1.uzsver konkurences priekšrocības, ko sniedz ieguldījumi ES sociālajā modelī; prasa Augsta līmeņa grupas jautājumos par sociālās aizsardzības un labklājības valsts nākotni ES ieteikumus, kā arī E. Letas un M. Dragi ziņojumu ieteikumus integrēt Eiropas pusgada procesā, lai aizsargātu un stiprinātu ES sociālo tirgus ekonomiku; uzsver, ka ir vajadzīga līdzsvarota pieeja, kas veicina sociālās tiesības, sabiedriskos pakalpojumus, darba koplīguma slēgšanas sarunu struktūras un tvērumu, kā arī konkurētspēju; atzinīgi vērtē ESTP iekļaušanu ekonomikas pārvaldības sistēmā un aicina dalībvalstis izmantot iespēju pagarināt korekcijas periodu ieguldījumiem ESTP prioritātēs; prasa integrēto pārvaldības sistēmu atspoguļot ES iestāžu iekšējos procesos, vienlīdzīgi iesaistot to ekonomiskās un sociālās struktūras;

2.mudina Komisiju un dalībvalstis pilnībā īstenot ESTP; uzsver, ka atjauninātajā ESTP rīcības plānā politiskās saistības ir jāiekļauj kā konkrēti un vērienīgi pasākumi, kuru pamatā ir skaidri un izmērāmi mērķrādītāji un stingri uzraudzības kritēriji, lai efektīvi risinātu nabadzības un sociālās atstumtības problēmu un palīdzētu darba ņēmējiem pārvaldīt zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši prasmju, PIA un mūžizglītības jomā; prasa ESTP rīcības plāna mērķus likt pamatā Eiropas pusgadam, nosakot tos par kritērijiem Eiropas pusgada novērtējumos; norāda, ka Komisijas priekšlikums 2026. gada vienotajam nodarbinātības ziņojumam lielā mērā ir vērsts uz prasmju un darbaspēka trūkumu un tajā nav visaptveroša novērtējuma par ESTP 20 principu īstenošanu, kā noteikts Regulā (ES) 2024/1263; aicina Komisiju nodrošināt, ka turpmākajos ciklos tiek ņemti vērā visi ESTP principi, lai nodrošinātu precīzu un pilnīgu priekšstatu par sociālo situāciju ES;

3.atzinīgi vērtē Komisijas mērķi līdz 2050. gadam izskaust nabadzību, tās Eiropas cenas ziņā pieejamu mājokļu plānu un nodomu ierosināt tiesību aktu par kvalitatīvām darbvietām; turklāt atzinīgi vērtē pirmo ES nabadzības novēršanas stratēģiju un Eiropas Garantijas bērniem pastiprināšanu; uzsver, ka, nosakot izmērāmus mērķus un attiecīgus konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, būtu jāpanāk saskaņotība starp Eiropas pusgadu, pārraudzību saistībā ar ESTP rīcības plānu un šiem gaidāmajiem instrumentiem;

4.atgādina par Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas 2019. gadā pausto apņemšanos nodrošināt, ka ikvienam bērnam Eiropā, kuram draud nabadzība vai sociālā atstumtība, ir piekļuve tādām pamattiesībām kā veselības aprūpe un izglītība, un pēc tam 2021. gada 14. jūnijā pieņemto Padomes Ieteikumu (ES) 2021/1004, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem OV L 223, 22.6.2021., 14. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2021/1004/oj.; uzsver, ka Garantijas bērniem mērķus nevar sasniegt bez vērienīga un īpaši šim nolūkam paredzēta budžeta gan ES, gan valstu līmenī; šajā sakarībā atkārtoti prasa Eiropas Garantijai bērniem piešķirt ievērojama apjoma īpašu budžetu vismaz 20 miljardu EUR apmērā; uzsver steidzamo nepieciešamību piešķirt šo īpašo budžetu nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, lai risinātu arvien pieaugošo bērnu nabadzības un sociālās atstumtības problēmu;

