1.uzsver, ka nākamajai DFS ir jānodrošina Savienībai nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai reaģētu uz strauji mainīgo ģeopolitisko, ekonomisko un sociālo vidi, vienlaikus īstenojot gan politiku, kas jau sen tiek īstenota, gan jaunās prioritātes; uzstāj, ka ES budžetam arī turpmāk jābūt investīciju budžetam, kas spēj atbalstīt iedzīvotājus, reģionus un uzņēmumus, jo īpaši MVU, vienlaikus stiprinot Savienības noturību, konkurētspēju un sociālo kohēziju;

2.prasa DFS 2028.–2034. gadam noteikt 1,27 % apmērā no ES nacionālā kopienākuma (NKI), savukārt NGEU parāda apkalpošana, kas atbilst papildu 0,11 % no ES NKI, būtu jāizslēdz no 1,27 % un jāierēķina papildus maksimālajiem apjomiem; atkārtoti norāda, ka nākamajai DFS ir jābūt vērienīgākai apjoma ziņā, jo pašreizējais finansējuma līmenis neatbilst Savienības politiskajiem mērķiem, un tā ir jāaizsargā no inflācijas satricinājumiem; uzsver, ka šis līmenis ir minimums, kas nepieciešams, lai Savienība varētu izpildīt savas Līgumā paredzētās saistības, reaģēt uz iedzīvotāju vēlmēm un pievērsties galvenajiem izaicinājumiem, tostarp tādiem kā liela mēroga karadarbības atsākšanās ES kaimiņvalstīs, jauni drošības apdraudējumi, ļoti sarežģīta ekonomiskā un sociālā situācija, konkurētspējas atšķirības un klimata un bioloģiskās daudzveidības krīžu saasināšanās;

3.stingri iebilst pret jebkādu pieeju, kas izraisa vienotā tirgus sadrumstalotību vai ES budžeta renacionalizāciju, un stingri noraida jebkādu virzību uz “à la carte” Savienību; uzskata, ka Komisijas pieeja “viens plāns katrai dalībvalstij” apdraud Līgumos nostiprināto ES politiku, rada nevajadzīgu konkurenci starp saņēmējiem, apdraud izdevumu Eiropas dimensiju, vājina daudzlīmeņu pārvaldību, apdraud subsidiaritātes un proporcionalitātes principus un samazina pārredzamību;

4.prasa palielināt finansējumu 1. izdevumu kategorijai, lai vismaz saglabātu finansējumu pašreizējās DFS līmenī; tādēļ aicina nodrošināt spēcīgu, skaidru un pienācīgu finansējumu kopējai lauksaimniecības politikai (KLP), kopējai zivsaimniecības politikai, kohēzijas politikai, Eiropas Sociālajam fondam un iekšlietām; šajā sakarībā uzstāj, ka šīm politikas jomām ir pilnībā jāpiešķir nenodalītās summas saistībā ar NRPP, tādējādi nodrošinot lielāku paredzamību galasaņēmējiem; atkārtoti norāda, ka attiecībā uz šīm politikas jomām ir jāsaglabā horizontālās īstenošanas satvars un noteikumi, tostarp tiesiskuma nosacījumi, lai nodrošinātu saskaņotību un novērstu sadrumstalotību; aicina izveidot reģionālas nodaļas saskaņā ar dalībvalstu institucionālajām sistēmām un pilnībā iesaistīt reģionālās un vietējās pašvaldības 1. izdevumu kategorijas programmu izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā, pamatojoties uz dalītas pārvaldības, daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības principiem;

5.atzinīgi vērtē 2. izdevumu kategorijā iekļauto politikas virzienu ievērojamo pastiprināšanu saskaņā ar Parlamenta jau sen paustajiem aicinājumiem, kas paredz divkāršu līdzekļu apmēru salīdzinājumā ar pašreizējo periodu un labāk sagatavos Savienību reaģēšanai uz nākotnes problēmām arvien neparedzamākā globālajā vidē; atzīst, ka ir jāstiprina Savienības spēja rīkoties galvenajās stratēģiskajās jomās, tostarp konkurētspējas, aizsardzības un drošības, pētniecības un inovācijas, divējādās pārkārtošanās, infrastruktūras, veselības un krīžgatavības, izglītības un kultūras jomā;

6.tādēļ aicina pienācīgi pastiprināt 2. izdevumu kategorijas prioritārās programmas, tostarp Eiropas Konkurētspējas fondu (EKF), pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), Erasmus+, AgoraEU, ES civilās aizsardzības mehānismu (UCPM+), EKF ietvaros paredzot līdzekļus ar programmu “ES — veselībai” un LIFE saistītām darbībām;

7.atzinīgi vērtē resursu palielinājumu 3. izdevumu kategorijā, kas liecina par Savienības apņemšanos stiprināt tās kā pasaules mēroga dalībnieces lomu; tomēr uzskata — ņemot vērā globālo problēmu mērogu, ierosinātais līmenis joprojām ir nepietiekams;

8.tādēļ aicina nodrošināt pienācīgu palielinājumu 3. izdevumu kategorijā, kas ļautu ES atbalstīt turpmāku paplašināšanos, risināt pieaugošās vajadzības saistībā ar attīstību, humanitārajām krīzēm un miera veidošanu, sniegt atbalstu Ukrainai un citiem partneriem un atbalstīt Savienības vērtības, cilvēktiesības un demokrātiju visā pasaulē, vienlaikus stiprinot multilaterālismu; uzstāj, ka attiecībā uz humāno palīdzību arī turpmāk ir jāveic nodalīšana, izmantojot saskaņotu satvaru ar pienācīgi nodrošinātiem gada bāzes resursiem; aicina palielināt finansējumu aizjūras zemēm un teritorijām, ņemot vērā nesenos draudus Grenlandes teritoriālajai integritātei un plašāku ģeopolitisko kontekstu;

9.uzsver, ka nākamajā DFS galvenā uzmanība ir jāpievērš tādu Eiropas sabiedrisko labumu, piemēram, pārrobežu projektu, finansēšanai, kam būtu jūtama pievienotā vērtība salīdzinājumā ar valstu izdevumiem; atgādina, ka Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi pieprasa ES rīcību; aicina veikt mērķtiecīgas un stratēģiskas ES līdzekļu investīcijas, lai apmierinātu viņu vajadzības tādās prioritārās jomās kā mājokļi, enerģētika un drošība;

10.atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par uzlabotu elastības instrumentu un aicina to papildināt ar papildu avotiem, tostarp neizlietotajām rezervēm un atmaksājumiem no finanšu instrumentiem, neskarot nozaru noteikumus; prasa papildus DFS maksimālajiem apjomiem kā galējo līdzekli izmantot īpašu solidaritātes rezervi dabas katastrofām, lai finansētu Savienības pasākumus, kas veikti, reaģējot uz konkrētām vajadzībām Eiropas Savienībā pēc dabas katastrofu nodarīta kaitējuma;

11.pauž nopietnas bažas par to, ka Komisijas priekšlikumos galvenie politikas un budžeta lēmumi tiek pārvirzīti uz Komisijas darba programmām, kas pieņemtas, neizmantojot kopīgu likumdošanu; uzstāj, ka visas būtiskās politikas izvēles ir jānosaka pamataktos, pilnībā ievērojot Parlamenta kā viena no likumdevējiem un budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas; uzsver, ka vienkāršošana nedrīkst notikt uz pārredzamības, demokrātiskās pārskatatbildības vai Parlamenta pārraudzības lomas rēķina; pauž nopietnas bažas par to, ka lielai daļai nākamās DFS programmu plaši tiek izmantots ar izmaksām nesaistīts finansējums, un brīdina, ka bez pienācīgiem aizsardzības pasākumiem šī pieeja var radīt būtiskus riskus un vājina revidējamību;

12.uzsver, ka atbilstība Savienības vērtībām un tiesiskumam ir būtisks priekšnoteikums, lai piekļūtu ES līdzekļiem; uzstāj, ka ir svarīgi nodrošināt vienotu un saskaņotu ES vērtību rīkkopu, kas aptvertu demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības visā ES budžetā; uzstāj, ka ir vajadzīga stingra pieeja, lai nodrošinātu, ka likumīgie galasaņēmēji netiek sodīti par to, ka to valdības pārkāpj tiesiskumu;

13.atkārtoti stingri uzsver, ka saskaņā ar LESD 310. pantu ir ārkārtīgi nepieciešami ilgtspējīgi, paredzami un noturīgi ES budžeta ieņēmumi, kuriem būtu jāatbilst izdevumu daļai un stratēģiskajām prioritātēm, kā arī konstatētajām ES finansējuma vajadzībām; atkārtoti apstiprina Parlamenta stingro apņemšanos ieviest jaunus patiesus pašu resursus ne tikai NGEU parāda atmaksai, bet arī Savienības vērienīgo politikas mērķuzdevumu finansēšanai; atzinīgi vērtē Komisijas centienus apzināt jaunus pašu resursus un ierosināt konkrētas tradicionālo pašu resursu korekcijas; atbalsta Komisijas ierosināto plašāka groza pieeju un aicina Padomi pārvarēt kopš 2020. gada pastāvošo strupceļu attiecībā uz jaunu patiesu pašu resursu grozu, lai panāktu to, ka ieņēmumu līmenis ir vismaz 60 miljardi EUR gadā; uzsver, cik nozīmīgs ir Komisijas priekšlikums par jauna veida krīzes mehānismu, kas varētu sniegt Savienībai spēju ātri reaģēt uz negaidītām norisēm; uzsver, ka Parlaments apstiprinās tikai tādu ilgtermiņa budžetu, tostarp attiecībā uz ieņēmumiem, kas atbilst Savienības vajadzībām mainīgā pasaulē;

14.uzskata, ka šajā starpposma ziņojumā izklāstītās nostājas veido Parlamenta mandātu sarunām par DFS un ka Padomei tās ir jāņem vērā saskaņā ar LESD 312. panta 5. punktu, lai saņemtu Parlamenta piekrišanu; pauž gatavību konstruktīvi strādāt un iesaistīties jēgpilnās sarunās ar Padomi, lai izstrādātu Savienības vajadzībām atbilstošu ilgtermiņa budžetu; aicina iestādes līdz 2026. gada beigām ātri panākt vienošanos, lai savlaicīgi pieņemtu DFS un no 2028. gada 1. janvāra varētu īstenot izdevumu programmas;

15.prasa, lai Eiropas Parlaments tiktu iesaistīts visos DFS procedūras posmos, kā saskaņā ar Līgumiem noteikts LESD 312. panta 5. punktā; uzskata, ka Padomei ir pienācīgi jāņem vērā šeit izklāstītā Parlamenta nostāja, lai nodrošinātu Parlamenta piekrišanu saskaņā ar LESD 312. pantu;

16.atgādina savu nostāju, proti, to, ka “strauji mainīgajā pasaulē, kurā cilvēki pamatoti sagaida vairāk no Savienības un kurā Savienība saskaras ar arvien lielāku krīžu un pasaules mēroga problēmu skaitu, nākamajai DFS ir jāpiešķir lielāki resursi salīdzinājumā ar 2021.–2027. gada periodu, atsakoties no vēsturiski ierobežojošā, pašnoteiktā līmeņa, proti, 1 % no ES NKI”; pauž nožēlu par to, ka Komisija tā vietā, lai iesniegtu patiesi vērienīgu priekšlikumu, slēpjas aiz nominālās summas 2 triljonu EUR apmērā faktiskajās cenās, kas faktiski ir tikai 1,763 triljoni EUR 2025. gada salīdzināmajās cenās un atbilst 1,26 % no ES NKI, turklāt 0,11 % tiek piešķirti NGEU atmaksājumiem; pauž nožēlu par to, ka tā rezultātā ES programmu budžets ir simboliski palielināts par mazāk nekā 0,01 procentpunktu no ES NKI, faktiski iesaldējot budžetu reālā izteiksmē; uzsver, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) darbības pakāpeniska izbeigšana vēl vairāk būtiski samazinās Savienības vispārējo pirktspēju; uzskata, ka šis ierosinātais līmenis neļaus Savienībai pildīt savas Līgumos noteiktās saistības, ne arī reaģēt uz gaidāmajām būtiskajām ģeopolitiskajām problēmām, tostarp klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzi, ko vislabāk var risināt Savienības līmenī, kā arī dzīves dārdzības krīzi;

17.prasa DFS 2028.–2034. gadam noteikt 1,27 % apmērā no ES NKI, neierēķinot NGEU atmaksājumus; uzskata, ka NGEU parāda apkalpošana turpmākajā DFS struktūrā būtu jāaplūko atsevišķi no ES programmām paredzētajām apropriācijām un tādējādi kopējais apmērs sasniegtu 1,38 % no ES NKI; uzsver, ka šis līmenis ir absolūtais minimums, lai Savienība varētu izpildīt savas saistības, reaģēt uz ģeopolitiskiem izaicinājumiem un sasniegt savus stratēģiskos mērķus;

18.pauž nožēlu par to, ka Komisijas iesniegtajā NGEU atmaksā ir integrēti gada maksājumi DFS maksimālo apjomu ietvaros, sākot no 2028. gada; uzsver, ka atmaksas plānam ir jānodrošina, ka ar NGEU saistītā parāda apkalpošana neizstumj svarīgus ES izdevumus un neapdraud ES spēju pārvarēt nākotnes krīzes; tādēļ atgādina savu jau izsenis pausto nostāju, ka apropriācijas, kas saistītas ar NGEU atmaksu, būtu jāierēķina papildus maksimālajiem apjomiem;

