1.norāda, ka Revīzijas palātas budžets ietilpst DFS 7. izdevumu kategorijā “Eiropas publiskā pārvalde”, kuras kopējais apjoms 2024. gadā bija 13,3 miljardi EUR (6,9 % no Savienības kopējā budžeta); norāda, ka Revīzijas palātas budžets ir aptuveni 0,2 miljardi EUR jeb aptuveni 1,5 % no Savienības kopējiem administratīvajiem izdevumiem;

2.norāda, ka Revīzijas palāta savā 2024. finanšu gada pārskatā (“Revīzijas palātas ziņojums”) pārbaudīja 70 darījumu izlasi kategorijā “Administrācija”, kas ir tikpat daudz darījumu kā 2023. gadā; atzīmē, ka Revīzijas palāta turklāt ir norādījusi, ka administratīvie izdevumi ietver izdevumus cilvēkresursiem — tostarp pensijām —, kas 2024. gadā bija aptuveni 69 % no kopējiem administratīvajiem izdevumiem, un izdevumus ēkām, iekārtām, energoresursiem, komunikācijai un informācijas tehnoloģijai (IT), un ka tās daudzu gadu garumā veiktais darbs liecina, ka risks šajā izdevumu kategorijā kopumā ir zems;

3.norāda, ka 16 (23 %) no 70 darījumiem bija kļūdaini, bet Revīzijas palāta, pamatojoties uz trim skaitļos izsakāmām kļūdām, lēš, ka kļūdu līmenis ir zem būtiskuma sliekšņa;

4.norāda, ka Revīzijas palātas finanšu pārskatus revidē neatkarīgs ārējais revidents, lai šai iestādei piemērotu tādus pašus pārredzamības, pārskatatbildības un neatkarības principus, kādus tā piemēro revidējamajām iestādēm;

5.atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu 24/2024 un tajā izklāstītos konstatējumus un ieteikumus par Savienības civildienesta nodarbinātības sistēmu; atgādina, ka tas uzskata par svarīgu padziļināti izpētīt administratīvos izdevumus, un atkārtoti aicina savā darbā iekļaut visaptverošus datus par visām iestādēm, lai nodrošinātu saskaņotu pamatu konsekventai budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai; aicina Revīzijas palātu informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par visām iniciatīvām šajā jautājumā;

6.ņem vērā Revīzijas palātas 2025. gada 1. oktobra paziņojumu par pārskatītas revīzijas pieejas ieviešanu attiecībā uz kopuzņēmumiem, sākot ar 2025. finanšu gadu; norāda, ka šīs izmaiņas cita starpā izraisīja personāla kapacitātes ierobežojumi un tas, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests, kas iepriekš veica kopuzņēmumu revīzijas pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, tās vairs neveic, tādējādi ierobežojot papildu revīzijas pārliecības pieejamību; turklāt norāda, ka jaunā pieeja paredz noteikt atbilstošu revīzijas izlases lielumu, konsolidēt revīzijas darbu visos kopuzņēmumos un izdot divas atsevišķas ticamības deklarācijas, ko papildina papildu tematiskie un īpašie ziņojumi; aicina Revīzijas palātu nodrošināt, ka pārskatītā metodika tiek ieviesta savlaicīgi un ka tā arī turpmāk atbilst augstākajiem revīzijas kvalitātes, uzticamības un pārliecības standartiem, kas vajadzīgi Savienības finanšu interešu aizsardzībai;

7.norāda, ka Revīzijas palātas 2024. gada kopējais budžets (C1 apropriācijas) bija 185 655 890 EUR, kas ir par 6,05 % vairāk nekā 175 059 922 EUR 2023. gadā; norāda, ka pieaugums galvenokārt bija saistīts ar algu korekcijām; norāda, ka 2024. gadā 89,50 % apropriāciju (pieaugums salīdzinājumā ar 88,50 % 2023. gadā) bija paredzētas tās locekļiem un darbiniekiem, savukārt 10,50 % bija paredzētas ēkām, aprīkojumam un dažādiem izdevumiem (samazinājums salīdzinājumā ar 11,60 % 2023. gadā);

8.norāda, ka saistību un maksājumu izpildes rādītāji 2024. gadā joprojām bija augsti, gandrīz tādi paši kā 2023. gadā, savukārt apropriāciju izlietojuma līmenis bija 97,30 % un maksājumi veidoja 94,81 % no kopējām saistībām 2024. gadā; norāda uz atcelto apropriāciju pieaugumu gada beigās no aptuveni 3,4 miljoniem EUR 2023. gadā līdz 4,4 miljoniem EUR 2024. gadā; izsaka atzinību Revīzijas palātai par to, ka 2024. gadā rēķinu apmaksas vidējais laiks joprojām bija mazāks par 11 dienām; mudina Revīzijas palātu saglabāt stingru izmaksu disciplīnu, arī turpmāk par prioritāti izvirzīt darbības efektivitāti un vēl vairāk samazināt atcelto apropriāciju apjomu gada beigās, tādējādi uzlabojot savu apropriāciju efektivitāti un ieguldīto līdzekļu atdevi;

9.norāda, ka Revīzijas palāta gada laikā regulāri veica budžeta pārskatīšanu, kā rezultātā 2024. gadā tika veikti 29 budžeta pārvietojumi aptuveni 4,5 miljonu EUR apmērā, kas ir mazāk nekā aptuveni 5,7 miljoni EUR 2023. gadā; norāda, ka šie pārvietojumi bija nepieciešami, lai stiprinātu budžeta pozīcijas, kas cita starpā saistītas ar IT projektiem (+20,28 %), telpu iekārtošanu (+560,18 %) un tehnisko aprīkojumu un iekārtām (73,53 %); norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas atbildēm uz Budžeta kontroles komitejas iesniegto anketu par 2024. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (“anketa”), līdzekļu pārdale bija vajadzīga arī tāpēc, ka inflācijas līmenis bija augstāks, nekā paredzēts budžetā, un no tā izrietošā cenu indeksācija ietekmēja jaunus un spēkā esošus līgumus;

10.norāda, ka saskaņā ar anketu Revīzijas palāta izjuta Krievijas agresijas kara pret Ukrainu radīto ietekmi, kas izpaudās kā inflācijas izraisīts preču, pakalpojumu un loģistikas cenu pieaugums 2024. gadā; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas pasākumus šādas ietekmes novēršanai, veicinot detalizētāku analīžu veikšanu pirms laišanas tirgū, lai nodrošinātu reālistisku plānošanu un efektīvu iepirkumu; turklāt ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palātas izmaksas par enerģijas patēriņu (budžeta postenis Nr. 2024) ievērojami samazinājās no 1 556 671 EUR 2023. gadā līdz 887 827 EUR 2024. gadā, galvenokārt fiksētās elektroenerģijas cenas samazinājuma dēļ saskaņā ar iestāžu līgumu ar attiecīgo pakalpojumu sniedzēju; atzīst, ka visām Savienības iestādēm, slēdzot līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, ir jāuzlabo budžeta pārvaldība, tostarp ņemot vērā cenu svārstības, jo īpaši enerģētikas nozarē;

11.norāda, ka saistības aptuveni 9,9 miljonu EUR apmērā 1. budžeta sadaļā un aptuveni 8,4 miljonu EUR apmērā 2. budžeta sadaļā tika automātiski pārnestas no 2024. uz 2025. gadu, lai cita starpā segtu komandējumu, apmācības un rakstiskās tulkošanas izmaksas; norāda, ka ar lēmumu tika pārnesta summa 602 000 EUR apmērā, lai gan šī summa ir saistīta ar budžeta lēmējiestāžu apstiprinātu budžeta pārvietojumu liftu nomaiņai Revīzijas palātas ēkā K1;

12.norāda, ka budžetā paredzētās apropriācijas (C1) Revīzijas palātas locekļu un darbinieku komandējumiem 2024. gadā bija 2 860 000 EUR (pieaugums salīdzinājumā ar 2 722 000 EUR 2023. gadā); norāda, ka no minētajām apropriācijām tika piešķirti 2 469 344 EUR, no kuriem 2 184 344 EUR tika izmaksāti (t. i., izpildes līmenis 88,46 %) 2024. gadā;

