1.uzsver, ka Eiropas suverenitāte ir prasme veidot spējas un garantēt noturību un drošību, samazinot stratēģisko atkarību, novēršot atkarību no ārvalstu subjektiem un vienīgiem pakalpojumu sniedzējiem un aizsargājot kritiskās tehnoloģijas un infrastruktūru; aicina izstrādāt visaptverošu riska novērtēšanas sistēmu, lai uzraudzītu un novērstu atkarību visā digitālajā vērtības ķēdē; uzsver, ka šāds satvars būtu jāizmanto par pamatu tam, lai nodrošinātu ES sagatavotību un noturību, uzlabojot Eiropas rūpniecības politiku un palielinot vietējās pētniecības un izstrādes un ražošanas spējas stratēģisko tehnoloģiju jomā;

2.uzskata, ka tehnoloģiskā suverenitāte ir spēja izstrādāt, attīstīt un izvērst digitālās tehnoloģijas, kas vajadzīgas mūsu ekonomikas konkurētspējai, mūsu iedzīvotāju labklājībai un ES atvērtajai stratēģiskajai autonomijai globalizētā pasaulē; uzskata, ka tas nozīmē arī nodrošināt ES spēju pieņemt autonomus lēmumus, sadarboties ar uzticamām trešām valstīm un vienībām, dažādot un stiprināt piegādes ķēdes un sekmēt atvērtības un sadarbspējas koncepciju, lai nodrošinātu, ka Eiropa joprojām ir pievilcīgs investīciju centrs;

3.atzīst trešo valstu uzņēmumu pieaugošo ietekmes koncentrāciju, kas ierobežo Eiropas spēju ieviest inovāciju, konkurēt un saglabāt kontroli pār savu digitālo ekonomiku, sabiedrību un demokrātiju; pauž bažas par pārmērīgu atkarību no trešo valstu subjektiem tādās kritiskās jomās kā mākoņdatošanas infrastruktūra, pusvadītāji, mākslīgais intelekts un kiberdrošība, kurās tirgus koncentrācija un ārvalstu kontrole apdraud Eiropas konkurētspēju, demokrātisko noturību un drošību;

4.atkārtoti apstiprina, ka ES ir jāsaglabā suverenitāte savu tiesību aktu izpildē, jo īpaši digitālajā jomā; stingri nosoda ceļošanas aizliegumus, ko Amerikas Savienotās Valstis noteikušas pilsoniskās sabiedrības līderiem Imran Ahmed, Clare Melford, Anna-Lena von Hodenberg un Josephine Ballon, kuru darbs veicina drošāku digitālo vidi visiem un liek digitālajām platformām uzņemties atbildību, kā arī ceļošanas aizliegumu, ko Amerikas Savienotās Valstis noteikušas bijušajam ES komisāram Thierry Breton, kuram bija būtiska loma ES digitālo noteikumu izstrādē, un prasa šos aizliegumus atcelt; aicina Komisiju un dalībvalstis stingri reaģēt uz šiem bezprecedenta uzbrukumiem; norāda uz nesenajām izpildes darbībām, kas veiktas saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2065/oj). sakarā ar pārredzamības un riska mazināšanas pienākumu pārkāpumiem, piemēram, 120 miljonus EUR lielo naudas sodu platformai X; atgādina, ka ES digitālo tiesību aktu izpildes mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu ievērošanu un pamattiesību aizsardzību, nevis reglamentēt politiskos uzskatus; uzsver, ka jaunu funkciju, tostarp uz ģeneratīvo MI balstītu funkciju, ieviešana ļoti lielās tiešsaistes platformās ir jāpapildina ar atbilstošiem aizsardzības pasākumiem un riska mazināšanas pasākumiem, lai nodrošinātu ES tiesību aktu pilnīgu ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz nelikumīga vai manipulēta satura izplatīšanas novēršanu; nosoda atbalstu, ko sniedz dažas politiskās partijas, piemēram, AfD, Reconquête, Fidesz un Konfederacja, kas atkārto ārpus ES tapinātus naratīvus, kuri vājina ES digitālos tiesību aktus un demokrātiskās vērtības;

5.uzskata, ka ES iecerēm rūpniecības tehnoloģiju jomā būtu galvenokārt jākoncentrējas uz svarīgām nākotnes stratēģiskajām tehnoloģijām, piemēram, pusvadītāju vai kvantu tehnoloģijām, kas veicina ES atvērto stratēģisko autonomiju un ir būtiskas mūsu zaļās, digitālās un aizsardzības pārkārtošanās procesam;

6.atzīst ģeopolitiskajā vidē notiekošās pārmaiņas un no tām izrietošo tirgus pieprasījuma pēc Eiropas produktiem un pakalpojumiem rašanās iespēju; uzskata to par iespēju pozicionēt Eiropu kā pasaules līderi uzticamu un drošu digitālo risinājumu jomā;

7.uzsver, ka ir jāstiprina atbalstoša regulatīvā vide, kas veicina inovāciju, investīciju piesaisti un progresīvu tehnoloģiju izstrādi Eiropā, vienlaikus aizsargājot ES galalietotājus no eksteritorialitātes sekām;

8.atzīst vajadzību pēc visaptverošas Eiropas digitālās ekosistēmas rūpniecības politikas, kurā būtu integrētas visas attiecīgās politikas jomas, piemēram, piekļuve tirgum, standartizācija, pētniecība un izstrāde, investīcijas, tirdzniecība un starptautiskā sadarbība; aicina Komisiju izstrādāt šo visaptverošo politiku ar mērķi samazināt kaitīgu stratēģisko atkarību, stiprināt vietējās vērtības ķēdes un nodrošināt drošu, uzticamu un inovācijas virzītu digitālo ekosistēmu, kas atbilst Eiropas vērtībām;

9.atgādina, ka augsto tehnoloģiju produktu un digitālo pakalpojumu tirgi ir lielā mērā atkarīgi no ārējām piegādes ķēdēm, kas rada riskus suverenitātei un noturībai; uzsver, ka ir svarīgi palielināt rūpnieciskās spējas un tehnoloģiskās zināšanas jauno un revolucionāro tehnoloģiju jomā, lai atbalstītu ES atvērto stratēģisko autonomiju;

10.uzsver, ka Eiropas tehnoloģiskās suverenitātes stimulēšanai straujas tehnoloģiju attīstības laikmetā ir vajadzīga inovācijas un komercializācijas palielināšana, lai izveidotu nepieciešamās spējas; uzsver, ka Eiropai ir jāpārveidojas par globāli pievilcīgu un dinamisku uzņēmējdarbības vidi, samazinot birokrātiju, uzlabojot regulējuma paredzamību un rosinot uzņēmējdarbību un riska uzņemšanos;

11.atzīst, ka atvērtajai stratēģiskajai autonomijai un demokrātiskajai noturībai ir jābūt Komisijas darba kārtības pamatā un ka visaptverošā pieejā ir jāiekļauj iepirkums, finansējums un ilgtermiņa institucionālās sistēmas, lai izveidotu suverēnu digitālo infrastruktūru kritiski svarīgās jomās.

