<?xml version="1.0" encoding="UTF-8" standalone="no"?><SDOCTA xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" STATUS="DEF1" xsi:noNamespaceSchemaLocation="TA.xsd"><IDENT><STRING BOLD="on">P10_TA(2025)0311</STRING></IDENT><TI><STRING BOLD="on">Politiskais stāvoklis Mjanmā, tostarp rohindžu kopienas humanitārā krīze</STRING></TI><HIDDEN><STRING HIDDEN="on" ITALIC="on">(B10-0508, 0510, 0513, 0516, 0521 un 0523/2025)</STRING></HIDDEN><TXTLST><RESOL><TI><STRING BOLD="on">Eiropas Parlamenta 2025. gada 27. novembra rezolūcija par politisko stāvokli Mjanmā, tostarp rohindžu kopienas humanitāro krīzi (2025/2986(RSP))</STRING></TI><TEXT><PREAMBLE><PRINIT><STRING ITALIC="on">Eiropas Parlaments,</STRING></PRINIT><GRVISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Mjanmu/Birmu un par rohindžu situāciju,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes un Ģenerālās asamblejas rezolūcijas par Mjanmu un rohindžiem,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (<STRING ITALIC="on">ASEAN</STRING>) vadītāju sanāksmē Džakartā 2021. gada 24. aprīlī pieņemto piecu punktu konsensu (5<STRING ITALIC="on">PC</STRING>) par situāciju Mjanmā,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā ANO 1948. gada Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā ANO 1951. gada Konvenciju par bēgļu statusu un tās 1967. gada protokolu,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Amerikas Savienoto Valstu, Austrālijas, Kanādas, Jaunzēlandes, Norvēģijas, Dienvidkorejas, Šveices, Austrumtimoras un Apvienotās Karalistes valdību 2025. gada 6. janvāra kopīgo paziņojumu par cilvēktiesību un humanitārās krīzes risināšanu Mjanmā,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2025. gada 31. janvāra paziņojumu par ceturto gadadienu kopš Mjanmas militārā apvērsuma,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Padomes 2025. gada 25. aprīļa Lēmumu (KĀDP) 2025/820, ar ko groza Lēmumu 2013/184/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Mjanmā/Birmā<FOOTNOTE><FIELD> OV L, 2025/820, 28.4.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2025/820/oj.</FIELD></FOOTNOTE>,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2025. gada 16. maija paziņojumu par ierobežojošo pasākumu saistībā ar situāciju Mjanmā/Birmā saskaņošanu ar atsevišķām valstīm,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejas vizīti Bangladešā 2025. gada 16.–18. septembrī,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā <STRING ITALIC="on">ASEAN</STRING> Cilvēktiesību grupas parlamentāriešu un Eiropas Parlamenta 2025. gada 17. oktobra kopīgo paziņojumu, kurā prasa stingrāku ES rīcību: noraidīt Mjanmas huntas vēlēšanas un prioritāti piešķirt humānajai aizsardzībai,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā ANO īpašā referenta par cilvēktiesību stāvokli Mjanmā 2025. gada 20. oktobra ziņojumu,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā dokumentu “<STRING ITALIC="on">ASEAN</STRING> valstu vadītāju pārskats un lēmums par piecu punktu konsensa īstenošanu”, kas pieņemts Kualalumpurā 2025. gada 26. oktobrī,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus un Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,</P></VISA><VISA><P><NO.P>–</NO.P>ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. un 4. punktu,</P></VISA></GRVISA><GRCONS><CONS><P><NO.P>A.