ES paplašināšanās stratēģiskās prioritātes: uz nopelniem balstīts process un nosacījumu sistēma4.atzinīgi vērtē pēdējos gados panākto progresu, kas dara iespējamu ES paplašināšanos tuvākajā nākotnē; atzinīgi vērtē Melnkalnes un Albānijas ievērojamo progresu un norāda uz to mērķi pabeigt sarunas attiecīgi līdz 2026. gada beigām un 2027. gada beigām; mudina ES iestādes, jo īpaši Padomi, atbalstīt šo gatavību, novērst šķēršļus no ES puses un tādējādi uzlabot procesa uzticamību un paredzamību, vienlaikus pilnībā ievērojot principu, ka progresam noteikti jābūt balstītam uz nopelniem; atzinīgi vērtē to, ka Bosnija un Hercegovina ir ieguvusi kandidātvalsts statusu, un mudina šo valsti veikt turpmākas reformas;
5.atzinīgi vērtē Ukrainas ievērojamo noturību un apņēmību turpināt ceļu uz Eiropu, neskatoties uz Krievijas agresijas karu; aicina ES un tās dalībvalstis turpināt atbalstīt Ukrainu un pauž nožēlu par Padomes nespēju vienoties par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu; uzteic Moldovas ievērojamo progresu ceļā uz pievienošanos ES un to, ka valsts par spīti nerimstošiem hibrīddraudiem sekmīgi pabeigusi skrīninga procesu; aicina ātri sākt sarunu kopas ar Ukrainu un Moldovu un mudina Ungārijas valdību atturēties no sarunu bloķēšanas;
6.atkārtoti uzsver, ka saskaņā ar LES 49. pantu jebkura Eiropas valsts, kas ievēro 2. pantā minētās vērtības, tostarp cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, un apņemas tās sekmēt, var lūgt, lai to uzņem par Savienības dalībvalsti; ņem vērā pieaugušo atbalstu ES dalībai vairākās valstīs, kas savulaik gatavojās pievienoties ES, tostarp Islandē, kas līdz 2027. gadam plāno rīkot referendumu par pievienošanās sarunu atsākšanu, un mudina ES vadību turpināt veidot ciešākas saites ar šādām valstīm; atzīmē, ka 2025. gada 26. martā Armēnijas parlaments pieņēma likumu, ar ko oficiāli atbalsta dalību ES un aicina valsts valdību sākt ES pievienošanās procesu, un uzskata, ka ilgtspējīgas reformas, kas nostiprina Armēnijas demokrātiju, varētu sākt pārmaiņu posmu ES un Armēnijas attiecībās; atzinīgi vērtē Grenlandes iespējamās iniciatīvas stiprināt politiskās, institucionālās un ekonomiskās saites ar ES, jo tā tiek ņemts vērā pieaugošais atbalsts dalībai ES;
7.atgādina, ka iepriekšējās paplašināšanās kārtas veicināja ievērojamu ekonomikas izaugsmi gan jaunajās, gan vecajās dalībvalstīs; uzsver, ka brīva pārvietošanās uzlaboja darba izredzes un algas un, pateicoties naudas pārvedumiem, samazināja nabadzību; uzsver, ka paplašināšanās ir pozitīvi ietekmējusi dzīves līmeni, jo uzlabotas darba tiesības, veselība un drošība, dzimumu līdztiesība, digitālie pakalpojumi, izglītība un nediskriminācija;
8.atkārtoti uzsver, ka pievienošanās procesam arvien jābūt uz nopelniem balstītam un ar atgriezeniskuma iespēju, kurā katra kandidātvalsts jāvērtē atbilstoši Kopenhāgenas kritērijiem, pēc tās pieskaņošanās ES acquis un pēc visiem paplašināšanās satvara papildu nosacījumiem; uzsver, ka ikvienas valsts virzība uz integrāciju ES ir jānovērtē pēc tās nopelniem un ka neviena valsts nedrīkst tikt saistīta ar citu valsti vai uzskatīta par daļu no kopuma; uzsver, ka nav pieļaujamas nekādas atlaides ES vērtību un pamatprincipu jautājumos;
9.uzsver, ka, lai gan procesam vajadzētu kļūt pakāpeniskākam un dinamiskākam, ar skaidriem reformu mērķiem, ceļvežiem un starpposma termiņiem, paātrināta virzība nav iespējama, jo tas varētu ietekmēt pievienošanās procesa integritāti; norāda, ka vairākas kandidātvalstis jau ir izvirzījušas vērienīgus mērķus sarunu noslēgšanai, kas būtu jāatbalsta, ja tiek īstenotas reālas reformas;
10.uzsver, ka par paplašināšanās procesa prioritāti arī turpmāk jāuzskata tiesiskums, demokrātiskās reformas, mediju brīvība un pamattiesības, tostarp minoritāšu tiesības; uzsver, cik svarīga ir tiesu iestāžu neatkarība, cīņa pret korupciju, pilsoniskās sabiedrības iekļaušana un atbalsts tai, kā arī labvēlīga vide bez iebiedēšanas, kas ir būtiski priekšnoteikumi ilgtspējīgai virzībai uz dalību ES, jo īpaši laikā, kad pieaug autoritārisma tendences; uzsver, ka visās sarunu nodaļās jāvadās no tā, kādi panākumi gūti attiecībā uz pamatjautājumiem;
