1.norāda, ka Padomes budžets ietilpst DFS 7. izdevumu kategorijā “Eiropas publiskā pārvalde”, kuras kopējā summa 2023. gadā bija 13,3 miljardi EUR (6,9% no Savienības kopējā budžeta); norāda, ka Padomes budžets aptuveni 0,7 miljardu EUR apmērā veido aptuveni 5,26 % no Savienības kopējiem administratīvajiem izdevumiem;

2.norāda, ka Revīzijas palāta (“Revīzija palāta”) savā 2024. finanšu gada pārskatā (“Revīzijas palātas ziņojums”) pārbaudīja 70 darījumu izlasi sadaļā “Administrācija”, kas ir tikpat daudz darījumu kā 2023. gadā, savukārt Revīzijas palāta papildus norāda, ka administratīvie izdevumi ietver cilvēkresursu izdevumus, tostarp pensiju izdevumus, kas 2024. gadā veidoja aptuveni 69 % no kopējiem administratīvajiem izdevumiem, un izdevumi par ēkām, aprīkojumu, enerģiju, sakariem un informācijas tehnoloģijām (IT), un ka tās daudzu gadu darbs liecina, ka kopumā šie izdevumi ir zema riska izdevumi;

3.norāda, ka no 70 pārbaudītajiem darījumiem 16 darījumos (23 %) bija kļūdas, taču Revīzijas palāta, pamatojoties uz trim skaitliski izteiktām kļūdām, lēš, ka kļūdu līmenis ir zem būtiskuma sliekšņa; norāda, ka Revīzijas palātas pārskatā attiecībā uz Padomi nekādas īpašas problēmas nav konstatētas;

4.pauž dziļu nožēlu, ka kopš 2009. gada un arī attiecībā uz 2023. finanšu gadu Parlaments ir bijis spiests atteikties sniegt Padomei apstiprinājumu par budžeta izpildi, jo Padome joprojām nevēlas sadarboties ar Parlamentu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, neraugoties uz Parlamenta atkārtotajiem centieniem izveidot konstruktīvu sadarbību, tādējādi liedzot Parlamentam iespēju pieņem pamatotu lēmumu, pamatojoties uz Padomes budžeta izpildes nopietnu un rūpīgu pārbaudi;

5.norāda, ka attiecīgie Parlamenta dienesti 2025. gada 22. septembrī tā referenta vārdā, kas ir atbildīgs par budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, nosūtīja Sekretariātam anketu ar 103 Parlamentam būtiskiem jautājumiem, lai varētu rūpīgi pārbaudīt Padomes budžeta izpildi un Padomes darba pārvaldību; norāda arī, ka līdzīgas anketas tika nosūtītas arī visām pārējām iestādēm, un tās visas ir sniegušas Parlamentam detalizētas atbildes uz visiem jautājumiem;

6.pauž nožēlu, ka 2025. gada 3. oktobrī Sekretariāts kārtējo reizi informēja Parlamentu, ka tas neatbildēs uz Parlamenta anketas jautājumiem un ka Padome nepiedalīsies uzklausīšanā, kura tika organizēta 2025. gada 6. novembrī budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras ietvaros un kurā piedalījās visas pārējās uzaicinātās iestādes;

7.norāda uz Parlamenta prerogatīvām sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar LESD 319. pantu, kā arī piemērojamajiem Finanšu regulas un Parlamenta Reglamenta noteikumiem atbilstīgi pašreizējai interpretācijai un praksei, proti, pilnvarām sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu, lai saglabātu pārredzamību un demokrātisku pārskatatbildību attiecībā pret Savienības nodokļu maksātājiem;

8.uzsver, ka Finanšu regulas 59. panta 1. punktā ir noteikts, ka Komisija piešķir pārējām Savienības iestādēm vajadzīgās pilnvaras, lai tās varētu izpildīt budžeta iedaļas, kuras uz tām attiecas, un tāpēc pauž neizpratni par Padomes uzskatu, ka ir atbilstīgi apstiprinājumu par Padomes budžeta izpildi sniegt Komisijai;

9.uzsver labi iedibināto un ievēroto praksi sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu visām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, ko Parlaments ir īstenojis vairāk nekā 20 gadus un kas attiecas arī uz Padomi; atgādina, ka Komisija ir paziņojusi, ka nespēj pārraudzīt citu Savienības iestāžu budžeta izpildi; uzsver Komisijas atkārtoti pausto viedokli par to, ka nolūkā turpināt ievērot pareizas finanšu pārvaldības principu arī turpmāk būtu jāīsteno prakse, saskaņā ar kuru Parlaments katrai Savienības iestādei tieši sniedz budžeta izpildes apstiprinājumu par tās administratīvajiem izdevumiem un ES budžeta izpildi; atgādina, ka visas pārējās iestādes, struktūras, biroji un aģentūras budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā pilnībā sadarbojas ar Parlamentu, un uzskata, ka Padomes atteikums to darīt ir nepamatots un nesaderīgs ar Līgumos noteikto iestāžu lojalitātes principu;

10.uzsver, ka pašreizējā situācija nozīmē to, ka Parlaments var pārbaudīt tikai Revīzijas palātas un Ombuda ziņojumus, kā arī publiski pieejamo informāciju Padomes tīmekļa vietnē, un šī iemesla dēļ Parlaments nevar pieņemt pamatotu lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu; uzsver, ka Padomes nesadarbošanās apdraud Parlamenta prerogatīvu efektīvi pildīt savu pārraudzības lomu;

11.pauž nožēlu par to, ka Padome jau vairāk nekā desmit gadus nav izrādījusi politisko gribu sadarboties ar Parlamentu saistībā ar ikgadējo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, tādējādi radot strukturālu neredzamo zonu Savienības līdzsvara un atsvara sistēmā, un par to, ka tam ir bijusi ilgstoša negatīva ietekme uz abām iestādēm un tas ir diskreditējis Savienības budžeta pārvaldību un demokrātisko kontroli, kā arī pilsoņu uzticēšanos Savienībai kā pārredzamai struktūrai; uzsver, ka šādi pastāvīgi institucionāli šķēršļi apdraud Līgumos noteikto lojālas sadarbības principu; uzskata, ka pastāvīga nesadarbošanās var vēl vairāk graut Savienības budžeta pārvaldības sistēmas leģitimitāti; uzsver, ka Padomei ir jāievēro tādi paši pārskatatbildības un pārredzamības standarti kā citām Savienības iestādēm;

12.atkārtoti norāda, ka Padomes pastāvīgais atteikums iesaistīties budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā ir nepieņemams demokrātiskās pārskatatbildības pārkāpums; aicina ieviest konkrētus un efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkura Savienības iestāde, kas neievēro pārredzamības pienākumus, tiek pilnībā saukta pie atbildības, izpētot praktiskus pasākumus saskaņā ar Finanšu regulas 59. panta 1. punktu un pareizas finanšu pārvaldības principu, kas stimulē sadarbību, tostarp pastiprinātus nosacījumus administratīvajā kārtībā un ziņošanas prasībās;

