A.tā kā Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ir instruments, ar kura palīdzību ES pilsoņi var aicināt Komisiju ierosināt jaunus tiesību aktus; tā kā, ja EPI laikā tiek savākts vismaz viens miljons parakstu, Komisijai sešu mēnešu laikā pēc EPI apstiprināšanas ir jāprecizē, kādus atbildes pasākumus tā plāno veikt;

B.tā kā “Mana balss, mana izvēle” ir pilsoņu kustība, kas apvieno vairāk nekā 300 organizāciju visā Eiropā; tā kā šī kustība aicina ES nodrošināt drošus un pieejamus abortus visām sievietēm un prasa, lai ES pieņemtu tiesību aktus, ar kuriem tiktu izveidots finanšu mehānisms, kas palīdzētu dalībvalstīm, kuras brīvprātīgi pievienojas mehānismam, nodrošināt drošus abortus visām sievietēm, kurām tādi nav pieejami;

C.tā kā Lēmumā (ES) 2024/1158 par EPI reģistrāciju Komisija norādīja, ka “šķiet, ka nav tiešas, mērķtiecīgas iejaukšanās dalībvalstu kompetencē noteikt valsts veselības politiku un veselības aprūpes pakalpojumu organizāciju, vienkārši sniedzot finansiālu atbalstu šāda veida veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai”;

D.tā kā piekļuve seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem un ar to saistītajām tiesībām (SRHR), tostarp drošam vispārpieejamam un legālam abortam, ir pamattiesības; tā kā reproduktīvās aprūpes pieejamības aizliegums nemazina nepieciešamību pēc abortiem, bet drīzāk palielina pievēršanos nedrošām aborta procedūrām, kas negatīvi ietekmē sieviešu un meiteņu dzīvju daudzas jomas, tostarp viņu auglību un mirstību, vai piespiež pacientes doties uz ārvalstīm, lai veiktu likumīgu aborta procedūru;

E.tā kā ir jāgarantē indivīdu spēja īstenot savu reproduktīvo autonomiju, tostarp tiesības brīvi un atbildīgi lemt par to, vai, kad un kā dzemdēt bērnus, lai attiecībā uz ikvienu iedzīvotāju Eiropā panāktu dzimumu līdztiesību un iespējas pilnībā izmantot cilvēktiesības; tā kā ir pilnībā jārespektē un jāgarantē tiesības uz varu pār savu ķermeni un autonomiju;

F.tā kā saskaņā ar ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas sniegto informāciju sieviešu tiesības uz veselību ietver viņu seksuālās un reproduktīvās tiesības, un Vispārējā ieteikumā Nr. 35 komiteja norāda, ka “sieviešu seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību pārkāpumi, piemēram, piespiedu sterilizācija, piespiedu aborts, piespiedu grūtniecība, kriminālatbildība par abortu, droša aborta vai pēcaborta aprūpes liegšana vai aizkavēšana, piespiedu grūtniecības turpināšana un ļaunprātīga un slikta izturēšanās pret sievietēm un meitenēm, kas meklē seksuālās un reproduktīvās veselības informāciju, preces un pakalpojumus, ir ar dzimumu saistītas vardarbības veidi, kas atkarībā no apstākļiem var tikt uzskatīti par spīdzināšanu vai nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos”; tā kā komiteja mudina valstis atcelt tiesību aktus, kas paredz kriminālatbildību par abortu; tā kā PVO un starptautiskās cilvēktiesību struktūras aicina valstis legalizēt abortu pēc pieprasījuma un likvidēt nevajadzīgus un kaitējumu nodarošus šķēršļus, kas aizkavē vai liedz savlaicīgu piekļuvi abortam;

G.tā kā SRHR ir iekļautas ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos, jo īpaši 3.7. mērķrādītājā par vispārējas piekļuves nodrošināšanu seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumiem un 5.6. mērķrādītājā par vispārējas piekļuves nodrošināšanu SRHR;

H.tā kā SRHR īstenošana ir būtiska, lai saglabātu cilvēka cieņu, un ir neatraujami saistīta ar seksuālas un ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanu, dzimumu līdztiesības panākšanu un citu cilvēktiesību – tiesību uz dzīvību, veselību, privātumu, personas drošību, nediskrimināciju, vienlīdzību likuma priekšā un brīvības no spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas – ievērošanu;

I.tā kā nespēja piekļūt vispārēji pieejamiem, drošiem un likumīgiem abortiem tieši ierobežo sieviešu tiesības, tostarp viņu tiesības uz pašnoteikšanos, fizisko un garīgo integritāti, veselību, izglītību un darbu; tā kā šādu tiesību ierobežošana degradē sievietes līdz reproduktīvās lomas izpildītājām un tādējādi rada diskrimināciju dzimuma dēļ;

