P10_TA(2026)0053Stāvoklis Sīrijas ziemeļaustrumos: vardarbība pret civiliedzīvotājiem un nepieciešamība uzturēt ilgstošu pamieruEiropas Parlamenta 2026. gada 12. februāra rezolūcija par stāvokli Sīrijas ziemeļaustrumos: vardarbība pret civiliedzīvotājiem un nepieciešamība uzturēt ilgstošu pamieru (2026/2602(RSP))Eiropas Parlaments,

–ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju,

–ņemot vērā ANO Drošības padomes 2015. gada 18. decembra Rezolūciju Nr. 2254(2015) par stāvokli Sīrijā,

–ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvenciju un tās papildprotokolus,

–ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) paziņojumus par stāvokli Sīrijā,

–ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. un 4. punktu,

A.tā kā atkārtotie vardarbības uzliesmojumi dažādās Sīrijas daļās, Bašara al Asada atbalstītāju un Da'esh spēku īstenotie destabilizācijas mēģinājumi, kā arī kopumā lielais apritē esošo ieroču skaits rada sadrumstalotu un nestabilu drošības situāciju valstī, kas var apdraudēt stabilas, iekļaujošas un sīriešu vadītas politiskās pārejas izredzes; tā kā, lai gan Irānai un Krievijai patlaban ir mazāka ietekme uz pašreizējo situāciju, citi dalībnieki, piemēram, Izraēla un Turcija, joprojām izmanto Sīriju kā arēnu savas netiešās sāncensības izpausmēm;

B.tā kā Sīrijas iestāžu nodoms centralizēt valsti neatbilst Sīrijas ziemeļaustrumos izveidotajai autonomijai; tā kā Sīrijas varas iestādes savu mērķu sasniegšanas nolūkā politiskas sarunas sāka paralēli militārām darbībām; tā kā militārās operācijas, kas skar Sīrijas ziemeļaustrumus, ir notikušas ar tiešu vai netiešu ārēju dalībnieku, tostarp Turcijas, iesaisti, atbalstu vai piekrišanu; tā kā 2026. gada 6. janvārī Sīrijas iestādes uzsāka ofensīvu Alepo un tās apkārtnē, kā rezultātā gāja bojā civiliedzīvotāji un tika pārvietoti 148 000 cilvēku, bojāta infrastruktūra un vēl vairāk pasliktinājās humanitārie apstākļi; tā kā šī ofensīva vēlāk tika attiecināta arī uz Raku, Haseku un Deir ez Zoru provincēm Sīrijas ziemeļaustrumos un jo īpaši uz reģionu ap Kobani un Kāmišlī, un tas Sīrijas ziemeļaustrumus pakļauj smagam spiedienam, tieši ietekmējot civiliedzīvotāju drošību, humanitāro situāciju un reģionālo stabilitāti;

C.tā kā Sīrijas Demokrātiskie spēki (SDF) apsūdz Sīrijas valdības spēkus naftas atradņu un Tabkas dambja sagrābšanā un apšaudīšanā netālu no Tišrēnas dambja; tā kā valdības spēki apsūdz SDF par uzbrukumiem civilajām ēkām, piemēram, Khaled Fajr slimnīcai Alepo, un par to, ka SDF ir atbildīgi par ūdensapgādes traucējumiem; tā kā Da'esh pirms tās sakāves bija atbildīga par būtiskiem postījumiem reģionā;

D.tā kā nesenajās cīņās starp Sīrijas armiju, ar to saistītajiem paramilitārajiem grupējumiem un SDF tika nogalināti desmitiem civiliedzīvotāju; tā kā šīm kaujām bija smagas humanitārās sekas Sīrijas ziemeļaustrumos dzīvojošajiem iedzīvotājiem, jo tās izraisīja atkārtotus uzbrukumus būtiskai civilajai infrastruktūrai, tostarp ūdensapgādes objektiem, elektrotīkliem un veselības aprūpes dienestiem, atstājot aptuveni 400 000 cilvēku bez elektroenerģijas, ūdens, pārtikas un medicīniskās aprūpes un kurdu vairākuma pilsētā Kobani vien pakļaujot riskam vairāk nekā 250 000 cilvēku; tā kā saskaņā ar ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja datiem vairāk nekā 170 000 cilvēku ir pārvietoti iekšzemē Alepo, Hasekas un Rakas provincēs, tostarp liela pārvietoto koncentrācija ir Qamishli un Al-Malikiyyeh; tā kā šī masveida pārvietošana rada nesamērīgu slogu uzņēmējkopienām un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem; tā kā pārvietotos iedzīvotāju vidū lielākā daļa ir sievietes, meitenes un zēni, kuri ir nesamērīgi pakļauti aizsardzības riskiem;