13.atgādina, ka Eiropas Savienības Tiesas judikatūra atbalsta nodokļu maksātāju un sabiedrības tiesības saņemt informāciju par publisko ieņēmumu izlietojumu; tādēļ prasa pilnībā ievērot Parlamenta prerogatīvas un Parlamenta kā demokrātiskās pārskatatbildības garanta lomu; aicina Padomi pienācīgi ņemt vērā ieteikumus, ko Parlaments pieņēmis saistībā ar budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru, un uzstāj uz LES 14. panta 1. punkta pilnīgu piemērošanu;

14.norāda, ka Padomes prezidentvalsts pārstāvis 2025. gada 6. maijā, uzstājoties Parlamenta plenārsēdē, pauda Padomes vēlmi “iesaistīties jēgpilnā un pragmatiskā sadarbībā starp mūsu iestādēm” saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanu attiecībā uz Padomei veltīto Savienības budžeta iedaļu, un aicina šo ieceri pārvērst konkrētās un tūlītējās darbībās; tāpēc aicina Padomi pēc iespējas drīzāk atsākt sarunas ar Parlamentu augstākajā līmenī, iesaistot abu iestāžu ģenerālsekretārus un priekšsēdētājus, lai izkļūtu no strupceļa un rastu risinājumu, kas budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā saglabātu Parlamenta un Padomes institucionālās kompetences un nodrošinātu budžeta izpildes pārredzamību un stingru demokrātisko kontroli; atkārtoti prasa Komisijas un Padomes juridiskajiem dienestiem sniegt atzinumu par iespējamiem Līgumā balstītiem risinājumiem, lai nodrošinātu Padomes pārskatatbildību budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā;

15.uzsver — lai gan pašreizējā situācija ir jāuzlabo, iestādēm veidojot labāku sadarbību Līgumu satvarā, Līgumu pārskatīšana varētu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru padarīt skaidrāku un pārredzamāku, piešķirot Parlamentam nepārprotamu kompetenci apstiprināt katras Savienības iestādes, struktūras, biroja un aģentūras budžeta izpildi atsevišķi; tomēr uzsver, ka līdz brīdim, kamēr šāda pārskatīšana vēl nav notikusi, pašreizējā situācija ir jāuzlabo, uzlabojot iestāžu sadarbību; šajā sakarā mudina Padomi aktīvi sadarboties ar Parlamentu;

16.norāda, ka, neraugoties uz Padomes ilgstošo nevēlēšanos sadarboties budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras gaitā, Parlaments šajā ziņojumā tomēr uzsver dažas politiskās prioritātes un izklāsta dažus apsvērumus par Padomes budžeta un finanšu pārvaldību, kā arī citus apsvērumus, kas attiecas uz budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, tādā veidā, kas ievēro valstu suverenitāti, Līgumus un pareizas finanšu pārvaldības principu;

17.norāda — tā kā Padome nesadarbojas ar Parlamentu, tālākajās sadaļās izklāstītie apsvērumi galvenokārt balstīti uz apkopotu informāciju, kas publicēta Padomes tīmekļvietnē un kas nav pietiekami detalizēta;

18.atgādina, ka 2024. gadā Savienība vienojās sniegt paredzamu finansiālu atbalstu Ukrainai, izmantojot Ukrainas mehānismu 2024.–2027. gadam; uzsver, ka šajā sakarā Padomei un Sekretariātam ir lielāka atbildība nodrošināt pārredzamību, integritāti un pareizu finanšu pārvaldību visos ar Padomi saistītajos administratīvajos izdevumos, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu, sanāksmēm un loģistikas pasākumiem Ukrainā, tostarp skaidru ziņošanu par saistītajām izmaksām un līgumu pārvaldību;

19.pauž nožēlu par to, ka Padome izmanto savas prerogatīvas nominēšanas un iecelšanas procedūrās attiecībā uz daudzām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, neņemot vērā ieinteresēto personu viedokļus vai Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ieteikumus;

20.ar bažām norāda uz Padomes praksi attiecībā uz iecelšanu, ko veic atsevišķas dalībvalstis lielākajai daļai amatu, kas var ierobežot to, cik lielā mērā tiek pārbaudīta kandidātu profesionālā kvalifikācija; tādēļ uzstāj, ka Padomes prerogatīvas ir jāpārskata, lai garantētu un stiprinātu attiecīgo iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru līdzdalību un palielinātu iecelto personu leģitimitāti; ierosina, ka viena no iespējām, ko varētu ieviest, lai kandidātiem ir vajadzīgā kvalifikācija, būtu piemērot tādu pašu ārējas komitejas veiktu pārbaudi, kādu izmanto EST tiesnešu un ģenerāladvokātu izvirzīšanai;

21.atgādina, ka saskaņā ar LESD 286. panta 2. punktu Padome pēc apspriešanās ar Parlamentu ieceļ Revīzijas palātas locekļus; atgādina, ka, pamatojoties uz šo priekšnoteikumu, Parlaments sniedz atzinumu par kandidātiem; pauž nožēlu par to, ka Padome, pildot padomdevējas funkcijas attiecībā uz Revīzijas palātas locekļu iecelšanu, ir atkārtoti ignorējusi Parlamenta ieteikumus; atgādina, ka, lai gan Parlamenta atzinums Padomei nav saistošs, kandidāti, kuri saņēma nelabvēlīgu atzinumu, atsauca savas kandidatūras, akceptējot Parlamenta lēmumu un tādējādi atzīstot Parlamenta kā demokrātiskas uzraudzības iestādes lomu saistībā ar Savienības budžeta aizsardzību; aicina Padomi atzīt Parlamenta lomu un sadarboties budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā;

22.uzsver, ka pastāvīgā dzimumu nelīdzsvarotība Revīzijas palātas locekļu vidū apdraud Savienības līdztiesības mērķus; atkārtoti aicina Padomi risināt šo jautājumu, pārskatot izvirzīšanas procedūru un veicot konkrētus pasākumus, piemēram, pieprasot dalībvalstīm izvirzīt vismaz divus dažādu dzimumu kandidātus, tādējādi nodrošinot līdzsvarotāku un reprezentatīvāku Revīzijas palātas sastāvu, vienlaikus ievērojot nopelnu, izcilības un vienlīdzīgu iespēju principus;

23.atkārtoti aicina izveidot Aizsardzības ministru padomi kā institucionālu forumu politiskai un stratēģiskai koordinācijai; uzskata, ka pastāvīgs un īpašs Padomes sastāvs aizsardzības jautājumos atspoguļotu nepieciešamību Savienībai uzņemties lielāku atbildību par savu drošību un aizsardzību, papildinot Drošības un aizsardzības komitejas izveidi Parlamentā un aizsardzības un kosmosa komisāra amata izveidi Komisijā;

24.pauž nožēlu par to, ka Padome līdz šim nav ņēmusi vērā Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūciju par vajadzību pēc specializēta Padomes sastāva dzimumu līdztiesības jautājumā, un uzstāj, ka specializēts institucionāls forums nodrošinātu dzimumu līdztiesības spēcīgāku integrāciju Savienības politikā un stratēģijās, kā arī būtisku koordināciju un progresu galvenajos ar dzimumu līdztiesību saistītajos dokumentos;

