1.vēlreiz pauž pilnīgu atbalstu pastāvīgajai multilaterālisma vērtībai un uzsver, ka modernizēta daudzpusēja tirdzniecības pārvaldības sistēma ir būtiska; aicina izstrādāt tirdzniecības programmu, kuras pamatā būtu atvērta un godīga, noteikumos balstīta tirdzniecība visu interesēs, kas veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību, tādējādi stiprinot mieru un drošību; uzsver, ka PTO vajadzētu veicināt sociālo un vides tiesību, tostarp IAM, īstenošanu un būtu jānodrošina, ka daudzpusēji pieņemtos un saskaņotos noteikumus piemēro visi;

2.mudina visas PTO dalībvalstis apņemties panākt sekmīgu 14. MK iznākumu, ņemot vērā eksistenciālo apdraudējumu, ar ko saskaras daudzpusējā tirdzniecības sistēma; uzskata, ka 14. MK vajadzētu būt PTO attīstības un modernizācijas sākumpunktam, lai nodrošinātu, ka tā var līdzdarboties 21. gadsimta grūtību risināšanā; aicina PTO pašreizējā divgadu cikla vietā pāriet uz ikgadējām ministru konferencēm, lai stiprinātu politisko vadību, atbildību un PTO spēju laikus reaģēt uz globālās tirdzniecības izaicinājumiem;

3.aicina PTO dalībvalstis pieņemt visaptverošu paketi, kurā tiktu pārskatītas PTO uzraudzības, sarunu risināšanas, apspriešanās un strīdu izšķiršanas funkcijas; pilnībā atbalsta koordinatora vadīto procesu PTO modernizācijas jautājumos un 14. MK darba kārtību visaptverošas modernizācijas jomā un ir vienisprātis ar koordinatoru par viņa ierosinātajiem trim virzieniem, kas ir pārvaldība, taisnīgums (vienlīdzīgi konkurences apstākļi un līdzsvarota tirdzniecība) un “mūsu laika izaicinājumi”; aicina 14. MK laikā apstiprināt skaidru reformu ceļvedi, lai nodrošinātu, ka par modernizāciju var vienoties 15. Ministru konferencē;

4.uzsver, ka paredzamība joprojām ir daudzpusējās tirdzniecības sistēmas stūrakmens un ka PTO disciplīnas, tostarp muitas vērtības noteikšanas, sanitāro un fitosanitāro pasākumu, tehnisko šķēršļu tirdzniecībā, tirdzniecības atvieglošanas un intelektuālā īpašuma jomā, joprojām nodrošina svarīgu juridisko noteiktību valdībām un uzņēmumiem visā pasaulē;

5.uzskata, ka konsensa pielīdzināšana 166 PTO dalībvalstu vienprātībai lēmumu pieņemšanā ir veicinājusi paralīzi; uzstāj, ka PTO ir jāmācās no citām starptautiskām organizācijām un ir jāievieš dažādas pieejas lēmumu pieņemšanā, kā arī ir konstruktīvi jāapspriež konsensa prakse un tā jānošķir no vienprātības; uzsver, ka PTO būtu jāizpēta rezultatīvāka un elastīgāka lēmumu pieņemšana, arī “atbildīga konsensa” koncepcijas īstenošana, saskaņā ar kuru dalībvalstis tiktu mudinātas veto tiesības izmantot tikai vajadzības gadījumā un sniegt skaidru pamatojumu, tādējādi veicinot atbildību un konstruktīvu līdzdalību; turklāt uzsver, ka PTO būtu arī jāapsver iespēja izveidot vadības vai izpildu struktūru, kurai būtu īpaša loma darba kārtības noteikšanā vai uzraudzības funkcijas un kura būtu analoga Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas valdēm;

6.mudina virzīt uz priekšu sarunas par daudzpusējiem nolīgumiem un vienlaikus uzsver, ka ir jārada vieglāks ceļš uz plurilaterālu nolīgumu integrāciju daudzpusējā sistēmā ar mērķi nodrošināt progresu jomās, kas nav pietiekami nobriedušas visās dalībvalstīs; uzsver, ka atvērtām plurilaterālām iniciatīvām būtu jādod iespēja iesaistīties visām dalībvalstīm, kas to vēlas; tādēļ atkārto savu aicinājumu PTO dalībvalstīm apsvērt, kā izstrādāt jaunu sistēmu, kurā viena plurilaterālas iniciatīvas locekle vai tajā neiesaistītu dalībvalstu grupa nevar bloķēt šādā iniciatīvā ciešāku sadarbību, sevišķi tad, ja tās pamatā ir VLR un līdz ar to ieguvumus gūst visas locekles kopumā, un uz šīs bāzes izveidot vienkāršu mehānismu, kas dotu iespēju izrietošos nolīgumus iekļaut PTO struktūrā;