12.aicina Komisiju analizēt un izveidot visaptverošu sarakstu ar kritiskajām atkarībām digitālajā infrastruktūrā un tehnoloģijās, novērtējot vismaz uzglabāšanas pakalpojumus, identitātes pārbaudes un maksājumu sistēmas, komunikācijas platformas, kā arī programmatūru, protokolus un standartus, kas tos atbalsta, un ierosināt pasākumus, lai veicinātu tādu produktu un pakalpojumu piekļuvi tirgum, kuriem ir spēcīga pozitīva ietekme uz ES tehnoloģisko suverenitāti, noturību un ilgtspēju; šajā sakarā uzskata, ka jomās, kurās pastāv šāda kritiska atkarība, publiskajā iepirkumā varētu veicināt īpašu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju izmantošanu; uzskata, ka šādi kritēriji var palīdzēt stimulēt konkurenci un stiprināt Eiropas tehnoloģisko suverenitāti, pēc iespējas atvieglojot Eiropas digitālo produktu un pakalpojumu izvēli iepirkumā;

13.pauž stingru pārliecību, ka digitālā infrastruktūra ir mūsu ekonomikas mugurkauls un ka tāpēc ir jāizveido digitālās publiskās infrastruktūras (DPI) pamatslānis, kam jānodrošina suverenitāte un konkurencei draudzīga tirgus vide; konstatē, ka tirgus šo pamatslāni vairākās svarīgās jomās nav izveidojis, kā rezultātā ir izveidojušies monopoli un atkarība no ārvalstu subjektiem; uzsver, ka, lai novērstu šo trūkumu, ES būtu jāuzņemas vadošā loma spēcīgas bāzes radīšanā digitālās inovācijas jomā, izveidojot digitālo tehnoloģiju slāņus, kas sastāv no pusvadītājiem, savienojamības risinājumiem, mākoņdatošanas infrastruktūras, programmatūras, datiem un MI; uzskata, ka Eiropas DPI būtu jābalsta uz taisnīgiem un konkurenciāliem ekonomikas modeļiem, kā arī jāizmanto pārvaldības modeļi, kuros centralizētu kontroli neuztur ne privāti uzņēmumi, ne valdības; uzskata, ka tai būtu jābalstās uz kopīgiem un atvērtiem standartiem, tajā būtu jāietver sadarbspēja un savstarpējā savienojamība, lai novērstu lietotāju piesaisti un atkarību no viena pārdevēja, un jāveicina inovācija, atvieglojot jaunpienācēju ienākšanu tirgū, un ka tai būtu arī pēc noklusējuma jānodrošina privātums un drošība;

14.uzskata, ka DPI izvēršana būtu jākoncentrē jomās, kurās pastāv kritiska atkarība, kā norādīts Komisijas visaptverošajā sarakstā; aicina Komisiju sagatavot sīki izstrādātu un visaptverošu plānu Eiropas DPI izveidei, apzinot tehnoloģijas, kas ir vispiemērotākās Eiropas mēroga rīcībai, un mudina Komisiju un dalībvalstis veltīt pienācīgus resursus Eiropas DPI izvēršanai;

15.uzsver – lai nodrošinātu Eiropas pakalpojumu sniedzēju klātbūtni un konkurētspēju, kā arī konkurenciālu vidi tirgū, Eiropas DPI būtu jāveicina ar koordinētu rīcību ES līmenī; uzsver, ka šie mērķi netiks sasniegti tikai ar tiesību aktiem – tam būs nepieciešamas būtiskas publiskās investīcijas; atzīst, ka šā iemesla dēļ nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) būtu jāparedz papildu finansējums šim nolūkam, pievēršot uzmanību ES pievienotajai vērtībai un nodrošinot finansējumu Eiropas DPI pamatslānim;

16.atzīst, ka nākamajā DFS Eiropas Savienībai ir jāpalielina tehnoloģiskās suverenitātes panākšanai paredzētais finansējums; uzsver, ka tam jāietver arī īpaša sadaļa Komisijas visaptverošajā sarakstā apzināto DPI slāņu izstrādei un ieviešanai, kā arī papildu līdzekļi konkurencei draudzīgas tirgus vides nodrošināšanai citās digitālajās jomās;

17.uzskata, ka nākamās DFS finansējumā par prioritāti būtu jānosaka aktīva spēju veidošana galvenajās aparatūras, programmatūras un pakalpojumu jomās, tostarp augstas veiktspējas datošanā, kvantu datošanā, šifrēšanā un komunikācijā, savienojamībā, mākoņdatošanā, datos, tīmekļa un MI ekosistēmās un digitālajās bibliotēkās;

18.uzskata, ka Eiropas DPI pamatā vajadzētu būt ES vērtībām un ka tai arī turpmāk jābūt atvērtai līdzīgi domājošiem partneriem ārpus ES; aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt ANO Attīstības programmas satvarā iesākto darbu DPI jomā un nodrošināt šim procesam lielāku impulsu;

19.atzīst, ka e-pārvaldes pakalpojumi ir būtisks veicinošais faktors efektīvu, drošu un piekļūstamu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, kuri būtu jāizstrādā tā, lai atvieglotu elektronisko identifikāciju, datu kopīgošanu starp publiskajām iestādēm un publiskā sektora maksājumus, nekropļojot tirgu un neapdraudot esošos privātā sektora risinājumus; uzsver, ka ES pieejai e-pārvaldes pakalpojumiem vajadzētu būt vērstai uz to, lai stiprinātu digitālo mijiedarbību starp pārvaldes iestādēm un iedzīvotājiem un starp pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem, vienlaikus nodrošinot uzticēšanos, sadarbspēju un pieejamību; tāpēc uzskata, ka drošai un netraucētai piekļuvei sabiedriskajiem pakalpojumiem ir vajadzīgs uzticams e-identifikācijas satvars, un atzinīgi vērtē paziņojumu par darījumdarbības maku, kura mērķis ir būtiski vienkāršot uzņēmumu un publisko iestāžu savstarpējo mijiedarbību;

20.aicina Komisiju turpināt attīstīt sabiedriskas nozīmes datu platformas, kas garantē drošu pārrobežu informācijas apmaiņu starp publiskā un privātā sektora dalībniekiem, jo īpaši izmantošanas gadījumos veselības aprūpes, pilsētplānošanas un vides uzraudzības jomā; turklāt aicina Komisiju veicināt sadarbspēju starp sabiedrības interesēm un nozaru datu platformām, nodrošinot netraucētu datu plūsmu un vienlaikus līdz minimumam samazinot administratīvo slogu; norāda, ka to varētu panākt, izmantojot esošus tirgus virzītus risinājumus, kas veicina inovāciju un ļauj saglabāt uzticēšanos un uzturēt privātuma un drošības standartus;

21.atzīst, ka saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu Eiropas pilsoņiem ir tiesības kontrolēt savus personas datus un ka ES teritorijā ģenerētie dati ir jāapstrādā saskaņā ar ES tiesību aktiem; uzsver, ka būtisks faktors uzticēšanās veidošanā digitālajai ekonomikai ir privātuma un personas datu aizsardzība, kas ļauj Eiropas patērētājiem droši mijiedarboties šajā ekonomikas sektorā neatkarīgi no tā, kur viņu dati tiek apstrādāti; uzsver, ka Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), ir jāspēj likumīgi, ētiski un droši izmantot datus, lai veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju;

22.uzsver, ka digitālā infrastruktūra ir Eiropas ekonomikas un sabiedrības pamats un ka tās nozīme turpinās pieaugt; aicina Komisiju no tās prasītajā kritisko atkarību sarakstā iekļaut digitālās infrastruktūras sastāva visaptverošu novērtējumu, lai pienācīgi analizētu pastāvošo situāciju, novērtētu riskus un koordinētu rīcību;

23.uzskata – lai stiprinātu digitālo infrastruktūru, ES līmenī ir jāīsteno spēju veidošanas iniciatīvas kritiski svarīgās jomās; uzskata, ka šajās iniciatīvās uzmanība jāpievērš tādu publiskās infrastruktūras fundamentālo komponentu attīstīšanai kā MI gigarūpnīcas un Eiropas tīmekļa indeksēšanas modelis; uzskata, ka šie fundamentālie komponenti dos uzņēmumiem spēku, kas tiem nepieciešams sava uzņēmējdarbības modeļa attīstīšanai un tehnoloģiskās suverenitātes stimulēšanai; norāda uz tādiem ES radītiem digitālajiem risinājumiem kā ES digitālā identitāte, kas ES digitālajai ekonomikai var nodrošināt novatorisku infrastruktūru;

