1.atzinīgi vērtē atsāktās debates par nepieciešamību palielināt ES ražīgumu un konkurētspēju, tostarp ar labāk integrētu kapitāla tirgu un resursu izmantošanas ziņā efektīvas ekonomikas palīdzību, kā norādīts Draghi un Letta ziņojumos;

2.aicina Komisiju prioritāti piešķirt tādai KTS programmai, kas atbalsta ES konkurētspēju, vienlaikus neapdraudot finanšu stabilitāti;

3.uzsver KTS mērķi efektīvāk mobilizēt privāto kapitālu, lai novērstu investīciju trūkumu ES, un to, ka KTS var būt svarīga loma kā satricinājumu absorbētājai; uzsver, ka KTS programmai arī būtu jāpalīdz novērst strukturālo nelīdzsvarotību ES finanšu sistēmā; pauž nožēlu par to, ka joprojām saglabājas nodokļu režīma izraisīta priekšrokas došana parāda, nevis pašu kapitāla finansēšanai;

4.atzīst, ka banku savienības izveides pabeigšanai jābūt stratēģiskai prioritātei Ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanā;

5.atzīmē izaicinājumus, kas izriet no lielākas finanšu tirgu integrācijas, ja netiks labāk saskaņota uzraudzība, tostarp panākts līdzsvars starp efektīvu riska dalīšanu un diversifikāciju, no vienas puses, un finanšu tirgu darbības traucējumu izplatīšanās un to ietekmes uz citiem finanšu tirgiem vai citām valstīm un šādas ietekmes paplašināšanās risku, no otras puses;

6.attiecībā uz pārrobežu banku darbības konsolidāciju atzīst kompromisa rašanu starp ģeogrāfisko diversifikāciju, pārrobežu finanšu pakalpojumu sniegšanu, apjomradītiem ietaupījumiem un iespējamu saiknes starp bankām un valdību vājināšanos, no vienas puses, un problēmu “pārāk liels, lai bankrotētu”, mazāku finanšu centru iespējamo vājināšanos un saikni ar maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un vietējām ekonomikām, no otras puses;

7.atzīmē, ka sistēmisku risku var radīt arī mazākas institūcijas, jo to bilances var būt cieši savstarpēji saistītas;

8.uzsver, ka liela nozīme ir kapitāla pieejamībai, it īpaši MVU, piemēram, riska kapitāla pieejamība augošiem uzņēmumiem, vienlaikus saglabājot finanšu stabilitāti, šajā nolūkā nodrošinot, ka izaugsme un noturība iet roku rokā;

9.uzsver ECB primāro mērķi, proti, uzturēt cenu stabilitāti, un ESRK, Eiropas uzraudzības iestāžu un centrālo banku būtisko lomu finanšu stabilitātes veicināšanā ES;

10.atgādina, ka Eurosistēma tika izveidota, balstoties uz monetārās dominances principu; prasa saglabāt ECB neatkarību kā finanšu stabilitāti veicinošu faktoru;

11.uzsver, ka dažas centrālo banku tirgus intervences darbības rada tirgus izkropļojumu risku, kas var nelabvēlīgi ietekmēt finanšu stabilitāti;

12.atzīmē ES pakļautību ārējiem satricinājumiem un ka šīs pakļautības iemesli ir ciešā savstarpējā saikne ar ārvalstu finanšu tirgiem un vienībām, ES finanšu nozares paļaušanās uz trešo valstu pakalpojumu sniedzējiem un spiediens, ko rada pieaugošais saspīlējums tirdzniecības jomā ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos;

13.uzsver augsta valsts parāda un budžeta deficīta risku; atgādina, ka tirgos valdošās bažas par valsts parāda atmaksājamību, tolaik neatbilstošais banku darbības regulēšanas satvars un finanšu tirgu darbības traucējumu izplatīšanās finanšu sistēmu savstarpējās saiknes dēļ izraisīja 2008. gada finanšu krīzi un tai sekojošo eurozonas krīzi;

14.brīdina no netiešās ietekmes uz finanšu nozari kopumā; šajā sakarā pieņem zināšanai aicinājumus mazināt sistēmisko neaizsargātību; tomēr uzsver, ka nekādām nākotnes norisēm nevajadzētu vājināt valstu fiskālo atbildību;

15.aicina Komisiju raudzīties to, ka tiek ievērots ES ekonomikas pārvaldības satvars un tiek panākta konverģence ar Stabilitātes un izaugsmes pakta fiskālajiem noteikumiem, lai nodrošinātu stabilas un ilgtspējīgas publiskās finanses;