</NO.P>tā kā 2021. gada 1. februārī Mjanmas militārie spēki, kas pazīstami kā <STRING ITALIC="on">Tatmadaw</STRING>, klaji pārkāpjot Mjanmas konstitūciju, arestēja tās prezidentu <STRING ITALIC="on">Win Myint</STRING> un valsts padomnieci <STRING ITALIC="on">Aung San Suu Kyi</STRING> un, īstenojot valsts apvērsumu, sagrāba valsts likumdošanas, tiesu un izpildu varu; tā kā 2021. gada augustā virspavēlnieks <STRING ITALIC="on">Min Aung Hlaing</STRING> pasludināja sevi par premjerministru un pagarināja ārkārtas stāvokli uz krietni ilgāku laiku nekā sākotnēji paziņots;</P></CONS><CONS><P><NO.P>B.</NO.P>tā kā kopš 2021. gada 1. februāra politiķi, valdības amatpersonas, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, reliģiskās autoritātes, miermīlīgi protestētāji un žurnālisti tiek nelikumīgi arestēti vai atrodas mājas arestā; tā kā ANO īpašā referenta par cilvēktiesību stāvokli Mjanmā jaunākajā ziņojumā ir norādīts, ka kopš apvērsuma ir arestēti gandrīz 30 000 cilvēku un 2025. gada oktobrī vairāk nekā 22 000 politieslodzīto joprojām atrodas ieslodzījumā; tā kā kopš valsts apvērsuma apcietinājumā ir gājuši bojā vismaz 1853 cilvēki un laikā no 2025. gada janvāra līdz jūlijam apcietinājumā ir miruši vēl vairāk nekā 70 cilvēki;</P></CONS><CONS><P><NO.P>C.</NO.P>tā kā hunta ir krasi pastiprinājusi neselektīvos gaisa uzlidojumus un artilērijas un dedzināšanas uzbrukumus civilajai infrastruktūrai, tostarp skolām, medicīniskajām iestādēm, klosteriem, pārvietoto personu nometnēm un dzīvojamām ēkām — tā kopš apvērsuma ir iznīcinātas vairāk nekā 100 000 civiliedzīvotāju mājas un nogalināti vismaz 7300 civiliedzīvotāji; tā kā hunta turpina īstenot piespiedu iesaukšanu, iesaucot arī jauniešus, kā arī rīko patvaļīgus arestus, spīdzināšanu, ārpustiesas nāvessoda izpildi, personu piespiedu pazušanu un seksuālu vardarbību;</P></CONS><CONS><P><NO.P>D.</NO.P>tā kā bruņotā konflikta un cilvēktiesību pārkāpumu rezultātā Mjanmā ir pārvietoti aptuveni 3,6 miljoni cilvēku; tā kā atbilstoši ANO aplēsēm 2025. gada sākumā 19,9 miljoniem cilvēku bija vajadzīga humānā palīdzība, bet pēc 2025. gada marta zemestrīces šis skaitlis palielinājās līdz 21,9 miljoniem;</P></CONS><CONS><P><NO.P>E.</NO.P>tā kā situācija ir vēl vairāk pasliktinājusies pēc 2025. gada 28. martā notikušās postošās 7,7 magnitūdu zemestrīces, pēc kuras huntas spēki bloķēja humānās palīdzības piekļuvi, draudēja palīdzības darbiniekiem un viņus iebiedēja, konfiscēja medicīnas preces un turpināja gaisa un smagās artilērijas uzbrukumus civilajās un katastrofu skartajās teritorijās, neveicot nekādus pasākumus civiliedzīvotāju aizsardzībai, tā padarot 2025. gadu par nāvējošāko gaisa uzbrukumu gadu kopš apvērsuma;</P></CONS><CONS><P><NO.P>F.</NO.P>tā kā ekonomikas krīze Mjanmā padziļinās, radot milzīgu IKP samazinājumu, hiperinflāciju, naudas vērtības kritumu, pārtikas trūkumu un nabadzību, kas skar lielu daļu iedzīvotāju un vēl vairāk saasina pašreizējo humanitāro traģēdiju;</P></CONS><CONS><P><NO.P>G.</NO.P>tā kā 2021. gada aprīlī <STRING ITALIC="on">ASEAN</STRING> līderu sanāksmē tika panākts piecu punktu konsenss par situāciju Mjanmā; tā kā ES atbalsta <STRING ITALIC="on">ASEAN</STRING> diplomātisko lomu un centienus izbeigt vardarbību Mjanmā un atdot varu demokrātiski ievēlētai civilajai valdībai; tā kā <STRING ITALIC="on">ASEAN</STRING> valstis ir oficiāli uzsvērušas, ka vēl pirms vēlēšanām ir jāpanāk vardarbības pārtraukšana un iekļaujošs politiskais dialogs, tā kā patiesu nacionālo izlīgumu, mieru un demokrātiju var panākt tikai tad, ja militārā hunta atsakās no varas un tiek atjaunota civilā pārvaldība, kā arī minoritāšu tiesību aizsardzība un pilsoniskās sabiedrības līdzdalība, un tiek garantēta saukšana pie atbildības par iepriekš veiktajiem pārkāpumiem;</P></CONS><CONS><P><NO.P>H.