1.norāda, ka EST budžets ietilpst DFS 7. izdevumu kategorijā “Eiropas publiskā pārvalde”, kuras apjoms 2023. gadā bija 13,3 miljardi EUR (6,9 % no Savienības kopējā budžeta); atzīmē, ka EST budžets aptuveni 0,5 miljardu EUR apmērā ir aptuveni 3,76 % no visiem Savienības administratīvajiem izdevumiem un ka šis īpatsvars ir samazinājies (no 3,9 % 2023. gadā); vērš uzmanību uz to, ka lietās, kas attiecas uz izmeklēšanu saistībā ar Savienības budžetu, visām kompetentajām iestādēm ir pilnībā jāievēro pienācīga procesa un pamattiesību principi;

2.atzīmē, ka Eiropas Savienības Revīzijas palāta (“Revīzijas palāta”) savā 2024. finanšu gada pārskatā (“Revīzijas palātas pārskats”) kategorijā “Administrācija” ir pārbaudījusi 70 darījumu izlasi, proti, tikpat daudz darījumu, cik 2023. gadā; Revīzijas palāta turklāt ir konstatējusi, ka administratīvie izdevumi ietver izdevumus par cilvēkresursiem (tostarp pensijām), kas 2024. gadā bija aptuveni 69 % no visiem administratīvajiem izdevumiem, un izdevumus par ēkām, iekārtām, energoresursiem, komunikācijām un informācijas tehnoloģiju (IT) un ka daudzu gadu ilgumā veiktais darbs liecina — kopumā šie izdevumi ir ar zemu riska faktoru;

3.atzīmē, ka no pavisam 70 pārbaudītajiem darījumiem 16 darījumos (23 %) bija kļūdas, tomēr, spriežot pēc trim skaitļos izteiktajām kļūdām, Revīzijas palāta lēš, ka kļūdu līmenis nesasniedz būtiskuma slieksni; norāda, ka Revīzijas palātas pārskatā attiecībā uz EST nekādas īpašas problēmas nav konstatētas;

4.atzīmē, ka 2024. gadā EST bija piešķirts budžets 503 837 531 EUR apmērā, t. i., par 3,66 % lielāks nekā 2023. gadā; norāda, ka šis pieaugums galvenokārt ir saistīts ar 2024. gadam prognozēto algas korekciju;

5.atzīmē, ka personāla izdevumi ir gandrīz 80 % no EST budžeta un ka algu korekcijas 2024. gadā pārsniedza sākotnējās prognozes; uzsver, ka šo izdevumu pieaugumu izdevās absorbēt bez papildu budžeta līdzekļu piešķiršanas, tomēr tas, ka šāds pieaugums mēdz atkārtoties, rada šaubas par budžeta ilgtspēju vidējā termiņā, rēķinoties ar spēkā esošās DFS grūtībām; pieprasa pamatīgāk plānot izdevumus un nodrošinājumu ar personālu daudzgadu periodā un darīt to tā, lai nemazinātos tiesu varas neatkarība;

6.norāda, ka, pamatojoties uz EST atbildēm uz anketas jautājumiem par 2024. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kopējais provizoriskais budžeta izpildes līmenis 2024. gada beigās bija 97,72 %, proti, tāds pats kā 2023. gadā, savukārt galīgais 2024. gada budžeta izpildes līmenis būs pieejams 2025. gada beigās; norāda, ka saskaņā ar Finanšu regulas 29. pantu budžeta lēmējinstitūcijai bija iesniegti trīs pārvietojumi no citām budžeta pozīcijām, galvenokārt no personāla izmaksu budžeta pozīcijas “Atalgojums un piemaksas”, lai papildinātu budžeta pozīcijas “Aprīkojuma un programmatūras iepirkums, uzstādīšana un uzturēšana”, “Bērnu vispārizglītojošais centrs” un “Ēkas”;

7.piekrīt, ka EST ir bijis grūti reaģēt uz nemitīgi augošo darba slodzi divu iemeslu dēļ: no vienas puses, Komisijas izstrādātajās budžeta sagatavošanas vispārējās pamatnostādnēs ir noteikts, ka visu ar atalgojumu nesaistīto izdevumu pieaugums nedrīkst pārsniegt 2 %, un tas neveicina pieprasījumu iesniegšanu attiecībā uz jaunām amata vietām, un, no otras puses, EPSO nav izdevies nodrošināt Savienības iestādēm pietiekami lielu grupu veiksmīgo konkursa laureātu, ko iestādes varētu pieņemt darbā; turklāt norāda, ka inflācijas ietekmē, ko radījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, nemainīgi bija jūtams spiediens uz EST budžetu, piemēram, auga komandējumu izmaksas vai līgumos noteikto preču un pakalpojumu cenas; atzinīgi vērtē pasākumus, ko šādas ietekmes mazināšanai ir veikusi EST, samazinot komandējumu skaitu, ierobežojot ar enerģiju saistītos izdevumus un — pats galvenais — nosakot prioritāros projektus, kad tiek sagatavotas budžeta tāmes; atzīst, ka visām Savienības iestādēm ir jāuzlabo sava budžeta pārvaldība, kad tās slēdz līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, jo ir jāņem vērā arī cenu svārstīgums, jo īpaši enerģētikas nozarē; aicina EST izmaksu ziņā panākt vēl lielāku efektivitāti un uzņemties vēl lielāku pašiniciatīvu attiecībā uz sava budžeta plānošanu, lai tiesu iestādes darbs būtu nemainīgi kvalitatīvs, rēķinoties ar resursiem, kas iestādei ir pieejami;

8.konstatē, ka nedaudz ir palielinājies vidējais maksājumu izpildes ilgums (no 23,1 dienas 2023. gadā līdz 23,7 dienām 2024. gadā), kā arī elektroniski saņemto rēķinu īpatsvars (no 81 % 2023. gadā līdz 88 % 2024. gadā); atzīmē, ka saskaņā ar EST ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar apsvērumiem, ko Parlaments paudis savā rezolūcijā par 2023. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (“ziņojums par turpmākajiem pasākumiem”), rēķini par rakstiskās tulkošanas ārpakalpojumiem tiek apmaksāti tikai pēc rediģēšanas, kas vajadzīga, lai nodrošinātu tulkojumu kvalitāti augstā līmenī, kā tas ir prasīts;

9.ar gandarījumu norāda, ka EST locekļu un darbinieku komandējumu budžets otro gadu pēc kārtas ir samazinājies — no 638 000 EUR 2023. gadā līdz 616 000 EUR 2024. gadā jeb par aptuveni 3,44 %;

