1.uzskata, ka ir pienācis laiks atjaunot politisko apņemšanos padarīt ES par uzticamu drošības garantu un stiprināt tās aizsardzības gatavību, veicinot ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm, to bruņotajiem spēkiem un nozarēm; aicina dalībvalstis apvienot centienus, lai panāktu saskaņotu, vērienīgu un integrētu Eiropas aizsardzības sistēmu; šajā kontekstā uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm ir jāsagatavo ārkārtas procedūras projektiem, kas paredzēti reaģēšanai uz būtiskām krīzēm vai kariem, tostarp ātrāk jāpiešķir publiskie līdzekļi un privātais kapitāls, kas ir būtisks elements, lai nodrošinātu gatavību un ES spēju ātri un efektīvi reaģēt uz jauniem drošības apdraudējumiem;

2.ir nobažījies par to, ka līdz 2025. gada jūlija beigām, neraugoties uz plāna ReArm Europe mērķiem, tikai 10 no 27 dalībvalstīm skaidri paziņojušas, ka tās plāno laikposmā līdz 2030. gadam aizsardzības izdevumiem tērēt vismaz 3 % no IKP; aicina katru dalībvalsti sagatavot stratēģisko redzējumu par saviem militārajiem izdevumiem laikposmā līdz 2030. gadam, skaidri nodalot materiālās aizsardzības spējas un divējāda lietojuma infrastruktūru, tostarp nosakot spēju veidošanas starpmērķus, krājumu lielumus, MVU līdzdalības rādītājus un kopdarbīgā iepirkuma daļas mērķus; uzsver, ka valstu aizsardzības budžetiem ir jānovērš spēju nepietiekamība, jāatjauno atturēšana un jānodrošina pienācīgs atbalsts Ukrainai; uzsver, ka turpmākajās investīcijās par prioritāti ir jānosaka sadarbība, sadarbspēja un kopīgs iepirkums, padarot ES līmeņa sadarbību par normu Eiropas aizsardzības rūpniecības nozarē; šajā ziņā uzsver, ka plāns ReArm Europe ir jāsaskaņo ar konkrētajiem skaitliskajiem mērķiem, kas noteikti Eiropas aizsardzības industriālajā stratēģijā (EDIS), jo īpaši nodrošinot, ka līdz 2030. gadam vismaz 40 % aizsardzības aprīkojuma tiek iepirkti kopīgi, ka līdz 2030. gadam vismaz 35 % aizsardzības aprīkojuma tirdzniecības ir ES iekšējā tirdzniecība un ka līdz 2030. gadam vismaz 50 % aizsardzības iepirkuma ir ES ražoti ražojumi un līdz 2035. gadam — 60 %; atzinīgi vērtē tās dalībvalstis, kuras aizsardzībai konsekventi piešķir vairāk nekā 3 % no IKP; atgādina, ka dalībvalstīm būtu regulāri jāatjaunina savi spēju mērķi un militārās doktrīnas, lai stātos pretī jauniem un potenciāliem apdraudējumiem;

3.atzīst, ka ES drošības situācija ir krasi pasliktinājusies, kā rezultātā pieaug draudi ES ārējām robežām; tādēļ aicina ES un tās dalībvalstis pieņemt visaptverošu pieeju aizsardzībai, atzīstot, ka drošība neaprobežojas tikai ar militāriem līdzekļiem un ietver arī aizsardzību pret hibrīddraudiem; uzsver, ka iekšējā politiskā stabilitāte ir ticama militārā spēka priekšnoteikums un ka bez pilsoņu uzticēšanās iestādēm un demokrātijai ES vispārējā drošība un kohēzija joprojām būtu nestabila; aicina ātri un solidāri mobilizēt ES finansiālo atbalstu, jo īpaši tām dalībvalstīm, kuras visvairāk pakļautas konvencionāliem militāriem draudiem;