24.atzīst kritiskās digitālās infrastruktūras stratēģisko nozīmi un nepieciešamību stiprināt tās drošību un noturību; apzinās, ka kritiskā digitālā infrastruktūra cita starpā ietver kabeļus (zemes un zemūdens), mobilo sakaru tīkla torņus, satelītsakaru sistēmas, radiofrekvenču spektru, radioiekārtas, mākoņserverus, kuros glabā sensitīvu informāciju, un datu centrus, kuri apstrādā sensitīvu informāciju, kā arī noteiktus programmatūras elementus, kas ietver drošības programmatūru, kura aizsargā kritiski svarīgus tīklus un datu centrus;

25.uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka šī infrastruktūra ir ES jurisdikcijā, kas nozīmē, ka tā pilnībā atbilst ES tiesību aktiem; uzsver privātuma un integrētas drošības nozīmi; tāpēc aicina Komisiju ieviest tiesību aktus, lai mazinātu riskus, ko rada augsta riska pārdevēji no trešām valstīm, tostarp riskus, ko rada ārvalstu kontrolēti energoresursu piegādātāji;

26.aicina Eiropas Komisiju, sagatavojot turpmākus tiesību aktu priekšlikumus un nākamo DFS, koncentrēt centienus uz vienotā tirgus padziļināšanu atbilstīgi Enrico Letta ziņojumā “Daudz vairāk nekā tirgus” un Mario Draghi ziņojumā “Eiropas konkurētspējas nākotne” paustajiem ieteikumiem, lai izmantotu digitālā vienotā tirgus potenciālu;

27.pieņem zināšanai šajos divos ziņojumos iekļautos ieteikumus par to, ka Savienībai ir vajadzīga paradigmas maiņa no savienojamības veicināšanas ES uz elektronisko sakaru un savienojamības vienotā tirgus izveidi; atbalsta vienkāršotu, saskaņotu un inovācijām labvēlīgu telesakaru regulējumu, kas nodrošina godīgu konkurenci un infrastruktūras pieejamību;

28.atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas Balto grāmatu “Kā apmierināt Eiropas digitālās infrastruktūras vajadzības?”, kurā aprakstīti trīs pīlāri: “3C tīkla” (savienota sadarbīgā skaitļošana) izveide, digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšana un droša un noturīga digitālā infrastruktūra Eiropai;

29.uzskata, ka Baltā grāmata un tai sekojošais apspriešanās process ir daļa no šajā sasaukumā plānoto likumdošanas iniciatīvu, tostarp digitālo tīklu akta, sagatavošanas; aicina Komisiju visā šajā procesā ieņemt holistiskāku skatījumu uz digitālo infrastruktūru un atzīt, ka digitālā infrastruktūra ietver ne tikai savienojamību, bet arī daudzus citus elementus; uzsver, ka ikviens jauns digitālās politikas pasākums ir jāpapildina ar ietekmes novērtējumu;

30.mudina Komisiju gaidāmā Digitālo tīklu akta un plašākās digitālās tiesību aktu paketes ietvaros vienkāršot un saskaņot telekomunikāciju noteikumus;

31.aicina Komisiju nākt klajā ar ES Mākoņdatošanas un MI attīstības aktu, lai stiprinātu Eiropas datu infrastruktūru un atbalstītu Eiropas mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējus; uzsver, ka šim aktam vajadzētu būt vērstam uz to, lai aktīvi izveidotu Eiropas mākoņdatošanas un MI vienoto tirgu;

32.atzīst, ka modernas digitālās infrastruktūras izvēršanai visā ES ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi, un apzinās, ka šā mērķa sasniegšanai ir būtisks gan publiskais, gan privātais finansējums; pauž bažas par pastāvīgo riska kapitāla un investīciju finansējuma trūkumu Eiropā, kas apdraud tehnoloģisko suverenitāti; aicina Komisiju būtiski paplašināt publisko un privāto investīciju instrumentus, tostarp riska kapitālu, stratēģiskās platformas un mērķtiecīgus finansēšanas instrumentus jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem kritiski svarīgo tehnoloģiju nozarēs; uzsver, ka ir svarīgi izmantot publisko iepirkumu, lai atbalstītu atvērtu un sadarbspējīgu digitālo risinājumu ieviešanu un izvēršanu, un nodrošināt, ka privātais kapitāls, konkurence un inovācija vidējā termiņā un ilgtermiņā kļūst par galvenajiem Eiropas digitālās pārveides virzītājspēkiem;

33.uzskata, ka ar gaidāmo Digitālo tīklu aktu ir jāatbalsta mērķis līdz 2030. gadam nodrošināt visiem ES patērētājiem augstas kvalitātes savienojamību, jo īpaši attālos un lauku apvidos, kā arī novērst administratīvos šķēršļus 5G, 6G un drošas un ātrdarbīgas platjoslas izvēršanai;

34.atzīst telekomunikāciju infrastruktūras pieaugošo konverģenci ar mākoņdatošanas un perifērdatošanas tehnoloģijām un saskata atvērtu radiopiekļuves tīklu potenciālu nodrošināt modernus tehnoloģiskos risinājumus, samazināt izmaksas un uzlabot savienojamības sadarbspēju; uzskata, ka savienojamības nākotne ir balstīta uz dažādu tehnoloģiju, piemēram, 5G/6G, bezvadu tīklu un satelīttehnoloģiju, papildināmību, jo netraucēta integrācija sniedz labumu gan uzņēmumiem, gan patērētājiem;

35.atzīst – tā kā mākoņdatošanas un perifērdatošanas pakalpojumi strauji mainās, savienojamības tīkli strauji pārtop par inovācijas platformām un kļūs aizvien atkarīgāki no mākoņdatošanas, MI, virtualizācijas un citām tehnoloģijām;

36.prasa izvirzīt vērienīgus mērķus bezvadu sakaru tīklu izstrādei un inovācijām, atzīstot vajadzību ievērot plašu pieeju, kurā iekļauta mākoņdatošana, MI, perifērdatošana un kvantiskā datošana; uzsver, ka elektronisko sakaru, jo īpaši vertikāli integrēto telesakaru, inovācijas ekosistēmai arī turpmāk vajadzētu būt tirgus virzītai, un uzstāj, ka turpmākie regulatīvie pasākumi jābalsta uz rūpīgu, zināšanās balstītu spēkā esošo noteikumu ietekmes novērtējumu;

37.atzīst, ka konkurence starp jebkāda lieluma operatoriem joprojām ir galvenais virzītājspēks investīciju piesaistīšanai savienojamības tīklos; aicina dalībvalstis nodrošināt pakāpenisku vara kabeļu tīklu aizstāšanu ar optiskās šķiedras vai 5G tehnoloģijām, jo īpaši tad, kad jāveic tīkla regulārā apkope vai atjauninājumi, tādējādi nodrošinot pārejas reālistisku īstenošanu un radot pakalpojumu sniedzējiem iespēju iepriekš ieplānot pārejas loģistikas un finanšu aspektus;

38.uzsver, ka visiem patērētājiem ES vajadzētu būt pieejamai pienācīgi kvalitatīvai, uzticamai un cenas ziņā pieejamai savienojamībai, tādējādi palīdzot palielināt pieprasījumu pēc savienojamības pakalpojumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis paplašināt un modernizēt digitālos tīklus, jo īpaši lauku apvidos, kā arī atbalstīt publiskā un privātā sektora investīcijas platjoslas un 5G un 6G izvēršanā, vienlaikus saglabājot kiberdrošības standartus un integrētas drošības principus;

39.ir pārliecināts, ka digitālā savienotības infrastruktūra, piemēram, optiskās šķiedras un 5G un 6G tehnoloģijas būs izšķirīgi svarīgas rūpniecības konkurētspējai nākotnē, tāpēc gaidāmajā DFS būtu jāparedz līdzekļi tīklu infrastruktūras vērienīgai ieviešanai, kas palīdzētu atgūt pagaidām zaudētās pozīcijas šajā jomā, sasniegt Digitālās desmitgades politikas programmas 2030. gadam mērķus, izveidot iedzīvotājiem pieejamu Eiropas mēroga 5G pārklājumu un sekmīgi ieviest “rūpniecības 4.0” rīkus;