25.atgādina, ka Tiesas tiesnešus un ģenerāladvokātus, savstarpēji vienojoties, ieceļ dalībvalstu valdības pēc apspriešanās ar komisiju, kuras uzdevums ir sniegt atzinumu par potenciālo kandidātu piemērotību attiecīgo pienākumu veikšanai;

26.norāda, ka Ombuds savā 2024. gada 9. septembra lēmumā par stratēģisko iniciatīvu attiecībā uz Padomes prezidentūras sponsorēšanu mudināja Padomi izvērtēt, kā ir īstenoti Padomes pieņemtie nesaistošie noteikumi par tās prezidentūras sponsorēšanas izmantošanu (“norādījumi”), un izpētīt citus iespējamos pasākumus, kas varētu palīdzēt mazināt ar sponsorēšanas izmantošanu saistītos riskus, tostarp interešu konfliktu risku, kā arī reputācijas riskus; pēc iepazīšanās ar Ombuda 2024. gada ziņojumu ar bažām norāda, ka Padome joprojām nav pilnībā kliedējusi sabiedrības bažas par korporatīvās sponsorēšanas izmantošanu, jo atkārtoti trūkst pārredzamības attiecībā uz sponsoru identitāti, viņu atbalsta veidu un to, ko viņi par to iegūst, un ka sponsori joprojām varēja izmantot prezidentūras logotipu komerciālos nolūkos; aicina Padomi padarīt norādījumus saistošus; atkārtoti aicina Padomi paredzēt budžeta līdzekļus Padomes prezidentūrām, lai nodrošinātu pienācīgus un vienotus efektivitātes un lietderības standartus Padomes darbā kopumā;

27.aicina rotējošās Padomes prezidentvalstis pārtraukt izmantot korporatīvo sponsorēšanu, lai palīdzētu segt to izdevumus, jo tas saskaņā ar Parlamenta Budžeta kontroles komitejas 2023. gada 27. jūnija semināra secinājumiem rada interešu konfliktu risku;

28.pieņem zināšanai Eiropadomes pieaugošo iesaistīšanos leģislatīvos dokumentos, un šādai lomai ir nepieciešama uzraudzība un ciešāka sadarbība ar budžeta lēmējinstitūciju budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras ietvaros; aicina Padomi nodrošināt, ka tās darbības tiek veiktas pārredzami un atbildīgi saskaņā ar standartiem, kas piemērojami citām Savienības iestādēm, lai saglabātu pilsoņu uzticēšanos;

29.pauž dziļu nožēlu par to, ka Ungārijas valdība ļaunprātīgi izmantoja savu lomu Padomes 2024. gada rotējošajā prezidentūrā, iesaistoties augsta līmeņa starptautiskās sanāksmēs, kas apdraud Savienības pamatvērtības un saskaņotās kopējās nostājas; aicina Padomi stingri nosodīt jebkādu prezidentvalstu rīcību, kas neatbilst Savienības vērtībām, un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nākamās prezidentvalstis pilda savas funkcijas, pilnībā ievērojot Savienības principus, tādējādi aizsargājot Savienības integritāti un uzticamību;

30.uzsver — lai gan vienprātības balsojums joprojām ir viens no Līgumu pamatprincipiem, tā piemērošana noteiktos apstākļos un kritiskās politikas jomās var ietekmēt Savienības termiņus un efektivitāti, tostarp paralizējot Savienības lēmumu pieņemšanas procesu un tādējādi padarot to pakļautu šantāžai no dalībvalstu puses, jo īpaši to dalībvalstu puses, kuras neievēro tiesiskumu; šajā sakarā atkārtoti pauž nožēlu par Ungārijas valdības obstruktīvo nostāju Eiropadomē; norāda, ka pašreizējais politiskais strupceļš turpina graut uzticēšanos un Eiropadomes efektivitāti; aicina veikt mērķtiecīgas Līgumu reformas vai arī praktiskus uzlabojumus pašreizējā Līgumu satvarā, lai stiprinātu pārredzamību, demokrātisku lēmumu pieņemšanu, pārskatatbildību un Eiropadomes darba efektivitāti; šajā sakarā atkārtoti aicina Ministru padomi pāriet no vienprātības uz kvalificēta vairākuma balsošanu attiecībā uz lēmumiem jomās, kas Savienībai ir stratēģiski svarīgas; turklāt norāda, ka vienprātības prasība ir bijis būtisks šķērslis efektīvai reaģēšanai uz Krievijas rīcību, jo īpaši attiecībā uz tādu sankciju noteikšanu, kuras var atjaunot ik pēc trim mēnešiem, tādējādi riskējot vājināt Savienības spēju rīkoties izlēmīgi un pārredzami un iedragājot pilsoņu uzticēšanos un Savienības kā ģeopolitiska dalībnieka uzticamību; aicina Padomi pāriet uz kvalificēta vairākuma balsošanu kritiski svarīgās jomās, jo īpaši attiecībā uz sankciju režīmiem, lai Savienība spētu efektīvi rīkoties, saskaroties ar globālām problēmām;

31.atgādina, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 15. pantu Eiropadomei ir galvenā stratēģiskā loma, sniedzot Savienībai nepieciešamo stimulu tās attīstībai un nosakot tās vispārējos politiskos virzienus un prioritātes, vienlaikus neīstenojot likumdošanas funkcijas; uzsver Eiropadomes kā augsta līmeņa dalībvalstu politiskās koordinācijas foruma unikālo pievienoto vērtību;

32.atkārtoti pauž nožēlu par to, ka Eiropadomes un Padomes budžets nav sadalīts divos skaidri nodalītos budžetos, kā Parlaments ieteica iepriekšējās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu, ar mērķi uzlabot pārredzamību un pārskatatbildību, un jo īpaši tas attiecas uz Eiropadomi, ņemot vērā to, ka pašlaik nav iespējams iegūt ticamu informāciju par tās izmaksām; aicina šajā nošķīrumā iekļaut atsevišķas budžeta pozīcijas ar sanāksmēm saistītiem izdevumiem, ceļa, komunikācijas un reprezentācijas izmaksām, lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde varētu nošķirt Eiropadomes un Padomes darbības un novērtēt tendences laika gaitā;

33.norāda, ka Padomes budžets 2024. gadā bija 676 881 123 EUR, kas ir par 4,47 % vairāk nekā 2023. gadā; norāda, ka šis palielinājums galvenokārt ir saistīts ar algu atjaunināšanas parametru pārskatīšanu inflācijas dēļ;

34.norāda, ka Padomes kārtējā gada saistību apropriāciju izpildes līmenis 2024. gadā bija 96,40 % (salīdzinājumā ar 97,01 % 2023. gadā) un kārtējā gada maksājumu apropriāciju izpildes līmenis 2024. gadā bija 87,95 % (salīdzinājumā ar 86,39 % 2023. gadā); norāda, ka 2024. gada beigās tika atceltas apropriācijas aptuveni 24 miljonu EUR apmērā, no kuriem aptuveni 62 % bija no budžeta pozīcijām, kas saistītas ar personāla izdevumiem; norāda, ka no 2023. gada uz 2024. gadu pārnestās kopējās summas, t. i., 85 520 696 EUR, izpildes līmenis bija 91 %;