E.tā kā ziemas apstākļi ir tikai padziļinājuši ciešanas un nozīmē, ka cilvēkiem, jo īpaši bērniem un citām neaizsargātām grupām, ir vairāk vajadzīga pret laikapstākļiem droša pajumte, pārtikas atbalsts, piekļuve drošam ūdenim, veselības aprūpes un aizsardzības pakalpojumi; tā kā humānās palīdzības piekļuvi joprojām ierobežo nopietni bojāta infrastruktūra, sprādzienu draudi un pastāvīgās bažas par drošību; tā kā nesen tika atvērti divi humānās palīdzības koridori, kas atvieglo humānās palīdzības un civiliedzīvotāju pārvietošanos skartajās teritorijās;

F.tā kā starptautiskās organizācijas ir dokumentējušas nelikumīgu nogalināšanu, mirstīgo atlieku un kapu apgānīšanu, piespiedu pazušanu, patvaļīgu aizturēšanu un humānās palīdzības piekļuves kavēšanu sadursmju laikā, ko var uzskatīt par nopietnu starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumu; tā kā nesamērīgi skarta ir jo īpaši kurdu kopiena, tostarp sievietes, bērni un citas neaizsargātas grupas; tā kā sievietes, kas ir cilvēktiesību aizstāves, kopienu līderes un kaujinieces, ir saskārušās ar paaugstinātu draudu, nolaupīšanas, sliktas izturēšanās un ar dzimumu saistītas vardarbības risku; tā kā par šiem nodarījumiem ir jāveic ātra, neatkarīga un efektīva izmeklēšana;

G.tā kā Amerikas Savienotajām Valstīm, Francijai un Irākas Kurdistānas autonomā reģiona iestādēm ir bijusi svarīga diplomātiskā loma secīgos centienos veicināt dialogu un panākt vienošanās starp Damasku un SDF, lai novērstu eskalāciju un saglabātu stabilitāti Sīrijas ziemeļaustrumos;

H.tā kā 2026. gada 16. janvārī prezidents aš Šarā (al-Sharaa) izdeva Dekrētu Nr. 13, kas piešķir Sīrijas pilsonību kurdu izcelsmes iedzīvotājiem, tostarp bezvalstniekiem, un tā ir pirmā oficiālā kurdu tiesību atzīšana kopš Sīrijas neatkarības iegūšanas 1946. gadā; tā kā dekrēta mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas tiesības un pienākumus, atzīt kurdu valodu par valsts valodu un aizliegt diskrimināciju vai kūdīšanu, pamatojoties uz etniskiem apsvērumiem vai valodu;

I.tā kā 2026. gada 30. janvārī tika paziņots par nolīgumu starp Sīrijas iestādēm un SDF spēku aliansi; tā kā nolīguma mērķis ir stabilizēt trauslo pamieru, pakāpeniski integrējot SDF militāros un iekšējās drošības spēkus pārejas posma Aizsardzības ministrijā un Iekšlietu ministrijā, ieskaitot atkāpšanos no frontes līnijām, un garantēt kurdu kopienām pilsoniskās un izglītības tiesības; tā kā saskaņā ar šo nolīgumu SDF nodod Sīrijas valdībai kontroli pār cietumiem, kā arī naftas un gāzes atradnēm;