40.uzsver, ka ir svarīgi paātrināt tādu optiskās šķiedras tīklu un modernu bezvadu sakaru sistēmu izvēršanu, kas var nodrošināt ātrus, drošus un uzticamus digitālos pakalpojumus;

41.atzīst, ka par prioritāti ir jānosaka mājsaimniecību, uzņēmumu un publisko iestāžu tieša pieslēgšana optiskās šķiedras tīklam, lai nodrošinātu īpaši ātrus un uzticamus savienojumus, un prasa šo tīkla paplašināšanu veikt vienlaikus ar citiem publiskajiem darbiem, piemēram, ceļubūves, ūdensapgādes un elektroenerģijas jomā, lai racionāli izmantotu resursus;

42.atzinīgi vērtē Gigabitiskās infrastruktūras akta ieviešanu, kas ļauj reaģēt uz pieaugošajām vajadzības pēc ātrākas, uzticamas un datu ietilpīgas savienojamības; apzinās, ka, lai optimizētu resursus un samazinātu izmaksas, ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanā ir svarīgi kopīgi izmantot kabeļkanālus un stabus; mudina dalībvalstis racionalizēt atļauju piešķiršanas procesus un saskaņot noteikumus, lai mazinātu finansiālos un administratīvos šķēršļus optiskās šķiedras infrastruktūras paplašināšanai;

43.uzskata, ka privātās investīcijas ir īpaši būtiskas, lai izvērstu elektronisko sakaru tīklus un 5G un 6G tīklus, kas ir pietiekami attīstīti pārraides, ātruma, datu glabāšanas ietilpības, perifērdatošanas jaudas un sadarbspējas ziņā;

44.uzsver, ka Gigabitiskās infrastruktūras akta izpilde un īstenošana ir vajadzīga arī tāpēc, lai izveidotu vienas pieturas aģentūru atļauju izsniegšanai un digitālu atļauju piešķiršanas procedūru, tādējādi samazinot kavēšanos infrastruktūras ieviešanā un nodrošinot saskaņotus noteikumus par piekļuvi infrastruktūrai, cenu noteikšanu un ietekmes uz vidi novērtējumiem; tādēļ aicina veikt stingrus pasākumus šajā jomā;

45.uzskata, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīga stingra kiberdrošības aizsardzība visās kritiskās infrastruktūras nozarēs, tostarp stingrāki pasākumi, lai samazinātu īpaši neuzticamu 5G un 6G aprīkojuma pārdevēju radītos riskus, nodrošinātu mazizmēra šūnu un makro tipa bāzes staciju torņu blīvu izvietošanu, jo īpaši pilsētu un lauku apvidos ar neregulāru pārklājumu, un nodrošinātu infrastruktūras ilgtspēju un energoefektitāti, lai atbalstītu Eiropas globālo konkurētspēju digitālajā ekonomikā;

46.aicina Komisiju un dalībvalstis strādāt pie uzlabotas radiofrekvenču spektra piešķiršanas koordinācijas, jo īpaši agrīnāk identificējot un saskaņojot jaunu frekvenču atbrīvošanu, sākot ar 6 GHz frekvencēm; aicina izstrādāt tādu radiofrekvenču spektra politiku, kas veicina investīcijas Eiropā, tostarp saskaņojot spektra piešķiršanas politiku dažādās dalībvalstīs, lai paātrinātu 5G izvēršanu, pamatojoties uz paraugpraksi, ilgāku licenču termiņu veicināšanu un piekļuvi jaunam radiofrekvenču spektram, piemēram, augstākajai 6 GHz joslai, nolūkā apmierināt pieprasījumu nākotnē un nodrošināt 6G ieviešanu; uzskata – lai palielinātu Eiropas konkurētspēju un neatpaliktu no visstraujāk augošajiem tīkliem pasaulē, t. i., Ķīnā un Dienvidkorejā, ir vajadzīgi publisko un privāto struktūru kopīgi centieni;

47.uzsver satelītsakaru nozīmi ES digitālās infrastruktūras attīstībā, tās noturības palielināšanā, ES dalībnieku spēju stiprināšanā un atkarības no trešo valstu pakalpojumu sniedzējiem samazināšanā, jo īpaši aizsardzības jomā; uzsver, ka ir jānodrošina alternatīvi savienojamības risinājumi patērētājiem attālos un lauku apvidos;

48.uzsver ES kosmosa programmas kā viena no ES suverenitātes pīlāriem stratēģisko nozīmīgumu, jo tā sniedz mūsdienīgus un drošus pozicionēšanas, navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojumus Galileo un EGNOS, kā arī un rentablus satelītsakaru pakalpojumus GOVSATCOM vajadzībām; norāda, ka tas ļauj palielināt ES un tās dalībvalstu suverenitāti attiecībā uz to spējām darboties satelītu jomā, tostarp ģeopozicionēšanā, Zemes novērošanā, kosmosa novērošanā un savienojamībā; atzinīgi vērtē ES iniciatīvu GOVSATCOM un programmu IRIS2, kuru mērķis ir garantēt drošu, uzticamu un rentablu valsts satelītsakaru pakalpojumu īstermiņa un ilgtermiņa pieejamību ES un valstu publiskajām iestādēm, kas pārvalda drošībai kritiski svarīgu infrastruktūru un misijas;

49.pauž nožēlu par lielo atkarību no trešo valstu datiem kosmosa objektu izsekošanā un novērošanā; uzsver, ka Eiropai ir steidzami jāstiprina savas spējas kosmosa situācijas apzināšanās (SSA) jomā un attiecīgā infrastruktūra, lai garantētu atvērto stratēģisko autonomiju un drošību; aicina Komisiju un dalībvalstis ievērojami palielināt investīcijas ES īpašumā esošajos novērošanas un izsekošanas līdzekļos un izstrādāt efektīvus mehānismus informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm, tādējādi ļaujot Eiropai neatkarīgi uzraudzīt un aizsargāt savu kritisko kosmosa infrastruktūru;

50.uzsver, ka ir svarīgi iesaistīt privāto sektoru palaišanas iekārtu tehnoloģiju izstrādē, lai vēl vairāk paātrinātu IRIS2 ieviešanu; uzsver, ka ir svarīgi veicināt stabilu un konkurētspējīgu Eiropas kosmisko nesējraķešu nozari, vairāk iesaistot privāto sektoru un atbalstot augšupējās un lejupējās nozares; aicina Komisiju veicināt tādu Eiropas kosmosa rūpniecības politiku, kas stiprina suverenitāti kosmosa tehnoloģiju un pakalpojumu jomā, samazinot stratēģisko atkarību un uzlabojot Eiropas kosmosa programmu operatīvo pārvaldību;

51.šajā sakarā aicina veikt konkrētus pasākumus, lai atvieglotu satelītpakalpojumu sniegšanu visā Eiropā, tostarp paredzot kopīgas procedūras un nosacījumus; vienlaikus aicina nodrošināt godīgu konkurenci, paredzot skaidrus un izpildāmus noteikumus visām satelītu konstelācijām, kas piekļūst ES tirgum;

52.norāda, ka satelītu tīklos pašlaik pastāv vairākas ar latentumu saistītas problēmas, un atzīst, ka satelītu tīklu integrācijai ar 5G un nākotnes 6G tehnoloģijām ir īpaši būtiska nozīme zemes tīklu diapazona un uzticamības paplašināšanā;

53.atzīst pēdējos gados panākto progresu augstas veiktspējas datošanas uzlabošanā; aicina Eiropas Komisiju pastāvīgi integrēt un palielināt datošanas jaudu ES augstas veiktspējas datošanas centros, jo īpaši nolūkā uzlabot MI modeļu apmācīšanu un sagatavoties turpmākiem tehnoloģiskiem lēcieniem superdatošanas jomā;