35.norāda, ka no 2024. gada uz 2025. gadu pārnesto apropriāciju kopsumma bija 78,6 miljoni EUR (samazinājums salīdzinājumā ar aptuveni 85,5 miljoniem EUR iepriekšējā gadā), galvenokārt sedzot datorsistēmu izmaksas, 2024. gadā sniegto mutiskās tulkošanas pakalpojumu izmaksas, kuras pārskata slēgšanas brīdī vēl nebija saskaņotas ar Komisijas dienestiem, kā arī izmaksas par ēkām, informācijas un publiskajiem pasākumiem, tehnisko aprīkojumu drošībai un aizsardzībai, sanāksmēm un konferencēm, kas galvenokārt saistītas ar vēl nesaņemtajiem rēķiniem par Eiropadomes un Padomes sanāksmju un samitu organizēšanu 2024. gadā, izmaksas par mēbelēm un citus personāla izdevumus;

36.norāda, ka Padome 2024. gadā veica 42 budžeta pārvietojumus saskaņā ar Finanšu regulas 29. pantu, lai papildinātu dažādas budžeta pozīcijas, tostarp “Iekārtošanas un uzstādīšanas darbi”, “Telpu drošības uzlabošanas darbi”, “Iekārtu un programmatūras iegāde” un “Tehniskā aprīkojuma iegāde, nomaiņa un uzstādīšana”; norāda, ka trīs no šiem pārvietojumiem, par kuriem bija jāinformē budžeta lēmējinstitūcija saskaņā ar Finanšu regulas 29. panta 2. punktu, kopā veidoja aptuveni 12,8 miljonus EUR;

37.norāda, ka vidējais rēķinu apmaksas laiks 2023.–2025. gadā palielinājās no 13 līdz 15 dienām, kas ir krietni mazāk par maksimālo 30 dienu termiņu, tādējādi varēja izvairīties no procentu maksāšanas par novēlotiem maksājumiem;

38.norāda, ka komandējumu izdevumi, kas ietver gan Sekretariāta komandējumu izdevumus, gan ar Eiropadomi saistīto darbinieku komandējumu izdevumus, samazinājās par 18,50 % no aptuveni 5,2 miljoniem EUR 2023. gadā līdz aptuveni 4,3 miljoniem EUR 2024. gadā, savukārt prezidentvalstu un valstu delegāciju ceļa izdevumi samazinājās par 2,61 % no aptuveni 15,3 miljoniem EUR 2023. gadā līdz aptuveni 14,9 miljoniem EUR 2024. gadā;

39.aicina Padomi publicēt augstāko amatpersonu, tostarp Eiropadomes priekšsēdētāja, Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Sekretariāta, ceļa un reprezentācijas izdevumu ikgadēju sadalījumu lietošanai ērtā un sabiedrībai pieejamā formātā;

40.pauž bažas par nepietiekamiem kontroles mehānismiem attiecībā uz to, kā Padome izmanto konsultāciju pakalpojumus un ārējos darbuzņēmējus; prasa pilnībā atklāt informāciju par visiem līgumiem, kuru summa pārsniedz 50 000 EUR, norādot to darbības jomu, sasniedzamos rezultātus un struktūras, kam tie piešķirti, lai novērstu publisko līdzekļu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu;

41.pauž bažas par ierobežoto pārredzamību attiecībā uz to, kā Padome izmanto konsultāciju pakalpojumus un ārējos darbuzņēmējus; prasa proaktīvi publicēt visus augstas vērtības līgumus un pamatlīgumus, tostarp līgumu grozījumus, sasniedzamos rezultātus un snieguma rādītājus; mudina nodrošināt uz risku balstītu pārredzamību, īpaši rūpīgi pārbaudot līgumus, kas saistīti ar IT, komunikāciju un reputācijas pakalpojumiem, un prasa katru gadu ziņot par paļaušanos uz ārējiem darbuzņēmējiem salīdzinājumā ar iekšējām spējām;

42.norāda, ka Sekretariāta darbību pamatā bija 2022. gadā pieņemtie daudzgadu mērķi un konkrētu mērķu kopums, kas nodrošina pastāvīgu lēmumu pieņemšanu Padomē un tiek pārskatīti katru gadu; norāda uz Sekretariāta prioritātēm 2024. gadā, kas ietver darba vides optimizāciju, uz klientu vērstas kultūras veicināšanu, zaļās pārveides vadīšanu, digitālās pārveides sniegto ieguvumu izmantošanu un vispārējās organizatoriskās efektivitātes palielināšanu; atzinīgi vērtē to, ka Sekretariāts atbalstīja sešu Eiropadomes sanāksmju, divu neformālu valstu vai valdību vadītāju sanāksmju un viena Eurosamita organizēšanu 2024. gadā;

43.atzinīgi vērtē datu izmantošanu lēmumu pieņemšanā, jo īpaši pamatojoties uz ikmēneša finanšu infopaneli, kas atspoguļo galvenos snieguma rādītājus visos Sekretariāta dienestos un vadītāju infopaneli ar galvenajām atziņām no cilvēkresursu datiem, lai atvieglotu ikdienas pārvaldību un lēmumu pieņemšanu cilvēkresursu jomā;

44.norāda, ka 2024. gadā Sekretariāts palīdzēja organizēt 4164 Padomes sanāksmes (samazinājums salīdzinājumā ar 4429 sanāksmēm 2023. gadā) un 152 sanāksmes/vizītes/komandējumus Eiropadomes priekšsēdētājam (pieaugums salīdzinājumā ar 124 sanāksmēm 2023. gadā);

45.atzinīgi vērtē Sekretariāta iekšējās kontroles ieviešanu un darbību, kas balstās uz starptautiski atzītiem standartiem un ir paredzēta, lai nodrošinātu darbību efektivitāti, lietderību un ekonomiskumu, pārskatu ticamību, aktīvu un informācijas aizsardzību, pārkāpumu novēršanu un atklāšanu, kā arī atbilstošu riska pārvaldību; norāda, ka tika saglabāta pienākumu nošķiršana finanšu procesos, ka riska reģistri tika periodiski uzraudzīti un ka automatizēta kontrole un darbinieku finanšu apmācība 2024. gadā veicināja stabilu kontroles vidi;

46.norāda, ka Padome saskaņā ar Finanšu regulas 118. pantu nosūtīja budžeta izpildes apstiprinātājiestādei savu gada ziņojumu par 2024.gadā veiktajām iekšējām revīzijām; norāda, ka 2024. gada beigās 82 % no 2022.–2024. gadā sniegtajiem ieteikumiem bija īstenoti, 17 % joprojām nebija īstenoti un 1 % gadījumu vadība bija pieņēmusi risku vai ieteikumi vairs nebija piemērojami; norāda, ka 2024. gadā tika pabeigtas četras iekšējās revīzijas; norāda, ka divās no minētajām revīzijām (vienā par atbalstu Eiropas Miera nodrošināšanas fondam un otrā par grāmatvedības procesiem attiecībā uz Sekretariāta nemateriālajiem aktīviem) iekšējais revidents sniedza vairākus augstas prioritātes ieteikumus, kurus revidētie dienesti ir pieņēmuši; prasa Padomei sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei publisku kopsavilkumu par augstas prioritātes ieteikumiem un skaidru īstenošanas grafiku, jo īpaši gadījumos, kad revīzijas attiecas uz atbalstu Eiropas Miera mehānismam un nemateriālo aktīvu pārvaldību, ņemot vērā šādu izdevumu paaugstināto sabiedrības interesi un reputācijas jutīgumu;

