1.norāda, ka Parlamenta 2024. gada galīgo apropriāciju kopsumma bija 2383 miljoni EUR jeb 20,2 % no daudzgadu finanšu shēmas Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2020/2093/oj). 7. izdevumu kategorijas, kas paredzēta visu Savienības iestāžu 2024. gada administratīvajiem izdevumiem, un par 6,05 % pārsniedza 2023. gada budžetu (2247 miljoni EUR);

2.norāda, ka iegrāmatoto ieņēmumu kopējais apmērs 2024. gada 31. decembrī bija 281 517 001 EUR (2023. gadā — 255 205 473 EUR); norāda, ka 2024. gadā pieejamie piešķirtie ieņēmumi bija 40 277 555 EUR (2023. gadā — 50 186 995 EUR);

3.norāda, ka 85,7 % no kopējām saistībām veidoja šādas sešas nodaļas: 10. nodaļa “Iestādes locekļi”, 12. nodaļa “Ierēdņi un pagaidu darbinieki”, 14. nodaļa “Pārējie darbinieki un ārpakalpojumi”, 20. nodaļa “Ēkas un saistītie izdevumi”, 21. nodaļa “Datu apstrāde, iekārtas un kustamais īpašums” un 42. nodaļa “Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību”;

4.pieņem zināšanai galīgos skaitļus Parlamenta 2024. finanšu gada kontu slēgšanas brīdī, kuri ir norādīti Eiropas Parlamenta 2024. finanšu gada pārskatos, ziņojumā par budžeta un finanšu pārvaldību, I iedaļa — Eiropas Parlaments un ziņojumā par Eiropas Parlamenta piešķirtajām līgumslēgšanas tiesībām un koncesijām;

5.norāda, ka 2024. finanšu gadā saskaņā ar Finanšu regulas 31. un 49. pantu Parlamenta Budžeta komiteja apstiprināja 12 pārvietojumus (“C” pārvietojumi) kopumā 82 768 000 EUR jeb 3,47 % apmērā no galīgajām apropriācijām; norāda, ka priekšsēdētāja saskaņā ar Finanšu regulas 29. pantu apstiprināja 9 pārvietojumus (“P” pārvietojumi) 11 479 000 EUR jeb 0,4 % apmērā no 2024. gada budžeta;

6.atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra apņemšanos nodrošināt vienkāršošanu, labu pārvaldību un Parlamenta kontroles funkcijas pastiprināšanu; ar gandarījumu norāda, ka vienkāršošana tiek uzskatīta ne tikai par mērķi, kas jāsasniedz, bet arī par pamatprincipu, kurš sistemātiski jāpiemēro visās Parlamenta darba jomās, nodrošinot efektīvākas un pieejamākas (administratīvās) procedūras; atzinīgi vērtē to, ka galvenā uzmanība joprojām tiek pievērsta Parlamenta pamatdarbībai, likumdošanas, budžeta un kontroles darbībām un jo īpaši četru tematisko ģenerāldirektorātu, tostarp Budžeta lietu ģenerāldirektorāta, izveidei;

7.atgādina, ka Eiropas Revīzijas palāta (“Revīzijas palāta”) visām Savienības iestādēm veic administratīvo un citu izdevumu īpašu novērtējumu kā par atsevišķu politikas grupu; uzsver, ka administratīvie izdevumi ietver izdevumus par cilvēkresursiem, tostarp pensijām, kuri 2024. gadā veidoja aptuveni 69 % no kopējiem administratīvajiem izdevumiem, kā arī izdevumus par ēkām, iekārtām, energoresursiem, sakariem un informācijas tehnoloģiju; uzsver, ka Revīzijas palātas daudzu gadu darbs liecina par to, ka kopumā šie izdevumi ir zema riska izdevumi;

8.norāda, ka daudzgadu finanšu shēmas 7. izdevumu kategorija “Eiropas publiskā pārvalde” 2024. gadā veidoja 13,3 miljardus EUR jeb 6,9 % no Savienības budžeta un Parlamentam bija paredzēti 2,4 miljardi EUR jeb 18,1 % no šīs summas; uzsver, ka saskaņā ar Revīzijas palātas konstatējumiem kļūdu līmenis kategorijas “Eiropas publiskā pārvalde” izdevumos nebija būtisks;

9.norāda, ka Revīzijas palātas gada pārskatā par budžeta izpildi 2024. finanšu gadā ir īpaši pārbaudītas Parlamenta pārraudzības un kontroles sistēmas, jo īpaši iekšējās kontroles standartu īstenošana, riska pārvaldība un Finanšu regulā noteikto galveno kontroles mehānismu darbība, tostarp maksājumu ex ante un ex post pārbaudes, kā arī statistiski reprezentatīva 70 darījumu izlase, kas aptver visu izdevumu diapazonu šajā daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijā, un informācija par atbilstību noteikumiem un regulām, kura sniegta visu Savienības iestāžu un struktūru gada darbības pārskatos;

10.pieņem zināšanai Revīzijas palātas konstatējumus attiecībā uz Parlamenta iekšējiem noteikumiem; norāda, ka uz Parlamenta administrāciju attiecas Finanšu regula un tās publiskā iepirkuma noteikumi; tomēr norāda, ka attiecībā uz politiskajām grupām Prezidijs ir pieņēmis noteikumus par budžeta 400. postenī paredzēto apropriāciju izlietojumu, kuros ietverti vairāki īpaši noteikumi attiecībā uz konkrētām iepirkuma procedūrām; atgādina, ka politiskās grupas pārvalda tām piešķirtos līdzekļus saskaņā ar netiešas pārvaldības principiem, pēc analoģijas piemērojot Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktu; uzskata, ka šie noteikumi aizstāj iemaksu nolīgumus, kas minēti Finanšu regulas 158. panta 7. punktā; uzsver, ka katras grupas ārējais revidents, kas izraudzīts no Parlamenta administrācijas izveidota revīzijas uzņēmumu saraksta, apstiprina attiecīgos gada pārskatus, lai nodrošinātu atbilstību, kas garantē neitrālu kontroles līmeni; uzsver, ka Revīzijas palāta savā gada pārskatā arī pārbauda politisko grupu darbību;

11.norāda, ka politisko grupu pārskatu revīzijai atlasīto revīzijas uzņēmumu sarakstā bija iekļauti tikai trīs revidenti, un pauž nožēlu par ierobežotajām izvēles iespējām; aicina Finanšu ģenerāldirektorātu (DG FINS) censties iekļaut šajā sarakstā vairāk ārējās revīzijas uzņēmumu, aktīvi uzaicinot visus kvalificētos Eiropas revidentus, tostarp tos, kas atrodas ārpus Beļģijas, nodrošinot pietiekami daudz izvēles iespēju, lai politiskajām grupām būtu lielākas iespējas izvēlēties revidentu, kas atbilst Starptautiskās Revīzijas un apliecinājuma standartu padomes (IAASB) prasībām; turklāt norāda, ka būtu jāpalielina budžets, kas politiskajām grupām piešķirts revīziju veikšanai, lai nodrošinātu rūpīgāku pareizas finanšu pārvaldības revīziju un piesaistītu plašāku revīzijas ekspertu loku; pieņem zināšanai ārējiem revidentiem jau sniegtos norādījumus un vadlīnijas un mudina DG FINS nodrošināt to ārējo revīziju kvalitāti, kas apliecina politisko grupu pārskatus;

12.norāda, ka saskaņā ar noteikumu par budžeta 400. postenī paredzēto apropriāciju izlietojumu 1.4. pantu politiskās grupas ir atbildīgas Parlamenta priekšā par apropriāciju izlietojumu, nepārsniedzot pilnvaras, ko tām piešķīris Prezidijs; norāda, ka tām ir jānodrošina, ka apropriācijas tiek izlietotas saskaņā ar šiem noteikumiem; atzinīgi vērtē Parlamenta administrācijas centienus palīdzēt politiskajām grupām, lai virzītu to zināšanas un spējas finanšu pārvaldības jomā;

13.atgādina, ka līdzekļus no Savienības budžeta var piešķirt Eiropas politiskajām partijām, ņemot vērā to ieguldījumu Eiropas politiskās apziņas veidošanā un Savienības pilsoņu politiskās gribas izteikšanā; norāda, ka Revīzijas palāta ir revidējusi vienu darījumu, kurā tā uzskatīja izdevumus par neattiecināmiem, un ir konstatējusi, ka Parlamenta administrācijai ir bijis tāds pats viedoklis un tā ir veikusi pasākumus, lai atgūtu saistītos izdevumus; atzinīgi vērtē Parlamenta administrācijas rīcību šajā jomā un jo īpaši tās apņemšanos piemērot horizontālu pieeju, garantējot vienlīdzīgu attieksmi pret visām politiskajām partijām;

14.norāda, ka 2025. gada 8. decembra sanāksmē, kurā piedalījās atbildīgā komiteja un iekšējais revidents, iekšējais revidents iepazīstināja ar savu gada ziņojumu;

15.atzinīgi vērtē un atbalsta darbības, par kurām iekšējais revidents ir vienojies ar atbildīgajiem ģenerāldirektorātiem, pamatojoties uz Iekšējās revīzijas dienesta (IAS) ticamības apliecināšanas uzdevumiem; norāda, ka saistībā ar šiem ieteikumiem veiktie turpmākie pasākumi tiek sistemātiski revidēti;

16.norāda, ka 2024. gada pēcpārbaudes procesā tika konstatēts, ka 24 no 57 darbībām ir uzskatāmas par efektīvi īstenotām un līdz ar to IAS validētām; norāda, ka 33 nokavētu darbību atlikušā riska profils attiecās uz 24 darbībām ar būtisku risku, galvenokārt saistībā ar kiberdrošību un identitātes un piekļuves pārvaldību; norāda uz ciešāku sadarbību ar Informācijas tehnoloģiju un kiberdrošības ģenerāldirektorātu (DG ITEC), lai uzraudzītu īstenošanu un atlikušo risku;

17.atzīst, ka saskaņā ar Finanšu regulas 118. panta 9. punktu iekšējā revidenta ziņojumi un konstatējumi, kā arī attiecīgās Savienības iestādes ziņojums, nodrošinot datu aizsardzības un konfidencialitātes noteikumu ievērošanu, ir publiski pieejami, tiklīdz iekšējais revidents ir validējis pasākumus; norāda, ka praksē ziņojumus publicē tikai pēc tam, kad ir īstenoti visi ieteikumi; pieņem zināšanai, ka Parlamenta Budžeta kontroles komitejas locekļiem ir tiesības pieprasīt konfidenciālu piekļuvi iekšējās revīzijas ziņojumam saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, un atzinīgi vērtē to, ka iekšējais revidents ziņo Parlamenta Budžeta kontroles komitejai par veiktajām ikgadējām revīzijas darbībām;

18.atzinīgi vērtē IAS pastāvīgo kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas programmu, galvenokārt gatavojoties jauno globālo iekšējās revīzijas standartu ieviešanai, kuriem bija jāstājas spēkā 2025. gada janvārī; jo īpaši atzinīgi vērtē to, ka Prezidijs ir pieņēmis atjauninātu revīzijas hartu un gatavo iekšējās revīzijas funkcijas stratēģiju 2025.–2029. gadam, kas lielā mērā atspoguļo pozitīvu pārmaiņu un ētikā balstītas pieejas nepieciešamību; uzskata, ka vēl viens kvalitātes uzlabošanās rādītājs ir tas, ka 70 % IAS darbinieku ir nokārtojuši sertifikācijas eksāmenu kļūšanai par iekšējo revidentu;

19.atgādina, ka saskaņā ar Noteikumu par budžeta 400. postenī paredzēto apropriāciju izlietojumu 1.3.2., 2.7.1. un 2.7.2. pantu bijusī politiskā grupa “Identitātes un demokrātijas grupa” (ID grupa) 2024. gada 8. oktobrī iesniedza galīgo finanšu ziņojumu par laikposmu no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 15. jūlijam; atgādina, ka Parlamenta administrācija saņēma visu ID grupas finanšu arhīvu gan elektroniskā, gan papīra formātā un veica uz risku balstītu 2024. gada pārskatu ex post pārbaudi, galveno uzmanību pievēršot konsekvences pārbaudēm un augsta riska līgumu un ziedojumu izlases pārbaudei; atgādina par Parlamenta administrācijas konstatējumiem, ka 2019.–2024. gada pilnvaru termiņā grupa ir nepamatoti izlietojusi vismaz 4 333 635,78 EUR no budžeta 400. posteņa apropriācijām, pakļaujot Parlamentu ievērojamam finanšu riskam un reputācijas apdraudējumam; tika konstatēti trūkumi publiskā iepirkuma procedūrās, un tie rada ievērojamu apdraudējumu Parlamenta reputācijai;

20.norāda, ka Eiropas Prokuratūra (EPPO) 2025. gada jūlijā paziņoja, ka ir sākusi izmeklēšanu par to, ka ID grupa laikposmā no 2019. līdz 2024. gadam, iespējams, ir ļaunprātīgi izmantojusi Savienības līdzekļus;

