apvienoto Karalisti atsaucīgi uzņemt priekšlikumus, ko Komisija šajā jomā iesniedza 2024. gadā; pauž stingru pārliecību, ka nolīgumam par jauniešu mobilitāti ir jābūt jebkādas turpmākas TSN pārskatīšanas būtiskai daļai;

214.uzskata, ka šādai shēmai ir ievērojams potenciāls iedvesmot jaunu ES un Apvienotās Karalistes jauniešu paaudzi, veicinot likumīgus tiešus personiskus kontaktus, kuru pamatā ir kopīgas demokrātiskās vērtības, kultūras izpratne un savstarpēja uzticēšanās, un ka tā varētu likt pamatus ilgtermiņa sadarbībai, sociālajai kohēzijai un spēcīgākiem jauniešu starpvalstu sadarbības tīkliem; mudina arī abas puses apsvērt iespēju veicināt mobilitāti starp ES un Apvienoto Karalisti arī ārpus ierosinātās jauniešu pieredzes shēmas;

215.uzsver, ka šā noteikuma pagaidu raksturs padara to par kultūras un izglītības apmaiņas, nevis par migrācijas politikas instrumentu; norāda, ka Apvienotā Karaliste jau ir izveidojusi jauniešu mobilitātes shēmas ar citām valstīm, piemēram, ar Japānu; uzsver, ka, ES risinot kopīgas sarunas, var gūt taisnīgākus ieguvumus nekā tad, ja dalībvalstis sarunas par divpusējiem nolīgumiem risina atsevišķi;

216.tāpat atzinīgi vērtē ES un Apvienotās Karalistes samita paziņojumu par nodomu strādāt pie tā, lai Apvienotā Karaliste piedalītos ES programmā “Erasmus+”, jo jauniešu mobilitātes, apmācības un sporta veicināšana starp ES un Apvienoto Karalisti būtu ļoti vērtīga; aicina Komisiju un Apvienoto Karalisti paātrināt sarunas šajā sakarā, lai rastu abām pusēm izdevīgu iesaistīšanās risinājumu; šajā sakarā uzsver “Erasmus+” īpašo nozīmi kā Eiropas vērtību, kultūru daudzveidības, pilsoniskās līdzdalības un sociālās iekļaušanas virzītājspēkam un ar to saistīto Eiropas noturības stiprināšanu; norāda, ka jauniešu mobilitātes shēmu un Apvienotās Karalistes atkārtotu iesaistīšanos programmā “Erasmus+” varētu ierosināt vienlaikus, tādējādi uzsverot, ka abām iniciatīvām ir jābūt savstarpēji papildinošām un pastiprinošām;

217.uzstāj, ka šai dalībai jābūt saskaņā ar DFS un TSN; atgādina, ka jebkāda Apvienotās Karalistes iespējamā dalība tādās ES programmās kā “Erasmus+” būtu jāvērtē un jāplāno tā, ka tiek pilnībā aizsargātas un veicinātas ES intereses, tostarp nodrošināta skaidra pievienotā vērtība ES un tās iedzīvotājiem; aicina Komisiju savlaicīgi sniegt detalizētu informāciju par Apvienotās Karalistes turpmākās dalības programmā “Erasmus+” finanšu nosacījumiem un par jebkādām finanšu sekām saistībā ar jebkādu nākotnē iespējamu jauniešu pieredzes shēmu;

218.pauž nožēlu par to, ka Brexit dēļ cieš kultūras apmaiņa; ar bažām norāda uz neskaidrībām un grūtībām, kas radušās studentiem, skolotājiem, ceļojošiem māksliniekiem un kultūras darbiniekiem, kuri vēlas mācīties, mācīt, uzstāties un strādāt abās Lamanša pusēs; atzinīgi vērtē to, ka Apvienotās Karalistes un ES samita secinājumos iekļauta atsauce uz apmaiņu kultūras un mākslas jomā, kā arī ceļojošiem māksliniekiem; uzsver, ka pašreizējās vai turpmākās procedūrās un pasākumos ir jānodrošina savstarpīgums; prasa Komisijai novērtēt, kā Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES programmām ir ietekmējusi apmaiņu kultūras un izglītības jomā un strādāt pie radošiem risinājumiem;

219.norāda, ka sadarbība ar ieinteresētajām personām ES un Apvienotajā Karalistē būs ļoti svarīga, lai atbalstītu apmaiņu kultūras jomā un novērstu šķēršļus, ar kuriem saskaras Apvienotās Karalistes ceļojošie profesionāļi; aicina izstrādāt konkrētāku plānu to problēmu risināšanai, ar kurām saskaras mākslinieki; šajā sakarā aicina Komisiju turpināt centienus panākt Apvienotās Karalistes atkārtotu iesaistīšanos programmā “Radošā Eiropa”;

220.ar bažām norāda, ka jaunie noteikumi par ieceļošanu Apvienotajā Karalistē kavē skolēnu ekskursijas un jauniešu mobilitāti no ES; tādēļ aicina izveidot jauniešu grupu ceļošanas shēmu, kas paredzēta jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem;

221.pauž nopietnas bažas par ES studentu skaita samazināšanos Lielbritānijas augstskolās; uzsver, ka šī situācija ir nepārprotami saistīta ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no “Erasmus+” programmas un vienlīdzīgas attieksmes noteikumu atcelšanu attiecībā uz studiju maksu un stipendijām ES studentiem Izņemot Īrijas pilsoņus.; mudina Apvienoto Karalisti un ES panākt vienošanos par mācību maksas samazināšanu, lai vairāk ES jauniešu varētu studēt Apvienotajā Karalistē;