19.stingri atbalsta ierosināto tehnisko korekciju metodi, kurā ņemta vērā faktiskā inflācija, kas ir būtiska, lai saglabātu ES budžeta pirktspēju inflācijas satricinājumu periodos; atzinīgi vērtē šo mehānismu, kam ir izšķiroša nozīme ES programmu aizsardzībā, lai iedzīvotāji neciestu no inflācijas;

20.šajā sakarībā prasa nodrošināt tādu finansējuma apmēru ES programmām un politikām, kāds norādīts šīs rezolūcijas I un II pielikumā; prasa attiecīgi pielāgot attiecīgos saistību un maksājumu maksimālos apjomus;

21.norāda, ka 1. izdevumu kategorijai “Eiropas sociālais modelis un dzīves kvalitāte” ir piešķirti 797,2 miljardi EUR 2025. gada cenās, izņemot summu, kas paredzēta NGEU parāda atmaksai, un tas atbilst 45 % no kopējās DFS 2028.–2034. gadam; pauž dziļas bažas par to, ka tas ir samazinājums salīdzinājumā ar DFS 2021.–2027. gadam piešķirto 810,1 miljardu EUR, kas veidoja 65 % no kopējās summas; uzskata, ka šis būtiskais samazinājums nav pieņemams, ņemot vērā to, cik ārkārtīgi svarīgi ir saglabāt Savienības jau izsenis īstenotās politikas;

22.pauž nožēlu par to, ka ierosinātā NRPP regula (COM(2025)0558), kurā dažādas politikas jomas ir apvienotas vienā plānā katrai dalībvalstij, rada ievērojamu nenoteiktību attiecībā uz finansējuma paredzamību galasaņēmējiem, izraisa nevajadzīgu konkurenci par finanšu resursiem starp labuma guvējiem un politikas jomām, kā arī politizē ES līdzekļu sadalīšanu, radot lielākas sarežģītības risku un kompensēšanu prioritāšu starpā; uzstāj, ka pieeja "viens plāns katrai dalībvalstij" netieši grauj ES budžeta Eiropas dimensiju un kopējo ES politikas jomu mērķus, rada pārmērīgu centralizāciju, apdraudot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, liedz reģionālajām un vietējām pašvaldībām jēgpilnu lomu prioritāšu noteikšanā un grauj daudzlīmeņu pārvaldību un izdevumu teritoriālo dimensiju; uzskata, ka nenodalītās summas saistībā ar NRPP būtu pilnībā jāpiešķir, lai galasaņēmējiem nodrošinātu paredzamību; turklāt brīdina, ka ievērojamais finansējuma samazinājums 1. izdevumu kategorijā arī apdraud Līgumos noteiktās ES politikas un Savienības mērķus stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, aizsargāt tās demokrātiskos procesus, tiesiskumu un sociālās tiesības un garantēt pārtikas nodrošinājumu un pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniekiem un zvejniekiem, kā arī vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību; atkārtoti norāda, ka ir jānovērš sadrumstalotība un jāsaglabā horizontālais īstenošanas satvars, tostarp visaptveroši noteikumi un principi, piemēram, tiesiskuma un pamattiesību ievērošana, kas būtu vienādi jāpiemēro visās politikas jomās, uz kurām attiecas NRPP, vienlaikus nodrošinot saskaņotus un konsekventus īstenošanas noteikumus;

23.uzsver, ka ir obligāti jāsaglabā ES budžeta Eiropas dimensija kā pamatinstruments kopīgu mērķu sasniegšanai, Savienības solidaritātes paušanai un Eiropas sabiedrisko labumu nodrošināšanai; uzsver, ka ES budžetam arī turpmāk jābūt finansiālajam pamatam, kas atbalsta Savienības integrācijas padziļināšanu, novērš būtisku Savienības politikas jomu sadrumstalotību vai renacionalizāciju, veicina teritoriālo, ekonomisko un sociālo kohēziju visos ES reģionos, tostarp novēršot pastāvīgos strukturālos ierobežojumus, kas ietekmē perifēros, salu un tālākos reģionus, un nodrošinot godīgu konkurenci un līdzvērtīgas iespējas visām dalībvalstu teritorijām, neatstājot novārtā nevienu personu un nevienu reģionu; turklāt uzskata, ka ES budžetam būtu jāpalīdz risināt dzīves dārdzības krīzi un pieaugošo nevienlīdzību, kā arī sasniegt ES klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķus, veicot investīcijas attiecīgajās galvenajās jomās;

24.noraida jebkādu virzību uz Eiropu à la carte, kurā diferencēta līdzdalība un tādu rīcībpolitiku apvienojums, kurām ir atšķirīgi mērķi, laikposmi un īstenošanas loģika, apdraud ES politiku un programmu vienotību un saskaņotību; pauž dziļas bažas par to, ka viens instruments ar vairākiem mērķu, aizsardzības pasākumu un ziņošanas prasību slāņiem var palielināt sarežģītību, novājināt pārskatatbildību un iedragāt efektīvu īstenošanu; brīdina, ka šāda pieeja, kurā dalībvalstis pieņem lēmumu par konkrētiem ES līdzekļu piešķīrumiem, sadrumstalotu vienoto tirgu, radītu negodīgas konkurences priekšrocības un vājinātu solidaritātes principu, kas ir Eiropas integrācijas un augšupējas konverģences pamatā;

25.aicina piešķirt atsevišķu, pietiekamu un skaidri nodalītu finansējumu KLP, kopējai zivsaimniecības politikai, kohēzijas politikai un Eiropas Sociālajam fondam, lai uzlabotu ilgtermiņa teritoriālo noturību, sociālo kohēziju un uzticēšanos Eiropas projektam, kā arī augšupēju konverģenci;

26.pauž nožēlu par ierosināto finansējuma samazinājumu KLP pēc 2027. gada; prasa nākamajā DFS nodalīt īpašu un stabilu KLP budžetu 433,01 miljardu EUR apmērā faktiskajās cenās (kas atbilst 385,12 miljardiem EUR 2025. gada salīdzināmajās cenās), lai garantētu nodrošinātību ar pārtiku un uztursuverenitāti, konkurētspēju un pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniekiem un ļautu viņiem pāriet uz ilgtspējīgāku praksi, tostarp ilgtspējīgu zemes un ūdens apsaimniekošanu; aicina NRPP horizontālajā satvarā izveidot pastiprinātu, pārskatatbildīgu un dinamiskāku vienotības drošības tīklu; uzsver, ka ir pilnībā jāsaglabā iekšējā tirgus integritāte un jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi dažādu dalībvalstu lauksaimniekiem; aicina turpināt un pastiprināt pasākumus, kas garantē lauku apvidu dzīvotspēju, cita starpā izmantojot LEADER un sabiedrības virzītu vietējo attīstību; uzsver, ka pievēršanās klimata, vides, bioloģiskās daudzveidības zuduma un citiem problēmjautājumiem, kas ietekmē lauku apvidus, lauksaimniecības nozari un nodrošinātību ar pārtiku, veicina nozares un lauku apvidu ekonomisko dzīvotspēju un konkurētspēju, kā arī lauksaimnieciskās ražošanas ilgtermiņa stabilitāti; uzsver, ka ir jāatbalsta pielāgotas investīcijas, tostarp tās, kas veicina sociālo iekļaušanu, padarot lauksaimniecību pievilcīgāku jauniešiem, sievietēm un jaunpienācējiem lauksaimniekiem;

27.pauž nožēlu par būtisko budžeta samazinājumu, kā arī zivsaimniecības finansējuma sadrumstalošanu pa vairākām budžeta izdevumu kategorijām; prasa nodrošināt, ka nodalītais piešķīrums zivsaimniecībai un akvakultūrai DFS ir vismaz 7,29 miljardi EUR faktiskajās cenās (kas atbilst 6,50 miljardiem EUR 2025. gada salīdzināmajās cenās), lai risinātu šo nozaru problēmas; turklāt uzsver, ka papildu finansējumam zivsaimniecības ārējai dimensijai 3. izdevumu kategorijā vajadzētu būt 1,69 miljardiem EUR faktiskajās cenās (kas atbilst 1,50 miljardiem EUR 2025. gada salīdzināmajās cenās), tostarp ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem un reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām; uzsver, ka kopējā zivsaimniecības politika sekmē to, ka zvejnieki gūst stabilus ienākumus un ilgtermiņa perspektīvu, vienlaikus palīdzot aizsargāt ilgtspējīgas jūras ekosistēmas, kas ir būtiskas nozares konkurētspējai; aicina īpašu uzmanību pievērst ES zvejas flotei, lai uzlabotu drošumu un drošību, tostarp apkarojot nelegālu zveju un uzlabojot darba apstākļus, energoefektivitāti un ilgtspēju un ļaujot modernizēt Savienības floti un nodrošināt paaudžu nomaiņu; turklāt aicina nākamajā DFS papildus zivsaimniecības finansējumam nodrošināt īpašu un pamanāmu finansējumu ar okeāniem saistītajām Savienības rīcībpolitikām, cita starpā Okeāna paktam;

28.atgādina, ka kohēzijas politika ir juridiski nostiprināta Līgumā noteikta Savienības prioritāte; uzsver, ka kohēzijas politikai arī turpmāk ir jādarbojas kā Savienības galvenajam teritoriālo investīciju instrumentam un kā ES izaugsmes modeļa pīlāram, kura pamatā ir reģionālo un vietējo pašvaldību efektīva iesaiste, tām pilnībā piedaloties valstu plānu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā un pielāgojot investīcijas to vajadzībām, un kurš tiek īstenots saskaņā ar modeli, kas balstīts uz partnerības principu, iesaistot ekonomikas un pilsoniskās sabiedrības dalībniekus un daudzlīmeņu pārvaldību, un kura kopējais budžets struktūrfondiem un investīciju fondiem būtu 306,93 miljardi EUR faktiskajās cenās (kas atbilst 274,34 miljardiem EUR 2025. gada salīdzināmajās cenās);

29.aicina kohēzijas politiku saglabāt kā atsevišķu politiku ar nodalītu īpašu un stabilu budžetu nākamajā DFS par kopējo summu 248,37 miljardi EUR faktiskajās cenās (kas atbilst 222,00 miljardiem EUR 2025. gada salīdzināmajās cenās) Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), 46,99 miljardiem EUR faktiskajās cenās (kas atbilst 42,00 miljardiem EUR 2025. gada salīdzināmajās cenās) Kohēzijas fondam un 11,57 miljardiem EUR faktiskajās cenās (kas atbilst 10,34 miljardiem EUR 2025. gada salīdzināmajās cenās) Interreg; uzsver, ka šīs summas piešķiršana kohēzijas politikai ir nepieciešams nosacījums ne tikai ilgtermiņa kohēzijas mērķu finansēšanas nodrošināšanai un konverģences veicināšanai, bet arī šīs politikas jauno mērķu un prioritāšu finansēšanai;

30.pauž nožēlu par to, ka Komisija, ierosinot NRPP regulu, nav novērsusi ANM trūkumus, kurus konstatējusi arī Eiropas Revīzijas palāta, un aicina izmantot dalītas pārvaldības pieeju, saskaņā ar kuru vietējās un reģionālās pašvaldības uzņemas atbildību par darbību izstrādi, plānošanu, īstenošanu un uzraudzību;

31.aicina izveidot reģionālas nodaļas saskaņā ar dalībvalstu institucionālo sistēmu; prasa kohēzijas politikas izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un piemērošanā pilnībā iesaistīt reģionālās un vietējās pašvaldības, pamatojoties uz dalītās pārvaldības, daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības principiem to pašreizējā interpretācijā; uzsver, ka ir vajadzīgi skaidri definēti resursi, partnerības noteikumi un spēcīgs teritoriālais fokuss, reģioniem darbojoties kā vadošajām iestādēm, tostarp tiešās sarunās ar Komisiju par atskaites punktu un mērķrādītāju noteikšanu un to īstenošanu, kā arī jānodrošina reģionālajām un vietējām pašvaldībām tiešāka piekļuve ES finansējumam;

32.uzsver, ka ir pienācīgi jāatbalsta Savienības risinājumi demogrāfiskajām problēmām; aicina attiecīgajās programmās nodrošināt pienācīgus resursus pasākumiem, kas veicina šādu problēmu risināšanu, jo īpaši reģionos un mazāk attīstītos apgabalos, kurus ietekmē reģionālās atšķirības un sabiedrības novecošana, pilnībā ievērojot Savienības kompetences un subsidiaritātes principu;

33.atgādina par unikālajiem izaicinājumiem, kas skar ES salu, pārrobežu un kalnu reģionus, un aicina rast tām pielāgotus risinājumus, kā apmierināt minētās vajadzības; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka reģionālo nodaļu izstrādē un īstenošanā pienācīgi tiek ņemti vērā minēto reģionu īpašie ģeogrāfiskie ierobežojumi un ekonomiskie un vides apstākļi;

34.norāda, ka ES mehānisma finanšu plānojums, kas nodrošina papildu elastību politikas jomām, uz kurām tas attiecas, un kas pilnībā ir budžeta lēmējinstitūcijas kompetencē, gūs labumu no ievērojamiem finanšu resursiem, kas tam piešķirti neparedzētu krīžu pārvarēšanai;

35.norāda uz shēmas "Eiropas katalizators" ieviešanu Komisijas priekšlikumā, kas varētu mobilizēt līdz 150 miljardiem EUR cenas ziņā pieejamos ES atbalstītos aizdevumos, lai dalībvalstis varētu veikt stratēģiskas investīcijas, pārsniedzot tām piešķirto valsts finansējumu; uzskata, ka šis mehānisms ir svarīgs solis ceļā uz to, lai novērstu investīciju trūkumu dekarbonizācijā, digitalizācijā un ekonomikas noturībā; uzsver, ka shēmai "Eiropas katalizators" jābūt pieejamai visām dalībvalstīm, tādējādi veicinot ekonomisko un sociālo kohēziju, kā arī Eiropas konkurētspēju;