47.norāda, ka Sekretariātā 2024. gada beigās bija nodarbināti 3124 darbinieki (pieaugums salīdzinājumā ar 3115 darbiniekiem 2023. gadā); norāda uz darbinieku sadalījumu pa funkcijām, proti, 2024. gadā Sekretariātā bija nodarbināti 2720 pastāvīgie darbinieki, 401 pagaidu darbinieks, 222 līgumdarbinieki un 26 norīkotie valstu eksperti; norāda, ka pastāvīgo un pagaidu darbinieku sadalījums nodarbinātības kategorijās 2024. gadā saglabājās stabils — 1497 administratori (AD), 1146 asistenti (AST) un 232 sekretāri (SC) salīdzinājumā ar attiecīgi 1474 AD, 1159 AST un 295 SC amatiem 2023. gadā; norāda, ka štatu saraksta aizpildīšanas līmenis 2024. gada beigās bija 97,4 % (pieaugums salīdzinājumā ar 97,10 % 2023. gadā);

48.pauž nožēlu par to, ka trūkst publiski pieejamas informācijas par Sekretariāta darbinieku dzimti un ģeogrāfisko sadalījumu; aicina Padomi informēt Parlamentu par tās darbinieku dzimumu līdzsvaru, ģeogrāfisko sadalījumu un invaliditāti, kā arī par attiecīgo iekšējo politiku; mudina Padomi veicināt savu darbinieku ģeogrāfisko līdzsvaru, sekmējot plašāku kandidātu loku no nepietiekami pārstāvētām dalībvalstīm;

49.atzinīgi vērtē Sekretariāta centienus 2024. gadā piesaistīt, noturēt un motivēt darbiniekus; norāda, ka Sekretariāts piedalījās Karjeras dienās, karjeras gadatirgos, pastāvīgo pārstāvniecību cilvēkresursu pasākumos un informatīvās sesijās dalībvalstu pārstāvjiem, pastiprināja apmaiņu ar citu iestāžu darbiniekiem, izmantojot iestāžu darba ēnošanas pasākumu, kurā aktīvi piedalījās 23 Sekretariāta darbinieki, veicināja EPSO darbības modernizāciju, organizēja 518 atlases procedūras un 127 intervijas, kā arī iekšējos konkursus visu veidu amatiem;

50.ar gandarījumu norāda, ka Sekretariāts piedāvā dažādas apmācības un izpratnes veicināšanas kampaņas par konkrētām tēmām, piemēram, finansēm, drošības pasākumiem un etiķeti; jo īpaši norāda uz uzlabotiem rādītājiem attiecībā uz Sekretariāta ētikas izpratnes veicināšanas kampaņu, turklāt 2024. gadā ievērojami palielinājās darbinieku iesaiste ētikas jautājumu risināšanā;

51.norāda uz dažādiem pasākumiem, ko Padome 2024. gadā veikusi savu darbinieku veselības un labklājības labā; šajā sakarā norāda, ka Sekretariāts cita starpā piedāvāja atbalstu, izmantojot profesionālos un klīniskos psihologus un apmācības kursus garīgās veselības saglabāšanai un stresa pārvaldībai; atzinīgi vērtē Sekretariāta iesaistīšanos iestāžu veselības un drošības nedēļas organizēšanā 2024. gada oktobrī un Sekretariāta intranetā publicēto informāciju par visiem Sekretariātā pieejamajiem pakalpojumiem un pasākumiem labklājības un veselības veicināšanai; norāda, ka Sekretariāts ir izstrādājis informācijas paneli ar rādītājiem par psihosociālajiem riskiem, kura mērķis ir mērķtiecīgāk īstenot profilakses pasākumus, un ir izveidojis daudznozaru darba grupu, kas izstrādā veselības un drošības pārvaldības sistēmu Sekretariātam, lai labāk kontrolētu jebkādus riskus darbavietā;

52.ar gandarījumu norāda, ka Sekretariātam ir vairākas grupas vai tīkli, piemēram, PĢS daudzveidības un iekļaušanas interešu grupa un tīkls, tīkls Olympia (sievietēm administratorēm), LGBTI tīkls un Invaliditātes tīkls;

53.ar gandarījumu norāda uz Sekretariāta pasākumiem attiecībā uz personām ar invaliditāti tā darbības ietvaros; norāda, ka Sekretariāts ir ieviesis vienkāršotu procedūru, lai izskatītu praktikantu, darbinieku un kandidātu ar invaliditāti pieprasījumus par saprātīgiem pielāgojumiem; turklāt norāda, ka 2024. gadā tika organizētas papildu apmācības tehniskajiem darbiniekiem par to, kā uzņemt un pavadīt apmeklētājus ar dažādām invaliditātēm; norāda, ka Sekretariāts 2024. gadā uzņēma 115 praktikantus, no kuriem pieci tika uzņemti kā daļa no Sekretariāta pozitīvas rīcības programmas stažieriem ar invaliditāti; atgādina, ka prakse būtu jāatalgo atbilstīgi Parlamenta 2023. gada 14. jūnija rezolūcijai par kvalitatīvu stažēšanos Savienībā (2020/2005(INL)), kurā tas prasa atalgot jebkādu praksi, kas tiek veikta Savienībā; uzsver, ka neapmaksāta stažēšanās ir gados jaunu darba ņēmēju ekspluatācijas veids un šķērslis vienlīdzīgām iespējām;

54.norāda, ka Sekretariāts ir ieviesis jaunus noteikumus par darba laiku, tāldarbu un atvaļinājumu, kā arī ieviesis jaunu IT moduli (Sysper-TIM) darba laika pārvaldībai; ar gandarījumu norāda, ka ir organizētas apmācības un komunikācijas pasākumi, piemēram, videopamācības, bieži uzdotie jautājumi, tīmekļsemināri utt. par jaunajiem noteikumiem un jauno moduli;

55.atkārtoti norāda, ka ētiska rīcība veicina pareizu finanšu pārvaldību un palielina sabiedrības uzticēšanos un ka ir iespējami uzlabojumi Savienības iestāžu ētikas satvaros, kā Revīzijas palāta uzsvērusi Īpašajā ziņojumā 13/2019; jo īpaši atgādina par Revīzijas palātas ieteikumu uzlabot Padomes ētikas satvaru; pauž bažas par to, ka trūkst vienota Savienības ētikas satvara, kas reglamentētu dalībvalstu pārstāvju darbu Padomē, kā to konstatējusi Revīzijas palāta; uzsver, ka neviena Savienības iestāde nebūtu jāatbrīvo no skaidriem, saistošiem un izpildāmiem ētikas noteikumiem, kad tā piedalās Savienības lēmumu pieņemšanā, kas saistīta ar publiskajiem izdevumiem;