11.uzsver nepieciešamību visā pievienošanās procesā panākt un integrēt dzimumu līdztiesību, tostarp izskaust uz dzimumu balstītu vardarbību un vardarbību ģimenē, aizsargāt bērnu tiesības un viņu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, kā arī pilnībā īstenot nediskriminācijas principu, tostarp pret LGBTIQ+ kopienu un cilvēkiem ar invaliditāti; uzsver, ka cilvēktiesības ir jāaizsargā ne tikai tiesību aktos, bet arī konsekventi īstenojot tās praksē; uzsver, ka visām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm ir jānodrošina minoritāšu patiesa pārstāvība visos pārvaldības līmeņos, jāsaglabā to kultūras un valodas identitāte, jānodrošina piekļuve kvalitatīvai izglītībai minoritāšu valodās un efektīvi jāapkaro naida runa un naida motivēti noziegumi;
12.aicina Komisiju savā gada ziņojumā par tiesiskumu iekļaut visas paplašināšanās procesā iesaistītās valstis, uz kurām minētais ziņojums pašlaik neattiecas; pauž īpašas bažas par pastāvīgajiem trūkumiem un stagnāciju tiesu sistēmas reformu procesā, mēģinājumiem apturēt progresu korupcijas apkarošanā, ierobežoto progresu valsts pārvaldes reformās un vēlēšanu tiesību aktu nepietiekamo saskaņošanu ar Eiropas standartiem, kā arī par sabiedrības polarizāciju, pilsoniskās sabiedrības telpas samazināšanos un tiesību uz miermīlīgu pulcēšanos ierobežošanu dažās paplašināšanās valstīs;
13.uzsver, ka ES vai valstīs, kas vēlas kļūt par ES dalībvalstīm, nav vietas naidīgai retorikai, genocīda noliegšanai vai jebkuras puses veiktai kara noziedznieku glorificēšanai; uzsver, ka pagātnes izvērtēšana ir nepieciešama patiesam izlīgumam, kas ir būtisks priekšnoteikums plaukstošai sabiedrībai un veiksmīgai integrācijai;
14.mudina paplašināšanās procesā iesaistītās valstis turpināt apņēmīgi un savlaicīgi īstenot nepieciešamās reformas un panākt taustāmu un neatgriezenisku progresu, sākot ar pamatjautājumiem; uzstāj, ka ir pastāvīgi jācenšas veicināt mediju plurālismu, aizsargāt žurnālistu tiesības, uzturēt drošu vidi pētnieciskajai žurnālistikai un nodrošināt vārda brīvību visās paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs, vienlaikus ieviešot efektīvus mehānismus ar mērķi nepieļaut naida runu, apmelošanas kampaņas, uzmākšanos, draudus un uzbrukumus žurnālistiem; uzsver nepieciešamību izmeklēt un saukt pie atbildības par šādiem pārkāpumiem, vienlaikus risinot mediju koncentrācijas, politiskā un ekonomiskā spiediena un pārredzamības trūkuma jautājumus saistībā ar mediju finansēšanu un īpašumtiesībām;
15.uzsver nepieciešamību palielināt iedzīvotāju līdzdalību un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos paplašināšanās procesā; uzsver to pilsoniskās sabiedrības organizāciju lomu, kurām ir pierādīta pieredze un nozaru speciālās zināšanas reformu skrīningā, apspriešanā, īstenošanā un uzraudzībā, kas nodrošina pārredzamību, pārskatatbildību un sabiedrības uzticēšanos pievienošanās procesam; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt ilgstošu atbalstu šo organizāciju darbam un drošu darbības vidi; mudina valstīs vairot izpratni par to, cik svarīgi ir atbalstīt pilsonisko sabiedrību un palielināt valsts atbalstu tās darbībām, tostarp ar mērķi sagatavoties izmaiņām finansējumā pēc pievienošanās ES;
16.atkārtoti uzsver savu nostāju, ka pieskaņošanās ES KĀDP ir būtisks rādītājs, kas skaidri liecina par kandidātvalsts ģeostratēģisko orientāciju, apņemšanos ievērot ES pamatvērtības un principus un par tās gatavību nākotnē pievienoties ES;
17.norāda, ka dažas kandidātvalstis, jo īpaši Ukraina, jau sniedz ieguldījumu Eiropas drošībā un aizsardzībā; pauž visdziļāko cieņu un pateicību Ukrainas tautai, kas dienu no dienas maksā visaugstāko cenu par eiropeiskā dzīvesveida aizsardzību;
