1.atzīmē EIB grupas stabilo finanšu sniegumu 2024. gadā un tās 2024. gada konsolidētos rezultātus 3,38 miljardu EUR apmērā; uzsver, ka EIB AAA kredītreitinga saglabāšanai arī turpmāk vajadzētu būt vienam no EIB pārvaldības galvenajiem mērķiem; uzsver, ka EIB AAA reitings ir stratēģisks aktīvs, kas tai ļauj nodrošināt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus; uzsver, ka šo panākumu mērīšanā arī turpmāk – un arvien vairāk – būtu jāizmanto demonstrējami ekonomiskie un politikas rezultāti, nevis tikai parakstītie apjomi; turklāt uzsver, ka finanšu snieguma mērīšanā būtu jāņem vērā arī fakti, kas liecina par politikas papildināmību, ieguldīto līdzekļu lietderība un izmērāmi rezultāti; atgādina, ka vienkāršotas procedūras būtu periodiski jāiesniedz neatkarīgai pārbaudei;

2.ar bažām atzīmē to, ka ir trīskāršojies vairāk nekā par 90 dienām kavēto maksājumu īpatsvars, 2024. gada beigās tiem sasniedzot 281,3 miljonus EUR jeb 0,06 % no kopējā aizdevumu portfeļa (salīdzinājumā ar 82,4 miljoniem EUR jeb 0,02 % 2023. gada beigās), un – lai gan atzīst, ka saskaņā ar banku darbības standartiem šis īpatsvars joprojām ir ļoti zems, – aicina EIB paskaidrot pamatā esošos iemeslus un ziņot par veiktajiem korektīvajiem pasākumiem; uzsver, ka ir rūpīgi jāuzrauga jebkāds ienākumus nenesošu riska darījumu pieaugums, lai aizsargātu EIB finanšu stabilitāti un kredītstāvokli; vērš uzmanību uz to, ka minētais ienākumus nenesošo riska darījumu un kavēto maksājumu pieaugums ievērojami pārsniedz kopējā aizdevumu portfeļa pieaugumu, kas bija 2 %;

3.atzīmē, ka 2024. gadā EIB apstiprināja 38 operācijas InvestEU ietvaros, izmantojot ES garantiju 1,7 miljardu EUR apmērā; uzstāj, ka ziņošanai ir jāpapildina uz sākotnējo ieguldījumu balstīti rādītāji ar rādītājiem, kas balstās uz ietekmi un kas demonstrē patiesus ekonomiskos rezultātus, un ka tai ir jāietver papildināmības izvērtējums un iespējamas izstumšanas ex post analīze, tostarp attiecībā uz operācijām, kuras veic ar finanšu starpnieku palīdzību; prasa papildus iepriekš noteiktu procentos izteiktu mērķrādītāju izpildei izmantot uz sniegumu balstītu budžeta izstrādes pieeju, saskaņā ar kuru kapitāla piešķīrumus un stratēģiskās prioritātes izvērtē, balstoties uz pierādītu efektivitāti, investīciju atdevi un ieguldīto līdzekļu patiesu lietderību;

4.uzsver, ka programmas InvestEU izvērtēšanā būtu jāņem vērā arī tās intervences darbību kvalitāte un to izmērāmā ietekme, nevis tikai izmantotā finansējuma apjoms; atgādina, ka pašlaik nav ieviests neviens pārbaudāms mērīšanas satvars InvestEU ietvaros finansēto projektu rezultātu izvērtēšanai;

5.atzīmē, ka sadrumstalotā un sarežģītā ES finansējuma piešķiršanas vide rada efektivitātes trūkumu; uzsver, ka birokrātijas mazināšana ir ļoti svarīga konkurētspējas atjaunošanai un ka vienkāršošanai būtu jāmazina administratīvais slogs, nevājinot revīzijas taku, pārredzamību un krāpšanas apkarošanas kontroli; atzīmē EIB centienus vienkāršot t.s. laika līdz nonākšanai tirgū novērtēšanu; aicina EIB publicēt svarīgākos ikgadējos snieguma rādītājus par apstiprinājumiem un demonstrēt izmērāmu administratīvā sloga samazinājumu pieteikumu iesniedzējiem, it īpaši MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām;

6.atzinīgi vērtē notiekošo EIB papildināmības un ietekmes mērīšanas satvara izvērtēšanu un atzīmē, ka tās rezultāti ir gaidāmi 2026. gada pirmajā pusē; aicina EIB un Komisiju izveidot kopīgu ex post papildināmības metodiku attiecībā uz ES atbalstītām operācijām un regulāri ziņot par tās ietekmi portfeļa un nozares līmenī;

7.aicina EIB izvērtēt visus zemu oglekļa emisiju projektus, tostarp kodolenerģijas jomā, izmantojot objektīvus un pārredzamus kritērijus, to skaitā oglekļa emisiju intensitāti visa dzīves cikla laikā, tīkla stabilitāti un izmaksu efektivitāti, piemērojot tehnoloģisko neitralitāti un vienlaikus galveno uzmanību pievēršot stratēģiskiem pārrobežu projektiem, lai palielinātu ES pievienoto vērtību; atzīmē, ka EIB 2024. gadā investēja vairāk nekā 27 miljardus EUR enerģētikas pārkārtošanā un enerģētiskajā drošībā, tostarp atjaunīgajos energoresursos, tīklos un uzglabāšanā; aicina EIB par prioritāti noteikt energoefektivitāti un izmaksu efektivitāti, vienlaikus pilnībā ievērojot dalībvalstu suverēnās tiesības noteikt savu energoresursu struktūru;

8.pauž bažas par EIB aizdevumu saņēmējiem noteiktajām nesamērīgajām prasībām attiecībā uz ziņošanu vides, sociālajā un pārvaldības (VSP) jomā; brīdina, ka pārmērīgi informācijas atklāšanas pienākumi attur no ekonomiski dzīvotspējīgu projektu izstrādes un īstenošanas un rada neizdevīgus konkurences apstākļus Eiropas uzņēmumiem; aicina EIB pārskatīt savas prasības attiecībā uz ziņošanu VSP jomā, lai nodrošinātu samērīgumu;