J.tā kā starptautiskā sabiedrība atbildību par aizturēto Da’esh kaujinieku un Da’esh nometņu sargāšanu lielā mērā ir deleģējusi kurdu vadītām iestādēm, neparedzot ilgtspējīgu starptautisku satvaru vai ārkārtas rīcības plānus; tā kā kurdu kaujiniekiem, tostarp sievietēm kaujiniecēm, ir bijusi izšķiroša un starptautiski atzīta loma aliansē ar Globālo koalīciju pret Da'esh, tādējādi tieši veicinot reģiona, Eiropas un starptautiskās sabiedrības drošību; tā kā nestabilitāte Sīrijas ziemeļaustrumos nopietni apdraud cīņu pret Da’esh; tā kā nesenās kaujas radīja nenoteiktību, ļaujot simtiem aizturēto Da’esh kaujinieku izbēgt; tā kā precīzs izbēgušo skaits joprojām nav zināms; tā kā tikai daži no viņiem vēlāk tika sagūstīti no jauna; tā kā aizturēšanas centrus patlaban sargā vai nu Sīrijas iestādes, vai SDF; tā kā šāda neskaidra situācija rada drošības risku Sīrijai, reģionam un Eiropai; tā kā aizturēto Da’esh grupējuma locekļu pakāpeniska pārvietošana uz Irāku tikai pārvieto šīs problēmas ģeogrāfisko vietu, taču nerada izredzes uz ilgtspējīgu risinājumu un padara Eiropu jaunā veidā atkarīgu no trešo valstu spējām un politiskās gribas; tā kā starp aizturētajiem joprojām ir ES valstspiederīgie; tā kā joprojām nav atrisināts arī jautājums par sieviešu un bērnu stāvokli al-Hol un al-Roj nometnēs, ņemot vērā drošības vides pasliktināšanos un joprojām akūtās humanitārās vajadzības; tā kā ASV administrācija ir paziņojusi par savu nodomu izbeigt operāciju „Inherent Resolve” un izvest ASV karaspēku, kas cīnījās pret Da’esh Irākā un Sīrijā;

K.tā kā Sīrijas ziemeļaustrumos kurdu un arābu kopienas pastāv līdzās un tās abas jau gadiem ilgi ir pakļautas vardarbībai, nedrošībai, piespiedu pārvietošanai un viņu pamattiesību pārkāpumiem Da’esh pastrādāto zvērību dēļ; tā kā Da’esh apdraudēja ne tikai kurdu iedzīvotājus, bet arī jezīdus, kuri kļuva par genocīda upuriem; tā kā šie draudi nesamērīgi un īpaši atbaidošā veidā skāra sievietes;

L.tā kā ES joprojām ir viena no lielākajām humānās palīdzības sniedzējām Sīrijas iedzīvotājiem un ir gatava pakāpeniski, ar nosacījumiem un atgriezeniski atbalstīt agrīnus atjaunošanas, rekonstrukcijas un valsts veidošanas centienus, vienlaikus ievērojot starptautiskos cilvēktiesību standartus; tā kā 2026. gada janvārī Komisijas priekšsēdētāja un Eiropadomes priekšsēdētājs apmeklēja Sīriju un paziņoja par jaunu politisko partnerību, lai atbalstītu miermīlīgu un iekļaujošu pāreju un izlīgumu Sīrijā, un par visaptverošu finansiālā atbalsta paketi aptuveni 620 miljonu EUR apmērā 2026. un 2027. gadam; tā kā vēlāk Komisija paziņoja par 150 miljonu EUR mobilizāciju no ES finanšu rezerves Sīrijai nākamajiem diviem gadiem, lai atbalstītu politisko pāreju, sociālekonomisko atveseļošanu, darbvietu radīšanu un spēju veidošanu;

M.tā kā ES ir veikusi nozīmīgus pasākumus, lai atvieglotu ekonomiskos ierobežojumus Sīrijai, tostarp apturējusi vai atcēlusi dažas sankcijas, kas ietekmē galvenās ekonomikas nozares;

N.tā kā jebkādai ES attīstības, atjaunošanas vai stabilizācijas palīdzībai arī turpmāk jābūt stingri atkarīgai no taustāma un pārbaudāma progresa attiecībā uz civiliedzīvotāju aizsardzību, pamiera noteikumu ievērošanu, cilvēktiesībām un visu Sīrijas sabiedrības daļu aizsardzību;