10.ņemot vērā EST atbildes uz anketas jautājumiem par 2024. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, ar gandarījumu konstatē — tiesas reformu, kas nodrošinātu, ka Tiesas kompetence sniegt prejudiciālus nolēmumus daļēji ir nodota Vispārējai tiesai, EST ir centusies pabeigt tā, lai šo jauno tiesisko regulējumu varētu īstenot no 2024. gada 1. oktobra; šajā sakarībā atzīmē, ka 2024. gadā ir notikusi Vispārējās tiesas strukturāla reorganizācija, veiktas izmaiņas EST reglamentā, pieņemts jauns noteikumu kopums par Vispārējās tiesas reglamenta praktisko īstenošanu, pieņemts jauns lēmums par procesuālo dokumentu iesniegšanu un izsniegšanu, izmantojot lietojumprogrammu e-Curia, izstrādāta jauna programmatūra (“vienotais kontaktpunkts”), kas nodrošinātu tiesvedības lietu raitu analīzi un izskatīšanu, iedarbīgākus un kvalitatīvākus tiesvedības rezultātus, kā arī saskaņotu Tiesas un Vispārējās tiesas reģistru praksi; ar gandarījumu norāda, ka pirmajos trīs mēnešos pēc reformas stāšanās spēkā Vispārējai tiesai jau ir nodoti 19 prejudiciālie nolēmumi, un tas liecina, ka ir sasniegti pirmie rezultāti ceļā uz līdzsvarotāku abu tiesu darba slodzes sadalījumu; norāda, ka vienīgās papildu izmaksas saistībā ar tiesas reformas īstenošanu bija IT izmaksas, kuras attiecās ar vienotā kontaktpunkta izveidi, un tie bija aptuveni 805 000 EUR, savukārt personāla ziņā reforma attiecībā uz budžetu bija nemainīgi neitrāla, jo amata vietas un pienākumi iestādes iekšienē tika pārgrupēti; aicina EST ziņot, kā tieši tiesas reforma ir ietekmējusi efektivitāti, tiesvedību ilgumu un darba slodzes sadalījumu starp Tiesu un Vispārējo tiesu, cita starpā arī par to, kā digitālie rīki ir ietekmējuši izskatīšanas procesu ilgumu un darba slodzes līdzsvarošanu; aicina EST nākamās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras vajadzībām sagatavot vispusīgu reformas ex post novērtējumu;

11.konstatē, ka 2024. gadā Tiesa pieņēma lēmumus 12 lietās par Savienības tiesību aktu pārākuma principu, no tām 10 prejudiciālu nolēmumu lietās un divās pārkāpumu lietās; atkārtoti norāda uz to, cik būtisks ir Savienības tiesību pārākuma princips, kas nodrošina Savienības tiesību aktu vienotu interpretāciju un piemērošanu visās dalībvalstīs un aizsargā tiesiskumu kā Savienības pamatvērtību; no jauna nelokāmi apstiprina, ka Savienības tiesību pārākums ir Savienības tiesiskās kārtības stūrakmens, un uzsver, ka EST darbībai ir izšķiroša nozīme, lai nosargātu tiesiskumu visā Savienībā; atzīmē, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 2. punktu “Savienība respektē dalībvalstu vienlīdzību saistībā ar Līgumiem, kā arī to nacionālo identitāti, kas raksturīga to politiskajām un konstitucionālajām pamatstruktūrām, tostarp reģionālajām un vietējām pašvaldībām”;

12.ņemot vērā EST atbildes uz anketas jautājumiem par 2024. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, konstatē, ka Tiesai 2024. gadā bija iesniegtas 920 jaunas lietas (salīdzinot ar 821 lietu 2023. gadā) un ka 62,30 % no tām bija lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu un 277 lietas bija apelācijas pret Vispārējās tiesas spriedumiem; konstatē, ka Vispārējā tiesā ievērojami samazinājās jaunu lietu skaits — no 1271 lietas 2023. gadā līdz 786 lietām 2024. gadā — un ka 35,88 % no tām bija prasības atcelt Savienības iestāžu tiesību aktus, 34,10 % bija ar intelektuālo īpašumu saistītas prasības un 9,67 % bija saistītas ar strīdiem starp Savienības iestādēm un to darbiniekiem;

13.piekrīt Tiesas viedoklim, proti, ka Komisijai, kura pilda Līgumu izpildes uzraudzības pienākumu, būtu jāseko līdzi tam, lai dalībvalstis pildītu EST nolēmumus; atkārtoti aicina EST, stingri ievērojot savu pilnvaru robežas, izveidot mehānismu gan labākās, gan sliktākās dalībvalstu prakses noskaidrošanai;

14.konstatē, ka ir palielinājies gan Vispārējās tiesas izskatīto lietu skaits (no 904 lietām 2023. gadā līdz 922 lietām 2024. gadā), gan Tiesas izskatīto lietu skaits (no 783 lietām 2023. gadā līdz 863 lietām 2024. gadā), un pēdējo no minētajiem ir veicinājis tas, ka 2024. gadā daļēji nomainījās Tiesas tiesnešu un ģenerāladvokātu sastāvs (Tiesas sastāva daļēja atjaunināšana notiek reizi trijos gados); turklāt konstatē, ka Tiesā neizskatīto lietu skaits palielinājās no 1149 lietām 2023. gadā līdz 1206 lietām 2024. gadā un ka Vispārējā tiesā neizskatīto lietu skaits samazinājās no 1438 lietām 2023. gadā līdz 1302 lietām 2024. gadā (ieskaitot Vispārējā tiesā iesniegtās 404 lietas, kas pēc būtības bija identiskas un uzskaitītas kā viena lieta), daļēji tāpēc, ka tika pabeigtas dažas lielas lietu grupas;

15.tomēr atzinīgi vērtē to, ka mazāk laika ir bijis vajadzīgs, lai Tiesā pabeigtu izskatīt lietas steidzamības kārtībā (4,3 mēneši 2023. gadā salīdzinājumā ar 3,3 mēnešiem 2024. gadā);

16.konstatē, ka Tiesas izbeigto lietu vidējais tiesvedības ilgums 2024. gadā bija 17,7 mēneši (salīdzinot ar 16,1 mēnesi 2023. gadā) un ka attiecīgais pieaugums par aptuveni sešām nedēļām ir skaidrojams ar to, ka vairākas lietas bija sarežģītas un apjomīgas (piemēram, 2020. gadā celtās prasības pret tā dēvēto Savienības “mobilitātes paketi”, kuru izskatīšana noslēdzās 2024. gadā); norāda, ka vidējais izskatīšanas ilgums lietās, kas pabeigtas ar Vispārējās tiesas spriedumu vai rīkojumu, palielinājās (no 18,2 mēnešiem 2023. gadā līdz 18,5 mēnešiem 2024. gadā); uzsver, ka savlaicīgai tiesvedībai nemainīgi jābūt vienam no galvenajiem darbības mērķrādītājiem, jo pārāk ilgs process tieši ietekmē juridisko noteiktību pilsoņiem, valstu tiesām un ekonomikas operatoriem;

17.aicina EST sadarbībā ar valstu tiesām apsvērt iespējamos praktisku norādījumu rīkus (piemēram, pamatnostādnes, veidlapas lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu un apmācību iespējas tiešsaistē), kas palīdzētu skaidri un mērķtiecīgi formulēt jautājumus saistībā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu un tādējādi mazinātu liekas vai pārāk ilgstošas tiesvedības risku;

18.pauž atzinību EST par to, ka ir konstatēta biežāka lietojumprogrammas e-Curia izmantošana un ka dalībvalstu tiesu reģistrēto kontu skaits ir pieaudzis (no 451 konta 2023. gadā līdz 566 kontiem 2024. gadā), turklāt procesuālo dokumentu īpatsvars, kas iesniegti, izmantojot e-Curia, Tiesas gadījumā sasniedza 91 %, savukārt Vispārējās tiesas gadījumā — 96 %;