9.uzsver EIB grupas būtisko ieguldījumu Eiropas mierā, aizsardzībā un drošībā – kā izklāstīts Baltajā grāmatā par Eiropas aizsardzības gatavību 2030 –, ko tā sniegusi, atbalstot iniciatīvas, kuras palielina ES stratēģisko autonomiju un noturību, stiprina ES aizsardzības industriju, uzlabo kiberdrošības infrastruktūru un veicina inovāciju kritisko aizsardzības tehnoloģiju jomā, nodrošinot finansējumu un piesaistot privātās investīcijas, lai palielinātu investēšanas sniegto labumu;

10.atzīmē EIB Direktoru padomes 2025. gada 21. marta lēmumu paplašināt EIB grupas atbilstības kritērijus attiecībā uz investīcijām drošības un aizsardzības jomā, ierobežojot izslēgtās darbības, saskaņā ar priekšlikumiem, ko ES līderi apstiprināja 2025. gada 6. marta Eiropadomē;

11.atzinīgi vērtē EIB lomu Eiropas drošības stiprināšanā, ko EIB pastāvīgi un pastiprināti īsteno, veicot mērķtiecīgās investīcijas gan aizsardzības, gan civilajā infrastruktūrā, atbilstoši plašākajiem ES mērķiem veicināt inovāciju un palielināt ES drošību; uzsver, ka EIB būtu jāturpina investēt drošā Eiropā, atbalstot Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi un tādu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju nodrošināšanu, kas stiprina Eiropas aizsardzības spēju un veicina pētniecību, izstrādi un inovāciju; prasa no jauna pielāgot kritērijiem atbilstošo investīciju jomu, lai sasniegtu vērienīgo mērķi palielināt Eiropas aizsardzību un drošību;

12.atzīmē drošībai un aizsardzībai paredzētā EIB finansējuma ievērojamo pieaugumu – no 0,5 miljardiem EUR 2023. gadā līdz 1,04 miljardiem EUR 2024. gadā – un tā turpmāko palielināšanu 2025. gadā; norāda, ka EIB pašreizējā 8 miljardus EUR vērtā Eiropas stratēģiskā drošības iniciatīva tiks integrēta pastāvīgā, transversālā publiskās politikas mērķī – kas papildinās esošos publiskās politikas mērķus –, atceļot iepriekš noteikto finansējuma maksimālo apjomu un ļaujot sniegt lielāku un elastīgu atbalstu atbilstoši Padomes prioritātēm; prasa iesniegt Parlamentam īpašu ikgadējā ziņojuma pielikumu par drošības un aizsardzības operācijām, tostarp papildināmību, īstenošanas ātrumu, aizsardzības pasākumiem iepirkuma jomā, integritātes kontroli un riska dalīšanas mehānismiem;

13.aicina EIB vēl vairāk pastiprināt sinerģiju ar investīcijām aizsardzībā, kuras finansē no ES budžeta, un vairāk saskaņot šīs investīcijas ar ES mēroga iniciatīvām; uzsver, ka EIB būtu jānodrošina, lai tās investīcijas papildinātu plašākus ES aizsardzības politikas mērķus un palīdzētu panākt apjomradītus ietaupījumus Eiropas aizsardzības spējas jomā;

14.atzīmē, ka EIB ir ievērojami paplašinājusi atbalstu drošības un aizsardzības operācijām; uzsver, ka jebkādai iespējamai EIB atbalsta paplašināšanai drošības un aizsardzības jomā ir jāpiemēro stingri pārredzamības, pārskatatbildības un cilvēktiesību aizsardzības pasākumi, skaidri izslēgšanas kritēriji, galapatēriņa uzraudzība un regulāra ziņošana Parlamentam;

15.aicina EIB apzināt šķēršļus, kas kavē investēšanu aizsardzībā un robežas aizsardzībā, jo šāda investēšana stiprinātu ES noturību un drošību, vienlaikus nodrošinot atbilstību ES tiesību aktiem un demokrātisko uzraudzību; uzsver, ka šķēršļu likvidēšana ir ļoti svarīga, lai sasniegtu reālus rezultātus drošības jomā; atgādina, ka jebkādā EIB līdzekļu piešķiršanā, ko veic, izmantojot InvestEU un citus finanšu instrumentus, kuri paredzēti aizsardzības mērķiem un investēšanai kritiskās tehnoloģijās, ir pilnībā jāievēro dalībvalstu nacionālās drošības intereses; uzsver – lai nodrošinātu ES finansējuma pārredzamu izmantošanu, kompetentajām revīzijas iestādēm un ES institūciju struktūrām būtu jāveic pamatīga un pastāvīga revīzijas kontrole attiecībā uz trešām vienībām un trešām valstīm, kas saņem ES finansējumu, veic investīcijas un īsteno projektus aizsardzības jomā; uzsver, ka šādu investīciju un projektu īstenošanas iznākums nedrīkst apdraudēt dalībvalstu nacionālās drošības intereses; aicina EIB lielāku uzmanību veltīt reģionālās drošības un noturības palielināšanai; uzsver, ka EIB var būt nozīmīga loma tādas infrastruktūras izveidē, kas uzlabo reģionālo drošību un veicina ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm enerģētikas un aizsardzības jautājumos;

16.atzinīgi vērtē ciešo un strukturēto sadarbību, kas izveidota ar NATO Inovāciju fondu, lai nodrošinātu sinerģiju un izvairītos no centienu dublēšanās, it īpaši tehnoloģiju izvēršanā gadījumos, kad ar privāto kapitālu vien nepietiek;

17.atgādina, ka izaicinājumus mājokļa jomā varētu efektīvāk risināt vietējā vai valsts līmenī; atzīmē EIB grupas centienus nodrošināt ES pievienoto vērtību, kad ar mājokli saistītie izaicinājumi tiek risināti vietējā un valsts līmenī, šajā nolūkā atbalstot mērogojamus risinājumus, kas papildina valstu centienus un sniedz izmērāmus rezultātus; atzīst, ka investīcijas mājokļa infrastruktūrā mazāk attīstītos reģionos ir pilnībā saskaņotas ar EIB pilnvarām un EIB Līgumā noteikto mērķi veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, galveno uzmanību pievēršot mazāk attīstītiem reģioniem;

