P10_TA(2026)0007Mehdi Kessaci slepkavība: steidzami nepieciešama vērienīga Eiropas rīcība cīņā pret narkotiku nelegālu tirdzniecībuEiropas Parlamenta 2026. gada 20. janvāra rezolūcija par Mehdi Kessaci slepkavību: steidzami nepieciešama vērienīga Eiropas rīcība cīņā pret narkotiku nelegālu tirdzniecību (2025/3020(RSP))Eiropas Parlaments,

–ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši to noteikumus par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu,

–ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās pantus par cilvēka cieņu, tiesībām uz dzīvību, vārda brīvību, cietušo tiesībām un personas datu aizsardzību,

–ņemot vērā Eiropas Savienības Narkomānijas apkarošanas stratēģijas un to jaunāko redakciju, kas publicēta kopā ar ES Narkotiku tirdzniecības apkarošanas rīcības plānu 2026.–2030. gadam,

–ņemot vērā darbu, ko veic 1997. gadā Padomē izveidotā Narkotiku jautājumu horizontālā darba grupa (HDG), lai koordinētu ES rīcību narkotiku apkarošanas jomā,

–ņemot vērā Eiropas Savienības Narkotiku aģentūras izstrādātos ziņojumus un analītiskos pētījumus, tostarp jo īpaši Eiropas 2025. gada ziņojumu par narkotikām,

–ņemot vērā cīņai pret narkotikām izveidoto Eiropas koalīciju, kurā apvienojušās vairāk nekā 40 valstis un kuras mērķis ir stiprināt starptautisko sadarbību narkotiku tirdzniecības apkarošanā,

–ņemot vērā Eiropas Padomes darba grupas (“Pompidū grupa”) veikumu narkotiku apkarošanas un novēršanas politikā,

–ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1988. gada Konvenciju pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti un Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja darbu,

–ņemot vērā 2000. gadā Palermo parakstīto ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās protokolus, kā arī ANO Pretkorupcijas konvenciju,

–ņemot vērā dažādos pasākumus, ko veikušas Eiropas un starptautiska līmeņa struktūras, lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un organizētās noziedzības finansēšanu,

–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2012/29/oj.,

–ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 1989. gada 20. novembrī pieņemto Bērnu tiesību konvenciju,

–ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. jūnija rezolūciju par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu OV C 65, 19.2.2016., 16. lpp.,

–ņemot vērā Eiropas institūciju, jo īpaši EUDA, Eiropola un Eurojust, iesaistīšanos cīņā pret narkotiku nelikumīgu tirdzniecību,

–ņemot vērā 2024. gadā pieņemto ES tiesību aktu paketi attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanu, tostarp jo īpaši Regulu (ES) 2024/1624 OV L, 2024/1624, 19.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1624/oj., Direktīvu (ES) 2024/1640 OV L, 2024/1640, 19.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/1640/oj. un Iestādes nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai (AMLA) izveidi,

–ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija Direktīvu (ES) 2024/1712, ar ko groza Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību OV L, 2024/1712, 24.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/1712/oj..

–ņemot vērā darbu, ko veic Pilsoniskās sabiedrības forums narkotiku jautājumos un tā jaunatnes flangs,

–ņemot vērā īpaši kritisko situāciju attālākajos reģionos,

–ņemot vērā narkotiku apkarošanas aktīvista Amine Kessaci publicēto darbu “Marseille, essuie tes larmes” (“Marseļa, noslauki asaras”) un publiski paustos aicinājumus sabiedrībai celties kājās un vērsties pret narkotiku tirdzniecību,

–ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. punktu,

A.tā kā 2025. gada 13. novembrī Marseļā gaišā dienas laikā ielas vidū tika nogalināts 20 gadus vecais Francijas valstspiederīgais Mehdi Kessaci, kurš policijai iepriekš bija zināms tikai kā persona, kas pieteikusies miera uzturētāju rindās, šī slepkavība bija saistīta ar narkotiku tirdzniecības kontekstā notiekošām vardarbības epizodēm un liecina par noziedzīgo tīklu arvien lielāko brutalitāti un tiešajām sekām, ko šāda vardarbība rada ģimenēm un vietējām kopienām;