19.atzinīgi vērtē uz sniegumu balstīto pieeju, ko EST ieviesusi, lai lēmumus pieņemtu, vadoties pēc tā, ciktāl ir izdevies sasniegt mērķus, par ko spriež pēc katram dienestam pielāgotu darba slodzes un darbības rādītāju kopuma (piemēram, izmaksu efektivitātes un pabeigto projektu īpatsvara, lietotāju apmierinātības un resursu optimizācijas rādītājiem); atzīmē, ka galvenie snieguma rādītāji, kurus izmanto EST, plašā diapazonā aptver konkrētas jomas piecu pārvaldības mērķu atbalstam saistībā ar abu tiesu pienācīgu darbību, digitalizāciju un topošām tehnoloģijām, atklātību un pārredzamību, daudzvalodību un cilvēkresursu pārvaldību; vērš uzmanību uz to, ka EST ir jāpanāk, lai šie rādītāji būtu pārredzami, vērsti uz rezultātu un lai būtu nodrošināta to regulāra pārskatīšana, veicinot efektīvu pārvaldību un pārskatāmu atbildību;

20.atzinīgi vērtē 2024. gadā pārskatīto pieeju attiecībā uz ienākumiem no inovācijas iniciatīvām, jo ar šo pieeju ir ņemta vērā izmaksu novērtēšana pēc tādiem kritērijiem kā ieviešana un personāla ieguldījums, ikgadējā uzturēšana, darbuzņēmēju izmaksas un citu veidu izmaksas, kā arī ieguvumu novērtēšana pēc tādiem kritērijiem kā prognozētie ieguvumi, stratēģiskās priekšrocības un ietekmēto lietotāju skaits; atzīmē, ka 2024. gadā EST arī pamatīgi pārskatīja sistēmu, ko iestāde izmanto, lai sekotu līdzi projektu pārvaldībai un izsekotu projektu finansējumam, un ka tas ir darīts, lai līdz 2025. gadam būtu garantēta izsmeļoša ziņošana un kontrole attiecībā uz konkrētā laika periodā veicamiem digitalizācijas konsultāciju pakalpojumiem; aicina EST par šo jautājumu pastāvīgi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi;

21.spriežot pēc EST iekšējās revīzijas ziņojuma par 2024. gadu (“iekšējais ziņojums”), konstatē, ka 2024. gadā EST iekšējās revīzijas dienests galvenokārt veica revīzijas darbības saistībā ar EST projektu, ar kuru iecerēts modernizēt iestādes infrastruktūras drošības sistēmu, un īpašuma uzskaites projektiem, kā arī šādiem trim pētījumiem: par izmaiņām, kas skar EST vajadzības pēc cilvēkkapitāla ģeneratīva mākslīgā intelekta (MI) laikmetā, par organizāciju un to darbinieku kompetenci mainīgā vidē un par darbinieku labsajūtu un topošajām tehnoloģijām; ņemot vērā iekšējo ziņojumu, ar gandarījumu atzīmē, ka attiecīgie dienesti veica pasākumus, lai īstenotu revīzijas procesā sniegtos ieteikumus, bieži vien vēl pirms revīzijas beigām; turklāt atzīmē, ka saistībā ar 2024. gada programmu 2025. gadā turpinājās darbs pie IT licenču revīzijas un pie mēbeļu un aprīkojuma iepirkumu pārvaldības revīzijas pēdējā posma; spriežot pēc ziņojuma, konstatē, ka pašreizējais stāvoklis saistībā ar pēdējo no minētajiem revīzijas procesiem divus pārskata periodus pēc kārtas nav mainījies; aicina EST jaunāko informāciju par uzraudzību attiecībā uz darbībām, kas veiktas, reaģējot uz iekšējās revīzijas ieteikumiem, turpmāk iesniegt tabulas formātā, tajā norādot katras darbības un ieteikuma īstenošanas statusu;

22.konstatē, ka kopējais gada beigās reģistrētais ierēdņu skaits palielinājās no 1340 ierēdņiem (58 %) 2023. gadā līdz 1354 ierēdņiem (60 %) 2024. gadā, pagaidu darbinieku skaits samazinājās no 765 darbiniekiem (33 %) 2023. gadā līdz 740 darbiniekiem (33 %) 2024. gadā un līgumdarbinieku skaits samazinājās no 198 līgumdarbiniekiem (9 %) 2023. gadā līdz 173 līgumdarbiniekiem (7 %) 2024. gadā; konstatē, ka aizpildīto amata vietu īpatsvars nedaudz samazinājās (no 97,11 % 2023. gadā līdz 96,70 % 2024. gadā), un samazinājās arī gada vidējās darbinieku mainības rādītājs (no 6,54 % 2023. gadā līdz 6,32 % 2024. gadā), turklāt 41 % gadījumu darbinieku aiziešana bija saistīta ar pensionēšanos;

23.norāda, ka Tiesas sastāvā ir 27 tiesneši un 11 ģenerāladvokāti, savukārt Vispārējās tiesas sastāvā ir 54 tiesneši; turklāt atzīmē, ka saistībā ar iestādes locekļu sastāva daļēju atjaunināšanu 2024. gadā stājās amatā deviņi jauni Tiesas tiesneši un divi jauni Vispārējās tiesas tiesneši; pauž nožēlu, ka dzimumu pārstāvības ziņā joprojām ļoti trūkst līdzsvara gan Tiesas, gan Vispārējās tiesas sastāvā; pauž gandarījumu, ka Vispārējās tiesas priekšsēdētājs 2024. gadā ir nosūtījis vēstuli dalībvalstu valdību pārstāvju konferences priekšsēdētājam, kurā aicina dalībvalstis rēķināties ar nepieciešamību pēc dzimumu līdzsvara, kad tās izvirza kandidātus tiesnešu un ģenerāladvokātu aizstāšanai; atkārtoti aicina dalībvalstis rēķināties ar nepieciešamību pēc dzimumu līdzsvara, kad tās izvirza kandidātus tiesnešu aizstāšanai, un vienlaikus nodrošināt, lai kandidāti attiecīgajam amatam būtu izvirzīti, vērtējot pēc nopelnu, kvalifikācijas un neatkarības kritērijiem;

24.konstatē, ka 2024. gadā EST personāla sastāvā bija 60,70 % sieviešu un 39,30 % vīriešu; atzīmē, ka visaugstākais sieviešu īpatsvars bija asistentu pakāpēs (69,14 %) un diemžēl viszemākais — augstākā līmeņa vadības amatos (35,71 %); turklāt atzīmē, ka ir palielinājies sieviešu īpatsvars vidējā līmeņa vadības amatos — no 43,33 % 2023. gadā līdz 51,61 % 2024. gadā; ņemot vērā deleģētā kredītrīkotāja vadības ziņojumu par 2024. gadu, ar gandarījumu norāda, ka kopumā bija vērojama augšupēja tendence attiecībā uz sieviešu pārstāvību vadības amatos un attiecīgais rādītājs bija pieaudzis no 37,50 % 2018. gadā līdz 48,70 % 2024. gadā; uzsver, ka sievietes pastāvīgi ir pārāk maz pārstāvētas augstākā līmeņa vadības amatos, un tas rada bažas, tāpēc mudina EST neatlaidīgi stiprināt mērķtiecīgus pasākumus, kas atbalstītu sieviešu karjeras izaugsmes un līderības iespējas, pilnībā ņemot vērā nopelnu un pārredzamības principus;