4.atzinīgi vērtē plānā ReArm Europe izklāstītos priekšlikumus piedāvāt dalībvalstīm lielāku budžeta elastību un veicināt lielākus aizsardzības izdevumus, lai stiprinātu EDTIB; jo īpaši norāda uz aizdevumu mehānismu saskaņā ar SAFE instrumentu 150 miljardu EUR apmērā un to, ka 19 dalībvalstis izmantos SAFE aizdevumus; tomēr pauž nožēlu, ka Komisija šo instrumentu ir balstījusi uz LESD 122. pantu, kas izslēdz apspriešanos ar Parlamentu un attiecīgi apgrūtina līdzekļu pārraudzību un kontroli un rada risku, ka varētu palielināties atšķirības starp dalībvalstīm; uzsver Parlamenta budžeta kontroles funkciju saskaņā ar LESD 314. pantu un tādēļ stingri aicina Komisiju turpmāk atturēties no 122. panta piemērošanas citām iniciatīvām, kas saistītas ar aizsardzības rūpniecību, vai citiem jautājumiem, kas saistīti ar aizsardzības finansēšanu; šajā sakarā uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai SAFE projekti atspoguļotu ES spēju prioritātes, kas noteiktas Baltajā grāmatā par Eiropas aizsardzību, spēju attīstības plānā un Aizsardzības gatavības ceļvedī 2030. gadam; tomēr pauž nožēlu par to, ka atsevišķas dalībvalsts veiktie iepirkumi ir tiesīgi saņemt atbalstu no SAFE instrumenta, ja iepirkuma līgums ir parakstīts ne vēlāk kā 2026. gada 30. maijā, jo šāda prakse nestimulē kopīgu iepirkumu un izraisa tirgus sadrumstalotību, galu galā radot risku, ka palielināsies atšķirības starp dalībvalstīm; šajā ziņā uzsver, ka finansējuma pamatā vajadzētu būt arī atvieglotai piekļuvei privātajam kapitālam, valstu iemaksām, esošajām budžeta rezervēm vai alternatīviem mehānismiem, kuros tiek nodrošināta fiskālā atbildība; šajā nolūkā aicina Komisiju veicināt daudzgadu apvienotos iepirkumus, lai samazinātu vienības izmaksas un visā ES pašlaik izmantoto ieroču sistēmu sadrumstalotību;

5.atzīmē, ka Eiropas aizsardzības ekosistēmas industriālā, finanšu un pārvaldības dimensija joprojām ir sadrumstalota; uzsver, ka ES budžets joprojām ir efektīvs instruments, lai uzlabotu integrētu plānošanu, stabilu ilgtermiņa finansējumu un efektīvu īstenošanu aizsardzības jomā, tādējādi pārvarot sadrumstalotību; atkārtoti norāda, ka valstu aizsardzības budžetu palielināšana būtu jāpapildina ar pastiprinātu koordināciju un kopīgu rīcību ES līmenī; atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt plašu atbalstu publiskajām investīcijām aizsardzībā, tādēļ ir taisnīgi jāsadala izmaksas; pauž nožēlu par to, ka plānā ReArm Europe nav spēcīgas ES preferences klauzulas, jo īpaši attiecībā uz SAFE instrumentu, kas stiprinātu EDTIB, radītu jaunas darbvietas ES, palielinātu aizsardzības ražojumu sadarbspēju un savstarpējo aizstājamību ES un samazinātu atkarību no trešām valstīm, tādējādi stiprinot Eiropas atturēšanu un palielinot piegādes drošību; uzsver, ka, lai SAFE instruments būtu finansiāli efektīvs, tam galvenokārt vajadzētu būt instrumentam, ar ko kopīgi iepirkt, uzturēt un ekspluatēt stratēģiskos veicinātājus, jo īpaši tos, kas nodrošina izlūkošanas novērošanu un izlūkošanu; aicina Komisiju pilnībā izmantot savu lomu, jo īpaši ar SAFE darba grupas starpniecību, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu valsts aizsardzības plānos tiek ievērots SAFE mērķis veicināt kopīgu iepirkumu, lai efektīvi novērstu spēju nepilnības, un izmantot visus pieejamos instrumentus, tostarp Eiropas aizsardzības kopīgu interešu projektus un Eiropas bruņojuma programmas struktūru;