13.ar gandarījumu norāda, ka saskaņā ar anketu Revīzijas palātas budžeta postenī publikācijām paredzētās apropriācijas samazinājās no 810 000 EUR 2014. gadā līdz 300 000 EUR 2024. gadā, jo palielinājās iekšēji sagatavoto ziņojumu skaits un publikāciju virtuālā popularizēšana; norāda, ka Revīzijas palātas aplēses par šo budžeta posteni turpmākajos budžeta gados ir vēl vairāk samazinājušās; turklāt norāda uz Revīzijas palātas tendenci samazināt budžetu mutiskajai tulkošanai un ekspertu pakalpojumiem (konsultācijām, pētījumiem utt.), kā arī plānu pārtraukt fiksētās telefonijas pakalpojumu izmantošanu, lai gūtu papildu ietaupījumus;

14.atzinīgi vērtē Revīzijas palātas atbildē uz dažādajiem budžeta izpildes apstiprinātājiestādes izvirzītajiem jautājumiem saistībā ar 2023. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru (tālāk “turpmākais ziņojums”) atspoguļoto Revīzijas palātas pašreizējo darbu pie komandējumu rokasgrāmatas pārskatīšanas, lai proaktīvi (t. i., komandējumu sagatavošanas laikā) risinātu tādus jautājumus kā izmaksu efektivitāte un to, kā līdz minimumam samazināt ietekmi uz vidi; aicina Revīzijas palātu pastāvīgi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajā jautājumā panākto progresu;

15.ar gandarījumu norāda uz ārējā revidenta paziņojumu, ka piešķirtie resursi ir izlietoti paredzētajiem mērķiem un ka kredītrīkotāju ieviestās kontroles procedūras sniedz vajadzīgās garantijas, lai nodrošinātu finanšu operāciju atbilstību piemērojamajiem noteikumiem;

16.Underlines that the European Court of Auditors is the Union's external auditor and the cornerstone of independent financial accountability over the Union budget; stresses that, in a context of unprecedented growth in Union expenditure, in the volume of borrowing operations and in the complexity of new financial instruments, the Court must be provided with resources that are commensurate with the scale and complexity of its audit mandate; supports the Court's continued cost discipline; invites the budgetary authorities, in adopting future budgets, to ensure that the Court is adequately resourced to scrutinise the rapidly expanding Union financial architecture;

17.norāda, ka Revīzijas palāta kopumā pavadīja 3176 dienas dalībvalstīs un ārpus Savienības, salīdzinot ar 4897 dienām 2023. gadā, un 1244 dienas Savienības iestādēs, aģentūrās un struktūrās, kā arī citās starptautiskās organizācijās un privātos revīzijas uzņēmumos, salīdzinot ar 1370 dienām 2023. gadā;

18.norāda, ka 2024. gadā Revīzijas palāta iesniedza 2 gada ziņojumus, 3 īpašos gada ziņojumus, 28 īpašos ziņojumus, 4 pārskatus un 3 atzinumus, kopā 40 dokumentus (samazinājums salīdzinājumā ar 45 dokumentiem 2023. gadā); atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta 2024. gadā īpašajos ziņojumos un pārskatos galveno uzmanību pievērsa steidzami risināmām problēmām, ar kurām Savienība saskaras tādās svarīgās jomās kā kohēzijas politikas finanšu instrumenti, NVO piešķirtā Savienības finansējuma pārredzamība, Savienības struktūru īstenotā cīņa pret krāpšanu, gāzes piegādes drošība, investīcijas mākslīgajā intelektā (MI), pielāgošanās klimata pārmaiņām, Atveseļošanas un noturības mehānisma (RFF) apguve, virzība uz bezemisiju kartēm, atbalsts bēgļiem Turcijā un Savienības rūpniecības politika ūdeņraža jomā; turklāt atzinīgi vērtē Revīzijas palātas plānotos ziņojumus par ANM tādās jomās kā pārredzamība un izsekojamība, kā arī par Savienības struktūru un stratēģiju krāpšanas apkarošanai un Savienības atbalstu Ukrainai, Moldovai un Gruzijai; norāda uz uzlabojumiem attiecībā uz ieinteresēto personu apmierinātību ar Revīzijas palātas darbu, proti, 2024. gadā veiktā aptauja liecina, ka 89 % respondentu (salīdzinājumā ar 85 % 2023. gadā) uzskatīja Revīzijas palātas ziņojumus par noderīgiem un 82 % (salīdzinājumā ar 78 %) uzskatīja, ka Revīzijas palātas darbam ir ietekme;

19.aicina Revīzijas palātu sniegt detalizētākus un sistemātiskākus novērtējumus par Savienības finansēto programmu plašāku ietekmi uz dalībvalstīm — gan tām, kurās ir augsts, gan tām, kurās ir zems Savienības līdzekļu apguves līmenis; uzsver, ka visaptveroša analīze par šādas plašākas ietekmes ekonomisko, sociālo, administratīvo un teritoriālo ietekmi, tostarp pārrobežu un distributīvo ietekmi, stiprinātu Savienības izdevumu ilgtermiņa ietekmes, pievienotās vērtības un ilgtspējas novērtēšanu un atbalstītu labāk informētu politikas veidošanu gan Savienības, gan valstu līmenī;

20.norāda, ka Revīzijas palātas rīcībā ir galveno snieguma rādītāju (KPI) kopums, lai novērtētu progresu, kas panākts tās stratēģisko mērķu sasniegšanā saskaņā ar Revīzijas palātas 2021.–2025. gada stratēģiju; norāda uz Revīzijas palātas stratēģiskajiem mērķiem 2024. gadam: pārskatatbildības, pārredzamības un revīzijas kārtības uzlabošana, pievēršanās jomām un tēmām, kurās revīzijas var sniegt vislielāko pievienoto vērtību, un stingras revīzijas ticamības nodrošināšana sarežģītā un mainīgā vidē; aicina Revīzijas palātu turpmāk apkopotā veidā (tabulas formātā) iesniegt savus KPI, sasniegtā progresa pakāpi un mērķus; aicina Revīzijas palātu arī turpmāk pilnveidot KPI, pamatojoties uz Eiropas politikas virzienu sniegumu un rezultātiem, lai skaidri novērtētu Komisijas īstenoto politikas virzienu ietekmi;

21.aicina Revīzijas palātu konsolidēt savus konstatējumus salīdzinošā snieguma analīzē un izstrādāt metodiku Savienības programmu snieguma kompasam; uzskata, ka šāds instruments ņemtu vērā politikas virzienu daudzveidību un sniegtu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei, lēmumu pieņēmējiem un plašai sabiedrībai skaidrus norādījumus par to, kuras programmas efektīvi izmanto resursus un kuras, iespējams, būtu jāizbeidz vai būtiski jāpārstrukturē;

22.atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta savu ieteikumu ieviešanu novērtē, pamatojoties uz tās revidentu veiktajām ieteikumu ieviešanas pārbaudēm; norāda, ka 2024. gadā Revīzijas palāta analizēja Komisijai un citām iestādēm 2020. gada ziņojumos sniegtos ieteikumus; norāda, ka 93 % no 19 ieteikumiem, kas sniegti Revīzijas palātas 2020. gada pārskatā, un 88 % no 186 ieteikumiem, kas sniegti Revīzijas palātas 2020. gada īpašajos ziņojumos, ir ieviesti vai nu pilnībā, vai dažos aspektos, vai lielākajā daļā aspektu;

23.norāda, ka saskaņā ar ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem Komisija ir piekritusi nodrošināt Revīzijas palātai manuālu datu ieguvi no ARACHNE rīka; tomēr pauž nožēlu par to, ka joprojām nav atrisināts jautājums par Revīzijas palātas piekļuvi FENIX, kas ir ziņošanas rīks par ANM, jo Komisija ir piešķīrusi Revīzijas palātai piekļuvi tikai dažiem FENIX moduļiem, un tajos iekļautā informācija netiek savlaicīgi atjaunota; atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar ziņojumiem ir palielinājies to Revīzijas palātas lietotāju skaits, kuriem ir piekļuve FENIX; tomēr atbalsta Revīzijas palātas prasību Komisijai pēc iespējas ātrāk piešķirt tai pilnīgu piekļuvi; atgādina, ka Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts ir centies piešķirt Revīzijas palātai piekļuvi FENIX lietas materiāliem divu nedēļu laikā pēc maksājuma pieprasījuma apstiprināšanas; tomēr pauž satraukumu par to, ka praksē šis termiņš daudzos gadījumos netiek ievērots un ka dažos gadījumos kavējumi ir sasnieguši 2,5 mēnešus, kas ievērojami palēnina Revīzijas palātas konstatējumu sniegšanu vai apdraud Revīzijas palātas veiktā revīzijas darba efektivitāti un savlaicīgumu, jo īpaši attiecībā uz tādiem augsta riska izdevumiem kā ANM; šajā sakarībā atgādina Komisijai par tās pienākumu saskaņā ar Finanšu regulas 263. pantu piešķirt Revīzijas palātai visaptverošu piekļuvi visām attiecīgajām sistēmām un datubāzēm (cita starpā ARACHNE, FENIX, ARES); tādēļ aicina Komisiju nekavējoties labot šo situāciju, tostarp noslēdzot iestāžu vienošanos, kas nodrošina Revīzijas palātai pilnīgu, sistemātisku un reāllaika piekļuvi visām attiecīgajām datubāzēm, tostarp ARACHNE un FENIX; aicina Revīzijas palātu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par konkrētiem panāktajiem uzlabojumiem;