25.atzinīgi vērtē to, ka ir sagatavots rīcības plāns attiecībā uz Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Stambulas konvencija”) un ka minētajā plānā ir saskaņotas darbības, sniegti ieteikumi un piedāvāts rīkot informatīvus un apmācības pasākumus visiem darbiniekiem, lai nepieļautu aizskarošu izturēšanos; ņem vērā, ka ir izziņotas turpmākās darbības, cita starpā arī turpmāka sadarbība ar valstu organizācijām, kuru uzdevums ir nepieļaut vardarbību pret sievietēm, papildu ierosmes izpratnes veicināšanai un apmācības kursi, kas jo īpaši akcentē mikroagresijas un ar dzimumu saistītu aizspriedumu ietekmi; šajā sakarībā pauž nožēlu, ka trūkst obligātas apmācības visiem EST locekļiem, kā tas norādīts EST atbildēs uz anketas jautājumiem par 2024. gada budžeta izpildes apstiprināšanu; tāpēc mudina obligātos mācību kursos attiecībā uz to, kā nepieļaut vardarbību pret sievietēm, integrēt visas personas — gan EST darbiniekus, gan locekļus;

26.ar gandarījumu atzīmē, ka EST ar dažādiem personālam paredzētiem pasākumiem — arī darbā pieņemšanas posmā — ir centusies veicināt vienlīdzību, iekļaušanu, savstarpēju cieņu un daudzveidību (daudzveidība un iekļaušana); jo īpaši atzīmē to, ka 2024. gadā ir sākusies jauna apmācība par daudzveidību un iekļaušanu, galveno uzmanību pievēršot tam, kā nepieļaut mikroagresiju, un ka no 2025. gada ir sākušies divi jauni apmācības kursi par veselīgu robežu noteikšanu veiksmīgākai darba pienākumu izpildei un par darbavietu bez aizskarošas izturēšanās, kas tiek rīkoti, pamatojoties uz ieteikumiem, kurus sniegusi EST dienestu sadarbības darba grupa Stambulas konvencijas jautājumos; ar gandarījumu norāda, ka kopš 2022. gada EST īsteno individualizētus atbalsta pasākumus (attiecībā uz darba uzdevumiem, darba laiku un darba telpām), kas paredzēti darbiniekiem ar invaliditāti, ka iestāde ir piedalījusies 2024. gadā rīkotajos Invaliditātes izpratnes nedēļas pasākumos un no 2025. gada strādā pie izmēģinājuma programmas praktikantiem ar invaliditāti; aicina EST informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šīs pēdējās minētās programmas rezultātiem;

27.atzinīgi vērtē to, ka EST personāla sastāvā ir pārstāvēti visi Savienības valstspiederīgie; tomēr atzīmē, ka dažu valstu valstspiederīgie ir pārstāvēti vairāk nekā citi, turklāt atsevišķu valstu valstspiederīgie pat pārāk lielā skaitā; atbalsta EST centienus strādāt intensīvāk, lai pēc iespējas plašāk izziņotu paziņojumus par vakancēm, izmantojot iestāžu tīmekļa vietnes, sociālo mediju tīklus un EPSO; ņemot vērā ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem, konstatē, ka EST ir apņēmusies analizēt attiecīgos datus par mērķtiecīgu pasākumu īstenošanu, kas uzlabotu darbinieku, to skaitā praktikantu, ģeogrāfisko pārstāvību; atzinīgi vērtē EST centienus panākt, lai nepietiekami pārstāvēto dalībvalstu valsts pārvaldes iestādes un pastāvīgās pārstāvniecības būtu labāk informētas par stažēšanās programmām; ar gandarījumu konstatē, ka praksei saistībā ar Eiropas Tiesiskās apmācības tīklu (EJTN) EST 2024. gadā saņēma pieteikumus no trim jaunām dalībvalstīm, kuras pirmo reizi piedalījās valstu tieslietu speciālistiem paredzētajā ilgtermiņa apmācības programmā;

28.atzinīgi vērtē darbības, ko EST 2024. gadā veikusi attiecībā uz (juridisko) daudzvalodību, piemēram, ir pilnībā izstrādāta un sākusi darboties tīmekļa vietne par daudzvalodību, ar EST līdzdalību ir organizēta pirmā vasaras skola kopā ar citām Savienības iestādēm, EST cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, lai izveidotu ārējo speciālistu grupu, kas ļautu risināt jautājumu par tulkošanas apjoma pieaugumu un aptvert visas valodu kombinācijas, turklāt EST rīko izpratnes veicināšanas pasākumus ārštata tulkotāju tirgū un neatlaidīgi atjaunina procedūras un prasmes saistībā ar digitālo rīku (arī to ar MI saistītu rīku) izmantošanu tulkošanai;

29.atzinīgi vērtē EST veikumu, risinot problēmas, kas saistītas ar darbinieku pieņemšanu darbā, un jauno absolventu auditorijā popularizējot Luksemburgu kā vietu, kur strādāt; ar gandarījumu atzīmē EST ieguldījumu, pateicoties kuram ir izveidots un ieviests mājokļa pabalsts, kas ar atpakaļejošu spēku no 2025. gada 1. janvāra tiek izmaksāts zemāku pakāpju darbiniekiem, ir sagatavoti tieši darbinieku piesaistīšanai Luksemburgā paredzēti EPSO konkursi un ir rīkotas informatīvas sesijas un vasaras skolas; mudina aktīvāk sadarboties ar EPSO un citām iestādēm, lai paplašinātu kvalificētu kandidātu grupu un specializētās jomās stiprinātu atlasi konkursa kārtībā; ņemot vērā ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem, atzīmē, ka Augsta līmeņa starpiestāžu grupas uzdevumā EST uzņēmās vadīt projektu/aptauju, lai noskaidrotu, vai būtu iespējams slēgt līgumus par pagaidu mājokļu īres pakalpojumiem (proti, uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu) par tirgus cenām (vai zemākām cenām), kurus apmaksātu paši darbinieki; turklāt atzīmē, ka aptauja bija sekmīga un līdz ar to darba grupa iesaistītajām iestādēm ir iesniegusi dienestu līmeņa nolīgumu, kas pilnvarotu EST īstenot sarunu procedūru par nekustamo īpašumu ar subjektiem, kuri iesnieguši piemērotus projektus; aicina EST pastāvīgi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par turpmākajām norisēm saistībā ar šo jautājumu;

30.atzīmē, ka saskaņā ar vispārējo (apmaksātas) stažēšanās shēmu EST pieņēma darbā 201 praktikantu; turklāt norāda, ka 34 % no sākotnēji atlasītajiem kandidātiem noraidīja EST piedāvājumu pēc tam, kad uzzināja par lielo dzīves dārdzību Luksemburgā; no jauna uzsver, ka atalgojums par stažēšanos būtu jānodrošina atbilstoši Eiropas Parlamenta 2023. gada 14. jūnija rezolūcijai par kvalitatīvu stažēšanos Eiropas Savienībā (2020/2005(INL)), kurā prasīts apmaksāt visu veidu stažēšanos Savienībā; atzinīgi vērtē to, ka patlaban visi EST praktikanti stažēšanās laikā saņem stipendiju, galvenokārt no EST un — dažos īpašos gadījumos — no citiem avotiem; ņem vērā, ka EST pieņem darbā tikai dažus (2024. gadā septiņus) praktikantus, kurus apmaksā citi avoti, un uz īsu laiku;