54.aicina Komisiju izstrādāt koordinētu stratēģiju, lai mazinātu Eiropas atpalicību progresīvo augstas veiktspējas datošanas tehnoloģiju jomā un veicinātu to mērogojamu ieviešanu praksē dažādās nozarēs, tostarp izveidojot publisku superdatošanas tīklu; norāda, ka šai stratēģijai būtu jāveicina sadarbība starp publiskajām iestādēm un privātā sektora partneriem, tostarp MVU, lai nodrošinātu, ka Eiropas augstas veiktspējas datošanas spējas kļūst par galveno ekonomikas konkurētspējas un tehnoloģiskās suverenitātes virzītājspēku;

55.norāda, ka ir jānodrošina augstas veiktspējas datošanas centru pieejamība MI pamatmodeļu, ģeneratīvā MI un lietišķā MI izstrādātājiem un ieviešanas speciālistiem; atzīmē, ka EuroHPC centriem vajadzētu būt pieejamiem darbam šajos virzienos, un jo īpaši, ja to veic MVU, jaunuzņēmumi un augoši uzņēmumi; uzsver, ka šīs darbības ir organiski jāpapildina ar iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt MI izstrādi un ieviešanu ES;

56.atzinīgi vērtē jaunu MI rūpnīcu izveidi; uzsver, ka mākslīgā intelekta rūpnīcas modernizēs EuroHPC superdatorus, lai palielinātu MI datošanas jaudu un atbalstītu jaunuzņēmumus vispārēja lietojuma un uzticamu MI modeļu apmācīšanā un plaša mēroga izstrādē;

57.uzskata, ka ir steidzami jārīkojas, lai veicinātu pusvadītāju ražošanu ES, uzlabotu piegādes ķēdes noturību, veidojot stratēģiskas globālas partnerības, atbalstot jaunuzņēmumus un inovāciju, veicinot pārrobežu sadarbību progresīvu pusvadītāju izstrādes jomā un nodrošinot finansiālus stimulus, regulatīvo atbalstu un piekļuvi tirgum;

58.uzsver, ka ir vajadzīga juridiskā noteiktība, lai atbalstītu pusvadītāju izstrādi, garantētu drošas piegādes ķēdes kritiski svarīgām izejvielām un nepieļautu traucējumus, ko rada nenoteiktība investīciju jomā;

59.mudina piešķirt vislielāko politisko nozīmi pietiekama MI mikroshēmu piedāvājuma nodrošināšanai ES un padarīt to par ES digitālās rūpniecības politikas galveno elementu; norāda, ka pieaug pieprasījums pēc MI mikroshēmām, kuru veicina lietojumu paplašināšanās mākoņdatošanas, perifērdatošanas ierīču, autonomo sistēmu un ģeneratīvā MI jomā;

60.aicina Komisiju reaģēt uz jauno ģeopolitisko realitāti un digitālo piegādes ķēžu kā spiediena rīka izmantošanu; aicina Komisiju sarunu ceļā rast risinājumu ASV aizliegumam eksportēt MI mikroshēmas uz 16 ES dalībvalstīm;

61.aicina Komisiju, pārskatot Mikroshēmu aktu, galveno uzmanību pievērst progresīvām MI mikroshēmām, tostarp to izstrādei un ražošanai; aicina Komisiju šogad nākt klajā ar pārskatīto aktu, tajā ietverot ilgtermiņa stratēģiju, kuras pamatā ir pašreizējā ģeopolitiskā realitāte, un stiprinot Eiropas neaizstājamo stratēģisko lomu ar tehnoloģisko līderību, atbilstošām ražošanas jaudām un spēcīgu pētniecības un izstrādes ekosistēmu, kas ir īpaši būtiska, lai aizsargātu Eiropas suverenitāti arvien sarežģītākos laikos; uzskata, ka ir izšķirīgi svarīgi arī stiprināt mijiedarbību starp pētniecību, apmācību, piegādātājiem un stabilu publisko infrastruktūru, lai samazinātu izpētei, izstrādei, testēšanai un visbeidzot pilnas jaudas ražošanas uzsākšanai patērēto laiku;

62.uzskata, ka ES būtu jāpastiprina centieni izstrādāt kvantu mikroshēmas, ja tā vēlas, lai rūpnieciskā inovācija kvantu tehnoloģiju jomā ātrāk sasniegtu ES tirgu;

63.aicina Komisiju atbalstīt plaši izmantotu mikroshēmu, kas paredzētas, piemēram, elektroniskajām ierīcēm un automobiļiem, ražošanu Savienībā; prasa atbalstīt tādu mikroshēmu izstrādi, kas ļauj samazināt enerģijas patēriņu digitālajā nozarē;

64.uzsver, ka ir jāveicina aprites ekonomikas sniegums, un atgādina, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produkti un cita elektronika ir viena no prioritārajām produktu grupām darba plānā, kas saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1781 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1781 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem, groza Direktīvu (ES) 2020/1828 un Regulu (ES) 2023/1542 un atceļ Direktīvu 2009/125/EK (OV L, 2024/1781, 28.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1781/oj). jāpieņem līdz 2025. gada aprīlim;

65.uzskata, ka no nākamās DFS ir jāpiešķir papildu finansējums pusvadītāju ražošanas spēju, kā arī citu veidu nākamās paaudzes pusvadītāju tehnoloģiju un procesu (piem., fotonisku mikroshēmu, mikroshēmu ar plašu enerģētisko spraugu, kā arī projektēšanas, izgatavošanas, testēšanas, montāžas un progresīvas iepakošanas) attīstīšanai Eiropas Savienībā;

66.atzīst, ka tirgū ir vajadzīgi suverēni risinājumi, kas nodrošina lielāku kontroli pār konkrētu sensitīvu kategoriju datiem, un apzinās riskus, kas saistīti ar atkarību no viena dominējoša pakalpojumu sniedzēja; aicina izstrādāt stratēģiju, kuras mērķis būtu samazināt atkarību no ārvalstu mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem, vienlaikus atbalstot Eiropā radītas alternatīvas;

67.atzīmē, ka diskusijas par ES kiberdrošības sertifikācijas shēmu mākoņpakalpojumiem nav devušas nekādus rezultātus; norāda, ka pastāv ar suverenitāti saistīti apsvērumi, jo īpaši sakarā ar saistošo tiesisko režīmu eksteritorialitāti, ko nevar atrisināt ar tehniskām diskusijām; aicina Komisiju plānotajā Mākoņdatošanas un MI attīstības aktā ierosināt suverēnas mākoņdatošanas un tās piemērošanas jomas definīciju;

68.norāda, ka ir jānodrošina datu glabāšana un datošanas jauda, kā arī dalītās datošanas infrastruktūra; aicina Komisiju nodrošināt, ka mākoņdatošanas pakalpojumu lietotāji var izvēlēties savām vajadzībām atbilstošus risinājumus, un steidzami likvidēt šķēršļus pakalpojumu sniedzēju maiņai un dažādošanai, izmantojot daudzmākoņu stratēģijas, kā arī veicināt konkurētspējīgu Eiropas mākoņdatošanas pakalpojumu tirgu, tādējādi samazinot atkarību no viena pakalpojumu sniedzēja un stiprinot digitālo suverenitāti;

69.aicina Eiropas Komisiju izmantot tādas iniciatīvas kā 8ra un IPCEI CIS, lai stimulētu suverenitāti veicinošas decentralizētas mākoņdatošanas un perifērdatošanas infrastruktūras izveidi un palīdzētu samazināt atkarību no ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot noturību un vienlaikus uzlabojot darbības elastīgumu Eiropā;

70.atzinīgi vērtē iniciatīvu InvestAI, tostarp MI gigarūpnīcu izveidi; uzsver, ka Eiropai ir jākļūst par pasaules līderi MI modeļu apmācīšanā, zinātniskajā pētniecībā un kvantu datošanas attīstībā; apņemas vēl vairāk atbalstīt MI izstrādi, uzsākot tādas iniciatīvas kā, piemēram, MI rūpnīcu izveide, lai nodrošinātu datošanas jaudu jaunuzņēmumiem, augošiem uzņēmumiem un pētniekiem;

