Budžeta un finanšu pārvaldība5.norāda, ka EĀDD 2024. gada galīgais budžets bija 880 165 703 EUR, proti, par 7,09 % vairāk nekā 2023. gadā; norāda, ka EĀDD rīcībā bija arī 359,1 miljons EUR (ieskaitot piešķirtos ieņēmumus un pārnestās summas), kurus Komisija bija piešķīrusi Savienības delegācijās strādājošā Komisijas personāla administratīvo izmaksu segšanai; turklāt norāda, ka EĀDD saņēma arī papildu fiksētas summas iemaksas, lai segtu Savienības delegācijās strādājošo Eiropas Attīstības fonda darbinieku kopējās izmaksas, kā arī citas summas, kas saņemtas saskaņā ar kopīgas atrašanās vietas nolīgumiem un citiem nolīgumiem; norāda, ka tādējādi kopējā budžeta summa, ko EĀDD pārvaldīja 2024. gadā, bija 1 239,3 miljoni EUR (saistību apropriācijas), kas ir par 4,43 % vairāk nekā iepriekšējā gadā;
6.norāda, ka 2024. gadā attiecīgā gada saistību apropriāciju budžeta izpildes līmenis (pēc pārvietojumiem) bija 100 %, savukārt maksājumu izpildes līmenis bija 88,4 % salīdzinājumā ar 91,9 % 2023. gadā; norāda, ka vidējais maksājuma laiks bija 13,43 dienas, bet 10,69 % no kopējā 2024. gadā veikto maksājumu skaita (kas atbilst kopā 57 357 324 EUR) bija novēloti maksājumi, kā rezultātā 2024. gadā nokavējuma procentu maksājumos tika samaksāti 37 862,61 EUR; aicina EĀDD turpināt centienus uzlabot elektronisko maksājumu skaitu un darbplūsmu digitalizāciju, jo īpaši attiecībā uz elektroniskajiem rēķiniem Savienības delegācijās;
7.atzīmē, ka EĀDD informēja budžeta lēmējinstitūciju par diviem budžeta pārvietojumiem saskaņā ar Finanšu regulas 29. panta 1. punktu un veica 10 autonomus pārvietojumus saskaņā ar 29. panta 4. punktu par kopējo summu 53,6 miljoni EUR; norāda, ka pārvietojumu galvenais mērķis bija palielināt budžeta pozīciju 3 0 0 3 “Ēkas un saistītie izdevumi” Savienības delegācijās par 33,78 miljoniem EUR, budžeta pozīciju 2 0 0 2 “Iekārtošanas un drošības darbi” par 1,7 miljoniem EUR un budžeta pozīciju 1 2 0 5 “Norīkotie valstu militārie eksperti” par 1,37 miljoniem EUR; norāda, ka pēc pārvietojumiem EĀDD galvenās mītnes galīgais budžets bija 349,2 miljoni EUR un Savienības delegāciju galīgais budžets — 530,9 miljoni EUR;
8.norāda, ka EĀDD 2024. gadā saskārās ar vairākām problēmām saistībā ar budžeta izpildi, ko izraisīja nelikumīgā Krievijas agresijas kara pret Ukrainu smagā ietekme, inflācijas spiediens, nelabvēlīgi valūtas maiņas kursi un 2 % maksimālā robežvērtība izdevumiem, kas nav saistīti ar algām, kā rezultātā Savienības delegācijām radās deficīts 33 miljonu EUR apmērā, kas būtiski ierobežoja to darbības spējas; ar gandarījumu norāda, ka EĀDD risināja šīs problēmas, izmantojot gan stratēģiskus ietaupījumus, gan līdzekļu pārdali / budžeta pārvietojumus; norāda, ka samazinājumi galvenokārt skāra misiju un pārstāvniecības, infrastruktūras un drošības budžetus; pauž bažas, ka budžeta ierobežojumi var ietekmēt EĀDD pienākumu rūpēties par saviem darbiniekiem, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūras uzturēšanu un drošības standartiem delegācijās; atzinīgi vērtē korektīvo pasākumu kopumu, taču atkārtoti aicina izveidot budžetu, kas atbilstu EĀDD vajadzībām un mērķiem; aicina EĀDD noteikt gada mērķus, lai samazinātu kavēto maksājumu un nokavējuma procentu izmaksas un standartizētu e-rēķinu un e-iepirkuma darbplūsmas visās delegācijās; atzīst, ka visām Savienības iestādēm ir jāuzlabo budžeta pārvaldība, kad tās slēdz līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, ņemot vērā arī cenu svārstības, jo īpaši enerģētikas nozarē;
9.pēc priekšsēdētājas vietnieces / Augstās pārstāves uzklausīšanas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas (CONT) sanāksmē 2025. gada 17. novembrī (“uzklausīšana”) norāda, ka EĀDD pēdējos gados ir saskāries ar ievērojamiem budžeta ierobežojumiem, savukārt iestādei ir piešķirtas arvien plašākas pilnvaras un ir palielinājušās 145 delegāciju tīkla izmaksas un vajadzības; pauž nožēlu, ka EĀDD nepietiekamā finansējuma problēma netiek strukturāli risināta; atbalsta EĀDD viedokli, ka pastāv neatbilstība starp uzdevumiem un resursiem, kas būtiski apgrūtina EĀDD spēju pilnībā sasniegt savus mērķus un efektīvi atbalstīt Savienības ārpolitikas un drošības politikas programmu, tādējādi apdraudot Savienības ārpolitikas īstenošanu strauju ģeopolitisku pārmaiņu laikā un Savienības kā globāla dalībnieka uzticamību; aicina EĀDD par prioritāti noteikt darbības, kas sniedz skaidru pievienoto vērtību Savienībai un tās iedzīvotājiem, vienlaikus izvairoties no darbībām un projektiem, kas var apdraudēt efektivitāti un darbinieku labbūtību; aicina EĀDD novērst darbinieku trūkumu Savienības delegācijās, jo īpaši norīkojumos, kuros saskaras ar sarežģītiem drošības vai ģeopolitiskiem izaicinājumiem, un stiprināt pārredzamību un atbildību darbā pieņemšanas procedūrās;
10.aicina Revīzijas palātu veikt visaptverošu EĀDD darbības revīziju, lai novērtētu tā darbības efektivitāti salīdzinājumā ar ESAO valstu diplomātiskajiem dienestiem; prasa šajā revīzijā noteikt jomas, kurās EĀDD sniedz unikālu un neaizstājamu pievienoto vērtību, un jomas, kurās tā darbības pārklājas ar dalībvalstu darbībām; vienlaikus aicina EĀDD veikt sava globālā tīkla izmaksu un ieguvumu analīzi un par prioritāti noteikt resursus delegācijām valstīs, kuras nepārprotami veicina Savienības tiešās intereses, piemēram, ekonomisko labklājību, energoapgādes drošību, robežu aizsardzību un neatbilstīgas migrācijas plūsmu novēršanu; uzstāj, ka ir jānosaka skaidri un izmērāmi snieguma rādītāji, lai apliecinātu Savienības iedzīvotājiem sniegto ieguldījumu vērtību, un prasa EĀDD pārtraukt jebkādas darbības vai misijas, kas pēc šiem novērtējumiem ir novērtētas kā neefektīvas vai liekas;
11.turklāt norāda, ka investīcijas nekustamajā īpašumā un IT projektos tika atliktas un praktikantu skaits 2024. gadā tika samazināts; norāda uz EĀDD viedokli, ka šie ierobežojumi galu galā varētu ietekmēt Savienības klātbūtni pasaulē; brīdina, ka pastāvīga ieguldījumu atlikšana un darbinieku skaita samazināšana var apdraudēt EĀDD rūpības pienākumu, jo īpaši attiecībā uz darbinieku drošību, garīgo veselību un drošību augsta riska norīkojumos; aicina EĀDD iesniegt investīciju plūsmu kritiski svarīgai IT, kiberdrošības un aprūpes pienākumu infrastruktūrai, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzi un paredzamo darbības ietekmi, lai izvairītos no atkārtotas atlikšanas, kas apdraud efektivitāti un personāla drošību;
12.norāda, ka priekšsēdētājas vietnieces / Augstās pārstāves vadībā pārvaldītā Eiropas Miera mehānisma finansējuma maksimālais apjoms palielinājās no 12 miljardiem EUR 2023. gadā līdz 17 miljardiem EUR 2024. gadā, savukārt papildu 5 miljardi EUR ir paredzēti militārajam atbalstam Ukrainai; uzsver, ka, ņemot vērā Eiropas Miera mehānisma ievērojamo palielinājumu, ir jāpastiprina pārredzamība un parlamentārā uzraudzība; aicina regulāri un strukturēti ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par riska pārvaldību, uzraudzības pasākumiem un atbilstību Savienības vērtībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām; aicina EĀDD sadarboties ar Komisijas Paplašināšanās un austrumu kaimiņreģiona ģenerāldirektorātu (Paplašināšanās un austrumu kaimiņreģiona ĢD), lai nodrošinātu Eiropas Miera mehānisma finansēto projektu efektīvu pārraudzību un uzraudzību; atzīst Eiropas Miera nodrošināšanas fondu par vajadzīgu miera uzturēšanas instrumentu ģeopolitiskās konkurences laikmetā, kura mērķis ir veidot stabilitāti un vienotu Eiropas sadarbību aizsardzības jomā;