31.konstatē, ka 2024. gadā ir dokumentēti 17 izdegšanas gadījumi, no tiem astoņi bija jauni gadījumi (par kuriem paziņots 2024. gadā) un deviņi gadījumi, par kuriem bija paziņots 2023. gadā, un ka attiecīgie darbinieki saņēma profesionālu atbalstu un ieteikumus; ar gandarījumu atzīmē, ka 2024. gadā EST nemainīgi ieņēma līderpozīcijas attiecībā uz tādu iniciatīvu īstenošanu, kas veicina darbinieku fizisko un garīgo labsajūtu un risina izdegšanas un psihosociālos riska faktorus, piemēram, piedāvāja konsultācijas ar sociālo darbinieku vai psihologu, lekcijas par apzinātību un digitālo līdzsvaru, specializētus praktiskos seminārus un izpratnes veicināšanas pasākumus par veselības jautājumiem, kā arī pirmās palīdzības apmācības kursus, turklāt pieņēma darbā divus pusslodzes psihologus; atzīst, ka ir izdevies sekmīgi izmantot elastīgu darba režīmu, arī EST piedāvāto tāldarba shēmu, galarezultātā cenšoties panākt, lai darbinieki varētu labāk līdzsvarot savu darba un privāto dzīvi;

32.konstatē, ka 2023. gadā attiecībā uz vienu EST darbinieku bija uzsākta administratīvā izmeklēšana par iespējamu seksuālu uzmākšanos un ka 2024. gadā šī lieta ir pabeigta, piemērojot sodu; norāda, ka 2024. gadā nav uzsākta neviena jauna administratīvā izmeklēšana par aizskarošu izturēšanos;

33.atzīmē, ka, ņemot vērā iepriekšējos budžeta izpildes apstiprināšanas ieteikumos paustās prasības, 2024. gada martā ir pieņemts jaunais EST ierēdņu un pārējo darbinieku rīcības kodekss, kas atspoguļo EST vērtības un apņemšanos ievērot augstus ētikas standartus, turklāt norāda, ka rīcības kodeksā ir iekļauti noteikumi par interešu konfliktu, lojalitātes pienākumu, konfidencialitātes un diskrētuma pienākumu, ārējām darbībām, profesionālo darbību pēc aiziešanas no dienesta un noteikumi par publikācijām, kā arī noteikumi, kas vērsti pret aizskarošu izturēšanos, un ka minētais rīcības kodekss attiecas arī uz norīkotajiem valsts ekspertiem un tiesnešu palīgiem, kurus EST uzņem Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla darbības kontekstā; ar gandarījumu konstatē, ka EST ir ieviesusi pasākumus, lai ar rīcības kodeksu iepazīstinātu un to skaidrotu pēc iespējas plašākā auditorijā un lai darbinieki pilnībā saprastu ne vien jaunos noteikumus, bet arī plašāku normatīvo regulējumu, kurā viņi iekļaujas, turklāt atzīmē, ka apmācība par rīcības kodeksu un darbinieku tiesībām un pienākumiem ir obligāta jaunpienācējiem un ļoti ieteicama visiem EST darbiniekiem un ka 2024. gadā šādās apmācībās piedalījās pavisam 561 cilvēks (proti, 24,75 % no visa EST ierēdņu un darbinieku skaita); turklāt norāda, ka 2024. gadā līdzīgas apmācības tika piedāvātas arī jaunajiem EST locekļiem; atzinīgi vērtē EST “konfidenciālo konsultantu” tīklu, kuri palīdz darbiniekiem gadījumos, kas saistīti ar aizskarošu izturēšanos, kā arī talantu pārvaldības programmu, kuru EST piedāvā ļoti spējīgiem administratoriem un kura cita starpā ietver arī ētiskas vadības jautājumus; mudina EST pakāpeniski piedāvāt stabilāku apmācību par rīcības kodeksu pilnīgi visiem darbiniekiem, tā nodrošinot visā iestādē kopīgu izpratni par ētikas normām;

34.atzīmē, ka pēc EST locekļu un bijušo locekļu rīcības kodeksa pieņemšanas EST locekļu interešu deklarācijas tiek publicētas tiešsaistē, un tas tiek darīts, lai izvairītos no jebkāda iespējama interešu konflikta saistībā ar lietu izskatīšanu; ņemot vērā ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem, ar gandarījumu konstatē, ka EST 2024. gadā parakstīja nolīgumu, ar ko tiek izveidota Starpiestāžu ētikas normu struktūra, un ka viens no šīs struktūras uzdevumiem ir izstrādāt kopējus minimālos standartus attiecībā uz nolīguma parakstītāju iestāžu locekļu rīcību; zina, ka minētajā struktūrā EST ir novērotājas statusā, lai nemainīgi būtu garantēta tiesu iestādes neatkarība;

35.atzīmē, ka EST īsteno stingru politiku, lai iestādē atklātu un novērstu interešu konfliktus un virpuļdurvju efektu, un ka jaunajā rīcības kodeksā ir paredzēti konkrēti, stingrāki noteikumi vadošām amatpersonām un tiesnešu palīgiem; konstatē, ka 2024. gadā tika izskatītas trīs iespējama interešu konflikta deklarācijas, ko iesniedza darbinieki, taču novēršanas pasākumi nevienā no šiem gadījumiem nebija jāveic; turklāt konstatē, ka 57 darbinieki 2024. gadā paziņoja, ka pēc aiziešanas no EST turpinās strādāt, taču nevienam no viņiem netika piemērots nogaidīšanas periods; tomēr atzīmē, ka 2024. gadā vēl turpinājās nogaidīšanas periods lietā, ko 2023. gadā bija iesniedzis kāds bijušais augstākā līmeņa darbinieks; konstatē, ka 2024. gadā EST nav ziņots par trauksmes celšanas lietām;

36.ņemot vērā ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem, atzīmē, ka tiesnešu atstādināšanas politika faktiska vai šķietama interešu konflikta gadījumos jau ir obligāti īstenojama un ka EST paļaujas uz pārbaudītu mehānismu interešu konfliktu novēršanai, turklāt šis mehānisms attiecas uz EST locekļu atlases procesu un darbojas ar pilnu spēku, tiklīdz viņi stājas amatā;

37.konstatē, ka saskaņā ar EST statūtu 14. pantu visi EST locekļi 2024. gadā bija Luksemburgas rezidenti;

38.norāda, ka kopš 2018. gada EST tīmekļa vietnē tiek publicēts saraksts, kurā uzskaitītas Tiesas un Vispārējās tiesas locekļu ārējās darbības, un ka šādas darbības tiek apstiprinātas tikai tad, ja tās ir saderīgas ar Tiesas locekļu rīcības kodeksa prasībām un ar viņu pienākumu būt pieejamiem tiesas darbam; ņemot vērā ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem, atzinīgi vērtē EST apņemšanos apsvērt iespējas, kā publicēt kvalitatīvāku un vieglāk lasāmu informāciju par ārējām darbībām;

39.atgādina, ka 2023. gadā Parlaments ieteica visām Savienības iestādēm vienoties par vienu horizontāli piemērojamu sistēmu attiecībā uz dienesta transportlīdzekļu izmantošanu; ņemot vērā ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem, šajā sakarībā atzīmē, ka EST, Tiesa, Parlaments un Komisija 2024. gadā izveidoja iestāžu darba grupu, kuras uzdevums ir apmainīties ar informāciju par attiecīgo praksi un noskaidrot, kā varētu saskaņot noteikumus, un vienlaikus nodrošināt, ka ir respektēta katras iestādes autonomija un specifika; atgādina, ka Parlaments uzskata — autoparku nekādā gadījumā nedrīkst izmantot citām vajadzībām, kas neattiecas uz EST locekļu pienākumu izpildi; ņemot vērā ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem, norāda arī uz to, ka darba grupa ir veikusi salīdzinošu novērtēšanu šajā jautājumā un analizē citus ar autoparka pārvaldību saistītus tematus; aicina darba grupu šo jautājumu nevilcinoties risināt un pēc iespējas drīzāk informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par sava darba rezultātu un secinājumiem;