21.uzsver, ka Parlamenta administrācija ir nosūtījusi lietas materiālus un pilnībā sadarbojas ar EPPO šajā izmeklēšanā; norāda, ka Prezidijs pirms jebkādu atgūšanas darbību veikšanas vēlas uzzināt EPPO izmeklēšanas rezultātus; aicina Prezidiju pirms nākamā budžeta izpildes apstiprināšanas cikla sākuma rakstiski sniegt Parlamenta Budžeta kontroles komitejai jaunāko informāciju par tābrīža stāvokli; aicina Parlamenta administrāciju paralēli EPPO kriminālizmeklēšanai veikt visus nepieciešamos pasākumus un administratīvus pagaidu aizsardzības pasākumus (tostarp piesardzības nolūkā veicot ieskaitus un/vai veidojot rezerves, ja tas ir juridiski iespējams), lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un Parlamenta reputāciju; uzskata, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Prokuratūras sadarbības vienošanās 3. panta 3. punktu EPPO informēs Parlamentu par notiekošām vai pabeigtām izmeklēšanām, kurās Parlaments varētu veikt piesardzības pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, tostarp disciplinārās procedūras vai atgūšanas procedūras piemērojamajos termiņos; norāda, ka kriminālprocesu nevajadzētu automātiski izmantot kā vispārēju pamatojumu iespējamai bezdarbībai;

22.aicina Prezidiju nodrošināt, ka ārējie revidenti pilnībā ievēro dokumentu par pieņemšanu darbā, un nodrošināt, ka turpmākajās revīzijās ārējie revidenti pienācīgi pārrauga grupas, paredzot šiem ārējiem revidentiem vairāk stundu pārraudzības pienākumu veikšanai; aicina DG FINS nodrošināt atbilstošu personālu DG FINS iekšienē, kas ir atbildīgs par budžeta 400. posteni, ar mērķi sniegt skaidrākus norādījumus par budžeta 400. posteņa noteikumu pareizu interpretāciju, lai izvairītos no neatbilstības starp ārējo revidentu un DG FINS apsvērumiem, pilnībā ievērojot revidentu neatkarību, jo īpaši attiecībā uz iepirkumu, un nodrošināt grupām vairāk apmācības un atbalsta iepirkuma jomā;

23.aicina ģenerālsekretāru sākt pārdomu procesu par ārējās revīzijas sistēmu, kas ieviesta attiecībā uz budžeta 400. posteni;

24.atzinīgi vērtē to, ka Parlaments tiek izmantots kā platforma, kas palielina informētību par dzimumbalstītu vardarbību un vardarbību ģimenē; uzsver, cik svarīgas ir Savienības un Parlamenta misijas, kas palīdz veicināt dzimumu līdztiesību, tostarp tās, kas nodrošina atbalstu, aizsardzību un pamatpakalpojumus sievietēm un meitenēm, kuras ir cietušas no seksuālas vardarbības konflikta un pēckonflikta apstākļos;

25.atgādina par 2025. gada 4. septembrī apstiprināto Parlamenta Budžeta kontroles komitejas atzinumu Prezidijam par Identitātes un demokrātijas politisko grupu — darbības izbeigšanu un 2024. gada galīgo finanšu ziņojumu, kurā aicināts izpētīt iespēju nekavējoties sākt nepieciešamās procedūras, lai pēc iespējas drīzāk atgūtu neattiecināmo izdevumu summu, novērtētu atbildīgo (bijušo) deputātu iespējamās saistības un hierarhiju attiecībā uz nepareizu izdevumu apzinātu vai rupji nolaidīgu apstiprināšanu; iesaka Prezidijam uz izmeklēšanas laiku svītrot ārējo revidentu, kurš sertificēja ID grupas pārskatus, no apstiprināto ārējās revīzijas uzņēmumu saraksta, kas darīts pieejams politiskajām grupām, nekavējoties aizstājot atstādināto revidentu un nodrošinot, ka politiskajām grupām ir pieejams pietiekams skaits alternatīvu iespēju; gaida Parlamenta administrācijas analīzi par grupas “Eiropas patrioti” (PfE) 2024. gada pārskatiem;

26.norāda, ka politiskajām grupām ir ievērojama autonomija attiecībā uz to IT pakalpojumiem, kuri tiek izmantoti ar šo grupu darbību saistītas informācijas glabāšanai; norāda, ka ģeopolitiski nemierīgā pasaulē šādi dati būtu jāglabā Eiropas pakalpojumu sniedzējiem Eiropas serveros, lai izvairītos no ārējas atkarības un riskiem; tāpēc atzinīgi vērtē neseno paziņojumu par drošas un suverēnas mākoņdatošanas infrastruktūras nodrošināšanu, lai novērstu šo atkarību;

27.uzsver, ka ir svarīgi saglabāt institucionālo integritāti un novērst nepamatotu ārēju iejaukšanos; nosoda jebkādus neatbilstīgus mēģinājumus ietekmēt Parlamenta likumdošanas darbības;

28.norāda, ka Komisija ir atzinusi apgalvojumus par Savienības līdzekļu izmantošanu pret Parlamentu vērstām informatīvām darbībām, ko veikušas vairākas vienības, bet ir norādījusi, ka šādas darbības ietilpst piemērojamās regulas darbības jomā; tomēr atzīst, ka tas tomēr varētu būt radījis reputācijas apdraudējumu;

29.atgādina, ka apgalvojumi par Krievijas ietekmi Parlamentā radīja nopietnus riskus demokrātiskajai integritātei, norādot, ka daži deputāti atklāti atbalstīja Krieviju, tostarp savās blakusdarbībās, un tas uzsver stingrāku aizsardzības pasākumu nepieciešamību; norāda, ka Parlamenta reakcija uz ārvalstu iejaukšanos ir kļuvusi modrāka, tomēr būtu jāveic stingrāki pasākumi, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret nepamatotu ārēju ietekmi; šajā sakarībā uzsver Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) būtisko atbildību par visu nepieciešamo padziļināto izmeklēšanu veikšanu;

30.norāda, ka 2024. gadu, tostarp laikposmu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, iezīmēja paaugstināts pret demokrātiskām iestādēm un vēlētiem pārstāvjiem vērstas ārvalstu iejaukšanās un ietekmes operāciju risks; atgādina, ka publiskos apgalvojumos un izmeklēšanās saistībā ar mēģinājumiem ietekmēt politiskās nostājas un vēlētāju rīcību ir uzsvērts, ka Parlamentam ir nepieciešami stabili preventīvi un atklāšanas mehānismi; tāpēc aicina Parlamentu nodrošināt iekšējus aizsardzības pasākumus, pārredzamības prasības un sadarbību ar attiecīgajām Savienības struktūrām, lai aizsargātu Parlamenta un Savienības budžeta integritāti;

31.atgādina, ka Eiropas Parlamenta deputātu rīcības kodeksa attiecībā uz integritāti un pārredzamību 4. pantā ir noteikts, ka deputātiem ir jāsniedz precīzas finansiālo interešu deklarācijas; prasa deklarācijās sniegt pietiekamu informāciju par apmaksātām vai neapmaksātām ārējām darbībām, lai novērstu jebkādas bažas par interešu konfliktu pārbaužu kvalitāti, jo šīs pārbaudes ir būtiskas, lai nodrošinātu interešu konfliktu efektīvu novēršanu, identificēšanu un pārvaldību;

32.pieņem zināšanai, ka pārredzamības labad ir obligāti jāpublicē sanāksmes un privāto interešu deklarācijas, jo īpaši deklarācijas par materiālo un finansiālo atbalstu; tomēr norāda, ka pašreizējā regulējumā atkārtoti rodas problēmas, kas saistītas ar pilnīgumu un skaidrību, un tas var samazināt tā vispārējo efektivitāti; uzskata, ka ir jāpievērš īpaša uzmanība deputātiem paredzēto norādījumu uzlabošanai, kā arī samērīgiem un konsekventiem turpmākajiem pasākumiem, ko administrācija veic gadījumos, kad deklarācijas šķiet neprecīzas vai nekonsekventas, jo īpaši ņemot vērā bažas par ārvalstu iejaukšanos;

33.pauž nopietnas bažas par apgalvojumiem, ka dalībvalstis ir iesaistījušās spiegošanā un vērsušās pret Parlamentu; norāda, ka Komisija ir izveidojusi iekšēju grupu, lai izmeklētu šos apgalvojumus; mudina uz ciešu sadarbību starp Parlamentu un Komisiju un mudina Komisiju informēt Parlamentu par darba grupas konstatējumiem ar nosacījumu, ka šāda informācijas apmaiņa neapdraud nevienu notiekošu vai iespējamu tiesvedību;

34.aicina Parlamentu stiprināt aizsardzības pasākumus, tostarp drošu ierīču pārvaldību un deputātiem un darbiniekiem paredzētus kanālus ātrai ziņošanai par incidentiem, kā arī regulārus brīfingus par draudiem sadarbībā ar CERT-EU un attiecīgajām Savienības struktūrām, vienlaikus nodrošinot pamattiesību un datu aizsardzības pilnīgu ievērošanu;

35.norāda uz mākslīgā intelekta (MI) potenciālu precīzas un pārredzamas informācijas nodrošināšanā Savienībā un tās iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un to, ka pienācīgi izstrādātas un pārvaldītas MI sistēmas var palīdzēt atklāt un mazināt maldinošu informāciju un dezinformāciju, veicina pārskatatbildību un uztur augstus pārredzamības standartus, lai saglabātu sabiedrības uzticēšanos un stiprinātu demokrātisku pārvaldību; pauž bažas par trešo valstu uzņēmumu MI rīku dominējošo stāvokli un par datu aizsardzības un konfidencialitātes apsvērumiem saistībā ar trešo personu MI rīku izmantošanu; prasa nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz MI sistēmu izmantošanu Parlamenta lēmumos un procedūrās, tostarp publicēt detalizētu informāciju par algoritmiem un ietekmes novērtējumiem; aicina Parlamenta administrāciju saskaņā ar pašreizējo politiku attiecībā uz MI izmantošanu darīt gan deputātiem, gan Parlamenta darbiniekiem pieejamu katras šīs kategorijas vajadzībām pielāgotu MI rīku kopumu, kas atbilst deputātu darbības vajadzībām, garantē apstrādāto datu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību, izmantojot uz vietas esošu infrastruktūru, lai novērstu datu noplūdi, un neizpauž informāciju trešām personām;

36.norāda, ka cilvēkresursu pārvaldībā arvien vairāk tiek izmantots MI un lielā valodas modeļa rīki, un atzīst tā potenciālu efektivitātes palielināšanā, kas būtu jāturpina pētīt; vienlaikus uzsver, ka ir vajadzīga skaidra vadība, cilvēka veikta uzraudzība, pārredzamība un stingri datu aizsardzības pasākumi; aicina administrāciju informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šādu rīku darbības jomu, riska novērtējumu un ētiskajiem aizsardzības pasākumiem;

37.norāda, ka saskaņā ar Parlamenta Reglamentu vēlēšanās un balsojumos par atsevišķām personām parasti izmanto aizklātu balsošanu; norāda arī to, ka balsošana notiek aizklāti arī tad, ja to prasa deputāti vai politiskās grupas vai grupu locekļi, kuru skaits sasniedz vismaz augsto obligāto minimumu; šajā sakarībā pieņem zināšanai, ka Parlamenta Konstitucionālo jautājumu komitejai ir uzdots izvērtēt šīs pēdējās minētās iespējas izmantošanu, un gaida komitejas secinājumus un priekšlikumus; uzskata, ka atklāta balsošana ir svarīgs instruments pārredzamības un pārskatatbildības nodrošināšanai Savienības pilsoņu priekšā; aicina Parlamentu ierosināt pasākumus, kas novērstu aizklātās balsošanas procedūras ļaunprātīgu izmantošanu;

38.atzinīgi vērtē progresu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanā un dzimumu līdztiesības principa ievērošanā budžeta plānošanā, kā arī 2025. gada Dzimumu līdztiesības rīcības plāna pieņemšanu; aicina šo rīcības plānu publiskot un ātri īstenot, izmantojot dzimumu līdztiesības rīcības plāna ceļvedi, un rūpīgi novērtēt, regulāri sagatavojot ziņojumus par panākto progresu;

39.atgādina, ka Prezidentūras ģenerāldirektorāts (DG PRES) nodrošina speciālās zināšanas un atvieglo Parlamenta priekšsēdētājas, plenārsēdes un Parlamenta vadības struktūru un deputātu likumdošanas un parlamentāro darbu katrā Parlamenta un likumdošanas procesa posmā; atgādina, ka tas ir atbildīgs arī par iestāžu attiecībām, par protokola ievērošanu priekšsēdētājas atbalstītās oficiālās vizītēs un pasākumos, Savienības klasificētās informācijas pārvaldību un oficiālo un reģistrēto sūtījumu pārvaldību; norāda, ka 2024. gada 31. decembrī tajā bija 406 darbinieki, no kuriem 320 ierēdņi, 29 pagaidu darbinieki, 55 līgumdarbinieki, 1 norīkots valsts eksperts un 1 aģentūras nodrošināts darbinieks;

40.norāda, ka DG PRES galīgo apropriāciju kopsumma 2024. gadā bija 2 970 957 EUR, kas atbilst 0,2 % no Parlamenta budžeta; uzsver, ka no šīs summas tika uzņemtas saistības kopumā 2 930 107 EUR apmērā; atzinīgi vērtē apropriāciju izlietojuma augsto līmeni;