71.aicina Komisiju turpināt atbalstīt Eiropas MI projektēšanu un izstrādi un īstenot tādu politiku un pasākumus, kas ļaus Eiropas rūpniecības nozarēm gūt labumu no saviem datiem un MI ieviešanas;

72.uzsver, ka uz MI balstītu inovāciju novēlota ieviešana ierobežo tehnoloģisko progresu, mazina tirgus konkurētspēju un kavē digitālo pārveidi Eiropas Savienībā;

73.sagaida, ka publiskā un privātā sektora finansēšanas modelis vēl nepieredzētā apmērā piesaistīs privātās investīcijas mākslīgā intelekta jomā, kas nodrošinās jaunuzņēmumiem un rūpniecības nozarei piekļuvi superdatoriem;

74.atzīst, ka ir steidzami jāsagatavo skaidrs ceļvedis kvantu tehnoloģiju, tostarp kvantu datošanas un kvantu šifrēšanas, izstrādei, nodrošinot, ka publiskās un privātās investīcijas ļauj radīt taustāmus komerciālus lietojumus;

75.aicina Komisiju veikt novērtējumu par spēkā esošajiem valstu regulējumiem attiecībā uz regulatīvajām smilškastēm kvantu tehnoloģiju jomā un izpētīt, kā uz tiem attiecas spēkā esošie tiesību akti, lai novērstu tirgus sadrumstalotību; atzinīgi vērtē paziņojumu par Kvantu stratēģiju un Kvantu aktu Komisijas Konkurētspējas kompasā;

76.mudina Komisiju nodrošināt, ka Kvantu akts kopā ar ietekmes novērtējumu pozicionē Eiropu kā vadošo izcilības un inovācijas reģionu kvantu jomā, investējot pētniecībā, izstrādē un inovācijā, mobilizējot finansējumu Eiropas kvantu ekosistēmas, spēju un ražošanas izvēršanai un nodrošinot Eiropas vadošās kvantu pētniecības komercializāciju Eiropā; uzsver, ka tam būtu jānodrošina taustāmi tehnoloģiskie lietojumi, atbalstot tādu politiku, kas paātrina tehnoloģisko briedumu un atvieglo no pētniecības atvasinātu risinājumu ieviešanu tirgū;

77.prasa veikt mērķorientētas investīcijas, īstenot rūpniecisko sadarbību un izstrādāt tiesiskos regulējumus, lai atbalstītu kvantu tehnoloģiju izstrādi, mērogošanu un ieviešanu tirgū visās svarīgākajās nozarēs;

78.prasa izstrādāt koordinētu ES stratēģiju pēckvantu kriptogrāfijai, lai aizsargātu datus no turpmākiem kiberapdraudējumiem;

79.aicina Komisiju atbalstīt ekosistēmas, ko rūpniecības nozares izmanto, lai apmainītos ar saviem datiem, veicināt sadarbību un virzīt inovāciju, vienlaikus saglabājot datu suverenitāti un nodrošinot atbilstību ES noteikumiem, kā izklāstīts Datu aktā; mudina Komisiju darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka dominējošie tirgus dalībnieki, piekļūstot datiem un tos kopīgojot, nerada negodīgus nosacījumus MVU;

80.uzskata, ka ir jānodrošina savstarpēji savienota infrastruktūra, kas ļauj datu centriem efektīvi sadarboties ātrdarbīgas savienojamības jomā, pamatojoties uz kopīgiem standartiem un vienlaikus saglabājot elastību, drošību un mērogojamību; uzskata, ka šī savstarpēji savienotā sistēma palīdzētu nodrošināt decentralizētu rezerves jaudu, lai dati un pakalpojumi būtu pieejami arī datu centra atteices gadījumā;

81.aicina Komisiju par prioritāti noteikt sadarbspēju starp platformām, ļaujot netraucēti integrēt datus starp uzņēmumiem un nozarēm saskaņā ar Datu akta prasībām, kas nosaka datu pārnesamības un sadarbspējas pienākumus mākoņdatošanas un perifērdatošanas pakalpojumiem; uzsver, ka šie noteikumi ir stingri jāīsteno, lai novērstu atkarību no viena pārdevēja un nodrošinātu, ka Eiropas rūpnieciskās ekosistēmas var izmantot uz datiem balstītu inovāciju bez tehniskiem vai līgumiskiem šķēršļiem;

82.atgādina par Komisijas plānu līdz 2030. gadam padarīt datu centru darbību klimatneitrālu un īpaši energoefektīvu; uzskata, ka ir jāuzlabo datu centru integrācija energosistēmā, galveno uzmanību pievēršot siltuma atkalizmantošanai un elastības pakalpojumu sniegšanai elektrotīkla vajadzībām; atzīst, ka ir jāstimulē pētniecība dzesēšanas un energoefektīvu procesoru jomā, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot atbalsta sniegšanai ES datu centriem; mudina Komisiju nodrošināt ES tiesību aktos un dalībvalstīs datu centru operatoriem noteikto spēkā esošo juridisko prasību skaidru un konsekventu piemērošanu;

83.aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt un mērķtiecīgi virzīt publiskās investīcijas un piesaistīt privātās investīcijas digitālajā infrastruktūrā, lai nodrošinātu datu centru izaugsmi un modernizāciju;

84.aicina Komisiju saskaņoti rīkoties, lai aizsargātu zemūdens kabeļus un stiprinātu kabeļu drošību un spējas tos remontēt; uzsver, ka ir jāturpina investēt jaunu zemūdens kabeļu izvietošanā, lai nodrošinātu rezerves jaudu; atzinīgi vērtē ES lomu šādu projektu līdzfinansēšanā, lai uzlabotu digitālo infrastruktūru un savienojamību visās dalībvalstīs; aicina Komisiju izpētīt iespējamās sinerģijas starp zemūdens digitālās infrastruktūras un energoinfrastruktūras uzturēšanu;

85.uzsver, ka ir svarīgi uzlabot ES un dalībvalstu spējas veikt remontdarbus un stiprināt reaģēšanas mehānismus zemūdens kabeļu pārrāvumu gadījumā, jo tas ir būtiski drošu un nepārtrauktu sakaru uzturēšanai; uzsver starptautiskās sadarbības nozīmīgumu sabotāžas aktos bojāto kabeļu remontā un nepieciešamo investīciju atvieglošanā un prasa izveidot ES ātrās reaģēšanas remonta floti, lai traucējumu gadījumā nodrošinātu digitālo pakalpojumu ātru darbības atjaunošanu un darbības nepārtrauktību; aicina Komisiju izvērtēt regulatīvos pasākumus, lai garantētu taisnīgu piekļuvi un drošību neatkarīgi no tā, vai šī infrastruktūra ir privātā vai publiskā īpašumā;

86.atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts rīcības plāns kabeļu drošības jomā, kas ir strukturēts, pamatojoties uz četriem pīlāriem: profilaksi, atklāšanu, reaģēšanu un remontu, kā arī atturēšanu; uzsver, ka svarīgi ir to pilnīgi un savlaicīgi īstenot; mudina pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā palielināt investīcijas tehnoloģijās, lai stiprinātu zemūdens un atkrastes infrastruktūras drošību un noturību;

87.aicina Komisiju veicināt pētniecību un inovāciju, lai nodrošinātu progresīvus tehnoloģiskos jauninājumus kabeļu drošības jomā, tostarp agrīnās brīdināšanas sistēmas un uz MI balstītus apdraudējuma novērtējumus;

88.mudina Komisiju pārskatīt pieejamos instrumentus, kas izstrādāti, lai labāk izmantotu privātās investīcijas Eiropas nozīmes kabeļu projektu (IPCEI) atbalstam; aicina Komisiju projektus zemūdens kabeļu jomā iekļaut IPCEI sarakstā; atzīst, ka ir jāracionalizē un jāvienkāršo IPCEI īstenošana un ar to saistītais administratīvais process;