40.konstatē, ka 2024. gadā EST nav ziņojusi par krāpšanas, korupcijas vai Savienības līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem; norāda, ka krāpšanas apkarošanas stratēģija ir EST integrētās iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmas neatņemams elements un ka īpaša uzmanība tajā ir veltīta informācijas neatļautas izpaušanas riska faktoriem; atzīmē, ka iestādes iekšējais normatīvais regulējums ietver lēmumus par izmeklēšanu saistībā ar krāpšanu, korupciju vai nelikumīgu darbību, kas ir pretrunā Savienības interesēm, un lēmumus un pamatnostādnes attiecībā uz trauksmes celšanu, cita starpā arī noteikumus par trauksmes cēlēju informēšanu un aizsardzību;

41.atzinīgi vērtē EST apņemšanos veicināt pārredzamību, tiesas pieejamību un atvērtību sabiedrībai, tā palīdzot vairot sabiedrības uzticēšanos Savienības iestādēm un vienlaikus līdzsvarojot citus būtiskus aspektus, tādus kā netraucēts tiesas darbs, konfidenciāls tiesvedības process un personas datu aizsardzība; uzsver, ka ar lielāku pārredzamību ir arī jāstiprina sabiedrības uzticēšanās EST judikatūrai; mudina EST neatlaidīgi strādāt pie tā, lai tiesu prakse būtu skaidrāka, pieejamāka un prognozējamāka, sevišķi gadījumos ar būtisku konstitucionālu ietekmi vai ietekmi uz sabiedrību; atzīmē, ka 2024. gadā EST Curia tīmekļa vietnē nostiprināja Tiesas un Vispārējās tiesas sēžu straumēšanas pakalpojumu, tā nodrošinot iedzīvotājiem iespēju vieglāk piekļūt EST tiesu darbam; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka 2024. gadā pieņemtās tiesu reformas rezultātā pārredzamāka ir kļuvusi tiesvedība prejudiciālā nolēmuma lietās, jo ir ļauts saprātīgā termiņā pēc lietas izskatīšanas rakstiskos apsvērumus publicēt EST tīmekļa vietnē;

42.ņemot vērā ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem, ar gandarījumu norāda, ka pēc 2022. gadā uzsāktā pilotprojekta sekmīgas īstenošanas un EST reglamenta atjaunināšanas 2024. gadā Tiesa izvērsa straumēšanas pakalpojumu plašāk, straumējot arī svarīgas lietas, ko izskata piecu tiesnešu palāta, un nodrošinot mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanas sēžu gandrīz tiešraides straumēšanu, kā arī tiešraidē straumējot spriedumu pasludināšanu un ģenerāladvokātu atzinumu nolasīšanu; turklāt konstatē, ka kopš 2024. gada 1. septembra EST tīmekļa vietnē pastāvīgi ir pieejami videoieraksti no tiesas sēdēm, kurās pasludināti spriedumi un nolasīti atzinumi, savukārt mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanas videoieraksti ir pieejami vienu mēnesi pēc attiecīgās tiesas sēdes; ar gandarījumu atzīmē, ka Vispārējā tiesa ir veikusi līdzīgus pasākumus, lai ar tiesas darbu varētu iepazīties plašāka sabiedrība;

43.konstatē, ka 2024. gadā EST ir reģistrējusi 20 pieprasījumus par publisku piekļuvi administratīviem dokumentiem un 15 gadījumos piekļuvi šādiem dokumentiem ir piešķīrusi; atzīmē, ka Eiropas Ombuds neizskatīja nevienu lietu, kas būtu saistīta ar EST;

44.norāda, ka 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu budžeta izdevumi IT projektiem samazinājās par 9 % un kiberdrošības projektiem — par 69 %, savukārt IT iekārtām tie palielinājās par 16 % un kiberdrošības pakalpojumiem, licencēm un iekārtām — par 2 %; konstatē, ka IT projektu skaita ievērojamā samazināšanās ir skaidrojama ar to, ka dažiem kiberdrošības projektiem 2024. gadā ir sācies darbības posms, tāpēc attiecīgie izdevumi ir iekļauti standarta darbības budžetā;

45.atzinīgi vērtē progresu, ko EST ir panākusi, 2024. gadā īstenojot dažādus digitālos projektus, piemēram, saistībā ar modernizētās SIGA programmas ieviešanu integrētai datu un lietu pārvaldībai, plašāku un pilnvērtīgāku HAN/Ares lietojumprogrammas (EST elektronisko dokumentu reģistrācijas un pārvaldības sistēmas) izmantošanu, EU Sign (digitālā paraksta sistēmas) ieviešanu, kā arī Curia vietnes un InfoCuria meklēšanas rīka pamatīgu pārstrādāšanu; atzīst, ka ir svarīgi panākt plašāku e-Curia lietojumprogrammas izmantošanu procesuālo dokumentu elektroniskas iesniegšanas un paziņošanas vajadzībām;

46.norāda, ka EST turpināja automatizēt savus procesus un 2024. gadā sāka izmantot robotizētu programmatūru, kas veic uzdevumus, kuri atkārtojas, piemēram, sēžu stenografēšanu un rēķinu apmaksāšanu; sagaida, ka robotizētu procesa automatizācijas risinājumu izmantošana palīdzēs optimizēt resursus visā EST struktūrā; atzīst, ka ir svarīgi, lai iestāžu sadarbība dotu labumu EST, veicinot efektivitātes pieaugumu, ko nodrošina lielu IT sistēmu izmantošana tādām vajadzībām kā dokumentu un reģistru pārvaldība (HAN/Ares), cilvēkresursu pārvaldība (Sysper un personāla lietas) un finanšu datu pārvaldība (SAP), kā arī citu Komisijas (MI balstītu) sistēmu izmantošana, piemēram, tulkošanas pakalpojumu sniegšanai (eTranslation);

47.ar interesi atzīmē, ka 2024. gadā ir sākusies pilotprojekta īstenošana, kura procesā visiem EST dienestiem tiek nodrošināta piekļuve MI asistentiem; uzsver, ka ir būtiski nodrošināt ētikas principu ievērošanu, ja tiek izmantoti MI rīki, un jo īpaši ievērot EST izstrādātās MI izmantošanas pamatnostādnes, kas pieņemtas 2024. gadā, un tādējādi nodrošināt cilvēka virsvadību attiecībā uz tiesvedības neatkarības principu; vērš uzmanību uz to, ka MI rīku izmantošana tiesu vidē nekādā gadījumā nedrīkst aizstāt cilvēka izsvērtu juridisko argumentāciju, nedz arī tiesu iestādes brīvību lemt pēc saviem ieskatiem, un tas nedrīkst arī mazināt tiesnešu personisko atbildību; šajā kontekstā akcentē pārraudzības pienākumu, kas jāveic EST izveidotajai MI valdei; pauž atzinību EST par vispusīgo apmācību programmu, ko tā ieviesa 2024. gadā un kas iesākās ar “MI izpratnes mēnesi”, kad cita starpā tika rīkotas mācību nodarbības, apaļā galda diskusijas MI jomas ekspertu vadībā, tīmekļsemināri un intensīvi apmācību kursi, jo tādējādi ir sperts pirmais svarīgais solis, lai veicinātu darbinieku izpratni par EST MI stratēģiju, izmantošanas pamatnostādnēm un MI kopumā; konstatē, ka darbinieki arī apmeklē kursus par pārmaiņu vadīšanu, zināšanu nodošanu, mentorēšanu un psiholoģisko elastību, kas viņiem palīdzētu pielāgoties jaunākajām tehnoloģijām; aicina EST arī turpmāk rīkot šādas apmācības un izpratnes veicināšanas programmas;