56.pauž nožēlu par to, ka divi galvenie Padomes ētikas satvara elementi — Sekretariāta darbiniekiem paredzētās “Ētikas un uzvedības vadlīnijas” un “Eiropadomes priekšsēdētāja rīcības kodekss” Padomes tīmekļa vietnē ir pieejami bez papildu norādēm vai publicēšanas datuma; pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz vairākiem Parlamenta pieprasījumiem, Eiropadomes priekšsēdētāja rīcības kodekss nav saskaņots ar Parlamenta un Komisijas rīcības kodeksu, jo īpaši attiecībā uz aktivitāti pēc tam, kad amata pilnvaru termiņš ir beidzies;

57.norāda, ka saskaņā ar Savienības Civildienesta noteikumu 16. panta trešo un ceturto daļu Sekretariāts publicē gada ziņojumu ar informāciju par bijušo Sekretariāta augstāko amatpersonu profesionālo darbību pēc aiziešanas no dienesta; norāda, ka saskaņā ar ziņojumu par 2024. gadu viens bijušais augsta ranga ierēdnis paziņoja par nodomu iesaistīties profesionālā darbībā vairāk nekā 12 mēnešus pēc aiziešanas no Sekretariāta; norāda, ka pirms lēmuma pieņemšanas šajā lietā notika apspriešanās ar apvienoto komiteju (commission paritaire); ar nožēlu norāda, ka Padomes tīmekļa vietnē trūkst informācijas par to, vai pieņemtais lēmums bija par vai pret atļaujas piešķiršanu iesaistīties pieprasītajā darbībā; atkārtoti aicina Padomi ieviest skaidrus, samērīgus un izpildāmus noteikumus nodarbinātībai pēc pilnvaru termiņa beigām attiecībā uz augstākā līmeņa ierēdņiem, pamatojoties uz spēkā esošo tiesisko regulējumu, un nodrošināt pienācīgu pārredzamību, tostarp attiecīgā gadījumā publiskojot informāciju par saistību ar privāto sektoru, pilnībā ievērojot pamattiesības un proporcionalitātes principus;

58.pauž nožēlu par to, ka dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju dalība obligātajā pārredzamības reģistrā, kas izveidots ar 2021. gada 20. maija Iestāžu nolīgumu starp Parlamentu, Padomi un Komisiju, ir pilnīgi brīvprātīga, jo nosacītības principa piemērošana ir atstāta katras dalībvalsts pastāvīgās pārstāvniecības ziņā; norāda, ka tikai ierobežots skaits dalībvalstu un Savienības iestādes ievēro paraugpraksi savā tiesiskajā regulējumā obligāti piemērot plašu lobistu definīciju, un uzstāj, ka visām pastāvīgajām pārstāvniecībām būtu aktīvi jāpiedalās obligātajā pārredzamības reģistrā pirms savas dalībvalsts prezidentūras Padomē, tās laikā un pēc tās; atgādina Parlamenta nostāju, ka dalībvalstu pārstāvjiem, kuri tieši saņem Savienības subsīdijas ar tiem piederošo uzņēmumu starpniecību, nebūtu jāļauj piedalīties politikas vai budžeta diskusijās un balsošanā, kas saistīta ar minētajām subsīdijām; pauž nožēlu par to, ka Padome pilnībā neizmanto obligāto pārredzamības reģistru un neņem vērā priekšlikumus tā uzlabošanai; atkārtoti aicina Padomi atturēties no sadarbības ar nereģistrētiem lobētājiem un nodrošināt, ka tās augstākās amatpersonas, tostarp pastāvīgie pārstāvji un delegāciju vadītāji, publiski atklāj savas tikšanās ar interešu grupām un lobētājiem standartizētā pārredzamības reģistrā, līdzīgi kā tas ir noteikts Parlamenta deputātiem un Komisijai;

59.pauž nožēlu par to, ka lēmumu pieņemšanas process Padomē joprojām nav pilnībā pārredzams, un tas ietekmē pilsoņu uzticēšanos Savienībai kā pārredzamai struktūrai un tādējādi apdraud visas Savienības reputāciju; atgādina un atbalsta stratēģiskajā izmeklēšanā OI/2/2017/TE iekļautos Ombuda ieteikumus par Padomes likumdošanas procesa pārredzamību; mudina Padomi nekavējoties veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu Ombuda ieteikumus un attiecīgos EST nolēmumus; atgādina, ETS spriedumā lietā T-163/21 De Capitani / Padome ir uzsvērusi, ka būtu vajadzīga labāka likumdošanas pārredzamība no Padomes puses, lai nodrošinātu piekļuvi leģislatīviem dokumentiem, jo tas atbilst Padomes pienākumiem attiecībā uz likumdevēju publisko kontroli un pārskatatbildību kā jebkuras demokrātiskās leģitimitātes pamatu;

60.norāda, ka Ombuds 2023. gadā sāka jaunu izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas un 2024. gadā to pabeidza attiecībā uz to, kā Padome izskata pieprasījumus par publisku piekļuvi leģislatīviem dokumentiem; norāda uz minētās izmeklēšanas secinājumiem, kuros konstatēts, ka Padome izmantoja notiekošo lēmumu pieņemšanas procesu aizsardzību kā iemeslu, lai atteiktu piekļuvi dokumentiem ar “neskaidriem, abstraktiem un nepamatotiem” argumentiem; atgādina, ka EST noraidīja argumentus, kas ietvēra vajadzību izvairīties no ārēja spiediena vai publiskas nepareizas interpretācijas vai vajadzību aizsargāt juridiskās konsultācijas; tādēļ pauž bažas par to, ka Padome neievēro Savienības judikatūru; aicina Padomi novērst šīs nepilnības, nekavējoties publiskojot leģislatīvos dokumentus, pat ja tas radītu ārēju spiedienu, jo tas ir faktors jebkurā demokrātiskā likumdošanas procesā, un atteikt piekļuvi leģislatīvajiem dokumentiem tikai patiesi ārkārtējos apstākļos; aicina Padomi nekavējoties īstenot Ombuda secinājumus un attiecīgo judikatūru, nodrošinot, ka atteikumi saskaņā ar principu “notiekošu lēmumu pieņemšanas procesu aizsardzība” ir stingri pamatoti katrā gadījumā atsevišķi, pamatoti konkrētā veidā un pakļauti stingrai iekšējai pārskatīšanai; prasa pēc noklusējuma proaktīvi publicēt svarīgākos leģislatīvos dokumentus (tostarp darba grupas dokumentus un sarunu nostājas) un katru gadu publiski ziņot par izmantotajiem atteikuma iemesliem;

61.norāda, ka dokumentu pieejamības darba grupa ziņoja, ka 2024. gadā ir saņēmusi lielu skaitu pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem un atbildējusi uz tiem, proti, 2872 sākotnējos pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem (salīdzinājumā ar 3732), kuros bija jāanalizē 10096 dokumenti (salīdzinājumā ar 13912 dokumentiem 2023. gadā) un 30 atkārtoti pieteikumi (salīdzinājumā ar 40 pieteikumiem 2023. gadā); atzīst, ka šāda veida darba slodzes samazināšanās, visticamāk, ir saistīta ar Savienības likumdošanas darba apturēšanu, ņemot vērā 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas;

