A.tā kā tiesības uz īpašumu, tostarp intelektuālo īpašumu, ir nostiprinātas kā pamattiesības Hartas 17. pantā un ir skaidri noteiktas judikatūrā; tā kā šo tiesību ievērošana ir jāgarantē visos digitālās pārveides un ģeneratīvā mākslīgā intelekta (GenAI) attīstības posmos;

B.tā kā ES saskaras ar stratēģisku problēmu, kas saistīta ar atpalikšanu no starptautiskajām norisēm mākslīgā intelekta (MI) jomā; tā kā MI rīcības samitā 2025. gada februārī Parīzē Komisija paziņoja par MI kontinenta rīcības plānu, kura mērķis ir padarīt Eiropu par pasaules līderi MI jomā; tā kā tāpēc ir būtiski veicināt, nevis kavēt GenAI tehnoloģiju un pakalpojumu attīstību sabiedrības interesēs Eiropas Savienībā, lai aizsargātu Eiropas tehnoloģisko suverenitāti, konkurētspēju, daudzvalodu kultūru un inovācijas spējas, saglabājot uzticību tās vērtībām un nodrošinot, ka tehnoloģiskā attīstība atbalsta ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju un inovāciju, vienlaikus veicinot plašu piekļuvi MI tehnoloģijām visā ES; tā kā, lai saglabātu konkurētspēju sacensībā par GenAI uzlabošanu, ir vajadzīga arī piekļuve kvalitatīvam saturam un uzsvars liekams uz nozīmi, kāda ir taisnīgi atalgotai radošai nozarei kā augstas kvalitātes MI apmācības datu avotam;

C.tā kā radošajai un kultūras nozarei ir būtiska nozīme Eiropas vērtību un kultūras daudzveidības aizsardzībā, jo tā veido aptuveni 4 % no ES pievienotās vērtības un 6,9 % no ES iekšzemes kopprodukta; tā kā šajā nozarē ir nodarbināti aptuveni 8 miljoni cilvēku, uz kuriem balstās Eiropas kultūras daudzveidība, sociālā kohēzija, vērtības un demokrātiskais dialogs;

D.tā kā Deklarācijā par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei ir noteikts mērķis nodrošināt taisnīgu, drošu un aizsargātu digitālo vidi, kurā ikvienam, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), vajadzētu būt iespējai godīgi un inovatīvi konkurēt; tā kā tas ietver pasākumus digitālajā vienotajā tirgū piedāvāto produktu un pakalpojumu izsekojamības, drošuma un atbilstības veicināšanai; tā kā parakstītāji apņemas veicināt cilvēkcentrētas, uzticamas un ētiskas MI sistēmas, ko izmanto pārredzamā veidā un saskaņā ar ES vērtībām; tā kā deklarācijā ir uzsvērts, ka digitālajai pārveidei būtu jāveicina taisnīga un iekļaujoša sabiedrība un ekonomika un jāveicina kultūras un valodu daudzveidība, kā arī atvērtas tehnoloģijas un standarti, lai vēl vairāk stiprinātu uzticēšanos tehnoloģijām un patērētāju spēju izdarīt neatkarīgu un apzinātu izvēli;

E.tā kā ES digitālās desmitgades mērķi ,visticamāk, netiks sasniegti bez transformatīvām pārmaiņām tās investīciju vidē;

F.tā kā ES Konkurētspējas kompasa mērķis ir veicināt inovāciju, jo īpaši radot labvēlīgu vidi jauniem uzņēmumiem Eiropā, lai tie varētu sākt un paplašināt darbību saskaņā ar īpašu ES jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu stratēģiju, kas tika uzsākta 2025. gada 28. maijā; tā kā tas būtu jāpapildina ar iniciatīvu “Piemērot MI” visu lielumu uzņēmumiem, lai paātrinātu MI tehnoloģiju integrāciju stratēģiskās nozarēs un stiprinātu ES tehnoloģisko suverenitāti; tā kā kultūras un radošās nozares rada jaunas un kvalificētas darbvietas un veicina Eiropas ekonomikas izaugsmi, diplomātisko spēku un talantu rašanos; tā kā radošajā nozarē lielākā daļa uzņēmumu ir MVU;