18.atzīmē EIB grupas rīcības plānu attiecībā uz cenas ziņā pieejamu un ilgtspējīgu mājokli un tās apņemšanos investēt šajā sektorā; atzinīgi vērtē EIB grupas apņemšanos palielināt investīcijas sociālajā infrastruktūrā, tostarp sociālajā un cenas ziņā pieejamā mājoklī, kā izklāstīts tās stratēģiskajās prioritātēs 2024.–2027. gadam un darbības plānā 2026.–2028. gadam; atzīmē potenciālu, kas piemīt EIB mērķtiecīgam atbalstam esošā dzīvojamā fonda renovācijai nolūkā uzlabot energoefektivitāti, ar nosacījumu, ka šādas operācijas demonstrēs papildināmību un ieguldīto līdzekļu lietderību;

19.atgādina par nepieciešamību nodrošināt papildināmību ar citiem publisko līdzekļu un komerciālajiem aizdevējiem, vienlaikus sniedzot rezultātus Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā, tostarp izglītības jomā, un uzsver, ka EIB būtu jāiesaistās tikai projektos, kas demonstrē ieguldīto līdzekļu lietderību, piemēram, projektos, kuri saistīti ar pārrobežu pētniecības infrastruktūru vai prasmju programmām, kurās uzmanība veltīta darba tirgus trūkumu novēršanai ES mērogā; uzstāj uz to, ka EIB finansējums nedrīkst aizstāt izglītībai paredzētos valsts budžeta līdzekļus;

20.uzsver, ka EIB uzmanība jāvelta patiesiem trūkumiem tirgus darbībā un jāfinansē projekti, kurus privātais sektors viens pats nefinansētu vai arī finansētu tikai ar mazāk labvēlīgiem nosacījumiem; uzsver, ka EIB investīcijas nedrīkst aizstāt privāto kapitālu un valstu kārtējos budžeta izdevumus; uzsver, ka ir ļoti svarīgi aizsargāt konkurētspējīgu tirgus vidi;

21.uzsver lielo Eiropas uzņēmumu, it īpaši to, kuri darbojas tādās svarīgās nozarēs kā enerģētika, aizsardzība un infrastruktūra, izšķirošo lomu ES ekonomikas struktūrā; prasa izmantot līdzsvarotu pieeju, kas nodrošinātu to, ka EIB turpina atbalstīt lielos ES uzņēmumus investīciju kapitāla nodrošināšanā lieliem projektiem un pētniecības un attīstības iniciatīvām, tādējādi palielinot ES konkurētspēju pasaulē un ekonomisko suverenitāti;

22.mudina EIB arī turpmāk īstenot savu lomu finansējuma pieejamības MVU, jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem uzlabošanā – tādējādi palielinot ES ilgtermiņa konkurētspēju –, jo tie bieži vien saskaras ar šķēršļiem finansējuma saņemšanā no tradicionālajām finanšu institūcijām, un mērķtiecīga finansējuma sniegšanā, lai nodrošinātu, ka tiem ir pietiekami līdzekļi izaugsmei un uzplaukumam; atzinīgi vērtē partnerinstitūciju skaita pastāvīgo palielināšanos un prasa nodrošināt tās turpināšanos, lai panāktu plašu ģeogrāfisko un nozares tvērumu; aicina EIB palielināt finansējuma daļu, kas paredzēta konkurētspēju veicinošām investīcijām, it īpaši tādās stratēģiskās nozarēs kā progresīva ražošana, digitālās tehnoloģijas un energonoturība;

23.atzīmē Revīzijas palātas Īpašā ziņojuma 07/2025 konstatējumus, kas apstiprina no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) sniegtā atbalsta nozīmīgumu, taču norāda, ka tā papildināmība nav pietiekami demonstrēta un ka Komisija nav pārbaudījusi ESIF izstumjošo ietekmi; uzsver, ka līdzīgas bažas varētu rasties arī par EIB operācijām, ko veic InvestEU ietvaros; uzsver privāto investīciju izstumšanas risku, piemēram, riska prēmiju mākslīgu samazināšanu – it īpaši tādos tirgos kā atjaunīgā enerģija –, kas apdraud cenu signālus, kuri virza efektīvas investīcijas, un ko varētu uztvert kā zaļmaldināšanas veidu; prasa veikt izstumšanas ex post izvērtēšanu;

24.atzīmē, ka EIB aizdevumi dažkārt rada lielāku administratīvo slogu nekā komercaizdevumi; brīdina, ka pārmērīgas ziņošanas prasības padara EIB finansējumu mazāk pievilcīgu privātajam sektoram un var atturēt no ekonomiski dzīvotspējīgus projektu izstrādes un īstenošanas; aicina EIB publicēt plānus ierobežojumu samazināšanai; aicina Komisiju un EIB izvērtēt iespējas, kā saīsināt EIB laiku līdz nonākšanai tirgū un vienkāršot finansēšanas pilnvaras un ziņošanas prasības, nepazeminot revīzijas standartus; prasa EIB ziņot par faktiem, kas liecina par trūkumiem tirgū, un ex post rezultātiem, kā arī par administratīvo vienkāršošanu, apstrādes laiku un dokumentēšanas slogu, ņemot vērā EIB grupas iniciatīvas, kuras attiecas uz digitalizāciju un laiku līdz nonākšanai tirgū;

25.uzsver, ka uz apjomu balstīta ziņošana mēra produkcijas izlaidi, nevis rezultātus; aicina EIB turpināt un pat palielināt uz rezultātiem orientētu rādītāju – tādu kā novērstās CO2 emisijas un privātajā sektorā uz vienu investēto euro radītās ilgtermiņa darbvietas – izmantošanu; atbalsta salīdzinošo izvērtēšanu, kā atskaites punktu izmantojot salīdzināmas intervences darbības;

26.uzsver, ka ar klimatu un ilgtspēju saistītajai ziņošanai jābalstās uz pārbaudāmu produkcijas izlaidi un rezultātiem (tostarp emisiju samazinājumu, ieguvumiem noturības ziņā un sviras efektu) un tā ir jāpapildina ar saskaņotu portfeļa metodiku un neatkarīgu novērtēšanu;