</NO.P>tā kā Mjanmas rohindžu minoritāte, kas ir galvenokārt musulmaņi, jau vairāk nekā piecas desmitgades cieš no valsts īstenotas marginalizācijas; tā kā Mjanmas militārie spēki ir pakļāvuši rohindžus nežēlīgai vardarbībai, kas pielīdzināma noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem; tā kā saskaņā ar 1982. gada Mjanmas Pilsonības likumu varas iestādes rohindžus neuzskata par pilsoņiem, tādēļ viņi veido lielāko bezvalstnieku kopienu pasaulē; tā kā aptuveni 600 000 rohindžu joprojām ir spiesti atrasties Rakhainas štatā un tiek vajāti un pakļauti vardarbībai, ieslodzīti nometnēs un ciematos, kur viņi nevar brīvi pārvietoties un piekļūt pietiekamai pārtikai, veselības aprūpei, izglītībai un iztikas līdzekļiem;</P></CONS><CONS><P><NO.P>I.</NO.P>tā kā kopš 2024. gada vardarbība Rakhainas pavalstī ir dramatiski pastiprinājusies un hunta, <STRING ITALIC="on">Arakan</STRING> armija un rohindžu bruņotie grupējumi ir iesaistīti smagos cilvēktiesību pārkāpumos, tostarp masveida slepkavībās, rohindžu vīriešu un zēnu piespiedu vervēšanā, sodīšanā ar galvas nociršanu, dedzināšanas uzbrukumos rohindžu un Rakhainas ciematiem, bezpilota lidaparātu uzbrukumos civiliedzīvotājiem un uzbrukumos pārvietoto personu vietām; tā kā laikā no 2024. gada līdz 2025. gada novembrim vardarbības eskalācijas dēļ aptuveni 150 000 rohindžu ir aizbēguši uz Bangladešu;</P></CONS><CONS><P><NO.P>J.</NO.P>tā kā Bangladeša ir uzņēmusi gandrīz vienu miljonu rohindžu bēgļu, kas joprojām uzturas Koksbazarā un Bašanā; tā kā pēc globālā finansējuma dramatiskā sabrukuma humānā palīdzība ir sasniegusi krīzes līmeni; tā kā rohindžu izdzīvošanai ir nepieciešama un neatliekami vajadzīga pastāvīga humānā palīdzība un ES iesaiste; tā kā rohindžiem nav izredžu brīvprātīgi, droši un cieņpilni atgriezties, tādēļ viņi atrodas ieilgušas pārvietošanās un arvien dziļāka izmisuma situācijā;</P></CONS><CONS><P><NO.P>K.</NO.P>tā kā uzticamas ANO, cilvēktiesību un izmeklēšanas struktūras, kā arī ANO īpašais referents ir dokumentējuši plaši izplatītus un sistemātiskus uzbrukumus Mjanmas iedzīvotājiem, kas daudzos gadījumos saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir pielīdzināmi noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem, un ir uzsvēruši nepieciešamību saukt vainīgos pie atbildības;</P></CONS><CONS><P><NO.P>L.</NO.P>tā kā ES un tās dalībvalstis ir konsekventi prasījušas saukt pie atbildības par noziegumiem pret rohindžiem un atbalstījušas starptautisko tiesvedību; tā kā 2024. gada novembrī Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) prokurors pieprasīja izdot apcietināšanas orderi Mjanmas bruņoto spēku virspavēlniekam <STRING ITALIC="on">Min Aung Hlaing</STRING>, taču SKT vēl izskata šo pieprasījumu; tā kā joprojām pastāv nesodāmība par nopietniem pārkāpumiem;</P></CONS><CONS><P><NO.P>M.</NO.P>tā kā kopš 2021. gada militārā apvērsuma ES ir pastiprinājusi ierobežojošos pasākumus pret Mjanmu, līdz šim pieņemot astoņas sankciju paketes, kas vērstas pret Mjanmas militāro režīmu; tā kā minētās sankciju paketes ietver ceļošanas aizliegumus fiziskām personām, novērošanas aprīkojuma aizliegumu, ieroču embargo, divējāda lietojuma preču eksporta aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu fiziskām un juridiskām personām;</P></CONS><CONS><P><NO.P>N.