41.norāda, ka DG PRES darbību ietekmēja devītā sasaukuma beigas un desmitā sasaukuma sākums, kas apgrūtināja spēju plānot un noslēgt plenārsēdes devītā sasaukuma beigās, ņemot vērā ļoti lielo skaitu parastās likumdošanas procedūras dokumentu, par kuriem tika panākta vienošanās sasaukuma pēdējos mēnešos, un jaunā Parlamenta sastāva izveide desmitā sasaukuma sākumā, kad tika ievēlēta priekšsēdētāja un Prezidijs;

42.atzinīgi vērtē DG PRES darbības saistībā ar jauno noteikumu par integritāti un pārredzamību īstenošanu un turpmākiem pasākumiem saistībā ar tiem, kas ietvēra pirmo vispārējo novērtējumu par reformas tehnisko īstenošanu, kā arī izpratnes veicināšanas pasākumus un tehnisko speciālo zināšanu un pakalpojumu sniegšanu pārredzamības, integritātes un pārskatatbildības jautājumos; turklāt atzinīgi vērtē darbu, ko Padomdevēja komiteja deputātu rīcības jautājumos veic, uzraugot, kā deputāti ievēro Rīcības kodeksu un tā īstenošanas noteikumus;

43.prasa turpināt iestāžu sadarbību un dialogu par integritāti un pārredzamību Savienības iestādēs; atgādina, ka Parlamentam joprojām ir saistošs nolīgums, ar ko izveido starpiestāžu ētikas standartu struktūru Līguma par Eiropas Savienību 13. pantā minēto iestāžu un padomdevēju struktūru locekļiem; atgādina, ka tāpēc Parlamentam bez turpmākas kavēšanās ir jāievēro tā noteikumi;

44.atzinīgi vērtē to, ka DG PRES turpināja efektīvu sadarbību ar Padomi un Komisiju attiecībā uz visiem pārredzamības reģistra iestāžu sekretariāta elementiem, lai turpinātu uzlabot šī reģistra darbību;

45.uzsver, ka pēdējos gados Komisija pastāvīgi kavējas ar to Parlamenta jautājumu izskatīšanu, uz kuriem jāatbild rakstiski; pauž nožēlu par to, ka šis process ir kļuvis arvien birokrātiskāks un lēnāks, kā rezultātā sistemātiski netiek ievēroti Parlamenta Reglamenta 144. pantā noteiktie termiņi; ar bažām norāda, ka 2024. gadā Komisija Parlamenta Reglamentā noteiktajos termiņos atbildēja tikai uz nelielu skaitu rakstisko jautājumu, turklāt laikā atbildēto prioritāro jautājumu īpatsvars bija īpaši zems, un daudzos gadījumos atbildēja pēc termiņa beigām; uzsver, ka ilgākais atbildes sniegšanas laiks bija 475 dienas; atgādina, ka savlaicīgas atbildes ir būtisks parlamentārās uzraudzības un demokrātiskās pārskatatbildības elements; atzinīgi vērtē DG PRES pēdējo gadu centienus panākt noteikto termiņus ievērošanu; aicina DG PRES strādāt pie tā, lai nodrošinātu Parlamenta noteikto termiņu pilnīgu ievērošanu, un censties, tostarp politiskā līmenī, ieviest saistošāku kārtību, kādā Komisijai jāatbild uz rakstiskiem jautājumiem noteiktajos termiņos, un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par panākto progresu, lai Parlamenta jautājumi, uz kuriem jāatbild rakstiski, atkal darbotos kā efektīvs uzraudzības instruments;

46.norāda, ka iekšējā apstrāde, tostarp rediģēšana, tulkošana un pieņemamības pārbaudes, pagarina rakstisko jautājumu kopējo nosūtīšanas laiku; aicina administrāciju turpināt šo procedūru racionalizēšanu, vienlaikus pilnībā ievērojot lingvistiskās kvalitātes un datu aizsardzības prasības, lai efektīvāk atbalstītu deputātu veikto kontroles darbu;

47.aicina DG PRES aktīvi sadarboties ar citu dalībvalstu un trešo valstu parlamentiem, lai izstrādātu priekšlikumus efektīviem kontroles mehānismiem, kā arī veidus, kā uzlabot plenārsēžu debašu kvalitāti un apmeklētību Parlamentā; aicina DG PRES mācīties no Kongresa uzklausīšanās izmantotās struktūras;

48.atzinīgi vērtē to, ka Parlaments nesen sāka likumdošanas procedūru, lai grozītu Savienības vēlēšanu likumu, ieviešot jaunu pagaidu iespēju, kas ļauj deputātēm vēlīnas grūtniecības un agrīnas maternitātes laikā balsot ar pilnvarojumu; atzinīgi vērtē to, ka Parlaments 2025. gada 13. novembra plenārsēdes balsojumā apņēmās nodrošināt dzimumu līdztiesību, iekļautību un darba un privātās dzīves līdzsvaru, neraugoties uz to, ka akts neattiecas uz plašāku vecāku atvaļinājumu;

49.norāda, ka aktuāli dati par apmeklējumu komiteju līmenī pašlaik nav pieejami; aicina Parlamenta dienestus katru gadu publicēt šos komiteju līmeņa apmeklējuma rādītājus, apkopojot tos pa komitejām;

50.norāda, ka Komunikācijas ģenerāldirektorāta (DG COMM) uzdevums ir nodrošināt pilsoņu izpratni par Parlamenta nozīmi, lai viņi varētu labāk iesaistīties Eiropas demokrātiskajā procesā; uzsver, ka tā galvenie uzdevumi ir sadarboties ar medijiem, informēt, izskaidrot un uzlabot Parlamenta darba pamanāmību, palielināt visu dalībvalstu iedzīvotāju, ieinteresēto personu un sabiedriskās domas veidotāju informētību par Parlamentu, izmantojot Eiropas Parlamenta vietējos birojus (EPLO), kas atrodas dalībvalstīs, veicināt mijiedarbību ar iedzīvotājiem, izmantojot uzlabotus apmeklētāju projektus, pasākumus un informācijas kampaņas un klātbūtni sociālajos medijos, kā arī nodrošināt deputātiem un politiskajām grupām speciālās zināšanas par tādiem jautājumiem kā plašsaziņas līdzekļu stratēģiskā analīze un sabiedriskās domas novērošana;

51.norāda, ka DG COMM galīgo apropriāciju kopsumma 2024. gadā bija 137 463 777 EUR, kas atbilst 5,8 % no Parlamenta budžeta; uzsver, ka no šīs summas tika uzņemtas saistības kopumā 137 467 355 EUR apmērā; atzinīgi vērtē apropriāciju izlietojuma augsto līmeni;

52.atzīst, ka komunikācija saistībā ar Eiropas vēlēšanām bija DG COMM 2024. gada darbību priekšplānā, jo īpaši veiksmīgā komunikācijas kampaņa “Dodies balsot”, partnerības ar vairāk nekā 300 pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vairāk nekā 18 000 žurnālistu informēšana; norāda, ka 2024. gadā visi DG COMM stratēģiskie projekti, kuru izpildes rādītājs bija 94 %, bija vērsti uz Eiropas vēlēšanām, bet atlikušie 6 % bija saistīti ar tīmekļa vietnes jaunās struktūras ieviešanu;

53.norāda, ka DG COMM ir veicinājis Eiropas vēlēšanu atspoguļošanu, par kurām tika ziņots rekordlielā apmērā (+ 18 % salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām), un kā īpaši ievērības cienīgu ir izcēlis vēlēšanu cikla pašu pēdējo posmu, kad vēlēšanu nakti (2024. gada 9. jūnijā) atspoguļoja 149 televīzijas kanāli 51 valstī, lielākajai daļai pārraižu notiekot tiešsaistē;

54.norāda uz EPLO lomu gan vispārējā saziņā starp Parlamentu un sabiedrību un ieinteresētajām personām dalībvalstīs, gan komunikācijā par Eiropas vēlēšanām; norāda, ka visos EPLO ir pieejami audiovizuālie pakalpojumi, ko deputāti, politiskās grupas un trešās personas var izmantot dalībvalstīs;

55.prasa pienācīgi uzraudzīt EPLO un Europa Experience centru izdevumus;

56.uzsver EPLO Vašingtonā izšķirošo lomu transatlantisko attiecību veicināšanā un saiknes uzlabošanā starp ASV un Savienības parlamentu; uzsver, ka, ņemot vērā jauno ASV administrāciju un jaunās globālās problēmas, EPLO loma Vašingtonā ir vēl svarīgāka; prasa piešķirt pienācīgu budžetu un personālu, lai atbalstītu EPLO darbību Vašingtonā;

57.norāda, ka 2024. gadā bija atvērti 14 Europa Experience centri, kas piesaistīja kopumā 957 209 apmeklētājus, to skaitam ļoti atšķiroties, proti, Strasbūrai (381 687) un Berlīnei (122 672) piesaistot visvairāk apmeklētāju, bet Kopenhāgenai (18 182) un Dublinai (8312) — vismazāk (taču jāpiemin, ka Dublinas centrs atvērās tikai 2024. gada oktobrī); norāda uz piezīmi, ka Europa Experience centri tiek izmantoti kā Savienības platforma EPLO demokrātiskai iesaistei attiecīgajās dalībvalstīs un dod iespēju piesaistīt plašāku auditoriju Parlamenta vēstījumiem;

58.uzsver, ka ir svarīgi rūpīgi izvērtēt pieredzi, kas līdz šim gūta saistībā ar Europa Experience centriem, jo īpaši attiecībā uz piemērotu ēku meklēšanu un to, kā efektīvi sasniegt mērķgrupas, apzinot paraugpraksi un pielāgojot Europa Experience centru turpmāko attīstību vietējām vajadzībām un pierādītai ietekmei; uzsver, ka šī atkārtotā izvērtēšana būtu jāņem vērā, veicot turpmākās korekcijas vai izmaiņas saistībā ar turpmāku paplašināšanos, lai nodrošinātu, ka visi turpmākie ieguldījumi efektīvāk kalpo paredzētajam mērķim tuvināt Parlamentu iedzīvotājiem un uzlabot iedzīvotāju izpratni par Savienības demokrātisko procesu;

59.atgādina, ka šos jaunos noteikumus par subsīdiju izmaksu atbalstītām apmeklētāju grupām Prezidijs pieņēma 2023. gada 11. septembrī un tie stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī; norāda, ka 2024. gadā deputāti Briselē un Strasbūrā uzaicināja 300 000 atbalstītu un neatbalstītu apmeklētāju; norāda, ka subsīdijas šādām apmeklētāju grupām 2024. gadā veidoja 17 % no DG COMM izdevumiem; norāda uz papildu darbu, ko veic politiskās grupas, kuras atbalsta savus deputātus to darbā ar iedzīvotājiem, tostarp jauniešiem, lai nodrošinātu atbilstošu informāciju par deputātu darbu Strasbūrā un Briselē, izmantojot finansējumu no budžeta 400. posteņa līdzekļiem;

60.norāda uz nepārtraukto cīņu, kurā Savienība ir iesaistīta, aizstāvot Eiropas vērtības un demokrātiskā procesa integritāti; atzīst ārvalstu rīcībspēku pieaugošos mēģinājumus ietekmēt Parlamenta darbu un uzsver, ka ir vajadzīga modrība cīņā pret dezinformāciju, kuru izcelsme ir ārpus Savienības; šajā sakarībā atgādina par Eiropas Parlamenta 2023. gada 1. jūnija rezolūciju par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju (2022/2075(INI)) un 2025. gada 23. janvāra rezolūciju par Krievijas īstenoto dezinformāciju un vēstures falsificēšanu, lai attaisnotu savu agresijas karu pret Ukrainu (2024/2988(RSP)); atzinīgi vērtē pasākumus, ko Parlaments veicis dezinformācijas novēršanai un reaģēšanai uz to; atzīst, ka būtisks incidents vēl nav noticis, tomēr uzsver, ka ir svarīgi uzturēt spēkā proaktīvus pasākumus, lai saglabātu Parlamenta publisko debašu un balsojumu integritāti; uzsver pievienoto vērtību, kuru sniedz tādas iniciatīvas kā faktu pārbaudes sanāksmes un samiti, kam ir izšķiroša nozīme pārredzamības veicināšanā, nodrošinot ieinteresētajām personām rīkus dezinformācijas apkarošanai un stiprinot sadarbību starp faktu pārbaudes organizācijām Savienībā un ārpus tās;

61.atgādina, ka Personāla ģenerāldirektorāts (DG PERS) ir atbildīgs par pienācīgu un efektīvu cilvēkresursu pārvaldību Parlamentā un nodrošina, ka deputātus atbalsta augsti kvalificēts darbaspēks, lai viņi varētu pienācīgi īstenot savas pilnvaras; norāda, ka 2024. gada 31. decembrī tajā bija 499 darbinieki, no kuriem 290 ierēdņi, 82 pagaidu darbinieki, 120 līgumdarbinieki, 2 norīkoti valstu eksperti un 5 aģentūras nodrošināti darbinieki;