16.atzīst, ka strukturālās reformas, kuru mērķis ir stiprināt eurozonas finanšu un institucionālo arhitektūru, un tirgus sadrumstalotības mazināšana varētu palielināt euro starptautisko lomu un veicināt finanšu un monetāro stabilitāti; atzīmē notiekošās diskusijas par digitālo euro;

17.vērš uzmanību uz nestabilitāti, ko varētu radīt finanšu institūcijas ar augstu aizņemto līdzekļu īpatsvaru to kapitālā, vienlaikus atzīstot to iespējamo ekonomisko lomu, piemēram, riska ierobežošanu, tirgus likviditātes uzlabošanu, kopīgas cenas noteikšanu vai riska dalīšanu;

18.uzsver, ka liela nozīme ir makroprudenciālās uzraudzības institūciju darbības koordinācijai, veicot sistēmiskā riska analīzi un uzraudzību un saskaņojot to ar mikroprudenciālo uzraudzību, lai nodrošinātu savienojamību;

19.atzīst potenciālo risku finanšu stabilitātei, ko rada aizvien biežākā ar klimatu un dabas katastrofām saistītu fizisko risku un ar klimatu saistītu pārkārtošanās risku parādīšanās;

20.uzsver nepieciešamību nodrošināt satvara “Bāzele III” īstenošanu, lai uzlabotu ES banku noturību un globālo konkurētspēju; atzīmē to, ka joprojām trūkst skaidrības attiecībā uz “Bāzele III” standartu īstenošanu dažās nozīmīgākajās trešo valstu jurisdikcijās, un nepieciešamību ES banku darbības sistēmai saglabāt konkurētspēju starptautiskā kontekstā; uzsver, ka ir svarīgi saglabāt Bāzeles satvara integritāti, norādot, ka finanšu stabilitāti pašu par sevi var uzskatīt par priekšrocību konkurētspējas ziņā;

21.uzsver, ka ir svarīgi saglabāt stabilu makroprudenciālo satvaru, vienlaikus nodrošinot vienkāršošanu, juridisko skaidrību un sloga mazināšanu, it īpaši mazākām vienībām; vērš uzmanību uz to, ka ir iespējams vēl vairāk vienkāršot un saskaņot makroprudenciālo rezervju noteikšanu un piemērošanu; aicina Komisiju un uzraudzības iestādes, kad vien iespējams un neapdraudot finanšu stabilitāti, sistemātiski piemērot proporcionalitātes, izmaksu efektivitātes un digitālās vienkāršošanas principu;

22.uzsver, ka būtu jāapsver pēc 2008. gada finanšu krīzes veikto reformu vienkāršošana ar nosacījumu, ka tā sniedz skaidru un pamatotu labumu reālajai ekonomikai un nerada finanšu stabilitātes apdraudējumu; pieņem zināšanai debates par vērtspapīrošanas paketi;

23.pieņem zināšanai ECB analīzi par pastāvīgo neaizsargātību komerciālam nolūkam izmantotā nekustamā īpašuma tirgos, ko vēl vairāk pastiprina augošās procentu likmes un NBFS riska darījumi, kas būtu cieši jāuzrauga; šajā kontekstā prasa ESRK cieši uzraudzīt to NBFS lomu, kuri darbojas nekustamā īpašuma tirgos, un sniegt attiecīgus ieteikumus; turklāt atzīst mājsaimniecību parādsaistību augsto līmeni;

24.ECB stratēģiskās autonomijas kontekstā mudina regulārā uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesa ietvaros izvērtēt finanšu institūciju pakļautību ģeopolitiskiem riskiem, tostarp sankciju, tarifu un ekonomikas sadrumstalotības netiešai ietekmei;

25.atzīst NBFS pieaugošo sistēmisko nozīmi, jo tie pārstāv vairāk nekā 40 % no ES finanšu nozares aktīviem; uzskata — ja šādas vienības netiks pietiekami regulētas, tās var palielināt finanšu stabilitātes apdraudējuma risku;