18.atzinīgi vērtē to, ka ir sekmīgi atsākts KĀDP dialogs ar Rietumbalkānu partneriem, un uzsver šo partnerību būtisko nozīmi mieram un drošībai; mudina visas kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis par prioritāti noteikt ātru un pilnīgu pieskaņošanos KĀDP un atkārtoti uzsver, ka konkrētas valsts pievienošanās process var turpināties tikai tad, kad tā ir pilnībā saskaņojusi savu politiku ar KĀDP, tostarp pieņemot un īstenojot ierobežojošus pasākumus un saskaņojot savu politiku ar ES vīzu politiku; norāda, ka vissatraucošākās norises un demokrātijas lejupslīde turpinās tajās paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs, kurās pieskaņošanās KĀDP ir viszemākajā līmenī, kā arī valstīs, kuru pievienošanās process Savienībai faktiski ir apstājies, jo īpaši Serbijā, Gruzijā un Turcijā; mudina ES un dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai nepieļautu līdzīgas norises citās paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs; uzsver, ka sistemātiska atkāpšanās no pieskaņošanās KĀDP ir būtisks šķērslis pievienošanās ES procesā; sagaida, ka kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis pilnībā pieskaņosies arī kopējai drošības un aizsardzības politikai (KDAP), tostarp tās principiem, mērķiem un misijām, raugoties uz to kā būtisku pievienošanās procesa daļu; mudina Ārlietu padomi uz tās augstākā līmeņa sanāksmēm viesu statusā uzaicināt ārlietu ministrus no paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm, kuras ir pilnībā pieskaņojušās KĀDP;
19.norāda, ka ir svarīgi stiprināt kandidātvalstu lomu Eiropas drošības un aizsardzības jomā, un atbalsta to uz nopelniem balstītu dalību atsevišķos ES aizsardzības instrumentos, programmās un projektos, kā arī novērotāja statusa piešķiršanu tām Eiropas Aizsardzības aģentūrā; mudina iekļaut tās diskusijā par drošības garantijām Ukrainai un gatavībā tās sniegt; atzīst vairāku kandidātvalstu ieguldījumu ES KDAP misijās un to cīņā pret FIMI un hibrīddraudiem, kas vērsti pret ES, un uzsver, ka ciešāka integrācija stiprina kolektīvo drošību un noturību pret hibrīddraudiem;
20.uzsver, ka nespēja pieskaņoties KĀDP rada drošības riskus ES, piemēram, ja ārpussavienības valstu pilsoņiem tiek piešķirta kandidātvalsts pilsonība, kas dod tiesības ieceļot ES bez vīzas, vai ja kandidātvalsts vēl vairāk palielina savu atkarību no Ķīnas; uzstāj, ka ir jābūt skaidriem nosacījumiem par sadarbību ar ģeopolitiskajiem konkurentiem, kuru mērķis ir graut noteikumos balstītu starptautisko kārtību un vājināt Eiropu;
21.uzsver, ka reģionālā sadarbība, jo īpaši Rietumbalkānos, ir priekšnoteikums pievienošanās procesam ES; uzsver, ka izlīgums, kas veicina labas kaimiņattiecības, ir būtisks faktors, lai varētu sekmīgi pievienoties ES; turklāt uzsver, ka neatrisināti divpusējie jautājumi starp ES un ārpussavienības valstīm būtu jāatrisina divpusējā ceļā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un tos nevajadzētu izmantot paplašināšanās bloķēšanai; uzsver, ka pārmērīga kavēšanās var negatīvi ietekmēt gan sabiedrisko domu, gan politisko apņēmību kandidātvalstīs;
22.atgādina, ka pievienošanās process ES ir atkarīgs no ES sarunu programmās izklāstīto nosacījumu izpildes, labu kaimiņattiecību stiprināšanas un divpusējo un starptautisko nolīgumu ievērošanas atbilstoši Kopenhāgenas kritērijiem un pašas valsts nopelniem; aicina Padomi nepieļaut, ka progresu kavē divpusējie jautājumi, kas nav saistīti ar Kopenhāgenas kritērijiem;
23.uzsver, cik svarīgs ir Belgradas un Prištinas dialogs, kam ir izšķiroša nozīme Serbijas un Kosovas virzībā uz Eiropu un kas veicinās reģionālo stabilitāti un labklājību, kā arī to, cik svarīgi ir turpināt godprātīgi īstenot Prespas nolīgumu starp Ziemeļmaķedoniju un Grieķiju un Sadraudzības, labu kaimiņattiecību un sadarbības līgumu starp Ziemeļmaķedoniju un Bulgāriju saskaņā ar ES sarunu programmu;
24.atkārtoti pauž savu nostāju par to, cik svarīgi ir atvērt kara laika un komunistisko vēsturiskos arhīvus un publicēt to materiālus, lai vēl vairāk veicinātu patiesības noskaidrošanu un izlīgumu un stiprinātu demokrātisko pārvaldību; uzsver, ka ir svarīgi pilnībā īstenot valstu un starptautisko tiesu nolēmumus, ievērot starptautiskās saistības saistībā ar kara noziegumiem un bezvēsts pazudušām personām, kā arī vērsties pret kara noziedznieku glorificēšanu un vēstures revizionismu;