24.norāda, ka 2024. gada beigās Revīzijas palātā strādāja 961 darbinieks (samazinājums salīdzinājumā ar 969 darbiniekiem 2023. gadā), tostarp pagaidu darbinieki (192 darbinieki 2024. gadā, samazinājums salīdzinājumā ar 204 darbiniekiem 2023. gadā), līgumdarbinieki (84 darbinieki 2024. gadā, samazinājums salīdzinājumā ar 86 darbiniekiem 2023. gadā) un norīkotie valstu eksperti (26 darbinieki 2024. gadā, tikpat daudz kā 2023. gadā); atgādina, cik svarīgi ir nodrošināt darbiniekiem pastāvīgus līgumus, lai saglabātu prasmes un nodrošinātu nepārtrauktību un produktīvu un stabilu darba vidi;

25.norāda, ka 2024. gadā 54 % Revīzijas palātas darbinieku bija sievietes (pieaugums salīdzinājumā ar 53 % 2023. gadā) un 47 % bija vīrieši; pauž nožēlu par to, ka tikai 30 % no Revīzijas palātas augstākās vadības sastāva ir sievietes, tāpat kā 2023. gadā; pauž nožēlu arī par to, ka 2023. gadā sieviešu īpatsvars vidējā līmeņa vadītāju amatos samazinājās no 40 % līdz 37,30 %; atgādina, ka dzimumu līdztiesība ir Līgumā noteikts princips, kas jāievēro visām iestādēm, un aicina Revīzijas palātu turpināt centienus veicināt dzimumu līdzsvaru vidējā un augstākā līmeņa vadībā;

26.norāda, ka saskaņā ar anketu Revīzijas palāta nodarbināja 64 praktikantus, no kuriem 59 saņēma ikmēneša pabalstu 2024. gadā; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas jauno programmu “TraineEca Career Development”, kuras mērķis ir piedāvāt darba iespējas visspējīgākajiem praktikantiem; turklāt norāda uz Revīzijas palātas plānu piedāvāt īpašas prakses vietas mākslīgā intelekta jomā nesenajiem augstskolu absolventiem un doktorantūras studentiem šajā jomā; atkārtoti uzsver, ka prakse būtu jāatalgo atbilstoši Parlamenta 2023. gada 15. jūnija rezolūcijai par kvalitatīvu stažēšanos Eiropas Savienībā (2020/2005(INL)), kurā tas prasa atalgot jebkādu Eiropā veiktu praksi; uzsver, ka neapmaksāta stažēšanās ir gados jaunu darba ņēmēju ekspluatācijas veids un šķērslis vienlīdzīgām iespējām;

27.norāda, ka saskaņā ar anketu Revīzijas palātai 2024. gadā joprojām bija grūtības ar ierēdņu pieņemšanu darbā, jo Luksemburga nav pievilcīga darba vieta vai jaunieši nav ieinteresēti darbā revīzijas un kontroles jomā; ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palāta risināja šo problēmu, organizējot regulāras atlases procedūras, kas paredzētas Revīzijas palātas praktikantiem, rīkojot iekšējos konkursus, lai noturētu visspējīgākos talantus, un palielinot informatīvus pasākumus; mudina Revīzijas palātu turpināt šos centienus, lai nodrošinātu savas darbības nepārtrauktību; šajā sakarībā atzīst, ka ir vajadzīga konkursa klauzula, lai EPSO konkursus varētu organizēt arī tikai Luksemburgā; uzslavē Revīzijas palātu par pievienošanos iestāžu nolīgumam, saskaņā ar kuru Luksemburgā bāzēto Savienības iestāžu pieņemtie darbinieki no 2025. gada saņem mājokļa pabalstu, lai kompensētu augsto dzīves dārdzību Luksemburgā;

28.apzinās, ka Revīzijas palātai nav nekādas lomas locekļu atlases procesā saskaņā ar LESD 286. panta 2. punktu; tomēr atgādina, ka Revīzijas palātas locekļu vidū joprojām pastāv ievērojama dzimumu nelīdzsvarotība — tikai 10 no 27 locekļiem ir sievietes; pauž nožēlu par to, ka vairākas dalībvalstis nekad nav izvirzījušas Revīzijas palātas locekļa amatam sievieti; atkārtoti aicina dalībvalstis izvirzīt kandidātus, rēķinoties ar nepieciešamību pēc dzimumu līdzsvara, lai panāktu līdzsvarotāku un reprezentatīvāku Revīzijas palātas sastāvu, un vienlaikus nodrošināt, lai kandidāti attiecīgajam amatam arī turpmāk tiktu izvirzīti pēc nopelnu, kvalifikācijas un neatkarības kritērijiem;

29.joprojām pauž nožēlu par Padomes praksi izvirzīt Revīzijas palātas locekļus, neraugoties uz to, ka Parlaments tos ir noraidījis; atkārtoti aicina pārskatīt iecelšanas procedūru, kas Parlamentam piešķirtu saistošu lomu Revīzijas palātas kandidātu piemērotības novērtēšanā;

30.atzinīgi vērtē plašo tāldarba režīmu, ko Revīzijas palāta piedāvā, lai mazinātu darbā pieņemšanas problēmas, proti, līdz 10 dienām mēnesī, no kurām 5 dienas var izmantot tāldarbam ārpus darba vietas, nepārsniedzot 30 dienas gadā; norāda, ka saskaņā ar anketu Revīzijas palāta 2024. gadā pārskatīja savus hibrīddarba noteikumus, lai cita starpā ņemtu vērā saņemtās atsauksmes; aicina Revīzijas palātu veikt regulāras pārbaudes, lai nodrošinātu šo noteikumu ievērošanu; ar gandarījumu norāda, ka saskaņā ar anketu Revīzijas palāta veic dažādus pasākumus, lai nodrošinātu savu darbinieku fizisko un garīgo labbūtību;

31.norāda gan uz brīvo amata vietu, gan kadru mainības rādītāju pieaugumu no 6,60 % 2023. gadā līdz 7,90 % 2024. gadā attiecībā uz kadru mainību un no 2,27 % līdz 2,49 % attiecībā uz brīvo amatu vietām; kadru mainības rādītājs atspoguļo aizejošo darbinieku skaita proporciju no kopējā darbinieku skaita;

32.norāda, ka Revīzijas palātas darbinieku vidū ir nepietiekami pārstāvētas vairākas valstis, jo īpaši Ziemeļvalstu dalībvalstis; norāda, ka pastāv risks, ka situācija turpinās pasliktināties, jo darbinieki noveco un netiek pieņemti darbā kandidāti no minētajām dalībvalstīm; atgādina par Revīzijas palātas atkārtotajiem centieniem novērst šo nelīdzsvarotību, palielinot Revīzijas palātas konkursu un paziņojumu par vakancēm publicitāti dalībvalstīs, kas ir lielā mērā nepietiekami pārstāvētas, sadarbojoties ar Revīzijas palātas locekļiem, lai izplatītu savus paziņojumus, un uzrunājot potenciālos kandidātus, apmeklējot karjeras gadatirgus dažās dalībvalstīs; turklāt norāda, ka saskaņā ar ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem Revīzijas palāta ir izstrādājusi arī rīcības plānu ar 10 darbībām turpmākajiem 5 gadiem, lai novērstu dažu dalībvalstu pašreizējo nepietiekamo pārstāvību; aicina Revīzijas palātu informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par minētā rīcības plāna īstenošanas gaitu un rezultātiem;