6.konstatē, ka valsts izņēmuma klauzula tiek aktivizēta tikai dažos, turklāt atšķirīgos gadījumos, un norāda, ka pat ar šādu elastības iespēju vairākām dalībvalstīm fiskālo spēju ziņā tomēr ir grūti apmierināt pieprasījumus un efektīvi reaģēt uz kopīgām prioritātēm un ka citas dalībvalstis valsts izņēmuma klauzulu ir atturējušās piemērot, bažījoties par finanšu tirgus reakciju; atzīst, ka valsts izņēmuma klauzula ir pagaidu instruments, ko valstis var izmantot konkrētās ārkārtas situācijās, savukārt pastāvīgai investīciju plānošanai ir vajadzīga situācijas prognozējamība ilgtermiņā; uzsver, ka prognozējami fiskālie un normatīvie nosacījumi ir būtiski, lai piesaistītu privātās investīcijas un lai garantētu publisko līdzekļu lietderīgu izmantošanu visā ES; uzskata, ka attiecīgā gadījumā šī sistēma būtu jāstiprina ar ES līmeņa investīciju instrumentiem un rīkiem, kas izstrādāti, lai līdz minimumam samazinātu izmaksas ES nodokļu maksātājiem un maksimāli palielinātu ES sabiedrisko labumu nodrošināšanas lietderības koeficientu;

7.atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus vienkāršot, atvieglināt un paātrināt ar aizsardzību saistītās iepirkumu procedūras; aicina stiprināt ES preferences principu, nodrošinot, ka saņēmēji var lemt par dizainu un sistēmu definēšanu, pielāgošanu un attīstību visā to dzīves ciklā un ka neviena komponenta izcelsme nav trešās valstīs vai struktūrās, kas pārkāpj ES un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības intereses; turklāt aicina atbilstības kritērijus saskaņā ar plānu ReArm Europe pilnībā saskaņot ar kritērijiem, kas noteikti Eiropas aizsardzības industrijas programmā (EDIP), lai samazinātu sadrumstalotību, ietaupītu izmaksas un palielinātu efektivitāti, veicinātu sadarbspēju un savstarpēju aizstājamību un palielinātu EDTIB konkurētspēju; uzsver, ka iepirkuma un dalības noteikumiem vajadzētu būt samērīgiem un MVU labvēlīgiem, un aicina ieviest minimālo obligāto projekta vērtības daļu, kas jāpiešķir MVU dalībai piegādes ķēdē, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi jaunuzņēmumiem un mazākiem piegādātājiem kopā ar galvenajiem darbuzņēmējiem un izvairoties no administratīvā sloga, kas kavē MVU dalību; tomēr aicina stiprināt Eiropas piegādes ķēdes noturību, atbalstot kopīgu standartu ieviešanu un jauktu piegādes ķēžu izveidi, kas samazinātu kritisko atkarību; atzīst, ka ir vajadzīga spēcīga transatlantiskā sadarbība kā Eiropas aizsardzības pamats, taču pauž bažas par paziņojumu par aizsardzības ražojumu iepirkuma no Amerikas Savienotajām Valstīm būtisku pieaugumu, jo tas būs pretrunā EDIS noteiktajiem mērķiem un radīs nenoteiktību attiecībā uz investīcijām EDTIB; aicina īstenot transatlantisko sadarbību aizsardzības industrijas jomā, pamatojoties uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, kas sniegs labumu abām pusēm; uzsver, ka dalībai ES aizsardzības programmās ir pilnībā jāatbilst ES pamatvērtībām, drošības interesēm un kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) un kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) mērķiem;

8.uzsver, ka ES aizsardzības rūpniecībai ir vajadzīgs prognozējams ilgtermiņa noieta apjoms un vienotas prasības, lai tā varētu darboties ātri un plašā mērogā un radīt vērtību; uzsver, ka saskaņā ar Dragi, Letas un Nīnistes ziņojumiem sadarbspēja un standartizācija jau no paša sākuma ir jāiekļauj aizsardzības jomas iepirkumos un investīcijās ES, izmantojot kopīgu testēšanu un sertifikāciju un pārrobežu atzīšanu, lai ierobežotu pārmērīgu variantu daudzveidību un tirgus sadrumstalotību; mudina dalībvalstis papildināt savas budžeta saistības ar pārredzamām vidēja termiņa aizsardzības investīciju prognozēm, kas aptver spēju mērķrādītājus, iepirkuma grafikus un sadarbības programmām paredzēto izdevumu daļu; aicina EAA apkopot šīs valstu prognozes ikgadējā salīdzinošā pārskatā, lai atvieglotu koordināciju un apzinātu iespējas īstenot kopīgus projektus;