25.uzsver, ka uz nopelniem balstīta pieeja var nozīmēt pievienošanās sarunu iesaldēšanu vai arī atgriezeniskuma iespēju, ja notiek atkāpšanās no pamatvērtībām, un sarunas var atsākt tikai pēc tam, kad ir panākts pietiekams progress reformu jomā; uzsver, ka valstīm, kuras nesasniedz pietiekamus rezultātus demokrātiskas pārvaldības jomā, ir jārēķinās ar sekām, jo tā var nodrošināt, ka pievienošanās process patiesi balstās uz nopelniem; atkārtoti norāda, ka ES ir proaktīvi jāatbalsta demokrātijas pīlāri kandidātvalstīs, lai stiprinātu stabilitāti un reformu dinamiku;
26.aicina veikt paplašināšanās politikas padziļinātu izvērtēšanu, aptverot gan saturu, gan būtību, lai novērtētu, kāpēc dažas paplašināšanās procesā iesaistītās valstis ir panākušas tik ierobežotu progresu, jo īpaši tiesiskuma, cilvēktiesību un demokrātijas jomā; aicina novērtēt sasniegto progresu ne tikai likumdošanas līmenī, bet arī īstenošanas jomā;
27.aicina Komisiju izveidot uzraudzības grupu, kas pārraudzītu reformu īstenošanu pamatjautājumu kopā, kur strauji uzlabojumi vai situācijas pasliktināšanās bieži vien ir visredzamākie un var būtiski ietekmēt pievienošanās procesa ticamību un ilgtspēju;
28.atzīst, ka iepriekš pabeigtajos paplašināšanās procesos pieļautie būtiskie trūkumi ļāva pēc pievienošanās ES notikt regresam demokrātijas jomā, tādējādi apdraudot ES paplašināšanās politikas uzticamību; norāda, ka kandidātvalstīs, kuras nav panākušas pietiekamu progresu ceļā uz dalību ES, Savienībai būtu jāpastiprina palīdzība ES atbalstošajiem demokrātiskajiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, kuri ir apņēmušies veikt reformas un ievērot Eiropas vērtības;
29.aicina ES delegācijas attiecīgajās valstīs konsekventi piemērot uzticamu un uz nopelniem balstītu pieeju, kuras pamatā būtu tiesiskuma ievērošana un cilvēktiesību aizsardzība;
Eiropas Savienības efektīvas darbības nodrošināšana pēc paplašināšanās30.uzskata, ka paplašināšanās sagatavošanās procesam būtu jānotiek paralēli gan ES, gan paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs, lai nodrošinātu Savienības efektīvu darbību pēc paplašināšanās;
31.atkārtoti aicina ES iestādes un dalībvalstis veikt nepieciešamās reformas, lai stiprinātu ES un uzlabotu Eiropas stratēģisko autonomiju, nodrošinot, ka šādu reformu trūkums nekavē jauno dalībvalstu pievienošanos;
32.atkārtoti aicina uzlabot ES spēju rīkoties un ieviest kvalificēta vairākuma balsošanu jomās, kas saistītas ar pievienošanās procesu, jo īpaši atceļot vienprātības prasību attiecībā uz paplašināšanās procesa starpposmiem, kad tiek lemts par atsevišķu sarunu kopu un sadaļu uzsākšanu un pabeigšanu; pauž nožēlu par to, ka vienprātības principa pārmērīga izmantošana paplašināšanās procesa starpposmos ir vairākkārt palēninājusi ES paplašināšanos un mazina sabiedrības atbalstu ES integrācijai;
33.uzskata, ka ir jāpārskata ES nozaru politika, lai izvērtētu, kā iekļaut jaunas dalībvalstis un nodrošināt Savienības efektīvu darbību pēc paplašināšanās; atzinīgi vērtē gaidāmos pirmspievienošanās politikas pārskatus kā būtisku soli Savienības sagatavošanā jaunām dalībvalstīm;
34.uzsver, ka paplašināšanās process piedāvā ievērojamu konverģences potenciālu vairākās svarīgās jomās, piemēram, ekonomikā, vides aizsardzībā un drošībā, kā to apliecinājušas iepriekšējās paplašināšanās kārtas; atzinīgi vērtē agrīno konverģences ietekmi, ko jau izraisījusi paplašināšanās perspektīva; uzsver, ka kohēzijas politikai un kopējai lauksaimniecības politikai ir centrālā nozīme ES dalībvalstu konverģences veicināšanā un tās būtu jāaizsargā paplašinātajā Savienībā;