1.stingri nosoda visus pret civiliedzīvotājiem vērstos vardarbības aktus, tostarp prettiesisku nogalināšanu, piespiedu pazušanu, patvaļīgu apcietināšanu, piespiedu pārvietošanu un kaitējuma nodarīšanu civilajai infrastruktūrai; uzsver, ka šādi akti var tikt uzskatīti par nopietniem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem un noteiktos apstākļos — par kara noziegumiem; pauž bažas par ticamiem ziņojumiem no ANO, starptautiskām nevalstiskām organizācijām un humānās palīdzības organizācijām par pēdējo nedēļu laikā izdarītiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas jo īpaši vērsti pret kurdu iedzīvotājiem, tostarp par vairākiem sieviešu un vīriešu līķu apgānīšanas gadījumiem, vandālismu apbedījuma vietās un ziņojumiem par nevadāmās munīcijas izmantošanu civilajās teritorijās; aicina ātri izmeklēt noziegumus, par kuriem ziņots un kurus valdības spēki un paramilitāri grupējumi pastrādājuši pret civiliedzīvotājiem; aicina Sīrijas iestādes nodrošināt visām attiecīgajām ANO struktūrām, tostarp ANO Neatkarīgajai starptautiskajai izmeklēšanas komisijai Sīrijas Arābu Republikas jautājumā, pilnīgu un pārredzamu piekļuvi;

2.pauž dziļas bažas par humanitārās situācijas pasliktināšanos Sīrijas ziemeļaustrumos, galvenokārt kurdu pilsētu teritorijās, tostarp Kobanē, Manbidžā un Kāmišlī, kuras ir saskārušās ar atkārtotiem pamatpakalpojumu traucējumiem un kaitējumu civilajai infrastruktūrai, kā arī masveida pārvietošanu, pārtikas trūkumu un ierobežotu piekļuvi veselības aprūpei, ūdenim un sanitārijai; uzsver situāciju Kobanē, kura ir aplenkta un kurā cieš civiliedzīvotāji; prasa visās aplenktajās un skartajās Sīrijas ziemeļaustrumu teritorijās, tostarp Kobanē, izveidot pastāvīgus un drošus humanitāros koridorus; prasa, lai starptautiskajām pilsoniskās sabiedrības humānās palīdzības organizācijām tiktu piešķirta neselektīva piekļuve teritorijām, kurās nepieciešama palīdzība; aicina ES un tās dalībvalstis palielināt humāno palīdzību un psihosociālo atbalstu skartajiem reģioniem, tostarp sievietēm un meitenēm, kā arī sieviešu cilvēktiesību aizstāvju un sieviešu vadītu pilsoniskās sabiedrības organizāciju aizsardzību visā Sīrijā;

3.atzinīgi vērtē nesen noslēgto nolīgumu starp SDF un Sīrijas pārejas posma valdību; atkārtoti apstiprina savu pastāvīgo un nelokāmo atbalstu pamieram un kurdu pilsonisko un izglītības tiesību atzīšanai; aicina visas puses atturēties no jebkādas rīcības, kas varētu izraisīt jaunu vardarbības eskalāciju, ievērot spēkā esošos pamiera noteikumus un atbalstīt mehānismus, kuru mērķis ir uzraudzīt un uzturēt pamiera saistību ievērošanu;

4.aicina visus reģionālos dalībniekus, tostarp Turciju, atturēties no jebkādām militārām darbībām vai bruņotu grupējumu atbalstīšanas, kas var apdraudēt pamieru, civilo aizsardzību un izredzes panākt iekļaujošu risinājumu; nosoda Turcijas pastāvīgo militāro iejaukšanos un agresiju Sīrijas ziemeļaustrumos, tostarp nāvējošos uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai kurdu vairākuma pilsētās un provincēs, kas atrodas pie robežas starp abām valstīm; mudina Turcijas valdību nekavējoties pārtraukt militāro iesaistīšanos norisēs Sīrijas ziemeļaustrumu daļā un ļaut risināt sarunas par miermīlīgu risinājumu starp Sīrijas pārejas posma valdību un SDF; aicina Komisiju, EĀDD un dalībvalstis divpusējās sarunās ar Turcijas valdību pievērsties jautājumam par Turcijas iesaistīšanos norisēs Sīrijā; uzsver, ka visiem drošības pasākumiem ir jāatbilst starptautiskajām tiesībām, tajos ir jāievēro Sīrijas teritoriālā integritāte un tie nedrīkst izraisīt piespiedu pārvietošanu vai demogrāfisko inženieriju;