222.pauž stingru pārliecību, ka Apvienotajai Karalistei un ES ir jāpadziļina akadēmiskā sadarbība, lai risinātu pašreizējās ģeopolitiskās problēmas un palielinātu savu t. s. maigo varu; šajā sakarā uzsver “Erasmus” Augstākās izglītības hartā iekļautā starptautiskā savstarpīguma principa būtisko lomu stabilu un ilgtermiņa partnerattiecību veidošanā starp augstākās izglītības iestādēm;

223.atzīmē Apvienotās Karalistes valdības izveidoto A. Tjūringa programmu, Velsas valdības radīto Taith programmu un Skotijas izglītības apmaiņas programmas “Test and Learn” projektu, kas pašlaik ir izmēģinājuma posmā; tomēr pauž nožēlu par to, ka A. Tjūringa programma attiecas tikai uz izejošo studentu mobilitāti un tāpēc to nevar uzskatīt par pilnvērtīgu “Erasmus+” programmas aizstājēju;

224.norāda, ka Apvienotās Karalistes augstskolas var turpināt piedalīties Eiropas augstskolu aliansēs, taču tās vairs nevar tikt iekļautas to pārvaldības struktūrās, tādējādi faktiski tām ir otršķirīga partnera statuss; mudina turpināt partnerību Eiropas augstskolu alianšu iniciatīvas ietvaros, izmantojot priekšrocības, ko sniedz jaunais juridiskais statuss, kas ļauj tām būt pilntiesīgām partnerēm;

225.uzsver, ka Apvienotā Karaliste Skotijas augstākās izglītības sistēma atšķiras no citviet Apvienotajā Karalistē ieviestās sistēmas, tāpēc Boloņas procesā tā tiek uzskatīta par atsevišķu vienību (Eiropas augstākās izglītības telpa, “Apvienotā Karaliste (Skotija)”, https://ehea.info/page-united-kingdom-scotland). turpina piedalīties Eiropas augstākās izglītības telpā (“Boloņas process”); mudina Apvienoto Karalisti, Komisiju un dalībvalstis turpināt darbu, lai panāktu akadēmisko kvalifikāciju, diplomu, grādu un apmaiņas periodu pilnīgu savstarpēju atzīšanu;

226.norāda, ka ES un Apvienotā Karaliste joprojām ir vitāli svarīgi kultūras apmaiņas tirgi un tām ir kopīgas ilgstošas saiknes un savstarpēja ietekme starp kultūras vidi; atzīst Apvienotās Karalistes kultūras nozares augsto ekonomisko vērtību; aicina veidot jaunu un pastāvīgu sadarbību starp ES un Apvienotās Karalistes māksliniekiem un citiem kultūras un radošo nozaru un industriju profesionāļiem, kā arī aizsargāt viņu darba tiesības;

227.atzīmē, ka programma “Radošā Eiropa” netika aizstāta ar kādu citu kultūrai veltītu programmu, kuras mērķis būtu atbalstīt māksliniekus Apvienotajā Karalistē;

228.pauž nožēlu, ka pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES un Apvienotās Karalistes dalības pārtraukšanas brīvas pārvietošanās telpā TSN nav iekļauti noteikumi, kas būtu saistīti ar kultūru un kultūras un radošajām nozarēm, tādējādi radot administratīvus šķēršļus ceļojošajiem māksliniekiem, jo īpaši jaunajiem un neatkarīgajiem māksliniekiem; norāda, ka Apvienotās Karalistes māksliniekiem un kultūras darbiniekiem, kas dodas braucienos uz ES, ir jārēķinās ar daudzām dažādām vīzu, imigrācijas un darba atļauju sistēmām; tādēļ prasa, lai dalībvalstis precizētu prasības attiecībā uz ATA (pagaidu ieceļošanas) karnetēm; aicina gaidāmajā TSN pārskatīšanā iekļaut kultūras nozari;

229.aicina rast risinājumu grūtībām, ar kurām pēc Brexit saistībā ar ceļošanu un dalību festivālos saskaras mākslinieki, īpaši jaunie un topošie mākslinieki, piemēram, ar muitas un PVN noteikumiem attiecībā uz reklāmas produktu tirdzniecību un noteikumiem par starptautiskajiem pārvadājumiem; aicina Apvienoto Karalisti, dalībvalstis un Komisiju strādāt pie risinājumiem, kas palīdzētu māksliniekiem vieglāk darboties abpus Lamanšam, un risināt jautājumu par vīzām un darba atļaujām, kas paredzētas ar kultūras jomu saistītiem īstermiņa uzturēšanās gadījumiem, un saskaņotām muitas formalitāšu procedūrām;

230.norāda, ka ir jānodrošina turpmākās digitālās normatīvās vides konverģence attiecībā uz audiovizuālajiem un mediju pakalpojumiem Apvienotajā Karalistē un ES, lai nodrošinātu stabilas, paredzamas un skaidras prasības kultūras un radošajām nozarēm un sporta nozarei, ņemot vērā pasaules līmenī pieaugošās grūtības;

231.norāda, ka TSN piemēro izņēmumu kultūras jomā, kas no tā darbības jomas izslēdz audiovizuālos pakalpojumus; uzsver, ka ir vajadzīga stratēģiska sadarbība audiovizuālajā nozarē, lai nodrošinātu Eiropā radīto darbu pamanāmību un to globālo konkurētspēju;

232.mudina veidot ciešāku sadarbību starp Apvienoto Karalisti un ES, lai veicinātu sportistu dalību sporta sacensībās un sporta jomas darbinieku apmaiņu;