33.atgādina, ka 2023. gada beigās bija aizpildītas visas 29 papildu amata vietas (pagaidu darbinieki), kas bija vajadzīgas, lai veiktu ANM revīziju 723,8 miljardu EUR apmērā; tomēr saprot, ka ANM būtiskums, sarežģītība, lielās summas un līdzekļu ātra izmaksa joprojām rada problēmas un ka pašreizējie resursi nav pietiekami, lai sistemātiski nodrošinātu ANM izdevumu atbilstību Savienības un valstu noteikumiem un reaģētu uz Savienības darbību pieaugumu; tik un tā atzinīgi vērtē Revīzijas palātas līdzšinējos centienus pildīt savus pienākumus saistībā ar ANM, neraugoties uz to, ka tai nav pieejami pienācīgi resursi; šajā sakarībā atbalsta Revīzijas palātas lūgumu pārveidot par pastāvīgām amata vietām to 29 pagaidu darbinieku amatus, kas pieņemti darbā ar ANM saistītām revīzijām; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, ka Revīzijas palātai konsekventi ir pienācīgs darbinieku skaits un struktūra, kas ļautu tai pildīt gan savas pilnvaras, gan papildu pienākumus, kas izriet no jauniem uz sniegumu balstītiem finanšu instrumentiem, piemēram, Daudzgadu finanšu shēmas;

34.ar gandarījumu norāda, ka 2024. gadā Revīzijas palāta atkal pārsniedza profesionālo mācību mērķrādītāju, kas saskaņā ar Starptautiskās grāmatvežu federācijas ieteikumiem revidentiem ir noteikts kā 5 mācību dienas gadā, neieskaitot valodu apguvi, savukārt administratīvajiem darbiniekiem – 2 dienas gadā (attiecīgi 5,8 un 3,9);

35.norāda, ka 2024. gadā vidējais prombūtnes ilgums slimības dēļ bija 9,9 dienas uz vienu darbinieku, kas ir gandrīz tikpat, cik 2023. gadā; turklāt norāda, ka 2024. gadā 3 darbinieki (8 darbinieki 2023. gadā) bija prombūtnē ilgstošas slimības dēļ, kas saskaņā ar definīciju ilga vairāk nekā 200 dienas gadā;

36.norāda, ka 2024. gadā tika ziņots par 13 izdegšanas sindroma gadījumiem, salīdzinot ar 7 gadījumiem 2023. gadā; ar bažām norāda, ka 2024. gadā ir ievērojami palielinājies paziņoto izdegšanas sindroma gadījumu skaits; aicina Revīzijas palātu rūpīgi analizēt šā ievērojamā pieauguma iemeslus, tostarp darba slodzes sadalījumu, organizatoriskos virzītājspēkus un strukturālos riskus, un integrēt uz pierādījumiem balstītos konstatējumus cilvēkresursu plānošanas un pārvaldības praksē, lai efektīvi novērstu izdegšanu un uzlabotu darba vidi; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir veikusi vairākus pasākumus, lai samazinātu izdegšanas sindroma risku, ieviešot pilnīgu labbūtības programmu, piedāvājot noturības apmācību, publicējot un īstenojot pamatnostādnes par atgriešanos darbā pēc ilgstoša slimības atvaļinājuma, turpinot piedāvāt pirmo palīdzību psihoemocionālās veselības jomā un sniedzot darbiniekiem finansiālu atbalstu, kas paredz segt izmaksas par 10 sesijām ar viņu izvēlētu psihologu; jo īpaši norāda, ka Revīzijas palāta 2024. gadā organizēja 4 obligātas apmācības vadītājiem, koncentrējoties uz darbinieku labbūtību, sniegumu, darba un privātās dzīves līdzsvaru un izdegšanas novēršanu;

37.atzinīgi vērtē Revīzijas palātas 2024. gadā īstenotos izpratnes veicināšanas pasākumus, aptaujas un apmācības par Revīzijas palātas politiku aizskarošas izturēšanos novēršanai un cieņpilnas attieksmes veicināšanai darbavietā, kas tika piedāvātas tās darbiniekiem, locekļiem vai abiem; ar bažām norāda, ka 2024. gadā tika veikta viena administratīva izmeklēšana saistībā ar apgalvojumiem par seksuālu un psiholoģisku uzmākšanos, kam sekoja disciplinārsods, pamatojoties uz secinājumu, ka persona, pret kuru vērsta izmeklēšana, ir rīkojusies nepiedienīgi;

38.norāda, ka saskaņā ar anketu Revīzijas palāta 2024. gadā atbilstoši daudzveidības un iekļaušanas rīcības plānam 2021.–2025. gadam veica daudzus pasākumus dažādās jomās, piemēram, darbā pieņemšanas, apmācības, karjeras attīstības, darba apstākļu un darbinieku informētības jomā; norāda, ka Revīzijas palāta integrē daudzveidības un iekļaušanas principus snieguma pārvaldības, novērtēšanas, sertifikācijas un paaugstināšanas procesos, kā arī apmācības programmās, un 2024. gadā 13 vadītāji veica brīvprātīgu diskriminācijas un iekļaušanas novērtējumu; atzinīgi vērtē specializēto apmācības kursu “Sieviešu vadītāju skaita pieaugums: prasmju pilnveidošana panākumu gūšanai”, ko Revīzijas palāta organizēja, lai mudinātu sievietes ieņemt vadītāju amatus; turklāt atzinīgi vērtē Revīzijas palātas jaunās pozitīvās rīcības programmas praktikantiem un līgumdarbiniekiem, kas paredzētas cilvēkiem ar invaliditāti, piedāvājot divas prakses vietas gadā cilvēkiem ar atzītu invaliditāti; ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palāta 2024. gadā organizēja ceturto Revīzijas palātas Invaliditātes izpratnes nedēļu, kurā tika uzsākts jauns ceļvedis invaliditātes jomā, uzsverot Revīzijas palātas centienus panākt iekļaujošāku darbavietu; ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palāta publicē arī sava daudzveidības un iekļaušanas rīcības plāna vidusposma pārskatus, lai nodrošinātu pārredzamību un iesaisti visā organizācijā;

39.uzsver Revīzijas palātas kā Savienības neatkarīgā ārējā revidenta un tās finanšu sargātājas izšķirošo lomu, kas nozīmē, ka Revīzijas palātai ir jāievēro visaugstākie integritātes, profesionalitātes un pārskatatbildības standarti, kā arī Savienības iestāžu savstarpējas lojālas sadarbības princips, kalpojot par paraugiestādi, lai vairotu uzticēšanos un paļāvību; atgādina, ka saskaņā ar LESD 285. pantu Revīzijas palātas locekļiem ir jābūt pilnīgi neatkarīgiem un jāievēro visaugstākie ētikas principi, apliecinot godprātību, objektivitāti, profesionālu rīcību, cieņu, atdevi un lojalitāti;

40.ar bažām norāda uz Revīzijas palātas atteikumu atcelt tās bijušā priekšsēdētāja imunitāti un Revīzijas palātas lēmumu noraidīt Eiropas Prokuratūras (EPPO) lūgumu atļaut vairākiem Revīzijas palātas darbiniekiem liecināt notiekošā kriminālizmeklēšanā; pēc iepazīšanās ar ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem norāda, ka Revīzijas palāta neatcēla minēto imunitāti, jo EPPO nesniedza Revīzijas palātai “pietiekamu informāciju, kas tai ļautu saprast, par kādām darbībām attiecīgās personas tiek apsūdzētas un cik lielā mērā šādas darbības varētu būt noziedzīga rīcība”, un ka Revīzijas palāta atsaucās uz judikatūru kā daļu no piemērojamā tiesiskā regulējuma, lai pamatotu šo nostāju; norāda, ka 2025. gada 10. februārī EPPO iesniedza apelācijas sūdzību (lietas numurs T-99/25) Eiropas Savienības Tiesā (EST) saskaņā ar LESD 263. panta 4. punktu par Revīzijas palātas lēmumu noraidīt EPPO lūgumu atļaut vairākiem Revīzijas palātas darbiniekiem liecināt notiekošā kriminālizmeklēšanā; turklāt norāda, ka iepriekš minētajā apelācijas sūdzībā netika apstrīdēts lēmums neatcelt attiecīgo personu imunitāti; uzsver, ka Savienības iestāžu lojālas sadarbības pienākums paredz, ka atļaujas uzklausīt darbiniekus kā lieciniekus kriminālizmeklēšanā ir jāatsaka tikai izņēmuma gadījumos; mudina Revīzijas palātu precizēt kritērijus, ko piemēro, lemjot par EPPO pieprasījumiem, un nodrošināt, ka šādus lēmumus nevar uzskatīt par tādiem, kas kavē tiesas izmeklēšanu; aicina Revīzijas palātu saglabāt augstu pārredzamības un pārskatatbildības līmeni sadarbībā ar EPPO un citām Savienības struktūrām, kas ir atbildīgas par krāpšanas un pārkāpumu apkarošanu, un nodrošināt, ka imunitāte netiek izmantota, lai kavētu likumīgu tiesvedību;