27.atzīmē EIB grupas rekordlielo kohēzijas finansējumu 2024. gadā – 38,3 miljardus EUR, kas ir 48 % no kopējā ES finansējuma; aicina EIB publicēt datus par ietekmi par katru reģionu, lai varētu veikt efektīvu kontroli;

28.aicina EIB palielināt pārredzamību attiecībā uz saviem transversālajiem mērķiem, skaidri nošķirot ES regulās noteiktos mērķrādītājus un pašas EIB ierosinātos mērķrādītājus; pieprasa detalizētu sadalījumu par to, kā dažādi mērķrādītāji konkurē par resursiem; brīdina – tas, ka pastāvīgi uzkrājas integrēšanas mērķrādītāji, var radīt matemātiski neiespējamu portfeļa sastāvu; aicina EIB pārredzami ziņot par savstarpējiem kompromisiem attiecībā uz konkurējošiem politikas mērķiem; atkārtoti norāda, ka integrēšanas mērķi būtu jāizvērtē no to patiesās ietekmes aspekta; atzīmē, ka, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko kontekstu un ar drošību saistītos izaicinājumus, ar ko saskaras Eiropa, būtu jāpalielina investīcijas aizsardzībā un drošībā, tostarp atbalsts ārējās robežas aizsardzības infrastruktūrai;

29.aicina EIB un EIF atbalstīt investīcijas kiberdrošībā, novērošanā un digitālajās tehnoloģijās, lai padarītu Eiropu noturīgāku, vienlaikus stiprinot esošos sadarbības mehānismus un aizsargājot pamatpakalpojumus;

30.uzstāj uz to, ka ārpus ES veiktās aizdošanas apmēram ir jāpiemēro stingras garantijas pārredzamības, aizsardzības pret krāpšanu, sankciju piemērošanas, cilvēktiesību un tiesiskuma jomā un ka, veicot aizdošanu, ir jāņem vērā sadarbība atgriešanas nolīgumu jomā un jāsaglabā atbilstība ES ārpolitikas mērķiem; prasa pastiprināt ex ante un ex post kontroli, tostarp galasaņēmēju izsekojamību, un ieviest stingrus korupcijas apkarošanas pasākumus, lielāku vai tādu pašu pārredzamības līmeni, ex ante ietekmes izvērtēšanu un pilnīgu publisko pārskatatbildību visās EIB operācijās, kas tiek veiktas ārpus ES;

31.atzinīgi vērtē to, ka 2024. gadā tika pieņemts Ukrainas mehānisms, kas sekoja EIB iniciatīvai “ES Ukrainai” un ar ko tika izveidots atbalsta mehānisms, kurš balstās uz ES budžeta līdzekļiem; mudina dalībvalstis nodrošināt, ka šai valstij arī turpmāk tiek sniegts stabils atbalsts atbilstoši tās vajadzībām; aicina EIB nodrošināt Ukrainā īstenoto projektu pārredzamību un izsekojamību; vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi stiprināt to Ukrainas iestāžu administratīvo un revīzijas spēju, kurām uzticēta finansēto darbību īstenošana, uzraudzība un kontrole;

32.atzīmē, ka kopš Krievijas agresijas kara sākuma EIB ārkārtas palīdzības un projektu atbalsta veidā Ukrainai ir izmaksājusi 2,3 miljardus EUR; atzīmē, ka EIB aizdevuma izmaksāto daļu Ukrainā galvenokārt sedz ES garantijas ES ārējo aizdevumu pilnvaru garantijas ietvaros4 2024. gada beigās kopējais izmaksātais aizdevuma apjoms bija 3227,1 miljons EUR (salīdzinājumā ar 3144,3 miljoniem EUR 2023. gada beigās), un no šīs summas 3068,1 miljonu EUR (95 %) sedz ES visaptverošā garantija (salīdzinājumā ar 2962,7 miljoniem EUR jeb 94 % 2023. gada beigās), 146,6 miljonus EUR (5 %) – ES politiskā riska garantija (salīdzinājumā ar 166,8 miljoniem jeb 5 % 2023. gada beigās) un 12,4 miljonus EUR – riska dalīšanas pilnvaru ietvaros (salīdzinājumā ar 14,8 miljoniem EUR jeb 1 % 2023. gada beigās).; vērš uzmanību uz to, ka EIB atbalsts privātajam sektoram ir ļāvis Ukrainas bankām turpināt aizdošanu reālajai ekonomikai; atzīmē, ka līdz 2024. gada beigām EIB darījumu partneriem Ukrainā bija piešķīrusi finanšu garantijas riska darījumiem 500,5 miljonu EUR apmērā, ko pilnībā sedza arī ES garantijas; norāda, ka EIB saglabā klātbūtni uz vietas Ukrainā un ka tās birojs Kijivā tiek pakāpeniski no jauna apgādāts ar personālu; atkārtoti aicina EIB regulāri sniegt budžeta lēmējinstitūcijai un attiecīgajām revīzijas struktūrām detalizētu informāciju par to līdzekļu izmaksu un izmantošanu, kurus sedz ES garantijas;

33.atzīmē, ka 2024. gadā EIB grupa tika izraudzīta par vienu no galvenajiem partneriem Ukrainai paredzēto investīciju satvara – kas ir daļa no Ukrainas mehānisma, kura ietvaros ES laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam piešķirs 50 miljardus EUR Ukrainas valsts budžeta finansēšanai, investīciju stimulēšanai un tehniskā atbalsta sniegšanai, – īstenošanā; norāda, ka šis satvars sastāv no garantijām un dotācijām, kas paredzētas Eiropas un citām attīstības finansēšanas institūcijām, un ka no pieejamā atbalsta vismaz 2 miljardi EUR ir paredzēti tam, lai atbalstītu EIB aizdevumus publiskajam sektoram;