5.uzsver, ka Sīrijas ziemeļaustrumu daļas stabilitātei ir būtiska nozīme visaptverošas, iekļaujošas un taisnīgas Sīrijas politiskās pārejas sekmīgā īstenošanā; aicina Sīrijas iestādes nodrošināt aizsardzību un pamattiesības Sīrijas etniskajām un reliģiskajām kopienām, tostarp arābiem, kurdiem, sunnītiem, šiītiem, alavītiem, kristiešiem, drūziem un jezīdiem; uzstāj, ka Sīrijas etniskās un reliģiskās daudzveidības aizsardzība, tostarp kurdu kopienas pilnīga atzīšana, politiskā līdzdalība un tiesību vienlīdzība, ir būtiska, lai aizsargātu pilsonisko mieru un nodrošinātu stabilu un iekļaujošu Sīriju; aicina Sīrijas pārejas valdību nostiprināt šīs tiesības Sīrijas konstitūcijā, vienlaikus ievērojot Sīrijas teritoriālās integritātes pamatprincipu;

6.pauž nožēlu par to, ka starptautiskā sabiedrība atbildību par aizturēto Da’esh locekļu un nometņu drošību lielā mērā ir deleģējusi kurdu vadītām iestādēm, nenodrošinot pienācīgas politiskās, finansiālās un drošības garantijas vai ārkārtas rīcības plānošanu; brīdina par negatīvajām drošības perspektīvām, kas saistītas ar nenoteiktību attiecībā uz turpmāko administratīvo atbildību par aizturēšanas centriem un nometnēm;

7.jo īpaši pauž nopietnas bažas par risku, ko rada ievērojamais skaits Da’esh kaujinieku un sabiedroto, kuri ir izbēguši no aizturēšanas vietām un nometnēm Sīrijas ziemeļaustrumos; brīdina, ka ar aizturētajiem Da’esh locekļiem saistītās problēmas pakāpeniska novirzīšana uz Irāku var radīt jauna veida nenoteiktību un atkarību no trešo valstu spējām un politiskās gribas; turklāt uzsver, ka pieaugušu Da’esh kaujinieku un aizdomās turēto pārvietošanā vai atbrīvošanā Sīrijā vai trešās valstīs, tostarp Irākā vai Turcijā, arī turpmāk ir jāievēro efektīva apcietinājumā turēšanas, uzraudzības un informācijas apmaiņas kārtība, tostarp pārrobežu nodošanas gadījumā, lai novērstu bēgšanu vai neuzraudzītu pārvietošanos, un ka saukšana pie atbildības ir jānodrošina, saglabājot pierādījumus un veicot kriminālvajāšanu saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un pienācīga procesa garantijām; brīdina, ka pārvietošana un repatriācija bez efektīviem aizsardzības pasākumiem un turpmākiem pasākumiem tiesā radītu drošības risku Sīrijai, plašākam reģionam un Eiropai; aicina starptautisko koalīciju, tostarp Amerikas Savienotās Valstis, nekavējoties veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu šo drošības risku, un aicina ES sniegt šim nolūkam nepieciešamo atbalstu;

8.uzsver, ka ES valstspiederīgo pastāvīga klātbūtne aizturēto Da’esh locekļu vidū uzliek tiešu atbildību dalībvalstīm un nespēja risināt šo jautājumu apdraud gan reģionālo, gan Eiropas drošību;

9.ņem vērā globālās koalīcijas pret Da’esh starptautisko konferenci Rijādā, kurā pulcējas attiecīgie starptautiskie un reģionālie dalībnieki, lai apspriestu drošības situāciju Sīrijas ziemeļaustrumos; pauž nožēlu par ASV administrācijas paziņojumu, ka tā izbeigs operāciju “Inherent Resolve” un atvilks ASV karaspēku no Sīrijas un Irākas; aicina ES, dalībvalstis un līdzīgi domājošas valstis pastiprināt centienus, lai cīnītos pret Da’esh atdzimšanu, kas apdraudētu Sīrijas, reģiona un Eiropas drošību; atzinīgi vērtē Sīrijas valdības atjaunoto apņemšanos globālās koalīcijas pret Da’esh satvarā apkarot terorismu un mudina iestādes censties izveidot ciešu koordināciju un sadarbību ar starptautiskajiem partneriem militārajā un izlūkošanas jomā; mudina dalībvalstis pastiprināt izlūkdatu vākšanu par Da’esh darbībām Sīrijā un plašākā Levantē un palīdzēt Sīrijas iestādēm to centienos likvidēt esošos tīklus un novērst kaujinieku pārgrupēšanos; aicina ES un tās dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu aizturēto Da’esh locekļu un nometņu ilgtermiņa pārvaldību;