233.uzsver, ka sadrumstalotajai vai neesošajai studentu un darbinieku mobilitātes atzīšanai ir negatīva ietekme, jo īpaši mākslas, kultūras un profesionālās izglītības un apmācības jomā; uzsver, ka tas kavē centienus risināt prasmju trūkuma problēmu visā Eiropā uzsver, ka prasmju savienības iniciatīvas, kas pievēršas tādiem jautājumiem kā prasmju trūkums, zaļā un digitālā pārkārtošanās, profesionālā izglītība un apmācība un mūžizglītība, daļēji varētu tikt attiecinātas arī uz partnervalstīm, kas asociētas ar programmu “Erasmus+”; šajā sakarā uzsver, ka Apvienotās Karalistes atkārtota iesaistīšanās programmā “Erasmus+” radītu pievienoto vērtību, un mudina Apvienoto Karalisti un Komisiju turpināt dialogu ar mērķi izveidot efektīvu sistēmu profesionālo kvalifikāciju savstarpējai atzīšanai;

234.pauž gandarījumu par to, ka atjaunotajā ES un Apvienotās Karalistes sadarbības programmā pilsoņu drošībai joprojām ir izšķiroša nozīme; atzinīgi vērtē pastiprinātu tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, pastiprinātu sadarbību saistībā ar narkotiku riskiem un draudiem un padziļinātu sadarbību neatbilstīgas migrācijas radīto problēmu risināšanā, ko paredz ES un Apvienotās Karalistes samitā pieņemtais kopīgais paziņojums un kopīgas izpratnes dokuments;

235.atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes premjerministra un Komisijas priekšsēdētājas 2024. gada 2. oktobra kopīgajā paziņojumā par stratēģiskās sadarbības stiprināšanu un ES un AK samitā pieņemtajā kopīgajā paziņojumā pausto abpusējo apņemšanos ievērot starptautiskās tiesības un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju (ECTK); atgādina, ka vispārīgie nosacījumi trešās daļas piemērošanai, kā noteikts TSN 524. panta 1. punktā, patiešām ir daudzgadīgas tradīcijas demokrātijas un tiesiskuma ievērošanā un personu pamattiesību un brīvību aizsardzībā, tai skaitā to, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un ECTK, kā arī tas, cik svarīga ir minētajā konvencijā ietverto tiesību un brīvību īstenošana iekšzemē; atkārtoti norāda, ka šie nosacījumi ir pilnībā jāgarantē TSN piemērošanā un īstenošanā;

236.atzinīgi vērtē kopīgajā paziņojumā un kopīgas izpratnes dokumentā izklāstītās saistības ciešāk sadarboties cīņā pret cilvēktirdzniecību un cilvēku kontrabandu, narkotiku tirdzniecību, smagu un transnacionālu organizēto noziedzību, kā arī terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, tostarp tiešsaistē, ātrāk, labāk un dziļāk īstenojot TSN trešo daļu un pilnībā izmantojot un attīstot tā potenciālu;

237.atzinīgi vērtē Komisijas 2024. gada īstenošanas ziņojumā pausto secinājumu, ka pēdējā gada laikā TSN īstenošana attiecībā uz tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbību ir noritējusi raiti;

238.jo īpaši atzinīgi vērtē to, ka līdz 2024. gada beigām visas dalībvalstis un Apvienotā Karaliste saskaņā ar TSN 530. pantu cita citai bija piešķīrušas piekļuvi savām valsts DNS datubāzēm automatizētai meklēšanai; atzinīgi vērtē to, ka līdz 2024. gada beigām Apvienotā Karaliste bija izveidojusi 22 savienojumus pirkstu nospiedumu meklēšanai un bija gatava pabeigt izveidot atlikušos piecus; atzinīgi vērtē kopīgas izpratnes dokumentā pausto abu pušu ieceri pastiprināt abpusējo un savstarpēju trešo valstu valstspiederīgo pirkstu nospiedumu, DNS un sodāmības reģistru datu apmaiņu un izpētīt iespēju paplašināt datu apmaiņu, iekļaujot sejas attēlus, lai novērstu, atklātu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus, vienlaikus uzsverot, ka esošajā un paplašinātajā datu apmaiņā jāsaglabā augsti datu aizsardzības standarti un jānodrošina, lai Apvienotās Karalistes tiesiskā regulējuma grozījumi joprojām atbilst ES datu aizsardzības prasībām;

239.atgādina, ka ir vajadzīga cieša tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbība un ka tā ir abpusēji izdevīga, lai risinātu kopīgas problēmas tādās jomās kā terorisma apkarošanas operācijas, organizētā noziedzība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un cilvēku kontrabanda un cilvēktirdzniecība; šajā sakarā uzsver, ka ES un Apvienotajai Karalistei ir jāizstrādā konkrētas sadarbības iniciatīvas šajās jomās; atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes ciešo sadarbību ar svarīgām ES aģentūrām, piemēram Eiropolu, Eurojust un Frontex;

240.atzinīgi vērtē to, ka Apvienotās Karalistes valdība ir palielinājusi šīs valsts Nacionālās noziedzības apkarošanas aģentūras pārstāvību Eiropolā un ka tā plašākā nozīmē strādā pie ciešāku attiecību veidošanas ar Eiropolu, tostarp attiecībā uz spēju apmainīties ar datiem reāllaikā;

241.pieņem zināšanai Eurojust 2023. un 2024. gada ziņojumus un pauž gandarījumu par Apvienotās Karalistes dalību un iesaistīšanos aģentūras darbā, jo Apvienotā Karaliste ārpus ES ir tā valsts, kurai visbiežāk ticis lūgts piedalīties jaunās lietās, kuras šajos divos gados uzsākuši Eurojust valstu biroji;