34.atgādina, ka EIB ir apņēmusies novērst un apkarot krāpšanu un korupciju EIB grupas projektu īstenošanā Ukrainā; atzinīgi vērtē EIB sadarbību ar Ukrainas korupcijas apkarošanas un izmeklēšanas iestādēm un aicina EIB savā ziņojumā Parlamentam iekļaut informāciju par integritātes aizsardzības pasākumiem, krāpšanas riska mazināšanu un līdzekļu atgūšanas mehānismiem attiecībā uz operācijām, kas saistītas ar Ukrainu, vienlaikus nodrošinot operacionālo drošību un konfidencialitāti; atkārtoti aicina nodrošināt, ka finansiālās palīdzības sniegšana tiek papildināta ar efektīviem pārraudzības mehānismiem, un uzstāj uz savu viedokli, ka attiecībā uz atbalstītajiem projektiem EIB vienmēr un bez ierobežojumiem būtu jāspēj skaidri pārraudzīt visas savas ārpus ES veiktās investīcijas;

35.atzīmē, ka EIB Direktoru padome ir pieņēmusi EIB Globālo stratēģisko ceļvedi; turklāt atzīmē EIB lomu Global Gateway un EIB partnerībās ar Eiropas komandu un ANO partneriem, lai panāktu maksimālu ietekmi uz vietas; aicina EIB un dalībvalstis stiprināt Eiropas attīstības veicināšanas banku un citu starptautisku finanšu institūciju lomu turpmākas publisko un privāto investīciju piesaistīšanā; prasa EIB tās projektos, kas tiek īstenoti ārpus ES, īpašu uzmanību veltīt arī ļoti svarīgiem sabiedriskajiem pakalpojumiem;

36.atzīst, ka Ukraina aizstāvas pret Krievijas nelikumīgo agresiju un ka korupcijas apkarošanas centieni ir jāīsteno pēc iespējas lielākā mērā, vienlaikus ņemot vērā šos ārkārtas apstākļus; uzsver, ka stingri krāpšanas un korupcijas apkarošanas pasākumi ir ļoti svarīgi, lai saglabātu nodokļu maksātāju uzticēšanos un nodrošinātu pastāvīgu sabiedrības atbalstu Ukrainai; aicina EIB nodrošināt, ka Ukrainas mehānisma līdzekļiem tiek piemēroti stingri revīzijas standarti; uzstāj uz savu viedokli, ka EIB vajadzētu būt neierobežotām pārraudzības pilnvarām attiecībā uz visām investīcijām, ko tā veic ārpus ES;

37.aicina EIB saskaņā ar ES noteikumiem par ES finanšu interešu aizsardzību visos līgumos ar starpniekiem, partnerinstitūcijām un īstenošanas vienībām nodrošināt – it īpaši attiecībā uz visām tās darbībām ārpus ES – reālas piekļuves tiesības Revīzijas palātai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūrai (EPPO) un revīzijas takas pieejamību, ja iespējams, līdz pat galasaņēmēju līmenim;

38.atzīmē, ka EIB grupas pašreizējais pārskatatbildības līmenis ir rezultāts tam, ka EIB darbojas divējādā režīmā, saskaņā ar kuru no ES budžeta atbalstītās operācijas netieši pārbauda Komisija un Revīzijas palāta, un Parlaments, pieņemot lēmumu par ES budžeta izpildes apstiprināšanu, savukārt operācijas, ko finansē no EIB pašas līdzekļiem, kuri nāk no dalībvalstīm, un kas ir vairāk nekā trīs ceturtdaļas no EIB operācijām, lielā mērā paliek ārpus sistemātiskas ārējās revīzijas un valstu un Eiropas parlamentārās kontroles; atzīmē arī to, ka atšķirībā no Eiropas Centrālās bankas, ko pārrauga vienotais uzraudzības mehānisms, EIB nav pakļauta nekādai ārējai banku uzraudzībai;

39.konstatē, ka EIB ir blīva iekšējā pārskatatbildības arhitektūra un ka ārējais revidents nodrošina EIB operāciju un grāmatvedības sistēmas pārraudzību; piekrīt, ka šī struktūra kopumā atbilst starptautiskajai praksei; uzsver – tā kā līdz ar sarežģītu finanšu instrumentu un jauktu operāciju arvien lielāku izmantošanu EIB tradicionālā loma paplašinās, bieži tiek apšaubīta EIB pārredzamība un informācijas atklāšana, tās ētikas satvars nav optimāls, ziņošana Parlamentam ir neregulāra, sadarbība ar Eiropas Ombudu ir mainījusies un Revīzijas palātas lomu ierobežo pašreizējie noteikumi un īstenošanas kārtība; vērš uzmanību uz to, ka EIB ir jāveic konkrētas darbības, lai novērstu šo situāciju saskaņā ar iepriekš Parlamenta rezolūcijās izteiktajiem aicinājumiem, un uzsver, ka Eiropas budžeta lēmējinstitūcija un budžeta izpildes apstiprinātājiestāde ir paudušas pieejamību dialogam un sadarbībai;

40.atgādina, ka Kontaktkomitejas paziņojumā CC 1/2025 norādīts uz oficiāli konstatētām būtiskām nepilnībām EIB ārējā publiskajā revīzijā; atzīmē paradoksu, ka EIB pilnvaras un ES budžeta garantijas tiek paplašinātas, savukārt revīzijas pilnvaras joprojām ir ierobežotas; aicina EIB šajā procesā aktīvi iesaistīt valstu augstākās revīzijas institūcijas, lai nodrošinātu pārskatatbildību par operācijām, kuras pašlaik neaptver Revīzijas palātas veiktā pārbaude, un garantētu stingru pārskatatbildību un pārraudzību, tostarp regulāri apmainoties ar informāciju par riska jomām un veicot no revīzijas ieteikumiem izrietošus pasākumus; atkārtoti norāda, ka ir nepieciešamas izmaiņas Līgumā, lai Revīzijas palātai tās pilnvaru īstenošanā nodrošinātu pilnīgu un neierobežotu piekļuvi visām EIB operācijām nolūkā saskaņot demokrātisko pārskatatbildību ar EIB mainīgo pakļautību finanšu riskam;