62.norāda, ka DG PERS galīgo apropriāciju kopsumma 2024. gadā bija 1 225 341 375 EUR (2023. gadā — 1 163 329 780 EUR), kas atbilst 51,4 % no Parlamenta budžeta; uzsver, ka no šīs summas tika uzņemtas saistības kopumā 1 160 835 147 EUR apmērā; atzinīgi vērtē apropriāciju izlietojuma augsto līmeni;

63.atzinīgi vērtē to, ka 2024. gadā DG PERS turpināja organizēt konkursus un atlases procedūras, izskatot arvien lielāku pieteikumu skaitu, kā arī organizēja četrus konkrētām valstspiederībām paredzētus konkursus; atzinīgi vērtē DG PERS centienus organizēt konkursus, nodrošinot to savlaicīgu pabeigšanu un saglabājot nepieciešamos kvalitātes standartus; atzinīgi vērtē to, ka rezerves sarakstos veiksmīgi tika iekļauts vairāk nekā 441 kandidāts; tomēr pauž nožēlu par to, ka Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) ir saskāries ar sistemātiskām problēmām saistībā ar konkursu organizēšanu, un to, ka nav pieejams kandidātu kopums, kas būtu piemērots Parlamenta vajadzībām; pauž nožēlu par to, ka vidēji laiks no paziņojuma par konkursu publicēšanas līdz galīgajai intervijai katrā konkursā pārsniedz vienu gadu; atzīst vispārējās grūtības, ar kurām DG PERS un citi ģenerāldirektorāti saskaras, cenšoties piesaistīt un noturēt talantus, un ka tas ietekmē Parlamenta darbaspēka sniegumu; prasa ieviest efektīvākas, mērķtiecīgākas un īsākas atlases procedūras, kas palielinātu Parlamenta kā darba devēja pievilcību un ļautu ģenerāldirektorātiem ātri pieņemt darbā speciālistus, kas vajadzīgi to darba veikšanai; uzsver, ka atlases procedūras ir jāīsteno, pilnībā ievērojot vienlīdzīgas attieksmes un ģeogrāfiskā līdzsvara principus un nodrošinot visu dalībvalstu taisnīgu pārstāvību;

64.atzinīgi vērtē Parlamenta konkrētām valstspiederībām paredzētos konkursus, kuru mērķis ir uzlabot Parlamenta darbinieku ģeogrāfisko līdzsvaru, izveidojot plašāku rezervi ar kandidātiem no nepietiekami pārstāvētām dalībvalstīm; tomēr norāda, ka datu analīze par Parlamenta darbiniekiem pēc valstspiederības un funkciju grupas liecina par pastāvīgu nelīdzsvarotību karjeras izaugsmē, jo dažu dalībvalstu darbinieki, lai gan ir labi pārstāvēti administrācijā, joprojām ir nepietiekami pārstāvēti augstākā līmeņa funkciju grupās un amatos, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu; pauž nožēlu par ģeogrāfiskā līdzsvara trūkumu Parlamenta augstākā un vidējā līmeņa vadībā; pieņemšanai darbā vienmēr ir jābalstās uz nopelniem, un tajā vienmēr būtu jāievēro tādi pamatprincipi kā līdztiesība, nediskriminācija un proporcionalitāte; uzsver, ka ir vajadzīgi uzlabojumi, un aicina ģenerālsekretāru sadarbībā ar DG PERS iesniegt konkrētus, izmērāmus un noteiktā termiņā īstenojamus pasākumus šīs nelīdzsvarotības novēršanai un regulāri ziņot Parlamenta Budžeta kontroles komitejai un budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par progresu, kas panākts ģeogrāfiskās nelīdzsvarotības novēršanā Parlamenta darbinieku vidū; aicina ģenerālsekretāru un DG PERS regulārajos ziņojumos Parlamenta Budžeta kontroles komitejai iekļaut informāciju ne tikai par kopējo darbinieku skaitu, bet jo īpaši arī par karjeras attīstību un paaugstināšanu amatā pēc valstspiederības un funkciju grupas, iecelšanu vadošos un augstākā līmeņa amatos, dalību talantu pārvaldības un līderības programmās un pagaidu nodarbinātības un pienākumu izmantošanu karjeras attīstības gaitā;

65.norāda uz DG PERS galveno sasniegumu, proti, to, ka līdz jūlija konstitutīvajai sesijai tika efektīvi pieņemts darbā vēl nepieredzēti liels skaits reģistrēto deputātu palīgu — 1339, un kopējais tādu reģistrēto deputātu palīgu skaits, kuriem ir spēkā esoši līgumi, līdz gada beigām pieauga līdz 2024, savukārt ar aptuveni 800 reģistrētajiem deputātu palīgiem darba attiecības tika izbeigtas; uzskata, ka reģistrēti deputātu palīgi ir liels ieguvums iestādei, un uzteic DG PERS centienus palīdzēt deputātiem efektīvā un lietderīgā pieņemšanā darbā;

66.atzīst, ka reģistrēto deputātu palīgu darbs ir deputātu un līdz ar to arī Parlamenta darba neatņemama daļa; norāda, ka pēc reģistrēto deputātu palīgu nolikuma pieņemšanas 2009. gadā viņu statuss ir ticis aizsargāts gadu gaitā; norāda uz Parlamenta centieniem izveidot satvaru reģistrēto deputātu palīgu atbalstam; prasa pienācīgi ievērot spēkā esošos noteikumus; norāda, ka kopš tā laika reģistrētie deputātu palīgi piedalās oficiālos darba braucienos uz Parlamenta trim darba vietām; atzinīgi vērtē to, ka noteikumi par reģistrētu deputātu palīgu darba braucienu starp trim darba vietām izdevumu atmaksu ir saskaņoti ar noteikumiem, kas piemērojami ierēdņiem, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret reģistrētiem deputātu palīgiem; aicina Prezidiju un Parlamenta administrāciju oficiāli apspriesties ar Reģistrētu deputātu palīgu komiteju par pārskatīšanām un reformām, kas tieši ietekmē reģistrētu deputātu palīgu tiesības; aicina Parlamenta administrāciju izpētīt iespēju ieviest reģistrēto deputātu palīgu līgumos paziņošanas termiņu deputāta negaidītas aiziešanas no amata gadījumā; atkārtoti aicina Priekšsēdētāju konferenci pārskatīt Īstenošanas noteikumus, ar kuriem reglamentē delegāciju darbu un braucienus ārpus Savienības; uzsver, ka šādā pārskatīšanā būtu jāizskata iespēja ļaut reģistrētiem deputātu palīgiem, ievērojot zināmus nosacījumus, pavadīt deputātus oficiālās Parlamenta delegācijās un darba braucienos; uzsver, ka šīs izmaiņas neradītu nekādas izmaiņas finansējumā un būtu budžeta ziņā neitrālas;

67.uzsver, ka darba aizsardzība, tostarp psihosociālie riski (stress, izdegšana, aizskaroša izturēšanās), ir prioritāte; aicina Prezidiju oficiāli atzīt psihosociālos riskus par arodriskiem un pieņemt Parlamenta mēroga preventīvo plānu ar izmērāmiem mērķrādītājiem; prasa ieviest riska novērtējumus attiecībā uz tāldarbu, darba braucieniem un īsiem termiņiem, kā arī konfidenciālus ziņošanas kanālus, vadītāju apmācību un regulāru sociālo dialogu; uzstāj, ka ir jānodrošina tiesību būt bezsaistē īstenošana;

68.atgādina, ka reģistrēti deputātu palīgi nevar piedalīties Parlamenta iekšējos konkursos; aicina Prezidiju izpētīt iespēju atļaut reģistrētiem deputātu palīgiem, ievērojot nosacījumus, kuri vēl jāizstrādā, piedalīties iekšējos konkursos līdzīgi kā Parlamenta darbiniekiem; uzsver, ka reģistrētu deputātu palīgu ciešāka iesaistīšana Parlamenta iekšējās struktūrās varētu radīt iekļaujošāku, daudzveidīgāku un ģeogrāfiski līdzsvarotāku darbinieku kopumu; uzsver, cik svarīga ir iekšēja zināšanu saglabāšana un nodošana Parlamentā saistībā ar iekšējām darba metodēm;

69.ar lielām bažām norāda uz ziņojumiem par datu aizsardzības pārkāpumu, kas saistīts ar Parlamenta darbā pieņemšanas lietotni PEOPLE un galvenokārt skar Parlamenta pagaidu darbiniekus, tostarp reģistrētos deputātu palīgus; pauž nožēlu par to, ka datu aizsardzības pārkāpums bija saistīts ar personas apliecību datiem, dzimšanas apliecībām, diplomiem, nodarbinātības vēsturi, slimības vēsturi, tiesībām uz pabalstiem, apdrošināšanu un dokumentiem, kas saistīti ar darba pieredzes pierādīšanu dažos gadījumos pēdējo 10 gadu garumā; atzinīgi vērtē atmaksas sistēmu, kuru ģenerālsekretārs ieviesa, ievērojot Parlamenta rūpības pienākumu, lai segtu izmaksas par skarto lietotnes PEOPLE lietotāju personas apliecību un/vai pasu aizstāšanu, un kurā līdz šim ir izmaksāti 51 874 EUR; pauž nožēlu par to, ka netika segtas izmaksas par braucienu uz izcelsmes valsti saistībā ar šīm administratīvajām procedūrām; aicina administrāciju nodrošināt, ka atbalsta pasākumi ir efektīvi un taisnīgi un cita starpā ietver skaidrus vienas pieturas norādījumus, identitātes aizsardzības atbalstu un atmaksāšanu, kas attiecīgajām personām neliek segt nenovēršamas administratīvās izmaksas saistībā ar dokumentu aizstāšanas procedūrām; norāda, ka administrācija sniedza budžeta izpildes apstiprinātājiestādei pārkāpuma iemeslu analīzi; aicina administrāciju sniegt skartajiem darbiniekiem, tostarp bijušajiem darbiniekiem, skaidru analīzi par pārkāpuma iemesliem un pasākumiem, kas veikti attiecīgās sistēmas darbības atjaunošanai; pilnībā apzinās, ka pret Parlamentu arī turpmāk tiks vērsti kiberuzbrukumi un ir būtiski ievērot vislielāko modrību; atzinīgi vērtē pasākumus, ko administrācija veikusi, lai vēl vairāk stiprinātu kiberdrošības briedumu un IT vides pārvaldību;

70.norāda, ka DG PERS ir ieviesis jaunu IT sistēmu APA-People, kas uzlabo darbā pieņemšanas procesu, centralizējot līgumu pārvaldību un nodrošinot deputātiem piekļuvi, kā arī pilnībā digitalizētu procedūru medicīniskajām pārbaudēm saistībā ar darbā pieņemšanu; aicina DG PERS sadarbībā ar DG ITEC nodrošināt šīs sistēmas kiberdrošības atbilstību standartam, nepieļaujot personas datu noplūdi; uzskata, ka to IT sistēmu kiberdrošība, kurās ir visu darbinieku personas dati, ir ārkārtīgi svarīga, un aicina DG PERS cieši sadarboties ar DG ITEC, lai sasniegtu šo mērķi;

71.norāda, ka 2024. gadā DG PERS atbalstīja dzimumu līdztiesības un daudzveidības ceļvežu īstenošanu un izstrādāja visiem darbiniekiem paredzētus mācību kursus par dažādību un iekļaušanu; atzinīgi vērtē to, ka DG PERS Līdztiesības, iekļautības un dažādības nodaļa (EIDU) 2024. gadā racionalizēja savu iekšējo saprātīgu pielāgojumu procedūru, veicinot līdztiesību, iekļaušanu un dažādību, kā arī sniedza konsultācijas Personāla attīstības nodaļai par saprātīgiem pielāgojumiem mācību kursos; atzinīgi vērtē to, ka šī nodaļa arī organizēja 20 mācību kursus un izpratnes veicināšanas pasākumus 2334 dalībniekiem, tostarp jaunu dažādības un iekļaušanas kursu visiem darbiniekiem, un rīkoja pasākumus par dzimumu līdztiesību, invaliditāti un LGBTQI+ iekļaušanu;

72.atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts kopīgs iestāžu lēmums par mājokļa pabalstu zemākas amata pakāpes darbiniekiem, kas dzīvo Luksemburgā; uzskata, ka tas ir nepieciešams instruments, lai palīdzētu zemākas amata pakāpes darbiniekiem līdzsvarot nesamērīgi augstās mājokļa izmaksas, kā arī nepieciešams instruments, lai palielinātu Luksemburgas kā Parlamenta atrašanās vietas pievilcību; norāda, ka šis instruments ir pagaidu instruments, un aicina Parlamentu nodrošināt ilgtermiņa paredzamību attiecīgajiem darbiniekiem;

73.atgādina, ka 2024. gada 22. oktobrī Parlamenta mērogā tika sākta aizskarošas izturēšanās novēršanas kampaņa “Vienoti pret aizskarošu izturēšanos”, kas veicina drošu darba vidi; atzinīgi vērtē to, ka papildus informācijas kampaņai deputātiem paredzētais mācību kurss “Cieņa darbā. Konfliktu un aizskaršanas novēršana darbavietā” bija obligāts un deputāti to pabeidza sasaukuma pirmajā gadā; uzsver, ka būtu jāizvērtē šo pasākumu efektivitāte;