G.tā kā autortiesības un blakustiesības stājas spēkā automātiski bez reģistrācijas prasībām; tā kā tādējādi dažādiem tiesību īpašniekiem (autoriem, izpildītājiem, producentiem, izdevējiem un raidorganizācijām) tiek piešķirtas plašas ekskluzīvas tiesības, tostarp tiesības reproducēt darbus un citus tiesību objektus, kā arī tos pielāgot, izplatīt un publiskot;

H.tā kā Eiropas kultūras un radošās nozares ir ļoti daudzveidīgas, jo to līgumiskā prakse, vērtību ķēdes un ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargātā satura veidi ievērojami atšķiras; tā kā dažās nozarēs tiesību subjekti apvienojas, lai aizstāvētu savas intereses; tā kā darbi, ko rada šis daudzveidīgais dalībnieku loks, ir vienlīdz daudzveidīgi un tāpēc tiem var būt atšķirīgas vērtības;

I.tā kā autortiesībām ir jāiet kopsolī ar jauno tehnoloģiju attīstību gan juridiski, gan tehniski; tā kā digitālajā pasaulē izšķiroša nozīme būtu valstu autortiesību režīmu saskaņošanai;

J.tā kā GenAI ir MI veids, kas atšķirībā no citām MI sistēmām, kuras paredzētas galvenokārt klasificēšanai vai prognozēšanai, rada jaunu saturu, piemēram, tekstu, attēlus, mūziku, video un kodus, pamatojoties uz apmācību, kurā izmanto ļoti lielas datu kopas, no kurām tas apgūst modeļus un struktūras; tā kā GenAI rezultāti tiek radīti, izmantojot prognozes, kuru pamatā ir statistikas modeļi, kas parasti atdarina cilvēka radošumu un balstās uz jau esošu saturu, kurš var ietvert ar autortiesībām aizsargātus materiālus; tā kā, digitāli izmantojot šādu ar autortiesībām aizsargātu saturu, ir digitāli jāpielāgo ar autortiesībām aizsargāta satura aizsardzība;

K.tā kā MI izstrādei, ieviešanai un izmantošanai ir pilnībā jāatbilst pašreizējam tiesiskajam regulējumam; tā kā ir nepieņemami, ka šīs tehnoloģiju attīstības dēl tiek pārkāptas pašlaik noteiktās tiesības; tā kā pašreizējās sistēmas tiesību rezervēšanai (“atteikšanās”) uz saturu, kas aizsargāts ar autortiesībām, bieži vien ir nepraktiskas, tās var neaptvert visus attiecīgos tekstizraces un datizraces aktus un tām trūkst efektīvas īstenošanas un izpildes nodrošināšanai nepieciešamās pārredzamības; tā kā jaunu tehnoloģiju, piemēram, MI, izstrādei un iedibināto tiesību, tostarp autortiesību aktos nostiprināto tiesību, ievērošanai nevajadzētu būt savstarpēji izslēdzošām, bet drīzāk būtu jāvirza uz priekšu kopā;

L.tā kā ir pierādījumi par to, ka GenAI pakalpojumu sniedzēji plaši pārkāpj autortiesību noteikumus, tostarp neatļauti vāc darbus internetā, neievēro tiesību subjektu tekstizraces un datizraces tiesību atrunas, izmanto pirātiskus avotus, lai iegūtu darbus, un nepieprasa licences; tā kā šī tendence, kas ir nepārprotams autoru pamattiesību pārkāpums un vērtības piesavināšanās, kaitējot ES kultūras un informācijas nozarei, liecina, ka ir vajadzīgi stingri pasākumi, lai nodrošinātu, ka MI ekosistēma ES ir taisnīga un ētiska;

M.tā kā galvenie juridiskie jautājumi par mijiedarbību starp GenAI un autortiesībām un blakustiesībām ir šādi: vai ar autortiesībām aizsargātu darbu un citu tiesību objektu izmantošana apmācības datu kopās ir likumīga saskaņā ar ES un dalībvalstu tiesību aktiem, kādam vajadzētu būt MI radīta satura juridiskajam statusam un kā nodrošināt pārredzamību, piekrišanu un taisnīgu atlīdzību autoriem un tiesību subjektiem, ja viņu aizsargātie darbi un citi tiesību objekti tiek izmantoti MI rezultātu radīšanā un izplatīšanā;

