P10_TA(2026)0047Ārvalstu žurnālistu un ārvalstu kristiešu mērķtiecīga izraidīšana Turcijā,aizbildinoties ar valsts drošības apsvērumiemEiropas Parlamenta 2026. gada 12. februāra rezolūcija par ārvalstu žurnālistu un ārvalstu kristiešu mērķtiecīgu izraidīšanu Turcijā, aizbildinoties ar valsts drošības apsvērumiem (2026/2613(RSP))Eiropas Parlaments,

–ņemot vērā Reglamenta 150. panta 5. punktu un 136. panta 4. punktu,

A.tā kā Komisijas 2025. gada ziņojumā par Turciju ir teikts, ka “mediju brīvības vide un mediju plurālisms ir ierobežoti”; tā kā ir radušās bažas par ārvalstu žurnālistu aizturēšanu un izraidīšanu;

B.tā kā pēdējos gados no Turcijas ir izraidīti vismaz 300 ārvalstu kristiešu mācītāji, misionāri un viņu ģimenes locekļi un viņiem ir liegta atgriešanās, piemērojot “N-82” un “G-87” administratīvos pasākumus, ar kuriem viņi bez pierādījumiem, tiesas vai pārsūdzības iespējām tiek noteikti par draudu valsts drošībai;

C.tā kā 2026. gada 26. janvārī Irānas neatkarīgais ārštata žurnālists Kaveh Taheri, kuru UNHCR ir atzinusi par bēgli, tika aizturēts un viņam draud izraidīšana un politiskā vajāšana Irānā; tā kā Turcijas robežsargi 2026. gada 20. janvārī sašāva un ievainoja žurnālistu Nujan Mala Hassan, kad viņš ziņoja par protestiem; tā kā jau ir izraidīti citi žurnālisti, tostarp BBC korespondents Mark Lowen, un citi ir apcietināti un viņiem ir draudēts ar izraidīšanu, piemēram, Francijas žurnālistam Raphaël Boukandoura;

D.tā kā tiek ziņots, ka kristieši ir visvairāk vajātā reliģiskā grupa pasaulē; tā kā šīs situācijas neatzīšana un nerisināšana mazina uzticēšanos starptautiskajiem centieniem aizsargāt reliģijas vai ticības brīvību;

E.tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir iesniegtas vairākas saistītās lietas, tostarp lieta Wiest pret Turciju;

F.tā kā Ajasofjas pārveidošana par mošeju, kristiešu baznīcu iznīcināšana un pastāvīgais spiediens uz kristiešu kopienām liecina par plašiem un sistemātiskiem pamatbrīvību, tostarp vārda brīvības un reliģijas brīvības, ierobežojumiem;

1.stingri nosoda ārvalstu žurnālistu un ārvalstu kristiešu mērķtiecīgo izraidīšanu, ko veic, aizbildinoties ar valsts drošības apsvērumiem un bez pienācīga procesa; pauž nožēlu par to, ka nav pieejami pierādījumi un nenotiek pienācīga izskatīšana tiesā;

2.pauž nelokāmu atbalstu kristiešiem un apstiprina, ka reliģijas vai ticības brīvība, tostarp tiesības praktizēt vai mainīt savu reliģiju, kā arī publiski paust savu reliģisko pārliecību individuāli vai kopā ar citiem, ir pilnībā jāaizsargā saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām un jāatbalsta bez diskriminācijas vai iejaukšanās no valsts iestāžu puses;

3.uzskata, ka šādas mērķtiecīgas izraidīšanas notiek saistībā ar demokrātijas lejupslīdi, tiesu varas neatkarības eroziju, opozīcijas kriminalizāciju un uzbrukumiem pilsoniskajai sabiedrībai;

4.aicina Turciju nekavējoties izbeigt ārvalstu žurnālistu visu veidu tiesisko un administratīvo vajāšanu, kas bieži tiek veikta, aizbildinoties ar valsts drošības apsvērumiem; pauž dziļu sašutumu par ziņotajiem patvaļīgas apcietināšanas un aizturēšanas gadījumiem; aicina Turciju nekavējoties apturēt tiesvedību par Kaveh Taheri un visu pārējo ārvalstu žurnālistu izraidīšanu; prasa apturēt tiesvedību pret Zviedrijas žurnālistu Joakim Medin un visiem žurnālistiem, kas tiek tiesāti par sava darba veikšanu;

5.piekrīt 2025. gada ziņojumā par Turciju paustajam novērtējumam, ka attiecībā pret žurnālistiem un kritisku viedokļu paudējiem pastāv ierobežojoša vide;

6.pauž solidaritāti ar Turcijas žurnālistiem, kuri, neraugoties uz daudziem pārkāpumiem pret viņiem, turpina sniegt neatkarīgu informāciju; aicina Komisiju palielināt atbalstu neatkarīgiem medijiem;

7.mudina Turciju nekavējoties izbeigt “N-82” un “G-87” administratīvo drošības kodu izmantošanu, pieņemt individuāli pamatotus lēmumus, kas tiek izskatīti neatkarīgā tiesā, un ļaut patvaļīgi izraidītajām personām atgriezties;

8.aicina AP/PV un Komisiju sistemātiski paust šīs bažas politiskajā dialogā ar Turciju un apsvērt mērķtiecīgu pasākumu veikšanu, ja minētie pārkāpumi turpināsies;

9.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, AP/PV, dalībvalstīm, kā arī Turcijas valdībai un parlamentam.