1.atzīst, ka ES dalībvalstu aizsardzības izdevumi ir ievērojami palielinājušies, skaidri atspoguļojot to apņemšanos reaģēt uz drošības vides pasliktināšanos, uzlabojot militārās spējas, stiprinot atturēšanas spējas un nostiprinot kolektīvo apņemšanos attiecībā uz Eiropas un transatlantisko aizsardzību; norāda, ka dažas dalībvalstis, jo īpaši tās, kas atrodas pie ES austrumu robežām, ir sasniegušas vai pārsniegušas NATO izdevumu mērķi līdz 2025. gada beigām 2 % no sava IKP atvēlēt aizsardzības izdevumiem;

2.atzīst arī to, ka Eiropas drošības un aizsardzības stiprināšanas nolūkā ir ne tikai jāpalielina valstu aizsardzības izdevumi, bet arī visaptveroši jāpāriet uz lielāku koordināciju, efektivitāti un integrāciju attiecībā uz to, kā dalībvalstis izstrādā, apgādā ar resursiem un īsteno savu aizsardzības politiku; uzsver, ka šī pāreja no galvenokārt nacionālas pieejas aizsardzībai uz kopīgu izpratni par Savienības kolektīvās drošības un atturēšanas pozīciju ir jāveic, pilnībā ievērojot dalībvalstu suverenitāti un to kompetenci drošības un aizsardzības jomā saskaņā ar LES 4. panta 2. punktu;

3.norāda, ka, neraugoties uz pastiprinātajiem aizsardzības centieniem, ES un tās dalībvalstis joprojām saskaras ar stratēģisko kolektīvo spēju, vadības un kontroles struktūru un ilgtspējīgu militāro spēju pastāvīgu nepietiekamību; jo īpaši uzsver, ka dalībvalstis ir apzinājušas šādus sākotnējos prioritāros spēju trūkumus Kā uzskaitīts 3. lappusē kopīgajā paziņojumā “Miera saglabāšana — aizsardzības gatavības ceļvedis 2030. gadam”.: gaisa un raķešu aizsardzība, artilērijas sistēmas, raķetes un munīcija, droni un pretdronu sistēmas, stratēģiskie veicinātāji, tostarp saistībā ar kosmosu un kritisko infrastruktūru, militārā mobilitāte, kiberkarš, mākslīgais intelekts un elektroniskais karš, sauszemes kaujas un jūras drošība; uzsver, ka šīs nepilnības būtiski ierobežo ES un tās dalībvalstu spēju stiprināt atturēšanu un uzturēt ilgstošu plaša mēroga iesaisti aizsardzības jomā, palielinot hibrīdkara vai konvencionālā kara aktu iespējamību; prasa veikt steidzamus pasākumus kritiskās spēju nepietiekamības novēršanai, izmantojot ciešāku sadarbību gan stratēģiskos, gan industriālos jautājumos, koordinētu plānošanu un mērķtiecīgas investīcijas, lai nodrošinātu aizsardzības gatavību; atzīst EDTIB ieinteresēto personu centienus risināt šādas problēmas;

4.uzsver — lai novērstu spēju trūkumu, ir jāizstrādā autonomi stratēģiskie veicinātāji, bez kuriem dalībvalstu bruņotie spēki nevar efektīvi veikt kopīgas militāras operācijas; šajā sakarībā iesaka izstrādāt drošu un aizsargātu kopēju arhitektūru vadībai, kontrolei, saziņai, izlūkošanai, novērošanai, mērķu atklāšanai un rekognoscēšanai, kā arī veidot kopīgas aizsardzības spējas tādās jomās kā kosmoss, stratēģiskie aviopārvadājumi un jūras pārvadājumi, degvielas uzpilde gaisā un ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un nukleāro risku novēršana; atzinīgi vērtē to, kā strādā EAA, kas sniedz pārskatu un analīzi par situāciju ES aizsardzības jomā un piedāvā ieteikumus attiecībā uz iespējām sadarboties, lai veidotu spējas un īstenotu iegādi, ievērojot spēju attīstības prioritātes un koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību;