N.tā kā GenAI, masveidā un lēti veidojot saturu, kas atdarina cilvēka radošās darbības rezultātā radīto saturu, tieši konkurē ar autoru darbu, jo īpaši ar kultūras un mediju saturu; tā kā šī konkurence var izraisīt tiešsaistes satura kvalitātes pazemināšanos autoru neiesaistīšanās dēļ un līdz ar to arī vispārēju cilvēku kultūras un jaunrades samazināšanos;

O.tā kā šis jaunrades cilvēciskās dimensijas pakāpeniskas izzušanas risks par labu MI radītam saturam ne tikai apdraud radošās nozares ekonomisko dzīvotspēju, bet arī rada eksistenciālu risku Eiropas sabiedrībai un demokrātijai, jo tiek sapludinātas robežas starp patiesību un nepatiesību, priekšstatu par diskursu un tā autoriem, un izjauc kognitīvās spējas un kritisko domāšanu; tā kā Mākslīgā intelekta aktā (turpmāk “MI akts”) šie riski ir ņemti vērā, taču tas nevar būt pilnīgs bez stingras autortiesību un blakustiesību aizsardzības;

P.tā kā, lai nodrošinātu tiesību aktu pienācīgu izpildi un vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā ES un starp MI nodrošinātājiem, ES un dalībvalstu noteikumi par autortiesībām un blakustiesībām ir vienādi jāpiemēro visiem MI nodrošinātājiem, kas ievieš produktus vai piedāvā pakalpojumus ES, neatkarīgi no to iedibinājuma vietas, jurisdikcijas, kurā notiek ar autortiesībām saistītās darbības, kas ir šo MI modeļu apmācības pamatā, un vietas, kur MI sistēmas radītais iznākums tiek izmantots ES; tā kā tāda pati prasība mutatis mutandis būtu jāpiemēro ne tikai MI modeļu nodrošinātājiem, kā pašlaik noteikts MI akta 53. pantā, bet arī tiem MI sistēmu nodrošinātājiem vai uzturētājiem, kas veic jebkādu turpmāku satura izmantošanu inferences, izguves papildinātas ģenerēšanas vai precizēšanas vajadzībām; tā kā jaunu licences līgumu noslēgšanu nevajadzētu nepareizi interpretēt kā kompensāciju par iepriekš veiktu ar autortiesībām aizsargāta satura neatļautu izmantošanu;

Q.tā kā ikvienam MI nodrošinātājam, kas laiž ES tirgū vispārīga lietojuma MI modeli, ir jāsaglabā atbildība par to, lai pirms jebkādas ar autortiesībām saistītas darbības veikšanas attiecīgās dalībvalsts teritorijā tiktu pārbaudīts, vai tā autortiesību politikā iekļautie pasākumi, kā izklāstīts vispārīga lietojuma MI prakses kodeksā, atbilst tam, kā dalībvalstis īsteno ES tiesību aktus autortiesību un blakustiesību jomā, jo pretējā gadījumā var iestāties atbildība saskaņā ar ES tiesību aktiem autortiesību un blakustiesību jomā;

R.tā kā prakses kodeksa ievērošana ir tikai brīvprātīga un ne visi MI nodrošinātāji to ir parakstījuši, jo īpaši tā autortiesību nodaļu;

S.tā kā MI apmācības, ieviešanas un piedāvājumu globālais raksturs un eksponenciālais temps, no vienas puses, un ar autortiesībām un blakustiesībām saistīto noteikumu teritoriālā piemērošana, no otras puses, rada šķēršļus licences saņemšanai saistībā ar attiecīgajām tiesībām un tam, lai MI produktus un pakalpojumus darītu pieejamus ES tirgū saskaņā ar minētajiem noteikumiem un tiesībām, līdzīgi kā digitālajā laikmetā bez MI, taču ar krasu pieaugumu;