</NO.P>tā kā Mjanmas militārās iestādes joprojām ierobežo piekļuvi internetam, slēdz tā darbību valsts un vietējā mērogā, saskaņā ar 2025. gada Kiberdrošības likumu kriminalizē izteikumus tiešsaistē, aizliedz privātos virtuālos tīklus, cenzē digitālās platformas un arestē tos, kas tiešsaistē pauž opozīciju, tā nopietni apdraudot vārda brīvību un piekļuvi informācijai;</P></CONS><CONS><P><NO.P>O.</NO.P>tā kā 2025. gada 29. jūlijā hunta pieņēma drakonisko Likumu par daudzpartiju demokrātisko vispārējo vēlēšanu aizsardzību pret traucēšanu, iejaukšanos un izjaukšanu, kriminalizē vēlēšanu procesa kritizēšanu, ar to aizliedzot runas, organizētu pulcēšanos vai miermīlīgus protestus, kas varētu “izjaukt” vēlēšanu procesu; tā kā pēc šā likuma pieņemšanas ir likvidētas vairāk nekā 40 politiskās partijas; tā kā par šī likuma pārkāpumiem draud līdz 20 gadus ilgs cietumsods vai nāvessods;</P></CONS><CONS><P><NO.P>P.</NO.P>tā kā kopš 2025. gada augusta huntas iestādes saskaņā ar šo likumu arestējušas vismaz 94 cilvēkus, tostarp četrus bērnus, par viņu aktivitātēm tiešsaistē un citām darbībām, tostarp uzlīmju vai bukletu izplatīšanu un runu teikšanu, kas ir daži no iespējamās “iejaukšanās” veidiem; tā kā par <STRING ITALIC="on">Facebook</STRING> ierakstu, kurā <STRING ITALIC="on">Nay Thway</STRING> kritizēja huntu, 2025. gada 9. septembrī viņam piesprieda septiņu gadu cietumsodu ar piespiedu smagu darbu <STRING ITALIC="on">Taunggyi</STRING>, Šanas pavalstī; tā kā 2025. gada 29. oktobrī filmu veidotāji <STRING ITALIC="on">Zambu Htun Thet Lwin</STRING> un <STRING ITALIC="on">Aung Chan Lu</STRING> tika arestēti tikai par to, ka ar “patīk” vietnē <STRING ITALIC="on">Facebook</STRING> atzīmēja ierakstu, kurā kritizēta vēlēšanu propagandas filma;</P></CONS><CONS><P><NO.P>Q.</NO.P>tā kā militārā hunta cenšas safabricēt leģitimitāti, rīkojot krāpnieciskas vairākposmu vēlēšanas, kas paredzētas 2025. gada 28. decembrī un 2026. gada 11. janvārī; tā kā šīs nelikumīgās vēlēšanas tiek organizētas militārās huntas kontrolētajās valsts daļās un sistemātisku represiju apstākļos, kur tiek īstenoti opozīcijas līderu masveida aresti, likvidētas politiskās partijas, piemēram, Nacionālās demokrātijas līga, kriminalizēta opozīcija, veikta visaptveroša novērošana, noteikti stingri pārvietošanās ierobežojumi un apcietināti žurnālisti, demokrātiju atbalstošie aktīvisti un cilvēktiesību aizstāvji;</P></CONS></GRCONS></PREAMBLE><DISPOSITIF><ACTLST><ACTION><P><NO.P>1.</NO.P>stingri nosoda apvērsumu, kas notika Mjanmā 2021. gada 1. februārī un huntas vardarbīgo un neleģitīmo režīmu, tostarp <STRING ITALIC="on">Tatmadaw</STRING> īstenotās represijas un smagos cilvēktiesību pārkāpumus, kas pastrādāti pret civiliedzīvotājiem, etniskajām minoritātēm un politiskajiem oponentiem; aicina <STRING ITALIC="on">Tatmadaw</STRING> pilnībā ievērot 2020. gada novembra demokrātisko vēlēšanu rezultātus un nekavējoties atjaunot civilo valdību, izbeigt ārkārtas stāvokli, pārtraukt vardarbību pret miermīlīgiem protestētājiem, ievērot tiesības uz vārda un biedrošanās brīvību, un atļaut visiem ievēlētajiem parlamenta deputātiem bez ierobežojumiem īstenot savas pilnvaras;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>2.</NO.P>pauž dziļu satraukumu par huntas izmantotajām brutālajām represiju metodēm, tostarp piespiedu iesaukšanu, spīdzināšanu, ārpustiesas nāvessoda izpildi, piespiedu pazušanu, patvaļīgu aizturēšanu, seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību un sistēmisku nesodāmību;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>3.