35.atzīst, ka attiecībā uz tām kandidātvalstīm, kuras gūst ievērojamus panākumus ar ES saistītu reformu īstenošanā, ir svarīgi plaši piemērot uz nopelniem balstītu un iespējami atgriezenisku pakāpenisku integrāciju ES kopējās politikas jomās, piemēram, vienotajā tirgū, tostarp digitālajā vienotajā tirgū, vienlaikus pilnībā saglabājot ES iekšējā tirgus integritāti un uzturot vienlīdzīgus konkurences apstākļus; uzsver, ka kandidātvalstu pakāpeniska integrācija gan var palīdzēt tām īstenot ES acquis un tādējādi atvieglot pāreju uz dalību ES, tomēr tā nevar aizstāt pilntiesīgu dalību ES; uzsver, ka nākamajām dalībvalstīm vajadzētu būt tādām pašām tiesībām un pienākumiem kā pašreizējām dalībvalstīm, un stingri iebilst pret dažādu dalības kategoriju izveidi;
36.uzsver, ka pakāpeniskas integrācijas visvērtīgākais un vislabāk novērtētais rezultāts ir vīzu režīma liberalizācija; atbalsta jaunos noteikumus, kas ļautu apturēt vīzu režīma liberalizāciju paplašināšanās procesā iesaistīto valstu valstspiederīgajiem, kuri ir atbildīgi par regresu demokrātijas jomā un smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp miermīlīgu protestētāju, pilsoniskās sabiedrības, mediju darbinieku un opozīcijas politiķu vajāšanu un vardarbību pret tiem;
37.uzsver, ka kandidātvalstīm vajadzētu būt pieejamām pakāpeniskas integrācijas iespējām saskaņā ar pieeju, kas balstīta uz nopelniem un nosacījumiem; uzsver, ka ir būtiski nodrošināt pakāpeniskas integrācijas atgriezeniskumu gadījumos, kad kandidātvalsts saistības nepilda;
38.atkārtoti uzsver, ka paplašināšanās process būtu jāatbalsta, iesaistot kandidātvalstis ES iestāžu darbībā, tostarp novērotāja statusā attiecīgajās struktūrās un iestādēs, tajā skaitā Parlamentā un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrā;
39.uzsver, ka ir svarīgi veicināt Eiropas sabiedrības informētību par ES paplašināšanos un tās nozīmīgo lomu Eiropas integrācijas pielāgošanā nākotnes vajadzībām; uzsver, ka veiksmīgs paplašināšanās process lielā mērā būs atkarīgs no skaidras un pārredzamas komunikācijas stratēģijas;
Atbalsts paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm ceļā uz dalību Eiropas Savienībā40.uzsver, ka papildus konkrēto reformu mērķu, ceļvežu un starpposma termiņu noteikšanai attiecībā uz katru pievienošanās procesā iesaistīto valsti, Eiropas Savienībai būtu jāstiprina procesa pārredzamība un jānosaka skaidrs un prognozējams pievienošanās grafiks tām kandidātvalstīm, kuras ceļā uz pievienošanos panākušas vislielāko progresu, lai nepieļautu dinamikas pavājināšanos un nezaudētu ticamību; uzskata, ka ES paplašināšanās būtu jāveic tad, kad attiecīgajās kandidātvalstīs ir izpildīti visi pievienošanās nosacījumi;
41.uzsver, ka svarīgākās reformas, kas ietekmē iestāžu darbību un neatkarību, nedrīkst veikt pārsteidzīgi vai izmantot politiskos nolūkos, jo īpaši kandidātvalstīs ar sarežģītu konstitucionālo iekārtu; uzsver, ka paātrinātas procedūras vai spiediens ievērot politiskos termiņus nedrīkst notikt uz reformu juridiskās kvalitātes un institucionālās integritātes rēķina;
42.uzskata, ka pirmspievienošanās finansiālajai palīdzībai, tostarp Rietumbalkānu, Ukrainas un Moldovas mehānismiem, ir izšķirīga nozīme, lai nodrošinātu, ka paplašināšanās procesā iesaistītās valstis saņem strukturētu finansiālo atbalstu institucionālajai un ekonomiskajai pārveidei; uzsver, ka visā ES sniegtajā finansiālajā palīdzībā ir jāievēro un jāsaglabā pirmspievienošanās atbalsta nosacījumu sistēma, tostarp attiecībā uz tiesiskumu un korupcijas apkarošanu, lai aizsargātu ES un abu iesaistīto pušu iedzīvotāju finanšu intereses; norāda, ka ir jāpielāgo IPA īstenošanas nosacījumi, lai atvieglotu struktūrfondu izmantošanai nepieciešamo sagatavošanās un apmācības procesu;
43.uzsver, ka sakarā ar paplašināšanos ir nepieciešamas finanšu reformas, lai cita starpā risinātu kohēzijas un lauksaimniecības politikas problēmas un nodrošinātu ES budžeta pastāvīgu spēju īstenot esošās programmas un politiskās prioritātes;