T.tā kā judikatūra par autortiesību aizsargāta satura nelikumīgu izmantošanu MI modeļu apmācībai joprojām ir ierobežota, tomēr tuvākajā nākotnē ir gaidāmi vairāki tiesas nolēmumi, jo dažādi tiesību subjekti ES un citās pasaules daļās ir cēluši prasības tiesā pret konkrētiem MI nodrošinātājiem;

U.tā kā ir jāprecizē juridiskie nosacījumi, saskaņā ar kuriem var veikt GenAI apmācību, kas ir īpaša izmantošanas forma;

V.tā kā kvalitatīvas cilvēka radītas (nesintētiskas) un visaptverošas apmācības datu kopas ir būtiskas gan pētniecībai, gan GenAI sistēmu efektīvai komerciālai izstrādei, kā arī kvalitatīvu un uzticamu GenAI sistēmu rezultātu nodrošināšanai; tā kā tāpēc, lai veicinātu inovāciju, nodrošinātu tehnoloģisko un kultūras suverenitāti, saglabātu ES konkurētspēju strauji mainīgajā globālajā MI vidē un aizsargātu Eiropas kultūras un radošās nozares, ir būtiski nodrošināt šādu datu kopu likumīgu izveidi un izmantošanu ES, izslēdzot pirātiskus, neatļautus vai citādi nelikumīgus materiālus;

W.tā kā Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Autortiesību zināšanu centra izveide būtu savlaicīga un atzinīgi vērtējama iniciatīva, kuras mērķis ir sniegt noderīgu un uzticamu informāciju par autortiesībām un stiprināt mijiedarbību starp autortiesību un blakustiesību īpašniekiem un pārstāvjiem un ieinteresētajām personām, kas darbojas jauno tehnoloģiju, jo īpaši GenAI, jomā;

X.tā kā tiesību subjektiem vajadzētu būt iespējai izmantot rīkus, kas tiem ļauj efektīvi izslēgt savu darbu izmantošanu MI apmācībā ierobežotā skaitā standartizētu mašīnlasāmu formātu, kurus potenciāli pārvalda un uzskaita EUIPO, tādējādi ļaujot faktiski izslēgt reģistrētus darbus no automatizētas datu pārmeklēšanas un nodrošinot juridisko noteiktību gan tiesību subjektiem, gan MI nodrošinātājiem;

Y.tā kā visiem GenAI modeļu un sistēmu nodrošinātājiem vai uzturētājiem būtu jānodrošina pārredzamība attiecībā uz visu ar autortiesībām aizsargāto saturu, ko izmanto minēto modeļu un sistēmu apmācīšanai, neatkarīgi no jurisdikcijas, kurā tikušas veiktas ar autortiesībām saistītās darbības, kas ir GenAI modeļu apmācības pamatā; tā kā ir jānodrošina, ka šī pārredzamība ietver detalizētu sarakstu, kurā norādīta katra apmācībā izmantotā ar autortiesībām aizsargātā satura vienība; tā kā tāda pati prasība mutatis mutandis būtu jāpiemēro ne tikai MI modeļu nodrošinātājiem, kā pašlaik noteikts MI akta 53. pantā, bet arī MI sistēmu nodrošinātājiem vai uzturētājiem, kas veic jebkādu turpmāku šāda satura izmantošanu citiem nolūkiem, tostarp inferences, izguves papildinātas ģenerēšanas vai precizēšanas vajadzībām; tā kā tādi lietojumi kā inference un izguves papildināta ģenerēšana būtībā notiek pastāvīgi un reāllaikā; tā kā šādos gadījumos pārredzamībai būtu jāietver pārmeklēšanas darbība, saskaņā ar kuru, no vienas puses, pārmeklētājiem ir jāidentificē sevi tīmekļa operatoriem un, no otras puses, MI nodrošinātājiem vai uzturētājiem ir jāuztur detalizēta uzskaite par savām veiktajām pārmeklēšanas darbībām; tā kā gadījumos, kad MI sistēmas apstrādā lietotāju vaicājumus, būtu jāpiemēro pieņēmums, ka saturs ir pārmeklēts, tostarp inferences un izguves papildinātas ģenerēšanas nolūkos; tā kā saskaņā ar ES tiesību aktiem tikai informācija par trešo personu saturu, ko izmanto MI un GenAI nodrošinātāji un uzturētāji, nav uzskatāma par komercnoslēpumu;