48.ņemot vērā ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem, norāda, ka pēc tam, kad 2024. gada sākumā bija stājusies spēkā jaunā Kiberdrošības regula, EST pieņēma rīcības plānu attiecībā uz kiberdrošību un tagad īsteno ar to saistītos IT infrastruktūras projektus; atzīmē, ka EST katru gadu veic vismaz trīs negadījuma seku novēršanas pārbaudes, kas ietver iestādē ierīkoto sistēmu, telekomunikāciju pakalpojumu un interneta pakalpojumu sniedzēja automātiskas pārslēgšanās procesu;

49.norāda, ka 2024. gadā vēl vairāk tika nostiprinātas operatīvās kiberdrošības spējas, lai būtu izpildītas Regulas (ES, Euratom) 2023/2841 prasības un lai vērstos pret kiberuzbrukumiem, kuru skaits pieaug; konstatē, ka 2024. gadā nav bijis nopietnu kiberuzbrukumu; ar bažām norāda, ka vidēji mēnesī tika reģistrēti un analizēti 142 drošības incidenti, un dažu šo incidentu gadījumā bija nepieciešama cilvēka iejaukšanās; uzsver, ka kiberdrošība ir stratēģisks un ārkārtīgi svarīgs ieguldījums, lai nosargātu tiesu varas neatkarību, datu integritāti un nepārtrauktu tiesas darbību, un tāpēc pamatota ir nepieciešamība pēc stabilām un prognozējamām investīcijām tādās jomās kā kiberdrošības spēju veidošana, personāla apmācība un iestāžu sadarbība;

50.konstatē, ka 2025. gadā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) pabeidza izmeklēšanu attiecībā uz to, kā Savienības iestādes, struktūras un aģentūras izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus, kurus saskaņā ar Cloud II līgumiem nodrošina Amazon Web Services un Microsoft; turklāt atzīmē, ka pēc šīs izmeklēšanas EST nesaņēma nevienu ieteikumu;

51.norāda, ka saistībā ar vispusīgo iniciatīvu, kuras mērķis ir panākt, lai iestāde būtu piekļūstamāka un iekļaujošāka neaizsargātākiem cilvēkiem, EST turpināja īstenot “integrētas piekļuves” pieeju attiecībā uz visām izmaiņām IT sistēmās un šo sistēmu pilnveidošanu; atzīmē, ka pēc Curia tīmekļa vietnes revīzijas, kas veikta 2023. gadā, EST ir ieviesusi tehnoloģijas, lai vietne būtu pieejamāka plašam lietotāju lokam, piemēram, cilvēkiem ar redzes, dzirdes vai mācīšanās traucējumiem; aicina EST par šo jautājumu pastāvīgi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi;

52.ņemot vērā ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem, norāda, ka saistībā ar divu izmēģinājuma projektu īstenošanu attiecībā uz to, kā maksimāli efektīvi izmantot EST telpas, 2024. gadā notika vairāki praktiskie semināri, kuru rezultātā tika izstrādāti divi plāni, kas pielāgoti katra dienesta vajadzībām; atzīmē, ka turpmākā rīcība saistībā ar šiem projektiem ir apturēta, lai vispirms dotu laiku izvērtēt MI integrācijas iespējamo ietekmi uz EST darba metodēm un galu galā arī uz telpu un biroju izmantošanu;

53.norāda, ka 2024. gadā EST turpināja īstenot savu vispusīgo iniciatīvu, kuras mērķis ir panākt, lai iestāde būtu piekļūstamāka un iekļaujošāka cilvēkiem ar invaliditāti; jo īpaši norāda, ka EST ir izstrādājusi ilgtermiņa rīcības plānu, kas nodrošinātu, ka iestādes ēkas līdz 2032. gada 1. janvārim atbilst piekļūstamības standartiem, kā tas prasīts Luksemburgas tiesību aktos; atzinīgi vērtē to, ka daļai savas infrastruktūras EST ir uzskaitījusi sanācijas elementus un uzdevusi arhitektam veikt priekšizpēti, pēc kuras varēs noteikt, kādi pasākumi ir jāveic; aicina EST par šo jautājumu pastāvīgi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi;

54.pauž atzinību EST par to, ka 2024. gadā iestāde neatlaidīgi centās samazināt savu ietekmi uz vidi un panāca nopietnu progresu, ko apliecina izpildes rādītāji salīdzinājumā ar 2015. gada vides vadības un audita sistēmas (EMAS) atsauces vērtībām, jo pilnslodzes ekvivalenta (FTE) izteiksmē patēriņu/emisijas ir izdevies samazināt vairākās jomās (siltumapgāde: -37,5 %; elektroenerģija: -29,3 %; papīrs: -64,2 %; biroja un ēdnīcu atkritumi: -40,4 %; siltumnīcefekta gāzu emisijas: -26,7 %); atzīmē, ka salīdzinājumā ar 2023. gadā paziņotajiem samazināšanas apjomiem situācija kopumā ir uzlabojusies; konstatē, ka, pateicoties šiem rezultātiem un ņemot vērā tirgus apstākļus, izdevumus par enerģiju izdevās samazināt par 18 %, salīdzinot ar prognozēto; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ilgtspējas stabilu integrēšanu EST riska pārvaldības un pārskatāmas atbildības sistēmā, kā tas prasīts saistībā ar EMAS sertifikāciju;

55.atzinīgi vērtē to, ka 2024. gadā ir būtiski ieguldīts, lai uzlabotu EST ēku energoefektivitāti, un cita starpā gandrīz 1,5 miljoni EUR ir ieguldīti, lai plaši izvērstu LED apgaismojuma uzstādīšanu, un vairāk nekā 0,4 miljoni EUR ir ieguldīti ēku siltumizolācijas darbos; ar gandarījumu norāda, ka visa iepirktā elektroenerģija bija iegūta no atjaunojamiem energoresursiem un ka siltumapgādi nodrošina centralizētā sistēma, kuru darbina ar biomasu; atzinīgi vērtē EST apņemšanos nodrošināt, lai iestādes zaļā energoapgāde atbilstu nākotnes prasībām, tāpēc plāno piedalīties elektroenerģijas pirkuma līgumos (PPA);

56.pauž atzinību EST par stingru pieeju ilgtspējīgam iepirkumam, nosakot konkursa piedāvājumu kategorijas pēc tā, cik spēcīgs ir attiecīgais piedāvājums no vides prasību viedokļa (“nedaudz zaļš”/“vidēji zaļš”/“ļoti zaļš”), sistemātiski izmantojot tādus rīkus kā obligāts “zaļā snieguma” pašvērtējums un konsultējoties ar iestāžu Ilgtspējīga publiskā iepirkuma (SPP) palīdzības dienestu; atzīmē, ka 2024. gadā astoņi lieli iepirkumu konkursi, kuru vērtība pārsniedza 60 000 EUR, bija “zaļais iepirkums”, un sešos no tiem bija iestrādāta nopietna vides prasību sadaļa; īpaši atzinīgi vērtē to, ka sekmīgi tiek īstenots jaunais ēdināšanas līgums, saskaņā ar kuru ir jānodrošina ilgtspējīga pārtikas prakse un ir jābūt ISO 14001 sertifikātam, un ka ir sasniegts mērķis “nedaudz zaļu” piedāvājumu īpatsvaru ierobežot krietni zem 50 % mērķrādītāja;