13.norāda, ka no EĀDD atbildēm uz CONT anketu par 2024. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (“anketa”) izriet, ka EĀDD 2024. gadā gan savā galvenajā mītnē, gan Savienības delegācijās kopumā uzsāka 71 iepirkuma procedūru augstas vērtības līgumiem, t. i., līgumiem, kuru vērtība pārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/24/ES noteikto robežvērtību 143 000 EUR apmērā piegādēm un pakalpojumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/24/oj).; norāda, ka 63 no šīm procedūrām bija sekmīgas un tika parakstīti 63 līgumi, bet 8 procedūras — nesekmīgas; norāda, ka — līdz ar jaunās Finanšu regulas stāšanos spēkā 2024. gada 29. septembrī — ir vienkāršota iepirkuma procedūru pārvaldība Savienības delegācijām trešās valstīs, ieviešot atsevišķu maksimālo apjomu kopumu ļoti zemas, zemas un vidējas vērtības līgumiem, tādējādi risinot ieilgušo problēmu, kas saistīta ar vietējo ekonomikas dalībnieku ierobežoto spēju izpildīt Savienības iepirkuma noteikumu sarežģītās prasības; sagaida, ka šie vienkāršojumi labāk apmierinās gan uzņēmējvalstu, gan Savienības delegāciju vajadzības attiecībā uz iepirkuma procedūrām, neskarot atbilstību augstākajiem pārredzamības, konkurences un krāpšanas apkarošanas aizsardzības standartiem; aicina EĀDD novērtēt šo izmaiņu ietekmi uz kļūdu īpatsvaru un integritātes riskiem un ziņot par to;
14.pieņem zināšanai to, ka 2024. gadā tika izveidota īpaša darba grupa, lai uzlabotu EĀDD iepirkuma procedūras gan galvenajā mītnē, gan delegācijās; ir informēts, ka Iekšējās revīzijas nodaļa 2024. gadā veica konsultatīvu uzdevumu ar mērķi sniegt neatkarīgu pārskatu par iepirkuma procesu, kura rezultāti pašlaik tiek apspriesti ar atbildīgajiem dienestiem; aicina EĀDD publiskot šīs pārskatīšanas secinājumus, kā arī to pasākumu sarakstu, kas pieņemti, lai reaģētu uz konstatētajām problēmām;
15.norāda, ka Savienības delegāciju kopīgu atrašanās vietu ar dalībvalstīm un citiem ES partneriem skaits 2024. gada beigās bija 137 šādas vietas, kas ir par vienu vietu mazāk nekā 2023. gadā; norāda, ka no kopīgu atrašanās vietu kopējā skaita 2023. gadā 45 līgumi tika noslēgti ar dalībvalstīm un partnervalstīm, 92 — ar citiem Savienības partneriem, savukārt kopīgas atrašanās vietas veidoja 9 % no kopējās biroju platības Savienības delegācijās un ietvēra vairāk nekā pusi no Savienības delegācijām (80), ko var uzskatīt ne tikai par EĀDD ēku pārvaldības veiksmīgas optimizācijas piemēru, bet arī par rādītāju, kas liecina par partneru pieaugušo interesi par telpu kopīgu izmantošanu trešās valstīs un kopīgas atrašanās vietas nozīmi diplomātiskajos jautājumos;
16.no aptaujas rezultātiem secina, ka komandējumu budžets 2024. gadā bija 21 582 843 EUR, kas ir par aptuveni 2,33 % vairāk nekā 2023. gadā, kad tas bija 21 091 935 EUR (atjaunināts rādītājs); norāda, ka EĀDD nav atsevišķas budžeta pozīcijas priekšsēdētājas vietnieces / Augstās pārstāves komandējumiem un braucieniem un ka priekšsēdētājas vietnieces / Augstās pārstāves komandējumu un braucienu izmaksas dala EĀDD un Komisija atkarībā no komandējuma mērķa; tomēr, atsaucoties uz EĀDD ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Parlamenta konstatējumiem rezolūcijā par 2023. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (“ziņojums par turpmākajiem pasākumiem”), norāda, ka EĀDD iekšējās pārvaldības sistēma nodala priekšsēdētājas vietnieces / Augstās pārstāves komandējumus un viņu pavadošo kolēģu braucienus, izmantojot īpašu piešķīrumu galvenajai komandējumu budžeta pozīcijai; turklāt no anketas rezultātiem secina, ka 2024. gadā ne aizejošais priekšsēdētājas vietnieks / Augstais pārstāvis, ne jaunieceltā priekšsēdētājas vietniece / Augstā pārstāve nedevās EĀDD finansētos komandējumos; atsaucoties uz ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem, saprot, ka priekšsēdētājas vietnieces / Augstās pārstāves konkurējošie pienākumi un ļoti saspringtais grafiks, ko bieži nosaka ģeopolitiskā situācija, dažkārt liedz viņai izmantot regulāros lidojumus vai citus transporta līdzekļus, lai pildītu savus profesionālos pienākumus; tomēr uzsver, ka Savienības iestāžu vadītājiem būtu jākalpo par labu piemēru sabiedrībai un iedzīvotājiem, jo īpaši, kad viņi izmanto Savienības resursus savu pienākumu veikšanai; uzsver, ka lidojumu iespējas būtu jāizvēlas, pamatojoties uz pareizu finanšu pārvaldību, ar nosacījumu, ka šādas alternatīvas ir pieejamas un atbilst sanāksmju darba kārtībai un vietai; uzsver, ka pārredzamībai un pareizai finanšu pārvaldībai Savienības publisko līdzekļu izmantošanā arī turpmāk jābūt visu Savienības iestāžu pamatprincipam;
Iekšējā pārvaldība, sniegums un iekšējā kontrole17.norāda, ka 2024. gadā EĀDD joprojām saskārās ar pieaugošām politiskām un finansiālām problēmām, kā arī problēmām cilvēktiesību un tiesiskuma jomā arvien nestabilākā ģeopolitiskajā vidē, ko raksturo pastiprināti hibrīddraudi demokrātiskajām sistēmām; norāda, ka nelikumīgais Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un tā ģeopolitiskās sekas 2024. gadā joprojām bija viens no galvenajiem jautājumiem; šajā sakarā uzsver, cik svarīgi un nepieciešami ir EĀDD uzņemties centrālo un pastiprinātu galveno lomu Savienības stratēģiskās autonomijas, noturības un drošības veidošanā, kas būtu jānodrošina arī, sistemātiski un stingri cīnoties pret ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos (FIMI) un dezinformācijas kampaņām; norāda, ka 2024. gadā EĀDD publicēja savu otro ziņojumu par FIMI draudiem, kurā sīki aprakstīti 750 incidenti un atklāta operācija “False Façade” (informācijas legalizācijas shēma, ko īsteno prokremliskas struktūras), tādējādi veicinot publisku attiecināšanu un stratēģisku izpratni par naidīgu valsts sponsorētu iejaukšanos, un izmantoja ātrās brīdināšanas sistēmu kā centrālo koordinācijas mehānismu attiecībā uz FIMI saistībā ar Eiropas vēlēšanu integritātes aizsardzību; norāda, ka ir publiskota rīkkopa uz identitāti balstītas FIMI atklāšanai, kā arī uz ikgadējās augsta līmeņa FIMI konferences organizēšanu, kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) rokasgrāmatas izstrādi par FIMI, lai stiprinātu KDAP misiju spēju atklāt FIMI uzbrukumus un reaģēt uz tiem, un uz ieguldījumu mediju noturības stiprināšanā pasākumā “Connecting Media Communities” Kosovā, kurā piedalījās 130 žurnālisti un faktu pārbaudītāji; pauž dziļu atzinību EĀDD par tā kampaņu EUvsDisinfo, kuras ietvaros 2024. gadā tika analizēti un atklāti Krievijas centieni saistībā ar FIMI; ar bažām norāda, ka Kremli atbalstošo dezinformācijas gadījumu skaits pārsniedza 18 000 ierakstu;, kas apstiprina Krievijas, kā arī citu naidīgu dalībnieku radītā apdraudējuma mērogu, noturību un stratēģisko raksturu; norāda, ka dažām Savienības delegācijām ir stratēģiskās komunikācijas speciālists, kura uzdevums ir analizēt FIMI un vērsties pret to, taču izlūkdatu vākšanas spējas joprojām ir dalībvalstu atbildība; tāpēc uzsver vajadzību pēc pastiprinātas koordinācijas, strukturētas informācijas apmaiņas un ciešākas sadarbības ar dalībvalstīm un uzticamiem partneriem; atzinīgi vērtē EĀDD par FIMI informācijas apmaiņas un analīzes centra izveidi, lai uzlabotu sadarbību un kopīgu situācijas izpratni; atzīst, ka šie centieni, ko 2024. gadā atbalstīja palielināts budžets stratēģiskās komunikācijas spējām 6,12 miljonu EUR apmērā, nodrošināja stabilāku, koordinētāku un visaptverošāku Savienības mēroga reakciju uz FIMI draudiem; mudina turpināt attīstīt un paplašināt “FIMI aizstāvju” tīklu, izmantojot spēju veidošanas iniciatīvas; uzsver, ka ilgtspējīgs un paredzams finansējums ir būtisks, lai nodrošinātu nepārtrauktību un efektivitāti cīņā pret hibrīddraudiem un FIMI; tādēļ uzskata, ka būtu jāpieliek pūles, lai efektīvi apkarotu pret ES vērstas dezinformācijas kampaņas un vēstījumus, ko stratēģiski izplata autoritāri un neliberāli režīmi, kuru mērķis ir apdraudēt Savienības ārējo darbību trešās valstīs;
18.uzsver, ka ir jāmodernizē Savienības delegāciju tīkls, jo īpaši stiprinot Eiropas Savienības Izlūkošanas un situāciju centru (ES INTCEN) un EĀDD Krīžu reaģēšanas centru; uzsver, ka, lai uzlabotu analītiskās spējas un krīžgatavību, ir vajadzīgs pienācīgs personāls, mūsdienīga IT drošības sistēma un pietiekami administratīvie resursi;