7.pauž nožēlu par protekcionistiskās tirdzniecības politikas pieaugumu visā pasaulē un ASV lēmumu noteikt papildu tarifus importam no tirdzniecības partneriem, tostarp ES, pilnīgi nepamatoti atsakoties no LLR principa; aicina ASV konstruktīvi sadarboties ar PTO dalībvalstīm, lai stiprinātu, nevis apdraudētu daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, tādējādi pildot globāla līdera lomu, un 14. MK panākt konkrētus rezultātus; atzinīgi vērtē to, ka ASV ir iecēlušas vēstnieku PTO;

8.vēlreiz apstiprina, ka LLR princips ir viens no daudzpusējās tirdzniecības sistēmas stūrakmeņiem; uzsver tā centrālo lomu nediskriminēšanas, paredzamības un taisnīguma nodrošināšanā starptautiskajā tirdzniecībā; uzsver, ka PTO modernizācijai jānotiek, mainot sistēmu, nevis to neievērojot;

9.atzīst Indijas centienus risināt ieilgušo jautājumu par publisko krājumu glabāšanu pārtikas nodrošinājuma nolūkā, taču pauž nožēlu par Indijas nepieskaņošanos ES nostājām tādos jautājumos kā e-komercijas moratorijs, sarunas par zivsaimniecības subsīdijām un vispārējais progress plurilaterālajās sarunās; aicina Indiju ļaut citām PTO dalībvalstīm panākt progresu visos šajos jautājumos; turklāt pauž nožēlu par to, ka Indija iestājas pret PTO pilnvaru paplašināšanu klimata, darbaspēka un dzimtes jautājumos; aicina Komisiju šos jautājumus risināt arī nesen noslēgtajā ES un Indijas tirdzniecības nolīgumā;

10.atzīmē Ķīnas lēmumu atteikties no PTO īpašās un diferencētās attieksmes priekšrocībām turpmākajos PTO darījumos, kā jau ir izdarījušas citas lielas jaunattīstības valstis; aicina Ķīnu nodrošināt, ka šī apņemšanās ar atpakaļejošu spēku tiek atspoguļota arī pašreizējo PTO nolīgumu īstenošanā;

11.atgādina, ka tas, ka Ķīna plaši izmanto valstij piederošus uzņēmumus, nepārredzamas subsīdijas un valsts noteiktu rūpniecības rīcībpolitiku, joprojām rada ievērojamus jaudas pārpalikumus un starptautiskās tirdzniecības izkropļojumus; nosoda to, ka Ķīna par ieroci izmanto tirdzniecību un atkarību, kā arī tās eksporta kontroles sistēmu, kurā trūkst divējāda lietojuma pamatojuma; aicina Ķīnu savas PTO saistības saskaņot ar savu ekonomisko svaru un strādāt pie tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, risinātu minētos jautājumus un palīdzētu īstenot PTO modernizāciju;

12.uzsver, ka līdzīgi domājošiem partneriem, kuri ir apņēmušies uzturēt un stiprināt noteikumos balstītu daudzpusēju tirdzniecības kārtību, kuras centrā ir PTO, ir jāsadarbojas vēl ciešāk; šajā sarežģītajā kontekstā uzstāj, ka ES arī turpmāk ir jābūt apņēmības pilnai būt uzticamai partnerei un atbalstīt uz noteikumiem balstītu tirdzniecību;

13.aicina PTO dalībvalstis atjaunot pilnīgi funkcionējošu, neatkarīgu, saistošu divu līmeņu strīdu izšķiršanas sistēmu, kas ir neatņemams paredzamības pīlārs, nodrošinot, ka noteikumu izpilde neatkarīgi no dalībvalstu ekonomikas apmēra vai varas tiek panākta ar likumu, nevis vienpusējām darbībām;

14.atzinīgi vērtē to, ka 58 PTO dalībvalstis (kas nosedz gandrīz 60 % no pasaules tirdzniecības) ir pievienojušās daudzpusējai pagaidu strīdu izšķiršanas kārtībai (DPSIK) kā pagaidu pasākumam, ko izmantos, līdz atkal būs izveidota un darbosies pilnībā funkcionējoša PTO strīdu izšķiršanas sistēma; aicina citas dalībvalstis pievienoties DPSIK, lai apliecinātu savu apņemšanos izveidot taisnīgu un funkcionējošu strīdu izšķiršanas sistēmu; uzsver, ka DPSIK ir brīvprātīgs pagaidu risinājums, kas nedrīkst uz visu laiku aizstāt daudzpusēju apelācijas mehānismu, kurš attiecas uz visām PTO dalībvalstīm;