5.uzsver, ka ir svarīgi izskaust bērnu nabadzību un sociālo atstumtību, lai izskaustu šo parādību pārnesamību vairākās paaudzēs; atzinīgi vērtē to, ka 2025. gada pavasara paketē visos valstu ziņojumos ir iekļauts novērtējums par Garantijas bērniem īstenošanu, un mudina turpināt uzraudzīt Eiropas pusgada ietvaros panākto progresu; tomēr pauž nožēlu par to, ka šie konstatējumi nav padziļināti izskatīti, un 2025. gadā tikai divos konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos prasa rīcību bērnu nabadzības novēršanai; uzskata, ka konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos būtu jāņem vērā dalībvalstu budžetu atbilstība ESF+ regulā izklāstītajai prasībai par minimālo piešķīrumu bērnu nabadzības novēršanai Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 231, 30.6.2021., 21. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1057/oj).;

6.atkārtoti prasa palielināt finansējumu Eiropas Garantijai bērniem, paredzot ievērojama apjoma īpašu budžetu vismaz 20 miljardu EUR apmērā, un prasa dalībvalstīm vismaz 5 % no tām piešķirtajiem ESF+ līdzekļiem paredzēt bērnu nabadzības apkarošanai un bērnu labklājības veicināšanai, vismaz 10 % paredzot dalībvalstīm, kurās bērnu nabadzības līmenis pārsniedz ES vidējo rādītāju;

7.pauž bažas par jauniešu bezdarba līmeni, kas joprojām vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo bezdarba līmeni ES; uzsver, ka ir būtiski papildus jauniešu nodarbinātības aktivizēšanas pasākumiem sniegt pastāvīgu atbalstu, tostarp piekļuvi integrētiem sociālajiem pakalpojumiem, mājokļiem un garīgās veselības atbalstam, lai nodrošinātu viņu nepārtrauktu līdzdalību izglītībā vai nodarbinātībā; uzsver, ka dalībvalstīm ir jāiegulda pastiprinātajā Garantijā jauniešiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu un savlaicīgu atbalstu visiem jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET) un ir jaunāki par 30 gadiem; mudina dalībvalstis pastiprināto Garantiju jauniešiem vairāk izmantot kā instrumentu to jauniešu atbalstam, kuri pamet aprūpi, lai novērstu ar to saistīto aprūpes iespēju strauju zaudēšanu, tostarp nodrošināt piekļuvi profesionālajai orientācijai;

8.aicina Komisiju un dalībvalstis Eiropas pusgada ietvaros veicināt kvalitatīvu un taisnīgi apmaksātu stažēšanos un novērst tās ļaunprātīgu izmantošanu pastāvīgas nodarbinātības vietā; prasa vērienīgu un visaptverošu gaidāmo direktīvu par stažieru darba nosacījumu uzlabošanu Komisijas 2024. gada 20. marta priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par stažieru darba nosacījumu uzlabošanu un nodrošināšanas panākšanu un tādu pastāvīgu darba tiesisko attiecību apkarošanu, kas krāpnieciski noformētas kā stažēšanās (“Stažēšanās direktīva”) (COM(2024)0132)., kurā nodrošinātu stažieru tiesību pilnīgu aizsardzību, tostarp iespēju pamattiesību pārkāpuma gadījumā bez sekām izbeigt stažēšanos, un prasa ātri pabeigt sarunas;

9.uzskata, ka ir vajadzīga rīcība ES un dalībvalstu līmenī, lai nepieļautu un novērstu pastāvīgi augstu nabadzības un sociālās atstumtības līmeni, tādēļ atzinīgi vērtē paziņojumu par pirmo ES nabadzības apkarošanas stratēģiju; uzskata, ka stratēģijai ir jānodrošina visaptveroša pieeja nabadzības un sociālās atstumtības pamatcēloņu un daudzdimensionālo aspektu novēršanai, to īstenojot ar konkrētām darbībām, stabilu budžeta piešķīrumu, skaidriem mērķiem, starpposma mērķiem un strukturāliem pasākumiem, vienlaikus arī nodrošinot stingru īstenošanu un uzraudzību; aicina dalībvalstis īstenot direktīvu par adekvātām minimālajām algām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2041 (2022. gada 19. oktobris) par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā (OV L 275, 25.10.2022., 33. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2022/2041/oj)., lai cīnītos pret nodarbinātu personu nabadzību un stimulētu nodarbinātību; prasa ES nabadzības apkarošanas stratēģijā galveno uzmanību pievērst cīņai pret bērnu nabadzību, lai pārtrauktu nabadzības apburto loku; mudina dalībvalstis pilnībā īstenot Padomes ieteikumu par adekvātiem minimālajiem ienākumiem Padomes Ieteikums (2023. gada 30. janvāris) par adekvātu minimālo ienākumu, kas nodrošina aktīvu iekļaušanu 2023/C 41/01 (OV C 41, 3.2.2023., 1. lpp.).;