</NO.P>aicina nekavējoties panākt pamieru un izbeigt vardarbību kā priekšnoteikumu ilgtspējīgam un noturīgam ilgtermiņa mieram Mjanmas iedzīvotājiem; uzsver, ka bez vardarbības izbeigšanas Mjanmā nav iespējams nodrošināt pārredzamu un iekļaujošu vēlēšanu procesu; uzsver, ka jebkādas vēlēšanas, kas notiek pašreizējā baiļu un represiju gaisotnē un ir pretrunā visiem starptautiskajiem standartiem, nevar uzskatīt par brīvām un godīgām;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>4.</NO.P>atzīst par nelikumīgām jebkādas huntas vienpusēji organizētas vēlēšanas, jo īpaši 2025. gada decembrī un 2026. gada janvārī paredzētās vispārējās vēlēšanas, kas ir nepārprotams demokrātijas standartu pārkāpums; uzsver, ka uzticams vēlēšanu process nevar notikt represiju, masveida pārvietošanas, pastāvīgas patvaļīgas aizturēšanas un iekļaujoša politiskā dialoga trūkuma apstākļos; nosoda jebkādus šo nelikumīgo vēlēšanu rezultātus, kas atspoguļo huntas mēģinājumu iegūt starptautisku leģitimitāti; apstiprina, ka uzticamai virzībai uz mieru un demokrātiju ir nepieciešams, lai militārā hunta izbeigtu vardarbību un atkāptos no varas, ļautu izveidot civilu pārejas pārvaldi, nodrošinātu demokrātisko iestāžu atjaunošanu un leģitīmu civilo līderu atjaunošanu amatā;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>5.</NO.P>nosoda Politisko partiju reģistrācijas likumu un Likumu par daudzpartiju demokrātisko vispārējo vēlēšanu aizsardzību pret traucēšanu, izjaukšanu un iznīcināšanu, kas ir klajas politiskas un sociālas apspiešanas rīki, un aicina tos nekavējoties atcelt;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>6.</NO.P>prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot prezidentu <STRING ITALIC="on">Win Myint</STRING>, valsts padomnieci <STRING ITALIC="on">Aung San Suu Kyi</STRING> un visus pārējos, kuri ir arestēti, pamatojoties uz nepamatotām apsūdzībām, vai tiek turēti apcietinājumā, pamatojoties uz politiski motivētām apsūdzībām;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>7.</NO.P>atbalsta komiteju, kas pārstāv “<STRING ITALIC="on">Pyidaungsu Hluttaw</STRING>”, un nacionālās vienotības valdību (<STRING ITALIC="on">NUG</STRING>) kā vienīgos likumīgos Mjanmas tautas demokrātisko vēlmju pārstāvjus; aicina <STRING ITALIC="on">ASEAN</STRING> un starptautisko sabiedrību iekļaut un iesaistīt tās patiesā un iekļaujošā politiskajā dialogā un centienos, kuru mērķis ir miermīlīgi atrisināt krīzi, pamatojoties uz tiesiskuma ievērošanu;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>8.</NO.P>atkārtoti apstiprina Mjanmas etnisko daudzveidību un mudina <STRING ITALIC="on">Tatmadaw</STRING> pilnībā ievērot katras etniskās piederības neatņemamās tiesības; prasa nekavējoties veikt stingru, neatkarīgu un pārredzamu izmeklēšanu par noziegumiem, ko valstī pastrādājuši militārie spēki, un saukt pie atbildības vainīgos;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>9.</NO.P>atkārtoti nosoda rohindžu musulmaņu kopienas pastāvīgo vajāšanu, masveida pārvietošanu un sistemātiskos uzbrukumus viņiem; uzsver, ka ES turpina cieši uzraudzīt militārās vadības darbības, kas vērstas pret valstī dzīvojošajām minoritātēm, jo īpaši rohindžiem; nosoda nesamērīgās ciešanas, kas radītas rohindžu minoritātei, kuri joprojām ir bezvalstnieki, saskaras ar pieaugošu diskrimināciju un nespēju efektīvi piekļūt humānajai palīdzībai, vienlaikus atrodoties karojošo pušu krustugunīs;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>10.