A.tā kā Rumānijas tieslietu ministrs 2025. gada 24. septembra vēstulē ir nosūtījis Rumānijas Augstākās kasācijas instances tiesas prokuratūras iesniegto pieprasījumu atcelt Rumānijā ievēlētās Eiropas Parlamenta deputātes Diana Iovanovici Şoşoacă imunitāti saistībā ar kriminālprocesu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, attiecībā uz kuriem pastāv aizdomas, ka tie izdarīti dažādos datumos laikposmā no 2021. gada 10. decembra līdz 2025. gada 11. februārim;

B.tā kā saskaņā ar pieprasījumu trīs personas ir iesniegušas sūdzību par to, ka Diana Iovanovici Șoșoacă un citi, esot atņēmuši sūdzības iesniedzējiem un vēl kādai ceturtajai personai brīvību aptuveni 20 minūtes laikposmā no 2021. gada 10. decembra plkst. 15.40 līdz plkst. 16.00 kādā dzīvoklī Bukarestē; tā kā darbības, par kurām pastāv aizdomas, saskaņā ar Rumānijas Kriminālkodeksa 205. panta 1. punktu ir kvalificējamas kā noziedzīgs nodarījums;

C.tā kā saskaņā ar pieprasījumu Rumānijas valdības Nacionālais holokausta izpētes institūts “Elie Wiesel” Rumānijā 2024. gada 28. februārī paziņoja tiesu iestādēm, ka 2024. gada 19. februārī partijas “SOS România” oficiālajā tīmekļa vietnē tika publicēts šīs partijas paziņojums presei, ko Diana Iovanovici Șoșoacă parakstīja kā šīs partijas priekšsēdētāja, kurā viņa tiek turēta aizdomās, ka ir slavinājusi personu, kas saskaņā ar Rumānijas Likumu Nr. 312/1945 notiesāta kā kara noziedznieks, lai sauktu pie atbildības un sodītu personas, kuras ir vainīgas valsts mēroga katastrofā vai kara noziegumos; tā kā darbības, par kurām pastāv aizdomas, saskaņā ar Rumānijas Valdības Ārkārtas rīkojuma Nr. 31/2002 5. pantu ir kvalificējamas kā noziedzīgs nodarījums;

D.tā kā saskaņā ar pieprasījumu Rumānijas Antisemītisma uzraudzības un apkarošanas centrs 2024. gada 27. maijā informēja, ka attiecībā uz Diana Iovanovici Șoșoacă pastāv aizdomas, ka 2024. gada 13. un 14. maijā viņa nāca klajā ar publiskiem paziņojumiem, tostarp izmantojot savu publisko Facebook kontu, Rumānijas parlamenta telpās, apsūdzot ebrejus kā tādus vēsturiskos noziegumos pret Rumānijas tautu; tā kā darbības, par kurām pastāv aizdomas, ir noziedzīgs nodarījums saskaņā ar 3. pantu Rumānijas Likumā Nr. 157/2018 par antisemītisma novēršanas un apkarošanas pasākumiem;

E.tā kā saskaņā ar pieprasījumu 2024. gada 14. maijā Diana Iovanovici Șoșoacă, atrodoties Rumānijas parlamenta telpās, lai piedalītos Rumānijas Deputātu palātas un Senāta kopīgajā sēdē, esot nākusi klajā ar paziņojumiem, kuros ebreji kā tādi tiek apsūdzēti vēsturiskos noziegumos pret Rumānijas tautu; tā kā darbības, par kurām pastāv aizdomas, saskaņā ar Rumānijas Valdības Ārkārtas rīkojuma Nr. 31/2002 6. panta 1. punktu ir kvalificējamas kā noziedzīgs nodarījums;

F.tā kā saskaņā ar pieprasījumu pastāv aizdomas, ka 2024. gada 5. un 6. oktobrī Diana Iovanovici Șoșoacă sniedza vairākus publiskus paziņojumus tiešsaistē, slavinot konkrētas personas un kustības, par kurām tiek uzskatīts, ka tās ir izdarījušas kara noziegumus vai piedalījušās kara noziegumos, kas par tādiem uzskatāmi saskaņā ar Rumānijas valsts tiesību aktiem, un apsūdzot ebrejus kā tādus vēsturiskos un reliģiskos noziegumos; tā kā inkriminētās darbības saskaņā ar Rumānijas Valdības Ārkārtas rīkojuma Nr. 31/2002 5. pantu ir kvalificējamas kā noziedzīgi nodarījumi;

G.tā kā saskaņā ar pieprasījumu pastāv aizdomas, ka 2024. gada 1. decembrī Diana Iovanovici Șoșoacă publiski slavināja personu, kas saskaņā ar Rumānijas valsts tiesību aktiem ir notiesāta par kara noziegumiem, sniedzot paziņojumus tiešsaistē un publiski popularizējot leģionāru, rasistiskas un ksenofobiskas idejas un koncepcijas saistībā ar ebreju kopienu; tā kā darbības, par kurām pastāv aizdomas, saskaņā ar Rumānijas Valdības Ārkārtas rīkojuma Nr. 31/2002 5. pantu ir kvalificējamas kā noziedzīgi nodarījumi;