9.uzsver, ka ir jāstiprina EDTIB, apkopojot pieprasījumu, vienkāršojot un saskaņojot noteikumus un veicinot atklātu un godīgu konkurenci starp Eiropas nozarēm, kā rezultātā Eiropas aizsardzības rūpniecība kļūtu rentablāka un konkurētspējīgāka un visā ES uzlabotos piekļuve aizsardzības ekipējumam; pauž nožēlu par to, ka trūkst visaptverošu datu par ES sadarbīgo ekipējuma iepirkumu, tāpēc nav iespējams sniegt visaptverošu analīzi par ES sadarbīgo aizsardzības ekipējuma iepirkumu un pienācīgi novērtēt ES aizsardzības vides stāvokli šajā jomā; mudina Komisiju un Padomi novērst pastāvīgos šķēršļus ES iekšējai tirdzniecībai ar aizsardzības ražojumiem, tostarp licencēšanas un sertifikācijas šķēršļus, un aicina likumdevējus par prioritāti noteikt Komisijas aizsardzības omnibusa priekšlikuma pieņemšanu un efektīvu īstenošanu, lai racionalizētu sūtījumus un iepirkumu visā ES nolūkā atbalstīt noturīgāku un konkurētspējīgāku EDTIB;

10.uzsver, ka būtu jāstiprina sinerģija ar civilajām inovācijas programmām, piemēram, ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas Inovācijas padomi, lai panāktu maksimālu ietekmi un izvairītos no dublēšanās; vienlaikus uzsver, ka tehnoloģiskajam progresam ir jāatbilst nepieciešamajām cilvēku spējām; pauž bažas par to, ka 2024. gadā aktīvo darbinieku skaits palielinājās tikai nedaudz, un brīdina, ka investīciju palielināšana bez paralēliem darbā pieņemšanas un paturēšanas centieniem var radīt spēju nepietiekamību jauna aprīkojuma ekspluatācijā un uzturēšanā; aicina dalībvalstis par prioritāti noteikt rekrutēšanas un noturēšanas politiku aizsardzības nozarē, tostarp ES atbalstītas apmaiņas un apmācības programmas, lai nodrošinātu, ka lielāki izdevumi ļauj sasniegt patiesu operatīvo gatavību;

11.vēlreiz pauž iepriekšējos aicinājumus Komisijai apzināt visas iespējas, kā atbalstīt dalībvalstu investīcijas aizsardzības jomā un maksimāli palielināt esošo mehānismu sinerģijas, lai stiprinātu ES aizsardzības gatavību; atgādina par savu aicinājumu nodrošināt, ka nākamā DFS atbalsta visaptverošu drošības pieeju, izmantojot pienācīgas un koordinētas investīcijas; atzinīgi vērtē DFS 2028.–2034. gadam ierosināto aizsardzības finansējuma konsolidāciju; tomēr pauž nožēlu par to, ka Komisija savā priekšlikumā par 2028.–2034. gada DFS nav sniegusi pietiekami detalizētu šā finansējuma sadalījumu; atgādina, ka ir nepieciešams detalizēts budžeta sadalījums, lai budžeta lēmējinstitūcija varētu pieņemt jēgpilnus un uz informāciju balstītus lēmumus; uzsver, ka nākamajā DFS samērīgas ES līmeņa investīcijas aizsardzībā, ja to pamatā ir pārredzama pārvaldība, var samazināt dublēšanos, nodrošināt apjomradītus ietaupījumus un uzlabot sadarbspēju; atgādina par aizsardzības nozares specifiku un uzskata, ka nākamajā DFS ir jāsaglabā visi Eiropas aizsardzības rūpniecības finansēšanas instrumentu kritēriji un procedūras, jo īpaši kritēriji, kas attiecas uz Eiropas Aizsardzības fondu un EDIP;

12.šajā sakarā uzskata, ka būtu jāizpēta visas iespējas atbalstīt dalībvalstu investīcijas aizsardzībā, jo īpaši izmantojot esošos mehānismus, nepalielinot valstu iemaksas vai vispārējo nodokļu slogu pilsoņiem; uzsver, ka šādi instrumenti nedrīkst būt atkarīgi tikai no ES atbalstītu aizdevumu izsniegšanas, piemēram, izmantojot SAFE;