5.atgādina, ka NATO un ES ir papildinošas, saskaņotas un savstarpēji pastiprinošas lomas; aicina ES dalībvalstis un NATO sabiedrotos vairāk iesaistīties sadarbībā saskaņā ar 2023. gada 10. janvāra trešo kopīgo deklarāciju par ES un NATO sadarbību, lai attīstītu aizsardzības spējas un novērstu esošos trūkumus; uzsver, ka visi Eiropas centieni šajā jomā būtu jāveic ciešā sadarbībā ar NATO, lai stiprinātu rūpniecisko sadarbību un sadarbspēju; aicina palielināt Eiropas iesaisti esošajās NATO sadarbības struktūrās un arī atgādina, ka ir jānodrošina rezultātu saskaņotība starp ES spēju attīstības plānošanas procesu un NATO plānošanas un pārskatīšanas procesu; aicina uzlabot militārā ekipējuma sadarbspēju starp ES dalībvalstīm un NATO sabiedrotajiem, jo īpaši nodrošinot to standartu un specifikāciju saderību;

6.atzīst, ka pastāv tūlītējas aizsardzības vajadzības, ko joprojām nākas segt ar piegādēm vai atbalstu no trešām valstīm; turklāt uzsver, ka Eiropas drošība joprojām lielā mērā ir atkarīga no trešo valstu aizsardzības rūpniecības; uzsver, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā un ņemot vērā to, ka ES ir jāuzņemas lielāka atbildība par aizsardzību, ir nepieciešama gan pārvaldīta un pakāpeniska pāreja no atkarības no trešām valstīm uz stratēģisko autonomiju, gan EDTIB stiprināšana; piekrīt mērķim pēc iespējas ievērojami samazināt vai pakāpeniski izbeigt paļaušanos uz trešo valstu ražotājiem un piegādātājiem, tostarp izejvielu un retzemju minerālu jomā, ja ES pastāv vai var izstrādāt līdzvērtīgus risinājumus, kas ir būtiski ES stratēģiskajai autonomijai un piegādes drošībai; tādēļ aicina veikt pasākumus, lai stiprinātu EDTIB un uzlabotu tās konkurētspēju, tostarp dodot vērienīgu un dinamisku ES priekšroku iepirkumam aizsardzības jomā, atvērtiem un konkurētspējīgiem tirgiem ES uzņēmumiem, pārrobežu industriālajai sadarbībai ES un ar uzticamiem un līdzīgi domājošiem partneriem, kā arī taisnīgai MVU piekļuvei iepirkumam;

7.uzsver — ja netiks izveidots pilnībā funkcionējošs vienotais ES aizsardzības ražojumu un pakalpojumu tirgus, pastāv risks, ka valstu aizsardzības izdevumu pieaugums neefektivitātes dēļ izzudīs, tādējādi veicinot EDTIB turpmāku sadrumstalotību; aicina dalībvalstis stiprināt kopīgo iepirkumu aizsardzības jomā un uzlabot sadarbību aizsardzības spēju attīstības jomā, lai uzlabotu sadarbspēju un savstarpējo aizstājamību, nodrošinātu efektīvu resursu sadali, stiprinātu EDTIB, piesaistītu privātās investīcijas, samazinātu ES aizsardzības tirgus sadrumstalotību un samazinātu tādu dažādu aizsardzības ražojumu daudzveidību, kuri paredzēti līdzīgām operatīvām vajadzībām visā Savienībā; uzsver, ka pamatprojektu kontekstā iepirkums iesaistītajām dalībvalstīm ir jāveic kopīgi un ka pamatprojektiem ir jāpalīdz sasniegt mērķis — līdz 2027. gadam panākt, ka 40 % no iepirkuma aizsardzības jomā ir kopīgs iepirkums;

