A.tā kā Vācijas Federālā tieslietu ministrija ir nosūtījusi Minhenes galvenā prokurora pieprasījumu atcelt Vācijā ievēlēta Eiropas Parlamenta deputāta Petr Bystron imunitāti sakarā ar iespējamām darbībām, kas saskaņā ar Vācijas Kriminālkodeksa 263. panta 1. punktu var tikt uzskatītas par krāpšanu, attiecībā uz iespējamu nepatiesu deklarāciju saistībā ar vienotas likmes pabalsta izmaksu;

B.tā kā saskaņā ar pieprasījumu Petr Bystron no 2017. gada līdz 2024. gada jūlijam bija Vācijas Bundestāga deputāts; tā kā viņam kā Vācijas Bundestāga deputātam saskaņā ar Likuma par Bundestāga deputātiem (AbgG) 12. panta 3. punktu ir tiesības uz vienotas likmes pabalstu, kas cita starpā sedz darbinieku nodarbināšanu; tā kā 2021. gada 10. novembrī Petr Bystron parakstīja darba līgumu, lai savā vēlēšanu apgabala birojā pieņemtu darbā “lietvedi/mašīnrakstītāju”; tā kā tiek apgalvots, ka, iesniedzot darba līgumu Bundestāga administrācijai, Petr Bystron skaidri paziņoja, ka minētais darbinieks strādās par lietvedi/mašīnrakstītāju viņa vēlēšanu apgabalā; tā kā pieprasījumā norādīts, ka patiesībā šis darbinieks nestrādāja par lietvedi/mašīnrakstītāju; tā kā tiek apgalvots, ka darba līgumā ietvertās nepareizās informācijas dēļ Bundestāga administrācija esot kļūdaini pieņēmusi, ka ir izpildīti AbgG 12. panta 3. punktā paredzētie vienotas likmes pabalsta izmaksas nosacījumi, un tāpēc devusi norādījumus izmaksāt darbiniekam algu (kopā aptuveni 14 850 EUR); tā kā saskaņā ar pieprasījumu Petr Bystron šie apstākļi bija zināmi un tāpēc viņš tiek turēts aizdomās par tīšu nepatiesu ziņu sniegšanu;

C.tā kā 2024. gada jūnija Eiropas vēlēšanās Petr Bystron tika ievēlēts Eiropas Parlamentā un tā kā iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā viņš nebija Eiropas Parlamenta deputāts;

D.tā kā inkriminētais nodarījums un no tā izrietošais pieprasījums atcelt Petr Bystron imunitāti nav saistīti nedz ar viedokli, kuru viņš būtu paudis, nedz ar balsojumu, kuru viņš būtu veicis, pildot savus pienākumus Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta nozīmē;

E.tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta pirmās daļas a) punktu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir viņu dalībvalsts parlamenta locekļiem;

F.tā kā Vācijas Federālās Republikas Pamatlikuma 46. panta 2., 3. un 4. punkta normas paredz:

“2. Deputātu saukt pie atbildības vai aizturēt par sodāmu nodarījumu drīkst tikai ar Bundestāga atļauju, ja vien deputāts nav aizturēts pārkāpuma izdarīšanas brīdī vai nākamās dienas laikā.3.Bundestāga piekrišana papildus tam ir nepieciešama arī jebkādai citai deputāta personīgās brīvības ierobežošanai un 18. pantā paredzētā procesa ierosināšanai pret viņu.4.Ja Bundestāgs to prasa, jebkurš pret deputātu ierosināts kriminālprocess vai jebkurš 18. pantā paredzētais process, jebkura aizturēšana vai jebkura cita personīgās brīvības ierobežošana ir jāaptur.”;

G.tā kā Protokola (Nr. 7) par imunitāti un privilēģijām Eiropas Savienībā paredzētās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret juridiskiem procesiem, kas tiek ierosināti par darbībām, kuras ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras atrauti no šiem pienākumiem skatīt nevar;

H.tā kā saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav deputāta personiska privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija;

I.tā kā šajā lietā Parlaments nav guvis pierādījumus par fumus persecutionis, t.i., ziņas par faktiem, ka attiecīgā kriminālprocesa ierosināšanas īstenais mērķis varētu būt kaitēt konkrētā deputāta politiskajai darbībai Eiropas Parlamenta deputāta statusā;

J.tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.,