10.atgādina, ka ir svarīgi uzlabot pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, un aicina Komisiju izmantot Eiropas pusgada procesu, lai uzraudzītu to, kā dalībvalstis izpilda Padomes Ieteikumu par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai Padomes Ieteikums (2019. gada 8. novembris) par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (OV C 387, 15.11.2019., 1. lpp.)., tostarp konkrētām valstīm adresētos ieteikumus; atgādina – tā kā pašnodarbināto personu skaits kultūras un radošajās nozarēs ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā sabiedrībā kopumā, šajā nozarē ir vajadzīgi mērķtiecīgi pasākumi; tādēļ atzinīgi vērtē paziņojumu par ES Mākslinieku hartu, kuras mērķis ir izcelt galvenos pamatprincipus un apņemšanās īstenot taisnīgus darba apstākļus šajā nozarē, taču mudina Komisiju to publicēt jau 2026. gadā, jo šo jautājumu risināšana ir ieilgusi;

11.pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis aktīvāk neīsteno ES stratēģiskā satvara romu jautājumos mērķus un tiem netiek pievērsta pastāvīga uzmanība Eiropas pusgada procesā, jo īpaši konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos; uzsver stratēģiskā satvara mērķi, kas paredz uz pusi samazināt nodarbinātības līmeņa atšķirību starp romiem un sabiedrību kopumā un līdz 2030. gadam nodrošināt, ka vismaz 60 % romu strādā algotu darbu; mudina dalībvalstis pieņemt integrētu, uz līdztiesību vērstu pieeju un nodrošināt, ka publiskā politika un pakalpojumi ir reāli pieejami visiem romiem, arī tiem, kas dzīvo attālos lauku apvidos;

12.ar bažām atgādina par pastāvīgo atšķirību personu ar invaliditāti nodarbinātībā (aptuveni 24 %), kā arī par ES mērķi pāriet no visu attiecīgo personu aprūpes iestādē uz aprūpi kopienā vai ģimenē; aicina Komisiju ar Eiropas pusgada procesu, tostarp konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem, risināt jautājumu par personu ar invaliditāti nodarbinātības atšķirībām un saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām atjaunināt ES Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam, tajā paredzot jaunas pamatiniciatīvas, tostarp Eiropas invaliditātes nodarbinātības un prasmju garantiju; atkārtoti aicina Komisiju nākt klajā ar deinstitucionalizācijas rīcības plānu, kas aptvertu visas iedzīvotāju grupas, kuras joprojām dzīvo iestādēs, tostarp bērnus, personas ar invaliditāti, cilvēkus ar garīgās veselības problēmām un bezpajumtniekus; uzsver, ka deinstitucionalizācijas jomā panāktais progress būtu jāuzrauga Eiropas pusgada ietvaros, un aicina dalībvalstis pilnībā izmantot ESF+ un citus ES un valstu fondus, lai pabeigtu šo procesu, izstrādātu kopienā balstītus pakalpojumus un ieguldītu preventīvos pasākumos;

13.atzinīgi vērtē sociālās konverģences sistēmas pastāvīgu iekļaušanu Eiropas pusgadā; uzsver tā nozīmi, kā arī sociālo rezultātu pārskatu, kas ir svarīgi, lai apzinātu riskus, sekotu līdzi progresam augšupējas sociālās konverģences jomā, samazinātu nevienlīdzību, stiprinātu sociālās aizsardzības sistēmas un veicinātu pienācīgus darba apstākļus un atbalsta pasākumus nolūkā nodrošināt taisnīgumu pārkārtošanās procesā; aicina Komisiju turpināt izstrādāt inovatīvus kvantitatīvās un kvalitatīvās analīzes instrumentus šīs jaunās sistēmas ietvaros, lai to optimāli izmantotu turpmākajos Eiropas pusgada ciklos; aicina Komisiju analīzes otrajā posmā analizēt augšupējas sociālās konverģences riskus, kas uzsvērti tās 2025. gada vienotajā nodarbinātības ziņojumā, tostarp rādītājus par nepietiekami pārstāvēto grupu nodarbinātību, priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un pieaugušo izglītību, kā arī nabadzību, un ar attiecīgajām dalībvalstīm apspriest veiktos vai plānotos pasākumus šādu risku novēršanai; norāda, ka vienotajā nodarbinātības ziņojumā konstatēto problēmu risināšana palīdzēs panākt augšupēju sociālo konverģenci;