8.atzinīgi vērtē Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu uzsākt sākotnējo Eiropas gatavības pamatiniciatīvu kopumu kā daļu no Miera saglabāšanas un aizsardzības gatavības ceļveža 2030. gadam; pieņem zināšanai to, ka Eiropadome ir apstiprinājusi šo ceļvedi, un dalībvalstu apņemšanos izstrādāt četras sākotnējās Eiropas gatavības pamatiniciatīvas — Eiropas dronu aizsardzības iniciatīvu, Austrumu flanga sardzi, Eiropas gaisa vairogu un Eiropas kosmosa vairogu; norāda, ka šie ierosinātie pamatprojekti aptver ļoti plašu aizsardzības spēju klāstu; turklāt norāda, ka tiem ir transversāls raksturs un ka tie veicina Savienības pilna spektra drošības intereses; tādēļ mudina Komisiju, iesaistītās dalībvalstis un EAA skaidri noteikt katra šā projekta konkrētos mērķus, īstenošanas grafiku un starpposma mērķus, finansēšanas priekšlikumus, pārvaldības mehānismus, tehnoloģisko tvērumu un paredzamo apjomu; uzsver, ka ir vajadzīga operatīvā koncepcija un skaidra pārvaldība, lai noteiktu, kurš kuru uzdevumu pilda, sevišķi pārrobežu mērogā aktuālos gadījumos, piemēram, ja naidīgs drons lido no vienas dalībvalsts uz citu; uzsver, ka šo projektu izstrādei un īstenošanai vajadzētu būt visaptverošai, nodrošinot, ka tajos līdztekus progresīvām tehnoloģijām ir iekļauti tradicionālie aizsardzības komponenti, lai garantētu darbības ilgtspēju ieilgušu konfliktu gadījumā; aicina iesaistītās dalībvalstis nodrošināt, ka tiek sasniegti katra projekta starpposma mērķi, pabeigt ceļvedī izklāstīto spēju koalīciju izveidi un darīt visu iespējamo, lai ātri sāktu pamatprojektus saskaņā ar Eiropadomes 2025. gada 23. oktobra secinājumiem;

9.atzinīgi vērtē pieeju, kas ierosināta Eiropas dronu aizsardzības iniciatīvai, kuras mērķis ir izstrādāt tehnoloģiski progresīvu daudzslāņu sistēmu ar sadarbspējīgām spējām nolūkā atklāt, izsekot un neitralizēt dronus un spējām sasniegt mērķus uz zemes, izmantojot dronu tehnoloģiju augstas precizitātes triecienus; atzīst, ka ir vēlams panākt, lai visu dalībvalstu pretdronu spējas būtu operatīvi pilnībā savietojamas un savienotas, jo tas ļautu ES līmenī izprast situāciju un ES dalībvalstīm kolektīvi rīkoties, un sadarbībā ar NATO garantēt kritiskās infrastruktūras drošību; atzīst, ka nav viegli izveidot funkcionālu pretdronu aizsardzības sistēmu saskaņā ar šo iniciatīvu, un tāpēc prasa vispirms īstenot izmēģinājuma projektus, kuros iesaistīts neliels dalībvalstu skaits, un vēlāk pāriet uz 360 grādu pieeju, tiklīdz sistēmas būs pietiekami operatīvas un efektīvas, lai tās varētu izmantot plašāk;

10.uzsver, ka pamatprojektos būtu jāņem vērā ES austrumu flanga specifiskās prasības attiecībā uz aizsardzību un atturēšanas spējām; atzinīgi vērtē pieeju, kas ierosināta attiecībā uz Austrumu flanga sardzi, kura paredzēta, lai palielinātu to dalībvalstu spējas, kas robežojas ar Krieviju, stāties pretī plašam draudu un risku klāstam, tostarp hibrīddraudiem, Krievijas ēnu flotes veiktajām sabotāžas operācijām un novērošanai, un bruņotas agresijas riskam; uzsver, ka tas ietver četru sauszemes aizsardzības elementu, situācijas apzināšanās, pretgaisa aizsardzības un pretdronu sistēmu un jūras drošības Baltijas jūrā un Melnajā jūrā integrēšanu; atbalsta ierosināto mērķi izveidot visaptverošas robežu aizsardzības spējas, tādējādi veicinot visas Savienības drošību, ar daudznozaru uzraudzības sistēmām, dronu un pretdronu spējām, elektroniskās karadarbības spējām, precīzā streika sistēmām un reaģētspējīgu operatīvo koordināciju; aicina iekļaut pasākumus, lai stiprinātu turpmāko noturību, pastiprinātu infrastruktūras aizsardzības pasākumus un kiberaizsardzības spējas un nodrošinātu reģionālo sadarbspēju un pilnīgu operatīvo gatavību krīzes gadījumā;