44.norāda, ka Komisijas priekšlikumā DFS laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam paplašināšanās ir skaidri noteikta par vienu no ES stratēģiskajām prioritātēm; uzsver, ka paplašināšanās ir viens no instrumenta “Eiropa pasaulē” galvenajiem pīlāriem, kas veido 21 % (jeb 43,1 miljardu EUR) no tā budžeta, un aptver visas pašreizējās un potenciālās kandidātvalstis, kā arī partnerus austrumu kaimiņreģionā, paredzot mērķtiecīgu finansējumu pirmspievienošanās palīdzībai, iestāžu stiprināšanai un ES iekšējiem sagatavošanās darbiem saistībā ar nākotnes pievienošanos;
45.aicina jaunajā DFS paredzēt pienācīgu pirmspievienošanās finansējumu, kas būtu piemērots paredzamajai ES paplašināšanai tās piemērošanas laikā, jo dažas kandidātvalstis, visticamāk, pievienosies ES nākamās DFS piemērošanas periodā; prasa DFS pīlārā “Eiropa pasaulē” skaidri un konsekventi piešķirt un iezīmēt pirmspievienošanās līdzekļus kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm un uzsver, ka šis finansējums nedrīkst tikt novirzīts citām ārējām prioritātēm un tam skaidri jāatspoguļo prioritātes pamatjomās, vienlaikus uzlabojot pirmspievienošanās palīdzības pamanāmību un pārredzamību; uzstāj, ka līdzekļi ir jāizmanto, lai tieši atbalstītu tiesiskumu, valsts pārvaldes reformu, sociālo un teritoriālo kohēziju, kā arī pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu vietējiem pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem un neatkarīgiem medijiem un to iesaisti, un tā nodrošinātu pārredzamību, novērstu līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu un saglabātu saņēmējvalstu valdību atbildību sabiedrības priekšā; aicina Komisiju konsekventi piemērot mērķtiecīgu nosacījumu sistēmu, pamatojoties uz skaidriem progresa kritērijiem, ar ko atalgotu par reformām un piemērotu sankcijas par regresu vai pastāvīgu progresa trūkumu;
46.atkārtoti aicina izveidot satvaru efektīvai sadarbībai starp Eiropas Prokuratūru (EPPO) un pievienošanās valstīm; mudina ES kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis ātri noslēgt divpusējas darba vienošanās ar EPPO, lai veicinātu ciešu sadarbību un kriminālvajāšanu par ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu;
47.uzsver nepieciešamību stiprināt un labāk saskaņot finansējumu vides, klimata un dzīvnieku labturības pasākumu īstenošanai, kā arī atbalstu kandidātvalstu spēju veidošanai; norāda uz šo pasākumu starpnozaru raksturu un augstajām izmaksām, kā arī uz to, ka tie ir būtiski ilgtspējīgai attīstībai, saskaņošanai ar ES zaļo kursu un dzīvnieku labturības tiesību aktiem, kā arī integrācijai iekšējā tirgū;
48.uzsver, ka ir svarīgi iekļaut kandidātvalstis pašreizējos un nākotnē gaidāmajos ES projektos ES savienotības, transporta, enerģētikas infrastruktūras, zaļās pārkārtošanās, digitālās drošības, noturības un militārās mobilitātes jomā, lai stiprinātu Eiropas drošību sarežģītos ģeopolitiskajos apstākļos;
49.uzsver Melnās jūras reģiona stratēģisko nozīmi visa Eiropas kontinenta drošībai un labklājībai; uzsver nepieciešamību uzlabot Ukrainas, Moldovas, Rumānijas, Bulgārijas un Turcijas savienojamību transporta, enerģētikas un digitālās infrastruktūras jomā, lai stiprinātu reģiona noturību, dažādotu piegādes ķēdes un nodrošinātu alternatīvus tirdzniecības maršrutus;
50.uzsver transporta un enerģētikas infrastruktūras projektu stratēģisko nozīmi ES austrumu kaimiņreģionā un Rietumbalkānos, lai stiprinātu ES ģeostratēģisko autonomiju, un aicina tos ātri pabeigt un sākt izmantot;
51.pauž bažas par Ķīnas pieaugošo ietekmi paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs, ekonomisko un politisko atkarību, ko rada Ķīnas finansiālās palīdzības programmas, un ievērojamām investīcijām tādās svarīgās nozarēs kā enerģētika, telekomunikācijas, infrastruktūra un ieguves un izejvielu nozare, kā arī par ilgtermiņa ietekmi uz demokrātisko noturību, ekonomisko drošību un Eiropas interesēm; aicina ES rīkoties stingrāk un redzamāk, tostarp izmantojot uzticamas investīciju alternatīvas;
52.atzinīgi vērtē iedzīvotāju labā panāktos konkrētos rezultātus, ko devusi viesabonēšanas maksu samazināšana starp ES un Rietumbalkānu valstīm; aicina Komisiju paātrināt centienus attiecināt šādus viesabonēšanas noteikumus uz visām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm, lai pēc iespējas ātrāk panāktu satvara “viesabonēšana kā mājās” un vienotas eiro maksājumu telpas (SEPA) attiecināšanu uz visām kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm;