B.tā kā nogalinātā Mehdi Kessaci brālis ir Amine Kessaci — narkotiku tirdzniecības apkarošanas aktīvists, autors un personība, kas pazīstama ar saviem centieniem mobilizēt sabiedrību cīņai pret organizēto noziedzību; tā kā Mehdi Kessaci noteikti tika nogalināts tieši šo ģimenes saišu dēļ; tā kā šī slepkavība ir tiešs uzbrukums vārda brīvībai un pastāv aizdomas, ka tā ir iebiedēšanas metode, kas atgādina organizētu mafijas tīklu darbību; tā kā šis noziegums izsauca valsts mēroga protestus, 10 000 iedzīvotājiem visā valstī pulcējoties, lai atbalstītu Amine Kessaci un viņa ģimeni un lai aizstāvētu demokrātiju, vārda brīvību un tiesiskumu, vēršoties pret narkotiku tirdzniecību;

C.tā kā šī slepkavība iekļaujas virknē ar narkotikām saistītas vardarbības gadījumiem Marseļā, kur 2024. gadā tika nogalināti 24 cilvēki un 2023. gadā — 49, un upuru vidū arvien vairāk figurē nepilngadīgi jaunieši un nevainīgas personas; tā kā šo postu pieredz daudzas Eiropas pilsētas un tas apdraud sociālo kohēziju, sabiedrības veselību un drošību, kā arī tiesiskumu; tā kā īpaši kritiska situācija valda tālākajos reģionos — 2025. gadā vien Gvadelupā un Martinikā tika reģistrēti teju 90 ar narkotiku tirdzniecību saistīti slepkavību gadījumi;

D.tā kā narkotiku tirdzniecība ir viens no nopietnākajiem draudiem ES iekšējai drošībai, jo veicina organizēto noziedzību, vardarbību un korupciju, un tā kā saskaņā ar Eiropola datiem gandrīz 50 % no Eiropas visbīstamākajiem noziedzīgajiem tīkliem ir iesaistīti narkotiku tirdzniecībā un vairāk nekā trešdaļa darbojas tikai un vienīgi šajā jomā;

E.tā kā pēdējos gados Eiropā ir pastiprinājusies ar narkotiku tirdzniecību saistīta vardarbība, organizētās noziedzības grupējumiem arvien vairāk izmantojot šaujamieročus, un tā kā vidēji 28 % šaujamieroču konfiskācijas gadījumu Eiropā ir saistīti ar narkotiku tirdzniecību, kas liecina par to, ka pastāv tieša saikne starp narkotiku tirdzniecību un nopietniem draudiem sabiedrības drošībai;

F.tā kā narkotiku ražošana, nelikumīga tirdzniecība un patēriņš Eiropas Savienībā strauji pieaug, sasniedzot vēl nepieredzētus apmērus; tā kā saskaņā ar EUDA datiem 2023. gadā Eiropas Savienībā tika konfiscētas 752 tonnas marihuānas un 419 tonnas kokaīna un 2,7 miljoni jauniešu un pieaugušo vecumā no 15 līdz 34 gadiem bija norādījuši, ka iepriekšējā gada laikā lietojuši šīs vielas; tā kā ES teritorijā ik gadu tiek likvidētas gandrīz 500 sintētisko narkotiku laboratorijas un ar narkotikām saistīto nāves gadījumu skaits 2023. gadā sasniedza gandrīz 7500; tā kā šīs norises liecina par plaši izplatītu parādību, kas skar visas teritorijas, paaudzes un sociālās grupas;

G.tā kā Eiropas ostas ir nozīmīgi nelegālo narkotiku ievešanas stratēģiskie punkti, jo aptuveni 70 % no muitā konfiscētajām narkotikām tiek konfiscētas tieši ostu infrastruktūrā, un tā kā noziedzīgie tīkli izmanto šo platformu loģistikas un cilvēkresursu vājās vietas;

