(1a) Ar 2025. gada 2. aprīļa Izpildrīkojumu Nr. 14257 “Regulating Imports With a Reciprocal Tariff To Rectify Trade Practices That Contribute to Large and Persistent Annual United States Goods Trade Deficits” Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Dž. Tramps izsludināja valsts mēroga ārkārtas situāciju, kas izriet no apstākļiem, ko atspoguļo Amerikas Savienoto Valstu lielais un pastāvīgais preču tirdzniecības deficīts, un paziņoja, ka Amerikas Savienoto Valstu mērķis ir līdzsvarot globālās tirdzniecības plūsmas, nosakot papildu ad valorem nodokli visam importam no visiem tirdzniecības partneriem, taču paturot iespēju noteikt izņēmumus. Šie Amerikas Savienoto Valstu tarifu pasākumi ietvēra 10 % pamattarifu visam importam, un atkarībā no divpusējās tirdzniecības bilances tika aprēķināti konkrētām valstīm piemērojami papildu tarifi. Attiecībā uz Savienību tas nozīmēja, ka papildus iepriekš atjaunotajam 25 % tarifam, ko 2025. gada 12. martā ieviesa attiecībā uz tēraudu un alumīniju, no 2025. gada 9. aprīļa lielākajai daļai produktu tiek piemērots 20 % tarifs. Prezidents D. Tramps 2025. gada 9. aprīlī paziņoja par 90 dienu pārtraukumu šo tarifu pilnīgā īstenošanā, Savienībai noteikto 20 % tarifa likmi samazinot līdz 10 % pamata likmei. Spēkā joprojām palika 25 % tarifs tēraudam, alumīnijam un automobiļiem, un pēc tam no 2025. gada 4. jūnija to no 25 % paaugstināja līdz 50 %. Turklāt 2025. gada 12. jūlijā prezidents D. Tramps paziņoja par jaunu 30 % tarifu Savienības precēm, un tas stājās spēkā 2025. gada 1. augustā. Šīs norises uzsvēra, cik svarīgi ir izveidot stabilu satvaru, kā rezultātā 2025. gada 21. augustā tika pieņemts kopīgs paziņojums par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu Satvaru nolīgumam par savstarpēju, taisnīgu un līdzsvarotu tirdzniecību.

(1b) Ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu pieņemtos un plānotos tarifu pasākumus, ekonomiskajā analīzē ir aplēsts, ka Savienība varētu pieredzēt iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājumu 0,2–0,8 % apmērā. Tas ir acīmredzami palielinājis finanšu tirgu svārstīgumu, radot īpašus riskus Savienības nozarēm, kas ir ļoti atkarīgas no eksporta uz Amerikas Savienotajām Valstīm, piemēram, autobūves, farmācijas un mašīnbūves nozarēm.

(1c) Turklāt, kā uzsvērts Kopīgajā baltajā grāmatā par Eiropas aizsardzības gatavību 2030, Savienība saskaras ar akūtu un aizvien pieaugošu apdraudējumu, kas saistīts ar pilna mēroga konflikta atgriešanos Eiropā. Reaģējot uz šo problēmu, kas aizvien saasinās, ir ļoti svarīgi, lai Savienība apņēmīgi rīkotos nolūkā nodrošināt savu aizsardzības kapacitāti, cita starpā konsolidējot savu padziļināto un visaptverošo transatlantisko partnerību drošības, noturības un rūpnieciskās sadarbības jomā, vienlaikus stiprinot savu tehnoloģisko un industriālo bāzi, arī nozarēs, kas ir būtiskas Savienības drošības un aizsardzības nozarēm. Lai panāktu šādas uzlabotas spējas, sadarbībā ar svarīgiem partneriem, it īpaši ar Amerikas Savienotajām Valstīm, ir vajadzīga stabilitāte un paredzamība. Tikai ar uzticamu un pielāgojamu partnerību Savienība var nodrošināt savu kolektīvo sagatavotību un efektīvi reaģēt uz pašreizējām ģeopolitiskajām problēmām, pilnībā ievērojot savas būtiskās drošības intereses. Turklāt to tarifu samazināšana, kuri ir noteikti Savienības rūpniecisko un tehnoloģiski progresīvo ražojumu importam Amerikas Savienotajās valstīs, ievērojami stiprinātu transatlantisko industriālo bāzi un uzlabotu sadarbību inovācijas un sadarbspējas risinājumu izstrādē. Šāds pasākums palīdzētu nodrošināt līdzsvarotākas un savstarpēji izdevīgākas tirdzniecības attiecības šajā stratēģiskajā nozarē, vienlaikus veicinot Savienības vispārējo ekonomisko konkurētspēju un noturību drošības jomā. Minēto tarifu samazināšana arī nodrošinātu stabilitāti un paredzamību, kas vajadzīga transatlantiskai rīcībai, kuras mērķis ir aizsargāt mūsu kopīgās stratēģiskās intereses pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā, un tas būtu nozīmīgs solis virzībā uz dziļāku sadarbību visaptveroša transatlantiskā nolīguma turpmākajā izstrādē.