57.pauž atzinību EST par vispusīgo un efektīvo ilgtspējīgas mobilitātes stratēģiju, ko iestāde īsteno attiecībā uz darbiniekiem un iestādes locekļiem; šajā sakarībā norāda, ka pastāvīgi tiek subsidēta sabiedriskā transporta izmantošana pārrobežu braucieniem, kā arī velosipēdu shēmas “Vel’Oh!” izmantošana, turklāt būtiski tiek uzlabota infrastruktūra, jo 2024. gadā cita starpā ir ierīkoti daudzi uzlādes punkti elektriskajiem transportlīdzekļiem un hibrīda transportlīdzekļiem;

58.atzīmē, ka nopietni ir pāriets pie ilgtspējīgām darba metodēm — EST locekļi darba vajadzībām krietni vairāk izmanto videokonferences, lai nevajadzētu ceļot, un par to liecina fakts, ka 2024. gadā šādu norīkojumu skaits bija 131 (salīdzinot ar tikai trim šādiem norīkojumiem 2019. gadā); tāpat arī atzinīgi vērtē to, ka notiek procesu digitalizācija, kas līdz ar 80 % personīgo printeru izņemšanu no darba ierindas ir bijusi galvenais faktors, kurš veicinājis EST papīra patēriņa krasu samazināšanos;

59.atzīmē EST sadarbību ar citām iestādēm un jo īpaši lietojumprogrammu un mitināšanas pakalpojumu kopīgu izmantošanu, pamatojoties uz dienestu līmeņa nolīgumiem ar Komisiju, un atzīmē arī līdzdalību iestāžu kopīgajās iepirkuma procedūrās, kas EST ir ļāvis optimizēt savas izmaksas un resursus; zina, cik svarīga ir EST sadarbība iestāžu līmenī ar Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru kiberdrošības dienestu (CERT-EU) un Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru (ENISA), cita starpā arī līdzdalība tehnisko konsultantu grupās, kuras risina jautājumus par rīkiem, metodiku un izpratnes veidošanu, kā arī dalība CERT-EU iniciatīvā, kas saistīta ar ģeneratīvu MI;

60.ņem vērā, ka EST ir noslēgusi vairākus dienestu līmeņa nolīgumus par IT infrastruktūras uzturēšanu, cilvēkresursu pārvaldības rīku izmantošanu, dažu individuālo pabalstu izmaksu un HAN/Ares dokumentu pārvaldības sistēmas izmantošanu; atzinīgi vērtē ikgadējā finansēšanas nolīguma atjaunošanu, kas noslēgts ar citu Savienības iestāžu tulkošanas dienestiem; norāda, ka EST 2024. gadā parakstīja divus saprašanās memorandus ar Komisiju un Parlamentu: saprašanās memorandu par finansiālā sloga sadali saistībā ar attālinātās testēšanas rīka izmantošanu akreditācijas pārbaudei iestāžu līmenī un saprašanās memorandu par izmaksu sadali attiecībā uz mutiskās tulkošanas dienestu kopīgiem informatīvajiem pasākumiem;

61.atzinīgi vērtē to, ka EST pilnībā sadarbojas ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), Tiesu, EDAU un Eiropas Ombudu; ņem vērā, ka EST ir izveidojusi partnerību ar EJTN, kas palīdz EST strādāt pie tā, lai veicinātu kopīgu tiesvedības kultūru visā Savienībā, nodrošinātu Savienības tiesību aktu konsekventu un vienādu piemērošanu visās dalībvalstīs un stiprinātu savstarpēju uzticēšanos starp valstu tiesu iestādēm un EST; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka katru gadu tiek rīkotas tikšanās ar dalībvalstu tiesu korespondentiem, organizētas tematiskās grupas, tīmekļsemināri un EST pārstāvju braucieni uz dalībvalstu tiesām un dalībvalstu tiesu pārstāvju braucieni uz EST; jo īpaši norāda, ka 2024. gadā Briselē notika EJTN korespondentu ikgadējā sanāksme, Vispārējās tiesas delegācija devās vizītē uz Varšavu, un notika arī tiesnešu ikgadējā sanāksme, kuras laikā EST telpās notika īpaša konference, atzīmējot 2004. gada paplašināšanās kārtas divdesmito gadadienu; ņemot vērā ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem, atzīmē arī to, ka 2024. gadā vairāk tiesnešu piedalījās semināros un ka valstu tieslietu speciālisti no trim jaunām dalībvalstīm pirmo reizi iesniedza pieteikumus dalībai EST piedāvātajās ilgtermiņa apmācības programmās;

62.atzinīgi vērtē to, ka EST un Parlaments nolēma rīkot ikgadējas sanāksmes, kas iecerētas kā dialogi par kopīgu interešu tēmām, piemēram, par administrāciju, par tiesu sistēmas uzlabošanas iespējām vai par to, kā pilsoņi uztver tiesiskumu; norāda, ka pirmā šāda sanāksme notika 2024. gada martā;

63.atzīmē, ka EST regulāri rīko apmeklējumus, un 2024. gadā kopumā reģistrēti 16 319 apmeklētāji; norāda, ka aptuveni 2500 no šiem apmeklētājiem minētajā gadā apmeklēja EST Atvērto durvju dienu; turklāt norāda, ka papildus regulāriem klātienes apmeklējumiem EST rīko arī virtuālus apmeklējumus; atzīmē, ka 7 % no visiem EST apmeklētājiem 2024. gadā piedalījās virtuālajos apmeklējumos, turklāt 43 % no šiem apmeklētājiem bija studenti;

64.atzīmē, ka 2024. gadā EST vēl aktīvāk centās veidot saziņu ar Savienības iedzīvotājiem un tāpēc pilnveidoja informācijas sniegšanu sociālajos medijos; norāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2024. gada beigās EST LinkedIn konta abonentu skaits bija palielinājies par 26 % un EST platformas X (iepriekš Twitter) divu kontu sekotāju skaits bija palielinājies par 2,5 %, savukārt skatījumu skaits YouTube kanālā pieauga par 137 % un YouTube abonentu skaits pieauga par vairāk nekā 329 %; atzīmē, ka skatījumu un abonentu skaita paraboliskais pieaugums daļēji skaidrojams ar EST organizēto reklāmas kampaņu;

65.norāda, ka 2024. gadā EST sāka strādāt pie pētījuma par to, kā palielināt savu klātbūtni sociālajos medijos, un ka tā rezultātā ir pieņemts lēmums 2025. gadā atvērt kontus Instagram, Bluesky, Threads un WhatsApp;

66.atzinīgi vērtē citas svarīgas EST darbības un plānus, ar ko iecerēts vairot pārredzamību un pieejamību un nodrošināt tiesību jomas speciālistu, plašsaziņas līdzekļu un plašākas sabiedrības (arī jaunāko paaudžu) vajadzības, piemēram, pamatīgi pārstrādāt EST tīmekļa vietni, ieviešot jaunu (vienotu) meklētājprogrammu, aktivizēt jaunu daudzvalodu tīmekļa televīzijas platformu, piedāvājot saturu, kurš saistīts ar EST darbību un lēmumiem, publicēt videomateriālus sociālajos medijos, vienkāršot valodu, kas tiek izmantota EST paziņojumos presei, un rediģēt EST gada pārskatus, lai tie sniegtu skaidrāku ieskatu un statistiku par judikatūras lietām.