19.atgādina par Stratēģiskā kompasa un Parlamenta aicinājumiem stiprināt Savienības izlūkošanas un situācijas apzināšanās spējas; uzsver, ka Savienības pieaugošo analītisko un krīžu pārvarēšanas vajadzību dēļ ir jāpalielina resursi, kas piešķirti ES INTCEN un EĀDD Krīzes reaģēšanas centram, lai nodrošinātu, ka tie ir pienācīgi aprīkoti savu pilnvaru īstenošanai arvien sarežģītākā un prasīgākā ģeopolitiskajā vidē; uzsver ES INTCEN centrālo lomu integrētu, visaptverošu analītisku novērtējumu sniegšanā, lai atbalstītu kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) un KDAP lēmumu pieņemšanu, un uzsver Savienības delegāciju tīkla potenciālu, neierobežojot dalībvalstu kompetences, kā galveno situācijas izpratnes veicinātāju, integrējot attiecīgo informāciju, kas jau ir pieejama uz vietas; uzskata, ka skaidrāka un redzamāka budžeta piešķīruma noteikšana ES INTCEN varētu veicināt labāku pārredzamību, demokrātisku kontroli un pārskatatbildību budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā;
20.atzinīgi vērtē Eiropas Demokrātijas vairoga izveidi un Demokrātiskās noturības centra izveidi kā svarīgus pasākumus, lai stiprinātu Savienības spēju apkarot FIMI; atzinīgi vērtē nodomu paplašināt ierosināto Eiropas demokrātijas vairogu, iekļaujot arī pievienošanās procesā iesaistītās valstis un tādējādi stiprinot to spēju reaģēt uz tādiem draudiem kā FIMI un dezinformācijas kampaņas; aicina Komisiju un EĀDD padziļināt sadarbību ar mazāk aizsargātām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm informācijas noturības, kiberdrošības un hibrīddraudu jomā; aicina EĀDD un Savienības delegācijas trešās valstīs vēl vairāk stiprināt savas attiecīgās spējas, apkarojot pret Savienības KĀDP vērstu dezinformāciju un propagandu, tostarp ieguldot komunikācijas kampaņās, lai cīnītos pret ārvalstu iejaukšanos;
21.uzsver, ka ir jānodrošina pienācīgi resursi Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) Stratēģiskās komunikācijas un prognozēšanas nodaļai, lai apkarotu dezinformāciju, ko izmanto autoritāri režīmi, jo īpaši Kremlis; atgādina, ka Moldovā un Ukrainā ar Krieviju saistīti dalībnieki, tostarp Maskavas patriarhāta pakļautībā esošā Pareizticīgo baznīca, ir izmantojuši reliģiju, lai grautu demokrātijas noturību; uzsver, ka ir svarīgi stiprināt Savienības ticībā balstīto diplomātiju tās ārējā darbībā, un aicina izveidot īpašu EĀDD budžeta pozīciju, lai atbalstītu dialogu, veicinātu reliģiju iecietību un apkarotu reliģijas ļaunprātīgu izmantošanu ģeopolitiskos nolūkos;
22.atgādina Komisijai par Parlamenta aicinājumu pienācīgi sagatavot EĀDD darbiniekus dialoga veidošanai par reliģisko brīvību un noteikt to par svarīgu prioritāti savā ārējā darbībā; rezolūcija P10_TA(2025)0086, 83. punkts aicina EĀDD apņēmīgi reaģēt uz šo aicinājumu un palielināt savus resursus līdz vajadzīgajam līmenim;
23.aicina priekšsēdētājas vietnieci/ Augsto pārstāvi stiprināt Savienības KDAP misijas un operācijas ar atbilstīgu personālu, resursiem un elastīgām pilnvarām, lai efektīvi reaģētu uz drošības problēmām;
24.uzsver, ka ir svarīgi saglabāt Eiropas Savienības Pārraudzības misiju Gruzijā, lai uzraudzītu situāciju okupētajās teritorijās un nodrošinātu agrīnu brīdināšanu un ziņošanu;
25.aicina dalībvalstis ierobežot politiskos kontaktus ar "Gruzijas sapnis" iestādēm, attiecinot tos tikai uz absolūti nepieciešamiem jautājumiem, vienlaikus saglabājot un stiprinot sadarbību ar Gruzijas pilsonisko sabiedrību, neatkarīgajiem medijiem un akadēmiskajām iestādēm; uzsver, ka ir svarīgi turpināt veicināt Eiropas normas, demokrātiskās vērtības un virzību uz Eiropu Gruzijas iedzīvotāju un to politisko spēku vidū, kas apņēmušies ievērot demokrātijas principus;
26.uzsver, ka 2024. gadā Savienība ar spēcīgu EĀDD atbalstu, reaģējot uz Krievijas agresijas karu, turpināja sniegt Ukrainai visaptverošu politisko, militāro, finansiālo, diplomātisko, humāno un ekonomisko atbalstu; uzsver, ka svarīgs pagrieziena punkts bija ES un Ukrainas kopīgo drošības saistību parakstīšana 2024. gada jūnijā, kad pievienošanās Savienībai tika atzīta par galīgo drošības garantiju Ukrainas noturības, atturēšanas un ilgtermiņa stabilitātes stiprināšanai; norāda, ka EĀDD cieši sadarbojās ar dalībvalstīm, G7, NATO un starptautiskajiem partneriem, lai saglabātu vienotību, īstenotu ierobežojošus pasākumus pret Krieviju, novērstu sankciju apiešanu un atbalstītu pārskatatbildības iniciatīvas, vienlaikus veicot plašus globālus pasākumus, lai atbalstītu taisnīgu un ilgstošu mieru saskaņā ar ANO Statūtiem un starptautiskajām tiesībām, tostarp turpmākus pasākumus pēc miera samita Šveicē, atbalstu Ukrainas miera formulai, dalību Starptautiskajā Krimas platformā, atbalstu Īpašā agresijas nozieguma tribunāla izveidei un Savienības pievienošanos Starptautiskajai koalīcijai Ukrainas bērnu atgriešanai 2024. gada jūnijā;
27.atkārtoti apstiprina, ka Savienības nepārtrauktais politiskais, militārais, finansiālais un humānais atbalsts Ukrainai joprojām ir stratēģiska prioritāte un morāls pienākums, ņemot vērā Krievijas nelikumīgo agresijas karu; tomēr uzsver, ka nepieredzētajai Savienības palīdzībai Ukrainai jābūt saistītai ar tikpat nepieredzētiem kontroles pasākumiem, izsekojamību un krāpšanas novēršanas garantijām, lai saglabātu Savienības nodokļu maksātāju ilgtermiņa politisko un sabiedrisko atbalstu; aicina EĀDD ciešā sadarbībā ar OLAF, Eiropas Prokuratūru un Revīzijas palātu nodrošināt pilnīgu reāllaika piekļuvi informācijai par visu Ukrainas atbalstam izmaksāto Savienības līdzekļu izlietojumu un katru gadu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par konstatētajiem pārkāpumiem, līdzekļu atgūšanu un korektīvajiem pasākumiem;
28.atgādina, ka ir ļoti svarīgi vēl vairāk stiprināt mūsu atbalstu cilvēktiesībām, demokrātijai un attīstībai trešās valstīs, izmantojot Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu — “Eiropa pasaulē” finanšu shēmu; uzsver, ka īpaša finansējuma saglabāšana cilvēktiesībām un demokrātijai, kā arī cilvēktiesībās balstīta pieeja un cilvēktiesību integrēšana mūsu atbalstā trešām valstīm un partnerībās ar tām, var palīdzēt stiprināt Savienības pozīciju pasaulē un atbalstīt Savienības vērtības; uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējo straujo tehnoloģisko progresu un ģeopolitisko konkurenci, būtu vēl vairāk jāpalielina resursi Savienības digitālajai diplomātijai, jo īpaši, lai cīnītos pret digitālo autoritārismu, ārvalstu iejaukšanos un jauno tehnoloģiju ļaunprātīgu izmantošanu; aicina EĀDD sistemātiski veikt riska novērtējumus par pilsoniskās telpas ierobežojumiem partnervalstīs un trešās valstīs, lai nodrošinātu, ka Savienības finansējums sasniedz attiecīgās ieinteresētās personas; uzstāj, ka zaļā pārkārtošanās būtu jāatbalsta ar pienācīgiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem EĀDD un Savienības delegācijās un konsekventi jāintegrē politiskajos dialogos, partnerībās un ārējos izdevumos, tostarp trešās valstīs, vienlaikus nodrošinot saskaņotību ar partnervalstu konkurētspēju, enerģētisko drošību un ekonomisko noturību;
29.uzsver, ka EĀDD ir jāstiprina savas administratīvās un analītiskās spējas teritorijās, kurām ir arvien lielāka stratēģiskā nozīme, tostarp Arktikā; aicina pastiprināt darbinieku apmācību, uzlabot koordināciju starp dienestiem un piešķirt pienācīgus resursus, lai atbalstītu riska novērtēšanu, situācijas apzināšanos un sadarbību ar attiecīgajiem partneriem; uzsver, ka šāda spēju veidošana ir pilnībā jāsaskaņo ar pareizu finanšu pārvaldību un esošajiem budžeta ierobežojumiem;