(1d) Savienība atkārtoti uzsver savu nelokāmo apņemšanos ievērot pārredzamu, taisnīgu un noteikumos balstītu daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, kuras pamatā ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) principi. Saskaņā ar Līgumiem Savienība joprojām ir apņēmusies sekmēt savas vērtības un intereses pasaules mērogā, it īpaši veicinot brīvu un līdztiesīgu tirdzniecību un stiprinot starptautiskās tiesības. PTO joprojām ir globālās tirdzniecības kārtības stūrakmens un galvenā platforma starptautisku tirdzniecības noteikumu izstrādei, īstenošanai un izpildei. Cieša sadarbība ar līdzīgi domājošiem partneriem, it īpaši Amerikas Savienotajām Valstīm, ir būtiska šīs sistēmas uzturēšanā un stiprināšanā, paredzamas un noteikumos balstītas globālās tirdzniecības vides aizsargāšanā, nepieciešamajā PTO reformas veicināšanā un attiecībā uz to, lai izveidotu labi funkcionējošu strīdu izšķiršanas mehānismu.

(1e) Lai arī tirdzniecības jomā pastāv noteikta spriedze, tā pašlaik tiek pārvaldīta jaunizveidotā dialoga un koordinācijas sistēmā. Savienība saglabā apņemšanos nodrošināt, ka Savienības un Amerikas Savienoto Valstu tirdzniecības un investīciju attiecības starp abām pusēm ilgtermiņā attīstīsies saskaņā ar brīvas un godīgas tirdzniecības principiem un PTO noteikumos balstīto tirdzniecības sistēmu, neapdraudot citus tirdzniecības politikas pasākumus, tostarp tirdzniecības aizsardzības jomās. Mērķis ir aptvert papildu nozares, kas Savienībai ir stratēģiski svarīgas, un noslēgt nolīgumu, kura pamatā ir daudzpusēja sistēma un kurš atbilst PTO uz noteikumiem balstītajai tirdzniecības sistēmai.

(1f) Ņemot vērā Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, kā arī citus Savienības kaimiņvalstīs notiekošos konfliktus, kas apdraud Savienības un tās iedzīvotāju drošību, ir ļoti būtiski, lai Savienība uzturētu un vēl vairāk stiprinātu savu partnerību ar svarīgu sabiedroto, jo pašlaik šādas attiecības ir kritiski svarīgas. Šajos ārkārtas apstākļos Savienībai ir jāpieņem ārkārtēji un īslaicīgi pasākumi, kas ir pienācīgi pamatoti saskaņā ar GATT XXI pantu (drošības izņēmumi). Tomēr šādiem vienpusējiem pasākumiem nebūtu jārada precedents, un tie būtu jāīsteno vienīgi ārkārtas gadījumos, samērīgi un īslaicīgi, tā atspoguļojot šo pasākumu specifisko raksturu, proti, to, ka tie tiek veikti drošības iemeslu dēļ.