36.uzskata — lai nodrošinātu LESD 349. panta pilnīgu un efektīvu piemērošanu, daudzgadu finanšu shēmā 2028.–2034. gadam ir jāizveido īpašs papildu finansējums tālākajiem reģioniem; tādēļ aicina izveidot POSEI ar atsevišķu pietiekamu finanšu piešķīrumu konkrētiem pasākumiem, tostarp akvakultūrai un zivsaimniecībai, kam ir būtiska nozīme nodrošinātībā ar pārtiku, nodarbinātībā un vietējā attīstībā;

37.uzsver, ka DFS 2028.-2034. gadam būtu jānodrošina ieguldījums nevienlīdzības, nabadzības un sociālā atstumtības mazināšanā, atbalstot Eiropas sociālo tiesību pīlāra, tā rīcības plāna un pamatmērķu īstenošanu; pauž dziļas bažas par to, ka apstākļos, kuros daudzās dalībvalstīs samazinās kopējie ieguldījumi mājokļu fondā, publiskajam un privātajam finansējumam nesasniedzot nepieciešamo līmeni, lai apmierinātu pieprasījumu, Eiropā satraucošā ātrumā samazinās pienācīgu mājokļu pieejamība un cenas pieņemamība; aicina stratēģiski, atbildīgi un efektīvi veikt investīcijas pienācīgos, ilgtspējīgos un cenas ziņā pieejamos mājokļos, izmantojot ES fondus, tostarp ERAF pasākumus, un izmantojot “Catalyst Europe” aizdevumus un mērķtiecīgas investīcijas EKF ietvaros, kā arī InvestEU valstu sadaļas, lai nodrošinātu lielākas investīcijas mājokļos nolūkā īstenot Eiropas cenas ziņā pieejamu mājokļu plānu;

38.aicina Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) saglabāt kā patstāvīgu un atsevišķu programmu ar īpašu finansējumu 124,19 miljardu EUR apmērā faktiskajās cenās (kas atbilst 110,73 miljardiem EUR 2025. gada salīdzināmajās cenās), lai veicinātu augšupēju sociālo konverģenci, kvalitatīvu nodarbinātību un vienlīdzīgas iespējas; uzsver, ka ESF joprojām ir svarīgs finanšu instruments ieguldījumiem izglītībā, nodarbinātībā un prasmju attīstībā, veicinot līdztiesību un gādājot par cilvēkiem, kuri ir neaizsargātā situācijā un kuriem tas visvairāk ir nepieciešams mūsu sabiedrībā, un ESTP rīcības plāna mērķu sasniegšanai; pauž dziļu nožēlu par ierosinātās NRPP regulas šauro sociālo dimensiju; prasa nodrošināt skaidrību un paredzamību galasaņēmējiem un atbildīgajām vadošajām iestādēm;

39.uzsver, ka DFS ir jāatbalsta ES Migrācijas un patvēruma pakta pilnīga un ātra īstenošana, lai nodrošinātu pienācīgus uzņemšanas apstākļus, ātras un efektīvas patvēruma procedūras, integrāciju un atgriešanas un atpakaļuzņemšanas procedūras, pilnībā ievērojot starptautiskās cilvēktiesības; uzstāj, ka nākamajā DFS ir jānodrošina pietiekami resursi, kas vajadzīgi, lai pienācīgi risinātu lielus Savienības sarežģījumus tādās jomās kā patvērums, migrācija, integrācija, robežu pārvaldība un iedarbīga ES ārējo robežu aizsardzība, ieskaitot robežinfrastruktūras finansēšanu, kā arī fiziskos, elektroniskos un izlūkošanas pasākumus, kad un kur tas ir nepieciešams; uzskata, ka Komisijas priekšlikums pietiekami nenodrošina minētās vajadzības, un aicina palielināt piešķīrumus patvēruma un migrācijas politikas, robežpārvaldības un drošības jomā līdz 38,04 miljardiem EUR faktiskajās cenās (34,00 miljardi EUR salīdzināmajās cenās); aicina paplašināt tiešā finansējuma plūsmas vietējām un reģionālajām pašvaldībām ES mehānisma ietvaros, pamatojoties uz pašreizējā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda tematiskā mehānisma modeli;

40.atzīst, ka sakarā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un citiem ģeopolitiskajiem apdraudējumiem, tostarp hibrīddraudiem, ES austrumu reģioni saskaras ar asākiem ekonomiskajiem, sociālajiem un drošības izaicinājumiem; uzsver, ka ar visaptverošu DFS atbalstu ir jāstiprina to aizsardzība, sagatavotība, noturība un drošība, kā arī ekonomiskā, sociālā un teritoriālā attīstība; tādēļ aicina visaptveroši reaģēt attiecībā uz visām ES programmām un sniegt pastāvīgu ES līmeņa atbalstu, tostarp finansiālu palīdzību saskaņā ar valstu plāniem;

41.atzinīgi vērtē ievērojamo palielinājumu 2. izdevumu kategorijā “Konkurētspēja, labklājība un drošība”, kurai DFS 2028.–2034. gadam ir piešķirti 522,2 miljardi EUR 2025. gada cenās, kas atbilst 30 % no kopējās DFS salīdzinājumā ar 224,8 miljardiem EUR jeb 17 % pašreizējā periodā; norāda, ka šī resursu palielināšana vairāk nekā divkāršā apmērā atspoguļo Savienības apņemšanos attiecībā uz pētniecību, inovāciju, stratēģisko autonomiju, stratēģiskām rūpniecības nozarēm un infrastruktūru, ūdensapgādes noturību, jaunajām tehnoloģijām, biotehnoloģijām, zaļo un digitālo pārkārtošanos, kritiskām izejvielām, enerģētisko drošību, kosmosu, aizsardzību, transportu un militāro mobilitāti, radošajām nozarēm, izglītību, kultūru, demokrātiju un pamattiesībām, ekonomisko un sociālo noturību, tehnoloģisko suverenitāti un atbalstu MVU, jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem; atzīst, ka šis būtiskais palielinājums atbilst Parlamenta ilgstošajiem aicinājumiem palielināt investīcijas šajās jomās, un uzsver, ka tas būtu jāīsteno tā, lai nodrošinātu stratēģisko saskaņotību un maksimāli palielinātu ES pievienoto vērtību;

42.uzsver, ka EKF vajadzētu būt mērķtiecīgam finansēšanas instrumentam, ar ko novērst finansējuma trūkumu pašreizējā DFS; uzsver EKF būtisko lomu saistībā ar Savienības konkurētspējas stiprināšanu, jo tas nodrošina Savienības uzņēmumu spēju konkurēt globālajos tirgos, pilnveidojot tās ekonomisko un rūpniecisko suverenitāti, ilgtermiņa produktivitāti, stratēģisko autonomiju un noturību, tostarp piekļuvi kritiskām izejvielām, un saistībā ar divējādās pārkārtošanās īstenošanu; šajā sakarībā prasa piešķirt EKF budžetu 264,35 miljardu EUR apmērā faktiskajās cenās (kas atbilst 234,00 miljardiem EUR 2025. gada salīdzināmajās cenās); uzstāj, ka programmu konsolidācija nedrīkst mazināt pārredzamību vai ierobežot Parlamenta spēju nodrošināt pienācīgu finansējumu konkrētiem politikas mērķiem; uzstāj, ka, neraugoties uz programmu apvienošanu, budžeta pozīcijām arī turpmāk jābūt pietiekami detalizētām, lai nodrošinātu jēgpilnu parlamentāro uzraudzību un saglabātu atsevišķu prioritāšu finansējuma pamanāmību; uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt, lai EKF, tostarp LIFE darbības, tiktu īstenotas, izmantojot pārredzamu pārvaldības kārtību, kas ļauj izsekot kopējiem izdevumiem, mērķiem un rezultātiem un novērst nevajadzīgu sadrumstalotību; atgādina par savu nostāju, ka konkurētspējai ir jāveicina ekonomikas izaugsme, kā arī kvalitatīvas, stabilas un labi apmaksātas darbvietas, kā uzsvērts gan Dragi, gan Letas ziņojumā, un ka labi apmācīts darbaspēks ir būtisks nākotnes prasībām atbilstošai Eiropas ekonomikai, un tāpēc ir vajadzīgs finansējums darbaspēka pārkvalifikācijai un prasmju pilnveidei, tostarp nozarēs, kurās notiek būtiskas pārmaiņas;

43.norāda, ka ar ES budžetu vien nevar novērst investīciju nepietiekamību un tāpēc ir maksimāli jāpalielina sinerģija starp publiskajām un privātajām investīcijām, jāizmanto riska mazināšana, finanšu instrumenti un budžeta garantijas kā spēcīgi un efektīvi instrumenti ES un politisko mērķu sasniegšanai un jāvienkāršo un jāsaskaņo ES investīciju struktūra; stingri uzstāj, ka InvestEU instrumentam ir jābūt apjomīgākam nekā pašreizējai programmai un pieejamam jau no paša sākuma un ka budžetam būtu jānodrošina elastīgākas un pieejamākas InvestEU valstu sadaļas, jo īpaši MVU, un aicina EKF ietvaros izveidot stabilus ES līmeņa finanšu instrumentus un riska dalīšanas mehānismus, kas var nodrošināt stabilu investīciju plūsmu un piesaistīt privāto kapitālu;

44.atgādina par to, cik svarīgi ir atbalstīt MVU, jo tie ir Eiropas ekonomikas pamats ar spēcīgu teritoriālo fokusu un viens no galvenajiem visas Savienības izaugsmes virzītājspēkiem; uzsver, cik svarīgas ir pietiekama līmeņa investīcijas MVU; uzsver, ka ES budžetam būtu jādod iespēja MVU ātrāk un vienkāršāk saņemt finansējumu, jānovērš inovācijas un investīciju nepietiekamība salīdzinājumā ar globālajiem konkurentiem un jāveicina ilgtspējīga izaugsme, darbvietu radīšana un stratēģiskā autonomija;

45.uzsver, ka zaļā un digitālā pārkārtošanās ir nesaraujami saistīta ar Eiropas ilgtermiņa labklājību, labbūtību, ilgtspēju, izaugsmi un konkurētspēju; uzsver, ka divējādās pārkārtošanās galīgie panākumi lielā mērā būs atkarīgi no tā, vai tiks nodrošināts, ka pārkārtošanās ir taisnīga un iekļaujoša attiecībā uz darba ņēmējiem, reģioniem un uzņēmumiem un veicina sociālo taisnīgumu visiem, īpašu uzmanību pievēršot visneaizsargātākajām personām, lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā; tāpēc uzstāj, ka DFS 2028.–2034. gadam ir jāturpina atbalstīt divējādo pārkārtošanos; pauž nožēlu par to, ka priekšlikumā par DFS 2028.–2034. gadam nav iekļauts atsevišķs instruments, un prasa nodrošināt atbilstīgus līdzekļus nākamajā DFS, lai tomēr atbalstītu taisnīgu pārkārtošanos; turklāt uzsver, ka ir vajadzīga sinerģija un papildināmība starp kohēzijas politikas fondiem un EKF;

46.uzsver, ka ir jāpalielina Eiropas rūpnieciskā un tehnoloģiskā aizsardzības bāze; atgādina, ka aizsardzības rūpniecības politikai ir jābūt atvērtai un jāveicina konkurence un ka divējāda lietojuma tehnoloģijas, militārā mobilitāte un kritiskā infrastruktūra ir Savienības ģeopolitiskās prognozēšanas un Eiropas atturēšanas spēju pīlāri; aicina paredzēt skaidri identificējamus un pienācīgi finansētus ar aizsardzību saistītus piešķīrumus; aicina visās ar aizsardzību saistītajās investīcijās, tostarp NRPP ietvaros, ievērot saskaņotus atbilstības kritērijus, tostarp prasības, kas saistītas ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību un atbilst Eiropas interešu prioritātes ievērošanas, sadarbspējas, piegādes drošības un rūpniecības noturības principiem;

47.norāda, ka ierosinātais programmas "Apvārsnis Eiropa" budžets joprojām nav pietiekams, lai Savienība sasniegtu 3 % pētniecības un izstrādes (R&D) izdevumu mērķrādītāju, un aicina nodrošināt programmai "Apvārsnis Eiropa" budžetu 200 miljardu apmērā faktiskajās cenās (kas atbilst 177,01 miljardam 2025. gada salīdzināmajās cenās); uzsver, ka lielākas investīcijas ES pētniecībā un inovācijā, tostarp daudz lielākas privātās investīcijas, atspoguļo Savienības eksistenciālo nepieciešamību novērst inovācijas plaisu ar mūsu globālajiem konkurentiem un tādējādi atjaunot ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju Eiropā, jo tā joprojām ir mūsu labklājības pamats un ir izšķiroši svarīga mūsu sociālā modeļa saglabāšanai; atgādina, ka ES izdevumi pētniecībai un izstrādei nevar aizstāt ilgtspējīgas valstu publiskās investīcijas R&D jomā; uzsver, ka pamatprogrammas centrā arī turpmāk jābūt kopdarbīgai pētniecībai, atklātai konkurencei un zinātniskajai un tehnoloģiskajai izcilībai, un atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu turpināt sniegt īpašu atbalstu paplašināšanas darbībām un pārejas valstīm, lai uzlabotu ģeogrāfisko līdzsvaru; uzsver, ka pamatprogrammai, tostarp tās paplašināšanas darbībām, galvenokārt vajadzētu būt vērstai uz to, lai veicinātu izcilību pētniecībā un inovācijā visā Savienībā un pilnībā atraisītu Eiropas talantu potenciālu;