30.atsaucoties uz ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem, ar gandarījumu norāda uz EĀDD centrālo lomu un darbībām miera un stabilitātes veicināšanā Tuvajos Austrumos, tostarp aicinot nodrošināt netraucētu piekļuvi humānajai palīdzībai un tās ilgtspējīgu sadali plašā mērogā saskaņā ar starptautiskajiem humanitārajiem principiem; uzsver, ka humānā palīdzība jānodrošina drošā, efektīvā un no politiskām interesēm neatkarīgā veidā un ka teroristu vai bruņotās grupas to nedrīkst novirzīt citām vajadzībām vai ļaunprātīgi izmantot; norāda, ka kopš Gazas krīzes sākuma Savienība ir izmantojusi visus pieejamos humānās palīdzības instrumentus, lai mazinātu palestīniešu ciešanas Gazā un Rietumkrastā, kopš 2023. gada oktobra sniedzot humāno palīdzību 450 miljonu EUR apmērā, tostarp sākotnējo palīdzības paketi 120 miljonu EUR apmērā 2025. gadam un konkrētajā gadījumā attiecībā uz Savienības atbalstu Palestīnā saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju ieviestie mehānismi ir “stabili un darbojas efektīvi”, kā tika atkārtoti apstiprināts 2023. gada novembrī veiktajā Savienības palīdzības Palestīnai finanšu pārskatā; turklāt norāda, ka 2025. gada aprīlī Komisija pieņēma visaptverošu daudzgadu programmu Palestīnai līdz 1,6 miljardu EUR apmērā 2025.–2027. gadam, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanos, noturību un pārvaldību Rietumkrastā, Austrumjeruzalemē un Gazā, no šā finansējuma paredzot līdz 620 miljoniem EUR tiešam finansiālam atbalstam Palestīnas pašpārvaldei; norāda, ka 2024. gada maijā Komisija paziņoja par finansiālās palīdzības paketi 1 miljarda EUR apmērā, lai palīdzētu Libānai risināt iekšzemes un reģionālās problēmas; šajā sakarībā atzinīgi vērtē priekšsēdētājas vietnieces / Augstās pārstāves uzklausīšanā pausto viedokli, saskaņā ar kuru ir piemērojams tiesību pamatprincips — “pārkāpējam jāatlīdzina zaudējumi”; norāda, ka jebkāds visaptverošs zaudējumu novērtējums joprojām ir pāragrs, kamēr nav iespējama piekļuve Gazai; tomēr uzsver, ka ir svarīgi izveidot stingrus uzraudzības un pārskatatbildības mehānismus, tostarp uzticamu, neatkarīgu un pārbaudāmu informāciju, lai varētu novērtēt kaitējumu un vajadzības, tiklīdz piekļuve ir atļauta; aicina EĀDD turpināt izmantot visus pieejamos instrumentus, tostarp humanitāros, diplomātiskos un finanšu instrumentus un attiecīgā gadījumā ierobežojošus pasākumus, lai uzturētu uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību un veicinātu ilgstošu mieru un drošību reģionā;
31.atgādina par savu nostāju attiecībā uz Savienības 2026. gada budžetu un to, cik svarīgi ir atbalstīt politiskās, ekonomiskās un sociālās reformas dienvidu kaimiņreģionā, tostarp risināt pieaugošās humānās palīdzības vajadzības, vienlaikus nodrošinot, ka Savienības līdzekļi netiek piešķirti publiskā sektora iestādēm, personām vai apvienībām, kas saistītas ar jebkāda veida teroristu kustībām un kas ir tieši pretrunā Savienības pamatvērtībām, tostarp islāmistu, antisemītisku, pret kristiešiem vērstām un pret islāmu vērstām kustībām; atgādina, ka EĀDD ir atbildīgs par politisko norādījumu sniegšanu un stratēģisko uzraudzību pār Savienības ārējo darbību, savukārt Komisija saglabā pilnu atbildību par īstenošanas partneriem un starptautiskajām organizācijām piešķirto Savienības budžeta līdzekļu pārvaldību, līgumu slēgšanu un izmaksu; atgādina par izskanējušajiem apgalvojumiem, ka 19 no 13 000 UNRWA darbiniekiem Gazā bija iesaistīti šausminošajos “Hamās” teroristu uzbrukumos Izraēlai 2023. gada 7. oktobrī; pieņem zināšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas reakciju uz šiem apgalvojumiem, tostarp izmeklēšanu, ko uzsāka ANO Iekšējās pārraudzības dienestu birojs (OIOS), pēc kuras ar 9 darbiniekiem Aģentūras interesēs tika oficiāli izbeigtas darba attiecības, un ieteikumus, kas sniegti Colonna ziņojumā; norāda, ka Komisija ir sadarbojusies ar UNRWA, lai uzlabotu neitralitātes procesus un kontroles sistēmas Aģentūrā saskaņā ar ANO OIOS veikto izmeklēšanu konstatējumiem, un uzraudzītu UNRWA iesniegtā rīcības plāna piemērošanu; norāda uz Komisijas novērtējumu, ka UNRWA joprojām ir apņēmusies īstenot saskaņotos ieteikumus, kā arī izpildīt visus nosacījumus, par kuriem panākta vienošanās ar Savienību, lai turpinātu finansējumu 2024. gadā; šajā sakarībā mudina Komisiju turpināt iesaistīties un veikt rūpīgu uzraudzību, lai nodrošinātu, ka finansējums tiek piešķirts ar stingrām garantijām attiecībā uz neitralitāti, pārredzamību un pārskatatbildību; norāda, ka Savienība nefinansē palestīniešu mācību grāmatas un ka tā nav arī UNRWA atbildība, kaut arī UNRWA izskata visas klajā nākušās mācību grāmatas, pievēršoties visiem problemātiskajiem satura aspektiem; atgādina, ka Palestīniešu pašpārvaldei ir jāizņem visi izglītojošie materiāli un saturs, kas neatbilst UNESCO standartiem, jo īpaši tie, kas veicina antisemītismu un kūda uz vardarbību, kurai nedrīkst pakļaut palestīniešu bērnus; atgādina, ka minētajiem izglītības materiāliem nedrīkst tieši vai netieši piešķirt Savienības līdzekļus; uzsver, ka Savienības finansiālais atbalsts Palestīniešu pašpārvaldei izglītības jomā būtu jāsniedz ar nosacījumu, ka mācību grāmatu saturs ir saskaņots ar UNESCO standartiem saskaņā ar Savienības finansētā Georg Eckert institūta ziņojuma secinājumiem, kuros atklāta sarežģīta situācija saistībā ar mācību grāmatām;
32.pauž dziļas bažas par ziņojumu par iekšējiem aizdomīgiem “Hamās” dokumentiem, kas datēti ar 2018.–2022. gadu un ko sākotnēji atrada Izraēlas aizsardzības spēki Gazas joslā un vēlāk deklasificēja un izplatīja ar NVO Monitor starpniecību, un kas, iespējams, liecina par “Hamās” iefiltrēšanās mēģinājumiem un uzraudzību, izmantojot tā dēvētos starptautisko NVO “garantijas devējus”, tostarp Savienības finansētos humānās palīdzības projektos Gazas joslā; atgādina, ka, lielā mērā reaģējot uz Parlamenta prasībām, kopš 2023. gada ir vēl vairāk pastiprināti pārbaudes mehānismi, tostarp īpašas revīzijas, riska analīzes un papildu ārējā uzraudzība; uzsver, ka jebkurš apgalvojums par Savienības nodokļu maksātāju līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu ir rūpīgi jāpārbauda, un mudina Komisiju izmeklēt visus apgalvojumus par jebkāda veida nepamatotu iefiltrēšanos un ietekmes izmantošanu Savienības finansētajos humānās palīdzības projektos un apturēt vai atgūt Savienības finansējumu, ja pārkāpumi tiek apstiprināti; uzsver, ka jebkādi apgalvojumi par Savienības līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, tos netieši novirzot teroristu organizācijām, apdraud Savienības palīdzības integritāti; brīdina, ka bruņotos konfliktos dezinformācija un informācijas karš, ko veic stratēģiskos nolūkos, ir ierasta prakse;
33.atgādina, ka miljoniem cilvēku visā pasaulē saskaras ar diskrimināciju, vajāšanu vai vardarbību savas reliģijas vai pārliecības dēļ; mudina Komisiju un EĀDD, ievērojot to attiecīgo kompetenču jomu, turpināt nodrošināt līdzsvarotu politisko uzmanību, koordināciju un pārredzamību, vēršoties pret visu veidu reliģisko naidu un neiecietību, tostarp naidu pret kristietību, islāmismu un antisemītismu, un regulāri informēt Parlamentu par attiecīgajiem šajā sakarā veiktajiem pasākumiem un mobilizētajiem resursiem;
34.atsaucoties uz ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem, norāda uz EĀDD pastāvīgajiem centieniem atbalstīt dialogu par politisko, ekonomisko un sociālo situāciju, tiesiskumu un korupcijas apkarošanu, kā arī stiprināt demokrātiju un cilvēktiesības dažādās valstīs; atzinīgi vērtē to, ka EĀDD un Savienības delegācijas turpina sadarboties ar valstu pārvaldes iestāžu un institūciju pārstāvjiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ieinteresētajām personām, kas specializējas demokrātiskās pārvaldības, cilvēktiesību, mediju, sociālo partneru un starptautisko un reģionālo organizāciju jomā; norāda, ka atbalsts cilvēktiesību un sieviešu aizstāvjiem, tostarp pamatdzīvotājiem, ir viena no EĀDD galvenajām prioritātēm saskaņā ar Savienības Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2027. gadam un tiek veicināts, izmantojot dažādas darbības, piemēram, politiskos dialogus, politisko ziņojumu sniegšanu, publisko diplomātiju, daudzpusējus forumus un gada ziņojumus par cilvēktiesību īstenošanu; aicina EĀDD un Savienības delegācijas vēl vairāk stiprināt savu darbu palīdzības, kā arī loģistikas un tehnoloģiskā atbalsta sniegšanā un sadarbībā ar cilvēktiesību aizstāvjiem saskaņā ar ES pamatnostādnēm par cilvēktiesību aizstāvjiem, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm;