H.tā kā narkotiku tirdzniecības tīkli mērķtiecīgi vēršas pie zivsaimniecības nozarē un ostās nodarbinātām personām, piemēram, zvejniekiem un ostu strādniekiem, lai viņu profesionālās darbības specifiku izmantotu narkotiku ievešanai Eiropas Savienībā;

I.tā kā ievērojamais narkotiku lietošanas pieaugums tiešā veidā ietekmē narkotiku tirdzniecību, nodrošinot milzīgu peļņu tirgotājiem, kas tādējādi iegūst finansiālu varenību, kuru var likt lietā, lai apdraudētu demokrātiju; tā kā Francijas Valsts kampaņu kontu un politiskā finansējuma komisija ir nākusi klajā ar brīdinājumu par narkotiku tirdzniecības tīklu ietekmi uz gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām;

J.tā kā narkotiku tirdzniecība pieder pie ienesīgākajām organizētās noziedzības darbībām, kas pasaules mērogā veido aptuveni vienu piektdaļu no visiem noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, un tā kā Eiropas Savienībā patlaban vēl nepieredzētos apmēros palielinās nelikumīgu narkotiku, tostarp no Dienvidamerikas ievesta kokaīna, pieejamība;

K.tā kā narkotiku tirdzniecības tīkli var mēģināt izdarīt spiedienu vai panākt nesamērīgu ietekmi uz vietēji ievēlētajiem tautas pārstāvjiem un vēlētājiem, jo īpaši pašvaldību līmenī, tādējādi apdraudot demokrātisko procesu integritāti;

L.tā kā narkotiku tirgotāju iemantotā finansiālā varenība apdraud demokrātiju, notiekot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai, korupcijai, iefiltrējoties likumīgajā ekonomikā un paverot noziedzīgajiem tīkliem iespējas iegūt un paplašināt teritoriālo tvērumu, tostarp arī Eiropas Savienībā;

M.tā kā cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nodokļu oāzēm un noziedzīgu organizāciju iefiltrēšanos likumīgajā ekonomikā ir galvenais līdzeklis, kā noturīgi vājināt narkotiku tirdzniecības tīklus;

N.tā kā Eiropas demokrātijas vairogs uzsver, ka organizētā noziedzība un korupcija ir tiešs drauds tiesiskumam un mūsu demokrātiskajām iestādēm;

O.tā kā vervēšanai, koordinācijai un vardarbīgai rīcībai arvien vairāk tiek izmantoti digitālie rīki un sociālie tīkli, jo īpaši apdraudot nepilngadīgus jauniešus, un tādēļ ir vajadzīga koordinēta Eiropas reakcija, kurā tiek ievērotas pamattiesības;

P.tā kā noziedzīgās organizācijas un to darbības prakse attīstās, jo īpaši digitalizējot savas stratēģijas un tādēļ Eiropas Savienībai, reaģējot uz šo postošo problēmu, ir jāattīsta izmeklēšanas, tiesu un sociālās struktūras;

Q.tā kā Eiropā arvien vairāk apritē parādās jaunas psihoaktīvās vielas (JPV), tostarp sintētiskie kanabinoīdi, katinoni un spēcīgas iedarbības sintētiskie opioīdi, kas bieži vien tiek ražoti vai izplatīti Eiropas Savienībā un zināmā mērā paliek ārpus starptautiskās un valstu kontroles; tā kā šo vielu spēcīgā iedarbība un tas, ka efekta panākšanai vajadzīgas pavisam nelielas devas, apvienojumā ar iespēju nedaudz izmainīt ķīmisko struktūru, lai tādējādi apietu tiesību aktu prasības, paver strauji augošu un no nelegālo tirgotāju peļņas viedokļa ļoti ienesīgu tirgu, vienlaikus pakļaujot ievērojamam riskam sabiedrības veselību un drošību; tā kā, lai novērstu jaunu psihoaktīvo vielu radītā apdraudējuma augošo ietekmi, ir nepieciešamas spēcīgas agrīnās brīdināšanas sistēmas, uzlabotas atklāšanas spējas un koordinēta reakcija ES līmenī;