74.atzinīgi vērtē to, ka darbiniekiem ir ieviesta iespēja strādāt tāldarbā ārpus darba vietas; norāda, ka Parlamenta darbinieki var izmantot šo tāldarba veidu piecas dienas gadā; norāda, ka citas Savienības iestādes atļauj vidēji 15 dienas gadā; prasa proaktīvi uzraudzīt un novērtēt jaunos darba veidus; atgādina, cik svarīgs ir patiess dialogs ar darbiniekiem par būtiskiem jautājumiem, kas saistīti ar jauniem darba veidiem;

75.uzsver, ka deputātiem un darbiniekiem sniegtajiem kvalitatīvajiem bērnu aprūpes pakalpojumiem ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu darba un privātās dzīves līdzsvara politikas efektīvu īstenošanu; vērš uzmanību uz to, ka to pakalpojumu kvalitāte, kurus sniedz pirmsskolas vecuma bērniem paredzētā Wayenberg bērnu aprūpes iestāde Briselē, ir cietusi no pakalpojumu sniedzēja biežās maiņas kopš 2020. gada; šajā sakarībā aicina apsvērt nepieciešamību pieņemt augstas kvalitātes standartus;

76.atgādina par Parlamenta ieteikumu Komisijai Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā par Komisijas godprātības politiku, jo īpaši Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra iecelšanu amatā (2018/2624(RSP)), “pārskatīt tās administratīvo procedūru augstākā līmeņa ierēdņu iecelšanai ar mērķi pilnībā nodrošināt, ka labāko kandidātu atlase notiek maksimālas pārredzamības un vienlīdzīgu iespēju apstākļos”; uzskata, ka Parlamentam attiecībā uz iecelšanas procedūrām vienmēr būtu jāievēro visaugstākie pārredzamības, pārskatatbildības un labas pārvaldības standarti;

77.aicina Parlamentu optimizēt savu cilvēkresursu izmantošanu, tostarp īstenojot atbilstīgus pastāvīgus apmācības pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot iekšējo dienestu efektivitāti un lietderību; aicina regulāri nodrošināt pirmās palīdzības apmācību iesācēju un vidējā līmenī, kā arī iekļaut pirmās palīdzības apmācību kā fakultatīvu elementu jauno darbinieku uzņemšanas programmā; aicina administrāciju izpētīt iespēju uzstādīt vēl vairāk defibrilatoru, lai uzlabotu deputātu un darbinieku veselības aizsardzību un drošību, un nodrošināt arī apmācību;

78.atgādina, ka Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorāts (DG INLO) ir atbildīgs par Parlamenta ēkām, būvdarbiem, infrastruktūras pārvaldību un loģistiku; norāda, ka DG INLO nodrošina arī ēdināšanu un transportu, kā arī pārvalda un aprīko Parlamenta birojus un sanāksmju telpas; atgādina, ka DG INLO galvenais uzdevums bija pārvaldīt Parlamenta ēku portfeli aptuveni 1,3 miljonu m² platībā Briselē, Luksemburgā, Strasbūrā, vietējos birojus un Europa Experience centrus dalībvalstīs; norāda, ka 2024. gada 31. decembrī DG INLO bija 635 darbinieki, no kuriem 311 ierēdņi, 20 pagaidu darbinieki un 326 līgumdarbinieki;

79.norāda, ka DG INLO galīgo apropriāciju kopsumma 2024. gadā bija 258 638 966 EUR, kas atbilst 10,9 % no Parlamenta budžeta; uzsver, ka no šīs summas tika uzņemtas saistības kopumā 256 935 431 EUR apmērā; norāda uz apropriāciju izlietojuma augsto līmeni;

80.atgādina par pārliecinoša Parlamenta vairākuma pausto atbalstu vienai darba vietai; norāda, ka saskaņā ar LES Parlamenta atrašanās vieta ir Strasbūra, kur notiek 12 ikmēneša plenārsēdes, un ka jebkādām izmaiņām Līgumos ir nepieciešama dalībvalstu vienprātība; norāda, ka ietaupījumus var panākt pašreizējā Līgumu satvarā, optimizējot darbības; prasa noteikt konkrētus atskaites punktus un rīcības plānu, lai panāktu noteiktos izmaksu samazinājumus;

81.mudina administrāciju turpināt novērtēt Parlamentā piedāvāto ēdināšanas pakalpojumu kvalitāti, cenas un klāstu, lai nodrošinātu, ka iepirkuma kritēriji pienācīgi līdzsvaro cenas un kvalitātes apsvērumus; aicina DG INLO izpētīt iespējas uzlabot konkurenci starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai uzlabotu pakalpojumu standartus, izvēli un izmaksu lietderību, jo īpaši saistībā ar oficiāliem pasākumiem un pakalpojumiem, kas paredzēti apmeklētājiem; aicina Parlamenta administrāciju ziņot Parlamenta Budžeta kontroles komitejai par rezultātiem;

82.atzinīgi vērtē to, ka 2024. gadā administrācija īstenoja Parlamenta ēku stratēģiju laikposmam pēc 2019. gada un sasniedza tās galvenos mērķus; ar gandarījumu norāda, ka DG INLO pēc gadiem ilgas paplašināšanās, ko izraisīja Parlamenta institucionālo pilnvaru paplašināšanās, tagad koncentrējas uz Parlamenta ēku fonda konsolidāciju un esošo telpu renovāciju; atzinīgi vērtē DG INLO apņemšanos turpināt attīstīt Parlamenta lomu Strasbūras, Briseles un Luksemburgas pilsētās, veicinot kopīgu interešu projektus un savienojot ēkas ar apkārtējām teritorijām;

83.aicina Parlamenta administrāciju turpināt īstenot aktīvu ēku stratēģiju, integrējot infrastruktūras un loģistikas vajadzības, pārskatot izmaksu samazināšanas pasākumus, piemēram, hibrīdsanāksmju tehnoloģiju izmantošanu, un konsolidējot Parlamenta darbības; aicina Parlamentu nodrošināt, ka tā bioloģiskās daudzveidības integrēšanas mērķi tiek ņemti vērā arī ēku apsaimniekošanas un renovācijas projektos, tostarp ar tiem saistīto izmaksu aplēsē; norāda, ka lielie ēku projekti ir saistīti ar sarežģītām sarunām un ievērojamu juridisko pārbaudi; aicina Parlamenta administrāciju nodrošināt strukturētu ex post ziņošanu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šādiem projektiem, tostarp sarunu procesiem, riska mazināšanas pasākumiem un juridiskajiem novērtējumiem, lai stiprinātu pārredzamību un institucionālo mācīšanos;

84.ar bažām norāda, ka Parlamentā pastāvīgi trūkst sanāksmju un semināru telpu un tas aizvien vairāk apgrūtina telpu rezervēšanu un liek plānot krietni iepriekš; pauž nožēlu par to, ka šī situācija traucē efektīvu Parlamenta darba organizēšanu un ierobežo deputātu un darbinieku elastības iespējas; pieņem zināšanai gaidāmo SPAAK ēkas renovāciju, kas atbilst Savienības energoefektivitātes prasībām; aicina Parlamenta administrāciju īstenot renovācijas ietekmes mazināšanas pasākumus un nodrošināt, ka ir pieejama pietiekama infrastruktūra Parlamenta darbības vajadzību apmierināšanai;

85.pieņem zināšanai ēku projektus 2024. gadā un jo īpaši ADENAUER II ēkas rietumu spārna pabeigšanu Luksemburgā, tādējādi apvienojot visus Parlamenta darbiniekus un dienestus zem viena jumta; norāda, ka jaunais drošības un apmeklētāju uzņemšanas paviljons WEISS ēkā Strasbūrā tika pabeigts laikus pirms jaunā sasaukuma darbības sākuma 2024. gada jūlijā; norāda uz TRÈVES II ēkas iegādi Briselē, kas vēl vairāk konsolidē Parlamenta ēku fondu šīs pilsētas Eiropas kvartālā; prasa iesniegt atjauninātu grafiku TRÈVES I un TRÈVES II savienošanai ar galvenajām centrālajām ēkām Briselē; prasa risināt vairākas strukturālas problēmas, kas joprojām nav atrisinātas TRÈVES I ēkā, tādas kā nestabila apkures sistēma, gaisa kondicionēšanas un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām paredzētu tualešu trūkums, slikta skaņas izolācija un notekūdeņu problēma; mudina SPINELLI ēkā biežāk tīrīt apkures gaisa ventilācijas atveres, lai novērstu putekļu un pelējuma veidošanos birojos un uzlabotu darbinieku veselību darbā;

86.atgādina, ka Prezidijs 2023. gada 12. jūnija sanāksmē apsprieda pasākumus, kas nepieciešami SPAAK ēkas renovācijai; norāda, ka Prezidijs deva priekšroku visaptverošai renovācijai no ekoloģiskā aspekta un apstiprināja projektu 2023. gada 11. decembrī; norāda, ka DG INLO ir panācis progresu attiecībā uz provizoriskajiem projektiem saistībā ar SPAAK ēkas renovāciju, uzsākot pētījumus, kas saistīti ar Konferenču loģistikas un mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāta (DG LINC) jauno centrālo tehnisko telpu, tipogrāfijas reorganizāciju, biroju pārvietošanu un mediju un preses zonu;

87.pieņem zināšanai to, ka 2026. gada tāmē ir iekļauti 4 miljoni EUR izpētei un darbuzņēmēja sagatavošanās darbiem saistībā ar SPAAK ēkas renovāciju, savukārt kopējās izmaksas tiek lēstas 36 miljonu EUR apmērā; tāpēc konstatē, ka izmaksas 32 miljonu apmērā, kas saistītas ar SPAAK ēkas renovāciju, 2026. gada tāmē nav iekļautas; norāda, ka ģenerālsekretārs plāno šīs izmaksas segt ar apkopojošu pārvietojumu vai izmantojot aizdevumu; prasa ģenerālsekretāram pēc iespējas drīzāk sniegt Parlamenta Budžeta kontroles komitejai detalizētu informāciju par iespējamo aizdevumu šo izmaksu segšanai; norāda, ka 2024. gada decembrī SPAAK projekta tiešās izmaksas bija 14,12 miljoni EUR; uzskata, ka ir cieši un rūpīgi jāuzrauga SPAAK ēkas renovācijas izmaksu attīstība;

88.norāda, ka DG INLO izstrādā biroja telpu optimizācijas koncepciju, lai pašreizējos birojus izmantotu tā, ka tiek pilnībā izmantots Parlamenta darbinieku potenciāls un viņi tiek sociāli iesaistīti Parlamentā; norāda, ka šajā koncepcijā kā iedvesmas avots tiek izmantota MARTENS, TRÈVES II un ARENDT ēka Briselē, galveno uzmanību pievēršot uz darbību balstītai darbavietai, tostarp sociālajām zonām sanāksmēm, neformālas tikšanās vietām un apmaiņai; norāda, ka tika pētīta arī vispārēja koncepcija KOHL ēkai, ņemot vērā tās strukturālos un budžeta ierobežojumus; aicina DG INLO šīs koncepcijas izstrādē galveno uzmanību pievērst lietotāju perspektīvām un par prioritāti noteikt tās īstenošanu ēkās, kurās optimizācija ir visvairāk vajadzīga, kā arī vienmēr apspriesties ar darbinieku pārstāvjiem;

89.norāda, ka liela daļa sēdvietu, kas pieejamas dienesta transportlīdzekļos, kuri kursē starp Briseli un Strasbūru plenārsēžu laikā, 2024. gadā palika neizmantotas; aicina Parlamenta administrāciju apsvērt iespēju paplašināt lietotāju loku, lai efektīvāk izmantotu dienesta transportlīdzekļus, vienlaikus garantējot vietu pieejamību deputātiem;

90.mudina sporta zālē piedāvāt vairāk kursu, kas atbalsta fizisko un psihoemocionālo labbūtību, lai uzrunātu plašāku darbinieku loku;

91.atgādina, ka DG FINS ir administratīvā struktūra, kas atbild par Parlamenta budžeta un finanšu jautājumiem; norāda, ka 2024. gada 31. decembrī tajā bija 262 darbinieki, no kuriem 134 ierēdņi, 51 pagaidu darbinieks, 77 līgumdarbinieki un neviena aģentūras nodrošināta darbinieka;

92.norāda, ka DG FINS galīgo apropriāciju kopsumma 2024. gadā bija 442 954 175 EUR, kas atbilst 18,6 % no Parlamenta budžeta; uzsver, ka no šīs summas tika uzņemtas saistības kopumā 441 848 935 EUR (99,75 %) apmērā; atzinīgi vērtē apropriāciju izlietojuma augsto līmeni;

93.aicina DG FINS aktīvi sadarboties ar ESAO ieteikumiem saistībā ar paraugpraksi parlamentiem budžeta plānošanā (2022.–2023. gads) un stiprināt uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes īstenošanu; atgādina, ka daudzas dalībvalstis jau ir pieņēmušas uz sniegumu balstītu budžeta izstrādi un ziņojušas par ievērojamiem ietaupījumiem;