35.atsaucoties uz anketu, norāda, ka 2023. gadā izveidotajam Korporatīvās pārvaldības dienestam (CGS) ir svarīga loma EĀDD pārvaldības uzlabošanā, atbalstot EĀDD gada pārvaldības plānu un gada darbības pārskatu sagatavošanu, stiprinot riska pārvaldības procesus, risinot sistēmiskus korporatīvos jautājumus Savienības delegācijās un īstenojot “vienas delegācijas” koncepciju, kuras mērķis ir samazināt pārvaldības un ziņošanas sadrumstalotību un dokumentēt atkārtotas problēmas un paraugpraksi gan galvenajā mītnē, gan Savienības delegācijā; aicina EĀDD ātri novērst Revīzijas palātas norādītās nepilnības iekšējās kontroles un dokumentu pārvaldības jomā, lai uzlabotu informācijas pārvaldības integritāti un nodrošinātu konsekventu ziņošanu visās Savienības delegācijās;
36.atsaucoties uz ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem un anketu ar gandarījumu norāda uz EĀDD centieniem virzībā uz feminisma diplomātiju, neraugoties uz to, ka dalībvalstīm ir galvenā loma Savienības ārējās darbības pamatnostādņu noteikšanā; jo īpaši atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, lai paātrinātu Savienības saistību īstenošanu saskaņā ar Dzimumu līdztiesības rīcības plānu (GAP) III; norāda, ka Savienības vēstniece dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos ir iesaistījusies centienos integrēt dzimumperspektīvu cilvēktiesību dialogos un svarīgākajos daudzpusējos paziņojumos un rezolūcijās; turklāt norāda, ka dzimumvērīga līderība joprojām ir galvenais elements dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas institucionalizācijā; šajā kontekstā atzinīgi vērtē dzimumu līdztiesības kontaktpersonu iecelšanu 2024. gada novembrī; norāda, ka GAP III termiņš beigsies 2027. gadā, un mudina EĀDD šajā nolūkā izstrādāt vērienīgāku GAP IV, kas nodrošinās ciešāku saikni starp sieviešu tiesībām un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un Savienības ārpolitiku un drošības politiku, un kas būtu gatavs īstenošanai no 2028. gada;
37.uzsver, ka Savienībai ir jāpalielina finansējums nolūkā papildināt īpašo Savienības ārpolitikas darbību budžeta pozīciju, jo sevišķi attiecībā uz dzimumu līdztiesību un programmu sieviešu, miera un drošības (SMD) jomā, lai nodrošinātu konsekventu finansējumu iniciatīvām, kas veicina dzimumvērīgu līderību, aizsargā sieviešu tiesības un apkaro seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību konfliktu un pēckonflikta apstākļos; uzsver, ka šāds finansējums ir būtisks, lai atbalstītu vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, sniegtu uz izdzīvojušajiem vērstu atbalstu un integrētu dzimumperspektīvu Savienības diplomātiskajos un drošības centienos;
38.uzskata, ka vēlēšanu novērošanas misija ir praktisks un efektīvs ārpolitikas instruments, kam joprojām ir būtiska nozīme Savienības demokrātijas atbalsta politikā un stratēģijās; atsaucoties uz ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem, norāda, ka EĀDD nav izredžu paplašināt novērošanas darbu, iekļaujot kandidātvalstis un kaimiņvalstis, jo novērošanas misijas pienācīgi aptver šīs valstis, kuras vada EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs, kas izmanto metodiku, kura ir līdzīga Savienības izmantotajai metodikai, un bieži vien piesaista ekspertus no viena un tā paša speciālistu loka; tomēr atkārtoti aicina Savienību nodrošināt pienācīgus resursus, tostarp speciālās zināšanas par tiešsaistes informācijas integritāti un iejaukšanās riskiem Savienības vēlēšanu novērošanas misiju vēlēšanu novērošanas metodikā;
39.atsaucoties uz ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem, ar gandarījumu norāda uz Savienības centieniem 2024. gadā ar delegāciju starpniecību aizsargāt bērnus konfliktu skartajos reģionos; atzinīgi vērtē Savienības pamatnostādņu par bērniem un bruņotiem konfliktiem atjaunināšanu 2024. gadā, kas nodrošina satvaru bērnu aizsardzības stiprināšanai un smagu pārkāpumu novēršanai pret bērniem kara laikā;
40.atgādina, ka 2021. gadā Parlaments ierosināja izmēģinājuma projektu “Ceļā uz Eiropas Diplomātijas akadēmijas izveidi” ar mērķi izveidot to Eiropas diplomātu kritisko masu, kuri ir apmācīti Savienības ārējo attiecību un drošības jomā, un Eiropas diplomātisko kultūru, kuras mērķis ir stiprināt Savienības kā efektīvas ārpolitikas dalībnieces lomu; norāda, ka minētā izmēģinājuma projekta pirmajā posmā, kas aptvēra 2022.–2023. akadēmisko gadu, piedalījās 42 jaunie diplomāti, savukārt otrajā posmā, kas aptvēra 2023.–2024. akadēmisko gadu, bija 50 dalībnieki; norāda, ka otrajā posmā tika rīkoti divi identiski 4 mēnešu kursi, kam sekoja vienu mēnesi ilgas apmācības EĀDD galvenajā mītnē Briselē; norāda, ka kursus un apmācību programmas īstenoja akadēmisks konsorcijs, ko izveidoja Eiropas koledža Beļģijā (Brigē) un Polijā (Natolinā); atsaucoties uz anketu, norāda, ka saskaņā ar pakalpojumu līgumu EEAS/2022/OP/0168-2023 Eiropas koledža sagatavoja galīgo ziņojumu, kurā ietverts izmēģinājuma projekta otrā posma novērtējums; aicina EĀDD iesniegt ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei; atsaucoties uz EĀDD ziņojumu par 2022., 2023. un 2024. gada pārskatiem attiecībā uz ES Diplomātijas akadēmijas izmēģinājuma posmu budžeta izpildi, norāda, ka EĀDD 2022. gadā samaksāja 831 000 EUR, 2023. gadā — 120 000 EUR un 2024. gadā — 862 000 EUR; aicina EĀDD budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras ietvaros sniegt Parlamentam visu dokumentu kopijas par veiktajām iepirkuma procedūrām, parakstītajiem līgumiem un veiktajiem maksājumiem saistībā ar ES Diplomātijas akadēmijas izmēģinājuma projekta 1. un 2. posmu;
41.turklāt norāda, ka 2024. gada 21. maijā, pamatojoties uz izmēģinājuma posmos gūto pieredzi un izstrādāto struktūru, Padome pieņēma lēmumu izveidot pilntiesīgu ES Diplomātijas akadēmiju uz četriem akadēmiskajiem gadiem, sākot no 2024.–2025. gada, kursu un apmācības pasākumus uzticot Eiropas Koledžai, savukārt ES Diplomātijas akadēmija darbosies priekšsēdētājas vietnieces / Augstās pārstāves pakļautībā, kura saņems norādījumus no vadības komitejas, kuras sastāvā ir katras dalībvalsts iecelts pārstāvis, kā arī Parlamenta, Padomes un Komisijas pārstāvis; norāda, ka, pamatojoties uz šo lēmumu, paredzētā summa 1,72 miljonu EUR apmērā aptvers laikposmu no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam, savukārt ar ES Diplomātijas akadēmiju saistīto izdevumu pārvaldību uzrauga Komisija ar Ārpolitikas instrumentu dienesta starpniecību;
42.norāda, ka pēc CGS izveides 2023. gadā EĀDD 2024. gadā atjaunināja savu iekšējās kontroles sistēmu (IKS), lai atspoguļotu galvenās pārvaldības amatpersonas lomu un ieviestu iekšējās kontroles uzraudzības mehānismu; atsaucoties uz anketu, norāda, ka EĀDD iekšējās kontroles sistēma (IKS) ir saskaņota ar Komisijas struktūru; norāda, ka papildus iekšējās kontroles sistēmas standarta ikgadējam novērtējumam EĀDD 2024. gadā veica aptauju, kurā piedalījās 167 respondenti/darbinieki, kuriem visiem ir pastarpināti deleģēto kredītrīkotāju (AOSD) pienākumi, savukārt šīs aptaujas rezultāti tiek apspriesti augstākās vadības līmenī EĀDD Iekšējās kontroles komitejā; norāda, ka šajā aptaujā tika izceltas 183 jomas, kurām jāpievērš uzmanība, jo īpaši attiecībā uz problēmām, ar kurām saskaras Savienības delegācijas, piemēram, informētība par iekšējo kontroli un riska pārvaldību, kvalificēta personāla pieņemšana darbā un noturēšana, kā arī IT pakalpojumi; atzinīgi vērtē to, ka EĀDD ir izstrādājis rīcības plānu, lai novērstu pastāvošās bažas un proaktīvi novērstu iespējamos riskus; aicina EĀDD informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šiem jautājumiem;
43.mudina EĀDD stiprināt iekšējās kontroles un dokumentu pārvaldības sistēmas, novēršot Revīzijas palātas konstatētās nepilnības, jo īpaši tās, kas attiecas uz informācijas pārvaldību un Savienības delegāciju ziņojumiem.