242.atzinīgi vērtē to, ka 2024. gadā tika noslēgta darba vienošanās starp Frontex un Apvienotās Karalistes Iekšlietu ministriju, pamatojoties uz kopīgo apņemšanos uzlabot drošumu un drošību, vienlaikus ievērojot saistības pamattiesību jomā; uzskata, ka šī vienošanās pastiprinās sadarbību robežu pārvaldības un drošības jomā, tostarp personāla izvietošanu konsultatīviem un koordinācijas pienākumiem;

243.mudina, ievērojot apņemšanos, ko puses paudušas kopīgas izpratnes dokumentā, veidot ciešāku Eiropas migrācijas tīkla un aģentūru, tostarp ES Patvēruma aģentūras un Frontex, sadarbību ar attiecīgajām Apvienotās Karalistes iestādēm; atzinīgi vērtē kopīgas izpratnes dokumentā iekļauto atsauci uz sadarbību cīņā pret narkotikām; mudina noslēgt darba vienošanos par savstarpēju informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības Narkotiku aģentūru (EUDA) un attiecīgajām Apvienotās Karalistes iestādēm par narkotiku riskiem un draudiem, lai atvieglotu EUDA uzdevumus; uzskata, ka Apvienotās Karalistes dalību dažās Latīņamerikas Iekšzemes drošības komitejas un tās ES partneru sanāksmēs varētu apsvērt katrā gadījumā atsevišķi;

244.pieņem zināšanai Apvienotās Karalistes un ES kopīgās problēmas neatbilstīgas migrācijas jomā; pauž stingru atbalstu pušu apņēmībai ciešāk sadarboties daudzpusējos forumos un procesos, lai apkarotu migrantu kontrabandu un cilvēktirdzniecību, apmainīties ar operatīvo informāciju par atgriešanu uz trešām valstīm un izpētīt atturēšanas mehānismus saskaņā ar valstu, ES un starptautiskajām tiesībām, vienlaikus saglabājot apņemšanos nodrošināt starptautisko aizsardzību tiem, kam tā ir vajadzīga; aicina Komisiju un Apvienotās Karalistes valdību nodrošināt, ka jebkāda sadarbība ar trešām valstīm migrācijas jomā ietver atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajam tiesiskajam regulējumam, piemēram, patvēruma tiesībām;

245.norāda, ka jaunais Apvienotās Karalistes parlamentā 2025. gada 30. janvārī iesniegtais Robežu drošības, patvēruma un imigrācijas likumprojekts paredz iespēju noslēgt vienošanās ar G7 valstīm un svarīgākajām partnervalstīm Eiropā, lai apkarotu kontrabandu; atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes vēlmi cīņā pret cilvēku kontrabandu un cilvēktirdzniecību un plašākā nozīmē robežu drošības nostiprināšanas, kā arī robežu uzraudzības, jomā ciešāk sadarboties ar atsevišķām dalībvalstīm, tostarp Franciju un citām Kalē grupas valstīm;

246.atgādina, ka izdošanas sistēma starp dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti, kā noteikts TSN trešās daļas VII sadaļā, atšķiras no sistēmas, kas paredzēta Padomes Pamatlēmumā par Eiropas apcietināšanas orderiem Padomes pamatlēmums 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_framw/2002/584/oj).; atgādina, ka Eiropas Savienības Tiesa savā nesenajā spriedumā Tiesas 2024. gada 29. jūlija spriedums lietā C‑202/24 [Alchaster], ECLI:EU:C:2024:649. atzina, ka izpildes tiesu iestādei ir jāveic neatkarīga pārbaude attiecībā uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas pārkāpuma risku, ja attiecīgā persona apgalvo, ka tā varētu ciest, ja to nodotu Apvienotajai Karalistei;

247.atgādina, ka TSN trešā daļa pieļauj plašākas datu plūsmas starp ES un Apvienoto Karalisti, piemēram, DNS datu, pasažieru datu reģistra datu un sodāmības reģistra informācijas apmaiņu; tādēļ uzsver, ka Apvienotajai Karalistei ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, lai aizsardzības līmenis pēc būtības ir līdzvērtīgs tam, ko nodrošina ES, tādējādi izvairoties no ES standartu un līdz ar to ES pilsoņu pamattiesību apdraudēšanas datu apmaiņā ar Apvienoto Karalisti;

248.aicina Apvienoto Karalisti un dalībvalstis saglabāt pilsoņu tiesības kā vienu no galvenajām kopīgajām prioritātēm ES un Apvienotās Karalistes attiecībās, nodrošinot, ka visi ES un Apvienotās Karalistes pilsoņi, uz kuriem attiecas Izstāšanās līgums, var pilnībā izmantot savas tiesības; ar gandarījumu pieņem zināšanai ES un Apvienotās Karalistes atjaunoto kopīgo apņemšanos pilnīgi, savlaicīgi un precīzi īstenot visas Izstāšanās līguma daļas; atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes valdības veikto likumdošanas pasākumu attiecībā uz juridisko skaidrību ES pilsoņiem, kuriem ir piešķirts statuss saskaņā ar ES pilsoņu uzturēšanās statusa nostiprināšanas shēmu, un pauž cerību, ka tas nodrošinās netraucētu pāreju no pagaidu uz pastāvīgas uzturēšanās statusu nākamo divu gadu laikā; norāda uz Neatkarīgās pilsoņu tiesību nolīgumu uzraudzības iestādes konstatēto, ka datu apmaiņa starp ES un Apvienoto Karalisti ir joma, kas var radīt kavēšanos attiecībā uz pieteikumiem ES pilsoņu uzturēšanās statusa nostiprināšanas shēmai gadījumos, kad dalībvalstu rīcībā ir ar pieteikumu saistīta informācija; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstu iestādes palielināt spēju reaģēt uz pieprasījumiem un nodrošināt labāku informācijas apmaiņu starp Apvienoto Karalisti un ES dalībvalstīm un EEZ EBTA valstīm (Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju), lai novērstu kavēšanos un nodrošinātu raitu pieteikšanās procesu pilsoņiem;