41.norāda, ka 2024. gadā Revīzijas palātā netika reģistrēti trauksmes celšanas gadījumi; turklāt norāda, ka 2023. gadā Revīzijas palāta sāka Revīzijas palātas noteikumu par administratīvo izmeklēšanu un disciplināro procedūru veikšanu atjaunināšanas procedūru, kas tika pabeigta 2024. gada sākumā;

42.ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palātā ir ieviesta stingra ētikas politika, kas ietver ētikas pamatnostādnes, kuras piemērojamas gan Revīzijas palātas locekļiem, gan darbiniekiem, un Revīzijas palātas locekļu rīcības kodeksu; norāda, ka Revīzijas palātai ir arī ētikas komiteja, kura regulāri tiekas, lai pārskatītu attiecīgos ētikas jautājumus, tostarp locekļu ārējās darbības, un kuras sastāvā ir divi Revīzijas palātas locekļi un viens ārējais loceklis; pēc iepazīšanās ar Ētikas komitejas 2024. gada ziņojumu norāda, ka Ētikas komiteja rīkoja sešas sanāksmes un saņēma 17 deklarācijas no pašreizējiem Revīzijas palātas locekļiem (par ārējām darbībām) un bijušajiem Revīzijas palātas locekļiem (par viņu plānoto nodarbošanos pēc amata atstāšanas), un 2024. gadā par viņiem visiem tika sniegts pozitīvs atzinums;

43.norāda, ka Revīzijas palātas locekļu interešu deklarācijas tiek aizpildītas katru gadu un ikreiz, kad notiek būtiskas izmaiņas, un tās tiek publicētas Revīzijas palātas tīmekļa vietnēs; ar gandarījumu norāda, ka informācija par Revīzijas palātas locekļu komandējumiem, tostarp izmaksām, tiek publicēta arī tiešsaistē; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta 2024. gadā ir pabeigusi noteikumu atjaunināšanu par administratīviem un disciplināriem pasākumiem; norāda, ka saskaņā ar anketu 2024. gadā netika konstatēti interešu konflikta gadījumi;

44.ar gandarījumu norāda, ka saskaņā ar anketu Revīzijas palāta katru gadu organizē ētikas dienas mācību pasākumu; turklāt norāda, ka Revīzijas palāta visiem darbiniekiem, arī jaunpienācējiem un vadītājiem, nodrošināja ētikas kursus, tostarp trīs ētikas seminārus 2024. gadā; norāda, ka šādos kursos minētajā gadā piedalījās 681 dalībnieks;

45.norāda, ka 2024. gadā ne Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), ne Ombuds neuzsāka nevienu izmeklēšanu, kurā būtu iesaistīta Revīzijas palāta;

46.atkārtoti pauž iepriekšējās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu pausto kritiku par Revīzijas palātas 2022. gada lēmumu attiecībā uz tās locekļu braucieniem, komandējumiem un autovadītāju un automobiļu izmantošanu, kas ir pretrunā vispārējam principam, ka autoparku nekādā gadījumā nedrīkst izmantot ārpus Revīzijas palātas locekļu pienākumu stingras izpildes; atkārtoti aicina visas Savienības iestādes vienoties par vienotu horizontāli piemērojamu sistēmu attiecībā uz dienesta automašīnu izmantošanu, kas mazinātu neskaidrības un palielinātu pārredzamību un efektivitāti publisko līdzekļu izmantošanā; atzinīgi vērtē to, ka 2024. gadā Revīzijas palāta kopā ar EST aicināja Komisiju piedalīties iestāžu dialogā, lai vienotos par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dienesta automašīnu izmantošanu; šajā kontekstā norāda, ka saskaņā ar anketu tika izveidota ad hoc darba grupa, kas tikās vairākas reizes un sniedza vairākus ieteikumus; aicina Revīzijas palātu pastāvīgi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajā jautājumā panākto progresu;

47.atgādina, ka Revīzijas palātas Iekšējās revīzijas dienests (IAS) veica revīziju par Revīzijas palātas darbiniekiem un locekļiem piemērojamo ētikas regulējumu; norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas 2024. gada 9. jūlijā Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīto galīgo ziņojumu (02/2023) un anketu IAS sniedza 16 ieteikumus, no kuriem 15 jau ir īstenoti, un viens ieteikums par darbinieku interešu konfliktiem joprojām tiek īstenots; mudina Revīzijas palātu nekavējoties izpildīt atlikušo ieteikumu un prasa tai pienācīgi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajā jomā panākto progresu;

48.norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu 2024. gadā Revīzijas palātas iekšējās darbībās netika konstatēti korupcijas vai krāpšanas gadījumi; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas organizētās preventīvās apmācības par korupcijas apkarošanas politiku un procedūrām, 2024. gadā rīkojot 10 sesijas, kurās kopumā piedalījās 257 cilvēki; atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem Revīzijas palāta 2024. gadā izdeva vienotu konsolidētu dokumentu par krāpšanas jautājumu risināšanu saistībā ar tās revīzijas darbībām, kurā sniegti visaptveroši un detalizēti norādījumi Revīzijas palātas revidentiem, tādējādi saskaņojot to, kā Revīzijas palātas revīzijas apakšpalātas risina gadījumus, kad ārējās revīzijas darbā ir radušās aizdomas par krāpšanu, korupciju vai jebkādu citu nelikumīgu darbību, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, un palīdzot nodrošināt konsekvenci; norāda, ka krāpšanas risks saistībā ar Revīzijas palātas iekšējām darbībām tiek pārvaldīts, izmantojot Revīzijas palātas iekšējās kontroles sistēmu, kas izstrādāta, lai novērstu, atklātu, labotu un veiktu turpmākus pasākumus attiecībā uz jebkādiem pārkāpumiem, kuros iesaistīti Revīzijas palātas locekļi vai darbinieki un kuri varētu ietekmēt Savienības finanšu intereses; turklāt norāda uz Revīzijas palātas viedokli, ka atsevišķas krāpšanas apkarošanas stratēģijas izstrāde iekšējām darbībām “radītu nesamērīgu administratīvo slogu, ņemot vērā jau ieviestos plašos kontroles mehānismus”, taču joprojām aicina Revīzijas palātu pieņemt krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas aptvertu visu veidu darbības;

49.pieņem zināšanai Revīzijas palātas pausto viedokli ziņojumā par turpmākajiem pasākumiem, ka ERP kā neatkarīgas ārējās revīzijas iestādes loma izslēdz to no tipiskā to struktūru loka, kas cenšas sadarboties ar Savienības lēmējinstitūcijām un lobēt tās; uzskata, ka šis arguments nav pilnībā pamatots, jo Revīzijas palāta publicē īpašos ziņojumus, kuros tā pārbauda, vai ir sasniegti Savienības politikas un programmu mērķi, un tas piešķir Revīzijas palātas darbam vai nu politisku, vai konsultatīvu dimensiju, pat ja Revīzijas palāta nav lēmumu pieņemšanas struktūra; turklāt atgādina, ka ir arī citas ar lēmumu pieņemšanu nesaistītas Savienības padomdevējas struktūras, kas ir oficiāli pievienojušās Savienības Pārredzamības reģistram; atkārtoti aicina Revīzijas palātu nekavējoties pievienoties Pārredzamības reģistram saskaņā ar citu Savienības struktūru, kas nav lēmumu pieņēmējas, praksi, lai stiprinātu sabiedrības uzticēšanos, vienlaikus pilnībā saglabājot tās kā Savienības ārējās revīzijas iestādes neatkarību;

50.norāda, ka saskaņā ar anketu Revīzijas palātas kopējais IT (aparatūras, programmatūras, IT pakalpojumu un telesakaru) budžets samazinājās par 12,10 % no aptuveni 10,8 miljoniem EUR 2023. gadā līdz aptuveni 9,5 miljoniem EUR 2024. gadā; norāda, ka starp Revīzijas palātas 2024. gadā finansētajiem lielākajiem IT projektiem ir tās tīmekļa vietnes un intraneta modernizācija, pāreja uz drošāku attālinātas piekļuves risinājumu un jaunas tulkošanas pārvaldības sistēmas ieviešana;