44.norāda, ka EĀDD attiecībā uz finanšu darījumiem (saistībām, maksājumiem un iekasēšanas rīkojumiem) izmanto divus ex ante pārbaudes veidus; norāda, ka viena veida ex ante pārbaude ir decentralizēta, t. i., tiek veikta neatkarīgi no atbildīgā AOSD, attiecībā uz maksājumiem, kas saistīti ar rēķiniem, kuru summa (2024. gadā) ir mazāka par 15 000; norāda, ka attiecībā uz visiem pārējiem finanšu darījumiem ex ante pārbaudi nodrošina iekšēji operatīvās nodaļas vai Savienības delegācijas; norāda, ka iepirkuma procedūrām arī ir divi ex ante pārbaudes veidi: viens pārbaudes veids līgumiem, kuru vērtība ir vienāda ar vai lielāka par Direktīvā 2014/24/ES noteiktajām robežvērtībām, tika īstenots neatkarīgi no tā departamenta AOSD, kas atbild par iepirkuma lietu, bet otru pārbaudes veidu iekšēji nodrošināja nodaļa, kas atbild par (ļoti) zemas un vidējas vērtības līgumiem;
45.norāda, ka finanšu kļūdu gadījumā atklāto kļūdu īpatsvars atbilst kļūdām, kas atklātas ex post pārbaudēs (pēc maksājuma veikšanas/atgūšanas), kas veido atlikušo kļūdu, kura atspoguļo arī kļūdas, par kurām tiek pieņemts, ka tās ietekmē nekontrolētos izdevumus un ieņēmumus; norāda, ka 2024. gadā atlikušo finanšu kļūdu līmenis EĀDD izdevumiem bija 0,03 % un ieņēmumiem — 0,05 %; attiecībā uz iepirkuma kļūdām norāda, ka EĀDD 2024. gadā atjaunināja savu ex post kontroles metodiku, tādējādi saskaņojot to ar Komisijas pieeju attiecībā uz iepirkuma kļūdu aprēķināšanu, kas izslēdz atlikušās kļūdas jēdzienu, savukārt iepirkuma kļūdu finansiālo ietekmi nevar kvantitatīvi noteikt tādā pašā veidā kā finansiālās kļūdas; norāda, ka, pamatojoties uz šo jauno metodiku, atklāto iepirkumu kļūdu vērtība 2024. gadā bija 49 774 108 EUR (pieaugums salīdzinājumā ar 23 392 948 EUR 2023. gadā) jeb 4,32 % no revidētās datu kopas 2024. gadā (pieaugums salīdzinājumā ar 2,07 % 2023. gadā);
46.ar gandarījumu norāda, ka EĀDD 2024. gadā panāca jūtamu progresu, īstenojot neizpildītos ieteikumus, ko sniegušas dažādas struktūras, piemēram, EĀDD Iekšējās revīzijas nodaļa (IAD), Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IAS) un Revīzijas palāta; atzīst EĀDD Revīzijas progresa komitejas lomu IAD neatkarības nodrošināšanā un iekšējās revīzijas darba kvalitātes, kā arī iekšējās un ārējās revīzijas ieteikumu izpildes jomā panāktā progresa uzraudzībā;
47.attiecībā uz IAD veiktajām revīzijām norāda, ka neizpildīto ieteikumu skaits tika samazināts no četriem kritiski svarīgiem un 49 ļoti svarīgiem ieteikumiem līdz trim kritiski svarīgiem un 32 ļoti svarīgiem ieteikumiem, un tika pārskatīti trīs rīcības plāni, no kuriem viens tika atzīts par apmierinošu; norāda, ka atlikušie kritiski svarīgie ieteikumi ir saistīti ar revīziju par ES delegācijas ēkas Vašingtonā pārvaldību, ko aizkavēja juridiski jautājumi, un 13 no 32 atlikušajiem ļoti svarīgajiem ieteikumiem ir saistīti ar revīziju par informācijas plūsmām starp EĀDD, HR ĢD un PMO; turklāt konstatē, ka IAD uzsāka konsultatīvu pārskatu par iepirkuma procesiem galvenajā mītnē, uzsāka stratēģisko riska novērtējumu, veica salīdzinošo novērtēšanu ar citām Savienības iestādēm, atjaunināja savu nolikumu, tādējādi pabeidzot 2022.–2024. gada daudzgadu revīzijas plānu, un veica nepieciešamos pasākumus, lai sagatavotu savu jauno stratēģisko revīzijas plānu, kas sāksies 2025. gadā;
48.konstatē, ka IAS pabeidza divas revīzijas par cilvēkresursu sadali un EĀDD krāpšanas apkarošanas stratēģiju, īstenojot rīcības plānus, kā arī 2024. gada beigās uzsāka jaunu revīziju par ex post kontrolēm, kuras operatīvais darbs turpinājās arī 2025. gadā; aicina EĀDD informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par panākto progresu, īstenojot IAS ieteikumus, kuri joprojām nav izpildīti, pēc 2022. gadā sāktās revīzijas par iepirkuma procesu un līgumu uzraudzību EĀDD;
49.atsaucoties uz EĀDD 2024. gada darbības pārskatu (“EĀDD 2024. gada ziņojums”), norāda, ka katras Savienības delegācijas darbība tiek periodiski izvērtēta (ik pēc 4–5 gadiem), izmantojot pārbaudes misijas un stratēģiskas korporatīvās mācības; norāda, ka 2024. gadā tika pārbaudītas 26 Savienības delegācijas, kā rezultātā tika formulēti 1000 ieteikumi un padomi pārbaudītajām Savienības delegācijām un galvenās mītnes dienestiem, tostarp seši kritiski svarīgi ieteikumi un aptuveni 100 ļoti svarīgi ieteikumi; atsaucoties uz anketu, ar bažām norāda, ka divām Savienības delegācijām tika sniegti kritiski svarīgi ieteikumi par iekšējo pārvaldību; atzinīgi vērtē to, ka EĀDD abos gadījumos ir piemērojis stingrus turpmākos pasākumus, un, lai gan viena pārbaude tās sarežģītības dēļ joprojām nav pabeigta, EĀDD aktīvi atbalsta delegāciju neatrisināto jautājumu risināšanā un nepieciešamo korektīvo pasākumu īstenošanā;
50.norāda, ka EĀDD kopumā ievēro Revīzijas palātas noteikto termiņu, lai līdz 2025. gada beigām īstenotu ieteikumus, kas sniegti Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 02/2024 “Eiropas Ārējās darbības dienesta koordinējošā loma”; atzīst, ka visi jaunieceltie delegāciju vadītāji 2024. un 2025. gadā saņēma pilnvarojuma vēstules un ka uzlaboti atgriezeniskās saites mehānismi un gada pārvaldības plāna process ir stiprinājuši koordināciju starp galveno mītni un Savienības delegācijām; atzinīgi vērtē EĀDD informācijas pārvaldības stratēģijas īstenošanu, tostarp HIVE sadarbības platformas pilnīgu ieviešanu, ko izmanto vairāk nekā 16 500 darbinieku; norāda, ka turpinās darbs ar Komisiju, Padomi un dalībvalstīm, lai uzlabotu sadarbspēju un virzītu uz priekšu diskusijas par standartizētu drošības klasifikāciju; turklāt norāda, ka 2024. gada septembrī tika pabeigts Savienības delegāciju darba slodzes novērtējums, kura rezultātā 2025. gada maijā tika panākta politiska vienošanās par Savienības delegāciju tīkla modernizāciju; norāda uz EĀDD “saistītā dienesta” statusu Revīzijas palātas veiktajās revīzijās, savukārt četras revīzijas (īpašie ziņojumi Nr. 17/2024, Nr. 18/2024, Nr. 06/2024 un Nr. 04/2025) tika pabeigtas 2024. gadā un divas revīzijas (īpašie ziņojumi Nr. 17/2025, Nr. 20/2025) tika uzsāktas 2024. gadā un pabeigtas 2025. gadā; šajā sakarībā ar gandarījumu norāda uz EĀDD labo sadarbību ar Komisijas ģenerāldirektorātiem, uz kuriem attiecas šīs revīzijas;
Cilvēkresursi, līdztiesība un darbinieku labbūtība51.norāda, ka EĀDD 2024. gadā kopumā nodarbināja 2902 darbiniekus, neskaitot vietējos darbiniekus, tostarp 1268 ierēdņus, 442 pagaidu darbiniekus, 619 līgumdarbiniekus un 573 norīkotos valstu ekspertus (NVE), salīdzinot ar 2812 darbiniekiem, tostarp 1245 ierēdņiem, 450 pagaidu darbiniekiem, 603 līgumdarbiniekiem un 514 NVE 2023. gadā; atgādina, cik svarīgi ir nodrošināt pastāvīgus līgumus, lai saglabātu prasmes, nepārtrauktību un produktīvu darba vidi;
52.atsaucoties uz EĀDD 2024. gada ziņojumu, norāda, ka 2024. gada beigās no kopumā 5355 EĀDD strādājošajiem 47 % strādāja EĀDD galvenajā mītnē un 53 % — Savienības delegācijās, no kuriem 1622 bija vietējie darbinieki Savienības delegācijās; norāda, ka uzklausīšanas laikā deputāti pauda bažas par vietējo darbinieku iespējamo atlaišanu dažās Savienības delegācijās, pienācīgi neievērojot vietējos darba tiesību aktus; norāda, ka pēc šīs uzklausīšanas CONT komitejas locekļi iesniedza papildu rakstveida jautājumus; atsaucoties uz EĀDD atbildēm uz minētajiem jautājumiem (“Otrā anketa”), norāda, ka 2025. gada 14. maijā komisāru ārējās darbības projektu grupa apstiprināja projektu Savienības delegāciju tīkla modernizācijai; norāda, ka šā projekta īstenošana cita starpā ietver finanšu, līgumu un revīzijas funkciju centralizāciju sešām Rietumbalkānu Savienības delegācijām Paplašināšanās un austrumu kaimiņreģiona ĢD galvenajā mītnē, kā arī to darbinieku skaita samazināšanu, kuri šajās Savienības delegācijās strādā finanšu un līgumu jomā, pamatojoties uz novērtējumiem, kas veikti, apspriežoties ar juridiskajiem konsultantiem; norāda, ka attiecībā uz atlaišanas paketi EĀDD apgalvo, ka ir ievērotas visas tiesības saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem un Savienības iekšējiem noteikumiem, un finanšu paketes ekonomiskās atlaišanas gadījumā ir bijušas visizdevīgākās starp tām, kas paredzētas vietējos tiesību aktos un Savienības tiesību aktos, neraugoties uz attiecīgo Savienības delegāciju vietējo pārstāvju paustajām bažām; turklāt norāda, ka EĀDD sadarbībā ar Komisiju cieši sadarbojas ar vietējo juridisko biroju, kas sniedz norādījumus par visām vietējām juridiskajām prasībām, tādējādi nodrošinot atlaišanas procesa īstenošanu, pilnībā ievērojot piemērojamos vietējos darba tiesību aktus; aicina EĀDD, izstrādājot vietējo darbinieku atlaišanas plānu, pilnībā apspriesties ar vietējo darbinieku pārstāvi; ar bažām norāda, ka saskaņā ar atbildēm uz anketas jautājumiem, ja Savienības delegācija tiek pārcelta uz citu valsti, piemēram, evakuācijas gadījumā (piemēram, Sudānas filiāle tiek pārcelta uz Ēģipti), izcelsmes valstī nodarbinātie vietējie darbinieki tiek atlaisti, atstājot viņus bez drošības garantijām; aicina EĀDD rast dzīvotspējīgus risinājumus to vietējo darbinieku drošībai un drošumam, kuri ir lojāli strādājuši Savienības delegācijās;