11.uzsver, ka pamatprojekti sniedz spēcīgu iespēju EDTIB konkurētspējas, efektivitātes un inovācijas spēju stiprināšanai; atzīst, ka ir jāizveido plaši saskaņota “kopīgu interešu pamatprojektu” definīcija kā plaša mēroga Eiropas līmeņa sadarbības iniciatīvas, iesaistot pēc iespējas vairāk dalībvalstu aizsardzības spēju un rūpniecības attīstības jomā, tostarp stratēģiskus veicinātājus kopējā satvarā, piemēram, EDIP, kas ļauj tos saskaņoti identificēt un īstenot ES aizsardzības un rūpniecības politikā; uzsver, ka pamatprojektu definēšanai ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp dalībvalstīm, apvienotu resursus kritisko spēju trūkuma novēršanai un virzītos uz reālu Eiropas aizsardzības savienību;

12.uzsver, ka ir stratēģiski svarīgi stiprināt EDTIB, sadarbojoties ar Ukrainu, asociētajām valstīm saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu izveidotās sadarbības ietvaros OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/1994/1/oj., līdzīgi domājošām trešām valstīm un valstīm, ar kurām ES ir parakstījusi drošības un aizsardzības partnerības; šajā sakarībā uzsver, ka Ukrainas aizsardzības industrija ir ieguvusi būtiskas tehnoloģiskās speciālās zināšanas un zinātību, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta no Ukrainas bruņoto spēku pieredzes kaujas laukā, un atzinīgi vērtē ierosināto Dronu aliansi ar Ukrainu; iesaka – lai novērstu lēnos inovācijas ciklus ES, sasaistītu pētniecību, izstrādi un ražošanu un nodrošinātu nepārtrauktu tehnoloģiju attīstību, pamatprojektiem, ciktāl iespējams un pilnībā ievērojot ES un tās dalībvalstu drošības intereses, vajadzētu būt atvērtiem Ukrainas, asociēto valstu un to valstu dalībai, kuras ir parakstījušas drošības un aizsardzības partnerību ar ES;

13.uzsver, ka pamatprojektu mērķi ir jāsaskaņo ar saskaņotajiem ES aizsardzības mērķiem un ar NATO mērķiem spēju attīstības jomā; turklāt uzsver, ka tiem būtu jāpievēršas inovatīvām aizsardzības tehnoloģiju jomām un jāveicina tādu progresīvu aizsardzības spēju attīstība, kas atbilst mūsdienu karadarbības prasībām, tostarp pieaugošajai vajadzībai veidot tīklus militārām daudznozaru operācijām, karaspēkam un ieročiem, nodrošināt kiberaizsardzību, attīstīt izlūkošanas datu vākšanu, glabāšanu, apstrādi, koplietošanu, bezpilota sistēmas un uz MI balstītus lēmumu atbalsta rīkus, veikt dziļus un precīzus uzbrukumus un apkarot dronu uzbrukumus; uzsver, ka ir svarīgi ētiski un atbildīgi izmantot MI sistēmas, pilnībā ievērojot starptautiskās humanitārās tiesības;

14.aicina Komisiju un ES dalībvalstis integrēt kiberjomu un digitālās tehnoloģijas ES aizsardzības pamatprioritātēs, lai nodrošinātu datu suverenitāti un kolektīvo sagatavotību pret hibrīddraudiem un kiberdraudiem; uzsver, ka kiberdrošības un noturības nodrošināšanai vajadzētu būt visu pamatprojektu transversālam mērķim, nodrošinot drošu digitālo infrastruktūru, vadības un kontroles sistēmu aizsardzību un datu plūsmu integritāti visās operatīvajās jomās saskaņā ar ES kiberaizsardzības politiku un Stratēģiskā kompasa prioritātēm;