R.tā kā bieži vien konteksts, kurā norisinās narkotiku tirdzniecības tīklu attīstība un stabila nostiprināšanās, ir pastāvīga sociālā un teritoriālā nevienlīdzība, nepietiekamas nodarbinātības iespējas, nepietiekama piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem un izglītības iespējām, kā arī institucionālas pamestības sajūta, jo īpaši nelabvēlīgākā situācijā esošos pilsētu rajonos, un tā kā šī neaizsargātība rada labvēlīgu augsni noziedzīgajai ekonomikai un strukturāliem faktoriem, kurus narkotiku tirdzniecības tīkli izmanto, lai vervētu neaizsargātu “darbaspēku”, bieži vien no jauniešu vidus;

S.tā kā Eiropas Savienības kohēzijas politika ar saviem finanšu instrumentiem laika gaitā ir palīdzējusi samazināt teritoriālās atšķirības, stiprināt sociālo kohēziju un atbalstīt strukturālos ieguldījumus sarežģītā situācijā esošās pilsētu teritorijās un tā kā Eiropas Komisijas iecerētajām pamatnostādnēm attiecībā uz 2028.–2034. gada daudzgadu finanšu shēmu, kā arī jaunās ES pilsētu programmas īstenošanai būs izšķirīga ietekme uz ES spēju ilgtspējīgi novērst nelikumīgas tirdzniecības iesakņošanos šajās teritorijās;

T.tā kā noziedzīgo tīklu ieņēmumus veicina korupcija un minētie ieņēmumi šādu korupciju var palielināt, un tā kā noziedzīgo tīklu finansiālā varenība ļauj tiem gan sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem, gan sēt bailes arvien plašākās apkaimēs, zināmā mērā radot “anestēzijas efektu” vietējās kopienās, kas arvien mazāk spēj pretoties narkotiku tirdzniecības postam; tā kā Mehdi Kessaci slepkavība ir daļa no šādām iebiedēšanas stratēģijām; tā kā brīdinājumi par narkotiku tirdzniecības ietekmi uz vēlēšanām uzskatāmi liecina par to, ka narkotiku tirdzniecība apdraud pamattiesības, demokrātiju un tiesiskumu;

U.tā kā upuru ģimenēm un jo īpaši noziedzīgo tīklu nogalināto vai savervēto personu mātēm un radiniekiem bieži vien ir būtiska nozīme preventīvajās darbībās, informētības palielināšanā un narkotiku tirdzniecības riskam pakļauto jauniešu atbalstīšanā; tā kā narkotiku tirdzniecības upuru ģimenes tomēr nav iesaistītas Eiropas un valsts mēroga narkotiku apkarošanas politikas izstrādē vai Pilsoniskās sabiedrības forumā narkotiku jautājumā;

V.tā kā iepriekšējās stratēģijās ir uzsvērta nepieciešamība labāk līdzsvarot represīvus atbildes pasākumus ar profilakses, riska mazināšanas un sociālā taisnīguma politiku;

W.tā kā ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas galvenie stūrakmeņi ir sabiedrības veselība, profilakse, tiesu iestāžu un policijas sadarbība, kā arī sadarbību ar trešām valstīm, un būtu lietderīgi to papildināt ar to teritoriju un kopienu sociālās noturības stiprināšanu, kuras iesaistītas cīņā pret narkotiku tirdzniecību;

X.tā kā narkotiku tirdzniecības izvēršana ir Eiropas mēroga parādība un uz to ir jāreaģē vienoti un stingri; tā kā Eiropas iestādēm ir jāpierāda, ka tās spēj mobilizēties, lai nepieļautu, ka tiek zaudētas vēl citas dzīvības;

1.visstingrākajā veidā nosoda Mehdi Kessaci noslepkavošanu; pauž dziļu solidaritāti un līdzjūtību viņa vecākiem un ģimenei, tuviniekiem un ar viņu starpniecību — visiem tiešajiem un netiešajiem narkotiku tirdzniecības upuriem Eiropā un visā pasaulē;