41.pauž bažas par Northvolt AB – bateriju ražotāja, kas 2025. gada 12. martā Zviedrijā iesniedza bankrota pieteikumu, – bankrotu pēc tam, kad tas bija saņēmis ievērojamu EIB aizdevuma paketi nedaudz vairāk nekā 942,6 miljonu apmērā, kas tika parakstīta 2010. gadā kā daļa no parāda finansējuma, kurš paredzēts gigarūpnīcas ražotnes paplašināšanai; atzīmē, ka līdzīgs risks, šķiet, pastāv attiecībā uz līdzīgiem liela mēroga uzņēmumiem, tādiem kā Stegra (H2 Green Steel); prasa atklāt EIB riska izvērtējumus un pēcoperācijas izvērtējumus, tostarp pakļautības finanšu riskam izvērtējumu un agrīnās brīdināšanas rādītāju atbilstību, tiklīdz to ļaus pašlaik notiekošie procesi; prasa izanalizēt no Northvolt lietas gūto pieredzi; aicina Komisiju un EIB Direktoru padomi izveidot mehānismus ar svarīgākajām investīcijām saistīta sistēmiskā riska agrīnai atklāšanai, lai nepieļautu līdzīgas situācijas atkārtošanos; aicina EIB pienācīgi apkopotā un konfidencialitātes prasībām atbilstošā veidā atklāt šo un citu līdzīgu saistību uzņemšanos riska izvērtējuma profilu, tostarp attiecībā uz risku, kas saistīts ar pārvaldību, koncentrāciju un tehnoloģijām; atkārtoti aicina EIB sniegt detalizētu informāciju par izvērtēšanas un lēmumu pieņemšanas procesu, kas notika pirms investēšanas uzņēmumā Northvolt AB, un paskaidrot, kāpēc šāds svarīgs projekts cieta neveiksmi, neraugoties uz EIB apgalvojumu, ka tā atbilstoši un pastāvīgi uzrauga tās sniegtā finansiālā atbalsta saņēmējus;

42.aicina EIB ieviest pastiprinātu spriedzes testēšanu un riska koncentrācijas ierobežojumus attiecībā uz lieliem stratēģiskiem projektiem un ziņot Parlamentam par apkopoto pakļautību individuāliem augsta riska aizņēmējiem;

43.aicina EIB sistemātiski izvērtēt maksājumu kavējumus un līdzekļu saņēmēju bankrota gadījumus visā savā aizdevumu portfelī un publiski ziņot par tiem; uzstāj, ka šādai izvērtēšanai būtu jāietver pamatcēloņu analīze, lai noteiktu, vai attiecīgā neveiksme izriet no neatbilstošas pienācīgas rūpības, ārējiem satricinājumiem vai sistēmiskām problēmām projektu atlases metodikā; uzsver, ka pārredzama ziņošana ir ļoti svarīga, lai izvērtētu ieguldīto līdzekļu lietderību un saglabātu nodokļu maksātāju uzticēšanos;

44.stingri uzstāj uz to, ka ir jāpastiprina interešu konflikta novēršana, ņemot vērā nesenos “virpuļdurvju” gadījumus un Eiropas Ombuda ieteikumus; prasa pārskatīt rīcības kodeksu, lai nodrošinātu stingrākus nogaidīšanas periodus attiecībā uz EIB priekšsēdētāja vietniekiem, pilnvarotu Ētikas un atbilstības komiteju noteikt riska mazināšanas pasākumus un paredzētu skaidrākus noteikumus par EIB priekšsēdētāja vietnieku dalību tādu lēmumu pieņemšanā, kuri attiecas uz viņu izcelsmes valsti; uzsver nesen publicēto informāciju, kurā minēti pieci gadījumi laikposmā kopš 2019. gada, kad bijušie EIB lēmumu pieņemšanas struktūru locekļi, iespējams, bijuši iesaistīti “virpuļdurvju” situācijā, to skaitā viens gadījums, kad EIB priekšsēdētāja vietnieks tika iecelts par tādas vienības valdes locekli, kurai viņš bija parakstījis EIB aizdevumu; atzīmē, ka nogaidīšanas periods ir pagarināts līdz 24 mēnešiem; atgādina, ka Vadības komitejas locekļiem ir jāinformē Ētikas un atbilstības komiteja par jebkādām sarunām par paredzamo nodarbinātību un jāprasa apstiprinājums šādām sarunām; piekrīt Eiropas Ombuda viedoklim par nepieciešamību pastiprināt EIB Ētikas un atbilstības komitejas lomu; atgādina, ka riska mazināšanas pasākumi, tādi kā norobežošana un nogaidīšanas periods, būtu jāuzskata par neapstrīdamiem;

45.ar bažām atzīmē to, ka saskaņā ar noplūdinātu EIB iekšējās revīzijas informāciju noteikumos par interešu konfliktu ir “nepieciešami būtiski uzlabojumi” un tie neaptver acīmredzamus un iespējamus konfliktus; uzsver, ka EIB un EIF pārvaldības un revīzijas struktūru interešu deklarācijas nav saskaņotas ar tām, ko izmanto citas daudzpusējas attīstības bankas un Eiropas Centrālā banka, un ka šis atbilstības trūkums ir nekavējoties jānovērš; uzsver autoritātes, neatkarības un tvēruma trūkumu EIB un EIF ētikas standartu ievērošanas nodrošināšanas funkcijās un risku, ko rada sarežģītas ziņošanas prasības, kuras rada sensitīvu personas datu atklāšanas risku; mudina EIB saskaņot savus noteikumus ar Daudzpusējo organizāciju ētikas tīklu un ziņot par šajā sakarā veiktajām darbībām;

46.apzinās, ka Regula (EK) Nr. 1049/20015 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2001/1049/oj). oficiāli neattiecas uz EIB un ka EIB pārredzamības politiku, kas balstās uz t. s. informācijas atklāšanas prezumpciju, ir paredzēts īstenot atsevišķi no šīs regulas, taču saskaņojot ar to; aicina EIB savas pārredzamības politikas 2026. gada pārskatīšanas kontekstā ierobežot izņēmumus no informācijas atklāšanas prezumpcijas līdz absolūti nepieciešamiem un pamatotiem gadījumiem; aicina EIB publicēt detalizētākus Direktoru padomes sanāksmju protokolus, tostarp balsošanas protokolus un projektiem specifiskos pamatojumus, vienlaikus nepieciešamības gadījumā ievērojot leģitīmu konfidencialitāti;