15.uzstāj, ka taisnīgums ir noturīgas un uzticamas sistēmas pamats; atzīmē, ka pašreizējā kropļojošā valstu iejaukšanās, ieskaitot liela mēroga industriālās subsīdijas un ārpustirgus prakses, kas ir radījusi spriedzi starp dalībvalstīm un izraisījusi dārgu subsidēšanas sacensību, ir parādījusi, ka pašreizējie subsīdiju noteikumi nav pielāgoti mainīgajiem globālās tirdzniecības apstākļiem; uzstāj, ka PTO noteikumi par industriālajām subsīdijām un valsts iejaukšanos ir jāreformē, balstoties uz trim citam citu papildinošiem pīlāriem: uzlabotu pārredzamību un ziņošanas prasībām, pastiprinātām un precizētām disciplīnām un iedarbīgākiem līdzekļiem, ar ko vērsties pret nelabvēlīgām eksternalitātēm un jaudas pārpalikumu; aicina šos jautājumus skatīt kā centrālu PTO modernizācijas elementu, pielīdzinot tos citiem modernizācijas tematiem; pauž atbalstu neoficiālu apspriežu procesam kā līdzeklim, ar ko veicināt kopīgu izpratni PTO dalībvalstu vidū un pavērt ceļu noteikumu izstrādei;

16.uzsver, ka PTO noteikumiem un turpmākajām disciplīnām ir jābūt saderīgām ar Parīzes nolīguma un citu attiecīgo daudzpusējo vides nolīgumu mērķiem un jāatbalsta pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku, kā arī rezultatīvi jānovērš nelabvēlīga plašāka ietekme, piemēram, jaudas pārpalikums un oglekļietilpīgas piegādes ķēdes, vienlaikus izvairoties no nepamatotiem tirdzniecības ierobežojumiem;

17.atzinīgi vērtē to, ka 2025. gada septembrī stājās spēkā pirmais Nolīgums par zivsaimniecības subsīdijām; uzsver, ka ir ļoti svarīgi arī ātri panākt vienošanos par jaudas pārpalikumu un pārzveju veicinošu zivsaimniecības subsīdiju (vairāk nekā puse no visām zivsaimniecības subsīdijām) disciplīnu, lai izvairītos no jūras bioloģisko resursu noplicināšanas un darītu iespējamu to ilgtspējīgu pārvaldību, vienlaikus ievērojot nepieciešamību pēc īpašas un diferencētas attieksmes saskaņā ar IAM 14.6. mērķrādītāju;

18.uzsver nepieciešamību stiprināt un maģistralizēt PTO attīstības dimensiju, arī PTO modernizācijas procesa ceļā, atzīstot jaunattīstības valstu ekonomiskās situācijas daudzveidību, izvairoties no universālas īpašas un diferencētas attieksmes piemērošanas un padarot īpašas un diferencētas attieksmes noteikumus detalizētākus un vairāk balstītus uz pierādījumiem un vajadzībām un tos regulāri izskatot, ieskaitot arī skaidrus gradācijas mehānismus, lai tie varētu labāk apmierināt jaunattīstības valstu, tostarp vismazāk attīstīto valstu, vajadzības; turklāt uzsver, ka dalībvalstu attīstības statusa pašnoteikšana vien nevar palikt par vienīgo īpašās un diferencētās attieksmes kritēriju, un aicina noteikt objektīvus, pārredzamus un regulāri izskatītus kritērijus, vienlaikus nodrošinot pietiekamu elastību visnabadzīgākajām un nepasargātākajām valstīm;

19.atzinīgi vērtē to, ka ir pabeigtas sarunas par Nolīgumu par investīciju veicināšanu attīstībai, lai radītu taisnīgāku, pārredzamāku, efektīvāku un paredzamāku vidi pārrobežu investīciju veicināšanai un jaunattīstības valstu dalībai globālajās investīciju plūsmās; atzinīgi vērtē 128 (no 166) dalībvalstu atbalstu, ieskaitot 91 jaunattīstības valsts atbalstu (27 no tām ir vismazāk attīstītās valstis), un mudina pārējās dalībvalstis atsaukt iebildumus un iekļaut šo nolīgumu PTO noteikumu kopumā saskaņā ar 4. pielikumu par plurilaterāliem tirdzniecības nolīgumiem;