15.uzsver, ka ir vajadzīgi pamatprojekti, kas aptver kosmosa jomu — arvien militarizētāku stratēģisko jomu —, jo tā ir joma, no kuras ir atkarīgas vairākas ar drošību saistītas darbības, piemēram, droša saziņa un izlūkdatu vākšana; turklāt uzsver, ka ir svarīgi pamatprojektus integrēt ar stratēģisku transporta un loģistikas infrastruktūru, piemēram, pārrobežu militārās mobilitātes koridoriem un divējāda lietojuma infrastruktūru, jo īpaši Austrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā, kas ir ļoti svarīgi ātrai izvēršanai un noturībai gar austrumu krastu;

16.uzsver, ka ar pamatprojektiem būtu jācenšas veicināt ciešāku sadarbību un inovāciju pārvaldības mehānismos ES līmenī un starp ES dalībvalstīm, demonstrējot paraugpraksi virzībā uz kopīgu un koordinētu Eiropas aizsardzības stratēģiju, vienlaikus ņemot vērā arī Ukrainā gūtās zināšanas par mūsdienu karadarbības norisi; uzsver, ka Komisijai būtu jāizstrādā skaidras īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģijas pamatprojektu izstrādei, nodrošinot, ka ilgtermiņa pētniecības, izstrādes un inovācijas centieni tiek saskaņoti koordinēti ar īstermiņa ieguldījumiem kritiskās aizsardzības spējās, lai garantētu gan tehnoloģisko progresu, gan tūlītēju operatīvo gatavību; uzsver arī to, ka pamatprojektu labas pārvaldības pamatā jābūt kopīgam redzējumam un efektīvai koordinācijai starp t. s. programmatiskajiem dalībniekiem, proti, Komisiju, ES dalībvalstu valdībām, militārajiem štābiem un publiskā iepirkuma aģentūrām, kā arī aizsardzības rūpniecības uzņēmumiem; uzskata, ka pamatprojektiem varētu noderēt pašreizējā sadarbība PESCO un Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) projektu ietvaros un ka šie projekti uz to varētu balstīties;

17.zina, ka vairāki Eiropas aizsardzības uzņēmumi līdz šim jau ir iesaistījušies lielos starpvalstu sadarbības projektos dažnedažādās ar drošības dimensiju saistītās jomās; uzsver, ka šīs gadījumu izpētes var kalpot par paraugu pamatprojektu izstrādei un pārvaldībai; uzsver, ka pamatprojektiem būtu jādarbojas plašāk par izstrādes un īstenošanas posmiem un jānodrošina, lai veidotos kopīgi šādu projektu darbības, uzturēšanas un aprites cikla pārvaldības mehānismi Savienības līmenī;

18.atzīst, ka EDIP ietvaros ir izveidots EDPCI kā jauns instruments; atzīst, ka pamatprojektus varētu izstrādāt arī saskaņā ar šo satvaru; norāda, ka EDPCI var izstrādāt saistībā ar SEAP; uzsver, ka EDPCI būtu jāuzlabo piegādes ķēžu sadarbspēja un noturība un arī turpmāk pilnībā jāpapildina NATO spēju plānošana, kā noteikts “Miera saglabāšanas – Aizsardzības gatavības ceļvedī 2030. gadam”;

19.aicina Komisiju censties panākt pilnīgu konceptuālu un procesuālu saskaņotību starp pamatprojektu īstenošanas satvariem un esošajiem instrumentiem, piemēram, PESCO, EAF, EDIP un EDPCI, lai šie instrumenti darbotos saskaņoti un savstarpēji pastiprinātu cits citu ES aizsardzības arhitektūrā; turklāt aicina Komisiju precizēt, kā Eiropas aizsardzības kopīgu interešu projektus vajadzētu strukturēt un praksē kombinēt, lai veidotos pamatprojekts, ieskaitot nepieciešamos pārvaldības, secīgas īstenošanas un koordinācijas mehānismus;

20.uzsver, ka ir jāveicina spēcīgāka sinerģija starp pētniecību, inovāciju un rūpniecības attīstību ES aizsardzības ekosistēmā; šajā sakarībā atzīst attiecīgo ieinteresēto personu, piemēram, pētniecības organizāciju, akadēmisko iestāžu, inovācijas centru, tehnoloģiju centru un testēšanas un sertifikācijas struktūru no visām dalībvalstīm, ieguldījumu; aicina pamatprojektos iekļaut pēc iespējas plašāku rūpniecības dalībnieku loku, jo īpaši vidējas kapitalizācijas uzņēmumus, MVU un jaunuzņēmumus, lai nodrošinātu inovācijas izplatīšanos visā EDTIB spektrā un stiprinātu piegādes drošību; aicina izveidot augsta līmeņa Eiropas aizsardzības rūpniecības grupu, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību un ciešāku dialogu un sadarbību ar rūpniecību visā Eiropā;