48.atkārtoti uzsver svarīgo lomu, ko EISI pilda kā izšķiroši svarīgs instruments Eiropas enerģētikas un transporta nozaru trūkstošo posmu aizpildīšanā, un tā devumu ES ekonomikas izaugsmes, darbvietu izveides un konkurētspējas stiprināšanā; norāda, ka pāreja uz tīru enerģiju un pārrobežu strukturālās investīcijas enerģētiskās drošības un kritiskās energoinfrastruktūras uzlabošanai Eiropā ir neaizstājamas un ir priekšnoteikums drošas un cenas ziņā pieejamas enerģijas piegādes nodrošināšanai visā Savienībā; atgādina, ka ES investīcijām ir izšķiroša loma un pievienotā vērtība tīras energoinfrastruktūras izstrādē un tīkla modernizācijas un pārrobežu starpsavienojumu izveides paātrināšanā, arī atjaunīgās enerģijas ziņā; atzinīgi vērtē ļoti nepieciešamo EISI transporta un militārās mobilitātes palielinājumu; atzīmē, ka transporta infrastruktūrai, kā arī dekarbonizācijas un digitalizācijas risinājumiem paredzētais finansējums tagad ir atkarīgs no ciešas sinhronizācijas starp EISI, EKF un NRPP; prasa EISI piešķirt 91,29 miljardus EUR faktiskajās cenās (kas atbilst 81 miljardam EUR 2025. gada salīdzināmajās cenās), lai pienācīgi atbalstītu enerģētiku, transportu un militāro mobilitāti;

49.uzsver, ka programmai LIFE ir būtiska nozīme ES vides mērķu un saistību integrēšanā; tādēļ uzskata, ka darbības, kas pašlaik tiek atbalstītas programmas LIFE ietvaros, piemēram, mērķtiecīgs, ilgtermiņa un kvalitatīvs atbalsts dabas aizsardzībai, biodaudzveidības atjaunošanai, klimatadaptācijai, piesārņojuma novēršanai un vides pārvaldībai, būtu skaidri jāturpina, EKF ietvaros piešķirot īpašu finansējumu 3,39 miljardu EUR apmērā faktiskajās cenās (kas atbilst 3 miljardiem EUR 2025. gada salīdzināmajās cenās), lai nodrošinātu finansējuma paredzamību, stabilitāti un nepārtrauktību, tostarp vietējām un reģionālajām pašvaldībām, un lai īstenošana uz vietas arī turpmāk būtu efektīva un pamanāma saņēmējiem un iedzīvotājiem; turklāt uzsver, ka ES mehānismam būtu jāīsteno arī ar LIFE saistītas darbības, lai sasniegtu pašreizējo programmas LIFE finansējuma līmeni;

50.uzsver, ka Eiropas iedzīvotāju veselība joprojām ir prioritāte; uzsver, ka veselīga sabiedrība un spēcīga veselības nozare ir būtisks Eiropas konkurētspējas, ekonomikas noturības un labklājības virzītājspēks; uzsver, ka pastāvīgas un paredzamas investīcijas veselībā ir būtiskas nolūkā stiprināt veselības sistēmu noturību, atbalstīt un saglabāt kvalificētu veselības nozares darbaspēku, samazināt nevienlīdzību piekļuvē aprūpei dalībvalstīs un nodrošināt Savienības sagatavotību nākotnes veselības krīzēm; pauž nopietnas bažas par programmas “ES — veselībai” darbības jomas samazināšanos, lielāko daļu veselības politikas, profilakses un veselības sistēmu stiprinošu darbību pārvirzot uz EKF; tādēļ aicina EKF ietvaros atvēlēt finansējumu 10,05 miljardu EUR apmērā faktiskajās cenās (kas atbilst 8,90 miljardiem EUR 2025. gada salīdzināmajās cenās) konkrētām programmas “ES — veselībai” prioritātēm;

51.atkārto, ka būtu jāatvēl pietiekami resursi cīņai pret dzimumbalstītu vardarbību un seksuālās un reproduktīvās veselības un pakalpojumu, sieviešu tiesību organizāciju un tādu ES iniciatīvu un struktūru atbalstīšanai, kas veicina īstenu vienlīdzību starp iedzīvotājiem neatkarīgi no dzimuma, vecuma, seksuālās orientācijas vai rases; šajā sakarībā norāda uz Komisijas paziņojumu OV C, C/2026/1383, 4.3.2026., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2026/1383/oj. pēc Parlamenta 2025. gada decembra rezolūcijas Pieņemtie teksti, P10_TA(2025)0338. par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) “My Voice, My Choice”;

52.pieņem zināšanai priekšlikumu krīžsagatavotību un reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā pārvirzīt no pašreizējās programmas “ES — veselībai” uz vispārīgāko ES spēju reaģēt uz krīzi, jaunizveidoto mehānismu papildinot ar jaunām starpnozaru krīzes koordinācijas funkcijām un darbībām civilmilitārās sadarbības jomā un tādējādi radot integrētu un noturīgu Eiropas civilo aizsardzību; uzsver ES kā tāda centra lomu, kas koordinē un uzlabo dalībvalstu sagatavotību un spējas nekavējoties reaģēt uz liela mēroga ārkārtas situācijām ar lielu ietekmi, un atkārtoti aicina nodrošināt pienācīgu finansējumu sagatavotībai un ātrai reaģēšanai krīzes situācijā, nodrošinot, ka UCPM+ arī turpmāk ir galvenais ES līmeņa satvars universālai reaģēšanai krīzes situācijā; prasa piešķirt UCPM+ budžetu 12,42 miljardu EUR apmērā faktiskajās cenās (kas atbilst 11 miljardiem EUR 2025. gada salīdzināmajās cenās);

53.atkārtoti norāda, ka programmai Erasmus+ kā vienai no Savienības pamatprogrammām ir būtiska nozīme Eiropas vērtību, pārrobežu sadarbības un jauniešu iesaistes veicināšanā, un atgādina, ka Dragi un Letas ziņojumu kontekstā cilvēkkapitāla, darbaspēka mobilitātes un prasmju stiprināšana, tostarp izmantojot augstskolu un māceklības apmaiņas iespējas, ir atzīta par būtisku Eiropas konkurētspējas un noturības elementu; šajā sakarībā prasa piešķirt Erasmus+ budžetu 47,39 miljardu EUR apmērā faktiskajās cenās (kas atbilst 42 miljardiem EUR 2025. gada salīdzināmajās cenās);

54.uzsver, ka investīcijas demokrātiskajā noturībā un kultūras dzīvotspējā ir neatņemama Savienības stratēģiskās autonomijas daļa; šajā kontekstā atzinīgi vērtē jaunās programmas AgoraEU izveides priekšlikumu un atzīst tās plašo darbības jomu un unikālo Eiropas pievienoto vērtību, ko tā sniedz kā vienīgā Savienības programma, kas paredzēta kultūras un radošajai jomai, mediju plurālismam, kā arī demokrātiskās līdzdalības atbalstam un Eiropas vērtību veicināšanai; šajā sakarībā prasa piešķirt AgoraEU budžetu 10,72 miljardu EUR apmērā faktiskajās cenās (kas atbilst 9,5 miljardiem EUR 2025. gada salīdzināmajās cenās);

55.aicina nodrošināt programmai "Tiesiskums" budžetu 0,89 miljardu EUR apmērā (kas atbilst 0,79 miljardiem 2025. gada salīdzināmajās cenās), kas ietver arī atbalstu tiesu iestāžu sadarbības un tiesu iestāžu pieejamības digitalizācijai, jaunu pārrobežu instrumentu ieviešanai un jaunām iniciatīvām ar mērķi samazināt pārrobežu tiesisko sadrumstalotību, jo īpaši ņemot vērā jaunos problēmjautājumus, tostarp noziedzību un naida runu tiešsaistē;

56.norāda, ka DFS 2028.–2034. gadam 3. izdevumu kategorijai “Eiropa pasaulē” ir piešķirti 190 miljardi EUR 2025. gada cenās, kas ir ievērojams palielinājums salīdzinājumā ar 121,5 miljardiem EUR pašreizējā periodā, vienlaikus saglabājot tās 10 % īpatsvaru kopējā DFS; uzskata šo būtisko 68,5 miljardu EUR palielinājumu par absolūti izšķirīgu pasākumu, jo tas apliecina Savienības apņemšanos stiprināt savu globālas dalībnieces un uzticamas partneres lomu arvien sarežģītākā ģeopolitiskajā vidē; tomēr pauž bažas par to, ka šis finansējuma līmenis joprojām ir nepietiekams, lai segtu pirmspievienošanās atbalstu un ārējo darbību, ņemot vērā globālo izaicinājumu mērogu, tostarp aizvien pieaugošās attīstības vajadzības, humanitārās krīzes, vēl nepieredzēto krīžu, konfliktu un vispārējās nestabilitātes situāciju skaitu, dekarbonizāciju, globālo veselību un nepieciešamību atbalstīt Ukrainu un citus partnerus; tādēļ uzskata, ka budžeta piešķīrums instrumentam “Eiropa pasaulē” ir jāpalielina līdz 225 miljardiem EUR faktiskajās cenās (kas atbilst 198,63 miljardiem EUR 2025. gada salīdzināmajās cenās);

57.pauž nožēlu par to, ka trūkst tematisku mērķu, kas aptvertu kritiski svarīgas jomas un ļautu likumdevējiem noteikt stratēģiskās prioritātes; uzsver nepieciešamību iesaistīt pilsoniskās sabiedrības partnerus, kā arī vietējos un reģionālos dalībniekus; uzsver, ka šis palielinātais piešķīrums ir būtisks, lai Savienība varētu darboties kā uzticama pasaules mēroga dalībniece; prasa piešķirt paplašināšanās un pievienošanās procesu atbalstam nepieciešamos līdzekļus, kā arī veicināt un sargāt Savienības vērtības un intereses visā pasaulē, tādēļ cita starpā veidojot arī abpusēji izdevīgas partnerības; uzsver, ka paredzams un pienācīgs finansējums atbalsta stabilitāti, noturību un ilgtspējīgu attīstību un palīdz novērst migrācijas pamatcēloņus, veicinot ekonomiskās iespējas, kvalitatīvu izglītību un profesionālo apmācību, kā arī darbvietu radīšanu partnervalstīs, un tādējādi stiprina ilgtermiņa drošību; aicina apspriest noteikumus saskaņā ar attiecīgo likumdošanas procedūru, lai nodrošinātu, ka ES līdzekļu izmantošanā saskaņā ar instrumentu “Eiropa pasaulē” netiek ignorēti pastāvīgie cilvēktiesību pārkāpumi partnervalstīs, un atgādina par humānās un attīstības palīdzības cilvēcības, objektivitātes, neitralitātes un neatkarības principiem;

58.brīdina, ka programmu apvienošana varētu atkal vājināt parlamentāro uzraudzību un iesaisti un samazināt finansējuma pamanāmību saistībā ar konkrētām prioritātēm, kā tas ir noticis Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (NDICI) – “Eiropa pasaulē” gadījumā; aicina instrumenta “Eiropa pasaulē” satvarā ieviest skaidrus un jēgpilnus pārskatatbildības un ziņošanas mehānismus; uzstāj, ka pīlāros, kā arī to tematiskajās programmās, valstīs un instrumentos, tostarp pirmspievienošanās fondos, ir jāsaglabā skaidras un atsevišķas budžeta pozīcijas, lai nodrošinātu piešķīrumu pārredzamību, un ka pieprasījumi veikt pārvietojumus pīlāros par ievērojamām summām ir iepriekš jāapstiprina Parlamentam; uzskata, ka ir svarīgi atļaut instrumenta “Eiropa pasaulē” satvarā atceltās saistības pārvietot atpakaļ uz sākotnējo budžeta pozīciju; uzskata, ka Komisijai ir skaidri jāsadala plānojamais un neplānojamais finansējums, un atgādina, ka instrumentam “Eiropa pasaulē” galvenokārt jāsastāv no ģeogrāfisko programmu darbībām;

59.atgādina, ka humānā palīdzība ar norobežotiem līdzekļiem, ko aizsargā un īsteno saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību (OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1996/1257/oj)., joprojām ir visredzamākā un principiālākā ES solidaritātes izpausme un tajā ir jāturpina ievērot cilvēcības, objektivitātes, neitralitātes un neatkarības principus; atkārtoti pauž nostāju, ka humānās palīdzības principiālās un uz vajadzībām balstītās specifikas dēļ ir svarīgi, lai tās prognozējamais finansējums tiktu nodrošināts, izmantojot saskaņotu satvaru ar pienācīgi nodrošinātiem gada bāzes resursiem un īpašu nomenklatūru, ko papildina pienācīga rezerve ārkārtas darbībām;

60.uzsver, ka ir svarīgi garantēt piekļuvi instrumenta “Eiropa pasaulē” paredzēto līdzekļu rezervei, kurai vajadzētu būt pieejamai papildus un ārpus 25 miljardu EUR indikatīvā piešķīruma palielinājumam neparedzētu vajadzību gadījumā, kas pieaug tādu faktoru dēļ kā klimata pārmaiņas; prasa, ņemot vērā aizvien pieaugošo humanitāro krīžu daudzumu un ilgumu, humānajai palīdzībai paredzētos 25 miljardus EUR 2028.–2034. gada periodā uzskatīt par garantēto minimumu, nevis maksimālo summu;