20.uzsver, ka ir jāpanāk progress sarunās par lauksaimniecību, lai gūtu pārliecinošus rezultātus tādās jomās kā valsts krājumi pārtikas nodrošinājuma nolūkā, iekšzemes atbalsts, piekļuve tirgum, kokvilna, eksporta ierobežojumi un eksporta konkurence, kā arī lauksaimniecības nozares stiprināšana, lai reaģētu uz mūsdienu izaicinājumiem, tostarp iztikas līdzekļu nodrošināšanu laukos un vides ilgtspēju; uzsver, ka diskusijās uzmanība būtu jāpievērš ne tikai tirdzniecību kropļojoša iekšējā atbalsta samazināšanai, bet arī attiecīgo globālo izaicinājumu, tostarp pārtikas nodrošinājuma un ilgtspējas, integrēšanai diskusijās par lauksaimniecību;

21.aicina PTO dalībvalstis 14. MK atjaunot darba programmu par elektronisko komerciju un moratoriju attiecībā uz muitas nodokļiem par elektroniskiem sūtījumiem; uzskata, ka pastāvīga risinājuma rašana attiecībā uz muitas nodokļu nepiemērošanu elektroniskiem sūtījumiem ir būtiska uzņēmumiem visā pasaulē, arī jaunattīstības valstīs;

22.aicina PTO dalībvalstis prioritārā kārtā atbalstīt Nolīguma par elektronisko komerciju iekļaušanu PTO satvarā; norāda, ka nolīgumā ir noteikti pirmie globālie digitālās tirdzniecības noteikumi, kas veido taisnīgu, paredzamu un pārredzamu satvaru, kurš nāk par labu patērētājiem un uzņēmumiem, atvieglojot pārrobežu darījumus, samazinot šķēršļus un veicinot inovāciju un uzticēšanos; uzsver, ka nolīgums ir izstrādāts tā, lai jaunattīstības valstis un vismazāk attīstītās valstis gūtu tikpat lielu labumu kā attīstītās ekonomikas; atzinīgi vērtē nolīguma spēju veidošanas iniciatīvas un programmas, kuru mērķis ir atbalstīt jaunattīstības un vismazāk attīstīto valstu centienus apgūt digitālās tirdzniecības pavērtās iespējas; vēlreiz uzsver nolīguma nozīmi mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšanā; atbalsta līdzorganizatoru centienus panākt ātru nolīguma īstenošanu;

23.uzsver, ka starptautiskajā tirdzniecībā aizvien svarīgākas kļūst mākslīgā intelekta (MI) sistēmas; šajā sakarā aicina pastiprināt starptautisko sadarbību MI noteikumu un rīcībpolitiku jomā, vienlaikus ievērojot PTO dalībvalstu tiesības reglamentēt; uzsver, ka PTO vajadzētu jēgpilni līdzdarboties stingra, droša, iekļaujoša un uzticama MI pārvaldības satvara izstrādē tirdzniecības jomā, cita starpā – izveidojot īpašu PTO MI darba grupu, kas veicinātu dialogu, dalīšanos zināšanās un sadarbību starp dalībvalstīm MI noteikumu un rīcībpolitiku jomā;

24.aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, ka Parlaments arī turpmāk tiek cieši iesaistīts 14. MK sagatavošanā un 14. MK laikā tiek nekavējoties informēts par jaunumiem un uzklausīts;

25.aicina PTO dalībvalstis nodrošināt demokrātisko leģitimitāti un pārredzamību, stiprinot PTO parlamentāro dimensiju un Parlamentāro konferenci par PTO; atzinīgi vērtē svarīgo darbu, ko veic Eiropas Parlamenta un Parlamentu savienības kopīgā Parlamentārā konference par PTO; uzsver, ka ir jānodrošina, lai Parlamenta deputātiem būtu labāka piekļuve visām tirdzniecības sarunām un viņi tiktu iesaistīti PTO lēmumu izstrādē un īstenošanā; mudina līderus atbalstīt jaunu tirdzniecības vēstījumu, kurā tirdzniecība tiek uzskatīta par veicinātāju, nevis par šķērsli ilgtspējas, drošības un iekļāvīguma panākšanai;

26.aicina PTO dalībvalstis pastiprināt diskusijas ar visām ieinteresētajām personām, tostarp pilsonisko sabiedrību, uzņēmumiem un arodbiedrībām, un palielināt sadarbību ar citām starptautiskām organizācijām, piemēram, Starptautisko Tirdzniecības palātu, Starptautisko Darba organizāciju un ANO sistēmu plašākā vērsumā; sagaida, ka līderi visos līmeņos plašāk popularizēs noteikumos balstītas tirdzniecības priekšrocības;

27.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Pasaules Tirdzniecības organizācijas ģenerāldirektoram un Parlamentu savienības ģenerālsekretāram.