53.pauž nopietnas bažas par ziņojumiem par nepietiekamu sociālo dialogu un aizsargātu personāla pārstāvju iekļaušanu to vietējo darbinieku vidū, kurus skārusi atlaišana dažās Savienības delegācijās; atgādina, ka vietējo darba tiesību ievērošana, sociālā dialoga pienākumi un personāla pārstāvju aizsardzība ir būtiski labas pārvaldības un Savienības kā darba devēja uzticamības elementi;
54.uzsver, ka pirms jebkādas pārstrukturēšanas, pārcelšanas vai atlaišanas, kas ietekmē vietējo personālu, ir jēgpilni jāapspriežas ar personāla pārstāvjiem, un jāveic konkrēti pasākumi, lai aizsargātu vietējo darbinieku tiesības, drošību un cieņu, jo īpaši krīzes vai evakuācijas situācijās; aicina EĀDD novērtēt un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par personāla skaita samazināšanas izmaksu lietderību salīdzinājumā ar alternatīviem organizatoriskiem risinājumiem, tostarp par ilgtermiņa finansiālo, darbības un reputācijas ietekmi, ko rada vietējā personāla ;atlaišana;
55.aicina EĀDD arī turpmāk uzlabot Savienības delegāciju drošību, tostarp kiberdrošības, fiziskās drošības un krīzes evakuācijas spējas, un sistemātiski ziņot par progresu un atlikušajām nepilnībām;
56.norāda, ka 2024. gadā 46,60 % no visiem EĀDD darbiniekiem bija sievietes (salīdzinājumā ar 46,80 % 2023. gadā); attiecībā uz sieviešu pārstāvību un amatiem, ko viņas ieņēma EĀDD 2024. gadā, norāda, ka 40 % bija administratores, 63,78 % bija asistentes, 73,25 % bija sekretāres-asistentes, 56,70 % bija līgumdarbinieces un 26,87 % bija norīkotās valstu ekspertes; ar gandarījumu norāda uz EĀDD 2024. gada ziņojumā minētajiem centieniem panākt lielāku sieviešu pārstāvību vadošos amatos; šajā sakarībā norāda uz augšupēju tendenci attiecībā uz augstākā līmeņa vadītāju amatiem, proti, 37,30 % sieviešu 2024. gadā (salīdzinājumā ar 31 % 2023. gadā), bet nelielu samazinājumu attiecībā uz vidējā līmeņa vadītāju amatiem, proti, 38,70 % sieviešu 2024. gadā (salīdzinājumā ar 40,40 % 2023. gadā); atzinīgi vērtē sieviešu pārstāvības pieaugumu delegāciju vadītāju amatos no 35,50 % 2023. gadā līdz 36,10 % 2024. gadā; atzinīgi vērtē sieviešu skaita pakāpenisko pieaugumu EĀDD vadošajos amatos, vienlaikus norādot, ka sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas AD līmenī un pārmērīgi pārstāvētas AST līmenī un ka dzimumu līdzsvars vidējā un augstākā līmeņa vadošajos amatos gan galvenajā mītnē, gan Savienības delegācijās vēl nav pilnībā sasniegts; uzsver, ka, lai gan iestāžu struktūru darbiniekiem ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas, EĀDD ir jāsaglabā izcilība un profesionalitāte;
57.atsaucoties uz ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem, norāda uz EĀDD centieniem mobilizēt papildu pieteikumus no nepietiekami pārstāvēta dzimuma; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka 2024. gadā ir organizēti četri vadītāju apmācības pasākumi par dzimumvērīgu vadību (GRL), kuros piedalījās 80 % EĀDD augstākā līmeņa vadītāju, un pilna 29 stundu programma četru mēnešu laikā par GRL 13 Savienības delegāciju vadītājiem; turklāt norāda, ka EĀDD izveidoja jauno dzimumu līdztiesības kontaktpunktu tīklu un izveidoja Stambulas konvencijas darba grupu, kas 2024. gadā iesniedza vidusposma ziņojumu ar rīcības plānu; norāda uz darbu, ko veic Savienības vēstniece dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos, lai integrētu dzimumperspektīvu cilvēktiesību dialogos un galvenajos daudzpusējos paziņojumos un rezolūcijās; aicina EĀDD turpināt sniegt jaunāko informāciju par jaunākajām norisēm saistībā ar GAP 2021.–2025. gadam un darbībām, kas veiktas, lai vēl vairāk veicinātu sieviešu līdzdalību visos diplomātiskajos un politiskajos dialogos;
58.ņem vērā EĀDD centienus izveidot daudzveidīgu un reprezentatīvu darbaspēku; tomēr pauž nožēlu par pastāvīgo ģeogrāfiskā līdzsvara un reģionālās daudzveidības trūkumu EĀDD, tostarp vadības amatos un galvenās mītnes svarīgākajās funkcijās; norāda, ka 2024. gada beigās trim dalībvalstīm (vienai dalībvalstij 2025. gadā) joprojām nebija Savienības vēstnieka, savukārt piecu dalībvalstu vēstnieki ieņēma 56 % no visām Savienības vēstnieku amata vietām, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 54 % 2023. gadā; uzsver, ka Savienības diplomātiskajam dienestam ir jāatspoguļo Savienības daudzveidība, lai stiprinātu leģitimitāti, vietējās zināšanas un efektivitāti; aicina EĀDD sadarbībā ar Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO) un Komisijas dienestiem, kas atbild par atlases politiku, pastiprināt mērķtiecīgu informēšanas darbu nepietiekami pārstāvētajās dalībvalstīs (tostarp rīkojot informācijas un darbā pieņemšanas pasākumus “mērķa valstīs”), paplašināt kandidātu loku, izmantojot prakses, jauno speciālistu programmas un strukturētus norīkojumus, kā arī uzlabot taisnīgumu iekšējā atlasē, izmantojot daudzveidīgas atlases komisijas, pārredzamus kritērijus un mentorēšanu/atbalstu nepietiekami pārstāvētām grupām; atgādina, ka darbā pieņemšanai joprojām ir jābūt balstītai uz nopelniem un jāatbilst Savienības tiesību aktiem;
59.norāda, ka 2024. gada beigās EĀDD štatu saraksta aizpildīšanas līmenis bija 95,3 % (salīdzinājumā ar 96,7 % 2023. gadā); turklāt norāda, ka EĀDD darbinieku mainība 2024.gadā sasniedza 12,07 % (10,15 % 2023. gadā); konstatē, ka šis pieaugums atspoguļo EĀDD kā diplomātiskā dienesta īpašo struktūru, ko raksturo dalībvalstu diplomātiskā korpusa un citu Savienības iestāžu darbinieku regulāra rotācija, kā arī stabilas personāla politikas piemērošana;
60.norāda, ka turpinās darbs, lai atjauninātu 2014. gada lēmumu par norīkotajiem valstu ekspertiem, un pārskatīto tekstu paredzēts publicēt 2025. gadā; konstatē, ka EĀDD turpināja stažēšanās programmas, 2024. gadā uzņemot 62 Zilās grāmatas stažierus galvenajā mītnē un 566 stažierus 106 Savienības delegācijās; norāda, ka 531 stažieri no pēdējās minētās kategorijas apmaksāja vai nu EĀDD, vai citas iestādes, savukārt 35 studentiem, kuri nesaņēma apmaksātas stažēšanās stipendijas, stažēšanās bija obligāta kā daļa no viņu akadēmiskās programmas; turklāt norāda, ka EĀDD turpināja arī programmas “Jaunākie eksperti delegācijās” (JPD) septīto kārtu 2023.–2025. gadam, Savienības delegācijās norīkojot darbā 67 JPD;
61.norāda, ka 2024. gadā EĀDD turpināja stiprināt drošu, cieņpilnu un ētisku darba vidi; atzinīgi vērtē paplašināto pieejamību obligātajai e–mācību programmai par cieņu un pašapziņu darbā, kā arī par aizskarošas attieksmes atpazīšanu un novēršanu, kuru 2024. gadā apguva 1900 darbinieki; atzinīgi vērtē to, ka 57 % vadītāju 2024. gadā apmeklēja līdzīgu obligāto apmācību; atzinīgi vērtē to, ka EĀDD 2024. gadā krīzes zonu darbiniekiem un reģionālajiem drošības darbiniekiem piedāvāja apmācības par noturību un traumu pārvaldību; turklāt atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts lēmums, ar ko aizsardzību pret psiholoģisku un seksuālu uzmākšanos attiecina arī uz vietējiem darbiniekiem Savienības delegācijās, kuriem tagad ir pieejamas EĀDD oficiālās procedūras uzmākšanās gadījumos;
