A.tā kā 2023. gada 30. maijā Beļģijā bāzētais uzņēmums Bayer Agriculture B.V. Amerikas Savienotajās Valstīs bāzētā uzņēmuma Bayer CropScience LP un Vācijā bāzētā uzņēmuma KWS SAAT SE & Co. KGaA vārdā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza Nīderlandes kompetentajai iestādei pieteikumu, kurā lūgts atļaut laist tirgū no ģenētiski modificētām cukurbietēm KWS20-1 (“ĢM cukurbietes”) ražotus pārtikas produktus, pārtikas sastāvdaļas un dzīvnieku barību;

B.tā kā 2025. gada 12. maijā EFSA izdeva labvēlīgu zinātnisko atzinumu, kurā secināts, ka ĢM cukurbietes ir tikpat drošas kā to tradicionālie aizstājēji; tā kā minētajā atzinumā nav aplūkotas vairākas plašākas vidiskās, sociālekonomiskās un kumulatīvās ietekmes, kuras EFSA ieskatā neietilpst tās kompetencē;

C.tā kā ĢM cukurbietes ir selekcionētas, lai nodrošinātu toleranci pret glifozāta, dikambas un glufozinātamonija herbicīdiem;

D.tā kā EFSA veiktajā riska novērtējumā netika iekļauti ne ilgtermiņa toksikoloģiskie pētījumi, ne detalizēta kumulatīvās un kombinētās ietekmes analīze, tostarp attiecībā uz potenciālo mijiedarbību ar cukurbiešu audzēšanā parasti izmantoto pesticīdu atliekām;

E.tā kā lielākā daļa ĢM kultūraugu, arī ĢM cukurbietes, ir ģenētiski modificēti, lai tie būtu izturīgi pret vienu vai vairākiem komplementāriem herbicīdiem, kurus var izmantot visā ĢM kultūraugu audzēšanas laikā, attiecīgajam kultūraugam neiznīkstot, kā tas būtu gadījumā, ja tos izmantotu pret herbicīdiem neizturīgai kultūrai; tā kā vairākos pētījumos ir konstatēts, ka herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu audzēšanā vairāk izmanto komplementārus herbicīdus, lielā mērā tāpēc, ka ir parādījušās herbicīdizturīgas nezāles Sk., piemēram, Bonny, S., “Genetically Modified Herbicide-Tolerant Crops, Weeds, and Herbicides: Overview and Impact”, Environmental Management, 2016. gada janvāris; 57(1), 31.–48. lpp., https://doi.org/10.1007/s00267-015-0589-7, un Benbrook, C. M., “Impacts of genetically engineered crops on pesticide use in the U.S. – the first sixteen years”, Environmental Sciences Europe, 2012. gada 28. septembris, sēj. 24(1), https://doi.org/10.1186/2190-4715-24-24.;

F.tā kā herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu izmantošanas dēļ lauksaimnieki ir iesaistīti nezāļu pārvaldības sistēmā, kas lielā mērā vai pilnībā ir atkarīga no herbicīdiem, un tas notiek tāpēc, ka par ĢM sēklām tiek uzlikta piemaksa, kas atmaksājas tikai tad, ja lauksaimnieki, kuri iegādājas šādas sēklas, arī izsmidzina komplementārus herbicīdus; tā kā lielāka atkarība no komplementāriem herbicīdiem saimniecībās, kurās audzē ĢM cukurbietes, paātrinās pret minētajiem herbicīdiem rezistentu nezāļu rašanos un izplatību un tādējādi radīs vajadzību vēl vairāk izmantot herbicīdus, proti, veidos apburto loku, ko dēvē par “herbicīdu skrejceliņu”; tā kā līdz ar to negatīvā ietekme, ko rada pārmērīga herbicīdu izmantošana, pasliktina augsnes veselību, ūdens kvalitāti un biodaudzveidību virs un zem zemes virskārtas, kā arī palielina iedarbību uz cilvēkiem un dzīvniekiem, iespējams arī tādēļ, ka lielāks daudzums herbicīdu atlieku nonāk pārtikā un dzīvnieku barībā Skat., piemēram: https://doi.org/10.1002/ps.8105, https://doi.org/10.1016/j.geoforum.2009.03.009.;

G.tā kā joprojām nav atbildēti nopietni jautājumi par glifozāta kancerogenitāti; tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifozāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķimikāliju aģentūra 2017. gada martā secināja, ka nav pamata to šādi klasificēt; tā kā pretēji tam 2015. gadā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra, kas ir specializētā Pasaules Veselības organizācijas vēža pētniecības aģentūra, glifozātu klasificēja kā iespējami kancerogēnu cilvēkam; tā kā vairāki neseni zinātniski recenzēti pētījumi apstiprina to, ka glifozāts varētu būt kancerogēns Skat., piemēram:https://doi.org/10.1016/j.mrrev.2019.02.001,https://doi.org/10.1093/ije/dyz017,https://doi.org/10.1371/journal.pone.0219610 unhttps://doi.org/10.1186/s13045-019-0767-9.;