51.stingri atbalsta Revīzijas palātas centienus ar digitalizācijas palīdzību attīstīt revīzijas zināšanu ekosistēmu; šajā sakarībā norāda, ka saskaņā ar anketu Revīzijas palāta 2024. gadā īstenoja vairākas iniciatīvas, lai uzlabotu savas digitālās spējas un darbības efektivitāti, tostarp revīzijas informācijas sistēmu integrāciju, sistēmu un lietojumprogrammu sadarbspējas palielināšanu, dokumentu lasīšanas asistenta (DORA) ieviešanu, lai atbalstītu zināšanu pārvaldību revīzijas darbībās, BibliotECA Discovery Collections Service darbības uzsākšanu un jaunas digitālās arhivēšanas politikas pieņemšanu; uzsver, ka digitalizācijas apvienošana ar lielāku apmeklējumu skaitu uz vietas nodrošinātu efektīvākus un precīzākus revīzijas rezultātus; mudina veikt turpmākas investīcijas MI atbalstītos revīzijas rīkos un sistēmu sadarbspējā, lai uzlabotu revīzijas precizitāti, samazinātu administratīvo slogu un maksimāli palielinātu ieguldīto līdzekļu atdevi;

52.atzinīgi vērtē Revīzijas palātas mākslīgā intelekta sākotnējās stratēģijas un izvēršanas ceļveža 2024.–2025. gadam publicēšanu; ar gandarījumu norāda, ka saskaņā ar anketu Revīzijas palāta ir panākusi stabilu progresu minētās stratēģijas īstenošanā, cita starpā koncentrējoties uz tādu rīku kā Microsoft Copilot un GPT@EC testēšanu un sagatavošanu ieviešanai, darbinieku informētības palielināšanu ar mērķtiecīgu apmācību MI jomā, kā arī testējot MI lietojumus revīzijas darbā un apmainoties ar provizoriskajiem konstatējumiem; turklāt atzinīgi vērtē Revīzijas palātas MI pārvaldības stiprināšanu, Revīzijas palātai 2024. gadā izveidojot MI padomdevēju komiteju un ieceļot MI korespondentu; ar gandarījumu norāda, ka MI padomdevēju komitejā, kuras uzdevums ir atbalstīt un konsultēt Revīzijas palātu tās pienākumu izpildē, kas izriet no tiesiskā un ētikas regulējuma, kurš reglamentē MI izmantošanu, ir darbinieki ar dažādām zināšanām, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju un izpratni par MI ietekmi; aicina Revīzijas palātu MI stratēģijas ietvaros izstrādāt skaidrus rādītājus, lai novērtētu MI atbalstītu revīzijas rīku pievienoto vērtību, riskus un ierobežojumus, un regulāri ziņot Parlamentam par to ietekmi uz revīzijas kvalitāti, pārredzamību un pārskatatbildību; uzsver, ka MI ir jāizmanto, ievērojot stingrus principus par ētisku izmantošanu, pārredzamību, datu aizsardzību, cilvēka virsvadību un aizsardzību pret algoritmisko neobjektivitāti vai ļaunprātīgu izmantošanu;

53.norāda, ka saskaņā ar anketu Revīzijas palāta ir panākusi progresu kiberdrošības plāna īstenošanā, 2024. gadā sasniedzot vairākus svarīgus atskaites punktus, tostarp bezparoles autentifikācijas sistēmas ieviešanu, izmantojot Windows Hello for Business, nulles uzticības principu piemērošanu, lai stiprinātu piekļuves drošību mākoņdatošanas un EU Login sistēmām, un privileģētas piekļuves pārvaldības rīka ieviešanu, lai labāk aizsargātu IT sistēmu pārvaldību; turklāt norāda, ka Revīzijas palāta arī uzlaboja savu kiberdrošības gatavību, piedaloties kopīgajās izpratnes un kiberdrošības gatavības mācībās (JASPER), ko kopīgi organizēja Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru kiberdrošības dienests (CERT-EU) un Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra (ENISA), un palielināja darbinieku informētību, izmantojot pikšķerēšanas simulācijas mācības, lai mazinātu sociālās inženierijas riskus;

54.ar bažām norāda, ka Revīzijas palāta saskārusies ar kiberuzbrukumu, par kuru atbildību uzņēmās prokrieviska grupa, kura bloķēja Revīzijas palātas publisko tīmekļa vietni, kas bija daļa no koordinētas rīcības, lai destabilizētu 2024. gada Eiropas vēlēšanas; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas apņemšanos vismaz reizi divos gados atkārtoti izvērtēt kiberdrošības riskus; mudina turpināt īstenot regulāras darbinieku apmācības par kiberdraudiem, lai uzlabotu iestāžu noturību; aicina Revīzijas palātu informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par jebkāda kiberdrošības riska novērtējuma rezultātiem, ko Revīzijas palāta varētu veikt saistībā ar Regulas (ES, Euratom) 2023/2841 īstenošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2023/2841 (2023. gada 13. decembris), kas paredz pasākumus nolūkā panākt vienādu augstu kiberdrošības līmeni Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās (OV L, 2023/2841, 18.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2841/oj).;

55.atzinīgi vērtē 2025. gadam plānotās iniciatīvas, kuru mērķis ir vēl vairāk stiprināt digitālo pārveidi un kiberdrošību, piemēram, Microsoft Copilot ieviešanu, vietējo ģeneratīvā MI modeļu ieviešanu un biometriskās autentifikācijas uzstādīšanu klēpjdatoros; norāda arī uz Revīzijas palātas plānu modernizēt savu IT infrastruktūru ar jauniem serveriem, uzstādīt jaunas spējas hibrīdsanāksmju atbalstam un pastiprināt sadarbību ar Iestāžu digitālās pārveides komiteju jauno tehnoloģiju, piemēram, MI, jomā;

56.sagaida, ka pārskatītā elektroniskā paraksta politika, ko Revīzijas palāta ieviesa 2025. gadā, vēl vairāk atvieglos uzlabotu elektronisko parakstu izmantošanu un samazinās paļaušanos uz papīra formāta procedūrām, jo īpaši attiecībā uz ārējo līguma dokumentāciju; ar nepacietību gaida apstiprināšanas un parakstīšanas procesu turpmāko digitalizāciju; atzīst digitalizācijas pozitīvo kvalitatīvo ietekmi uz revīzijas darbplūsmām, sadarbību un pārredzamību, veicinot elastīgākus un uzticamākus revīzijas rezultātus;

57.atzinīgi vērtē Revīzijas palātas pastāvīgos centienus stiprināt darbinieku prasmes, izmantojot datu un tehnoloģiju apmācību programmu par datu un tehnoloģiju revīzijas izmantošanu, kas izstrādāta sadarbībā ar Revīzijas palātas DATA komandu; norāda, ka šī iniciatīva atbalsta iestādes digitālo pārveidi, veicinot inovācijas kultūru un nodrošinot strukturētu mācīšanās ceļu no pamatlīmeņa līdz augstam līmenim datu zinātnē, MI un IT revīzijā; atzīst 2024. gadā nodrošināto kursu plašo klāstu, tostarp moduļus par mašīnmācīšanos, kiberdrošību, tiesisko regulējumu, kas reglamentē MI izmantošanu, un datu vizualizāciju, kā arī praktisko IT apmācību par Microsoft Office un revīzijas rīkiem, kas uzlabo revidentu tehniskās zināšanas un darbības efektivitāti;

58.norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas 2024. gada budžeta un finanšu pārvaldības ziņojumu Revīzijas palātas ēkām un ar tām saistītajām izmaksām kārtējā gadā atvēlētās apropriācijas bija aptuveni 5,7 miljoni EUR (tāpat kā 2023. gadā), un to izpildes līmenis 2024. gadā bija 51,30 %, kas ir samazinājums salīdzinājumā ar 62,26 % 2023. gadā;

59.ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palāta 2024. gadā sāka jaunu pētījumu par ēku izkārtnēm, ņemot vērā 2023. gadā veiktās visu Revīzijas palātas ēku pieejamības revīzijas rezultātus; turklāt norāda, ka saskaņā ar anketu Revīzijas palāta turpināja centienus uzlabot savas ēkas, 2024. gadā modernizējot vai atjaunojot liftus un koplietošanas telpas, ņemot vērā pieejamības prasības;

60.norāda, ka Revīzijas palāta 2024. gadā uzsāka vai pabeidza šādus ar ēkām saistītus projektus: bijušās datu centra telpas pārveide, audiovizuālās sistēmas modernizācijas pirmais posms K2 konferenču telpā, divu virtuvju uzstādīšana un darbi pie K2 ēkas jumta;