13.uzsver, ka ES finansējumam būtu jāpapildina, nevis jāaizstāj dalībvalstu centieni palielināt savus valsts aizsardzības izdevumus; uzsver, ka ES instrumentiem būtu jāsniedz pievienotā vērtība, veicinot sadarbību, sadarbspēju un efektivitāti, savukārt spēju plānošanai un prasībām ir jāpaliek atbilstošajās iestāžu sistēmās; atkārtoti norāda — lai apmierinātu steidzamās KDAP vajadzības, ir jānodrošina papildu resursi aizsardzības prioritātēm; tādēļ atkārtoti aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, lai ES ir gatava segt savas kopējās izdevumu vajadzības, kas ir lielākas, tostarp pieņemot jaunus pašu resursus;

14.atgādina, ka EIB uzdevums ir sekmēt ES integrāciju, veicināt ES attīstību un atbalstīt ES politiku saskaņā ar LESD 309. pantu; atzinīgi vērtē EIB proaktīvo pieeju finansējuma palielināšanā Eiropas drošībai un aizsardzībai; tomēr pieņem zināšanai to, ka tās investīciju politikā joprojām nav iekļauti ieroči un munīcija un ka tās intervences līdz šim nav bijušas pietiekamas ātruma, vēlmes uzņemties risku un mēroga ziņā, lai apmierinātu steidzamas aizsardzības gatavības vajadzības; pieņem zināšanai progresu, kas panākts tās kritēriju mīkstināšanā, taču uzskata, ka tie joprojām nav pietiekami, lai sasniegtu aizsardzības gatavības 2030. gadam mērķus, kā to pētījumos un sabiedriskajās apspriešanās paudušas nozares ieinteresētās personas; lai nodrošinātu konsekvencei ar plānu ReArm Europe, aicina dalībvalstis kā EIB pārvaldības struktūru pielāgot EIB pilnvaras, lai stiprinātu tās spēju atbalstīt Eiropas aizsardzības rūpniecību, un pārskatīt tās investīciju vadlīnijas, lai varētu finansēt likumīgus ieroču un munīcijas projektus, kas atbilst starptautiskajām tiesībām un ES drošības interesēm; aicina EIB grupu palielināt vēlmi uzņemties risku un centienus panākt investīciju piesaistīšanu; tomēr brīdina, ka korekcijas EIB grupas atbilstības kritērijos vai finansējuma apjomā atbilstoši jaunām prioritātēm ir jāiestrādā tā, lai nosargātu grupas finanšu stāvokli un efektīvi nodrošinātu finansējumu citām stratēģiskām ES prioritātēm; aicina EIB veikt un iesniegt Parlamentam rūpīgu kvantitatīvu novērtējumu par tās investoru politiku attiecībā uz investīcijām aizsardzībā, attiecīgā gadījumā neapdraudot tās konfidencialitātes nolīgumus ar investoriem;

15.ierosina EIB pastāvīgi pārdomāt un izvērtēt savu darbību, kā arī kritērijiem atbilstošo investīciju apjomu, rēķinoties ar to, ka ir steidzami jāveicina Eiropas aizsardzības nozares izaugsme, turklāt jāpanāk ilgtermiņā noturīga drošība un stratēģiskā autonomija; ierosina oficiāli paplašināt EIB pilnvaras, lai EDTIB varētu atbalstīt ar specializētu EIB struktūru, kam būtu Komisijas garantijas un ko konsultētu ekspertu tīkls; uzskata, ka šāda struktūra būtu efektīvāks risinājums nekā jaunas aizsardzības, drošības un noturības bankas izveide;

16.uzsver, ka ir svarīgi uzlabot EDTIB uzņēmumiem, jo īpaši jaunuzņēmumiem un MVU, paredzēto ES investīciju atbalsta fondu pieejamību un konsekvenci, pakāpeniski pieskaņojot un pielāgojot atbilstības kritērijus attiecībā uz EDIS un EDIP noteiktajiem mērķiem, vienkāršojot pieteikšanās procedūras un saskaņojot darba programmu mērķus; uzsver, ka ir svarīgi šādu fondu termiņus un prasības pielāgot atšķirīgiem inovācijas cikliem un ātrumiem dažāda veida spēju jomās; aicina dalībvalstis un reģionus stiprināt savas valsts tirdzniecības un rūpniecības iestāžu lomu nolūkā atbalstīt EDTIB jomā strādājošu MVU pētniecību un piekļuvi Savienības finansējumam;