62.norāda, ka no sākotnējiem piekļuves pieprasījumiem pilnīga piekļuve tika piešķirta 7323 dokumentiem (72,5 %) un daļēja piekļuve — 1181 dokumentiem (11,70 %), savukārt piekļuve tika atteikta 1592 dokumentiem (15,80 %); norāda, ka no atkārtotajiem pieteikumiem pilnīga piekļuve tika piešķirta 36 dokumentiem un daļēja piekļuve — 45 dokumentiem, savukārt 45 dokumentiem piekļuve tika atteikta; norāda, ka sākotnējie pieprasījumi tika izskatīti vidēji 17 darba dienās un atkārtotie pieteikumi — 31 darba dienā;

63.norāda, ka, īstenojot Ģenerāldirektora Lēmumu Nr. 23/2021 par psiholoģisku un seksuālu uzmākšanos darbā, 2024. gadā tika veikti vairāki pasākumi, piemēram, obligātas apmācības jaunpienācējiem, jaunajiem vadītājiem un praktikantiem par uzmākšanās un neatbilstīgas uzvedības novēršanu; norāda, ka Sekretariātā ir konfidenciālu konsultantu grupa aizskarošas izturēšanās novēršanas jautājumos, kas 2024. gadā izskatīja 13 pieprasījumus par konfidenciālām konsultācijām saistībā ar iespējamu aizskarošu izturēšanos vai neatbilstīgu uzvedību;

64.atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar publiski pieejamajiem gada ziņojumiem atbildīgajiem deleģētajiem kredītrīkotājiem 2024. gadā netika ziņots ne par vienu krāpšanas vai pārkāpumu gadījumu, un šādi gadījumi nebija jāizskata paneļkomitejā (Finanšu regulas 145. pants) vai OLAF;

65.norāda, ka 2024. gadā Sekretariāts turpināja īstenot savu digitālās pārveides mērķi saskaņā ar Digitālās stratēģijas prioritātēm 2022.–2025. gadam; norāda, ka no 103 ar IT saistītajiem projektiem 2024. gada darba plānā gada beigās bija pabeigti 11 %, savukārt 3 % tika atcelti vai apvienoti, un lielākā daļa projektu (62 %) joprojām turpinās;

66.ar gandarījumu norāda, ka 2024. gadā 98 % rēķinu tika iesniegti elektroniski (pieaugums salīdzinājumā ar 97 % 2023. gadā) un 49 % no Sekretariāta līgumiem un pirkuma pasūtījumiem tika parakstīti, izmantojot elektronisko parakstu; turklāt norāda, ka visas jaunās iepirkuma procedūras, kuru vērtība pārsniedza 143 000 EUR, tika pārvaldītas, izmantojot Komisijas publiskā iepirkuma pārvaldības rīku;

67.norāda uz Sekretariāta galvenajām prioritātēm attiecībā uz iestāžu sinerģiju un procedūru saskaņošanu cilvēkresursu darbības procesu jomā, izmantojot vienotu pakalpojumu portālu (HR-IT); norāda, ka 2024. gadā Sekretariāts parakstīja saprašanās memorandu ar Komisiju par daudzgadu cilvēkresursu pārveides programmu, kurai Sekretariāts pievienojās 2024. gada jūlijā;

68.atzinīgi vērtē Sekretariāta 2024. gadā panākto turpmāko progresu IT un digitalizācijas jomā, piemēram, jauna rīka ieviešanu medicīnisko un vakcinācijas pierakstu pārvaldībai, jaunu platformu stažēšanās pieteikumu pārvaldībai, POMME projekta pirmo posmu, kas uzlabo darbplūsmas lietojumprogrammu attiecībā uz sanāksmju plānošanu un mutiskās tulkošanas grafiku, platformu (PreSY) visaptverošam pārskatam par uzraudzības darbībām Padomes trijās ēkās, platformu (e-Resto ēdināšana) ar ēdināšanu saistītām darbībām un pieprasījumiem un Collab Conseil — rīku, kas paredzēts visu to loģistikas dokumentu glabāšanai, kas nepieciešami ministru padomes sagatavošanās darbos;

69.norāda, ka Sekretariāts testēja dažādus mākslīgā intelekta rīkus, lai atbildētu uz jautājumiem par Civildienesta noteikumiem, izstrādātu mācību materiālus (strukturētu saturu, gadījumu izpētes, viktorīnas vai video, kuru pamatā ir konkrēta tēma) vai palīdzētu vadītājiem izskatīt CV; uzsver, ka mākslīgais intelekts ir jāizmanto, garantējot stingrus ētiskas izmantošanas, pārredzamības, datu aizsardzības, cilvēka virsvadības un aizsardzības pret algoritmisko neobjektivitāti vai ļaunprātīgu izmantošanu principus;

70.norāda, ka 2024. gadā EDAU veica revīziju par medicīnisko datu apstrādi, jo īpaši saglabāšanu, galvenajās Eiropas iestādēs, tostarp Sekretariātā; aicina Sekretariātu īstenot EDAU ieteikumus attiecībā uz pienācīgas datu saglabāšanas politikas nodrošināšanu;

71.norāda uz darbībām, ko Sekretariāts veic, izmantojot savu digitālo pakalpojumu struktūru, un kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību jaunajai Kiberdrošības regulai, kas stājās spēkā 2024. gada sākumā; šajā sakarā norāda, ka 2024. gadā Sekretariāts izstrādāja iekšējās procedūras ziņošanai par kiberdrošības incidentiem, sniedza ieguldījumu visās Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru kiberdrošības dienesta (CERT-EU) vadlīnijās un ieviesa kiberdrošības atbilstības pārvaldības pakalpojumu, savukārt minētajā gadā tika pabeigti 11 atbilstības ziņojumi; atzinīgi vērtē Sekretariāta centienus pabeigt visu Sekretariāta digitālo tīklu un informācijas sistēmu sākotnējo kiberdrošības pārskatīšanu; atzinīgi vērtē Padomes iesaistīšanos 2024. gada Eiropas kiberdrošības mēneša sagatavošanā, galveno uzmanību pievēršot sociālajai inženierijai;

72.konstatē, ka 2024. gadā tika īstenoti galvenie projekti, piemēram, Padomes sanāksmju telpu renovācija, tostarp jaunas mēbeles, biroju koridori un Justus Lipsius ēkas akreditācijas birojs;

73.norāda, ka Sekretariāts ir uzsācis sagatavošanas darbus savu ēku, tostarp Justus Lipsius un galvenās administratīvās ēkas, renovācijai; ir informēts par pausto vajadzību pilnībā pārveidot šīs ēkas, lai nodrošinātu efektīvu darbību un pilnīgu atbilstību Savienības tiesiskajam regulējumam attiecībā uz vidisko sniegumu;

74.norāda, ka 2011. gada budžeta pozīcija “Ūdensapgāde, gāze, elektrība un apkure” tika palielināta par 33 %, veicot budžeta pārvietojumu 2024. gadā; norāda, ka Sekretariāts turpināja samazināt enerģijas patēriņu, piemēram, ēku apkures samazināšana un Justus Lipsius ēkas apkures katlu nomaiņu;

75.norāda, ka 2024. gadā tika īstenoti svarīgi projekti, piemēram, dažu sanāksmju telpu renovācija LEX un Justus Lipsius ēkās, biroju koridoru pastāvīga renovācija Justus Lipsius ēkā, velosipēdu stāvvietu un infrastruktūras uzlabošana PĢS telpās un Justus Lipsius reģistratūras dienestu modernizācija;