53.aicina pievērst lielāku uzmanību ieguldījumiem cilvēkkapitālā, lai veicinātu konkurētspēju un inovāciju kandidātvalstīs un rastu konkrētus risinājumus jauniešu bezdarba problēmai;
54.atkārtoti aicina Padomi, Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu stiprināt proaktīvus un stratēģiskus komunikācijas centienus paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs un dalībvalstīs attiecībā uz taustāmiem ieguvumiem, ko nodrošina dalība ES, šajā nolūkā izstrādājot īpaši pielāgotas, ar faktiem balstītas, skaidras un uz rezultātiem orientētas komunikācijas stratēģijas, kas atbalsta ES mērķus un iesaista vietējo pilsonisko sabiedrību un medijus, nevis izmantot vispārīga rakstura komunikācijas kampaņas; šajā sakarībā uzsver jauniešu izšķirīgi svarīgo lomu, jo ir atkārtoti apliecinājies, ka jauniešu kustībām ir būtiska nozīme prodemokrātiskā aktīvisma veicināšanā kandidātvalstīs; turklāt atkārtoti aicina Komisiju nodrošināt, lai ar skaidru norādi un ES karoga simboliku ES sniegtais atbalsts un ieguldījumi kandidātvalstīs būtu pilnībā pamanāmi un sabiedrība par tiem būtu informēta, tostarp arī tad, kad minētais atbalsts un ieguldījumi tiek novirzīti caur starptautiskām organizācijām; uzstāj, ka situācijā, kad Amerikas Savienotās Valstis ir pārtraukušas atbalstīt neatkarīgus medijus un pilsonisko sabiedrību kandidātvalstīs, ES ir ļoti ieinteresēta ātri iesaistīties; uzsver, ka iedzīvotāju atbalstam būs izšķiroša nozīme ratifikācijas procesos, tāpēc komunikācijai jāuzrunā gan prāts, gan emocijas; mudina ES iestādes veicināt iekļaujošas publiskas debates par paplašināšanos, iesaistot sabiedrību jēgpilnās debatēs un nodrošinot tās efektīvu līdzdalību procesā; uzsver, ka ir svarīgi palielināt iedzīvotāju līdzdalību paplašināšanās procesā gan ES dalībvalstīs, gan pievienošanās valstīs;
55.uzsver paplašināšanās procesā iesaistīto valstu iestāžu un politisko līderu būtisko lomu, veidojot starppartiju sadarbību ES pievienošanās reformu īstenošanā, uzturot sabiedrības konsensu par dalību ES un efektīvi un pastāvīgi informējot iedzīvotājus par ES pievienošanās priekšrocībām; uzsver pilsoniskās sabiedrības organizāciju izšķirošo lomu uz faktiem balstītas publiskas diskusijas veicināšanā par ES integrāciju, dezinformācijas apkarošanā un informētu publisko debašu veicināšanā; aicina Komisiju un dalībvalstis sistemātiski iesaistīt pilsoniskās sabiedrības dalībniekus stratēģiskās komunikācijas centienos, kas saistīti ar paplašināšanos un ES atbalstītām reformām;
56.mudina Komisiju, tostarp augstākajā līmenī, publiskajā komunikācijā izmantot skaidrāku un tiešāku valodu, tostarp par nepilnībām, progresa trūkumu un jebkādu regresu, jo īpaši tiesiskuma jomā, lai tiktu ievērota nosacījumu sistēma, aizstāvētas Savienības vērtības un nezustu proeiropeisko un prodemokrātisko spēku uzticēšanās;
57.aicina ES iestādes un dalībvalstis pilnībā iesaistīties turpmākā reformu procesu stiprināšanā kandidātvalstīs, ir sevišķi uzlabojot to administratīvās spējas ar mērķtiecīgām spēju veidošanas programmām; aicina veicināt akadēmisko un izglītības sadarbību starp ES dalībvalstīm un paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm, veicinot apmācības kursus, kas vērsti uz Eiropas vērtībām un tiesiskumu, labu pārvaldību, valsts pārvaldi un korupcijas izskaušanu, kā arī izveidojot kopīgas apmācības vietu paplašināšanās valstu valsts amatpersonām, tostarp vietējo un reģionālo pašvaldību amatpersonām; uzsver mērķsadarbības projektu panākumus nozaru zinātības nodošanā un nepieciešamību balstīties uz šo pozitīvo pieredzi, jo īpaši nolūkā palielināt dalībvalstu atbildību par paplašināšanās procesu; uzsver, ka spēju veidošanas programmās par prioritāti būtu jānosaka arī neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju stiprināšana un to darbības telpas aizsardzība; aicina Komisiju atbalstīt programmas, kas stiprina vietējās kopienas, brīvprātīgos un pilsoniskās iniciatīvas un ar ko veicina demokrātijas kultūru, Eiropas vērtības un sociālo kohēziju;