17.aicina Komisiju sniegt skaidrus norādījumus un veidnes par jauniem nolīgumu veidiem, koordināciju un kopīgu izvēršanu starp konkurentiem aizsardzības nozarē, lai veicinātu lielākas EDTIB uzņēmumu investīcijas pētniecībā un izstrādē;

18.prasa izstrādāt instrumentu, kas atbalstītu publiskā un privātā sektora investīcijas aizsardzībā, pamatojoties uz ES budžeta garantijām — līdzīgi tam, kā tas ir programmas InvestEU gadījumā; īstermiņā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu deleģētajam aktam, ar ko fondam InvestEU nosaka investīciju pamatnostādnes par stratēģiskām investīcijām aizsardzības jomā Komisijas Deleģētā regula (ES) 2025/1774 (2025. gada 28. augusts) par Deleģētās regulas (ES) 2021/1078 grozījumiem attiecībā uz InvestEU investīciju vadlīnijās noteiktajām stratēģiskajām investīcijām aizsardzībā (OV L, 2025/1774, 18.12.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2025/1774/oj)., kurā aicināts novērst nevajadzīgu administratīvo slogu saistībā ar budžeta garantiju un finanšu instrumentu izmantošanu aizsardzības investīciju atbalstam, kas līdz ar to piedāvā papildu vienkāršošanu, vienlaikus ievērojot nepieciešamību aizsargāt ES un dalībvalstu drošību; uzskata, ka šie pasākumi kopā nodrošinātu gan ātru finansējuma mobilizāciju, gan stabilas un mērogojamas investīciju sistēmas izveidi Eiropas aizsardzības industrijai;

19.uzskata, ka banku līdzekļi, kuri tiek izmantoti aizdevumiem, garantijām un augstas kvalitātes likviditātes portfeļos, ir ļoti svarīgi aizsardzības izdevumu vērtspapīriem ar garu atmaksas termiņu, kas nodrošinās, ka aizsardzības izdevumi ir prognozējami un stabili; atkārtoti norāda, ka straujāka uzkrājumu un investīciju savienības izveide palīdzētu mobilizēt privāto kapitālu un atvieglotu piekļuvi finansējumam;

20.aicina Eiropas Maksājumu novērošanas centru veikt pētījumu par maksājumu termiņu ievērošanu darījumos, kas attiecas uz EDTIB, un šos termiņus salīdzināt ar darījumiem citos industrijas sektoros, kā arī izveidot sarakstu ar uzņēmumiem, kuri visstingrāk ievēro termiņus;

21.aicina EIB ar dalībvalstu atbalstu panākt, ka īstermiņa aizdevumiem tiek novirzīti 4 miljardi EUR un ka to riska garantiju apmērs ir līdz 50 %, kā arī prasa atvieglināt un vienkāršot kritērijus EIB iesaistei aizsardzībā un attiecināmības kritērijus lielākā mērā piemērot netiešajiem apakšuzņēmējiem;

22.norāda, ka, neraugoties uz centieniem, kas veikti kopš kara sākuma Ukrainā, daudzi investori joprojām nevēlas finansēt aizsardzību, tostarp nenoteiktības dēļ par vides, sociālo un pārvaldības standartu piemērošanu, un ka EDTIB joprojām tiek diskriminēta finanšu tirgos kļūdaini uztverta tēla riska dēļ; atgādina, ka daudzas aizsardzības tehnoloģijas ir divējāda lietojuma tehnoloģijas un līdz ar to piedāvā būtiskus papildu ieguvumus civilās inovācijas sektoram un ES ekonomikai kopumā; uzsver, ka noturīgi negatīvais priekšstats par aizsardzības finansēšanu ir jānovērš, jo īpaši banku nozarē; mudina Komisiju un dalībvalstis intensīvāk strādāt pie informēšanas un izpratnes veicināšanas attiecībā uz EDTIB finansēšanu, lai palīdzētu finanšu dalībniekiem uzlabot prasmes, kas vajadzīgas, lai analizētu ar aizsardzību saistītu finansējumu un īstenotu attiecīgās procedūras; mudina Komisiju uzlabot informēšanu un izglītošanu par EDTIB finansējumu;