2.atzinīgi vērtē Amine Kessaci, asociācijas “Conscience” un visu aktīvistu apņēmīgo cīņu pret narkotiku tirdzniecību, bieži vien pakļaujot draudiem savu drošību; cildina Amine Kessaci drosmi, kurš, neraugoties uz saņemtajiem draudiem, joprojām turpina stingri vērsties pret narkotiku tirdzniecību; atzīst, ka Mehdi Kessaci slepkavība ir tiešs uzbrukums vārda un jaunrades brīvībai un tiesiskumam;

3.atgādina, ka vietējā līmenī darbojošās apvienības veicina jauniešu aizsardzību, sociālo kohēziju un demokrātisko vitalitāti un bieži vien tās ir nepietiekami atzītas vai saņem nepietiekamu atbalstu vai aizsardzību;

4.uzsver, ka cīņa pret narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību ir būtisks izaicinājums visai Eiropas Savienībai gan drošības un sabiedrības veselības, gan sociālā taisnīguma un tiesiskuma ievērošanas ziņā;

5.atzinīgi vērtē jaunās ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas un ar to saistītā rīcības plāna pieņemšanu un atkārtoti pauž atbalstu līdzsvarotai pieejai, kuras pamatā ir pieprasījuma samazināšana, tiesu iestāžu un policijas sadarbība, sadarbība ar trešām valstīm un preventīvas darbības, tostarp tiešsaistē; atgādina, ka līdzšinējie plāni nav bijuši pietiekami, lai mazinātu narkotiku tirdzniecības radīto postu, taču atbildība par šīs problēmas risināšanu ir jāuzņemas visiem;

6.atgādina, ka jaunajā narkotiku apkarošanas stratēģijā dalībvalstis tiek aicinātas saskaņā ar Direktīvu 2006/126/EK par vadītāju apliecībām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/126/EK (2006. gada 20. decembris) par vadītāju apliecībām (OV L 403, 30.12.2006., 18. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2006/126/oj). ieviest nulles tolerances politiku attiecībā uz transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vielu ietekmē un pilnībā izmantot šo noteikumu izpildes panākšanai pieejamos pārrobežu instrumentus;

7.pilnībā atbalsta ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas sabiedrības veselības un profilakses pīlāru, tostarp agrīnus preventīvus pasākumus, riska mazināšanu, terapijas pieejamību, atkarību ārstēšanu un sociālo reintegrāciju; norāda, ka narkotikas arvien vairāk ietekmē visu sabiedrību, padarot to atkarīgu, un aicina plaši mobilizēties, lai nodrošinātu Eiropas iedzīvotāju garīgo veselību;

8.atbalsta Komisijas priekšlikumu stiprināt drošību cīņā pret narkotiku tirdzniecību, tostarp ieceri līdz 2026. gadam izvērtēt spēkā esošo pamatlēmumu par narkotiku tirdzniecību un modernizēt noteikumus attiecībā uz organizēto noziedzību; atbalsta tādus būtiski nozīmīgus pasākumus kā publiskā un privātā sektora sadarbības stiprināšana, lai uzlabotu narkotiku kontrabandas atklāšanu pasta pakalpojumos un paku sūtījumos, kā arī jaunas Eiropas ostu stratēģijas izstrādi, kuras mērķis ir palielināt ostu un piegādes ķēžu drošību un noturību pret narkotiku tirdzniecību;

9.atzinīgi vērtē tiesībaizsardzības, bruņoto spēku, muitas dienestu un tiesnešu apņēmīgo iesaistīšanos cīņā pret narkotiku tirdzniecību visā Eiropas Savienībā; atzīst to būtisko ieguldījumu sabiedrības drošības aizsardzībā un aicina samērīgi un pienācīgi palielināt policijai un tiesu iestādēm pieejamos resursus, lai reaģētu uz šo pārrobežu mēroga draudu pieaugumu;