Z.tā kā šādu pārredzamību varētu veicināt, izmantojot uzticamu starpnieku, piemēram, EUIPO, kas būtu atbildīgs par tiesību subjektu informēšanu par viņu satura izmantošanu, tādējādi ļaujot viņiem izvirzīt prasības saistībā ar tā izmantošanu apmācībai; tā kā šādam starpniekam būtu jāpiešķir nepieciešamās pilnvaras un resursi, lai novērtētu, vai nodrošinātāji un uzturētāji pilnībā ievēro savus pārredzamības pienākumus;

AA.tā kā pārredzamību varētu arī panākt, ļaujot tiesību subjektiem savos darbos un citos aizsargātos tiesību objektos ievietot ūdenszīmi un pieprasot MI nodrošinātājiem neizdarīt nekādas izmaiņas šādās ūdenszīmēs un darīt pieejamus meklēšanas rīkus, kas ļauj atklāt šādas ūdenszīmes MI apmācībā izmantotajos materiālos;

AB.tā kā papildus pārredzamības pienākumam attiecībā uz darbiem, kas aizsargāti ar autortiesībām, un citiem aizsargātiem tiesību objektiem ir jāizveido mehānisms, saskaņā ar kuru noteiktos apstākļos MI modeļu un sistēmu nodrošinātāju vai uzturētāju nespēja nodrošināt pilnīgu pārredzamību radītu apstrīdamu prezumpciju, ka ikviens attiecīgais ar autortiesībām aizsargātais darbs vai cits aizsargāts tiesību objekts ir izmantots apmācības, inferences vai izguves papildinātas ģenerēšanas nolūkos, tādējādi radot visas piemērojamās juridiskās sekas saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem attiecībā uz autortiesību vai blakustiesību pārkāpumiem; tā kā gadījumos, kad tiesa, pamatojoties uz šādu prezumpciju vai iesniegtajiem pierādījumiem, lemj par labu tiesību subjektam vai tiesību subjektus pārstāvošām organizācijām, visas saprātīgās un samērīgās juridiskās izmaksas un citi izdevumi būtu jāsedz MI nodrošinātājam;

AC.tā kā preses nozarei ir būtiska nozīme demokrātijas un demokrātisko struktūru aizsardzībā ES; tā kā ir būtiski nodrošināt, ka GenAI modeļi un sistēmas neiesaistās selektīvā apstrādē, kas dod priekšroku konkrētām publikācijām salīdzinājumā ar citām publikācijām, tādējādi saglabājot informācijas plurālismu un objektivitāti; tā kā GenAI modeļi un sistēmas ir jāizstrādā tā, lai iekļautu un ņemtu vērā visu preses publikāciju spektru, saglabājot publiskajā diskursā tādas demokrātiskas pamatvērtības kā daudzveidība un taisnīgums; tā kā ir jānosaka skaidri kvalitātes standarti GenAI modeļiem un sistēmām;

AD.tā kā pārredzamība attiecībā uz MI sistēmu radīto iznākumu ir būtiska, lai saturu varētu pienācīgi klasificēt kā “MI radītu” vai “cilvēka radītu” atkarībā no tā, vai iznākums atbilst noteiktajiem autortiesību aizsardzības kritērijiem; tā kā šādai klasifikācijai ir būtiskas juridiskas sekas, tostarp attiecībā uz autortiesību aizsardzības piemērojamību un tiesību un saistību noteikšanu; tā kā iedzīvotāju uzticēšanos MI var veidot tikai uz tiesisko regulējumu, kas nodrošina, ka jebkura MI sistēma, kas tiek nodota ekspluatācijā, pilnībā ievēro Līgumus, Hartu un sekundāros ES tiesību aktus un atbilst tiem;