61.atzinīgi vērtē Revīzijas palātas pastāvīgos centienus kļūt par ilgtspējīgu iestādi; norāda, ka Revīzijas palāta 2024. gadā publicēja savu ceturto ilgtspējas ziņojumu, kurā novērtēta Revīzijas palātas darbību ekonomiskā, sociālā un vidiskā ietekme; ar gandarījumu norāda, ka 91 % no Revīzijas palātas 2024. gadā publicētajiem īpašajiem ziņojumiem un apskatiem aptvēra tematus, kas saistīti ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem; atzinīgi vērtē to, ka 40 % no Revīzijas palātas iepirkuma līgumiem ietvēra zaļās un aprites ekonomikas kritērijus un 98 % no Revīzijas palātas preču un pakalpojumu iepirkumiem 2024. gadā nodrošināja vietējie piegādātāji;

62.norāda, ka Revīzijas palāta ir saņēmusi vides vadības un audita sistēmas (EMAS) sertifikātu un kopš 2014. gada īsteno vides politiku, kas tika atjaunināta 2025. gadā; norāda, ka Revīzijas palāta savu oglekļa pēdu mēra, izmantojot jaunāko “Bilan Carbon” metodes versiju, kas aptver darbības jomu operatīvajā (Revīzijas palātas darbība) un organizatoriskajā (trīs ēkas Luksemburgā) līmenī; norāda, ka Revīzijas palātas kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas 2024. gadā bija 9108 tonnas CO2, t. i., samazinājums par 15 % salīdzinājumā ar 2014. gada emisijām, bet pieaugums par 1,60 % salīdzinājumā ar 2023. gada emisijām; norāda, ka preču un pakalpojumu iegāde un pasažieru pārvadājumi veidoja lielāko daļu no Revīzijas palātas kopējām emisijām 2024. gadā, t. i., attiecīgi 31 % un 29 %;

63.ar gandarījumu norāda uz Revīzijas palātas vides deklarāciju, kurā izklāstīti rezultāti 2024. gadā, tostarp jau veiktās un īstenošanai plānotās darbības, kuru mērķis ir samazināt Revīzijas palātas darbību ietekmi uz vidi un sasniegt vai pārsniegt tās ikgadējos vidiskā snieguma mērķus; norāda, ka Revīzijas palāta savu veikumu vides jomā novērtē, izmantojot izcilības rādītāju un kritēriju kopumu; norāda, ka Revīzijas palātas vides programmā 2023.–2025. gadam ir noteikts vispārīgu un konkrētu mērķu kopums, no kuriem lielākā daļa tika sasniegti 2024. gadā, jo īpaši attiecībā uz Revīzijas palātas enerģijas patēriņa samazināšanu (elektroenerģija: -24 %; apkure: -21,80 %), emisijas gaisā (-30 %) un ūdens patēriņš (-45 %), kā arī palielinot to iepirkuma procedūru skaitu, kurās iekļauti vides kritēriji (vairāk nekā 30 %); tomēr norāda uz tendences maiņu attiecībā uz izdrukāto lappušu skaitu (+9,1 %) un ikgadējā atkritumu daudzuma samazināšanos (+27,50 %); atzinīgi vērtē Revīzijas palātas darbības, kuru mērķis ir līdzsvarot tās negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību; norāda, ka Revīzijas palāta savās telpās mitina vairākas bišu saimes, kas ražo medu, kuru ievāc brīvprātīgie darbinieki, un tā piedalās koku stādīšanas iniciatīvās Luksemburgā un citos ar vidi saistītos pasākumos, kas ir daļa no Revīzijas palātas dalības 2024. gada Savienības iestāžu EMAS dienās; atzinīgi vērtē to, ka to darbinieku skaits, kuri izmanto pilsētas koplietošanas velosipēdus, ir palielinājies no 172 darbiniekiem 2023. gadā līdz 201 darbiniekam 2024. gadā; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas atbalstu mobilitātes izmantošanai pārvietošanās nolūkos, piemēram, riteņbraukšanai, sedzot Luksemburgas pilsētas velosipēdu koplietošanas sistēmas vai sabiedriskā transporta abonementu izmaksas, daļēji atlīdzinot sezonas biļetes pārrobežu darbiniekiem, un to darbinieku skaits, kuri izmanto šāda veida atlīdzināšanas sistēmu, palielinājās no 28 darbiniekiem 2023. gadā līdz 30 darbiniekiem 2024. gadā;

64.atgādina, ka 2023. gadā Revīzijas palāta parakstīja vienošanos ar Luksemburgas iestādēm par mobilitātes plāna izveidi; norāda, ka saskaņā ar anketu mobilitātes plāns tika iesniegts ar nokavēšanos, 2025. gada aprīlī, un ka plāna analīzes rezultāti tiks ņemti vērā, izstrādājot EMAS programmu 2026.–2028. gadam;

65.atzīst, ka iestāžu sadarbība uzlabo efektivitāti, izmantojot kopīgus rīkus un pakalpojumus, radot ietaupījumus, kas ļauj iekšēji pārcelt darbiniekus, nodrošina labākas cenas apjomradītu ietaupījumu dēļ un nodrošina piekļuvi specializētām zināšanām citās Savienības struktūrās; konstatē, ka 2024. gadā Revīzijas palāta turpināja vai paplašināja sadarbību, izmantojot esošos un jaunus dienesta līmeņa nolīgumus, tostarp par pensiju pārvaldību, cilvēkresursu pārveidi un Savienības ceļošanas atļauju izsniegšanu, kā arī piedaloties iestāžu komitejās un partnerībās, piemēram, par kopīgām finanšu sistēmām un kiberdrošību un digitālo pārveidi; turklāt norāda, ka šī sadarbība ir veicinājusi IT risinājumu apmaiņu un izstrādi, kā rezultātā 2024. gadā ir panākti ievērojami budžeta ietaupījumi tādās jomās kā IT, komandējumu pārvaldība un cilvēkresursi, Revīzijas palātai izmantojot Komisijas izstrādātos cilvēkresursu, apmācības un e-tulkošanas rīkus, kas izmaksā aptuveni 500 000 EUR, un Padomes mitinātos SAP grāmatvedības pakalpojumus, kas izmaksā aptuveni 170 000 EUR; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta turpina izmantot Eiropas Administrācijas skolas apmācības un sertifikācijas pakalpojumus;

66.vēlreiz atgādina, ka efektīva sadarbība starp Revīzijas palātu un Komisiju joprojām būs ierobežota, ja vien Komisija nepieņems Revīzijas palātas metodiku kļūdu īpatsvara novērtēšanai, kuras pamatā ir neatkarīgs un visaptverošs visu noteikumu pārkāpumu novērtējums, pretēji tam, kā Komisija koncentrējas uz atgūstamām kļūdām;

67.atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta cieši sadarbojas gan ar OLAF, gan arī ar Eiropas Prokuratūru (EPPO), tostarp organizējot darbseminārus, izpratnes veicināšanas pasākumus un zināšanu un pieredzes apmaiņu; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas apņemšanos turpināt nosūtīt OLAF, EPPO vai abām iestādēm jebkādas prima facie uz pierādījumiem balstītas aizdomas; norāda, ka Revīzijas palāta 2024. gadā iesniedza OLAF 19 lietas ar aizdomām par krāpšanu, savukārt EPPO — 7 šādas lietas;

68.pauž pārliecību, ka vienota integrēta datizraces un riska novērtēšanas IT sistēma varētu būt vērtīgs datu avots, kas ļautu Revīzijas palātai, OLAF un EPPO pastiprināt savus revīzijas un kontroles centienus; uzsver, ka neierobežota piekļuve šai sistēmai un tās datiem būtu jānodrošina bez jebkādiem nepamatotiem ierobežojumiem un ka šāda piekļuve nekavējoties ļautu Revīzijas palātas revīzijās izpētīt un izmantot vēl citus digitālos rīkus un jaunās tehnoloģijas;

69.uzsver Revīzijas palātas svarīgo lomu Savienības krāpšanas apkarošanas arhitektūrā (AFA); norāda, ka Revīzijas palātas revīzijās un īpašajos ziņojumos sistemātiski tiek konstatēti trūkumi, pārkāpumi un riski, tādējādi rosinot Komisiju, dalībvalstis un citus AFA dalībniekus veikt korektīvus un atgūšanas pasākumus; norāda, ka Revīzijas palāta ar šo pārraudzības funkciju ne tikai uzlabo pārredzamību un pārskatatbildību, bet arī stiprina ES sistēmas vispārējo atturēšanas un atklāšanas spēju, nodrošinot, ka publiskie līdzekļi tiek pareizi pārvaldīti un aizsargāti pret krāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu;