10.aicina pastiprināt ārējo robežu kontrolei atvēlētos cilvēkresursus un materiālos un tehnoloģiskos resursus cīņā pret ieroču kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un narkotiku tirdzniecību un ciešā koordinācijā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, Eiropolu, Eurojust un EUDA pastiprināt kopīgas pārrobežu tiesībaizsardzības operācijas, jo īpaši “karstajos” punktos, kā Marseļā, Havrā, Antverpenē, Roterdamā un Hamburgā, lai likvidētu noziedzīgos tīklus, kas visā Eiropā nodarbojas ar apšaudēm, slepkavošanu un iebiedēšanu;

11.uzsver, ka ir jāstiprina sadarbība un informācijas apmaiņa starp muitas, tiesībaizsardzības, tiesu un administratīvajām iestādēm, un aicina Komisiju nodrošināt nepieciešamo satvaru šo centienu atbalstam, vienlaikus aizsargājot pamattiesības un privātumu;

12.atgādina, ka cīņā pret organizēto noziedzību ir jāvēršas pret narkotiku tirdzniecības ekonomiskajām un finanšu struktūrām, tostarp stiprinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas shēmas un cīņu pret nodokļu oāzēm; aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis pilnībā un efektīvi izmantot jauno Direktīvu (ES) 2024/1260 par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju OV L, 2024/1260, 2.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/1260/oj un ieviest nepieciešamos pasākumus, lai konfiscēto īpašumu varētu piešķirt sociāliem mērķiem, tostarp uzticot konfiscēto īpašumu vietējām organizācijām, kas cīnās pret narkotiku tirdzniecības teritoriālo ietekmi, kā tas ir Itālijā, kā arī iestādēm, kas visvairāk pakļautas ar narkotikām saistītai vardarbībai, vai tiesu un muitas izmeklēšanas dienestiem; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt to pasākumu, kas saistīti ar konfiscētā īpašuma izmantošanu sabiedrības interesēs vai sociāliem mērķiem, iekļaušanu nacionālajās aktīvu atgūšanas stratēģijās;

13.uzsver, ka ir svarīgi ES ārējās attiecībās un nolīgumos ar trešām valstīm, kuras skar narkotiku tirdzniecības maršruti, iekļaut tiesiskās sadarbības un pārredzamības prasības; uzsver, ka ar dažām no šīm valstīm sadarbība ir auglīga, savukārt citas atsakās pilnībā sadarboties ar Eiropas iestādēm;

14.atzinīgi vērtē sekmīgi noslēgtos nolīgumus starp Eurojust, Eiropolu un Armēniju, Bosniju un Hercegovinu un Libānu;

15.uzsver, ka ir svarīgi rūpīgi aplūkot noziedzīgo organizāciju izmantotās metodes un to straujo attīstību, lai izstrādātu vispiemērotākās tiesvedības procedūras; jo īpaši aicina ieviest vienotu pieeju organizētās noziedzības apkarošanai, apsvērt iespēju iedibināt statusu aizdomās turēto personu sadarbībai ar tiesībsargājošām iestādēm, aizsargāt noziedzīgajos tīklos ievilinātas nepilngadīgas personas un cīņu pret narkotiku tirdzniecību saistīt ar noteikumiem, kas attiecas uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un korupciju, izspiešanu, cilvēku tirdzniecību, noziegumiem pret vidi un ieroču tirdzniecību; aicina izpētīt iespēju palielināt Eiropas Prokuratūras lomu cīņā pret organizēto noziedzību;

16.apņemas nodrošināt, lai Parlaments vēl ciešāk un rūpīgāk novērotu narkotiku tirdzniecību un cīņu pret organizēto pārrobežu noziedzību, kas saistīta ar narkotikām;

17.prasa stiprināt vietējiem kārtības sargiem, kā arī specializētajiem kārtības sargiem, specializētām narkotiku tirdzniecības apkarošanas tiesām, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesām, atvēlētos cilvēkresursus;

18.mudina ES struktūras, valstu iestādes un dalībvalstis sadarboties policijas, tiesu un administratīvajos jautājumos;