94.norāda, ka pašreizējā fiskālā spiediena dēļ ir vajadzīga finansiāla piesardzība un efektivitāte, tostarp Parlamenta administratīvajā budžetā, lai attiecīgā gadījumā apliecinātu institucionālo atbildību, bet neapdraudētu Parlamenta lomu Savienības institucionālajā struktūrā un tā pamatfunkcijas; aicina Parlamenta administrāciju izpētīt inovatīvus budžeta plānošanas instrumentus, tostarp uz sniegumu balstītu budžeta plānošanu, kas varētu uzlabot budžeta plānošanas procesa pārredzamību, pārskatatbildību un efektivitāti, nodrošinot, ka publiskie resursi tiek izlietoti atbildīgi; norāda, ka šādām iespējām nevajadzētu kaitēt jau ieplānotajām vai uzņemtajām finanšu saistībām un nevajadzētu nekādi ietekmēt nedz deputātiem un darbiniekiem sniegto pakalpojumu kvalitāti, nedz finansiālās saistības, kas radušās, pamatojoties uz spēkā esošajiem noteikumiem;

95.norāda, ka 2024. gads DG FINS bija īpašs gads, jo tas bija Eiropas vēlēšanu gads, kuras notika 2024. gada jūnijā; norāda, ka 2024. gadā ievērojami palielinājās deputātiem sniegtā atbalsta darbības, jo bija jāpārvalda gan aizejošo, gan jaunievēlēto deputātu tiesības un pienākumi;

96.iesaka DG FINS izveidot uz risku balstītu pieeju deputātu izdevumu un procedūru kontrolei un revīzijai, kas būtu saskaņota ar labas pārvaldības principiem, jo īpaši pārredzamību, pārskatatbildību, reaģētspēju un taisnīgumu; atzīst, ka ir būtiski īstenot kontroles pamatlīmeni (uz izlases pamata), lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem; atzinīgi vērtē to, ka gadījumos, kad pastāv lielāks risks, ka deputāta izdevumi varētu būt nepareizi, administrācija var izmantot savas tiesības pārbaudīt attiecīgos līdzekļus; uzsver — lai gan šādas kontroles ir vērtējamas atzinīgi, to efektivitāte ir atkarīga no savlaicīgi veiktas konstatēto nepareizo izdevumu pēcpārbaudes;

97.atzīst problēmu saistībā ar darbinieku piesaistīšanu DG FINS, ko rada kandidātu trūkums EPSO sarakstos finanšu un IT jomās, un grūtības piesaistīt darbiniekus Luksemburgai, kur atrodas 45 % DG FINS štata vietu; norāda uz grūtībām piesaistīt darbiniekus Luksemburgai, jo atalgojums vietējā darba tirgū ir tāds pats kā Parlamentā vai labāks un dzīves dārdzība ir augsta, jo īpaši mājokļu ziņā;

98.pieņem zināšanai DG FINS 2024. gada iniciatīvu “Digital and Capital Transformation”, kuras pirmās divas programmas (“Digitālā pārkārtošanās deputātu finanšu pakalpojumu uzlabošanas nolūkā” un “Digitālā pārkārtošanās Parlamenta administrācijas pakalpojumu uzlabošanas nolūkā”) ir vērstas uz to pakalpojumu digitālās pārkārtošanās veicināšanu, kurus DG FINS piedāvā deputātiem vai iestādes finanšu jomas darbiniekiem; norāda, ka trešās stratēģiskās programmas (“Kapitāla pārveide produktīvākai un saliedētākai darbavietai”) mērķis ir radīt produktīvāku un saliedētāku darba vidi;

99.atzinīgi vērtē darbu, ko DG FINS veicis pēc 2024. gada Eiropas vēlēšanām saistībā ar to deputātu aiziešanu, kuru pilnvaru termiņš bija beidzies, jaunievēlēto deputātu uzņemšanu un attiecīgajām administratīvajām procedūrām; atgādina par uzņemšanas centra veiksmīgo darbību un informācijas no dažādiem dienestiem apkopošanu vienuviet, lai deputāti varētu izmantot vienas pieturas risinājumu informācijas saņemšanai un nepieciešamo deklarāciju iesniegšanai pilnvaru termiņa sākumā; uzteic DG FINS par 705 individuālo lietu sagatavošanu, tostarp sociālo un finanšu tiesību statusa simulācijām, un par četru kvestoru paziņojumu sagatavošanu, lai informētu deputātus par viņu tiesībām un pienākumiem Parlamenta sasaukuma beigās;

100.pieņem zināšanai DG FINS ģenerāldirektora parakstīto ticamības deklarāciju; pieņem zināšanai ticamības deklarācijā iekļauto piezīmi par atlikušo kļūdu vai pārkāpumu risku saistībā ar noteiktu ceļa izdevumu atmaksu deputātiem, galvenokārt attiecībā uz atmaksāšanas pieprasījumiem par braucieniem ar automašīnu un attāluma un ilguma piemaksas izmaksu; norāda uz DG FINS ierosinātajām ietekmes mazināšanas darbībām un prasa ātri īstenot riska mazināšanas pasākumus; prasa iesniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei ziņojumu par veikto pasākumu finansiālo ietekmi un efektivitāti, norādot kontroles izmaksas saistībā ar dažādām uz pierādījumiem balstītām iespējām;

101.ar bažām norāda, ka deputātu ceļa izdevumu atmaksas laiks bieži pārsniedz trīs mēnešus; aicina administrāciju un DG FINS ievērojami paātrināt atmaksas procedūras, cita starpā turpinot digitalizāciju, vienkāršojot pārbaudes procesus un nosakot skaidrākus iekšējos termiņus, vienlaikus pilnībā ievērojot finanšu kontroles prasības;

102.atzinīgi vērtē DG FINS pastiprināto darbu pie EP Finanšu akadēmijas, kas ietvēra divpadsmit tiešsaistes videopamācību nodrošināšanu papildus pašreizējam klātienes un hibrīdformāta mācību kursu piedāvājumam; uzsver, cik svarīga ir Parlamenta darbinieku apmācība finanšu jautājumos, atzinīgi vērtē politisko grupu darbinieku apmācību iepirkuma jautājumos un aicina DG FINS sniegt lielāku atbalstu politiskajām grupām publiskā iepirkuma procedūrās, jo īpaši ņemot vērā Revīzijas palātas konstatējumus; ierosina DG FINS saskaņot dažādu politisko grupu praksi publiskā iepirkuma jomā;

103.uzsver, ka deputāti var dokumentēt piemaksas par vispārējiem izdevumiem līdzekļu izlietojumu; uzsver, ka viņi var to darīt brīvprātīgi vai nu paši, vai ar ārēja revidenta atbalstu un var izvēlēties šo informāciju pilnībā vai daļēji publicēt savā Parlamenta tīmekļa vietnes tiešsaistes lapā saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 11. panta 2. punktu; atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumos ir iekļauts vienkāršots izmaksu veidu saraksts un ka ir pieņemts arī grozījums, kurā precizēta deputātu iespēja izmantot piemaksu par vispārējiem izdevumiem, ja citas piemaksas ir izsmeltas; norāda, ka visi deputāti ir informēti par šīs piemaksas specifiku; uzskata maksimālu pārredzamību par labu praksi;

104.norāda, ka piemaksa par vispārējiem izdevumiem 2024. gadā bija 4950 EUR mēnesī un veido aptuveni 40 miljonus EUR gadā; atgādina, ka 2022. un 2024. gadā netika veikta šīs piemaksas indeksācija; norāda, ka Parlaments ievēro spēkā esošos noteikumus, kuri attiecas uz piemaksu par vispārējiem izdevumiem; atgādina, ka ir jāizvairās no nevajadzīga administratīvā sloga deputātiem;

105.norāda, ka pašreizējos Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumos ir noteiktas pārredzamības prasības attiecībā uz piemaksas par vispārējiem izdevumiem finanšu pārvaldību; norāda, ka Prezidijs 2022. gada 17. oktobra sanāksmē pieņēma šo lēmumu;

106.atgādina, ka DG ITEC nodrošina Parlamentam informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumus un aprīkojumu, videokonferenču un multivides pakalpojumus, kā arī publicēšanas un drukāšanas pakalpojumus; norāda, ka 2024. gada 31. decembrī DG ITEC bija 579 darbinieki, no kuriem 369 ierēdņi, 70 pagaidu darbinieki un 140 līgumdarbinieki;

107.aicina Parlamentu pieņemt visaptverošu digitālās pārveides stratēģiju, kas ietvertu tehniskus risinājumus dokumentu pārvaldībai un komunikācijai, lai nodrošinātu pārredzamību, uzlabotu efektivitāti, aizsargātu drošību un virzītos uz bezpapīra pārvaldību; prasa izstrādāt lietotājdraudzīgas digitālās platformas, lai uzlabotu e-līdzdalību, dodot iespēju Savienības iedzīvotājiem sniegt atsauksmes par ierosinātajiem tiesību aktiem un piekļūt Parlamenta darbībām reāllaikā;

108.norāda, ka DG ITEC galīgo apropriāciju kopsumma 2024. gadā bija 179 396 522 EUR, kas atbilst 7,5 % no Parlamenta budžeta; uzsver, ka no šīs summas tika uzņemtas saistības kopumā 179 349 479 EUR apmērā; atzinīgi vērtē apropriāciju izlietojuma augsto līmeni;

109.pieņem zināšanai DG ITEC pastāvīgos centienus nodrošināt kiberdrošību, ņemot vērā arvien pieaugošo apdraudējumu un riska ainu, kas skar Parlamentu; norāda, ka ir stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2023/2841 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2023/2841 (2023. gada 13. decembris), kas paredz pasākumus nolūkā panākt vienādu augstu kiberdrošības līmeni Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās (OV L, 2023/2841, 18.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2841/oj)., ar kuru tika formalizēta CERT-EU kā Savienības vienību kiberdrošības dienesta misija; norāda, ka ar Regulu (ES, Euratom) 2023/2841 ir izveidota arī Iestāžu kiberdrošības padome (IKP), kas ir atbildīga par minētās regulas īstenošanas uzraudzību un atbalstīšanu visās Savienības vienībās; norāda, ka Parlaments kopš 2024. gada ir šīs padomes priekšsēdētājs;

110.pieņem zināšanai, ka pēc Prezidija 2021. gada februāra lēmuma par nepieciešamību Parlamenta datu centru izvietot atbilstīgi augstākajam pieejamajam nozares standartam šajā jomā (IV līmenis), DG ITEC 2022. gadā piešķīra līguma slēgšanas tiesības, nodrošinot iespēju 2023. gadā izveidot datu centru un sākt tā darbību; uzsver, ka šis ievērojamais ieguldījums turpmākajos gados nodrošina nākotnes prasībām atbilstošu infrastruktūru un ka tam ir būtiska nozīme stabilas hibrīddarba vides saglabāšanā Parlamentā;

111.uzsver, ka kiberdrošība ir jāuzskata par neatņemamu, pastāvīgu prioritāti visos darbības posmos, nevis tikai par mērķi kā tādu; uzsver, ka kiberdrošībai ir vajadzīga visaptveroša stratēģija, kas aptver visus Parlamenta digitālās pārvaldības aspektus; prasa izvērtēt Parlamenta IT pārvaldības struktūras, atbalstot stingrāku un pielāgojamāku pieeju kiberdrošībai, kurā uzmanība tiktu pievērsta pilnam informācijas sistēmu dzīves ciklam, ņemot vērā to, ka aizvien vairāk lietotņu — patlaban to skaits pārsniedz 20 — ir tieši pieejamas internetā; uzsver, ka šī situācija ir pastāvīgi jāpārrauga, lai mazinātu ievainojamību un aizsargātu institucionālos datus no ārējiem apdraudējumiem;

112.prasa turpināt investīcijas kiberdrošības infrastruktūrā, kā arī nodrošināt pastāvīgu apmācību un resursus darbiniekiem, lai palielinātu izpratni par drošību, kas stiprina Parlamenta noturību pret iespējamiem digitāliem apdraudējumiem;

113.norāda, ka galvenā uzmanība tiek pievērsta visu deputātu un darbinieku izpratnes par kiberdrošību veidošanai; atzinīgi vērtē DG ITEC un DG PERS piedāvātās mācības; norāda uz lielo dalībnieku skaitu kiberdrošības mācību kursos, proti, 33 dalībniekus mācību kursos un vismaz 1800 dalībniekus izpratnes veicināšanas pasākumos;

114.norāda, ka pašreizējā cilvēkresursu pārvaldības sistēma (HRM portāls) joprojām nav pietiekami sasaistīta ar citām Parlamenta sistēmām; pieņem zināšanai, ka vienkāršām procedūrām, piemēram, atvaļinājuma pieprasījumu iesniegšanai, reģistrētiem deputātu palīgiem joprojām nākas lejupielādēt, drukāt, skenēt un manuāli nosūtīt dokumentus, savukārt atlikušās atvaļinājuma dienas ir jānoskaidro citā platformā; uzsver, ka šie sadrumstalotie procesi rada nevajadzīgu administratīvo slogu un darbplūsmu neefektivitāti; aicina administrāciju modernizēt un racionalizēt šīs procedūras un nodrošināt HRM rīku un citu Parlamenta sistēmu pilnīgu sadarbspēju;

