1.mudina ES un tās dalībvalstis uzņemties lielāku atbildību par drošību Eiropā un sniegt nelokāmu atbalstu Ukrainai, vienlaikus aktīvi iesaistoties noturīga miera panākšanā; uzsver, ka jebkāda vienošanās, kuras mērķis ir izbeigt Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, nebūt neskartu tikai Krieviju un Ukrainu vien un dziļi ietekmētu Eiropas drošības kārtību; šajā sakarā uzstāj, ka neko par Ukrainu nevar lemt bez pašas Ukrainas un neko par Eiropu — bez Eiropas;

2.pieņem zināšanai ASV administrācijas centienus izbeigt Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, taču uzskata, ka ASV politikas ambivalence attiecībā uz Ukrainu kaitē mērķim panākt ilgtspējīgu mieru; tādēļ mudina ES un tās dalībvalstis uzņemties vadību šajā izšķirošajā ģeopolitiskajā brīdī un turpināt sadarboties ar ASV un līdzīgi domājošiem partneriem, lai nodrošinātu, ka sarunas par taisnīgu un noturīgu mieru Ukrainai ir balstītas uz starptautisko tiesību principiem, tiek risinātas godprātīgi un ar mērķi pilnībā izbeigt Krievijas agresijas karu pret Ukrainu;

3.uzsver, ka Eiropas stratēģijai mieram Ukrainā ir jābalstās uz starptautiskajām tiesībām, jāstiprina Eiropas drošība, jāsaglabā un jāatjauno Ukrainas suverenitāte un teritoriālā integritāte un jābūt pieņemamai Ukrainai un tās tautai, kā arī jākalpo par pamatu visām turpmākajām diplomātiskajām sarunām; atkārto, ka mieru nevar panākt, pakļaujoties agresoram, bet ir vajadzīgs nelokāms un pastāvīgs atbalsts Ukrainai un pienācīga Krievijas atturēšana no atkārtotas agresijas nākotnē;

4.uzskata, ka, ņemot vērā Krievijas klajo iepriekšējo juridiski saistošo nolīgumu, kaimiņvalstu suverenitātes ievērošanas saistību un starptautisko tiesību pamatprincipu pārkāpumu vēsturi, pirms jebkāda nolīguma par ilgtspējīgu mieru noslēgšanas būs jāpanāk pamiers un tas būs jāatbalsta ar iedarbīgiem pasākumiem, lai uzraudzītu saistību īstenošanu un atturētu no novēlotas saistību izpildes, un tā pamatā jābūt tādām stingrām ES un ASV drošības garantijām Ukrainai, kas palīdzēs nepieļaut atkārtotu agresiju un nekavējoties pret to vērsties;

5.uzsver, ka neviens miera nolīgums nedrīkst ierobežot Ukrainas spēju aizstāvēt savu suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti un tādējādi padarīt to neaizsargātu pret turpmākiem uzbrukumiem; uzsver, ka šādam nolīgumam ir jādod Ukrainai ticamas drošības garantijas, kas ir līdzvērtīgas Vašingtonas līguma 5. pantam un Līguma par Eiropas Savienību 42. panta 7. punktam, izvairoties no 1994. gada Budapeštas memoranda atkārtošanas, un vēlreiz jāapstiprina, ka Ukraina var brīvi izvēlēties savas drošības un politiskās alianses bez Krievijas veto;

6.uzsver, ka jebkādam miera nolīgumam ir jāuzliek Krievijai pienākums pilnībā kompensēt Ukrainai visu nodarīto materiālo un nemateriālo kaitējumu; uzsver, ka jebkādam šādam nolīgumam ir jāgarantē, ka agresijas noziegumā un kara noziegumos, ko Krievija, tās sabiedrotie un starpniekspēki pastrādājuši pret Ukrainu un tās tautu, vainīgie saskaņā ar starptautiskajām tiesībām tiks pilnībā saukti pie atbildības Starptautiskajā Krimināltiesā un Īpašajā agresijas nozieguma tribunālā; turklāt uzsver, ka tam ir arī jāgarantē visu karagūstekņu, apcietināto civiliedzīvotāju un nolaupīto Ukrainas bērnu atgriešana, kā arī visu Krievijas spēku izvešana no starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas;

7.aicina dalībvalstis bez kavēšanās pieņemt un īstenot juridiski un finansiāli pamatotu “reparācijas aizdevumu” Ukrainai, kura pamatā būtu iesaldētie Krievijas aktīvi; uzsver, ka šo aktīvu liktenis un investēšanas nosacījumi nav apspriežami bez ES;

8.atgādina par savu nostāju, ka uz laiku okupēto Ukrainas teritoriju ES un dalībvalstis juridiski neatzīs par Krievijas teritoriju; turklāt uzsver, ka stingru starptautisko drošības garantiju satvarā un nolūkā nepieļaut nekādus turpmākus Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpumus abās saskarsmes līnijas pusēs būtu jāizvieto spēcīga starptautiska miera uzturēšanas un novērošanas misija ar ANO Drošības padomes pilnvarojumu; ņemot vērā patlaban svārstīgo drošības situāciju Eiropā, atkārto, ka ir svarīgi uzturēt NATO un ASV militāro klātbūtni austrumu flangā, jo tas ir ārkārtīgi svarīgi reģiona stabilitātes nodrošināšanā; uzsver, ka tad, ja starp Ukrainu un Krieviju tiks panākts taisnīgs miers, ES, tās dalībvalstīm, ASV un līdzīgi domājošiem partneriem būs izšķiroša loma tā īstenošanas garantēšanā;

9.uzsver, ka jebkādā nolīgumā ar Krieviju būtu jāiekļauj Krievijas apņemšanās nekavējoties izbeigt hibrīdkaru pret ES un tās partneriem, tostarp Ukrainu;

10.uzstāj, ka nekādas sankcijas netiks atceltas, kamēr nebūs panākts un īstenots miera nolīgums; aicina ES gadījumā, ja Krievija atsakās iesaistīties nopietnās miera sarunās, piemērot tai jaunas būtiskas sankcijas;

11.ir pārliecināts, ka patiesas sarunas, ko balstītu transatlantiskās kopienas un tās starptautisko partneru pilnīgs politiskais, militārais un ekonomiskais svars, var radīt visaptverošu, taisnīgu un noturīgu mieru Ukrainai, paverot ceļu taisnīgai un iekļaujošai ekonomikas un sociālajai atveseļošanai;

12.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ukrainas prezidentam, valdībai un Augstākajai radai, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Amerikas Savienoto Valstu Kongresam un Krievijas iestādēm.