61.atzinīgi vērtē to, ka tiks mainīti noteikumi par instrumenta “Eiropa pasaulē” rezerves izmantošanu salīdzinājumā ar NDICI – “Eiropa pasaulē”, jo nākamajā DFS saskaņā ar Finanšu regulas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L, 2024/2509, 26.9.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/2509/oj). noteikumiem jebkāda līdzekļu izmantošana apmērā, kas pārsniedz 10 % no gada piešķīruma, būs jāapstiprina Parlamentam un Padomei; tomēr uzstāj uz saviem iepriekšējiem aicinājumiem, proti, to, ka Komisijai pirms jebkādas rezerves izmantošanas ir laikus par to jāinformē Parlaments un jāņem vērā tā apsvērumi par finansējuma veidu, mērķiem un plānotajām summām;

62.uzsver — ar pietiekamiem resursiem apgādāts instruments “Eiropa pasaulē” ir būtisks, lai nodrošinātu Savienības ārējās darbības saskaņotību un lai ES varētu darboties kā uzticama ilgtermiņa partnere ar vienlīdzīgiem nosacījumiem ar partnervalstīm; atkārtoti apstiprina, ka piešķīrumiem no instrumenta “Eiropa pasaulē” būtu jāatbilst ES attīstības sadarbības politikas mērķim, kas norādīts LESD 208. pantā, proti, nabadzības mazināšanai un ilgtermiņā — tās izskaušanai, kā arī Eiropas Konsensam par attīstību un Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam;

63.aicina ieviest jēgpilnus pārskatatbildības un ziņošanas mehānismus; pauž bažas par to, ka Eiropas pīlāra īstenošanā plaši tiek izmantots ar izmaksām nesaistīts finansējums, izmantojot uz sniegumu balstītus plānus, un uzstāj, ka šie līdzekļi būtu jāizmaksā, pamatojoties uz atbilstību paplašināšanās procesa pamatprincipiem, tostarp tiesiskumam;

64.uzskata, ka paplašināšanās ir iespēja stiprināt Savienību un ka nākamajai DFS ir izšķiroša nozīme, lai sagatavotu Savienību un kandidātvalstis to pievienošanās procesam; atzinīgi vērtē lēmumu piešķirt Ukrainai un tās kaimiņvalstij Moldovai kandidātvalsts statusu; uzstāj uz nepieciešamību izmantot vajadzīgos līdzekļus, lai atbalstītu minēto valstu un Rietumbalkānu valstu pievienošanās procesu; atzinīgi vērtē apņemšanos izmantot instrumentu “Eiropa pasaulē”, lai sniegtu stabilu finansiālu atbalstu kandidātvalstīm, jo tas ir svarīgs instruments, ar ko tās stingri piesaistīt ES un sekmēt to gatavību pievienošanās procesam; prasa, lai katrai kandidātvalstij tiktu nodrošināts īpašs piešķīrums ar īpašām budžeta pozīcijām;

65.atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu ukraiņiem viņu cīņā par brīvību un demokrātiju un pauž nožēlu par briesmīgajām ciešanām un sekām, ko rada neprovocētais un neattaisnojamais Krievijas agresijas karš; atzinīgi vērtē to, ka priekšlikums īstenot Ukrainas atbalsta aizdevumu ir pieņemts kā daļa no Savienības atbalsta Ukrainai; uzsver, ka priekšlikumos par nākamo DFS netika ņemtas vērā parāda apkalpošanas izmaksas, kas izriet no aizņēmumiem Ukrainas atbalsta aizdevumam; uzstāj, ka šīs parāda apkalpošanas izmaksas ir pilnībā jāsedz papildus nākamās DFS maksimālajiem apjomiem un ārpus finansējuma, kas jau ir plānots Ukrainas rezervē;

66.ar bažām konstatē, ka Komisijas priekšlikumā oficiālās attīstības palīdzības (OAP) mērķis ir samazināts no 93 % līdz 90 %; uzsver, ka Komisijai nevajadzētu būt iespējai mainīt šo mērķi, izmantojot deleģētos aktus;

67.uzsver, ka ir jānodrošina pietiekams finansējums kopējai drošības un aizsardzības politikai (KDAP) un ātrās izvēršanas spējām; uzsver, ka civilās KDAP misijas ir stratēģiski svarīgas Savienībai un atbalsta Savienības, kā arī tās partneru drošības intereses un ārējās darbības mērķus; tādēļ aicina piešķirt 3,76 miljardus EUR faktiskajās cenās (kas atbilst 3,34 miljardiem EUR 2025. gada salīdzināmajās cenās) kopējās ārpolitikas un drošības politikas budžetam, kas ietver KDAP;

68.uzsver, ka aizjūras zemes un teritorijas (AZT) ir unikāls un stratēģisks aktīvs, no kura labumu gūst visa Savienība; uzskata, ka Komisijas ierosinātais piešķīrums neatbilst izaicinājumiem, ar kuriem saskaras AZT, un prasa piešķirt 2,08 miljardus EUR faktiskajās cenās (kas atbilst 1,85 miljardiem EUR salīdzināmajās cenās), ņemot vērā arī nesenos draudus Grenlandes teritoriālajai integritātei un to, ka sadarbība ar šīm teritorijām var ievērojami palīdzēt Savienībai virzīties uz stratēģiskās autonomijas sasniegšanu;

69.uzstāj, ka ES finansējums konfliktu novēršanai, miera veidošanai un pēckonflikta atjaunošanai, jo īpaši tās austrumu un dienvidu kaimiņvalstīs, ir tiešs ieguldījums Savienības ilgtermiņa stabilitātē un drošībā; atzinīgi vērtē ANO un tās aģentūru lomu konfliktu zonās un aicina ES pastiprināt politisko un finansiālo atbalstu multilaterālismam; prasa nākamajā DFS nodrošināt īpašu, pienācīgu un paredzamu finansējumu ANO un tās aģentūrām, kuru darbs ir ārkārtīgi svarīgs civiliedzīvotājiem, jo īpaši Gazā, Rietumkrastā, Sīrijā, Libānā un plašākā reģionā; aicina ES aktīvi iesaistīties miera veidošanā, Ukrainas un Gazas konfliktu seku novēršanā un atjaunošanas centienu atbalstīšanā; šajā sakarībā prasa DFS paredzēt īpašu finansējumu; uzsver, ka visam ES finansējumam ir jāatbilst ES vērtībām un noteikumiem, jo īpaši Finanšu regulai;

70.prasa turpināt nodrošināt resursus pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO), kā arī cilvēktiesību aizstāvjiem, jo īpaši vietējiem dalībniekiem un sieviešu tiesību organizācijām, un jēgpilni ar tām sadarboties, kā arī veidot strukturētu dialogu, ko atbalsta ar īpašām tam paredzētām finansējuma plūsmām, kas pielāgotas PSO un cilvēktiesību aizstāvju vajadzībām; aicina īstenot ārējās darbības finansējumu, vienlaikus ņemot vērā vietējo un reģionālo pašvaldību būtisko lomu, ko nodrošina efektīva, skaidra un konsekventa daudzlīmeņu pārvaldība un partnerības;

71.uzstāj, ka Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa ir jāatzīst kā Savienības galvenais stratēģiskais finanšu partneris instrumenta “Eiropa pasaulē” struktūrā, lai maksimāli palielinātu 3. izdevumu kategorijas līdzekļu ietekmi; prasa izveidot spēcīgu investīciju partnerību ar EIB, lai gūtu pēc iespējas lielāku atdevi no ES budžeta izmantošanas, mobilizētu privātās investīcijas un pastiprinātu budžeta garantiju un finansējuma apvienošanas satvaru, nodrošinot šī instrumenta mērķu efektīvu sasniegšanu, jo īpaši attiecībā uz konkurētspēju, noturību un privātā sektora piekļuves finansējumam veicināšanu partnervalstīs; atzīst citu īstenošanas partneru, piemēram, valsts attīstību veicinošu banku un iestāžu, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Eiropas Padomes Attīstības bankas, papildinošo lomu;

72.uzsver, ka Savienības politikas pamatā ir jābūt labi funkcionējošai administrācijai; stingri prasa laikposmā pēc 2027. gada jau no paša sākuma un viscaur DFS darbības laikā piešķirt pietiekamus finanšu un personāla resursus, lai Savienības iestādes, struktūras, decentralizētās aģentūras un Eiropas Prokuratūra ― jo īpaši gadījumos, kad tiek paplašinātas to pilnvaras, ― varētu nodrošināt efektīvu un lietderīgu politikas izstrādi, kvalitatīvu īstenošanu un izpildi, sniegt tehnisko palīdzību, arī turpmāk piesaistīt labākos cilvēkus no visām dalībvalstīm, tādējādi nodrošinot ģeogrāfisko līdzsvaru, un lai tām būtu rīcības brīvība pielāgoties mainīgajiem apstākļiem; uzsver, ka administrācijā visos līmeņos ir jānodrošina dzimumu līdzsvars;

73.aicina Komisiju sniegt papildu informāciju par finansējumu un personālu, kas nākamajā DFS paredzēts ES decentralizētajām aģentūrām; uzskata, ka dažu aģentūru gadījumos priekšlikums par stabilu finansējumu un personālu turpinās mazināt to spēju pildīt to pilnvaras; atkārtoti norāda uz Parlamenta ilglaicīgo nostāju, ka jauni uzdevumi būtu jāfinansē, izmantojot jaunas apropriācijas, un ka līdzekļu pārdalīšana no citām programmām un prioritātēm būtu jāveic izņēmuma kārtā; atzīst to, ka ir jānovērtē aģentūru darbības iespējamā pārklāšanās vai dublēšanās un jāizvairās no tās, kā arī jāapzina sinerģijas un sadarbības iespējas, lai nodrošinātu resursu efektīvu sadali;

74.ar bažām norāda, ka stabilajai personāla komplektēšanai, ko Komisija pati sev ir noteikusi, darbības prasību izpildē izrādījās pretēja ietekme; pieņem zināšanai to, ka DFS 2028.–2034. gadam Komisija ir pieprasījusi papildu amata vietas, jo īpaši kiberdrošības prasību izpildei nepieciešamu personālu; uzstāj, ka, nosakot papildu amata vietas, ir jāņem vērā visu iestāžu un struktūru vajadzības personāla ziņā; uzsver īpaši satraucošo situāciju, proti, to, ka dažas ES aģentūras nesaņem pietiekamu darbības finansējumu, kas nopietni ierobežo to spēju īstenot pilnvaras, ievērot regulu, kas paredz pasākumus nolūkā panākt vienādu augstu kiberdrošības līmeni Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2023/2841 (2023. gada 13. decembris), kas paredz pasākumus nolūkā panākt vienādu augstu kiberdrošības līmeni Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās (OV L, 2023/2841, 18.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2841/oj). un sasniegt politikas mērķus, nodrošināt izpildi, kā arī izpildīt regulatīvos pienākumus; uzsver, ka, ņemot vērā to, ka risināmās problēmas kļūst aizvien lielākas, ES iestādēm un struktūrām ir jāpiedāvā pievilcīga darba vide, lai nodrošinātu to, ka darbā piesakās personas ar augsta līmeņa talantu;

75.uzsver to, cik svarīga ir Eiropas skolu sistēma kā vadošs modelis, kas nosaka augstus kopējos izglītības standartus dalībvalstīs kopumā un piedāvā starptautiski atzītu kvalifikāciju, kura veicina akadēmisko izcilību, studējošo mobilitāti un kopīgu Eiropas identitāti; tādēļ aicina palielināt atbalstu un nodrošināt paredzamu finansējumu, lai segtu tās pašlaik nenosegtos ilgtermiņa strukturālos izdevumus, paplašinot pienākumus, kā arī nodrošināt tās pamanāmību, pārredzamību un budžeta noteiktību;

76.pieņem, ka Komisijas priekšlikumā tiks pienācīgi atspoguļotas visu iestāžu, struktūru un aģentūru faktiskās vajadzības, un tāpēc neierosina jaunu palielinājumu; tomēr plāno aizstāvēt Komisijas priekšlikumu un nodrošināt nepieciešamo finansējumu spēcīgai, efektīvai un kvalitatīvai Eiropas publiskajai pārvaldei, kuras pamatā ir Savienības pilsoņu vienlīdzības princips un kura strādā visu Eiropas iedzīvotāju labā;

77.atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par to, ka elastības instruments būtu jāveido ne tikai no fiksētas summas, bet arī no papildu līdzekļiem, kuri iegūti no ieņēmumiem, kas saistīti ar naudas sodiem un saistību atcelšanu; ņemot vērā savu 2025. gada 7. maija nostāju, uzskata, ka elastības instrumentam būtu jāsaņem līdzekļi no papildu avotiem, proti, no iepriekšējos gados neizlietotajām rezervēm, iepriekšējā gada pārpalikuma un atmaksājumiem no finanšu instrumentiem, kā galējo līdzekli izmantojot turpmākās rezerves; uzskata arī, ka tā īstenošanai vajadzētu būt ievērojami intensīvākai sākumposmā; prasa vienkāršot un racionalizēt īpašo instrumentu izmantošanas procedūras un tādēļ uzskata, ka vienotais rezerves instruments ir novecojis, un prasa tā elementus iekļaut elastības instrumentā; uzskata, ka ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem un summām, kas atkārtoti darītas pieejamas saskaņā ar īpašiem ieņēmumu un saistību atcelšanas noteikumiem konkrētu programmu regulējumā, šo vispārējo noteikumu varētu nepiemērot;