26.atzīmē NBFS uzņēmējdarbības modeļu daudzveidību un to svarīgo lomu finansēšanā; vērš uzmanību uz to, ka daudzos finanšu nozares sektoros jau ir pieņemts ES tiesiskais regulējums, piemēram, attiecībā uz riska ieguldījumu fondiem (Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku direktīva2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2011/61/oj).), naudas tirgus fondiem (Naudas tirgus fondu regula3 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1131 (2017. gada 14. jūnijs) par naudas tirgus fondiem, OV L 169, 30.6.2017., 8. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/1131/oj).), apdrošināšanas sabiedrībām (“Maksātspēja II”), ieguldījumu brokeru sabiedrībām (Ieguldījumu brokeru sabiedrību Direktīva4 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (OV L 314, 5.12.2019., 64. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2019/2034/oj). un Regula5 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/2033/oj).) un pensiju fondiem (Direktīva par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām6 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2341 (2016. gada 14. decembris) par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību (OV L 354, 23.12.2016., 37. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2016/2341/oj).); atzīmē, ka pašreizējā satvarā galvenā uzmanība tomēr ir veltīta ieguldītāju aizsardzībai un tirgus integritātei, nevis sistēmiskā riska mazināšanai7 ECB financial stability review, 2025. gada maijs, 78. lpp.; prasa rūpīgi pārbaudīt regulējumā pastāvošos trūkumus attiecībā uz NBFS, tostarp mazāk regulētās jomās, tādās kā bagātu privātpersonu bagātības pārvaldības uzņēmumi un piegādes ķēžu finansēšanas uzņēmumi;

27.pieņem zināšanai Komisijas 2023. gada ziņojumu par naudas tirgus fondu darbību un nesenos grozījumus naudas tirgus fondu satvarā; aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu Naudas tirgus fondu regulas8 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1131 (2017. gada 14. jūnijs) par naudas tirgus fondiem, OV L 169, 30.6.2017., 8. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/1131/oj). grozīšanai, ņemot vērā starptautiskos standartus, citās jurisdikcijās regulējuma jomā sasniegto progresu un ESRK un EVTI ieteikumus;

28.uzsver, ka procikliskie drošības rezerves pieprasījumi krīžu laikā, piemēram, Covid-19 un 2022. gada enerģētiskā satricinājuma laikā, radīja būtisku likviditātes spriedzi; atzīmē, ka šajā ziņā liela nozīme ir gatavībai likviditātes jomā un aizņemto līdzekļu attiecībai pret pašu kapitālu un kapitāla rezervei vispār;

29.prasa izstrādāt instrumentus, lai labāk noteiktu to likviditātes izejošo plūsmu apmēru un ātrumu, kuras izriet no drošības rezerves pieprasījumiem sistēmisku notikumu laikā, it īpaši attiecībā uz energoapgādes uzņēmumiem un NBFS;

30.uzsver nepieciešamību pēc noturīgas tīrvērtes infrastruktūras, stabila nodrošinājuma satvara un koordinētas centrālo darījumu partneru (CDP) uzraudzības; atzīmē Komisijas lēmumu paplašināt līdzvērtības režīma piemērošanu, to attiecinot arī uz Apvienotajā Karalistē reģistrētiem CDP, un joprojām pastāvošās bažas par ES atkarību no trešo valstu CDP;

31.atbalsta lielāku pārredzamību un makroprudenciālo uzraudzību drošības rezerves noteikšanā, tostarp spriedzes testu veikšanu un scenāriju analīzi, balstoties uz FSP nesen veikto darbu pie gatavības likviditātes jomā saistībā ar drošības rezerves un nodrošinājuma pieprasījumiem;

32.pauž bažas par aizvien ciešāko savstarpējo saikni starp kriptoaktīvu tirgiem un decentralizētiem finanšu tirgiem, no vienas puses, un tradicionālo finanšu sistēmu, no otras puses; atbalsta FSP, standartu noteikšanas institūciju un ESRK centienus ieviest tiesisko regulējumu un saskaņot tā klasifikāciju;

33.pieņem zināšanai FSP analīzi, kurā konstatēts, ka pagaidām kriptoaktīvu tirgu radītais finanšu stabilitātes apdraudējuma risks ir neliels9 G20 Crypto-asset Policy Implementation Roadmap: Status report, 2024. gada 22. oktobris.; tomēr vērš uzmanību uz kriptoaktīvu tirgū notiekošo norišu potenciāli sistēmisko nozīmi; atzīmē kriptoaktīvu lielā mērā spekulatīvo raksturu un to būtisko lomu nelikumīgos darījumos; mudina Komisiju un ESRK cieši sekot notikumu attīstībai šajā jomā;