76.pauž nožēlu par to, ka Padome joprojām nav īstenojusi vienkāršotu akreditācijas procedūru, lai atvieglotu citu Savienības iestāžu darbinieku piekļuvi Padomes telpām; aicina Padomi bez turpmākas kavēšanās ātri pieņemt un piemērot šādu procedūru iestāžu sadarbības garā;

77.norāda, ka pēc 2024. gadā veiktās ārējās revīzijas tika saglabāta Sekretariāta sertifikācija saskaņā ar Vides pārvaldības un audita sistēmu (EMAS);

78.norāda, ka Sekretariāts 2024. gadā panāca enerģijas ietaupījumus, uzlabojot savu tehnisko infrastruktūru, piemēram, apgaismes sistēmu, energoefektivitāti ēkās, kurās tas atrodas; norāda, ka Sekretariāta enerģijas patēriņš laikā no 2018. līdz 2024. gadam ir samazinājies par 24,40 % un ūdens patēriņš laikā no 2023. līdz 2024. gadam ir samazinājies par 17 %; atzinīgi vērtē Sekretariāta iniciatīvas vēl vairāk samazināt papīra patēriņu;

79.atzinīgi vērtē Sekretariāta ilgtspējīgās prakses, kas iekļautas dažās tā darbībās; cita starpā norāda, ka vairākās iepirkuma procedūrās un pamatlīgumos ir iekļauti kritēriji atkritumu samazināšanai un iekārtu reciklēšanai, ar Zaļo biroju notiek apspriešanās par augstvērtīgiem iepirkuma projektiem Sekretariātā un tā restorāni 2024. gadā ieguva labas pārtikas sertifikātu; atzinīgi vērtē to, ka Sekretariāts 2024. gadā pārskatīja darbinieku komandējumu rokasgrāmatu, kas stājās spēkā 2025. gadā un ietver jaunus stimulus darbinieku braucienu radītās oglekļa pēdas samazināšanai; ar gandarījumu norāda, ka to darbinieku skaits, kuri ieradās darbā, izmantojot ilgtspējīgus līdzekļus, piemēram, sabiedrisko transportu vai velosipēdu, ir palielinājies no 67 % 2023. gadā līdz 78 % 2024. gadā;

80.atzinīgi vērtē to, ka Sekretariāts ir izstrādājis vides stratēģiju, kurā noteikta virzība no 2025. līdz 2030. gadam Sekretariāta vidiskā snieguma uzlabošanai, un īstenojis komunikācijas pasākumus, lai palielinātu darbinieku, delegātu un apmeklētāju informētību par vides jomā veicamajiem pasākumiem;

81.norāda, ka Sekretariāts iegādājās ilgtspējīgākus transportlīdzekļus, t. i., vienu elektrisko sedanu un trīs hibrīda mikroautobusus; turklāt norāda, ka ir uzlabota infrastruktūra un velosipēdu novietošanas iespējas pie Justus Lipsius ēkas;

82.uzsver, ka nolūkā nodrošināt juridisko skaidrību, konsekvenci un vienlīdzīgu attieksmi pret Savienības iestādēm ir jāpārskata LESD 319. pants, lai skaidri noteiktu, ka Parlaments apstiprinājumu par budžeta izpildi sniedz ne tikai Komisijai, bet arī citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām attiecībā uz to budžeta iedaļu vai to budžeta izpildi; aicina Padomi laicīgi veikt konkrētus pasākumus, lai pārvarētu iestāžu konfliktu, un atsākt sarunas ar Parlamentu, lai panāktu kopīgu vienošanos par budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras raitu un Līgumam atbilstošu atsākšanu;

83.aicina Padomi atsākt sarunas visaugstākajā līmenī, lai atrisinātu ieilgušo budžeta izpildes apstiprināšanas strupceļu; prasa Komisijas un Padomes juridiskajiem dienestiem sniegt juridisku atzinumu par iespējamiem Līgumā balstītiem risinājumiem, lai nodrošinātu Padomes pārskatatbildību budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā;

84.konstatē, ka 2024. gadā kopējais komunikācijas budžets, ņemot vērā gada laikā veiktos pārvietojumus, bija 12 518 610 EUR, t. i., par 5,45 % lielāks nekā 2023. gada budžetā;

85.konstatē, ka 2024. gadā Sekretariāts sniedza komunikācijas pakalpojumus Eiropadomes priekšsēdētājam, Eurogrupas priekšsēdētājam, rotējošajām prezidentvalstīm (Beļģijai un Ungārijai), Komisijas priekšsēdētājas vietniecei / Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstīm un Sekretariātam; norāda, ka 2024. gadā Sekretariāts nodrošināja nepārtrauktu atbalstu attiecībās ar medijiem, klātbūtni sociālajos medijos un tīmeklī visā amatpersonu pārejas laikā, organizēja audiovizuālo atspoguļojumu un svarīgu starptautisko pasākumu straumēšanu, kā arī uzturēja augstas kvalitātes operatīvo atbalstu, tostarp tiešraides pasākumu pārraides, preses pakalpojumus un zīmolradi iestāžu samitiem un sanāksmēm;

86.norāda, ka saskaņā ar tiešsaistes aptauju, kas veikta 2024. gada pēdējā ceturksnī, 68,30 % lietotāju bija apmierināti ar savu vispārējo pieredzi Padomes tīmekļa vietnē, kurā 2024. gadā tika reģistrēti vairāk nekā 26 miljoni apmeklējumu (par 7 % vairāk nekā 2023. gadā), un 71 400 abonentu salīdzinājumā ar 57 900 abonentiem 2023. gadā;

87.norāda, ka Komunikācijas ģenerāldirektorāts (COMM ĢD) 2024. gadā veica plašus preses un mediju iesaistes pasākumus, tostarp 76 preses brīfingus, 771 paziņojumu presei, 84 preses konferences un visaptverošu atbalstu mediju akreditācijai un atspoguļošanai; turklāt norāda, ka Padomes preses centrs un tīmekļa vietne tika plaši izmantota, Padomes tīmekļa vietnes preses sadaļai piesaistot vairāk nekā 6,4 miljonus apmeklējumu un gandrīz 2 miljonus apmeklējumu sanāksmju lapās, kas liecina par noturīgu sabiedrības un mediju interesi par Padomes lēmumu pieņemšanu;

88.norāda, ka 2024. gadā Sekretariāta digitālās komandas ciešā sadarbībā ar prezidentūrām uzraudzīja un uzlaboja Beļģijas un Ungārijas prezidentūru tīmekļa vietnes, kopā reģistrējot aptuveni 407 000 apmeklējumu un 1,2 miljonus lapu skatījumu, un veica pastāvīgus uzlabojumus Padomes galvenajā tīmekļa vietnē, ieviešot 19 lietotāju virzītus uzlabojumu komplektus; turklāt norāda uz mašīntulkošanas funkciju un piekļūstamības uzlabojumu īstenošanu, kā arī plašu lietotāju izpēti, lai uzlabotu tiešsaistes satura skaidrību un pārlūkojamību visās oficiālajās Savienības valodās, tādējādi stiprinot Padomes digitālo tvērumu un sadarbību ar ieinteresētajām personām un pilsoņiem.