23.pieņem zināšanai Komisijas 2025. gada 28. augusta Deleģēto regulu (ES) 2025/1775, ar ko Deleģēto regulu (ES) 2020/1818 groza attiecībā uz aizliegtu ieroču definīciju OV L, 2025/1775, 30.12.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2025/1775/oj., proti, jēdzienu “pretrunīgi ieroči” aizstājot ar jēdzienu “aizliegti ieroči”, un kas tika pieņemta kā daļa no aizsardzības gatavības omnibusa paketes; vērš uzmanību uz to, ka šī definīcija attiecas tikai uz ieročiem, kas ir nepārprotami aizliegti ar saistošām starptautiskām konvencijām; atzinīgi vērtē aizsardzības gatavības omnibusa paketē iekļautos juridiskos precizējumus un atzīst to nozīmi ES mērķu sasniegšanā aizsardzības finansēšanas jomā; aicina privātos finanšu dalībniekus pasūtījumos izslēgšanu piemērot tikai konsolidētajā sarakstā iekļautajiem ieročiem un publiskot savu investēšanas politiku; ierosina katrā gadījumā atsevišķi izvērtēt tādu dalībnieku iekļaušanu ES finansējumā, kuru investēšanas politika šādu izslēgšanu neparedz;

24.atgādina, ka ES ilgtspējīga finansējuma satvars ir izstrādāts, lai virzītu kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgām darbībām, neierobežojot aizsardzības nozares finansēšanu, kā Komisija atkārtoti apstiprināja 2025. gada 18. augusta paziņojumā, kurā apstiprināts, ka ar aizsardzību saistītu darbību izslēgšana no ES taksonomijas neliedz privātiem vai publiskiem investoriem investēt aizsardzības nozarē; aicina Komisiju publiski un nepārprotami apstiprināt, ka ES zaļā taksonomija investīcijas aizsardzībā neaizliedz, neierobežo vai nekavē; uzsver, ka aizsardzība un drošība ir ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikumi;

25.uzskata, ka ir būtiski atbalstīt specializētu investoru Eiropas tirgu, kas EDTIB un Ukrainas DTIB strādājošiem uzņēmumiem, jo īpaši jaunuzņēmumiem, MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, visos posmos piedāvā visdažādākās finansējuma iespējas (kredīts, privātais aizdevums un pašu kapitāls); atzinīgi vērtē Komisijas un EIB iniciatīvu izveidot Aizsardzības kapitāla mehānismu, kura budžets 2024.–2027. gada periodā būtu 175 miljoni EUR; tomēr uzskata — ņemot vērā to, cik daudz finansējuma ir vajadzīgs, ar šā fonda līdzekļiem nekādi nepietiek, tāpēc aicina EIB ņemt vērā Padomes secinājumos atkārtoti paustās dalībvalstu vēlmes un palielināt šo budžetu līdz 1 miljardam EUR, lai labāk apmierinātu EDTIB un šīs bāzes vērtības ķēdes vajadzības pēc pašu kapitāla, turklāt īpašu uzmanību pievērst mazākiem dalībniekiem, kas izjūt vislielāko finansējuma trūkumu; mudina EIB šo instrumentu attiecināt arī uz Ukrainas DTIB un šo instrumentu izstrādāt tā, lai tas veicinātu partnerību un kopuzņēmumu veidošanos starp EDTIB un Ukrainas DTIB uzņēmumiem;

26.aicina Komisiju un EIB grupu īstenot atbalstu divējāda lietojuma projektiem, uzlabojot šāda atbalsta pieejamību agrīnā posma uzņēmumiem un MVU, vienkāršojot procedūras, sniedzot skaidrus norādījumus investoriem un regulāri ziņojot par ieviešanu un ģeogrāfisko sadalījumu; prasa šādas iespējas efektīvi īstenot, izmantojot mērķētus uzaicinājumus un skaidrus norādījumus pārvaldes iestādēm, lai reģioni ar mazāk attīstītām aizsardzības ekosistēmām varētu piekļūt minētajām iespējām; aicina dalībvalstis atspoguļot šīs iespējas programmu izstrādē un koordinēt darbību ar Komisiju un EIB, lai izstrādātu reģionālās investīciju platformas, kas nodrošinātu papildināmību un nepieļautu dubultu finansēšanu;