249.uzsver labo un pragmatisko koordināciju starp ES un Apvienoto Karalisti ārpolitikas un drošības politikas jomā, lai nodrošinātu stabilitāti un labklājību citos pasaules reģionos, un aicina ES un Apvienoto Karalisti stiprināt sadarbību ar citiem līdzīgi domājošiem partneriem; atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes būtisko devumu miera, drošības un stabilitātes nodrošināšanā Eiropā; uzsver, ka miers Eiropā nav iespējams bez spēcīgas partnerības starp ES un Apvienoto Karalisti ārpolitikā un drošības politikā; atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes dalību Eiropas politiskajā kopienā;

250.ļoti atzinīgi vērtē ES un Apvienotās Karalistes drošības un aizsardzības partnerību kā svarīgu satvaru plašai ES un Apvienotās Karalistes sadarbībai drošības un aizsardzības jomā, kopīgi pievēršoties kopīgiem apdraudējumiem un aptverot tādas jomas kā informācijas un izlūkdatu apmaiņa, militārā mobilitāte, drošības un aizsardzības iniciatīvas, kosmosa drošība, krīžu pārvarēšana, kiberaizsardzība, hibrīddraudi, terorisma apkarošana, ārvalstu manipulācijas ar informāciju un iejaukšanās;

251.uzsver eksistenciālo apdraudējumu, ko rada Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un tās draudi paplašināt šo agresiju arī citās Eiropas kontinenta valstīs; uzskata, ka tas ir vienīgais vissvarīgākais apdraudējums, ar ko tuvākajos gados saskarsies mūsu kontinents, neraugoties uz citu jautājumu svarīgumu; aicina īstenot samērīgu politikas reakciju, kurā prioritāte tiktu piešķirta trūkumu novēršanai Eiropas aizsardzības un atturēšanas spējās, jo īpaši sadarbībā ar līdzīgi domājošiem Eiropas partneriem;

252.atzinīgi vērtē spēcīgo ES un Apvienotās Karalistes sadarbību, reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, kā uzsvērts ES un Apvienotās Karalistes samitā; uzsver ES un Apvienotās Karalistes pastāvīgo nostājas saskaņošanu attiecībā uz sankcijām, militāro un finansiālo atbalstu un diplomātisko koordināciju, kā arī kopīgo apņemšanos atjaunot visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru, kas būtu balstīts uz starptautisko tiesību, taisnīguma un atbildības principiem; aicina ES un Apvienoto Karalisti saglabāt stingru vienotību ar pārējo starptautisko sabiedrību, nosodot Krievijas rīcību, aizstāvot Ukrainas suverenitāti, teritoriālo integritāti un neatkarību un vēršoties pret Krievijas dezinformāciju par tās agresijas karu pret Ukrainu, kā arī turpināt centienus panākt pēc iespējas plašāku starptautisko atbalstu šajos jautājumos; pauž atzinību par Apvienotās Karalistes būtisko devumu, veidojot spēcīgu un vienotu Eiropas reakciju uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un veidojot “labas gribas koalīciju”; atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes devumu Ukrainas turpmākās atjaunošanas un rekonstrukcijas atbalstīšanā, vienlaikus ievērojot dalībvalstu militāro un drošības politiku, tostarp militārās neitralitātes politiku; aicina Apvienotās Karalistes valdību un visas dalībvalstis ievērojami palielināt militāro palīdzību Ukrainai un atcelt jebkādus šādas palīdzības ierobežojumus; šajā sakarā iesaka darbībās, ko SAFE regulas Padomes Regula (ES) 2025/1106 (2025. gada 27. maijs), ar ko izveido instrumentu “Rīcība Eiropas drošības labā, stiprinot Eiropas aizsardzības industriju” ( SAFE) (OV L, 2025/1106, 28.5.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2025/1106/oj). ietvaros veic gan dalībvalstis, gan Apvienotā Karaliste, iekļaut arī Ukrainu un tās aizsardzības tehnoloģiju un rūpniecisko bāzi;

253.atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes stingro pieeju arvien stingrāku sankciju ieviešanai un saglabāšanai un tās vadošo lomu koalīcijā “Aicinājums rīkoties”, kuras mērķis ir pārtraukt Krievijas ēnu flotes darbību; atzinīgi vērtē ES un Apvienotās Karalistes pastiprināto sadarbību attiecībā uz sankcijām pret Krieviju un tās ēnu floti, kā uzsvērts ES un Apvienotās Karalistes samitā; prasa ES un Apvienotajai Karalistei vēl vairāk saskaņoti un koordinēti stiprināt savus attiecīgos sankciju režīmus, lai nodrošinātu maksimālu ietekmi un novērstu sankciju apiešanu nolūkā izdarīt turpmāku ekonomisku un politisku spiedienu uz Krievijas iestādēm, jo īpaši ņemot vērā to, ka Krievijas iestādes faktiski sabotē pamieru un jebkādas jēgpilnas miera sarunas; mudina ES pielāgoties Apvienotās Karalistes sankcijām saistībā ar Ukrainu un otrādi, jo īpaši nosakot sankcijas visiem atlikušajiem zināmajiem un nesankcionētajiem ēnu flotes tankkuģiem un to īpašniekiem, kā arī apdrošināšanas brokeriem un pakalpojumu sniedzējiem, vienlaikus ieviešot sankcijas visiem naftas tankkuģiem, kas pārkāpj Starptautisko konvenciju par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, un stingri īstenojot pasākumus, kas aizliedz kuģiem neatkarīgi no to karoga kuģot ES un Apvienotās Karalistes ūdeņos vai ienākt jebkurā ES vai Apvienotās Karalistes ostā, ja tie neievēro starptautiskos noteikumus par pārkraušanu no kuģa uz kuģi jūrā vai ir nelikumīgi izslēguši automātiskās identifikācijas sistēmas; mudina abas puses savos ūdeņos aizliegt Krievijas naftas pārkraušanu no kuģa uz kuģi; mudina turpināt sadarbību un informācijas apmaiņu, lai identificētu un izsekotu aizdomīgus kuģus vai rīcību, noteiktu un uzturētu stingrus kuģošanas drošuma un drošības standartus un nodrošinātu jūrniecības tiesību aktu izpildi;