H.tā kā dikamba ir ļoti gaistoša viela, proti, pēc lietošanas tā var izgarot gaisā un tad to var aiznest vējš, līdz tā nonāk uz zemes, kur ar to saskarē nonāk cilvēki, dzīvnieki un nemērķa augi – vīnogulāji, koki un krūmi –, kam tādējādi potenciāli var rasties nopietns kaitējums, it īpaši tad, ja ekspozīcija turpinās vairāku gadu garumā; tā kā dikamba izplatās pa gaisu un nodara kaitējumu tuvējiem kultūraugiem, kokiem un vīnogulājiem un šī problēma ir izraisījusi arvien lielāku šķelšanos un pretimstāvēšanu starp lauksaimnieku grupām un lauku īpašumu kaimiņiem, kā arī plašu tiesvedību par zaudētu ražu un atkārtotas stādīšanas izmaksām;

I.tā kā glufozināts ir klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska viela (1B) un tāpēc tam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris ) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/1107/oj). noteiktie izslēgšanas kritēriji; tā kā termiņš atļaujai lietot glufozinātu Savienībā beidzās 2018. gada 31. jūlijā;

J.tā kā lauka izmēģinājumi, kas pamato pieteikumu, tika veikti tikai Amerikas Savienotajās Valstīs, proti, ierobežotos ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļos, kas neatspoguļo visu cukurbiešu audzēšanas reģionu daudzveidību, tostarp to reģionu daudzveidību, kurus spēcīgi ietekmē ar klimata pārmaiņām saistīti stresa faktori;

K.tā kā joprojām nav pietiekami nodrošināts neatkarīgs monitorings un novērošana attiecībā uz iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz biodaudzveidību, augsnes veselību, apputeksnētājiem un nemērķa organismiem;

L.tā kā zinātniskās nenoteiktības gadījumos būtu jāpiemēro piesardzības princips, kas ir noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantā;

M.tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ĢM pārtika un barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi;

N.tā kā ĢM cukurbiešu atļaušana Savienībā būtu pretrunā starptautiskajām saistībām pesticīdu lietošanas samazināšanā 2022. gada decembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Biodaudzveidības konvencijas Pušu konferences 15. sesijā tika panākta vienošanās par globālu biodaudzveidības satvaru, kas ietver globālu mērķi līdz 2030. gadam vismaz par 50 % samazināt pesticīdu radīto apdraudējumu (sk.: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_22_7834)., jo valstīs, kurās audzē šos herbicīdizturīgos ĢM kultūraugus, palielinātos cilvēku, dzīvnieku un vides eksponētība glifozātam, dikambai un glufozinātam, kā arī varētu rasties nopietnas ar to saistītas sekas veselībai;

O.tā kā ar Komisijas īstenošanas lēmumu tiktu atļauts Savienībā importēt produktus, kas neatbilst Savienības lauksaimnieku ievērotajiem standartiem, un tādējādi viņiem tiktu radīti neizdevīgi konkurences apstākļi;

P.tā kā stratēģiskā dialoga par lauksaimniecības nākotni Eiropas Savienībā https://commission.europa.eu/topics/agriculture-and-rural-development/strategic-dialogue-future-eu-agriculture_lv. secinājumos Komisija tiek aicināta atkārtoti izvērtēt savu pieeju attiecībā uz tirgus pieejamību lauksaimniecības pārtikas importam un eksportam, ņemot vērā grūtības, ko rada Savienības un tās tirdzniecības partneru atšķirīgie standarti; tā kā taisnīgākas globālās tirdzniecības attiecības, kas saskanētu ar veselīgas vides mērķiem, bija viena no galvenajām lauksaimnieku prasībām 2023. un 2024. gada demonstrāciju laikā;

Q.tā kā Parlaments ir vairākkārt uzsvēris – lai novērstu pastāvīgo demokrātijas deficītu, Komisijai nevajadzētu atļaut ĢMO gadījumos, kad dalībvalstis Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā vai pārsūdzības komitejā nav panākušas kvalificētu balsu vairākumu;

R.tā kā, neraugoties uz pašas atzītajām nepilnībām demokrātiskā lēmumu pieņemšanas procesā, dalībvalstu atbalsta trūkumu un Parlamenta iebildumiem, Komisija turpina piešķirt atļaujas ĢMO;

S.tā kā pieeja “Viena veselība” paredz, ka, novērtējot ĢMO ilgtermiņa ilgtspēju un drošumu, ir jāņem vērā cilvēku, dzīvnieku, augu un vides veselības savstarpējā atkarība,