14.aicina Komisiju uzlabot un atjaunināt sociālo rezultātu pārskatu, nodrošinot, ka tas atspoguļo nevienlīdzības virzītājspēkus un ietekmi, tostarp vienlīdzīgas iespējas, kvalitatīvu nodarbinātību, bagātības sadali, piekļuvi sabiedriskajiem un sociālajiem pakalpojumiem, pienācīgas pensijas, mājokļus un bezpajumtniecību, garīgo veselību, diskrimināciju un vides degradācijas un klimata pārmaiņu sociālo ietekmi; aicina Komisiju uzskatīt nodarbinātu personu nabadzību par sociālo rezultātu pārskatā pamanīto brīdinājuma signālu un ierosināt konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, ja šādas tendences joprojām pastāv; uzsver, ka ir jārisina tādas problēmas, kas rezultātu pārskatā atzīmētas kā “kritiska situācija” vai “jānovēro”, kā priekšlaicīga mācību pārtraukšana, pārāk augstas ar mājokli saistītas izmaksas, sociālo pārvedumu ietekme, personu ar invaliditāti nodarbinātības atšķirība, iedzīvotāju norādītās neapmierinātās medicīniskās aprūpes vajadzības, bērnu aprūpe, digitālās pamatprasmes un bērnu nabadzība; prasa tajā iekļaut sociālā progresa indeksu un dzimumu līdztiesības indeksu, lai, izmantojot sadalītus datus, varētu labāk novērtēt nevienlīdzību, piekļuvi iespējām un labklājību; uzsver, ka ir vajadzīgi savlaicīgi, saskaņoti un pārredzami dati un metodika, lai uzlabotu uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu un mērķtiecīgas sociālās investīcijas, un ka sociālo rezultātu pārskats ir jāsaskaņo ar visiem 20 ESTP principiem;

15.atgādina, ka AROPE rādītājs nepietiekami aptver nabadzības un sarežģītas nevienlīdzības pamatcēloņus, jo īpaši mājsaimniecībās nedzīvojošu personas, nabadzības kvalitatīvos aspektus un marginalizācijas radīto dzīves pieredzi, uzskatot arī, ka nabadzība nenozīmē tikai nepietiekamus ienākumus vai materiālo nenodrošinātību; aicina Sociālās aizsardzības komiteju atjaunot AROPE statistikas mērījumus, lai tos paplašinātu, virzoties uz spēcīgāku, sadalītu un daudzdimensionālāku sapratni par nabadzību un sociālo atstumtību;

16.atgādina, ka sociālie ieguldījumi var pozitīvi ietekmēt ekonomikas izaugsmi, ražīgumu un konkurētspēju, vienlaikus veicinot fiskālo ilgtspēju un sekmējot augšupēju sociālo kohēziju un uzlabojot dzīves un darba apstākļus un neaizsargātu grupu iekļaušanu; aicina Komisiju un dalībvalstis uzskatīt sociālos ieguldījumus par ilgtspējīgas izaugsmes pamatu un koncentrēties uz ieguldījumiem, kas ir izrādījušies efektīvi izaugsmes, produktivitātes, darbvietu kvalitātes un uzlabotas dalības darba tirgū ziņā; aicina dalībvalstis līdz 2026. gada 31. decembrim pilnībā un mērķtiecīgi izmantot Atveseļošanas un noturības mehānismu, lai risinātu problēmas, kas konstatētas konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos; prasa Komisijai sniegt norādījumus par privāto investīciju un publiskā un privātā sektora partnerību piesaistīšanu, lai novērstu sociālās infrastruktūras nepilnības; atzinīgi vērtē Sociālo ieguldījumu zināšanu centra izveidi nolūkā uzlabot savstarpējo mācīšanos un tehnisko palīdzību, turpināt uzlabot sociālo rādītāju savlaicīgumu un pieejamību, samazināt kavēšanos nabadzības un nevienlīdzības tendenču novērtēšanā un uzlabot dalībvalstu piekļuvi datiem politikas izvērtēšanas un ietekmes novērtēšanas nolūkā;