78.atkārtoti norāda, ka vajadzētu būt otram īpašajam instrumentam, proti, solidaritātes rezervei dabas katastrofu gadījumiem, kura apmērs būtu 4 miljardi EUR gadā 2025. gada salīdzināmajās cenās; tas tiktu izmantots papildus DFS maksimālajiem apjomiem un būtu paredzēts solidaritātes nodrošināšanai dabas katastrofu gadījumā; tam būtu jāpapildina ierosinātais kaskādes mehānisms krīzes situācijām un tas būtu jāreglamentē ar noteikumiem, kuri ļauj ātri izmaksāt līdzekļus un attiecīgā gadījumā izmantot priekšfinansējuma mehānismus skaidrā koordinācijā ar visiem attiecīgajiem instrumentiem, tostarp UCPM+, tādējādi veicinot noturību un gatavību krīzēm; uzskata, ka elastības nodrošināšanas nolūkā abos īpašajos instrumentos vajadzētu būt iespējai pārnest neizlietotās summas visā DFS darbības laikā;

79.norāda, ka Komisija DFS regulā ierosina piešķirt 88 miljardus EUR Ukrainas rezervei, lai finansētu pirmspievienošanās palīdzību un atveseļošanas un rekonstrukcijas centienus; uzskata, ka šī summa varētu sniegt būtisku atbalstu; atzinīgi vērtē to, ka Ukrainas rezervi paredzēts izmantot, pārsniedzot DFS maksimālos apjomus, lai apmierinātu Ukrainas ārkārtas un neparedzamās vajadzības; tomēr konstatē, ka gadījumā, ja konflikts turpināsies, šis piešķīrums nebūs pietiekams, lai apmierinātu Ukrainas vajadzības; prasa palielināt rezervi un nodrošināt tās intensīvāku īstenošanu sākumposmā, lai sniegtu papildu atbalstu Ukrainai; uzsver, ka Ukrainas finansēšanas struktūrai arī turpmāk vajadzētu būt saskaņotai, pārredzamai un efektīvai, pilnībā atbalstot valsts pievienošanās procesu, vienlaikus skaidri nošķirot pirmspievienošanās palīdzību un atjaunošanas vajadzības;

80.atgādina, ka pašreizējā DFS nav bijusi pietiekami finansēta, tāpēc 2024. gadā tā bija jāpārskata; norāda, ka, lai gan priekšlikumā par DFS 2028.–2034. gadam ir paredzēta lielāka elastība, Komisijas priekšlikumā paredzētās kopējās summas joprojām nav pietiekamas;

81.pauž nožēlu par to, ka ierosinātajā DFS regulā nav vidusposma pārskatīšanas klauzulas; uzstāj, ka DFS regulā ir jāiekļauj prasība Komisijai ne vēlāk kā līdz 2031. gada jūlijam nākt klajā ar DFS darbības novērtējumu, pilnībā ņemot vērā tā brīža ekonomisko situāciju, kā arī jaunākās makroekonomiskās un nodarbinātības prognozes un attiecīgās globālās norises; turklāt uzskata, ka nepieciešamības gadījumā šim obligātajam novērtējumam būtu jāpievieno leģislatīvā akta priekšlikums šīs regulas grozīšanai saskaņā ar LESD paredzētajām procedūrām; uzsver, ka šādai pārskatīšanai nevajadzētu samazināt valstīm iepriekš piešķirto finansējumu, kas noteikts NRPP regulā;

82.atgādina, ka Eiropas vēlēšanas notiks 2034. gadā; uzskata, ka nākamās DFS regulas priekšlikuma publicēšanas datums, t. i., 2033. gada 1. jūlijs, ir daudz vēlāks nekā parasti DFS dzīves ciklā; prasa priekšlikumu par DFS laikposmam pēc 2034. gada publicēt ne vēlāk kā 2032. gada jūlijā;

83.pieņem zināšanai Komisijas vēstījumu, ka tās priekšlikumu mērķis ir nodrošināt lielāku elastību un vienkāršošanu nākamajā DFS; atzīst, ka elastība ir ļoti svarīga, lai reaģētu uz neparedzētiem izaicinājumiem, taču uzsver, ka to nevar izmantot uz pārskatatbildības, paredzamības, pārredzamības un politikas saskaņotības rēķina; brīdina, ka elastība bez pārredzamības palielinātu demokrātiskās pārskatatbildības trūkumu un mazinātu sabiedrības uzticēšanos ES;

84.pauž nožēlu par to, ka Komisijas vienkāršošanas priekšlikumi galvenokārt nāk par labu pašas Komisijas procedūrām, nevis gala labuma guvējiem, tādējādi saasinot demokrātijas deficītu Savienībā; atgādina, ka Parlaments ir konsekventi iestājies par noteikumu vienkāršošanu gala labuma guvējiem, tostarp mazinot administratīvo slogu, kas saistīts ar piekļuvi ES budžeta līdzekļiem un palielinot izdevumu efektivitāti; uzstāj, ka vienkāršojot nedrīkst samazināt programmu kvalitāti vai demokrātisko pārskatatbildību, nedz arī izmantot to kā ieganstu, lai mazinātu daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības principus vai konstruktīvu dialogu ar galvenajām ieinteresētajām personām un sociālajiem partneriem, jo to pareizas piemērošanas ņemšana vērā palielinās ES izdevumu efektivitāti un būs ļoti svarīga sekmīgai DFS; piekrīt Revīzijas palātas paustajām bažām par to, ka Komisijas pieeja vienkāršos Komisijas mijiedarbību ar dalībvalstīm, vienlaikus palielinot vai novirzot administratīvo slogu uz valsts, reģionālo un labuma guvēju līmeni; uzsver, ka vienkāršošanai visos iespējamos gadījumos būs nepieciešama noteikumu un ziņošanas prasību saskaņošana starp ES, valstu un reģionālo līmeni; uzsver, ka Parlaments ierosinās visus pārredzamības mehānismus, kas nepieciešami, lai tas varētu pildīt pilsoņu interešu aizstāvja lomu;

85.uzskata, ka pašreizējais NRPP priekšlikums var novest pie dažu ES politiku renacionalizācijas, jo trūkst horizontālas pieejas un dalībvalstīm paredzētas palielinātas elastības ES budžeta izpildē, pamatojoties uz valsts pieeju; aicina nodrošināt, ka ES budžets arī turpmāk ir investīciju budžets, kura izstrādē galvenā uzmanība tiek veltīta ES pievienotajai vērtībai un kurš nodrošina stingru horizontālu pieeju;

86.uzsver, ka līdzās plaši izplatītai elastības un uz sniegumu balstītu instrumentu izmantošanai nākamās DFS ietvaros būtu jāpastiprina daudzlīmeņu pārvaldība; uzskata, ka vietējās un reģionālās pašpārvaldes iestāžu, kā arī sociālo un ekonomisko partneru būtiska iesaiste ES finansēto darbību plānošanā, īstenošanā un uzraudzībā ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu pretsvaru uz Komisiju centrētai īstenošanai, mazinātu demokrātiskās pārskatatbildības trūkumu un nodrošinātu, ka izdevumi atbilst reālajām teritoriālajām vajadzībām; uzstāj, ka šādiem instrumentiem attiecīgā gadījumā būtu jāparedz pienācīga pārbaude, ko veic vēlēti pārstāvji ES, valstu un reģionālā līmenī, un ka būtu jāsaglabā Parlamenta loma budžeta un budžeta izpildes apstiprināšanas jomā;

87.atgādina, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi, ka tā dēvētajā uz sniegumu balstītajā modelī, kura pamatā ir ANM pieredze, tika atklātas nepilnības tā izstrādē, īstenošanā un efektivitātē; ar bažām norāda, ka DFS priekšlikumi paredz plaši izmantot ar izmaksām nesaistītu finansējumu ievērojamā daļā nākamās DFS instrumentu; pauž nopietnas bažas par šādu būtisku pāreju uz jaunu īstenošanas modeli; vērš uzmanību uz to, ka šī pieeja ir saistīta ar būtiskiem riskiem, ja nav pienācīgu aizsardzības pasākumu, ar kuriem tiktu nodrošināta pareiza finanšu pārvaldība Savienības finansējuma īstenošanā, vai skaidru veidu, kā novērst trūkumus, kas konstatēti iepriekšējos vai esošajos uz sniegumu balstītajos instrumentos; turklāt šī pieeja vājina revidējamību; uzsver, ka ir jārod risinājums tam, kā novērst atšķirības starp izmaksu aplēsēm, kas saistītas ar atskaites punktiem un mērķrādītājiem, un projektu reālajām izmaksām, jo šī nesaskaņotība apdraud pieņemto Savienības mēroga politisko prioritāšu īstenošanu; uzskata, ka efektivitātes palielināšana nedrīkst notikt uz Savienības finanšu interešu aizsardzības rēķina; jo īpaši uzsver to, ka liela mēroga un sarežģīti projekti arī turpmāk būtu jābalsta uz izmaksām, jo to darbības jomas, ilguma un daudzlīmeņu finansējuma dēļ ir vajadzīgi detalizēti finanšu pārskati un pārbaudāmi izdevumu dati, lai nodrošinātu pienācīgu uzraudzību un pārskatatbildību; prasa turpināt un paplašināt vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošanu, jo īpaši mazāka vai vidēja mēroga investīciju gadījumā, kā efektīvus un samērīgus instrumentus, lai mazinātu administratīvo slogu, palielinātu pieejamību mazākiem labuma guvējiem un saglabātu pārskatatbildību un izsekojamību ES līdzekļu izmantošanā;

88.uzstāj, ka datiem par faktiskajām izmaksām arī turpmāk jābūt pieejamiem budžeta izpildes apstiprinātājiestādei, lai pārbaudītu ES budžeta izdevumu efektivitāti un izmaksu lietderību; brīdina, ka bez izmaksu pārredzamības pastāv risks, ka parlamentārā pārbaude kļūst par formālu darbību, kas nespēj aizsargāt budžeta pareizu finanšu pārvaldību; aicina Komisiju nodrošināt sistemātiskus turpmākos pasākumus saistībā ar Revīzijas palātas konstatējumiem un ieteikumiem;

89.uzstāj uz to, ka ir vajadzīga lielāka saskaņotība ES izdevumu programmu uzraudzībā un īstenošanā un svarīgu ES mērķu un saistību integrēšanā; uzsver, ka priekšlikums Snieguma regulai ir pirmais solis virzībā uz horizontālas budžeta izdevumu izsekošanas un snieguma uzraudzības sistēmas ieviešanu nolūkā samazināt administratīvo slogu; uzskata, ka šī pieeja, ja to pienācīgi īstenos, var pastiprināt demokrātisko uzraudzību; uzsver, ka horizontālo principu visaptveroša iekļaušana vienotā satvarā ļautu jēgpilni izsekot un labāk atspoguļot Savienības politiskās prioritātes; uzstāj, ka snieguma satvarā par prioritāti ir jānosaka ietekmes rādītāji, ar kuriem mēra iedzīvotājiem nodrošinātos faktiskos rezultātus; uzsver, ka ierosinātajai Snieguma regulai ir jānodrošina, lai ziņošanas rādītāji būtu obligāti (attiecīgā gadījumā) un salīdzināmi visās dalībvalstīs un pārvaldības veidos; brīdina, ka bez šādas salīdzināmības budžeta izpildes apstiprinātājiestāde nespēs novērtēt relatīvo efektivitāti vai konstatēt programmas ar nepietiekamiem darbības rezultātiem; uzsver, ka snieguma rādītāji ir skaidri jāizsecina no katras programmas mērķiem un tiem ir jāaptver tiešie rezultāti, iznākumi un ietekme; uzsver, ka ar klimatu saistītie izdevumi ir jāintegrē DFS, lai precīzi uzraudzītu un izsekotu finansējumu un tā ietekmi;

90.uzsver, ka ES budžetam ir būtiska loma Līguma par ES 2. pantā noteikto ES pamatvērtību ― demokrātijas un plurālisma ― atbalstīšanā; atzinīgi vērtē nesen publicēto ES pilsoniskās sabiedrības stratēģiju, kurā atzīta PSO svarīgā loma konsultāciju, atbalsta un speciālo zināšanu sniegšanā ES tiesību aktu un politikas izstrādē un īstenošanā; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību nodrošināt PSO ilgtermiņa, paredzamu un pietiekamu finansējumu;

91.atgādina, ka saskaņā ar Finanšu regulu programmas un darbības, ja tas ir iespējams un lietderīgi un atbilst attiecīgajiem nozaru noteikumiem, būtu jāīsteno, lai sasniegtu tām noteiktos mērķus, vienlaikus ievērojot darba un nodarbinātības apstākļus saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, Savienības tiesību aktiem, Starptautiskās Darba organizācijas konvencijām un koplīgumiem, ņemot vērā dzimumu līdztiesības principu un nenodarot būtisku kaitējumu Savienības vides mērķiem;

92.uzsver, ka visam finansējumam ir jāatbilst Komisijas norādījumiem par finansējumu darbībām, kas saistītas ar Savienības tiesību aktu un politikas izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un izpildes nodrošināšanu; šajā sakarībā atgādina par Komisijas 2025. gada 1. aprīļa paziņojumu par programmu “LIFE”;

93.pieņem zināšanai Komisijas ierosināto vispārējo struktūru, ko veido četras, nevis septiņas DFS kategorijas, kā bija pašreizējā DFS; ar bažām norāda, ka Komisija ierosina samazināt ES programmu skaitu no 60 uz 19 programmām, tādējādi radot skaidrības trūkumu starp mērķiem un budžeta nomenklatūras ziņā, apdraudot pārredzamību un pārskatatbildību; uzsver, ka Parlamenta nostāja par šo jauno DFS programmu struktūru tiks noteikta koplēmuma procedūrā attiecībā uz attiecīgajiem nozaru tiesību aktiem; uzstāj, ka ierosinātajai budžeta nomenklatūrai un summām, kas piešķirtas katrai budžeta pozīcijai, ir jāatspoguļo visi katras programmas konkrētie mērķi un mērķi, kas tiek noteikti tās ietvaros, lai nodrošinātu pārredzamību, paredzamību un pārskatatbildību un sniegtu budžeta lēmējinstitūcijai informāciju, kas nepieciešama gada budžeta sagatavošanai un tā izpildes uzraudzībai;