58.uzsver parlamentārās diplomātijas, pārskatatbildības un ES demokrātijas atbalsta programmu nozīmi reformu dinamikas uzturēšanā; atkārtoti pauž gatavību stiprināt regulāru un pārredzamu dialogu un sadarbību ar kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu parlamentiem, balstoties uz iepriekšējo pozitīvo pieredzi un veiksmīgiem formātiem, un pilnībā izmantot jau pastāvošos Parlamenta demokrātijas atbalsta instrumentus un iniciatīvas un veicināt pastiprinātu parlamentāro uzraudzību pār ES pievienošanās procesu un ar to saistītajām reformām;
59.uzsver nepieciešamību veikt vēlēšanu reformas, kas nodrošinātu brīvas, godīgas un demokrātiskas vēlēšanas atbilstoši starptautiskajiem standartiem; uzsver, ka finansiālā atbalsta un progresa priekšnosacījumi ir kritēriji attiecībā uz plurālismu, partiju integritāti, partiju un mediju finansēšanas pārredzamību, kā arī tiesu iestāžu un mediju neatkarību; mudina ES un dalībvalstis izmantot līdzdalības instrumentus, iesaistot iedzīvotājus, parlamentus, pilsonisko sabiedrību un jauniešus, lai apmainītos ar viedokļiem, palielinātu savstarpējo sapratni un radītu līdzatbildības izjūtu vēl pirms oficiālās pievienošanās;
60.pauž bažas par plaša mēroga un ļaunprātīgām dezinformācijas kampaņām, kuras Krievija un citi dalībnieki pastāvīgi īsteno jau daudzu gadu garumā un kuru intensitāte ir palielinājusies kopš Krievijas agresijas kara sākuma pret Ukrainu; norāda, ka kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kā arī ES kaimiņvalstis ir bijušas skaidrs Krievijas FIMI operāciju fokusa punkts, un viens no to mērķiem ir diskreditēt ES un mazināt ES integrācijas vērtību cilvēku uztverē;
61.mudina ES stiprināt dialogu ar pilsonisko sabiedrību un sniegt lielāku atbalstu neatkarīgiem pētnieciskajiem medijiem, faktu pārbaudes struktūrām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas strādā pie medijpratības, lai efektīvi apkarotu dezinformāciju un ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos (FIMI); uzsver nepieciešamību pastāvīgi atbalstīt visas paplašināšanās procesā iesaistītās valstis, kas saskaras ar spēcīgu ārējo iejaukšanos to konverģences procesā ar ES un vēlēšanu procesos, un cieši sadarboties ar tām; aicina izmantot ES partnerības misijas Moldovā gūto pieredzi; uzsver, ka ir svarīgi novērtēt un uzlabot to ES instrumentu efektivitāti, kuri veidoti ar mērķi palīdzēt kandidātvalstīm cīnīties pret FIMI; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu paplašināt ierosināto Eiropas demokrātijas vairogu, iekļaujot arī pievienošanās procesā iesaistītās valstis un tādējādi stiprinot to spēju reaģēt uz tādiem draudiem kā FIMI un dezinformācijas kampaņas; aicina Komisiju un EĀDD padziļināt sadarbību ar mazāk aizsargātām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm informācijas noturības, kiberdrošības un hibrīddraudu jomā; aicina EĀDD un ES delegācijas trešās valstīs turpināt stiprināt savas attiecīgās spējas cīņā pret dezinformāciju un propagandu, kas vērsta pret ES KĀDP, tostarp ieguldot līdzekļus komunikācijas kampaņās, lai cīnītos pret ārvalstu ietekmi;
62.ar bažām norāda, ka Krievija arvien vairāk pozicionē sevi kā „tradicionālo vērtību” aizstāvi pasaulē, izmantojot Krievijas pareizticīgo baznīcu kā dezinformācijas un t. s. maigās varas izplatīšanas instrumentu, jo īpaši bijušās Padomju Savienības valstīs; uzsver, ka šādu darbību mērķis ir graut demokrātiju, sociālo kohēziju un proeiropeisku orientāciju; aicina KĀDP un paplašināšanās politikā iekļaut konkrētus pasākumus ar mērķi pretoties šai ietekmei, tostarp ar ticības jautājumiem saistītu diplomātiju, stratēģisko komunikāciju un atbalstu reliģiskajām kopienām, kas bija padomju varas apspiešanas upuri;
°
° °
63.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī paplašināšanās procesā iesaistīto valstu valdībām un parlamentiem.