27.aicina Komisiju savā konkurences politikā apsvērt aizsardzības gatavību, piegādes drošību, inovāciju veicinošu potenciālu un atkarības no trešām valstīm mazināšanu; vienlaikus aicina dalībvalstis nodrošināt, ka to aizsardzības ražojumu iepirkums ir atvērts un konkurētspējīgs attiecībā uz EDTIB kopumā; aicina dalībvalstis pastiprināti kontrolēt trešo valstu rīcībspēku tiešās investīcijas;

28.aicina Komisiju stiprināt rūpnieciskās sadarbības programmas un transnacionālās partnerības, tostarp piegādes ķēžu platformas un kopattīstības projektus, lai integrētu ražošanas ķēdes, izmantotu valstu speciālās zināšanas, veicinātu apjomradītus ietaupījumus un uzlabotu EDTIB globālo konkurētspēju;

29.vērš uzmanību uz to, ka labi funkcionējoši kapitāla tirgi ir svarīgi aizsardzības finansēšanai; aicina Komisiju un dalībvalstis paātrināt progresu attiecībā uz kapitāla tirgu savienību un uzkrājumu un investīciju savienību, jo īpaši uzlabojot piekļuvi pašu kapitālam, riska kapitālam un finansējumam aizsardzības nozares MVU; uzsver, ka kapitāla tirgu savienībai un uzkrājumu un investīciju savienībai ir būtiska nozīme aizsardzības finansējuma palielināšanā;

30.uzsver, ka ir svarīgi paātrināt progresu uzkrājumu un investīciju savienības izveides pabeigšanā, lai atbalstītu dziļāku, likvīdāku un integrētāku ES finanšu sistēmu, kas efektīvāk novirza ietaupījumus produktīvām investīcijām, piemēram, ES aizsardzības industrijā; uzsver, ka ES aizsardzības rūpniecībai ir būtiski jāpalielina sava spēja apmierināt milzīgo pieprasījumu pēc militāriem ražojumiem;

31.atzinīgi vērtē marķējuma “Finance Europe” ieviešanu; atzīmē, ka šāds marķējums, ar ko iecerēts privātos uzkrājumus novirzīt investīcijām Eiropas reālajā ekonomikā, veicina uzņēmumu spējas finansēt pašu kapitālu; mudina Komisiju atbalstīt šo iniciatīvu un piedāvāt Eiropas marķējuma iestrādāšanu uzkrājumu un investīciju savienības mehānismā, vienlaikus nodrošinot, ka tas nerada papildu administratīvo slogu;

32.atzinīgi vērtē Komisijas ieteikumu par uzkrājumu un investīciju kontiem (UIK) Komisijas 2025. gada 30. septembra Ieteikums (ES) 2025/2029 par uzkrājumu un investīciju kontu pieejamības palielināšanu ar vienkāršotu un labvēlīgu nodokļu režīmu (OV L, 2025/2029, 8.10.2025., ELI: https://eur-lex.europa.eu/eli/reco/2025/2029/oj).; uzsver, ka UIK mērķis ir palielināt privāto investoru līdzdalību ES kapitāla tirgos, tādējādi palīdzot stiprināt tirgus un veicinot ES investoru bāzes palielināšanu, kas palīdzētu finansēt ES stratēģiskās prioritātes, tostarp aizsardzību; mudina Komisiju atbalstīt šo iniciatīvu arī turpmāk; aicina dalībvalstis ievērot Komisijas ieteikumu palielināt uzkrājumu un investīciju kontu pieejamību;

33.atzinīgi vērtē to, ka joprojām tiek strādāts pie iespējas izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas aizsardzības pasākumu finansēšanai, tomēr paturot prātā bažas par finanšu stabilitāti un iespējamu tiesvedību;

34.aicina dalībvalstis vienoti apņemties palielināt aizsardzības izdevumus saskaņā ar NATO 2025. gada Hāgas samita rezultātiem, kur NATO sabiedrotie apņēmās līdz 2035. gadam katru gadu investēt 5 % no IKP aizsardzības pamatprasībās un ar aizsardzību un drošību saistītos izdevumos; mudina dalībvalstis veicināt Eiropas aizsardzības iniciatīvas, uzlabot sadarbspēju un investēt kopīgā iepirkumā, kas saskaņots ar kopīgajām stratēģiskajām prioritātēm, tostarp munīcijas ražošanā;

35.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.