</NO.P>stingri nosoda reliģisko minoritāšu, tostarp kristiešu, musulmaņu un citu reliģisko grupu, vajāšanu valstī; mudina <STRING ITALIC="on">Tatmadaw</STRING> izbeigt reliģisko minoritāšu pārstāvju nogalināšanu un apcietināšanu, kā arī kulta vietu apšaudi un uzbrukumus tām; pauž dziļas bažas par biežajiem uzbrukumiem baznīcām, mošejām, klosteriem, skolām un medicīnas iestādēm un par reliģisko līderu arestiem; uzsver starptautiskās sabiedrības pieaugošās bažas par vardarbīgo vēršanos pret reliģiskajām minoritātēm Mjanmā; aicina Mjanmā ievērot reliģijas brīvību;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>11.</NO.P>uzsver vajadzību risināt rohindžu krīzes pamatcēloņus, tostarp diskrimināciju, pilsonības liegšanu un izslēgšanu no politiskās dzīves; aicina reformēt 1982. gada Pilsonības likumu, kas liedz rohindžiem viņu tiesības uz Mjanmas pilsonību;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>12.</NO.P>aicina censties panākt ilgtspējīgus uzlabojumus, lai nodrošinātu rohindžu iedzīvotāju cieņpilnu un drošu atgriešanos; aicina ES uzņemties vadošo lomu starptautiskā atbalsta mobilizēšanā rohindžu tautai un nodrošināt, ka vajāšanā vainojamās personas, jo īpaši Mjanmas militārie spēki, tiek saukti pie atbildības; atzinīgi vērtē Bangladešas būtisko atbalstu un dāsnumu vairāk nekā viena miljona rohindžu kopienas locekļu uzņemšanā, neraugoties uz milzīgām problēmām, un Koksbazaras un Čitagongas apgabalu vietējo iedzīvotāju iesaisti atbalsta sniegšanā; mudina iestādes turpināt centienus uzlabot rohindžu dzīves apstākļus;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>13.</NO.P>atzinīgi vērtē ES humānās palīdzības piešķīrumu 2025. gada martā, tostarp 32,3 miljonus EUR rohindžu bēgļiem Bangladešā, un prasa nodrošināt pastāvīgu un paredzamu finansējumu 2025.–2026. gada kopīgajam reaģēšanas plānam, lai novērstu kritisko finansējuma nepietiekamību; uzsver, ka humānās palīdzības finansējums vien nevar segt vairāk nekā viena miljona bēgļu vajadzības; uzsver, ka Mjanmas krīzes atrisināšana, kas ir rohindžu slepkavību un pārvietošanas, un līdz ar tonnāža smagās humanitārās krīzes pamatcēlonis, ir vajadzīga, lai panāktu ilgtermiņa un ilgtspējīgus rohindžu kopienas stāvokļa uzlabojumus; šajā sakarā aicina starptautisko sabiedrību un šī reģiona valstis palielināt humāno palīdzību; mudina Amerikas Savienotās Valstis turpināt sniegt nozīmīgu humāno palīdzību rohindžu kopienai;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>14.</NO.P>prasa ES un dalībvalstīm nodrošināt stabilu finansējumu psihosociālo, veselības un aizsardzības pakalpojumu nodrošināšanai bēgļu nometnēs, jo īpaši personām, kas cietušas no seksuālas un ar dzimumu saistītas vardarbības, sievietēm, bērniem un citām neaizsargātām grupām;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>15.</NO.P>uzsver, ka ES dalībvalstīm un asociētajām valstīm ir jāsaglabā embargo attiecībā uz visu ieroču, munīcijas un citu militāro, drošības un novērošanas iekārtu un sistēmu tiešu un netiešu piegādi, pārdošanu un nodošanu, tostarp tranzītu, pārvadājumiem ar kuģi un starpniecību darījumos ar tiem, kā arī apmācībām, tehnisko apkopi un cita veida militārās un drošības palīdzības sniegšanu; uzsver, ka Starptautiskajai Krimināltiesai ir jāturpina izmeklēt šo situāciju; aicina ANO Drošības padomi steidzami noteikt globālu ieroču embargo pret Mjanmu;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>16.