47.atzīmē, ka palielinās EIB sūdzību izskatīšanas mehānisma izskatīto lietu skaits (113 lietas 2024. gadā, 104 lietas 2023. gadā un 97 lietas 2022. gadā); uzsver, ka sūdzību izskatīšanas mehānisms joprojām ir tikai uz savu iekšējo informāciju un pieredzi balstīts strīdu izšķiršanas process, kurš ir pilnībā integrēts EIB struktūrā – uz tās neatkarības rēķina – un kura konstatējumus pārskata un apstiprina tās pašas pārvaldības struktūras, kas tam ir jākontrolē; atzīmē, ka iecelšana amatā notiek iekšēji, bez ārējas uzraudzības; pauž nožēlu par to, ka sūdzību izskatīšanas mehānisms neziņo Direktoru padomei par atsevišķiem gadījumiem, bet gan tikai sniedz apkopotu kopsavilkumu pusgada pārskatos; aicina EIB reformēt savu sūdzību izskatīšanas mehānismu, lai nodrošinātu patiesu neatkarību un ārēju pārskatatbildību;

48.atzīmē Izmeklēšanas nodaļas (IG/IN) darba slodzes pieaugumu 2024. gadā (244 jaunas apsūdzības, no kurām 49 tika nodotas izskatīšanai OLAF un EPPO); pauž nožēlu par to, ka IG/IN gada pārskatā joprojām trūkst atbilstošas informācijas par finansiālo apmēru, skartajiem līdzekļiem un pilnvarām, projektu veidiem, riska mazināšanas pasākumiem un attiecīgajām dalībvalstīm; atkārtoti aicina EIB ģenerālinspektoru un IG/IN vadītāju uzlabot datu kvalitāti un sadarboties ar Parlamentu, lai labāk veicinātu iesaistīto finanšu interešu aizsardzību, cenšoties panākt pienācīgu līdzsvaru starp pārredzamību un konfidencialitāti; uzsver, ka šādai ziņošanai būtu jāietver pamatcēloņu analīze, lai noteiktu, vai neizdošanās izriet no neatbilstošas pienācīgas rūpības, ārējiem faktoriem vai sistēmiskām problēmām projektu atlasē;

49.atzinīgi vērtē EIB grupas sadarbību ar OLAF, EPPO un Eiropolu un atzīmē tās paziņoto informāciju par 29 lietu nodošanu izskatīšanai OLAF un 20 lietu nodošanu izskatīšanai EPPO 2024. gadā; atzinīgi vērtē EIB izrādīto interesi iegūt piekļuvi Komisijas riska vērtēšanas instrumentam ARACHNE; aicina Komisiju nekavējoties atvieglot šādu piekļuvi, lai uzlabotu krāpšanas atklāšanu un novēršanu visās EIB operācijās;

50.ar bažām atzīmē, ka EIB autonomā izslēgšanas sistēma un Komisijas agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma (EDES) nav pilnībā ekvivalentas un nedarbojas ar automātisku savstarpīgumu; aicina EIB pilnībā saskaņot savu izslēgšanas politiku ar Komisijas EDES attiecībā uz lēmumu pieņemšanas standartiem, rezultātiem un korektīvajiem pasākumiem, tostarp izslēgšanas lēmumu sistemātisku savstarpēju atzīšanu gadījumos, kad tas ir juridiski iespējams; atkārtoti aicina EIB grupu un Komisiju sadarboties iespējamo trūkumu konstatēšanā un korektīvo pasākumu, tostarp paātrinātas procedūras EIB izslēgšanas lēmumu izpildes nodrošināšanai ar EDES palīdzību, ierosināšanā;

51.atzinīgi vērtē EIB sankciju ievērošanas programmu un prasa regulāri ziņot par sankciju piemērošanas sistemātiskas pārbaudes kontroli un apiešanas novēršanas pasākumiem EIB finansētajās operācijās; aicina EIB grupu uzlabot sistemātiskas pārbaudes procedūras attiecībā uz kapitālieguldījumiem, ko veic, izmantojot finanšu starpniekus, tostarp riska kapitāla fondus;

52.atzīmē, ka 2024. gada 10. jūnijā EIB publicēja savu Personāla noteikumu XII pielikumu “Satvars arodbiedrību atzīšanaiEiropas Investīciju bankā”; norāda uz EIB pastāvīgajiem centieniem attiecībā uz darbinieku labbūtību, tostarp psihoemocionālo veselību, un vienlīdzīgām iespējām; aicina EIB stiprināt daudzveidības un iekļaušanas politikas, tostarp pasākumus, ar kuru palīdzību uzlabo personu ar invaliditāti iekļaušanu un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu; atgādina, ka liela nozīme ir taisnīgas ģeogrāfiskās pārstāvības un dzimumu līdzsvara nodrošināšanai darbā pieņemšanas procedūrās un vadības amatos, vienlaikus atkārtoti apstiprinot to, ka galvenajam kritērijam vajadzētu būt uz nopelniem balstītai atlasei, un prasa EIB ziņot par ģeogrāfisko un dzimumu pārstāvību visos līmeņos;

53.atgādina, ka būtiska nozīme ir trauksmes cēlēju aizsardzībai un spēcīgam korupcijas apkarošanas satvaram;

54.atzinīgi vērtē to, ka galvenie atbilstošie revīzijas uzdevumi ir uzticēti EIB Revīzijas komitejai; uzskata, ka kvalificētu ārējo pārstāvju dalība konkrētu Revīzijas komitejas uzdevumu veikšanā varētu uzlabot tās veiktās analīzes objektivitāti;