34.atzinīgi vērtē to, ka ES ir ieviesusi stabilu prudenciālās uzraudzības satvaru attiecībā uz kriptoaktīviem (KAT regula); uzsver, ka liela nozīme ir savlaicīgai un konsekventai īstenošanai, un aicina Komisiju uzraudzīt atlikušos regulatīvos trūkumus;

35.uzsver stabilo kriptomonētu tirgus straujo izaugsmi, kas pagaidām lielākoties attiecas tikai uz kriptoaktīvu ekosistēmu; atzīmē, ka stabilo kriptomonētu regulatīvā vide nozīmīgākajās trešo valstu jurisdikcijās strauji mainās; mudina Komisiju izvērtēt to, vai pastāv potenciāli finanšu tirgus traucējumu radītās ietekmes izplatīšanās kanāli, piemēram, vairāku emisiju gadījumā;

36.vērš uzmanību uz to, ka ES ir pieņēmusi pasākumus finanšu institūciju digitālās noturības stiprināšanai, it īpaši, izmantojot Digitālās darbības noturības aktu10 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2554 (2022. gada 14. decembris) par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (OV L 333, 27.12.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2554/oj).; mudina ieviest jauninājumus digitālo finanšu jomā un plaši investēt kibernoturībā, lai aizsargātu finanšu infrastruktūru pret ārējiem draudiem; aicina Komisiju un ECB kartēt Eiropas finanšu sistēmas atkarību no trešo valstu digitālo pakalpojumu sniedzējiem, atteices kritiskos elementus un hibrīduzbrukuma risku un risināt šīs problēmas;

37.uzsver, ka finanšpratības uzlabošana var veicināt individuālo noturību, finanšu tirgu stabilitāti un dalību KTS;

38.atzīmē, ka atbilstošas un drošas loģistikas uzturēšana joprojām ir būtisks finanšu stabilitātes un sabiedrības uzticēšanās elements;

39.atbalsta holistisku un saskaņotāku sistēmas mēroga un uz darbību balstītu uzraudzības pieeju, nosakot un novēršot risku un neaizsargātību, kas saistīti ar dažādiem finanšu nozares darbības veidiem, tādiem kā aizdošana, darījumi un aktīvu pārvaldība;

40.uzsver stabila un ticama krīzes pārvarēšanas satvara nozīmi; vērš uzmanību uz vienotā noregulējuma mehānisma lomu institūciju, kas kļūst maksātnespējīgas, efektīvā noregulēšanā un atbalsta ECB pildīto pēdējās instances aizdevēja funkciju, lai aizsargātu likviditāti un uzticēšanos krīzes laikā; atzīmē, ka vienotajam noregulējuma fondam joprojām trūkst atbalsta mehānisma;

41.atbalsta ECB, ESRK, Eiropas un valstu uzraudzības iestādes un Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai ES finanšu stabilitātes aizsargāšanā un jaunu globālu finanšu risku novēršanā, tostarp EVTI veiktu saskaņotu uzraudzību attiecībā uz sistēmiskiem pārrobežu NBFS;

42.brīdina no regulatīvās arbitrāžas un uzsver nepieciešamību pievērsties iepriekšējo traucējumu laikā atklātajai neaizsargātībai, ko rada slēpta aizņemto līdzekļu izmantošana peļņas gūšanai;

43.aicina Komisiju saglabāt augstu vērienīguma līmeni to FSP ieteikumu izpildē ES, kuri attiecas uz aizņemto līdzekļu izmantošanu peļņas gūšanai;

44.uzsver, ka gan valsts, gan ES iestāžu rīcībā vajadzētu būt kvalitatīviem, viegli pieejamiem datiem un atbilstošiem resursiem, lai veiktu šo datu analīzi;

45.prasa uzlabot pārredzamību un datu analīzes spēju un racionalizēt datu kopīgošanas mehānismus starp valstu un ES iestādēm — ievērojot datu aizsardzības noteikumus —, lai atbalstītu plašāku riska uzraudzības satvaru un sistēmas mēroga spriedzes testēšanas spēju, tostarp attiecībā uz kiberdrošību, enerģijas padeves pārtraukumiem un nodrošinājuma satvaru; atzīmē, ka dažu valstu iestādes jau ir paziņojušas par nodomu veikt spriedzes testu attiecībā uz banku darbības nozares un NBFS savstarpējo saikni;

46.prasa pastiprināt sadarbību ar starptautiskām finanšu institūcijām, to skaitā SVF, Bāzeles Banku uzraudzības komiteju, Starptautisko norēķinu banku un FSP, lai novērstu pārrobežu stabilitātes apdraudējuma risku;

47.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.