</NO.P>aicina stingri atbalstīt starptautiskos pārskatatbildības mehānismus, tostarp Mjanmas neatkarīgo izmeklēšanas mehānismu un tiesvedību Starptautiskajā tiesā; aicina ES un tās dalībvalstis turpināt atbalstīt Starptautisko Krimināltiesu, lai tā varētu netraucēti turpināt savu ārkārtīgi svarīgo darbu Mjanmā;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>17.</NO.P>nosoda starptautiskos spēkus, sevišķi Krieviju un Ķīnu, par to, ka tās ir sniegušas politisku, ekonomisku un militāru atbalstu Mjanmas huntai;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>18.</NO.P>atbalsta mērķtiecīgu sankciju turpināšanu un paplašināšanu pret tiem, kas atbildīgi par apvērsumu, zvērībām un pārkāpumiem, tostarp militārajiem komandieriem, ekonomiskajām struktūrām un ieroču piegādātājiem; aicina atjaunot un pastiprināt starptautiskos centienus, lai noteiktu sankcijas pret Mjanmas huntu un novērstu sankciju apiešanu;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>19.</NO.P>aicina Komisiju pierādīt, ka shēma “Viss, izņemot ieročus” nekādā veidā nedod labumu huntai, un — ja tā nav — uz laiku atsaukt šo mehānismu;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>20.</NO.P>mudina sniegt lielāku humāno palīdzību rohindžu bēgļiem Koksbazārā, Bangladešā, iekšzemē pārvietotajām personām Mjanmā un bēgļiem pie Taizemes un Mjanmas robežas;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>21.</NO.P>uzsver, ka ir jāpastiprina ES un ASEAN sadarbība, lai veidotu vienotu reakciju, kurā prioritāte tiek piešķirta cilvēktiesībām un tiesiskumam Mjanmā; mudina ASEAN, tās dalībvalstis un jo īpaši tās īpašo sūtni Mjanmā proaktīvi izmantot savas pilnvaras, cieši sadarbojoties ar ANO īpašo sūtni un iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp <STRING ITALIC="on">NUG</STRING>, etniskās organizācijas, sieviešu grupas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai veicinātu iekļaujošu politisko procesu un sekmētu ilgtspējīgu krīzes risinājumu;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>22.</NO.P>aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieci / Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos regulāri ziņot Parlamentam par norisēm Mjanmā, tostarp par reliģisko un etnisko grupu stāvokli;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>23.</NO.P>pauž nelokāmu solidaritāti ar Mjanmas tautu un tās leģitīmajiem demokrātiskajiem pārstāvjiem, tostarp <STRING ITALIC="on">NUG,</STRING> etniskajām revolucionārajām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, viņu cīņā par brīvību, pašcieņu un demokrātiju; godina visu to cilvēku drosmi, kuri pretojas apspiešanai;</P></ACTION><ACTION><P><NO.P>24.</NO.P>uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Mjanmas likumīgajam prezidentam un nacionālās vienotības valdībai, komitejai, kas pārstāv "Pyidaungsu Hluttaw", Mjanmas valsts padomniecei, <STRING ITALIC="on">Tatmadaw</STRING>, Komisijas priekšsēdētājas vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, Padomei, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ASV, Bangladešas, Apvienotās Karalistes, Japānas, Indijas, Austrālijas un Kanādas valdībām un parlamentiem, ASEAN dalībvalstīm, Ķīnas Tautas Republikai, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, ASEAN ģenerālsekretāram, ASEAN starpvaldību komisijai cilvēktiesību jautājumos un Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašajam referentam par cilvēktiesību stāvokli Mjanmā.</P></ACTION></ACTLST></DISPOSITIF></TEXT></RESOL></TXTLST></SDOCTA>