89.atgādina par likumdošanas darbu, kas veikts iepriekšējā sasaukuma laikā un kura mērķis bija būtiski uzlabot kiberdrošību ES; jo īpaši atzinīgi vērtē Kibernoturības akta, Kibersolidaritātes akta un TID 2 direktīvas pieņemšanu; uzsver nepieciešamību pēc šo pasākumu saskaņotas un savlaicīgas īstenošanas un izpildes;

90.aicina Komisiju nākt klajā ar novērtējuma ziņojumu par Kiberdrošības aktu un ierosināt tiesību aktu tā pārskatīšanai, lai stiprinātu ES kiberdrošības satvaru, īpašu uzmanību pievēršot suverenitātes un drošības mijiedarbībai; turklāt aicina Komisiju uzlabot stratēģiskās un kritiskās infrastruktūras aizsardzību un nepieļaut ārvalstu subjektu, uz kuriem attiecas eksteritoriāli tiesību akti, iejaukšanos, kā arī paātrināt ES kiberdrošības sertifikācijas shēmu pieņemšanas procesu; prasa stiprināt ENISA, paplašinot tās pilnvaras koordinēt reaģēšanu krīzes gadījumos, pārraudzīt kritiskās infrastruktūras kiberdrošības sertifikāciju un nodrošināt kiberdrošības standartu vienveidīgu īstenošanu visā vienotajā tirgū;

91.uzsver gaidāmās Eiropas iekšējās drošības stratēģijas nozīmi kiberdrošības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības stiprināšanā;

92.ar bažām norāda, ka saskaņā ar otro ziņojumu par dalībvalstu progresu ES rīkkopas 5G drošībai īstenošanā 14 dalībvalstis vēl nav ieviesušas nekādus ierobežojumus attiecībā uz augsta riska piegādātājiem, radot būtisku neaizsargātību drošības jomā; aicina pilnībā īstenot ES rīkkopu 5G drošībai, lai samazinātu atkarību no augsta riska pārdevējiem; aicina Komisiju padarīt šo rīkkopu saistošu, jo īpaši attiecībā uz augsta riska pārdevējiem, kas darbojas kritiskās infrastruktūras jomā;

93.norāda – lai iegūtu patiesu tehnoloģisko suverenitāti, ES ir nepieciešamas dzīvotspējīgas komerciālas alternatīvas; uzsver, ka ES ir steidzami jāuzsāk visaptveroša vienkāršošanas un birokrātijas samazināšanas kampaņa, lai rosinātu inovācijām draudzīgu vidi, kas spēj uzturēt konkurētspējīgas Eiropā radītas alternatīvas pasaules tirgū dominējošo dalībnieku piedāvājumam; uzsver, ka pārmērīgs administratīvais slogs, fragmentārs tiesiskais regulējums, nepilnīgs digitālais vienotais tirgus un pārmērīgi sarežģītas atbilstības procedūras nesamērīgi ietekmē Eiropas jaunuzņēmumus, augošos uzņēmumus un MVU un ierobežo viņu spēju konkurēt globālā līmenī; uzsver, ka ES par prioritāti būtu jānosaka regulējuma racionalizēšana un digitālā vienotā tirgus padziļināšana, nodrošinot, ka tiesību akti ir samērīgi, ka tos virza inovācijas un ka tie neslāpē Eiropas tehnoloģiju risinājumu izstrādi;

94.uzsver vajadzību jaunu tiesību aktu priekšlikumus saskaņot ar labāka regulējuma principiem, nodrošinot, ka jebkuru konkurētspēju ietekmējošu jaunu digitālās politikas pasākumu papildina ietekmes novērtējums, kas ietver pārbaudi par ietekmi uz konkurētspēju, MVU un uzņēmumiem ar mazu un vidēji lielu kapitālu, kurā izvērtēts, vai konkrētais likumdošanas instruments ir nepieciešams, samērīgs un nerada nevajadzīgu slogu uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, un attiecīgi izvērtēta tā ietekme uz konkurētspēju, investīciju perspektīvām un patērētāju labklājību;

95.uzsver, ka ES tiesību aktu vienkāršošana nedrīkst apdraudēt nevienu no iedzīvotāju un uzņēmumu pamattiesībām un tādējādi mazināt regulatīvo noteiktību; ir pārliecināts, ka nevienu vienkāršošanas priekšlikumu nevajadzētu sasteigt un ierosināt bez pienācīgas izskatīšanas, apspriešanas un ietekmes novērtējuma;

96.atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos ES tiesību aktos pilnībā īstenot uzņēmumu sloga samazināšanas principu; tāpēc aicina Komisiju pastiprināt centienus, izvirzot mērķi likvidēt vēl vairāk izmaksu un administratīvos slogus uzņēmumiem salīdzinājumā ar ieguvumiem, ko radītu jebkādas jaunas regulatīvās prasības, kas ES līmenī ieviestas tajā pašā politikas jomā, lai novērstu šķēršļus ienākšanai tirgū, tādējādi palīdzot Eiropas uzņēmumiem paplašināties un attīstīties;

97.aicina Komisiju ar digitālās jomas tiesību aktu kopumu panākt ES digitālās jomas tiesību aktu konsekventu vienkāršošanu, īstenošanu un izpildi, racionalizējot definīcijas un ziņošanas procedūras, novērtējot veidus, kā atvieglot ziņošanas pienākumus, kā arī samazinot plaisu starp nozari un pārvaldes iestādēm;

98.uzskata, ka atbalsta sniegšana uzņēmumiem un novatoriem, lai tie paliktu Eiropā, attīstot pievilcīgu un dinamisku uzņēmējdarbības vidi ES, ir būtisks elements tehnoloģiskās suverenitātes stiprināšanā; uzsver, ka šajā sakarā būtu jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga un ka ES noteikumiem vajadzētu būt skaidriem, saskaņotiem, paredzamiem, samērīgiem un tehnoloģiski neitrāliem, tādējādi saglabājot regulatīvo vidi konkurētspējīgu pasaules mērogā; uzskata, ka jauniem publiskā iepirkuma veidiem un “regulatīvo smilškastu” un testa stendu izstrādei būtu jāveicina inovācijai labvēlīga satvara izveide;

99.atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ieviest 28. tiesisko režīmu, atzīstot, ka vienots, saskaņots ES mēroga noteikumu kopums būs būtisks pavērsiens par labu investīcijām un inovācijām digitālajā nozarē; uzskata, ka samazinot regulējuma sadrumstalotību, ko veido 27 valsts līmeņa tiesiskie regulējumi, stimulēs privātās investīcijas, samazinās atbilstības nodrošināšanas izmaksas un paātrinās nākamās paaudzes digitālās infrastruktūras, produktu un pakalpojumu izvēršanu; mudina Komisiju nodrošināt, ka šajā satvarā uzmanība tiek konkrēti pievērsta regulatīvajiem šķēršļiem digitālajā nozarē, piemēram, atļauju piešķiršanai un pārrobežu datu plūsmām, lai izveidotu patiesu digitālo vienoto tirgu;

100.mudina Komisiju izveidot vienotu kontaktpunktu, lai vienkāršotu pieteikšanās procesu, kādā privātā sektora subjekti var piekļūt ES finansēšanas mehānismiem, nodrošinot, ka privātuzņēmumi, MVU un jaunuzņēmumi var vieglāk piedalīties digitālo investīciju programmās;

101.uzsver, ka datu centri radīs papildu spiedienu uz elektrotīkliem un ka tādēļ ir svarīgi tos stiprināt, veicot uz nākotni vērstas investīcijas; uzsver, ka datu centri var arī palīdzēt stabilizēt tīklu, ietekmējot pieprasījuma puses elastību; aicina veikt pasākumus, lai stimulētu šādas investīcijas, pamatojoties uz pārskatītās Eiropas elektroenerģijas tirgus reformas īstenošanu;