19.aicina iekļaut cīņu pret narkotiku tirdzniecību kā vienu no stūrakmeņiem Eiropas ostu stratēģijā un Ostu aliansē, aptverot gan jūras, gan upju ostas, un ieviest pasākumus ostu darbinieku apmācībai, profilaksei un aizsardzībai; aicina sniegt atbalstu un konsultācijas ostu strādniekiem un zvejniekiem, kuri saskaras ar spiedienu, draudiem un šantāžas mēģinājumiem no narkotiku tirdzniecības tīklu puses; uzsver, ka ir svarīgi apmainīties ar izlūkdatiem par narkotiku, prekursoru un ķīmisko vielu konfiskācijām, kā arī izmantot uz stratēģisko infrastruktūru vērstas uzraudzības tehnoloģijas;

20.aicina noteikt narkotiku tirdzniecības apkarošanu par ES Muitas dienesta prioritāti un aprīkot muitas dienestus ar tādiem pašiem instrumentiem, kādus izmanto ostu darbinieki;

21.uzsver, ka topošajām Eiropas iniciatīvām, piemēram, Eiropas Ostu aliansei, kā arī Eiropola, Eurojust un Eiropas Prokuratūras reformām būtu jāpalīdz stiprināt Eiropas ostu integritāti, pārredzamību un noturību, tostarp uzlabojot priekšplāna speciālistu un darbinieku aizsardzību pret iebiedēšanas un korupcijas riskiem;

22.uzsver profilakses būtisko lomu, tostarp sociālajos medijos un digitālajās platformās, un aicina efektīvi īstenot spēkā esošos ES noteikumus, jo īpaši Digitālo pakalpojumu aktu, lai novērstu vervēšanu tiešsaistē, kūdīšanu uz vardarbību un noziedzīgu darbību organizēšanu, un izvērtēt to pilnveides nepieciešamību; aicina dalībvalstis iekļaut savā profilakses politikā skaidru komunikāciju, kas liktu patērētājiem saprast, ka viņi atbalsta destruktīvu noziedzīgo tīklu pastrādāto vardarbību;

23.uzsver, ka saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu un Eiropas Parlamenta rezolūciju par nepilngadīgo aizsardzību tiešsaistē (2025/2060(INI)) narkotiku apkarošanas politikā ir pilnībā jāiestrādā nepilngadīgo aizsardzība pret vervēšanu noziedzīgos tīklos, jo īpaši sadarbojoties ar digitālajām platformām, īstenojot mērķtiecīgus profilakses pasākumus un savlaicīgu atklāšanu;

24.uzsver, ka papildus pieejai, kas vērsta uz drošību un tiesībaizsardzību, izšķirīga nozīme ir strukturālām darbībām attiecībā uz sociālajiem, ekonomiskajiem un teritoriālajiem faktoriem, kuri veicina šo noziedzīgo darbību ilgtspējīgu nostiprināšanos, jo īpaši tajās pilsētu apkaimēs, kurās valda nelabvēlīga situācija; šajā sakarībā uzsver, ka būtiska nozīme ir ES budžeta instrumentiem, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Kohēzijas fondam un Eiropas Sociālajam fondam Plus (ESF+), jo tie atbalsta ilgtermiņa investīcijas nodarbinātības pieejamībā, pilsētu atjaunošanā, vietējos sabiedriskajos pakalpojumos, izglītībā, profilaksē un sociālajā kohēzijā, tādējādi palīdzot stiprināt attiecīgo teritoriju noturību pret nelikumīgu saimniecisko darbību un kopienu spēju pretoties noziedzīgu organizāciju ietekmei;

25.tomēr pauž nopietnas bažas par Komisijas nostādnēm attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu 2028.–2034. gadam, jo īpaši raizējoties par riskiem, kas saistīti ar kohēzijas politikas pastiprinātu renacionalizāciju, kohēzijas fondu apvienošanu ar citiem instrumentiem, kā arī finansējuma koncentrēšanu tikai uz mazāk attīstītiem reģioniem; brīdina, ka šīs norises varētu radīt nelabvēlīgu konkurenci starp prioritātēm un teritorijām, tādējādi mazinot iespēju veikt nepieciešamās investīcijas problemātiskās pilsētu teritorijās vidēji attīstītos vai vairāk attīstītos reģionos, lai gan attiecīgajās pilsētu apkaimēs bieži vien vērojama akūta sociālā neaizsargātība un ļoti auglīga augsne narkotiku tirdzniecībai;