17.atgādina, ka sociālā ekonomika ir svarīgs sociālo ieguldījumu komponents, kam ir unikāla loma iekļaujošu un inovatīvu risinājumu izstrādē vietējā līmenī, veicinot kvalitatīvu darbvietu radīšanu, cenas ziņā pieejamu un piekļūstamu sociālo un tiešo pakalpojumu sniegšanu un zaļo un digitālo pārkārtošanos; norāda, ka sabiedrība stingri atbalsta sociālo ekonomiku – 88 % Eirobarometra respondentu atbalsta stratēģijas un tiesību aktus tās veicināšanai; aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt pamatnosacījumus, atvieglojot piekļuvi finansējumam un nodrošinot spēju veidošanas iespējas un pamanāmību, un atspoguļot sociālās ekonomikas rīcības plāna mērķus Eiropas pusgadā, tostarp izmantojot konkrētām valstīm adresētus ieteikumus un ES līdzekļu mērķtiecīgu izmantošanu;

18.uzsver, ka Komisijas cenas ziņā pieejamu mājokļu plāns būtu labāk jāintegrē Eiropas pusgadā, lielāku uzmanību pievēršot konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem par cenas ziņā pieejamiem, pienācīgiem un ilgtspējīgiem mājokļiem, jo īpaši iedzīvotāju grupām ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kā arī personām ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem; prasa pastiprināti uzraudzīt progresu, ko dalībvalstis panākušas, nodrošinot piekļuvi pienācīgiem, drošiem un nenošķirtiem mājokļiem romu kopienām, kuras saskaras ar galēju nabadzību; atgādina Lisabonas deklarācijas par Eiropas platformu bezpajumtniecības apkarošanai parakstītājiem par mērķi līdz 2030. gadam izskaust bezpajumtniecību; aicina dalībvalstis pasākumus, kas palielina piedāvājumu, samazina būvniecības izmaksas un novērš darbaspēka trūkumu būvniecības un mājokļu nozarē, kombinēt ar atbalstu pieprasījuma veidošanai, kas ļauj iedzīvotājiem, jo īpaši neaizsargātā situācijā esošam mājsaimniecībām, piekļūt cenas ziņā pieejamiem, pienācīgiem un ilgtspējīgiem mājokļiem; uzsver, ka ar valstu vidēja termiņa fiskāli strukturālajiem plāniem un investīciju stratēģijām būtu jāatbalsta sociālie un cenas ziņā pieejami mājokļi, bezpajumtniecības novēršana un samazināšana un ēku modernizācija, lai samazinātu enerģētisko nabadzību un uzlabotu mājokļu stāvokli, jo īpaši neaizsargātām mājsaimniecībām; atgādina, ka Sociālais klimata fonds no 2026. gada nodrošinās finansējumu dalībvalstīm neaizsargātu mājsaimniecību un mikrouzņēmumu atbalstam;

19.uzsver, ka investīcijas kvalitatīvā un pieejamā izglītībā un mūžizglītībā, tostarp profesionālās izglītības un apmācības un māceklības pasākumi, veido stratēģiskas sociālās investīcijas, kas ir būtiskas kohēzijai, iekļaušanai un darbaspēka sagatavošanai zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam un ar aizsardzību saistītu ES vajadzību nodrošināšanai; atzinīgi vērtē priekšlikumu Padomes ieteikumam par cilvēkkapitālu Eiropas Savienībā un tā virzību uz prasmju trūkuma novēršanu, prasmju apzināšanas izmantošanu prasmju stratēģiju izstrādē un plaša pamatprasmju kopuma, tostarp digitālās, pilsoniskuma un MI pratības, attīstīšanu, lai sagatavotu cilvēkus mūsdienīgai dzīvei; atzīst, ka nepietiekami ieguldījumi cilvēkkapitālā kavē inovāciju, konkurētspēju un cilvēku spēju pilnībā izmantot savu potenciālu;