55.atzīmē, ka pēdējos gados ir uzlabojusies pārredzamība un piekļuve informācijai, piemēram, centieni uzlabot lēmumu pieņemšanas dokumentāciju, tostarp attiecīgā gadījumā norādot nepieciešamo balsu vairākumu; konstatē, ka informācijas atklāšana projektu līmenī un izsekojamība joprojām ir nevienāda, it īpaši attiecībā uz operācijām, kurās iesaistīti finanšu starpnieki un sarežģītas garantiju struktūras; aicina EIB labāk saskaņot savus iekšējos rādītājus ar ES mēroga ilgtspējas standartiem (piemēram, novēršot neatbilstību starp attiecību, kas raksturo EIB rīcību klimata jomā, un ES zaļo aktīvu attiecību); atgādina, ka pienācīga ziņošana ir nepieciešams priekšnoteikums pārredzamības nodrošināšanai, un pauž nožēlu par to, ka ziņošana Parlamentam ir atkarīga no EIB priekšsēdētāja brīvprātīgas un neregulāras dalības plenārsēdēs vai tās komitejas sanāksmēs, kurai ir kompetence attiecīgajā nozarē;

56.atzīmē 2025. gada attīstības finanšu institūciju pārredzamības indeksa aprēķinus, kas liecina par to, ka pārredzamības mērījumos EIB vispārējais novērtējums ir zemāks nekā citām daudzpusējām attīstības bankām, tādām kā Pasaules Banka, Āzijas Attīstības banka un Āfrikas Attīstības banka; tomēr atzīst EIB būtiskās stiprās puses, kas konstatētas 2025. gada novembra ziņojumā “Behind the Billions” [Aiz miljardiem]6 Publish What You Fund, Behind the Billions: Tracking the missing pieces of MDB climate finance data, 2025. gada novembris., kurā EIB veiktā informācijas atklāšana ir atzīmēta kā “laba prakse”, jo tā nodrošina gandrīz pilnīgu EIB klimata jomas finansējuma izsekojamību; uzsver, ka EIB tagad būtu maksimāli jāizmanto tās demonstrētā līderība datu tvēruma nodrošināšanā, lai sniegtu detalizētus datus par ietekmi un standartizētu metodiku, kas nepieciešama, lai pārbaudītu veikto investīciju efektivitāti un ieguldīto līdzekļu lietderību;

57.apzinās, ka uz EIB aizdevumiem neattiecas tādi paši pamanāmības nodrošināšanas pienākumi kā uz dotācijām; tomēr prasa EIB nodrošināt, ka piemērojamais līgumiskais un tiesiskais regulējums paredz pārredzamību visos projektos, kurus finansē ar EIB atbalstu, un skaidru norādi, ka tie tiek finansēti ar dalībvalstu iedzīvotāju atbalstu, lai tādējādi uzlabotu sabiedrības informētību par ES investīciju sniegto reālo labumu un palielinātu nodokļu maksātāju uzticēšanos publisko līdzekļu izmantošanai;

58.atkārto savus konstatējumus par to, ka ir svarīgi pilnībā īstenot politiku attiecībā uz krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu; atzinīgi vērtē jauna ar nodokļu integritāti saistītā riska vērtēšanas instrumenta testēšanu 2024. gadā un ar nepacietību gaida izvērtēšanu attiecībā uz tā īstenošanu grupas mērogā 2025. gadā; atkārtoti aicina EIB atturēties no finansējuma piešķiršanas saņēmējiem vai finanšu starpniekiem, attiecībā uz kuriem ir konstatēts, ka tie ir iesaistīti vai pastāv liels risks, ka tie varētu būt iesaistīti nelikumīgā nodokļu praksē, un uzsver, ka pārrobežu investīciju dubulta aplikšana ar nodokli, kā arī sarežģīta nodokļu vide bremzē investēšanu;

59.pauž nožēlu par EIB kavēšanos ar reaģēšanu uz Parlamenta 2023. gada ziņojumu par tās finansiālo darbību kontroli7 Eiropas Parlamenta 2025. gada 6. maija rezolūcija par 2023. gada ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas finansiālās darbības kontroli (OV C, C/2026/574, 24.2.2026., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2026/574/oj)., ko tā tradicionāli dara saskaņā ar daudzos iepriekšējos gados iedibināto praksi; uzsver, ka no strukturētākas un paredzamākas sadarbības ieguvējas būtu abas puses; uzstāj uz savu viedokli, ka saprašanās memorands vai iestāžu nolīgums ir ļoti svarīgs, lai izveidotu šādu sadarbību informācijas apmaiņas, uzklausīšanu un pēcpasākumu jomā, jo tas piešķirtu oficiālu statusu praksei, kas lielākoties jau ir ieviesta attiecībās ar EIB; atzinīgi vērtē EIB pausto gatavību iesaistīties dialogā, lai nodrošinātu, ka minētā sadarbība balstās uz paredzamām institucionālām saistībām, nevis uz neoficiālu kārtību; atkārtoti prasa ātri novest līdz galam minēto vienošanos; prasa izpētīt vēl citus veidus, kā uzlabot koordināciju starp Parlamentu, valstu parlamentiem un augstākajām revīzijas institūcijām, un pastiprināt apmaiņu ar pilsonisko sabiedrību un akadēmiskajām aprindām, jo tā palīdzētu nodrošināt lielāku pārredzamību;

60.mudina EIB savlaicīgi veikt pasākumus, reaģējot uz Parlamenta sniegtajiem ieteikumiem, un ziņot par sasniegtajiem rezultātiem un to darbību ietekmi, kuras veiktas, lai īstenotu tā prioritātes un ES politikas, īpašu uzmanību pievēršot:a)tās investīciju stratēģijas ietekmei (ekonomiskajai, ar vidi saistītajai un sociālajai) un rezultātiem, kas sasniegti līdzsvarotas un vienmērīgas iekšējā tirgus attīstības ES interesēs veicināšanā,b)darbībām, kas pieņemtas, lai uzlabotu interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas un citu iespējamu pārkāpumu novēršanu un apkarošanu;c)jauniem pārredzamības palielināšanas pasākumiem;d)pasākumiem, kas paredzēti, lai ES politiku īstenošanas laikā pastiprinātu atbalstu MVU un atbilstīgiem ekonomikas dalībniekiem;

61.uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai un prasa Padomei un EIB Direktoru padomei noturēt debates par šajā ziņojumā izklāstīto Parlamenta nostāju.