254.aicina ES un Apvienoto Karalisti nodrošināt, ka imobilizētos Krievijas valsts aktīvus var izmantot, lai atbalstītu Ukrainas aizsardzību, rekonstrukciju un reparācijas, izmantojot konfiskāciju vai jebkādus citus nepieciešamos juridiskos līdzekļus;

255.uzsver, ka Eiropas valstīm ir kopīgi steidzami jāstiprina savas spējas, lai nodrošinātu savu drošību un aizsardzību; uzsver, ka drošības un aizsardzības partnerības mērķis ir pastiprināt Eiropas ieguldījumu NATO, atzīstot Apvienotās Karalistes kā būtiska NATO sabiedrotā lomu; atzīmē Apvienotās Karalistes premjerministra Kīra Stārmera apņemšanos līdz 2027. gada aprīlim palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2,5 % no IKP; mudina dalībvalstis izpētīt iespējas īstenot kopīgus ES un Apvienotās Karalistes centienus atbalstīt aizsardzības, drošības un noturības bankas izveidi, kas darbosies kā daudzpusēja aizdevumu iestāde, kura paredzēta, lai izsniegtu zemu procentu ilgtermiņa aizdevumus, kas var atbalstīt galvenās valsts drošības prioritātes, piemēram, krājumu papildināšanu, aizsardzības modernizāciju, atjaunošanas centienus Ukrainā un tādas kritiski svarīgas infrastruktūras atpirkšana, kas patlaban pieder naidīgām ārpussavienības valstīm;

256.aicina Komisiju ātri izpētīt visas iespējas savstarpēji izdevīgai ciešākai sadarbībai, ko rada instruments rīcībai Eiropas drošības jomā (SAFE); aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk sniegt Parlamentam pilnīgu informāciju par Apvienotās Karalistes sniegtā finansiālā ieguldījuma nosacījumiem un detaļām; aicina saskaņā ar LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu iesaistīt Parlamentu nolīguma pieņemšanā;

257.uzskata, ka Apvienotās Karalistes vadošā loma Apvienotajos reaģēšanas spēkos ir būtiska Eiropas drošībai nākotnē, un mudina turpināt politisko, finansiālo, operatīvo un loģistikas sadarbību starp dalībvalstīm un Apvienotās Karalistes bruņotajiem spēkiem šajā jomā;

258.uzsver, ka Apvienotā Karaliste ir vadošs Eiropas aizsardzības dalībnieks ar īpašām speciālajām zināšanām un progresīvām stratēģiskajām spējām; atzīst Apvienotās Karalistes aizsardzības rūpnieciskās bāzes stiprumu, jo īpaši jomās, kas ES gatavības 2030. gadam iniciatīvā un Eiropas aizsardzības industriālajā stratēģijā atzītas par kritiski svarīgām spēju nepilnībām, tostarp integrētas, daudzlīmeņu pretgaisa un pretraķešu aizsardzības, modernās artilērijas, tāla darbības rādiusa raķešu sistēmu un bezpilota sistēmu jomās; atzīst ciešās saiknes, papildināmību un sinerģijas starp Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi un Apvienotās Karalistes aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi kopīgu drošības mērķu sasniegšanā, izstrādājot jaunus sadarbības pasākumus tādās jomās kā aizsardzība pret ballistiskajām un hiperskaņas raķetēm, kosmosā izvietotas sensoru sistēmas un agrīnās brīdināšanas tīkli; aicina ES, tās dalībvalstis un Apvienoto Karalisti pielikt papildu pūles, lai padziļinātu sadarbību starp šīm rūpniecības nozarēm un stiprinātu kopējās Eiropas aizsardzības industriālās bāzes, kurā iekļauta arī Ukraina, ģeogrāfisko saskaņotību, tostarp inovācijas un kopīgas pētniecības un izstrādes jomā; atzinīgi vērtē dalībvalstu un Apvienotās Karalistes un to aizsardzības nozaru centienus investēt Ukrainas aizsardzības rūpniecībā un sadarboties ar to un aicina pastiprināt šādus centienus, jo īpaši izveidojot kopuzņēmumus un palielinot ražošanas jaudu gan Ukrainā, gan dalībvalstīs; uzsver, ka ES aizsardzības industriālā pamata spēks var arī palīdzēt uzlabot Apvienotās Karalistes drošību;