AE.tā kā GenAI radīto iznākumu juridiskā režīma ziņā ES autortiesību aktu pamatā joprojām ir cilvēka autorības principi; tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas iedibināto judikatūru jēdziens “darbs” ietver divus kumulatīvus nosacījumus: pirmkārt, tam ir jābūt oriģinālam tiesību objektam, kas atspoguļo paša autora intelektuālo jaunradi, un, otrkārt, jaunradei ir jābūt izteiktai tā, lai to varētu pietiekami precīzi un objektīvi identificēt;

AF.tā kā GenAI arvien vairāk tiek izmantots kā instruments, lai palīdzētu īstenot autortiesības un blakustiesības; tā kā Komisijai būtu jānodrošina, ka uz GenAI izmantošanu autortiesību prasību izpildei attiecas efektīvi aizsardzības pasākumi, tostarp aizsardzības pasākumi pret ļaunprātīgu izmantošanu, nodrošinot pamattiesību, jo īpaši vārda brīvības un preses brīvības, pilnīgu ievērošanu;

AG.tā kā nekonsekventi starptautiskie noteikumi par MI radīta satura atbilstību autortiesību aizsardzībai apdraud intelektuālā īpašuma tiesību globālo saskaņotību un var izraisīt regulējuma arbitrāžu vai apdraudēt ES radošo un MI nozaru konkurētspēju; tā kā starptautiskā konverģence un globāla tiesiskā regulējuma izveide nodrošinātu efektīvāku un saskaņotāku alternatīvu pašreizējai juridisko pieeju sadrumstalotībai; tā kā ārējam politiskajam spiedienam nevajadzētu ietekmēt ES regulējumu MI un autortiesību jomā; tā kā šajā kontekstā ES ir jāpiedāvā spēcīga un vienota reakcija, lai nodrošinātu sava iekšējā tirgus darbību, aizsargātu savu darbaspēku un konkurētspēju, stiprinātu savu tehnoloģisko autonomiju un noteiktu globālus standartus intelektuālā īpašuma jomā;

AH.tā kā, lai nodrošinātu ES tiesību aktu pienācīgu īstenošanu attiecībā uz visiem ģeneratīvā MI pakalpojumiem un novērstu to, ka neatbilstības dēļ trešo valstu pakalpojumu sniedzēji gūst negodīgas konkurences priekšrocības, ir būtiski, lai noteikumi, kas aizsargā un īsteno autoru tiesības ES un valstu līmenī, tiktu efektīvi piemēroti visiem pakalpojumiem, kas pieejami ES tirgū; tā kā pieaugošā varas koncentrācija dažu lielu trešo valstu uzņēmumu rokās palielina ES stratēģisko atkarību un vājina Eiropas autoru un Eiropas preses spēju izmantot un īstenot savas tiesības; tā kā, ciktāl to atļauj ES un starptautiskās tiesības, autortiesību aizsardzības teritorialitātes princips ir jāpielāgo ģeneratīvā MI sistēmu apmācībai, lai nodrošinātu, ka uz Eiropas satura izmantošanu attiecas ES tiesību akti pat tad, ja šāda apmācība notiek ārpus ES, kas ir būtiski, lai garantētu taisnīgu atlīdzību Eiropas autoriem un tiesību subjektiem un aizsargātu ES kultūras un jaunrades dzīvotspēju, kā arī nodrošinātu godīgu konkurenci starp Eiropas un trešo valstu GenAI sistēmu nodrošinātājiem; tā kā šīm prasībām neatbilstošu GenAI sistēmu darbība Eiropas Savienībā būtu jāaizliedz un šie principi būtu stingri jāīsteno;

AI.tā kā GenAI straujā attīstība ir ievērojami palielinājusi iespējas radīt un izplatīt reālistiskus manipulētus digitālos attēlus, audio vai video saturu, tostarp mākslinieku darbus un priekšnesumus, kas atgādina vai atdarina reālus cilvēkus un ko dēvē par “dziļviltojumiem”, kuri maldinoši šķiet autentiski vai patiesi; tā kā šāda satura ļaunprātīga izmantošana apdraud šo cilvēku identitāti un personību, tostarp viņu ķermeni, sejas elementus un balsi,