26.uzsver, ka Komisijas nesen pieņemtā pilsētām veltītā jaunā ES programma dos konkrētus rezultātus tikai tad, ja tā nākotnē tiks pilnībā integrēta valstu un reģionālajās partnerības programmās; šajā sakarībā aicina paredzēt minētajos plānos konkrētus un identificējamus pasākumus un atvēlot tiem pietiekamus resursus, lai veiktu publiskas investīcijas nelabvēlīgā situācijā esošos pilsētu rajonos, tādējādi tiecoties ilgstošā laika periodā nepieļaut šo apkaimju marginalizāciju un novērst noziedzīgo tīklu ieperināšanos tajos; uzsver, ka ir jānodrošina teritoriālajiem apstākļiem pielāgota, integrēta un iekļaujoša pieeja kohēzijai, jo tas nepieciešams, lai nevienu teritoriju neatstātu novārtā un lai Eiropas Savienībā ilgtspējīgā veidā stiprinātu drošību, sociālo taisnīgumu un kohēziju;

27.atgādina, ka Itālijas mafijas apkarošanas stratēģijas panākumu pamatā lielā mērā bija pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana; tādēļ aicina cīņā pret organizēto noziedzību un narkotiku tirdzniecību pilnībā integrēt pilsonisko sabiedrību un jo īpaši vietējās apvienības;

28.uzsver, ka, atzīstot upuru ģimeņu būtisko lomu profilaksē un riskam pakļauto personu atbalstīšanā, šo ģimeņu pieredzei un viedoklim ir jābūt centrālam aspektam Eiropas narkotiku apkarošanas politikas izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā; tādēļ aicina pilnībā integrēt šīs ģimenes Eiropas Savienības un dalībvalstu turpmākajās darbībās cīņā pret narkotiku tirdzniecību;

29.aicina narkotiku apkarošanas stratēģijas pārvaldības struktūrās, iesaistītajās ieinteresēto personu komitejās un dalībvalstīs strukturēti integrēt upuru un attiecīgo ģimeņu pārstāvjus;

30.pauž atbalstu visiem vietējā mēroga rīcībspēkiem, tostarp tiesībaizsardzības darbiniekiem, apvienībām, pedagogiem, sociālajiem darbiniekiem un vietējām iestādēm; uzsver, cik svarīga nozīme ir tam, lai šīm iniciatīvām būtu pienācīgs ES finansiālais atbalsts, norādot, ka šajā kontekstā varētu likt lietā gan līdzekļus, kas atvēlēti sociālajām darbībām, gan priekšlikumā regulai, ar ko izveido ES atbalstu iekšējai drošībai laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam (COM(2025)0542), paredzētos līdzekļus;

31.aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt Eiropas līmeņa paraugprakses koordināciju cietušo un liecinieku aizsardzības jomā, ņemot vērā nestabilo sociālo un ekonomisko situāciju, kādā bieži vien atrodas attiecīgās ģimenes;

32.aicina dalībvalstis nodrošināt narkotiku tirdzniecības skartajām ģimenēm pārmitināšanu un piekļuvi nodarbinātībai, lai garantētu šiem cilvēkiem drošību, un aicina Komisiju iekļaut šo aspektu savā mājokļu plānā;

33.aicina dalībvalstis atbalstīt cilvēkus, kuri publiski vēršas pret organizēto noziedzību, kā to dara, piemēram, Amine Kessaci un Roberto Saviano, un padarīt šo atbalstu par tiesiskuma un vārda brīvības aizsardzības pīlāru;

34.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī attiecīgajām iestādēm un starptautiskajām organizācijām.