(5a) Šīs regulas pieņemšanai nebūtu jāskar Savienības tiesības piemērot pretpasākumus, reaģējot uz Amerikas Savienoto Valstu pieņemtiem nepamatotiem pasākumiem.

(6a) Tā kā Savienības suverēnās un demokrātiskās tiesības reglamentēt un Kopienas acquis nevar tikt apspriests sarunās ar trešo valsti, šīs regulas 1. un 2. panta piemērošana būtu jāaptur, ja Amerikas Savienotās Valstis jebkādā veidā mēģina izmantot ekonomisko piespiešanu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/26751a 2. panta 1. punkta nozīmē, piemēram, piemērojot papildu tarifus vai jebkādus citus tirdzniecību vai investīcijas ietekmējošus pasākumus vai draudot ar tiem, lai novērstu vai panāktu to, ka Savienība vai dalībvalsts pārtrauc piemērot, groza vai pieņem konkrētu aktu, nolūkā tādējādi iejaukties Savienības vai dalībvalsts likumīgā suverēnā izvēlē. Savienībai papildus tam, ka tiek apturēta šīs regulas 1. vai 2. panta piemērošana, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/2675 4. un 5. pantu būtu jākonstatē un jāpārbauda draudi vai pasākumi, ko izmanto Amerikas Savienotās Valstis, un attiecīgā gadījumā jāpieņem atbildes pasākumi saskaņā ar minētās regulas 8. pantu.

(6b) Šajā regulā paredzētajiem pasākumiem vajadzētu būt spēkā ar nosacījumu, ka Amerikas Savienotās Valstis nepārtraukti pieskaņojas Savienības drošības interesēm. Ja Amerikas Savienotās Valstis rīkojas tā, ka tiek tieši apdraudētas Savienības vai tās dalībvalstu būtiskās drošības intereses, tostarp to teritoriālā integritāte un ekonomiskā dimensija, un to ārpolitika un aizsardzības politika, šajā regulā paredzētajiem apturēšanas mehānismiem vajadzētu būt pieejamiem, lai nodrošinātu Savienības tirdzniecības politikas turpmāku atbilstību tās ārpolitikas un drošības mērķiem.

(6c) Ar šo regulu Amerikas Savienotajām Valstīm tiek piešķirtas plašas un īpašas tarifu preferences un tarifu kvotas, kā rezultātā varētu palielināties to preču imports, uz kurām attiecas šīs preferences un kvotas, un tas varētu būtiski ietekmēt Savienības rūpniecību. Turklāt šī regula ir pieņemta bez pievienota ietekmes novērtējuma, tāpēc tās pieņemšanas brīdī bija grūti novērtēt tās potenciālo ekonomisko ietekmi. Tādēļ būtu jāievieš drošības mehānisms, kura mērķis būtu aizsargāt Savienības rūpniecību un lauksaimniecības nozari gadījumos, kad ar šo regulu piešķirtās tarifu preferences un tarifu kvotas izraisītu šādu konkrētu preču importa pieaugumu, tā radot vai draudot radīt nopietnu kaitējumu Savienības rūpniecībai. Ja tiek reģistrēts konkrētas preces importa apjoma pieaugums par vairāk nekā 10 %, Komisijai būtu jāveic pārbaude, lai noteiktu, vai minētais pieaugums rada vai draud radīt nopietnu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(6d) Kopīgais paziņojums neparedz 15 % tarifu griestu piemērošanu tēraudam un alumīnijam, tādēļ joprojām ir spēkā 50 % nodokļa likme, ko iepriekš ieviesa Amerikas Savienotās Valstis. Savienība un Amerikas Savienoto Valstu kopīgajā paziņojumā ir izteikušas nodomu izskatīt iespēju sadarboties savu attiecīgo vietējo tirgu norobežošanā, lai novērstu tērauda un alumīnija ražošanas jaudas pārpalikumu, vienlaikus garantējot drošas savstarpējās piegādes ķēdes, ko panāk cita starpā ar tarifu kvotu risinājumiem.