115.uzsver, ka atbalsts deputātiem ir paplašināts, lai to varētu saņemt arī ārpus darba laika un iestādes brīvdienās; norāda — pamatojoties uz lietotāju aptaujām un vadības struktūru tiešiem pieprasījumiem, ir ieviests jauns IT atbalsta pakalpojumu kopums deputātu privātajām MacOS un iOS ierīcēm, lai ņemtu vērā izmaiņas deputātu vajadzībās un darba metodēs; uzsver, ka tiek veicināta tehniskā palīdzība sociālajiem medijiem, kā arī plašs to pakalpojumu klāsts, kuri saistīti ar audiovizuālās jaunrades tehniskajiem aspektiem;

116.atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots jauns MI pārvaldības satvars ar MI pārvaldības padomi, kas pārrauga Parlamenta MI stratēģiju un ceļvedi un nodrošina regulatīvo atbilstību un ētisko pārraudzību, ģenerāldirektorātu MI vadības grupa, kura atbild par MI stratēģiju izstrādi, attīsta galvenās spējas un nodrošina ilgtermiņa drošību un ilgtspēju, un MI kompetences centrs DG ITEC ietvaros, kas vada, veicina un uzrauga MI iniciatīvas visā Parlamentā; norāda, ka šis pārvaldības satvars nodrošinās pārredzamību un atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2024/1689 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts) (OV L, 2024/1689, 12.7.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1689/oj)., kura stājās spēkā 2024. gada 1. augustā un kuras noteikumi ir piemērojami no 2025. gada; norāda, ka Parlamenta darbinieki var izmantot publiski pieejamus trešo personu ģeneratīvā MI rīkus, ja viņi ievēro Parlamenta darbiniekiem paredzētās ģenerālsekretāra 2024. gada 16. aprīlī apstiprinātās pamatnostādnes par publiski pieejamu MI rīku izmantošanu, ar stingru nosacījumu, ka šie rīki palīdz tikai profesionālo pienākumu izpildē; aicina administrāciju pastiprināt centienus apmācīt darbiniekus jauno tehnoloģiju, piemēram, MI, efektīvā un drošā izmantošanā;

117.norāda, ka 2024. gadā saskaņā ar iekšējiem noteikumiem, ar ko īsteno Civildienesta noteikumu 22.c pantu, tika saņemti seši ziņojumi par trauksmes celšanas lietām — pieci, izmantojot oficiālus kanālus, un viens no citas Savienības iestādes; norāda, ka viena lieta tika nodota EPPO, divu lietu rezultātā tika sākta administratīva izmeklēšana un viena lieta tika nosūtīta Padomdevējai komitejai deputātu rīcības kodeksa jautājumos, savukārt ārējais ziņojums arī izraisīja izmeklēšanu; pauž bažas par to, ka 2024. gadā Tiesa lietā T-793/22 nolēma, ka Parlaments nav veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka trauksmes cēlējam ir līdzsvarota un efektīva aizsardzība pret jebkāda veida represijām; norāda, ka Tiesa arī konstatēja, ka Parlaments nav pienācīgi aizsargājis trauksmes cēlēja konfidencialitāti; mudina Parlamentu pilnībā saskaņot savus iekšējos noteikumus ar Direktīvu (ES) 2019/1937;

118.atzinīgi vērtē to, ka apmācība ētikas jomā joprojām bija prioritāte un par to, ka vien 13 sesijās “Parunāsim par ētiku” tika apmācīti 178 darbinieki, īpaši pielāgotos kursos piedalījās 109 dalībnieki un reģistrētiem deputātu palīgiem paredzēto obligāto ievadkursu pabeigšanas rādītājs bija 72 %; atzinīgi vērtē to, ka jaunajā vadītājiem paredzētajā kursā par ētisku vadību un aizskarošas izturēšanās novēršanu 33 sesijās tika apmācīti 320 vadītāji;

119.uzstāj, ka ir jāpastiprina pārredzamības, pārskatatbildības un ētiskas pārvaldības pasākumi; uzskata, ka Parlamentam ir jānodrošina integritātes kultūra, iekļaujot ētikas standartus ikdienas darbībās, lai nemazinātu iedzīvotāju uzticēšanos un stiprinātu savu leģitimitāti pārraudzības jomā; prasa turpināt un stiprināt sadarbību un dialogu par integritāti, pārredzamību un rīcības standartiem Savienības iestādēs;

120.atzinīgi vērtē pozitīvo novērtējumu par Eiropas Parlamenta deputātu rīcības kodeksa attiecībā uz integritāti un pārredzamību tehnisko īstenošanu, par ko ir paziņots Prezidijam; prasa pielikt papildu pūles, lai uzlabotu pārredzamību visās Parlamenta darbības jomās un dienestos, īpašu uzmanību pievēršot tiesību aktu izstrādei; šajā sakarībā aicina Parlamenta administrāciju neierobežot pārredzamības prasību ieviešanu, attiecinot tās tikai uz vadības līmeni;

121.atgādina, ka noteikumi aizliedz deputātiem iesaistīties apmaksātās lobēšanas darbībās, kas ir tieši saistītas ar Savienības lēmumu pieņemšanas procesu; uzsver, ka algota amata ieņemšana vienībās, uz kurām attiecas pārredzamības reģistra darbības joma, vienlaikus pildot parlamentārās funkcijas tajā pašā politikas jomā vai uzturot ar to saistītus kontaktus ar Komisiju vai Padomi, nav saderīga ar šiem noteikumiem; prasa pienācīgi pārbaudīt šādas situācijas un, ja tiek konstatēti pārkāpumi, piemērot samērīgas sankcijas;

122.atzinīgi vērtē to, ka pārredzamības reģistrs arvien vairāk tiek izmantots kā informācijas un atsauces instruments interešu pārstāvības darbībām Savienības līmenī; atzinīgi vērtē IT risinājumu izstrādi pārredzamības reģistra uzlabošanai, taču norāda, ka tā sekretariātam joprojām trūkst finansējuma un darbinieku; norāda, ka pārredzamības reģistrā veikto ierakstu kvalitāte ir uzlabojusies, un atgādina, ka ir jāturpina stiprināt jaunu pieteikumu iesniedzēju datu kvalitātes pārbaudes; atzinīgi vērtē stingru standartu ieviešanu Parlamentā, kas attiecībā uz pārredzamību un piekļuvi iestādēm ir piemērojami pārredzamības reģistrā iekļautām vienībām; aicina savstarpēji sasaistīt pārredzamības reģistru un finanšu pārredzamības sistēmu, lai varētu veikt pārredzamības reģistrā iekļauto vienību salīdzinošās pārbaudes un pārliecināties par iesniegto datu atbilstību; šajā sakarībā atkārtoti norāda, ka ir jāveic visu vienību visaptveroša iepriekšēja finanšu pārbaude pirms to iekļaušanas pārredzamības reģistrā, un šajā sakarībā aicina nodrošināt pārredzamības reģistram pietiekamus resursus tā darbībai un tā iekšējo noteikumu efektīvas izpildes nodrošināšanai; turklāt aicina Parlamenta administrāciju nodrošināt mediju pārredzamību starpiestāžu līmenī un atklāt visus medijus, kas saņem Savienības līdzekļus;

123.aicina Revīzijas palātu īpaši pārbaudīt mediju finansējumu;

124.aicina Parlamentu turpināt pastiprināt centienus un risināt konkrētus kritiskus izaicinājumus, tādus kā kiberdrošība un MI;

125.atgādina, ka Prezidijs 2024. gada martā izveidoja MI pārvaldības satvaru; uzsver, ka ir steidzami jāpieņem visaptveroša MI stratēģija un ceļvedis, tostarp priekšlikums rīcības plānam;

126.norāda, ka turpinās darbs pie Parlamenta iekšējās platformas, kas paredzēta ģeneratīvajam MI; atkārtoti norāda, ka šī platforma ir svarīgs elements MI projektu atbilstīgai un drošai īstenošanai, jo īpaši ar mērķi atbalstīt deputātus viņu darbā;

127.aicina Parlamenta administrāciju nodrošināt, ka MI projekti tiek īstenoti, pilnībā ievērojot pārvaldības prasības un vienlaikus nodrošinot piekļuvi tādā veidā, kas aizsargā sensitīvus datus un ļauj izmantot publiski pieejamu informāciju;

128.aicina Parlamenta administrāciju ar MI risinājumu palīdzību stiprināt Parlamenta darba pārredzamību un piekļūstamību, lai nodrošinātu, ka ir sistemātiski pieejamas visu komiteju debašu, tostarp viedokļu apmaiņas ar komisāriem, ekspertiem un ieinteresētajām personām, digitālas un atkārtoti izmantojamas stenogrammas ar meklēšanas iespējām; uzsver, ka šādas stenogrammas būtu jādara pieejamas savlaicīgi; uzsver, ka labāka piekļuve komiteju debatēm uzlabotu demokrātisko kontroli, institucionālo atmiņu un iedzīvotāju izpratni par Parlamenta likumdošanas darbu;

129.atzīst, ka plenārsēdes tīmekļa vietnē ir veikti ievērojami uzlabojumi, cita starpā uzlabojot piekļuvi atklātas balsošanas pārbaudes rīkiem, kas ir veicinājuši Parlamenta balsošanas protokolu lielāku pārredzamību un precizitāti; tomēr prasa vēl vairāk uzlabot ar balsošanu saistītās informācijas izmantojamību un izklāstu;

130.norāda uz finansējuma trūkumu brīvprātīgajā pensiju shēmā, jo 2024. gada beigās pastāvēja 105 miljonu EUR deficīts un ierobežotie aktīvi 23,17 miljonu EUR apmērā saskaņā ar prognozēm tiks izsmelti līdz 2026. gada beigām; norāda, ka saistības izriet no maksājumu saistībām pret vairāk nekā 900 dalībniekiem līdz vismaz 2074. gadam;

131.norāda, ka Prezidijs 2023. gada 12. jūnija sanāksmē lēma par pasākumu kopumu, lai mainītu brīvprātīgās pensiju shēmas nosacījumus ar mērķi risināt pastāvošo situāciju; uzsver, ka šie pasākumi ietvēra nominālās pensijas samazināšanu par 50 % ne tikai nākamajiem saņēmējiem, kuri ir pensijas tiesību iegūšanas procesā, bet arī pašreizējiem saņēmējiem, kuri jau ir ieguvuši pensijas tiesības, pensiju summu ikgadējās indeksācijas iesaldēšanu un pensionēšanās vecumu vēl nesasniegušo saņēmēju pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 65 uz 67 gadiem; uzsver, ka saskaņā ar aktuāru aplēsēm šiem pasākumiem vajadzētu samazināt brīvprātīgās pensiju shēmas pensiju saistības no 2023. gada 1. jūlija, pamatojoties uz aktuāra 2023. gada 1. jūlija pieņēmumu;

132.norāda, ka Prezidijs ir arī ieviesis t. s. grūtību klauzulu, kas dod iespēju saņēmējiem iesniegt pieprasījumu kvestoriem palielināt pensijas summu gadījumos, kad samazinājumam ir būtiska ietekme; norāda, ka Prezidijs arī ieviesa iespēju brīvprātīgi un galīgi izstāties no brīvprātīgās pensiju shēmas, saņemot vienreizēju galīgas fiksētas summas maksājumu;

133.norāda, ka 405 brīvprātīgās pensiju shēmas dalībnieki ir apstrīdējuši Prezidija 2023. gada 12. jūnija lēmumu Eiropas Parlamenta Prezidija lēmums (2023. gada 12. jūnijs), ar ko groza Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumus (OV C 227, 29.6.2023., 5. lpp.). Vispārējā tiesā; atgādina par piezīmēm, ko ģenerālsekretārs izteica 8. decembra uzklausīšanā, gaidot Vispārējās tiesas nolēmumu un iespējamos rīcības virzienus; norāda, ka Vispārējā tiesa 2025. gada 17. decembrī nolēma noraidīt bijušo deputātu prasības; aicina administrāciju un Prezidiju risināt šo jautājumu un veikt nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Vispārējās tiesas spriedumu;

134.atgādina, ka Finanšu regulā ir norādīts, kāda informācija Parlamentam jāsniedz budžeta lēmējinstitūcijai un sabiedrībai par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu; norāda, ka Finanšu regulā ir prasīts publiskot piešķirtos līgumus, kuru vērtība pārsniedz 15 000 EUR — šī vērtība atbilst robežvērtībai, kuru pārsniedzot, ir obligāti jārīko konkurss; norāda, ka no pavisam 192 līgumiem, kuru slēgšanas tiesības tika piešķirtas 2024. gadā, 95 līgumu pamatā bija atklāta procedūra un to vērtība bija 814,2 miljoni EUR, savukārt viena līguma pamatā bija slēgta procedūra un tā vērtība bija 208 000 EUR; norāda, ka 81 līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas, izmantojot sarunu procedūru, un to vērtība bija 173 miljoni EUR;

135.atzinīgi vērtē to, ka Parlaments ir publicējis līgumus, kuru vērtība pārsniedz 15 000 EUR; aicina Parlamentu uzlabot iepirkuma procedūru pārredzamību, cita starpā publicējot strukturētus mašīnlasāmus datus, kad vien tas ir juridiski un tehniski iespējams, un savās piegādes ķēdēs līgumu pārvaldības ietvaros integrējot skaidras prasības attiecībā uz uzticamības pārbaudi un izpildes mehānismus;