20.uzsver, ka ar ES iniciatīvām prasmju trūkuma jomā ir spēcīgāk jāatbalsta visaptverošas un iekļaujošas izglītības un apmācības sistēmas, tostarp piemērojot aktīvu darba tirgus politiku, individuālos mācību kontus un mikroapliecinājumus, kā arī ir jāstiprina procedūras neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanai; turklāt uzsver, cik svarīgi prasmju trūkuma novēršanai ir uzlabot un veicināt taisnīgu darbaspēka mobilitāti ES un likumīgu migrāciju un atzīt ārvalstu kvalifikācijas; pauž bažas par to, ka lielākajā daļā dalībvalstu pieaugušo līdzdalība apmācībā joprojām ir krietni zem 60 % mērķa, jo īpaši mazkvalificētu darba ņēmēju, gados vecāku darba ņēmēju, trešo valstu valstspiederīgo un personu ar invaliditāti vidū; aicina Komisiju gaidāmajā taisnīgas darbaspēka mobilitātes paketē piedāvāt konkrētus risinājumus prasmju trūkuma novēršanai un ieilgušās problēmas risināt, nodrošinot, ka ar gaidāmo prasmju pārnesamības iniciatīvu novērš pašreizējos šķēršļus prasmju atzīšanai;

21.pauž stingru pārliecību, ka darba ņēmēju individuālās tiesības uz apmācību darba laikā, kas novērstu galvenos šķēršļus viņu dalībai apmācībā, var nodrošināt kvalitatīvu prasmju pilnveidi vai pārkvalificēšanos, darbinieku apmācību un atbalstu karjeras veidošanai, lai darba devējiem nodrošinātais kvalificētu darba ņēmēju piedāvājums būtu paredzams un stabils; uzsver, ka izmaksu šķēršļi ir jānovērš, nodrošinot, ka apmācība darba ņēmējiem ir bez maksas, un to atbalsta ar finansējumu, nodokļu atvieglojumiem un partnerībām; uzsver, ka par darba ņēmēju apmācību ir atbildīgas valstu iestādes un sociālie partneri, un uzsver to būtisko lomu tiesību uz apmācību īstenošanā; tādēļ aicina dalībvalstis noteikt prioritāti un veicināt darba ņēmēju un viņu darba devēju kopīgi izstrādātas apmācības shēmas, nodrošinot, ka prasmju pilnveide un pārkvalifikācija atbilst reālajam pieprasījumam un veicina karjeras izaugsmi; aicina Komisiju izpētīt un izdot norādījumus par to, kā publiskā un privātā sektora partnerības starp dalībvalstīm un uzņēmumiem var finansēt darba ņēmēju apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu, jo īpaši atsevišķu darba ņēmēju tiesības uz apmācību;

22.uzsver, ka taisnīgumam starp paaudzēm ir jākļūst par Eiropas pusgada strukturālu sastāvdaļu; aicina Komisiju paaudžu taisnīguma stratēģijas ietvaros Eiropas pusgada novērtēšanas sistēmā integrēt rādītājus par jauniešu un vecākās paaudzes labbūtību, piekļuvi kvalitatīvām darbvietām, mājokļu pieejamību cenas ziņā, pieejamību un fizisko piekļūstamību, minimālo ienākumu un pensiju atbilstību, piekļuvi kvalitatīviem garīgās veselības pakalpojumiem un kvalitatīvai izglītībai un prasmēm un izvērtēt fiskālo un reformu ieteikumu ilgtermiņa un distributīvo ietekmi; aicina Komisiju novērtēt politikas ieteikumu ilgtermiņa ekonomisko, vides un sociālo ietekmi, tostarp nepietiekamo ieguldījumu ietekmi uz nākamajām paaudzēm; uzsver, ka demogrāfiskās pārveides un mūža ilguma pagarināšanās ietekme ir labāk jāintegrē Eiropas pusgadā; uzsver, ka demogrāfisko pārmaiņu dēļ ir vajadzīgi politikas pasākumi līdzdalības darba tirgū palielināšanai; uzsver, ka ir vajadzīgi pasākumi aktīvu vecumdienu atbalstam un ir jānodrošina pensiju un aprūpes sistēmu ilgtermiņa ilgtspēja; uzskata, ka konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos būtu jāveicina pensijas, kas visiem nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi, labklājību un piekļuvi kvalitatīviem un cenas ziņā pieejamiem veselības aprūpes un profilaktiskajiem pakalpojumiem;

23.uzsver, ka Eiropas pusgada ietvaros aizsardzības izdevumi ir koordinēti, efektīvi un pārredzami jāplāno Eiropas līmenī, lai maksimāli palielinātu ieguvumus sabiedrībai; uzsver, ka ar drošību saistītās investīcijās būtu jāieskaita arī sabiedrības noturība, tostarp infrastruktūra, kas dod lielu civilo labumu, sociālā aizsardzība, pilsoniskā izglītība, demokrātiskā noturība un aizsardzība pret dezinformāciju, atzīstot, ka sociālā stabilitāte un demokrātiskā uzticēšanās ir svarīgi Eiropas drošības arhitektūras elementi un ka tie ir jāatspoguļo pusgada analīzē par ilgtermiņa reformu un investīciju vajadzībām;