94.šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka nozaru tiesību aktos ierosinātā budžeta nomenklatūra ir acīmredzami nepietiekama; uzsver, ka budžeta struktūru nedrīkst vienkāršot, kaitējot pārredzamībai vai budžeta lēmējinstitūcijas spējai efektīvi īstenot rūpīgu pārbaudi un pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus; uzstāj, ka šai nomenklatūrai arī turpmāk jābūt pietiekami detalizētai, lai atspoguļotu pamataktos noteiktos programmu mērķus, saglabātu ES darbību pamanāmību visos politikas mērķos un prioritātēs un ļautu Parlamentam pilnībā īstenot savu kontroles lomu; prasa izstrādāt detalizētāku nomenklatūru, lai padarītu ikgadējo budžeta procedūru, budžeta grozījumu projektus un budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru jēgpilnāku; atkārtoti norāda, ka ikgadējā budžeta procedūra ir galvenais demokrātiskais mehānisms līdzekļu piešķiršanai DFS satvarā;

95.norāda, ka budžeta pārvietojumi saskaņā ar Finanšu regulu jau nodrošina elastību budžeta izpildes laikā; uzsver, ka Komisijai pašlaik ir tiesības pārvietot ievērojamas summas starp politikas jomām bez budžeta lēmējinstitūcijas apstiprinājuma un tas ierobežo uzraudzību; tā kā nav pietiekami detalizētas budžeta struktūras, prasa pieņemt jaunus noteikumus, kuri noteiktu gan maksimālo summu, gan procentuālo daļu katrā budžeta pozīcijā, ko var pārvietot bez apstiprinājuma; uzskata, ka pārvietojumiem no citām Savienības iestādēm, kuri nepārsniedz noteiktu robežvērtību, vienkāršošanas nolūkā varētu nepiemērot iebildumu procedūru;

96.uzsver, ka ir vajadzīga stabila pārvaldība, kas nodrošina parlamentāro pārskatatbildību, uzraudzību un kontroli, kā arī efektīva krāpšanas apkarošanas struktūra; turklāt pauž bažas par to, kā Komisija iegūs pietiekamu pārliecību ES līmenī par izdevumu likumību un pareizību, un atgādina, ka šāda skaidra pārliecība ir nepieciešama, lai Parlaments varētu pildīt savu budžeta izpildes apstiprinātājiestādes lomu; noraida jebkādu pieeju, kas ierobežo Parlamentu, paredzot tam tikai konsultēšanas vai informācijas saņemšanas tiesības saistībā ar jebkura instrumenta vai fonda izmantošanu nākamajā DFS; uzsver, ka budžeta elastības aizsegā nedrīkst apiet budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas un ka jebkādai līdzekļu pārdalei un pārplānošanai, kā arī dažādu rezervju izmantošanai ir nepieciešams Parlamenta apstiprinājums; uzskata, ka patiesa elastīguma nodrošināšanai ir nepieciešama gan ātras reaģēšanas spēja, gan demokrātiskā leģitimitāte, ko var panākt tikai ar Parlamenta pilnīgu līdzdalību lēmumu par resursu piešķiršanu un izmantošanu pieņemšanā;

97.pauž bažas par ES finansējuma neprognozējamību, ko varētu izraisīt pārmērīgi elastības mehānismi un atkārtota līdzekļu pārdale; atzīst, ka ir vajadzīga lielāka elastība resursu piešķiršanā konkrētās programmās, taču uzsver, ka tas nedrīkst apdraudēt ilgtermiņa politikas mērķus, finansējuma paredzamību vai Parlamenta prerogatīvas; uzsver — kaut arī pašreizējā DFS nav bijusi pietiekami elastīga, lai pielāgotos mainīgajām prioritātēm, nākamajā DFS ir jāpanāk labāks līdzsvars starp investīciju paredzamību un pielāgošanās spēju; uzsver, ka dažās politikas jomās finansējuma stabilitāte ir vajadzīga vairāk nekā citās; stingri noraida atkārtotu pārdali kā Savienības prioritāšu finansēšanas līdzekli, jo tā kaitē programmu īstenošanai un apdraud saskaņoto politikas mērķu sasniegšanu;

98.norāda uz ierosināto aizņēmumu un aizdevumu palielinājumu nākamajā DFS; uzskata, ka budžeta lēmējinstitūcijai ir rūpīgi jāuzrauga šīs pieejas ietekme uz DFS manevrēšanas telpu vai citām garantijām; prasa, lai aizņēmumu un aizdevumu operācijās tiktu ievērotas likumdevēju un budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras;

99.atkārtoti prasa pastiprināt investīciju partnerību ar EIB grupu, lai radītu ES budžeta sviras efektu, piesaistītu privātās investīcijas un mazinātu risku tādās svarīgās politikas jomās kā klimats, konkurētspēja, mājoklis, sociālā uzņēmējdarbība, inovācija, aizsardzība un ārējā dimensija; uzsver, ka šādai un līdzīgām partnerībām ar citiem īstenošanas partneriem, izmantojot ES budžetu kā sviru visās politikas jomās un attiecīgā gadījumā mazinot risku investīcijām, būtu jāsaglabā īpaši pielāgoti instrumenti, lai atvieglotu MVU, vidējas kapitalizācijas sabiedrībām un pārrobežu konsorcijiem piekļuvi, vienlaikus nodrošinot stabilu pārvaldību, pārredzamību un ES pievienoto vērtību; atkārtoti uzsver to, cik svarīgs ir pienācīgs finansējums īstenošanas iestādēm paredzētai tehniskajai palīdzībai, ko kopīgi izstrādā EIB un Komisija, lai palīdzētu nodrošināt investīciju savlaicīgu īstenošanu un papildināmību, jo īpaši veidojot administratīvās spējas un izstrādājot investīciju plūsmas, un aicina piešķirt pienācīgu finansējumu, lai nodrošinātu pastāvīgu ietekmi;

100.atkārtoti atgādina par savu izsenis pausto nostāju, ka visiem ES līmeņa izdevumiem vajadzētu būt budžeta lēmējinstitūcijas kompetencē, tādējādi nodrošinot demokrātisku kontroli, pārredzamību un ES finanšu interešu aizsardzību;

101.uzsver — lai nodrošinātu Parlamenta piekrišanu, visi DFS aspekti, jo īpaši budžeta elementi, ir jāskata kā vienots veselums un par tiem ir jārīko patiesas sarunas; atkārtoti iebilst pret to, kā tika pieņemta pašreizējā un iepriekšējās DFS regulas, jo Eiropadome pārsniedza savu kompetenci, jau iepriekš nosakot vairākus elementus, piemēram, finansējumu un konkrētām politikas jomām paredzētus noteikumus, un tādējādi pārkāpa Līguma noteikumu burtu un garu; pauž nopietnas bažas par to, ka Padomes prezidentvalsts sagatavotajos provizoriskajos sarunu satvaros ir atkārtoti izmantota šī kļūdainā metodika, iekļaujot jautājumus, uz kuriem attiecas koplēmuma procedūra, kad tiek izstrādāti jauni ES tiesību akti par programmām;

102.pauž nopietnas bažas par plašākām programmu izstrādes iezīmēm un nozaru priekšlikumiem, kas pārceļ būtiskus politikas un budžeta lēmumus no pamatakta uz darba programmām, ievērojami vājinot Parlamenta likumdošanas lomu; stingri iebilst pret likumdošanas elementu iznešanu ārpus nozaru regulām, izslēdzot Parlamentu no lēmumiem, kuri pašlaik tiek pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un rada juridisku nenoteiktību labuma guvējiem;

103.uzstāj, ka visas būtiskās politikas izvēles, piemēram, programmu mērķi, izdevumu prioritātes, finanšu piešķīrumi, finansējuma likmes, atbilstības, atlases un piešķiršanas kritēriji, nosacījumi, definīcijas un aprēķina metodes, ir jānosaka attiecīgajos pamataktos, pilnībā ievērojot Parlamenta kā viena no likumdevējiem un budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas, nevis darba programmā vai līdzīgos pilnvarojumos; prasa, lai politikas izvēles, mērķi un pārvaldības aspekti tiktu iekļauti pamataktos un jebkādi papildinoši un nebūtiski elementi, kas nav iekļauti pamataktā, tiktu pieņemti tikai ar deleģētajiem aktiem, noraidot jebkādu īstenošanas aktu vai citu tādu procedūru izmantošanu, kurās netiek prasīta Parlamenta piekrišana; šajā sakarībā prasa visas daudzgadu un gada darba programmas pieņemt ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar LESD 290. pantu, lai nodrošinātu Parlamenta sistemātisku iesaistīšanos politikas lēmumu pieņemšanā un rūpīgā pārbaudē; kategoriski noraida jebkādus mēģinājumus stratēģisku politikas lēmumu pieņemšanā pāriet uz komitoloģijas procedūrām vai citu kārtību; brīdina, ka Parlaments nepieņems priekšlikumus, kuros nebūs garantēta tā likumdošanas un uzraudzības pilnvaru pilnīga ievērošana; uzsver, ka detalizācijas pakāpes samazināšana pamataktos izraisa svarīgu politikas izvēļu novirzīšanu uz īstenošanas posmu un līdz ar to vājina demokrātisko pārskatatbildību un marginalizē Parlamenta lomu politisku lēmumu pieņemšanā, radot ievērojamu ietekmi uz politiku un budžetu;

104.uzsver — tā kā ierosinātajās nozaru regulās iekļautajiem mērķiem ir plaša darbības joma, ir jāpārskata izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību novērtēšanas procedūra, lai aizsargātu Parlamenta jau tā ierobežotās iniciatīvas tiesības; uzskata, ka skaidrāki kritēriji un racionalizētas procedūras ir būtiskas, lai nodrošinātu, ka Parlaments var turpināt uzsākt inovatīvas darbības un izmēģināt jaunas politikas pieejas 1., 2. un 3. izdevumu kategorijā; uzstāj, ka programmu darbības jomas paplašināšana nedrīkst mazināt Parlamenta spēju ierosināt izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības konkrētās politikas jomās;

105.uzsver, ka atbilstība Savienības vērtībām un pamattiesībām ir būtisks priekšnoteikums, lai piekļūtu ES līdzekļiem; uzsver nepieciešamību DFS 2021.–2027. gadam saglabāt ciešu saikni starp tiesiskuma ievērošanu un piekļuvi ES līdzekļiem; uzskata, ka Savienības finanšu interešu aizsardzība ir cieši saistīta ar tiesiskuma ievērošanu un Savienības vērtībām; uzsver, ka Tiesiskuma regula Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp., http://data.europa.eu/eli/reg/2020/2092/oj). ir viens no galvenajiem instrumentiem Savienības finanšu interešu aizsardzībai pret tiesiskuma pārkāpumiem un ka ikreiz, kad realizējas minētajā regulā izklāstītie nosacījumi, tā būtu jāpiemēro visam ES budžetam, arī uz sniegumu balstītiem instrumentiem un finansējumam, kas paredzēts LESD 122. pantā; aicina Komisiju un Padomi minēto regulu piemērot stingri un konsekventi un vajadzības gadījumā bez liekas kavēšanās veikt pasākumus;

106.uzstāj, ka nākamajā DFS ir jāparedz vienota un saskaņota Savienības vērtību rīkkopa, kam būtu jāaptver demokrātija, tiesiskums un pamattiesības visos ES fondos; pauž bažas par pārklāšanos ar nosacījumu mehānismu, kas ieviests jo īpaši ar NRPP, un prasa izveidot vienotu, saskaņotu un visaptverošu satvaru visām ES finansēšanas programmām, nodrošinot pilnīgu atbilstību ar Tiesiskuma regulu un aptverot gan veicinošos nosacījumus, kas jāizpilda, lai piekļūtu ES finansējumam, gan pasākumus līdzekļu aizturēšanai gadījumos, kad attiecīgie nosacījumi vairs netiek izpildīti; prasa Komisijai apvienot visus tiesiskuma instrumentus vienotā un visaptverošā satvarā, kas nodrošinātu skaidrus, objektīvus un pārredzamus piemērošanas kritērijus un kārtību, kādā Komisija nodrošinās šo instrumentu darbības koordināciju;

107.prasa apturēt Savienības līdzekļu izmaksu, ja nav izpildītas pamatprasības, un atsākt iesaldēto līdzekļu izmaksu attiecīgajām dalībvalstīm tikai pēc tam, kad tās ir pilnībā īstenojušas būtiskas reformas un pārbaudāmi apliecinājušas tiesiskuma ievērošanu praksē, un tas atbilst ziņojumos par tiesiskumu iekļautajiem konstatējumiem; uzsver, ka lēmumiem apturēt vai samazināt Savienības finansējumu tiesiskuma pārkāpumu dēļ ir jābūt balstītiem uz objektīviem kritērijiem, tie ir jāpiemēro konsekventi, to pamatā nedrīkst būt citi apsvērumi un tie nedrīkst būt sarunu iznākums;

108.atzīst, ka Komisija saistībā ar NRPP ierosina iespēju programmām tiešā vai netiešā pārvaldībā atkal darīt pieejamu finansējumu, attiecībā uz kuru saistības ir atceltas, jo nav veikti korektīvi pasākumi, reaģējot uz tiesiskuma pārkāpumu, kas konstatēts saskaņā ar Tiesiskuma nosacījumu regulu; prasa precizēt, kā šādas summas, par kurām saistības ir atceltas, varētu novirzīt citām programmām, un prasa aizliegt iesaldēto līdzekļu pārdali; uzstāj, ka lēmums izmantot līdzekļus, par kuriem saistības ir atceltas, ir budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīva ikgadējās budžeta procedūras ietvaros un to nevajadzētu atstāt Komisijas ziņā;