10.atkārtoti aicina dalībvalstis repatriēt visus savus valstspiederīgos, jo īpaši bērnus, no Alholas un Rodžas aizturēšanas nometnēm un saukt pieaugušos pie atbildības taisnīgā tiesā; uzsver, ka rūpīgs riska novērtējums un reintegrācijas atbalsts ir svarīgi jebkura repatriācijas procesa elementi; aicina Sīrijas valdību darīt visu iespējamo, lai garantētu efektīvu un iedarbīgu kontroli pār nometnēm, un atturēties no jebkādas rīcības, kas varētu iedrošināt atlikušos Da’esh kaujiniekus; uzsver, ka ir jāuzlabo sieviešu aizsardzība, tostarp droša piekļuve humānajai palīdzībai un dzimumsensitīvi pakalpojumi;

11.atgādina par kurdu spēku būtisko ieguldījumu cīņā pret Da’esh, tostarp sieviešu kaujinieču lomu, un atzinīgi vērtē viņu lielisko sadarbību ar starptautisko koalīciju ES cīņā pret Da’esh īstenoto terorismu un draudiem, kas tiek radīti Eiropai, tās iedzīvotājiem un galvaspilsētām; piemin un uzteic to neskaitāmo kurdu sieviešu drosmi un apņēmību, kas ir drosmīgi vadījušas cīņu pret Da’esh un kam nācies piedzīvot neiedomājamu vardarbību no Da’esh puses; aicina Sīrijas iestādes izmeklēt Da’esh pastrādātos nežēlīgos noziegumus, jo īpaši pret jezīdu kopienu; uzsver — lai Sīrijā nodrošinātu ilgstošu stabilitāti, ir jāatzīst kurdu kopienas nestie upuri, leģitīmās bažas par drošību un politiskā pārstāvība, tostarp sieviešu tiesību aizsardzības pasākumi un sieviešu jēgpilna līdzdalība sabiedriskajā dzīvē;

12.mudina Sīrijas iestādes darīt vairāk, lai lēmumu pieņemšanā iesaistītu visas Sīrijas sabiedrības daļas;

13.aicina EĀDD un dalībvalstis pastiprināt diplomātiskos centienus, kuru mērķis ir mazināt saspīlējumu, aizsargāt civiliedzīvotājus un veicināt uzticību Sīrijā un tās ziemeļaustrumu reģionā;

14.atgādina, ka ES ir viena no lielākajām humānās palīdzības sniedzējām Sīrijas iedzīvotājiem; atzinīgi vērtē Komisijas finansiālā atbalsta paketi aptuveni 620 miljonu EUR apmērā, kas paredzēta 2026. un 2027. gadam, un aicina ES un tās dalībvalstis arī turpmāk sniegt humāno palīdzību un agrīnas atveseļošanas atbalstu Sīrijas ziemeļaustrumu daļā, īpašu uzmanību pievēršot civilajai aizsardzībai, vietējo kopienu noturībai un atbalstam Sīrijas pilsoniskajai sabiedrībai, neatkarīgām cilvēktiesību organizācijām un vietējām miera veidošanas iniciatīvām; uzsver, ka svarīgs ir paredzams daudzgadu humānās palīdzības finansējums Sīrijai, lai nodrošinātu dzīvību glābjošas palīdzības nepārtrauktību un ļautu veikt agrīnas atjaunošanas darbības; uzsver, ka ir svarīgi Sīrijā piemērot humānās palīdzības, attīstības un miera saiknes pieeju; atkārtoti apstiprina, ka ES atbalsts un sankciju apturēšana ir balstīta uz nosacījumiem un to var atsaukt;

15.aicina Komisiju pieņemt atsevišķu stratēģiju attiecībā uz Sīriju un nodrošināt, ka tiek rīkota jēgpilna apspriešanās ar Sīrijas pilsonisko sabiedrību un diasporas kopienām;

16.uzsver, ka jebkādai sadarbībai ar Sīrijas iestādēm arī turpmāk jābūt atkarīgai no reāla un pārbaudāma progresa civilās aizsardzības jomā un pamiera noteikumu, cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ievērošanas;

17.uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Apvienoto Nāciju Organizācijai un attiecīgajiem Sīrijas un reģionālajiem dalībniekiem un prasa šo rezolūciju iztulkot arābu un kurdu valodā.