24.uzsver, ka 2026. gada Eiropas pusgada ieteikumiem būs izšķiroša nozīme nākamās daudzgadu finanšu shēmas veidošanā; uzskata, ka reformas un investīcijas būtu jāatlasa atbilstoši tam, cik efektīvi un lietderīgi ar tām īsteno attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus; brīdina – lai ES finansējumu sasaistītu ar pusgada norādījumiem, šādiem norādījumiem jābūt sociāli līdzsvarotiem un pilnībā saskaņotiem ar ESTP un reģionālajiem un vietējiem dalībniekiem ir jāuzņemas svarīga loma līdzekļu izmaksāšanā; tādēļ ar bažām norāda uz Komisijas priekšlikumu par sociālajiem izdevumiem, kas var mazināt koncentrēšanos uz nodarbinātības un sociālajiem mērķiem, un prasa izveidot atsevišķu, tematiski koncentrētu un pastiprinātu ESF+;

25.uzskata, ka ES sociālais modelis ir neatņemama tās konkurētspējas daļa un ka, cenšoties mazināt administratīvo slogu uzņēmumiem, tomēr ir jāsaglabā un jānodrošina sociālās tiesības; uzsver, ka arī darbvietu kvalitāte un ārpuscenu konkurētspēja, piemēram, produktu un pakalpojumu kvalitāte, var veicināt ražīgumu un algu pieaugumu; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt lielāku skaidrību, proporcionalitāti un juridisko noteiktību, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un pašnodarbinātām personām, un uzsver, ka šādās pieejās būtu jāņem vērā darba tirgus modeļu daudzveidība dalībvalstīs, kā arī jāatbalsta ilgtspējīga saimnieciskā darbība un kvalitatīva darbvietu radīšana;

26.atbalsta demokrātiskāku Eiropas pusgada procesu, kurā Parlaments būtu cieši iesaistīts ekonomikas un sociālās politikas prioritāšu noteikšanā un ekonomikas pārvaldības lēmumu pieņemšanā; uzstāj, ka valstu reformu izstrādē, uzraudzībā un pārraudzībā ir sistemātiski jāiesaista sociālie partneri, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un reģionālie un vietējie dalībnieki, tam nodrošinot pienācīgu laiku un pārredzamību; mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt to pienācīgu iesaisti visos analīzes posmos, tostarp sociālās konverģences sistēmā, lai stiprinātu līdzatbildību un nodrošinātu, ka ES sociālās tiesības tiek uz vietas reāli īstenotas; uzsver, ka subsidiaritātes principa ievērošana un valstu kompetence joprojām ir Eiropas pusgada centrālā tēma; atgādina, ka Komisijai ir jānodrošina, lai Eiropas pusgadā un ES ekonomikas pārvaldības sistēmā novērtētu ierosināto reformu ietekmi uz dzimumu līdztiesību un sieviešu integrāciju darba tirgū, un jāveicina ieguldījumi kvalitatīvos sabiedriskajos pakalpojumos un aprūpes infrastruktūrā;

27.vērš uzmanību uz to, ka trūkst pārredzamas metodikas konkrētām valstīm adresētu ieteikumu izstrādē un skaidrības par to atlasē izmantotajiem kritērijiem; brīdina, ka tas apdraud pārskatatbildību un var radīt nevienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm; aicina Komisiju nodrošināt pilnīgu pārredzamību pār procedūrām un iekšējo lēmumu pieņemšanu, tostarp iesaistītajiem ģenerāldirektorātiem, un stiprināt pārskatatbildību un informācijas apmaiņu ar Parlamentu; pauž bažas par to, ka konkrētām valstīm adresēto ieteikumu izpildes līmenis joprojām ir zems; aicina dalībvalstis labāk ņemt vērā ieteikumus nodarbinātības un sociālās politikas jomā; aicina Komisiju pastiprināt dialogu ar dalībvalstīm par sniegto ieteikumu un nodarbinātības pamatnostādņu īstenošanu, kā arī pašreizējo vai plānoto politikas pasākumu pārraudzību;

28.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.