259.mudina ES un Apvienoto Karalisti strādāt, lai panāktu Apvienotās Karalistes pienācīgu iekļaušanu attiecīgajās ES aizsardzības iniciatīvās, piemēram, Eiropas Aizsardzības fondā (EAF), Eiropas Aizsardzības industrijas programmā (EDIP), instrumentā Eiropas aizsardzības industrijas pastiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu (EDIRPA), pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) projektos, kā arī turpmākajās ES aizsardzības programmās; atzinīgi vērtē drošības un aizsardzības partnerības paziņojumu, ka tā izpētīs iespēju noslēgt administratīvu vienošanos starp Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA) un Apvienoto Karalisti; aicina EAA un Apvienoto Karalisti prioritārā kārtā censties panākt šādu vienošanos, lai veicinātu praktisku sadarbību;

260.uzsver saikni starp Apvienotās Karalistes un dalībvalstu aizsardzības rūpniecību, tostarp kritiski svarīgiem kopuzņēmumiem; norāda, ka Dronu koalīcija, kas ir Apvienotās Karalistes un Latvijas kopīgi vadīta iniciatīva, kurā ir 17 dalībvalstis, ir pozitīvs piemērs sadarbībai būtisku progresīvu spēju attīstības jomā; pauž nožēlu par to, ka ES un Apvienotās Karalistes drošības un aizsardzības partnerībā nav pilnībā risināts jautājums par abu rūpniecisko pamatu sinerģiju un papildināmības maksimizēšanu; aicina abas puses steidzami padziļināt sadarbību aizsardzības rūpniecības jomā, jo īpaši attiecībā uz galvenajām spējām, piemēram, stratēģiskajiem veicinātājiem, izmantojot ceļvedi sadarbībai aizsardzības rūpniecības jomā;

261.atgādina, ka gan ES, gan Apvienotā Karaliste saskaras ar nopietniem hibrīddraudiem un ļaunprātīgu dalībnieku, jo īpaši, bet ne tikai, Krievijas iejaukšanos; atzinīgi vērtē to, ka sadarbība cīņā pret hibrīddraudiem, tostarp ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos, un kiberdrošību ES un Apvienotās Karalistes samitā tika atzīta par svarīgām sadarbības jomām; atzinīgi vērtē kiberdialogu, kas saskaņā ar TSN notiek starp ES un Apvienoto Karalisti; mudina gan Apvienoto Karalisti, gan ES padziļināt pašreizējo ražīgo sadarbību un informācijas apmaiņu par saskaņotām definīcijām un draudu atklāšanu, agrīnas reaģēšanas uz hibrīdkampaņām identificēšanu un koordinēšanu, vienotāku pieeju atturēšanas stratēģijām pret kiberdraudiem, kibernoturības un kiberspēju veidošanu, kā arī labas prakses apmaiņu, lai nodrošinātu mūsu demokrātisko sabiedrību drošību un noturību, tostarp ES kandidātvalstīs;

262.atzinīgi vērtē apņemšanos uzlabot sadarbību, apmainoties ar informāciju par situāciju, tostarp veicot klasificētas informācijas apmaiņu; atkārtoti uzsver, cik svarīga ir ES un Apvienotās Karalistes koordinācija un sadarbība militārās apmācības, informācijas un izlūkdatu apmaiņas un terorisma apkarošanas operāciju jomā, kas ir būtiski Eiropas drošībai; tomēr pauž nožēlu par to, ka drošības un aizsardzības partnerībā nav minēta izlūkdatu apmaiņa; atzinīgi vērtē kopīgo apņemšanos stiprināt militāro mobilitāti, tostarp pabeigt TEN-T tīkla un divējāda lietojuma infrastruktūras modernizāciju; uzsver, ka prioritāte ir jāpiešķir digitalizācijai robežšķērsošanas vietās un transporta infrastruktūrā, lai paātrinātu administratīvās procedūras un novērstu regulējuma atšķirības un infrastruktūras nepilnības, kas joprojām rada būtiskus šķēršļus karaspēka un aprīkojuma ātrai pārvietošanai; atgādina, ka šī ciešākā ES un Apvienotās Karalistes sadarbība militārās mobilitātes jomā būtu jāīsteno arī NATO satvarā, uzlabojot regulatīvos aspektus, rīkojot kopīgas mācības starp dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti un apmainoties ar informāciju par infrastruktūras prasībām;

263.atzinīgi vērtē dziļāku koordināciju jūras drošības jomā, kas ir svarīgs drošības un aizsardzības partnerības jautājums, ņemot vērā steidzamo nepieciešamību stiprināt kritiskās infrastruktūras, tostarp enerģētikas un sakaru, drošību un nodrošināt kuģošanas brīvību; uzsver drošības un aizsardzības partnerības stratēģisko nozīmi jūras transporta nozarē, jo īpaši kritiskās transporta infrastruktūras noturības uzlabošanā, hibrīddraudu apkarošanā un kiberdrošības stiprināšanā, tostarp jūras autonomo virsūdens kuģu jomā; aicina cieši koordinēt kuģu un ostas iekārtu aizsardzību, konsekventi un saskaņoti īstenojot Starptautisko kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksu; uzsver, ka ir pastāvīgi jākoordinē reakcija uz Krievijas ēnu floti, uzsverot, ka informācijas apmaiņai vajadzētu būt operatīvai un atjauninātai, lai gan dalībvalstis, gan Apvienotā Karaliste varētu laicīgi reaģēt;

264.atzinīgi vērtē abu pušu apņemšanos uzlabot sadarbību tādās svarīgās jomās kā jūras drošība Sarkanajā jūrā, ilgstošs un taisnīgs miers Tuvajos Austrumos, situācijas stabilizēšana Sāhelā, Sudānā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Rietumbalkānos, kā arī sadarbība Arktikā; atzinīgi vērtē ES un Apvienotās Karalistes samitā pausto apņemšanos padziļināt sadarbību šajās jomās, izmantojot strukturētāku dialogu un kopīgu rīcību, tostarp vietēju sadarbību un koordināciju; tādēļ mudina ES un Apvienoto Karalisti pilnībā izmantot stratēģiskās konsultācijas stratēģiskajā aizsardzības partnerībā attiecībā uz Krieviju/Ukrainu, Indijas un Klusā okeāna reģionu, Rietumbalkāniem un hibrīddraudiem;