136.norāda, ka kopējais 2024. gadā piešķirto līgumu skaits (192) un vērtība bija mazāki nekā 2023. gadā (242); norāda, ka līdz ar to atklāto un sarunu procedūru skaits un šādu līgumu vērtība ir mazāki nekā 2023. gadā;

137.norāda, ka 2024. gads bija sarežģīts gads budžeta 400. postenī ietverto izdevumu atspoguļošanai divu iemeslu dēļ — pirmkārt tāpēc, ka tas bija Eiropas vēlēšanu gads, kurā izdevumi dalījās starp 2024. gada pirmo pusgadu (devītais sasaukums) un 2024. gada otro pusgadu (desmitais sasaukums), un otrkārt tāpēc, ka vienas politiskās grupas (ID grupas) galīgajos pārskatos, kas tika revidēti attiecībā uz 2024. gada pirmo pusgadu, bija nopietni pārkāpumi; norāda, ka priekšsēdētājas vietnieki 8. decembra uzklausīšanā arī norādīja, ka ir pieprasīta papildu informācija par 2024. gada otrā pusgada pārskatiem, ko Prezidijs joprojām gaida, pirms pieņem lēmumu par informācijas sniegšanu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei; pieņem zināšanai Parlamenta ģenerālsekretāra 2026. gada 20. janvāra vēstuli Parlamenta Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētājam, ar kuru tiek iesniegti revīzijas ziņojumi par 2024. gada otro pusi attiecībā uz septiņām no astoņām politiskajām grupām; pieņem zināšanai, ka par katru ziņojumu ir sniegts atzinums bez iebildēm; norāda, ka joprojām trūkst PfE grupas ziņojuma par 2024. gada otro pusi, jo notiek viedokļu apmaiņa starp minēto politisko grupu un Parlamenta atbildīgajiem dienestiem; aicina gan PfE grupu, gan Parlamenta atbildīgos dienestus ātri atrisināt vēl neatrisinātos jautājumus un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par rezultātiem;

138.pieņem zināšanai mediju ziņojumus, kuros PfE grupa tiek apsūdzēta līdzekļu ļaunprātīgā izmantošanā vismaz 171 644 EUR apmērā 2024. gada otrajā pusgadā; norāda, ka Parlamenta administrācija ir pieprasījusi skaidrojumu no PfE grupas; norāda, ka budžeta izpildes apstiprinātājiestāde vēl nav informēta, bet sagaida, ka nekavējoties saņems informāciju par jebkādām turpmākām norisēm un šajā jautājumā veiktās administratīvās pēcpārbaudes rezultātiem;

139.norāda uz Vācijas žurnāla “Stern” publikācijām, kur apgalvots, ka grupas “Suverēnu nāciju Eiropa” (ESN) locekle ir rīkojusi grupas kongresu, kurā piedalījušies darbinieki un tuvinieki un kura iespējamās izmaksas tika segtas no Parlamenta budžeta 400. posteņa, un ka šajā pasākumā, iespējams, tika vākti ziedojumi labējā spārna sieviešu tīklam, kas saistīts ar ESN grupas locekļu tuviem radiniekiem un darbiniekiem; atgādina, ka izdevumiem, kurus var segt no budžeta 400. posteņa, ir stingri jāattiecas tikai uz politisko grupu parlamentāro darbību un tiem ir pilnībā jāatbilst piemērojamiem noteikumiem; mudina DG FINS izmeklēt šo lietu un nekavējoties informē budžeta izpildes apstiprinātājiestādi, ja tiek konstatēta neatbilstība;

140.atgādina par politisko grupu ekskluzīvo finansiālo atbildību un to apņemšanos nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību, efektīvu kontroli un pilnīgu pārskatatbildību par publiskajiem līdzekļiem; prasa DG FINS ietvaros nodrošināt pienācīgus uzraudzības mehānismus, atvēlot šim nolūkam vairāk resursu;

141.uzsver, ka demokrātiskās integritātes saglabāšana un taisnīgas vides izveide Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem ir izšķiroši svarīga Savienības efektīvai darbībai un uzticamībai; norāda, ka Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestāde (“Iestāde”), kas ir neatkarīga Savienības struktūra, ir aktīvi iesaistījusies šajos centienos kopš tās izveides 2016. gada 1. septembrī un no 2017. gada 1. janvāra, kad tā sāka darboties visā pilnībā; norāda, ka Savienības likumdevējs ir uzticējis Iestādei reģistrēt un uzraudzīt atbilstību un vajadzības gadījumā piemērot sankcijas Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem;

142.ar gandarījumu norāda, ka Iestāde ir proaktīvi centusies sazināties ar tādu struktūru un iestāžu tīklu, kas ir saistītas ar Eiropas demokrātijas kopējo aizsardzību, un vairojusi informētību šajā tīklā; uzsver, ka Iestāde, lai maksimāli palielinātu procedūru efektivitāti, īpaši sadarbojās ar Parlamentu, kas ir atbildīgs par neatkarīgu ievērojamu personu komitejas sekretariātu; norāda, ka sadarbība operatīvajos aspektos tika pastiprināta arī ar vairākām citām Savienības ieinteresētajām personām, tostarp Eiropas Ārējās darbības dienestu un Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju; norāda, ka Iestāde ir pastiprinājusi sadarbību ar Eiropolu, parakstot saprašanās memorandu par stratēģisku informācijas apmaiņu attiecībā uz kiberiespējotu nelikumīgu iejaukšanos Savienības demokrātijā;

143.norāda, ka 2024. gadā Iestāde izdeva vairākus preventīvus atbilstības nodrošināšanas ieteikumus Eiropas politiskajām partijām un fondiem, lai novērstu neatbilstības riskus pirms to rašanās un jo īpaši lai uzlabotu šo partiju un fondu iekšējos procesus ziedojumu, iemaksu un plānoto darbību jomā; atzinīgi vērtē to, ka Iestāde 11 gadījumos pēc pieprasījuma sniedza arī norādījumus;

144.norāda, ka Iestāde astoņos gadījumos ir devusi Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem iespēju veikt koriģējošus pasākumus saistībā ar finanšu atbilstības kontroli attiecībā uz aizliegtiem ziedojumiem un citu vienību finansēšanas gadījumiem kopīgu darbību ietvaros; atzinīgi vērtē to, ka Iestāde turpina uzraudzīt, vai koriģējošie pasākumi, kuriem ir ilgstoša ietekme, nodrošina pastāvīgu atbilstību attiecīgajās jomās; norāda, ka Iestāde 2024. gadā pieņēma vienu lēmumu par sankcijām;

145.atzinīgi vērtē to, ka Iestāde savā tīmekļa vietnē arī turpināja publicēt izsmeļošus norādījumus attiecībā uz visbiežāk konstatētajām riska jomām un potenciāli problemātiskām struktūrām Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu pārvaldībā; atzinīgi vērtē to, ka tā arī informēja par saviem konstatējumiem un vispārējas nozīmes norādījumiem visas Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskos fondus;

146.atzinīgi vērtē to, ka ir publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2025/2445 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2025/2445 (2025. gada 26. novembris) par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (OV L, 2025/2445, 8.12.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2025/2445/oj)., ar ko tiek ieviestas jaunas prasības Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem nolūkā stiprināt demokrātisko integritāti un noturību; jo īpaši uzsver, ka Eiropas politiskajām partijām tagad ir arī jānodrošina, ka tajās ietilpstošās partijas ievēro Savienības pamatā esošās vērtības, kas noteiktas LES 2. pantā, savukārt Eiropas politiskajiem fondiem tas ir jānodrošina attiecībā uz to dalīborganizācijām; turklāt norāda, ka ir pastiprināti aizsardzības pasākumi pret ārvalstu iejaukšanos un ka pārskatītā sankciju sistēma paredz, ka sankcijas par kvantificējamiem pārkāpumiem, piemēram, ziedošanas noteikumu vai aizlieguma finansēt valstu partijas pārkāpumiem, ir jāpiemēro, nepiedāvājot iespēju veikt koriģējošus pasākumus; šajā sakarībā atzinīgi vērtē visaptverošos preventīvos norādījumus, ko Iestāde piedāvā savā regulatīvās atbilstības rīcības plānā (R-CAP), lai veicinātu raitu un efektīvu īstenošanu; mudina pieņemt lēmumu ieviest tiesību saņemt finansējumu pārbaudes arī dalīborganizācijās, lai nodrošinātu, ka arī dalīborganizācijas pilnībā atbilst LES 2. pantā noteiktajām vērtībām, un saglabātu demokrātisko integritāti Eiropas politisko partiju finansēšanā, ko veic Parlaments;

147.norāda, ka Iestāde var sākt pārbaudi par atbilstību Savienības pamatā esošajām vērtībām tikai pēc Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma;

148.uzsver, ka ir būtiski pienācīgi stiprināt Iestādes cilvēkresursus, ņemot vērā atbilstības vērtībām pārbaudes procedūras paplašināto darbības jomu, kas tagad ietver arī Eiropas politiskajās partijās ietilpstošās partijas un Eiropas politisko fondu dalīborganizācijas, un citus jauninājumus Regulā (ES, Euratom) 2025/2445, tostarp atzinīgi vērtējamos atjauninājumus Eiropas demokrātijas aizsardzībai pret ārvalstu iejaukšanos;

149.norāda, ka 2024. gadā budžeta 402. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds Visas summas tūkstošos EUR.:

Partija (2024)

Saīsinājums

Pašu resursi

EP galīgā iemaksa To veido 2023. gada galīgā finansējuma otrā daļa un 2024. gada galīgā finansējuma pirmā daļa saskaņā ar Prezidija 2026. gada 9. marta lēmumu.

Ieņēmumi kopā

EP iemaksa, % no atmaksājamiem izdevumiem (maks. 90 %)

Īpašā rezerve pēc 2024. gada

slēgšanas 2024. gada VPGP konti koriģēti, ņemot vērā ar 2024. gada slēgšanu saistītās pārklasifikācijas ietekmi.

Eiropas Tautas partija

PPE

2 124 050

11 655 962

13 780 012

90 %

261 623

Eiropas Sociālistu partija

PSE

1 579 596

8 399 744

9 979 340

90 %

987 745

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība

ALDE

766 992

5 726 982

6 493 974

90 %

414 768

Eiropas Zaļo partija

PVE

713 874

6 020 217

6 734 091

90 %

993 646

Eiropas Konservatīvo un reformistu partija

ECR partija

780 974

3 430 937

4 211 911

90 %

-273 939

Identitātes un demokrātijas partija “Patriots.eu” no 2024. gada jūlija.

ID partija

219 813

1 323 019

1 542 832

90 %

22 063

Eiropas Kreiso spēku partija

EL

211 643

2 095 650

2 307 293

90 %

-42 833

Eiropas Demokrātu partija

PDE

204 400

1 650 075

1 854 475

90 %

154 132

Eiropas Brīvā apvienība

ALE

232 056

1 056 844

1 288 899

90 %

-7 391

Eiropas Kristiešu politiskā kustība “Eiropas kristiešu politiskā partija” no 2025. gada marta.

MPCE

100 896

985 861

1 086 757

90 %

-59 624

KOPĀ

 

6 934 294

42 345 292

49 279 586

 

2 450 191

150.norāda, ka 2024. gadā budžeta 403. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds Visas summas tūkstošos EUR.:

Fonds (2024)

Saīsinājums

Partija, ar kuru saistīts

Pašu resursi

EP galīgā dotācija

Ieņēmumi kopā

EP dotācija, % no attaisnotajām izmaksām (maks. 95 %)

Īpašā rezerve pēc 2024. gada

slēgšanas 2024. gada VPGP konti koriģēti, ņemot vērā ar 2024. gada slēgšanu saistītās pārklasifikācijas ietekmi.

Wilfried Martens Eiropas studiju centrs

WMCES

PPE

808 035

6 378 510

7 186 545

95 %

1 320 717

Eiropas Progresīvo pētījumu fonds

FEPS

PSE

663 502

5 204 666

5 868 168

93 %

251 466

Eiropas Liberālais forums

ELF

ALDE

373 621

2 722 333

3 095 954

89 %

638 880

Eiropas Zaļais fonds

GEF

PVE

170 098

2 317 344

2 487 442

95 %

40 821

Jauns virziens — Eiropas Reformu fonds “Jauns virziens — Eiropas Konservatīvisma fonds” no 2025. gada jūlija.

ND

ECR partija

200 408

1 894 279

2 094 686

95 %

134 704

Identitātes un demokrātijas fonds Fonds “Eiropas patrioti” no 2024. gada oktobra.

ID fonds

ID partija

114 557

531 757

646 313

95 %

-62 575

Pārveido Eiropu

TE

EL

82 852

1 234 833

1 317 685

95 %

69 496

Eiropas Demokrātu institūts

IED

PDE

39 000

530 090

569 090

87 %

-113 763

Coppieters fonds

Coppieters

ALE

102 481

536 397

638 878

95 %

288 315

Sallux

SALLUX

MPCE

28 952

420 000

448 952

93 %

8 781

KOPĀ

 

 

2 583 505

21 770 208

24 353 713

 

2 576 842