(6e) Amerikas Savienoto Valstu Tirdzniecības departaments 2025. gada 19. augustā paziņoja par 407 produktu kategoriju pievienošanu "atvasināto" tērauda un alumīnija produktu sarakstam, uz ko attiecas 232. panta nozaru tarifi. Rezultātā šo produktu tērauda un alumīnija saturam piemēro 50 % nodokļa likmi. Šo tarifu noteikšana un apgrūtinošās administratīvās un muitas prasības pēc kopīgā paziņojuma parakstīšanas ir palielinājusi Savienības un Amerikas Savienoto Valstu savstarpējās tirdzniecības nestabilitātes līmeni un izraisījusi nopietnas ekonomiskās sekas attiecīgajiem Savienības uzņēmumiem un to darbiniekiem. Minētie tarifi turklāt nesamērīgi ietekmē Savienības mazos un vidējos uzņēmumus un lejupējās nozares, apdraudot to konkurētspēju Amerikas Savienoto Valstu tirgū un potenciāli izraisot tirgus daļas ilgtermiņa zaudēšanu un ilgstošu kaitējumu transatlantiskajām rūpniecības piegādes ķēdēm. Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm būtu ātri un savstarpēji izdevīgi jānoslēdz pašlaik notiekošās sarunas, kuru mērķis ir atrisināt strīdus par tarifiem un atjaunot stabilas transatlantiskās tirdzniecības attiecības. Šajā sakarībā muitas nodokļu apturēšana minēto ražojumu importam būtu jābeidz piemērot sešus mēnešus no piemērošanas sākuma dienas, kā minēts 6. panta trešajā daļā, ja vien pirms minētā datuma sadarbībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm netiek rasti ilgtspējīgi un savstarpēji pieņemami risinājumi tērauda, alumīnija un to atvasināto ražojumu tirdzniecībai. Turklāt, ņemot vērā ierosināto Savienības instrumentu, kas novērš globālā jaudas pārpalikuma nelabvēlīgo ietekmi uz tirdzniecību Savienības tērauda tirgū, tērauda produktiem noteikto tarifu atcelšanai vajadzētu būt saskaņotai ar minēto jauno instrumentu. 

(6f) Kopīgais paziņojums neattiecas uz lielas noslodzes transportlīdzekļiem un to daļām. Saistībā ar kopīgā paziņojuma notiekošo īstenošanu Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm lielas noslodzes transportlīdzekļiem un to daļām būtu jāpiemēro tāda pati attieksme kā vieglajiem pasažieru automobiļiem un to detaļām, proti, tiem jāuzliek 15 % fiksētais tarifs un jāīsteno visi attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu taisnīgu un samērīgu attieksmi saskaņā ar kopīgā paziņojuma mērķiem.

(8a) Piekļuve Savienības tirgum ir atkarīga no atbilstības visiem piemērojamajiem Savienības noteikumiem, tostarp ES oglekļa ievedkorekcijas mehānismam, Direktīvai par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un atmežošanas novēršanas noteikumiem, un tā jābūt arī turpmāk, neatkarīgi no tā, kāda ir produktu izcelsmes jurisdikcija.

(8b) Komisijai būtu regulāri jānovērtē šīs regulas ietekme uz tirdzniecības plūsmām, ražošanas līmeņiem un cenu dinamiku, kas izriet no 1. un 2. panta īstenošanas. Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar dalībvalstīm un Savienības rūpniecības attiecīgajām nozarēm, nodrošinot sistemātisku datu vākšanu un regulāru informācijas apmaiņu, lai varētu laikus atklāt jebkādus tirgus izkropļojumus vai nelīdzsvarotību.