70.atzinīgi vērtē Revīzijas palātas gatavību izveidot ikgadēju iestāžu dialogu starp Revīzijas palātu, Parlamentu, Padomi un Komisiju, kā to pieprasījis Parlaments savās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu;

71.atkārtoti pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz uzlabotu piekļuvi Eiropas Investīciju bankas (EIB) dokumentiem un informācijai, Revīzijas palātai nav pilnvaru revidēt darbības, ko finansē no EIB pašu līdzekļiem; prasa šādas pilnvaras Revīzijas palātai piešķirt, ņemot vērā EIB uzdevumu īstenot Savienības mērķus un tās pieaugošo lomu Savienības ekonomiskajā un politiskajā vidē, kas sniedzas tālāk par Savienības budžeta izmantošanu savu darbību garantēšanai; atgādina, ka Revīzijas palāta Īpašajā ziņojumā Nr. 05/2023 “ES finanšu vide — sadrumstalots veidojums, kam vajadzīga turpmāka vienkāršošana un pārskatatbildība”, norādīja, ka būtu jānosaka publiskā sektora revīzijas pilnvaras attiecībā uz visa veida finansējumu Savienības politikas jomām;

72.atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar anketu Revīzijas palāta un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) cieši sadarbojās, galvenokārt ar Revīzijas palātas datu aizsardzības inspektora starpniecību; norāda, ka šāda sadarbība ietver Regulas (ES) 2018/1725 konkrētu noteikumu interpretāciju, zināšanu apmaiņas pasākumus un citu iestāžu apmaiņu un ieguldījumu MI jomā; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas dalību EDAU un ENISA organizētajās mācībās “Izpratne par persondatu aizsardzības pārkāpumiem kiberdrošības incidentu risināšanā”, kura mērķis bija veicināt darbinieku izpratni par persondatu aizsardzības pārkāpumu pārvaldību;

73.pieņem zināšanai, ka 2024. gadā Revīzijas palātas komunikācijas un reklāmas pasākumiem piešķirtais budžets bija 225 000 EUR (tāpat kā 2023. gadā) un tā izlietojuma līmenis bija 92,32 % (palielinājums salīdzinājumā ar 81,13 % 2023. gadā); norāda, ka lielākā daļa budžeta tika izlietota mediju monitoringa pakalpojumiem (80 000 EUR) un preses pasākumiem (18 133,91 EUR), kam sekoja izdevumi par attiecībām ar ieinteresētajām personām, kas galvenokārt ietvēra politikas izlūkošanas platformas izmaksas (62 100 EUR), komunikācijas pasākumus (32 543,37 EUR), sociālos medijus (8 604,66 EUR) un publikācijas (6 346,47 EUR);

74.atbalsta Revīzijas palātas mediju stratēģijas pieaugošo lomu, kā rezultātā 2024. gadā tiešsaistē tika publicēti vairāk nekā 24 000 preses rakstu, kas aptver ERP revīzijas ziņojumus, citas publikācijas vai Revīzijas palātu kopumā, tādējādi apstiprinot pēdējos gados novēroto atspoguļojuma pieauguma tendenci (2023. gadā — 22 000; 2022. gadā — 20 000; 2021. gadā — 18 000); ar gandarījumu norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu Revīzijas palātas tīmekļa vietnes apmeklētāju skaits 2023. gadā palielinājās un 2024. gadā tai bija 780 000 apmeklētāju (2023. gadā — 700 000), 1 295 025 unikāli lapu skatījumi un 56 440 lejupielādes; atzinīgi vērtē to, ka līdz 2024. gada beigām Revīzijas palātas četru galveno sociālo mediju konti (X, LinkedIn un Facebook) bija piesaistījuši vairāk nekā 61 500 sekotāju, kas ir vairāk nekā 2023. gadā, kad sekotāju skaits bija 55 000, un 2022. gadā, kad tas bija 49 500; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta 2024. gada novembrī nāca klajā ar savu pirmo ikmēneša LinkedIn informatīvo biļetenu (ECA Insights), kurā sniegti jaunākie ziņojumi un priekšskatījumi par gaidāmajām revīzijām un kurš līdz minētā gada beigām piesaistīja vairāk nekā 8500 abonentu;

75.atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātai ir digitāli pieejama tīmekļa vietne (A++ līmenis), kuru divas reizes gadā pārbauda ārējs konsultants, lai novērtētu tīmekļa vietnes atbilstību attiecīgajiem pieejamības standartiem un apzinātu šķēršļus, kas liedz piekļuvi lietotājiem ar invaliditāti; atzinīgi vērtē to, ka kopumā piekļūstamības īstenošana ir novērtēta kā ļoti laba, un norāda, ka revīzijas rezultātā tika ierosināti daži ieteikumi turpināt uzlabot un uzturēt tīmekļa vietnes piekļūstamības rādītājus;

76.norāda, ka 2024. gadā Revīzijas palāta sagatavoja 44 preses relīzes 24 Savienības valodās, kā arī dažādus informatīvus izklāstus, paziņojumus medijiem un uzreiz izmantojamus audiovēstījumus atsevišķās valodās; turklāt norāda, ka minētajā gadā Revīzijas palāta par gada pārskatu sarīkoja 20 tiešsaistes preses brīfingu un vēl 14 preses brīfingus atsevišķām valstīm; uzsver, ka Revīzijas palātas brīfingos kopumā piedalījās 876 žurnālisti, no kuriem lielākā daļa pārstāvēja dalībvalstu lielākos mediju kanālus;

77.atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu 11/2025 “NVO piešķirtā ES finansējuma pārredzamība”; ar bažām norāda uz tajā konstatētajām problēmām, tostarp trūkumiem pārredzamības, klasifikācijas un uzraudzības jomā; uzsver, ka Revīzijas palātai ir jāturpina un jāstiprina uzraudzība un ziņošana par šiem jautājumiem, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību finanšu noteikumiem, pārredzamības prasībām un Savienības pamatvērtībām;

78.šajā sakarībā mudina Revīzijas palātu sagatavot īpašu ziņojumu par Savienības piešķirto finansējumu tām NVO, kas darbojas Gazā, un organizācijām, kas iesaistītas palestīniešu skolu mācību grāmatu izstrādē; uzsver, ka šādai pārbaudei ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu, ka Savienības līdzekļi netiek tieši vai netieši novirzīti teroristu organizācijām vai ar tām saistītām organizācijām un netiek izmantoti tādā veidā, kas veicina naidu, radikalizāciju vai kūdīšanu uz vardarbību, un lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību Savienības finanšu noteikumiem, pārredzamības standartiem un Savienības pamatvērtībām;

79.atzinīgi vērtē to, ka nolūkā palielināt sabiedrības iesaisti, Revīzijas palāta kopš 2024. gada ir devusi iedzīvotājiem iespēju sniegt ieguldījumu savā darba programmā, sniedzot revīzijas ieteikumus Revīzijas palātas tīmekļa vietnē;

80.atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta novērtē sava darba paredzamo ietekmi un noderību, aptaujājot tās ziņojumu lasītājus Eiropas Parlamentā, Padomē, Komisijā, Savienības aģentūrās, dalībvalstu pastāvīgajās pārstāvniecībās, dalībvalstu aģentūrās un augstākajās revīzijas iestādēs, NVO, akadēmiskajās aprindās, medijos un citās struktūrās; šajā sakarībā norāda, ka kopš 2018. gada Revīzijas palāta veic anonīmas elektroniskas aptaujas, kurās lūdz savus lasītājus sniegt kvalitatīvas atsauksmes par atlasītiem ziņojumiem un vispārīgus ieteikumus tās darbam; uzsver, ka 2024. gadā 89 % respondentu uzskatīja, ka Revīzijas palātas ziņojumi noder viņu darbā, un 82 % uzskatīja, ka ziņojumiem ir ietekme; ar gandarījumu norāda, ka 2024. gadā Revīzijas palāta 578 reizes iepazīstināja dažādas ieinteresētās personas (piemēram, Parlamentu, Padomi un valstu parlamentus) ar sava darba rezultātiem, salīdzinot ar 456 reizēm 2023. gadā un 437 reizēm 2022. gadā.