J.tā kā daudzas ES dalībvalstis ir veikušas jēgpilnus likumdošanas pasākumus, lai uzlabotu piekļuvi abortiem, likvidējot kaitīgus procesuālos un regulatīvos šķēršļus un atceļot kriminālsodus; tā kā tomēr divas dalībvalstis joprojām neļauj veikt abortu pēc pieprasījuma, astoņas dalībvalstis saglabā obligātu nogaidīšanas periodu un vairākas dalībvalstis vai nu neatlīdzina, vai nesubsidē aborta procedūru, vai arī piedāvā tikai ierobežotu segumu; tā kā 11 Eiropas valstis nenodrošina medikamentozu abortu (t. i., neķirurģisku abortu) un tikai piecas atļauj abortus, izmantojot telemedicīnu; tā kā aborta pēc pieprasījuma veikšanas termiņi Eiropā ievērojami atšķiras – no 10 nedēļām līdz 24 nedēļām;

K.tā kā dažās dalībvalstīs joprojām pastāv regresīvi šķēršļi piekļuvei abortam, tostarp obligātas konsultācijas, iespēja medicīnas speciālistiem atteikt aborta pakalpojumu, obligāta ultraskaņa, finansiālā seguma trūkums, obligātas trešo personu atļaujas, ierobežojumi attiecībā uz aborta veikšanas iemesliem un aborta metodēm; tā kā dažas dalībvalstis ir pat nesen ieviesušas šādus šķēršļus;

L.tā kā dati liecina, ka lielākā daļa abortu notiek pirmajā trimestrī un ka lielākajai daļai sieviešu, kurām tiek veikti aborti, jau ir bērni, viņas ir precējušās vai atrodas ilgstošās attiecībās, vai attiecīgajā periodā ir lietojušas kontracepcijas līdzekļus;

M.tā kā aptuveni 20 miljoniem sieviešu Eiropā Šī statistika balstās uz Polijā un Maltā dzīvojošo sieviešu skaitu, kurām nav pieejami aborti, jo viņu dzīvesvietas valstīs ir spēkā ierobežojoši tiesību akti un citās ES dalībvalstīs ir noteikti ierobežojumi. nav pieejams drošs un likumīgs aborts un viņu veselība joprojām ir apdraudēta; tā kā šis skaitlis ietver sievietes, kas bēg no konfliktiem un kariem, un migrantes;

N.tā kā daudzas sievietes ir spiestas doties uz citām ES valstīm, lai piekļūtu aborta pakalpojumam, bieži vien saskaroties ar finansiāliem, loģistikas un psiholoģiskiem šķēršļiem, neraugoties uz to, ka pastāv ES noteikumi par pārrobežu veselības aprūpi;

O.tā kā saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību “Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar […] cilvēka veselības aizsardzīb[u]” (9. pants), un “var paredzēt arī veicināšanas pasākumus, lai aizsargātu un uzlabotu cilvēku veselību” (168. pants);

P.tā kā visām sievietēm un meitenēm būtu bez diskriminācijas jāsaņem vienāda piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas; tā kā marginalizēti cilvēki, tostarp cilvēki, kas pieder rasu, etniskai vai reliģiskai minoritātei, migranti, cilvēki no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides, personas, kas dzīvo lauku apvidos, personas ar invaliditāti, LGBTIK+ personas un vardarbības upuri, piekļuvē veselības aprūpei bieži saskaras ar papildu šķēršļiem, intersekcionālo diskrimināciju un vardarbību;

Q.tā kā tikai sievietes, kas ir tādas bioloģiski, var kļūt par grūtniecēm un dzemdēt bērnus;

R.tā kā atšķirības attiecībā uz abortu Eiropā ir realitāte; tā kā dažu dalībvalstu veselības aprūpes sistēmām jau tagad ir jāuzņem aborta pacientes no citām dalībvalstīm, ņemot vērā tajās pastāvošos ierobežojumus, tāpēc šajā EPI ir ierosināts sniegt finansiālu kompensāciju šīm dalībvalstīm;

S.tā kā dažas sievietes finansiālu ierobežojumu dēļ nevar ceļot, lai saņemtu aborta pakalpojumu;

T.tā kā pašreizējie ES tiesību akti nav piemēroti, lai reaģētu uz problēmām, kas rodas, kad aborta pakalpojuma saņemšanai ir jādodas uz citu valsti;