21.uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt līdzsvarotu ģeogrāfisko dalību pamatprojektos, kuru mērķim vajadzētu būt pēc iespējas plašākai dalībvalstu līdzdalībai, tostarp to dalībvalstu dalībai, kurām ir jaunas aizsardzības nozares; uzsver, ka pamatprojektiem būtu jāļauj visām iesaistītajām dalībvalstīm gūt labumu no tehnoloģiskā progresa un ražošanas jaudām un jāpalīdz stiprināt spējas un noturību visā Savienībā kopumā; uzsver arī to, ka šiem projektiem arī turpmāk vajadzētu būt atvērtiem, lai tiem varētu pievienoties jaunas dalībvalstis, un ka laika gaitā būtu jāveicina un jāatvieglo papildu dalībvalstu līdzdalība; aicina izveidot elastīgus un iekļaujošus līdzfinansēšanas mehānismus, nodrošinot, ka visas dalībvalstis neatkarīgi no to ekonomiskā lieluma var jēgpilni piedalīties pamatprojektos;

22.uzsver, ka ir svarīgi stiprināt ES aizsardzības industriālās stratēģijas reģionālo dimensiju, un uzsver pamatprojektu iespējamo ietekmi uz tehnoloģiju plašāku ietekmi, ekonomiskajiem ieguvumiem, kvalificētu nodarbinātību un sociālo kohēziju visos ES reģionos; aicina iesaistīt reģionālās un vietējās pašvaldības un dot iespēju ES reģioniem gūt labumu no pamatprojektiem, lai veicinātu kopīgu atbildību aizsardzības jautājumos;

23.uzsver, ka ir jānovērš militāro tehnoloģiju, jo īpaši sensitīvu jauno tehnoloģiju un kritiski svarīgu divējāda lietojuma preču, jo īpaši kosmosa, kvantu tehnoloģiju un MI jomā, nodošana naidīgām valstīm vai sistēmiskiem sāncenšiem ārpus ES; mudina dalībvalstis, kas piedalās pamatprojektos, stiprināt koordināciju un apņemties ievērot kopīgas pieejas, kā arī noteikt un vienoties par kopīgu stratēģiju un nosacījumiem eksporta licenču piešķiršanai neiesaistītajām trešām valstīm attiecībā uz produktiem, kas iegūti pamatprojektos;

24.aicina starp dalībvalstīm, kas piedalās pamatprojektos, izveidot koordinētu, uz risku balstītu eksporta kontroles mehānismu, kas būtu saskaņots ar ES Stratēģiskā kompasa mērķiem un atbilstu dalībvalstu kompetencei, prerogatīvām un starptautiskajām saistībām, tostarp NATO ietvaros;

25.aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt iesniegt priekšlikumus par pamatprojektiem, kas vērsti uz aizsardzības spēju attīstību un ļauj dalībvalstīm labāk saskaņot savus valsts centienus ar saskaņotajiem ES aizsardzības mērķiem un saskaņā ar attiecīgajiem NATO mērķiem spēju attīstības jomā; uzsver, ka projektu priekšlikumos būtu jāņem vērā to dalībvalstu īpašās vajadzības, kuras visvairāk pakļautas konvencionālo militāro un hibrīddraudu materializēšanās riskam; uzsver, ka ir svarīgi iesaistīt aizsardzības rūpniecību turpmāko pamatprojektu prioritāšu un darbības jomas noteikšanā;

26.uzsver, ka pamatprojektu atlasei vajadzētu būt balstītai uz nopelniem un balstītai uz pārredzamām procedūrām, nodrošinot līdzsvarotu ģeogrāfisko līdzdalību un novēršot lēmumu pieņemšanas vai rūpniecisko ieguvumu koncentrāciju ierobežotā skaitā dalībvalstu;