H.tā kā saskaņā ar pieprasījumu pastāv aizdomas, ka 2024. gada 15. decembrī Diana Iovanovici Șoșoacă tieši draudēja veikt vardarbības aktus pret diviem policistiem, kuri pildīja savus pienākumus, kas saistīti ar iepriekš uzlikto administratīvo naudas sodu; tā kā inkriminētās darbības saskaņā ar Rumānijas Kriminālkodeksa 257. panta 1. un 4. punktu ir kvalificējamas kā noziedzīgs nodarījums;

I.tā kā saskaņā ar pieprasījumu valdības organizācija “ Institūts komunistisko noziegumu izmeklēšanai un Rumānijas izsūtīto piemiņai” 2025. gada 25. februārī informēja tiesu iestādes, ka 2025. gada 11. februārī Diana Iovanovici Șoșoacă uzstājās ar runu Eiropas Parlamenta plenārsēdē, kurā viņa, iespējams, ieteica saviem kolēģiem izstrādāt ārpolitikas stratēģijas, pamatojoties uz Nicolae Ceaușescu ārpolitikas stratēģiju, kurš tika notiesāts par genocīdu saskaņā ar Bukarestes Teritoriālā militārā tribunāla 1989. gada 25. decembra spriedumu; tā kā darbības, par kurām pastāv aizdomas, saskaņā ar Rumānijas Valdības Ārkārtas rīkojuma Nr. 31/2002 5. pantu ir kvalificējamas kā noziedzīgs nodarījums;

J.tā kā Diana Iovanovici Șoșoacă tika ievēlēta Eiropas Parlamentā 2024. gada jūnija Eiropas vēlēšanās un tāpēc nebija Eiropas Parlamenta deputāte laikā, kad tika veikta kāda no inkriminētajām darbībām, kas minētas pieprasījumos, kuri tika iesniegti 2021. gada 10. decembrī, 2024. gada 19. februārī un 2024. gada 13. un 14. maijā; tā kā tās pieprasījumā minētās inkriminētās darbības, kas veiktas 2024. gada 5. un 6. oktobrī, 2024. gada 1. decembrī, 2024. gada 15. decembrī un 2025. gada 11. februārī, izdarītas, kad Diana Iovanovici Șoșoacă bija Eiropas Parlamenta deputāte; tā kā, izņemot sūdzības vai kriminālprocesus pret Diana Iovanovici Șoșoacă par inkriminētajām 2021. gada 10. decembra un 2024. gada 19. februāra darbībām, visi pārējie kriminālprocesi tika uzsākti pēc viņas ievēlēšanas par Eiropas Parlamenta deputāti;

K.tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu attiecībā uz Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus;

L.tā kā iespējamais nodarījums, kas izdarīts 2025. gada 11. februārī saistībā ar Nicolae Ceaușescu iespējamo slavināšanu, kurš saskaņā ar Rumānijas valsts tiesību aktiem ir notiesāts kā kara noziedznieks, ietver viņas paziņojumu Eiropas Parlamenta plenārsēdē Strasbūrā debatēs par plašāku visaptverošu ES un Tuvo Austrumu stratēģiju; tā kā tādēļ šis paziņojums uzskatāms par viedokli, ko deputāte ir paudusi, vai par balsojumu, ko viņa veikusi, pildot savus pienākumus saskaņā ar Protokola (Nr. 7) par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu;

M.tā kā visi pārējie inkriminētie noziedzīgie nodarījumi nav uzskatāmi par viedokli, kuru Diana Iovanovici Șoșoacă paudusi, vai balsojumu, kuru viņa veikusi, pildot savus pienākumus Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta nozīmē, un pieprasījums atcelt viņas imunitāti pārējā daļā nav saistīts ar to;

N.tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta pirmās daļas a) punktu Eiropas parlamenta sesijās Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

O.tā kā Rumānijas Konstitūcijas 72. panta 1. un 2. punkts paredz, ka:

“1. Neviens deputāts vai senators nav atbildīgs tiesas priekšā par nodotajām balsīm vai politiskajiem uzskatiem, kas pausti, pildot amata pienākumus.

2. Pret deputātiem un senatoriem var vērst kriminālizmeklēšanu vai uzsākt kriminālvajāšanu par darbībām, kas nav saistītas ar viņu balsojumu vai viņu politiskajiem uzskatiem, kas pausti, īstenojot viņu pilnvaras, tomēr viņus var pārmeklēt, aizturēt vai arestēt tikai tad, ja šo deputātu un senatoru attiecīgā palāta pēc viņu uzklausīšanas ir devusi piekrišanu. Izmeklēšanu un kriminālvajāšanu var veikt tikai Prokuratūra, kas piesaistīta Augstākajai kasācijas tiesai; Šī lieta ir Augstākās kasācijas tiesas kompetencē”;

P.tā kā Protokola Nr. 7 par imunitāti un privilēģijām Eiropas Savienībā paredzētās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesvedību, kas tiek uzsākta par darbībām, kuras ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuru nevar skatīt atrauti no šiem pienākumiem;

Q.tā kā saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav deputāta personiska privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija;

R.tā kā šajā lietā Parlamentam nav pierādījumu par fumus persecutionis, proti, nešķiet, ka attiecīgās tiesvedības pamatā ir nodoms nodarīt kaitējumu Daniel Obajtek kā Eiropas Parlamenta deputāta politiskajai darbībai un tādējādi Parlamenta neatkarībai;

S.tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.,