102.aicina Komisiju un dalībvalstis ierosināt un īstenot instrumentus, kas nodrošina datu centru pieaugošā enerģijas pieprasījuma pienācīgu plānošanu, atvieglojot to stratēģisku izvietošanu pieejamo energoresursu tuvumā un tādējādi līdz minimumam samazinot atkarību no plašākas tīkla infrastruktūras;

103.atzīst, ka šķiedra ir energoefektīvāka nekā varš, kas tradicionāli tiek izmantots kabeļu tīklos; atzīst, ka ir svarīgi samazināt enerģijas patēriņu datu pārraidē un nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti un efektivitāti;

104.aicina Komisiju parūpēties par uzticamu un pietiekamu tīras enerģijas un neto nulles emisiju tehnoloģiju nodrošinājumu, kas spētu apmierināt nākotnes digitālās infrastruktūras vajadzības;

105.atzīst, ka ES stratēģisko mērķu sasniegšanas nolūkā ir steidzami jāpalielina prasmīgu speciālistu nodrošinājums digitālajās jomās; aicina dalībvalstis izstrādāt valsts stratēģijas un stimulus, kas dotu iespēju Eiropā noturēt Eiropas talantus un piesaistīt pasaulē labākos digitālās jomas speciālistus, tādējādi stiprinot ES inovācijas spējas un tehnoloģisko līderību;

106.uzsver, ka ir svarīgi novērst digitālo un STEM prasmju trūkumu, lai uzlabotu tehnoloģisko noturību, inovācijas spējas un atvērto stratēģisko autonomiju; aicina dalībvalstis stiprināt investīcijas digitālajā izglītībā, prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā, jo īpaši jomās, kas ir būtiskas zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai; atbalsta prioritātes piešķiršanu investīcijām, kas novērš digitālo prasmju trūkumu, jo īpaši MI, kiberdrošības, datu analīzes un tīro tehnoloģiju jomā, lai atbalstītu inovāciju un tehnoloģisko suverenitāti;

107.aicina izstrādāt koordinētas stratēģijas valsts līmenī, kuru uzdevums būtu uzlabot piekļuvi kvalitatīvai STEM izglītībai, veicināt mūžizglītību un piesaistīt talantus IKT nozarei un ar to saistītajām jomām; mudina veidot partnerības starp publiskajām iestādēm, nozares pārstāvjiem un izglītības iestādēm, lai nodrošinātu saskaņotību starp mācību programmām un mainīgajām tirgus vajadzībām;

108.aicina pastiprināt centienus uzlabot digitālo pratību un prasmes visās demogrāfiskajās grupās, īpašu uzmanību pievēršot agrīnai STEM izglītībai, profesionālajai izglītībai un apmācībai un mūžizglītībai digitālo tehnoloģiju jomā; iesaka saskaņot valstu izglītības un apmācības stratēģijas ar ES digitālās desmitgades mērķi līdz 2030. gadam panākt, ka 80 % iedzīvotāju ir digitālās pamatprasmes, galveno uzmanību pievēršot dzimumiekļaujošai politikai, lai palielinātu sieviešu līdzdalību IKT un STEM jomās; aicina ES iestādes veikt konkrētus pasākumus, lai izpildītu apņemšanās, kas minētas Eiropas deklarācijā par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei gan ES satvarā, gan Savienības sadarbībā ar trešām valstīm;

109.atbalsta vienota ES digitālo un tehnisko prasmju sertifikācijas satvara izveidi, lai uzlabotu kvalifikācijas atzīšanu un pārnesamību starp dalībvalstīm;

110.mudina Eiropas Investīciju banku (EIB) un attīstības jomā strādājošās valsts līmeņa iestādes atbalstīt digitālās nozares talantu noturēšanu, līdzinvestējot Eiropas progresīvo tehnoloģiju jaunuzņēmumos un tādējādi nodrošinot, ka ES finansētā inovācija paliek reģionā un sekmē Eiropas tehnoloģisko suverenitāti;

111.atzīst, ka ir svarīgi mazināt plaisu starp pētniecību un komercializāciju, un mudina Komisiju veicināt inovācijas vērtības celšanu ES;

112.uzskata – lai veidotu vajadzīgās spējas un samazinātu atkarību no trešo valstu tehnoloģijām, ir ļoti svarīgi stiprināt Eiropas spēju panākt, ka pētniecības rezultātā tiek radīti tirgum gatavi risinājumi;

113.uzsver, ka finansējums ir jāpiešķir stratēģiski, lai paātrinātu tādu risinājumu izstrādi un ieviešanu tirgū, kas stiprina Eiropas tehnoloģisko noturību un veicina inovāciju; uzsver, cik svarīga ir elastīgāka, uz izcilību balstīta finansēšanas struktūra, jo īpaši, lai uzlabotu pētniecības pārvēršanu rūpnieciskos lietojumos; aicina palielināt ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, lai stiprinātu Eiropas zināšanas un tehnoloģiskās spējas, un uzstāj, ka ES pētniecības, izstrādes un inovācijas (PII) finansējumam jābūt balstītam uz atklātu konkurenci un izcilību;

114.uzsver – lai veidotu inovācijas ekosistēmu, ir vajadzīgas rīcībpolitikas, kas atbalstītu rūpniecisko inovāciju, tostarp mērķtiecīgas investīcijas galvenajās stratēģiskajās tehnoloģijās, kurās Eiropa var uzņemties vadošo lomu pasaulē, piemēram, kvantiskajā datošanā;

115.uzskata, ka privātie ieguldījumi pētniecībā, izstrādē un inovācijā ir ārkārtīgi svarīgi, un aicina ES radīt stimulus, kas rezultatīvi piesaistītu privāto finansējumu kritiski svarīgu tehnoloģiju izstrādei, tostarp izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības;

116.uzsver steidzamo nepieciešamību pēc stiprākiem stimuliem privātā sektora kapitāla piesaistei tehnoloģiju virzītu inovāciju ieviešanā; mudina dalībvalstis ieviest mērķtiecīgus fiskālos stimulus, regulējuma vienkāršošanas pasākumus un riska dalīšanas instrumentus, kas paredzēti privātā kapitāla instrumentu piesaistei tehnoloģiju un digitālajā nozarē; uzsver vajadzību vienkāršot pārrobežu kapitāla plūsmas vienotajā tirgū, lai atvieglotu novatorisku Eiropas jaunuzņēmumu piekļuvi finansējumam;

117.ir stingri pārliecināts, ka konkurētspējas rosināšanā tehnoloģiju nozarē izšķirīgi svarīgs elements ir sadarbspējas un ES standartu veicināšana, jo tā nodrošina ražojumu savienojamību un kopdarbību, tādējādi rosinot inovācijas un tirgu atvērtību; atgādina, ka gan sadarbspēja, gan kopīgi tehnoloģiju standarti palīdz nodrošināt vienotā tirgus darbību;

118.uzsver, ka Komisijai ir jāpaplašina iesaiste esošajās globālajās standartizācijas struktūrās un jāpievēršas Eiropas standartu popularizēšanai starptautiskā mērogā, ievērojot augšupēju pieeju un izvairoties no centralizācijas;

119.atzinīgi vērtē ES apņemšanos risināt sarunas par visaptverošiem digitālās tirdzniecības nolīgumiem (DTN), ar kuriem kopīgi ar partnervalstīm tiek veicināta droša, noturīga un konkurētspējīga digitālās infrastruktūras attīstība; mudina Komisiju pastiprināt centienus sarunu risināšanā par DTN ar citām partnervalstīm;

120.aicina Komisiju paātrināt tehnisko sadarbību daudzpusējos forumos, piemēram, G7, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā un Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), lai izstrādātu globālus standartus digitālajai pārvaldei, MI regulējumam, pārrobežu datu plūsmām un jaunajām tehnoloģijām;

121.mudina Komisiju virzīt sarunas par pastāvīgu risinājumu PTO noteiktajam e-komercijas moratorijam, lai nepieļautu digitālo tarifu ieviešanu, nodrošinot, ka starptautiskā digitālā tirdzniecība joprojām ir atvērta, paredzama un veicina inovāciju;

122.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.