27.iesaka Komisijai, Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un EAA piedalīties kā padomdevējām, atbalstītājām un koordinētājām, lai atvieglotu pamatprojektu īstenošanu; uzsver Eiropas Savienības Militārās komitejas izšķirošo lomu stratēģisku militāru konsultāciju sniegšanā un ieteikumu sniegšanā Politikas un drošības komitejai, jo īpaši attiecībā uz spēju mērķu izstrādi, novērtēšanu un pārskatīšanu, un šajā sakarībā aicina to oficiāli iekļaut pamatprojektu pārvaldības sistēmā;

28.apņemas īstenot savas kontroles, likumdošanas un budžeta funkcijas attiecībā uz pamatprojektu koordināciju, īstenošanu un finansēšanu, pamatojoties uz regulāru un visaptverošu informāciju un ziņojumiem no Komisijas; uzsver budžeta lēmējinstitūciju un atbildību par ES līdzekļu izmantošanu; aicina regulāri sniegt publiskus ziņojumus un veikt parlamentāro uzraudzību, lai nodrošinātu pārskatatbildību un veicinātu uzticēšanos pamatprojektiem;

29.prasa nākamajā daudzgadu finanšu shēmā paredzēt pienācīgu un īpašu finansējumu, lai nodrošinātu pamatprojektu ilgtermiņa finansēšanu; uzsver, ka pamatprojektiem ir vajadzīgs pietiekams un atbilstošs finansējums, kas neapdraud aizsardzībai atvēlētos līdzekļus citās ES budžeta stratēģiskajās jomās; akcentē nepieciešamību daļu no šī finansējuma atvēlēt apmācībai, prasmju veidošanai un talantu saglabāšanas ierosmēm;

30.uzsver, ka aizsardzības spēju kopīga attīstīšana Savienības līmenī var radīt ievērojamus apjomradītus ietaupījumus, samazināt izmaksas un nodrošināt, ka publiskie līdzekļi un nodokļu maksātāju nauda tiek izmantoti visefektīvākajā un atbildīgākajā veidā;

31.piekrīt Eiropas Revīzijas palātas konstatējumam attiecībā uz EDIP priekšlikumu, proti, ka pamatprojektu pabeigšanai nepieciešamais laiks, visticamāk, pārsniegs divu gadu īstenošanas periodu, kas paredzēts EDIP; tāpēc uzsver, ka, lai pamatprojekti varētu saņemt finansējumu, attiecīgajām dalībvalstīm ir jāapņemas līdzfinansēt tos visā to darbības laikā, krietni pārsniedzot sākotnējo divu gadu periodu; uzsver, cik svarīga ir ilgtermiņa plānošana attiecībā uz ilgtspējīgām investīcijām un rūpniecības nepārtrauktību, lai nodrošinātu Eiropas stratēģisko autonomiju;

32.uzsver, ka pamatprojektu līdzfinansēšanas pamatā vajadzētu būt pareizai pārvaldībai un budžeta plānošanai, izmaksu efektivitātei un pārredzamībai; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt starpposma mērķus, snieguma rādītājus, periodisku finanšu kontroli un pamatprojektu īstenošanā radušos izdevumu pārskatīšanu;

33.aicina dalībvalstis saskaņā ar LES 4. panta 2. punktu un LESD 346. pantu apsvērt iespēju daļu no valsts aizsardzības budžeta sistemātiski atvēlēt partnerības iniciatīvu izstrādei un pamatprojektu ietvaros ražotā aizsardzības aprīkojuma iepirkumam jomās, kurās kopīgi centieni rada pievienoto vērtību;

34.mudina dalībvalstis koordinēt valsts aizsardzības budžeta plānošanu ar NATO spēju mērķiem, lai nodrošinātu papildināmību un izvairītos no resursu sadrumstalotības; aicina dalībvalstis izpētīt veidus, kā izveidot ārpusbudžeta finanšu instrumentu, kas ļautu apvienot un kopīgot noteiktas valstu aizsardzības budžetu daļas ES līmenī, lai aptvertu visu pamatprojektu dzīves ciklu;

35.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, NATO, NATO Parlamentārajai asamblejai, ES aģentūrām drošības un aizsardzības jomā un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.