109.uzsver, ka ir vajadzīga stingra pieeja, lai nodrošinātu, ka leģitīmi galasaņēmēji un labuma guvēji netiek sodīti tāpēc, ka tiesiskuma pārkāpumu dēļ ir apturēta ES līdzekļu izmaksa attiecīgās valsts valdībai; uzsver, ka šis princips ir izsvērtas nosacītības pieejas pamatā;

110.uzsver, ka vadības mehānisms nekompensēs Parlamenta likumdošanas vai budžeta pilnvaru zaudēšanu; uzsver, ka gada budžetam būtu jāatspoguļo politikas prioritātes un plāni, par kuriem vienojušies likumdevēji; uzstāj, ka pareizas budžeta pārvaldības nodrošināšana un budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvu saglabāšana ir būtiski priekšnoteikumi, lai ikgadējo budžeta procedūru padarītu jēgpilnāku, un ka jebkāds vadības mehānisms var darboties tikai tad, ja ir izveidoti pamatnosacījumi;

111.noraida jebkādu kārtību, kas ierobežotu budžeta lēmējinstitūcijas brīvību neatkarīgi pieņemt lēmumus par budžeta prioritātēm un piešķīrumiem; stingri iebilst pret jebkādu mehānismu, kas ļautu Komisijai iepriekš izdarīt ar budžetu saistītas izvēles, veicot tehniskus novērtējumus; kategoriski noraida jebkādu iespēju Eiropadomei, pieņemot savus secinājumus, ietekmēt ikgadējo budžeta procedūru, jo tas būtu nepārprotams Līguma noteikumu pārkāpums un apdraudētu institucionālo līdzsvaru, kas izveidots budžeta lēmumu pieņemšanai; atgādina, ka Finanšu regulā jau ir paredzēta iespēja darīt pieejamas budžeta rezerves; prasa, lai Komisija, pirms tā uzņemas jebkādas brīvprātīgas saistības, kas paredz iestrādātās elastības izmantošanu, sistemātiski koordinētu savu darbību ar budžeta lēmējinstitūciju, un prasa jebkādu līdzekļu izmantošanu apstiprināt ar budžeta lēmējinstitūcijas lēmumu;

112.ar bažām norāda, ka Komisija ierosina novirzi no nozaru tiesību aktos iekļautajām indikatīvajām summām Iestāžu nolīgumā (COM(2025)0572). palielināt no pašreizējiem 15 % līdz 20 %; uzsver, ka šis ierosinātais palielinājums apvienojumā ar programmu apvienošanu un ievērojami lielākiem budžetiem katrai programmai radītu ievērojamas iespējas veikt izmaiņas bez likumdevēju iesaistīšanas; pauž nopietnas bažas par šo izmaiņu kumulatīvo ietekmi uz demokrātisko uzraudzību un institucionālo pilnvaru līdzsvaru; uzskata, ka šāda izpildvaras elastīguma paplašināšana apdraud budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas; tāpēc prasa visā programmu darbības laikā maksimālo novirzi no indikatīvajām summām ierobežot 5 % apmērā, neskarot attiecīgo DFS regulas un Iestāžu nolīguma noteikumu piemērošanu un nodrošinot, ka jebkāda būtiska budžeta pārdale joprojām ir pakļauta pienācīgai demokrātiskai kontrolei un lēmumus par to pieņem likumdevēji; uzstāj, ka šis samazinātais slieksnis uzturētu nepieciešamo darbības elastību, vienlaikus saglabājot Parlamenta būtisko lomu budžeta uzraudzībā;

113.uzsver, ka ir svarīgi uzturēt iestāžu regulāru dialogu par pašu resursiem, un aicina biežāk rīkot sanāksmes;

114.ierosina iekļaut īpašu pielikumu par sadarbību nosacītības režīma jomā; šajā kontekstā uzskata, ka regulārs dialogs starp trim iestādēm par pašreizējo situāciju ES budžeta aizsardzības jomā saistībā ar tiesiskumu būtu efektīvs veids, kā uzlabot koordināciju attiecībā uz tiesiskuma instrumentu kopumu;

115.atkārtoti apstiprina Parlamenta stingro apņemšanos ieviest jaunus pašu resursus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un prognozējamu ilgtermiņa finansējumu ES budžetam; atkārtoti norāda, ka Savienības budžetam ir vajadzīgi ilgtspējīgi un noturīgi ieņēmumi, kam būtu jāatbilst izdevumu daļai, tādējādi nodrošinot budžeta stabilitāti, efektivitāti un fiskālo disciplīnu un ļaujot Savienībai apmierināt savas vajadzības un prioritātes;

116.atkārtoti aicina ieviest jaunus patiesus pašu resursus ne tikai NGEU parāda atmaksai, bet arī Savienības pastiprināto politisko ambīciju finansēšanai; joprojām pauž pārliecību, ka ir obligāti jāievieš jauni patiesi pašu resursi Savienības budžeta finansēšanai; atgādina, ka bez jauniem resursiem finansiālais slogs neizbēgami gulsies uz dalībvalstīm, jo būs jāpalielina uz NKI balstītās iemaksas; tāpēc uzskata, ka patiesu jaunu ieņēmumu plūsmu (vismaz 60 miljardi EUR gadā) ieviešana ir būtisks nosacījums vērienīgai DFS 2028.–2034. gadam;

117.pauž nopietnas bažas par to, ka kopš 2020. gada Padomē nav panākts nekāds progress pašu resursu sistēmas reformēšanā; uzsver, ka patiesi jauni pašu resursi ir vajadzīgais risinājums budžeta ierobežojumu laikā, lai finansētu gan jau ilgu laiku pastāvošas, gan jaunas Savienības politikas un tik ļoti nepieciešamās investīcijas ES;

118.atkārtoti pauž savu ilgstošo kritiku par to, ka budžeta izstrāde un sarunas par to, pamatojoties uz taisnīgas atdeves principu, neizbēgami samazinās ES pievienoto vērtību, jo tas mazina pamatojumu kopīgām investīcijām kopējos un Eiropas sabiedriskajos labumos; vienlaikus atzīst NKI pašu resursu priekšrocības, ņemot vērā to uzticamo līdzsvarošanas funkciju; aicina Padomi un dalībvalstis atturēties no jebkādu fiksētas summas samazinājumu pagarināšanas un radīt visiem taisnīgu vispārējo budžeta līdzsvaru, galveno uzmanību solidaritātes garā pievēršot sinerģijām un ES pievienotajai vērtībai un radot iespēju lielākai pārredzamībai;

119.atgādina, ka lēmums par pašu resursiem ir jāpieņem vienprātīgi Padomē, jāapspriež ar Parlamentu un jāratificē visām dalībvalstīm; uzsver, ka jebkurš jaunu pašu resursu grozs ir jāveido kā taisnīgs pasākums, izvairoties no situācijām, kurās šādu ieņēmumu plūsmu īstenošana nesamērīgi kaitētu konkrētām dalībvalstīm;

120.uzskata, ka, saskaroties ar nepieredzētiem izaicinājumiem, kuru dēļ nākamajā DFS darbības periodā ir ievērojami jāpalielina investīcijas daudzās politikas jomās, ES budžeta ieņēmumu bāze ir pienācīgi pamatotā veidā jāpaplašina, jāstiprina, jādažādo un jāmodernizē; uzstāj, ka šajā nolūkā būtu jāpielāgo un jāmodernizē esošie pašu resursi un nekavējoties jāievieš jauni pašu resursi; turklāt uzskata, ka ieņēmumiem, kas nav pašu resursi, vajadzētu būt būtiskam ienākumu avotu kombinācijas elementam un skaidri definētām aizņēmumu un aizdevumu operācijām, no kurām izrietošās iespējamās saistības tiktu droši segtas no pašu resursu maksimālo apjomu ietvaros pieejamās manevrēšanas telpas, arī turpmāk vajadzētu kalpot kā izmantojamai alternatīvai, vismaz neparedzētu krīžu laikā;

121.atgādina par juridisko pienākumu un politisko atbildību attiecībā uz NGEU parāda savlaicīgu atmaksu; atkārtoti pauž nostāju, ka NGEU parāda atmaksa arī turpmāk būtu jāpārvalda piesardzīgi un elastīgi, tostarp, ja iespējams, izmantojot refinansēšanas operācijas, lai līdz minimumam samazinātu spiedienu uz DFS un tās programmām 2028.–2034. gadam;

122.atzinīgi vērtē Komisijas centienus apzināt jaunus pašu resursus un ierosināt tradicionālo pašu resursu, piemēram, muitas nodevu, zināmu korekciju, lai stiprinātu Savienības finansiālo autonomiju un samazinātu atkarību no valstu iemaksām, tādējādi nodrošinot turpmāku finansējumu Savienības budžetam; atbalsta Komisijas ierosināto plašāka groza pieeju, jo tas ir reālistisks veids, kā panākt nepieciešamo atbalstu Padomē; pieņem zināšanai dažādos ierosinātos pašu resursu veidus; stingri uzsver, ka jebkāds jauns pašu resursu grozs jāpieņem vienlaikus ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu un tam ir jārada stabila un pietiekama ieņēmumu plūsma vismaz aptuveni 60 miljardu EUR apmērā gadā, jo šis līmenis ir būtisks, lai nodrošinātu NGEU ietvaros veikto aizņēmumu stabilu atmaksu, izpildītu Savienības saistības un finansētu kopīgas investīcijas Eiropas sabiedriskajos labumos; aicina Padomi ātri panākt vienošanos par jauniem pašu resursiem, lai nodrošinātu budžeta noteiktību ilgtermiņā;

123.prasa, lai gadījumā, ja Padome likvidētu konkrētus groza elementus, no tā izrietošo līdzekļu trūkums tiktu aizstāts, palielinot citu avotu piesaistīšanas likmes vai aizstājot šos elementus ar citu avotu; uzsver, ka jaunajiem avotiem nevajadzētu kaitēt mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējai vai ES konkurētspējai kopumā; uzskata, ka būtu jāizpēta iespējas gūt ieņēmumus no cita starpā digitālo pakalpojumu nodokļa piemērošanas lielām digitālām platformām, nodevas piemērošanas tiešsaistes azartspēļu un derību pakalpojumiem, oglekļa ievedkorekcijas mehānisma paplašināšanas un nodevas, kas, pamatojoties uz vienotu piesaistīšanas likmi, tiktu piemērota kapitāla pieaugumam no kriptoaktīviem, redzot tos kā iespējamus risinājumus gadījumā, ja citi ierosinātie pašu resursi negūtu atbalstu dalībvalstīs, un tādējādi nodrošinot nodokļu taisnīgumu un ar vajadzībām samērojamu ieņēmumu līmeni;

124.uzskata, ka kopīgi aizņēmumi ir dzīvotspējīgs risinājums, kas dod Savienībai spēju ātri reaģēt uz negaidītām norisēm un palīdz savlaicīgi finansēt ES politiku, kam ir nepārprotama ES pievienotā vērtība; uzsver, ka šādai iespējai ir pilnībā jāatbilst ES stratēģiskajām prioritātēm attiecībā uz Eiropas sabiedriskajiem labumiem vai jāveicina investīcijas pārrobežu vai Eiropas mēroga projektos, kas uzlabo ES izaugsmes potenciālu;

125.uzsver to, cik svarīgs ir Komisijas priekšlikums par jauna veida krīzes mehānismu, kura pamatā ir ārkārtas aizņēmumi, kas nodrošināti ar papildu manevrēšanas telpu pašu resursu maksimālā apjoma ietvaros un nostiprināti ES budžeta aizvien vēl izcilajā kredītreitingā; norāda, ka šim instrumentam ir noteikts termiņš un uz to attiecas iepriekš noteikti kritēriji un ierobežojumi, kas skar tā mērķi, darbības jomu un lielumu, kuru ierobežo papildus pieejamā īpašā manevrēšanas telpa; turklāt norāda, ka, izmantojot instrumentu, Savienība varēs mobilizēt līdz 395 miljardiem EUR aizdevumos dalībvalstīm, ja laikposmā no 2028. gada līdz 2034. gadam radīsies smagas krīzes, nopietnas grūtības vai nopietni to draudi; pauž gandarījumu par to, ka ierosinātais mehānisms nebūtu balstīts uz LESD 122. pantu, apejot Parlamentu, kā tas noticis iepriekš, bet gan uz Padomes regulu saskaņā ar LESD 311. panta 4. punktu, kas paredz Parlamenta piekrišanu, tādējādi nodrošinot institucionālo līdzsvaru un pārskatatbildību par procedūru;

126.uzskata, ka šis mehānisms var būt vēl viens ES līmeņa instruments, ar ko ātri un efektīvi reaģēt uz pieaugošajām vajadzībām, kā to atkārtoti ieteicis Mario Dragi, kā arī uz neparedzamām norisēm; aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot pieredzi, kas gūta saistībā ar NGEU, lai finansētu un īstenotu turpmākās stratēģiskās ES investīcijas;

127.norāda, ka apstiprinās tikai tādu ilgtermiņa budžetu, kurā ietilpst attiecīgi un ilgtspējīgi ieņēmumi, kas atbilst Savienības vajadzībām mainīgā pasaulē;

128.aicina Komisiju ņemt vērā šādus labojumus:

Padomes regulas priekšlikumā būtu jāizdara šādi labojumi:

129.uzsver, ka, ņemot vērā sarunas par jaunu DFS regulu un šīs regulas pieņemšanu, priekšlikumā Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību būtu jāveic turpmāk minētie labojumi:

130.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.