(8c) Šī regula ir steidzama reakcija uz ārkārtēju un nestabilu situāciju, un tai var būt tālejošas sekas. Tādēļ tās piemērošana būtu jāierobežo. Pirmais novērtējuma ziņojums par regulas ietekmi uz Savienības rūpniecību un jūras produktu un lauksaimniecības preču ražotājiem, kā arī patērētājiem, būtu jāpublicē līdz ... [seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. Līdz ... [seši mēneši pirms šīs regulas piemērošanas beigu datuma] Komisijai būtu jāiesniedz papildu visaptverošs ietekmes novērtējums, kam attiecīgā gadījumā būtu pievienots priekšlikums tiesību aktam par šīs regulas piemērošanas pagarināšanu. Minētajā ietekmes novērtējumā cita starpā būtu jānosaka, vai regula konkrētās nozarēs ir radījusi kaitējumu vai nelīdzsvarotību, arī attiecībā uz cenām un tirgus stabilitāti, kā Savienības un Amerikas Savienoto Valstu savstarpējā tirdzniecība ir mainījusi Savienības tirdzniecības modeļus, kā arī tas, kāda ir ar šo regulu saistītā ietekme un prognozes attiecībā uz Savienības un dalībvalstu budžetiem, ņemot vērā iekasēto tarifu ieņēmumu samazināšanos.

(8d) Eiropas Parlaments un Padome būtu pilnībā regulāri un savlaicīgi jāinformē par būtiskām norisēm šīs regulas piemērošanā, un ar tiem būtu pienācīgi jākonsultējas visā procesā.

(9a)Šīs regulas ietekme uz Savienības budžetu tika izvērtēta+ saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 310. panta 4. punktu. Tās īstenošanai būtu jāpiešķir pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi, vienlaikus ņemot vērā tajā paredzētā finansējuma ietekmi uz citām Savienības programmām vai rīcībpolitikām un nodrošinot tās saderību ar daudzgadu finanšu shēmu, pašu resursu sistēmu un attiecīgo Iestāžu nolīgumu, kā arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2024/2509[1] noteiktajiem budžeta principiem.

2.a Neskarot 4.b pantu, šā panta 1. un 2. punktā minēto muitas nodokļu apturēšanu beidz piemērot no šīs regulas piemērošanas beigu datuma, kas minēts 6. panta otrajā daļā.

aa) ja Amerikas Savienotās Valstis precēm, kas tiek importētas no Savienības, nosaka papildu tarifus, kas pārsniedz 15 % tarifu griestus, vai jebkādā citā veidā paaugstina vai nosaka jaunus muitas nodokļus vai citus nodokļus, nodevas vai maksas Savienības precēm, kamēr ir piemērojami kopīgā paziņojuma noteikumi, vai maina produktu klasifikāciju, kā rezultātā tiek paaugstināts tarifu līmenis;

1.a Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/2675, ja Amerikas Savienotās Valstis piemēro vai draud piemērot papildu tarifus vai jebkādus citus pasākumus, kas ietekmē tirdzniecību vai investīcijas, lai novērstu vai panāktu to, ka Savienība vai dalībvalsts pārtrauc piemērot, groza vai pieņem konkrētu aktu, tādējādi iejaucoties Savienības vai dalībvalsts leģitīmā suverēnā izvēlē, Komisija attiecīgā gadījumā veic pārbaudi, pamatojoties uz pamatotu informāciju, kas ir savākta pēc pašas iniciatīvas vai saņemta no cita uzticama avota, tostarp dalībvalsts, Eiropas Parlamenta vai Savienības ražotājiem. Ja pārbaudes rezultātā tiek izdarīts šāds secinājums, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 4.c pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza šīs regulas I, II vai III pielikumu, lai pilnībā vai daļēji apturētu šīs regulas 1. vai 2. panta piemērošanu.

1.b Ja tas nepieciešams nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, jo ir pēkšņi mainījušies apstākļi salīdzinājumā ar apstākļiem, kas pastāvēja kopīgā paziņojuma izdošanas laikā, nopietni ietekmējot Savienības vai tās dalībvalstu būtiskās drošības intereses, tostarp to teritoriālo integritāti un to ekonomisko dimensiju, 4.e pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

4.a pants

4.b pants

4.c pants

4.d pants

4.e pants

5.a pants

To piemēro no ... [šīs regulas spēkā stāšanās datums] līdz 2028. gada 31. martam.

Tomēr 1., 2., 3., 4.a un 4.b pantu piemēro tikai no datuma, kas noteikts deleģētajā aktā, kurš pieņemts saskaņā ar 4.c pantu.