265.aicina ES un Apvienoto Karalisti stiprināt starptautisko mieru un stabilitāti, tostarp izstrādājot kopīgas stratēģijas, lai stiprinātu ANO miera uzturēšanas centienus un krīžu pārvarēšanu; aicina abas puses veicināt miera un dialoga kultūru kā konfliktu novēršanas, konfliktu pārvaldības un konfliktu risināšanas līdzekli un kā līdzekli sieviešu un dzimumu tiesību atbalstam; atbalsta esošās sadarbības turpināšanu minētajās jomās; aicina īstenot sistemātisku preferenciālu sadarbību miera uzturēšanas operācijās; pauž nožēlu par to, ka Apvienotās Karalistes dalība kopējās drošības un aizsardzības politikas misijās, piemēram, ES Althea vai Atalanta, beidzās līdz ar Brexit, un aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstis un Apvienotās Karalistes iestādes rīkoties, lai atjaunotu Apvienotās Karalistes dalību kā drošības un aizsardzības partnerības praktiskas īstenošanas līdzekli; aicina pastiprināt ES un Apvienotās Karalistes sadarbību jautājumos, kas saistīti ar demokrātijas attīstību, reformu procesiem un demokrātisku parlamentāro praksi trešās valstīs, tostarp vēlēšanu novērošanu; atzinīgi vērtē kopīgo vēlmi stiprināt konsulāro sadarbību, lai uzlabotu konsulāro reaģēšanu krīzes situācijās;

266.uzsver, cik svarīga ir noteikumos balstīta kārtība, tostarp starptautisko tiesību, piemēram, ANO Statūtu, starptautisko humanitāro tiesību un starptautisko cilvēktiesību pilnīga ievērošana un uzturēšana, kā arī multilaterālisms; atzinīgi vērtē šīs kopīgās apņemšanās atkārtotu apstiprināšanu ES un Apvienotās Karalistes samitā un aicina turpināt kopīgus centienus, lai uzturētu un stiprinātu šo kārtību, ņemot vērā pieaugošo nestabilitāti pasaulē; aicina palielināt atbalstu, lai nodrošinātu starptautisko un reģionālo forumu un iestāžu netraucētu darbību, jo īpaši to, kurus skārušas nesenās ģeopolitiskās pārmaiņas, piemēram, Starptautisko Krimināltiesu kā starptautiskās tiesiskuma sistēmas stūrakmeni, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju vai ANO Cilvēktiesību padomi;

267.atzinīgi vērtē ES un Apvienotās Karalistes kopējās vienošanās dokumentā pausto jauno apņemšanos veidot regulāru dialogu par attīstības sadarbību un stiprināt starptautisko sadarbību katastrofu situāciju reaģēšanas un humānās palīdzības jomā;

268.atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes pastāvīgo atbalstu eiroatlantiskajai integrācijai un sešu Rietumbalkānu valstu stabilitātei un labklājībai, tostarp tās iesaistīšanos Berlīnes procesā; aicina turpināt ES un Apvienotās Karalistes sadarbību, lai sasniegtu kopīgus politikas un drošības mērķus plašākā Austrumeiropas kaimiņreģionā, tostarp Melnās jūras reģionā un Rietumbalkānos, pamatojoties uz kopīgu situācijas apzināšanos, jo īpaši atbalstot ES kandidātvalstu teritoriālo integritāti, suverenitāti, stabilitāti un demokrātisko noturību; iesaka izvērtēt pieredzi, kas gūta no 25 gadus ilgas iesaistes Rietumbalkānos, no jauna koncentrējoties uz to, lai nodrošinātu jūtamu progresu un pārveidojošas reformas, kas paātrinās šo valstu progresu ceļā uz dalību ES un veicinās drošāku nākotni Eiropai; atzīst ES un Apvienotās Karalistes kopīgo lomu Deitonas miera līguma un tā pielikumu uzturēšanā;

269.aicina ES un Apvienoto Karalisti sadarboties, lai panāktu ilgstošu mieru Tuvajos Austrumos, tostarp atbalstot politisko pāreju un visu minoritāšu aizsardzību Sīrijā un apkarojot visu to pušu nesodāmību, kuras ir atbildīgas par starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Sīrijā; atzinīgi vērtē ES un Apvienotās Karalistes ilgstošo sadarbību un apņemšanos strādāt pie pamiera Gazā un steidzami aicina atbrīvot visus atlikušos ķīlniekus, kā arī apņemšanos panākt divu valstu risinājumu, kurā divas suverēnas, demokrātiskas valstis pastāvētu līdzās mierā un garantētā drošībā un pilnībā ievērotu starptautiskās tiesības;

270.mudina ES un Apvienoto Karalisti ātri īstenot un balstīties uz drošības un aizsardzības partnerības izveidi, pilnībā atraisot tās potenciālu ar konkrētām saistībām un darbībām, lai pilnā mērā īstenotu tās darbības jomu un ieguvumus, tostarp izmantojot iestāžu sistēmu ES un Apvienotās Karalistes Partnerības padomes un ES un Apvienotās Karalistes ārpolitikas dialoga ietvaros; norāda, ka vēl ir jāapspriež partnerības budžeta un regulatīvie nosacījumi, ņemot vērā to, cik svarīga ir ES lēmumu pieņemšanas autonomija;

271.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Apvienotās Karalistes valdībai un parlamentam.