62.ar gandarījumu norāda uz darbībām, ko EĀDD 2024. gadā veica saskaņā ar Daudzveidības un iekļaušanas programmu 2023.–2025. gadam, jo īpaši uz mērķtiecīgām darbībām attiecībā uz dzimumu, etnisko piederību, invaliditāti, vecumu un LGBTIQ+ grupām; šajā sakarībā norāda, ka EĀDD apmācībā ir iekļāvis daudzveidības un iekļaušanas tematus, sniedzis informāciju LGBTIQ+ darbiniekiem par juridisko un kultūras situāciju norīkotājās valstīs un pastiprinājis centienus integrēt daudzveidības apsvērumus, pieņemot darbā personālu; turklāt atzinīgi vērtē to, ka EĀDD ir atjauninājis savu ceļvedi rīcībai invaliditātes jomā, veicis apsekojumu par invaliditātes jautājumiem, sagatavojis piekļūstamības faktu lapas Savienības delegācijām, veicot savas tīmekļa vietnes piekļūstamības novērtējumu un sniedzot finansiālu atbalstu ar medicīnu nesaistītām izmaksām 26 darbiniekiem, kuriem ir bērni ar invaliditāti; aicina EĀDD turpināt regulāri apmācīt vadošos un ne vadošā amatā esošos darbiniekus par daudzveidības, taisnīguma, iekļaušanas un piederības jautājumiem;
63.norāda, ka saskaņā ar aptaujas rezultātiem 2024. gadā EĀDD saņēma 16 palīdzības lūgumus saistībā ar apsūdzībām par psiholoģisku uzmākšanos, tostarp vairākus lūgumus par vienu un to pašu darbinieku, kā rezultātā tika uzsāktas četras administratīvas izmeklēšanas, un ka viena iespējama lieta, kurā bija iesaistīts Komisijas darbinieks, tika nodota kompetentajai Komisijas iestādei; norāda, ka tika uzsāktas arī četras oficiālas procedūras attiecībā uz vietējiem darbiniekiem Savienības delegācijās, taču netika konstatēti nekādi prima facie pierādījumi, kas pamatotu administratīvas izmeklēšanas sākšanu; norāda, ka gada laikā tika pabeigtas sešas lietas un ka attiecīgā gadījumā tika piemēroti disciplināri vai korektīvi pasākumi, tostarp disciplinārsodi divās lietās un nedisciplinārs brīdinājums citā lietā;
64.atsaucoties uz anketu, norāda, ka saskaņā ar Komisijas Medicīnas dienesta izmantoto definīciju ilgstošs slimības atvaļinājums attiecas uz prombūtni, kas pārsniedz 20 secīgas dienas; norāda, ka 2023. gadā 323 darbinieki atradās ilgstošā slimības atvaļinājumā, kura vidējais ilgums bija 83 dienas, savukārt 2024. gadā šis skaits pieauga līdz 338 darbiniekiem, un vidējais slimības atvaļinājuma ilgums samazinājās līdz 77 dienām; turklāt norāda, ka, lai gan precīzs izdegšanas gadījumu skaits nav zināms, ievērojama daļa slimības atvaļinājumu 2024. gadā bija saistīta ar garīgās veselības problēmām, piemēram, depresiju un izdegšanu; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izstrādāt garīgās veselības stratēģiju, lai nodrošinātu strukturētu un ilgtspējīgu sistēmu darbavietā esošo garīgās veselības problēmu risināšanai, tostarp izdegšanas novēršanai un reintegrācijai darbā; mudina EĀDD izveidot arī oficiālu darba slodzes novērtēšanas mehānismu;
65.ar gandarījumu norāda, ka saskaņā ar EĀDD 2024. gada ziņojumu 2024. gadā tika atjaunināts Rīcības plāns invaliditātes jomā un 2025. gadā tika pieņemts jauns lēmums paplašināt EĀDD noteikumus, piemēram, par saprātīgiem pielāgojumiem kolēģiem ar invaliditāti, attiecinot tos arī uz vietējiem darbiniekiem Savienības delegācijās;
Ētikas regulējums un pārredzamība66.ar bažām norāda uz Eiropas Prokuratūras (EPPO) 2025. gadā uzsākto izmeklēšanu par iespējamu krāpšanu, korupciju, interešu konfliktu un dienesta noslēpuma pārkāpumu iepirkuma jomā, kas ietver nopietnas aizdomas par konkurences noteikumu pārkāpumiem saistībā ar EĀDD piešķirto līgumu Eiropas Koledžai iepirkuma procedūrā 2021.–2022. gadā deviņu mēnešu apmācības programmai saistībā ar izmēģinājuma projekta īstenošanu ES Diplomātijas akadēmijas izveidei; uzsver, ka ES Diplomātijas akadēmijas izveide ir stratēģisks solis ceļā uz Savienības diplomātisko spēju stiprināšanu un patiesas Eiropas diplomātiskās kultūras attīstību; norāda, ka izmeklēšanā galvenā uzmanība pievērsta tam, vai Eiropas Koledža un/vai to pārstāvji tika iepriekš informēti par konkursa procedūras atlases kritērijiem un vai viņiem bija pietiekams iemesls uzskatīt, ka viņiem tiks piešķirtas tiesības īstenot projektu, pirms EĀDD oficiāli publicēs paziņojumu par iepirkumu; turklāt norāda, ka pēc reidiem EĀDD un Eiropas koledžā Beļģijas policija 2025. gada decembrī aizturēja un pēc tam atbrīvoja vairākus aizdomās turētos, proti, bijušo priekšsēdētājas vietnieci / Augsto pārstāvi, toreizējo Eiropas koledžas rektori un ES Diplomātijas akadēmijas direktori, kā arī toreizējo Komisijas Tuvo Austrumu, Ziemeļāfrikas un Persijas līča ģenerāldirektorāta ģenerāldirektoru un bijušo EĀDD ģenerālsekretāru; ar bažām norāda, ka Eiropas Koledžas rektore un ES Diplomātijas akadēmijas direktore atkāpās no amata saistībā ar notiekošo izmeklēšanu par iepirkuma pārkāpumiem un ES Diplomātijas akadēmiju; norāda, ka šāda situācija, kad publiskajā iepirkumā iespējams, ir notikusi krāpšanās par labu kādai augstākās izglītības iestādei, var mazināt uzticēšanos Savienības iestādēm, jo apgalvojumi par pārkāpumiem publiskajā iepirkumā var radīt šaubas par pārredzamību, taisnīgumu un vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem; tomēr saprot, ka uz faktiem, kas saistīti ar EPPO izmeklēšanām, attiecas stingri konfidencialitātes noteikumi un tos nevar izpaust saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, un uzsver, ka pirms tiesas procesa pabeigšanas nevajadzētu izdarīt nekādus secinājumus; atzinīgi vērtē to, ka EĀDD ir apņēmies nodrošināt attiecīgo dokumentu pieejamību, tiklīdz tiesas izmeklēšana būs pabeigta; prasa pienācīgi izmeklēt visas aizdomas par krāpšanu, pilnībā sadarbojoties ar EĀDD; pieprasa EĀDD, neskarot notiekošo izmeklēšanu un pamatojoties uz šo gadījumu, izdarīt sistemātiskus secinājumus, lai sniegtu nopietnas garantijas, ka šādi gadījumi nākotnē neatkārtosies; prasa, lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde tiktu attiecīgi informēta par turpmākajām norisēm; norāda, ka saskaņā ar dotācijas nolīgumu, ar ko ES Diplomātijas akadēmiju uztic Eiropas Koledžai, Kolēģijai ir pienākums iesniegt izdevumu pārbaudes ziņojumu kopā ar galīgo ziņojumu, ko sagatavojis ārējais revidents un kas drīzumā jāiesniedz par 2024. gadu, nodrošinot pilnīgu pārredzamību attiecībā uz 1,8 miljoniem EUR, kas iztērēti laikposmā no 2022. līdz 2024. gadam; pieņem zināšanai arī to, ka 2025. gada decembra beigās EĀDD sāka pārskatīt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2024/1472 Padomes Lēmums (KĀDP) 2024/1472 (2024. gada 21. maijs) par Eiropas Savienības Diplomātijas akadēmiju (OV L, 2024/1472, 22.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2024/1472/oj)., ar ko izveido ES Diplomātijas akadēmiju, uzsākot neatkarīgu ārēju novērtējumu par ES Diplomātijas akadēmiju un Eiropas Koledžas sniegumu ES Diplomātijas akadēmijas izglītības un apmācības pasākumu īstenošanā; aicina EĀDD iesniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei gan izdevumu pārbaudes ziņojumu, gan ārējo novērtējumu, lai nodrošinātu pārskatatbildību un pārredzamību; aicina EĀDD sniegt Parlamentam detalizētu informāciju par Iekšējās revīzijas dienesta ieteikumu īstenošanu saistībā ar iepirkumu; prasa EĀDD publicēt 2024.gadā izveidotās darba grupas konstatējumus un ieteikumus iepirkuma procesu stiprināšanai, lai nodrošinātu publisku kontroli pār to īstenošanu un ļautu citām Savienības iestādēm izmantot pieredzi, ko EĀDD guvis iepirkuma procedūru uzlabošanā; turklāt norāda uz ES Diplomātijas akadēmijas Koordinācijas komitejas 2025. gada 18. decembra sanāksmē pieņemto lēmumu pieprasīt Eiropas Koledžai nodrošināt pārredzamu un konkurētspējīgu darbā pieņemšanas procesu, pamatojoties uz paziņojuma par vakanci publicēšanu, jauna ES Diplomātijas akadēmijas direktora iecelšanai; atzinīgi vērtē to, ka Koordinācijas komiteja arī pieprasīja nodalīt ES Diplomātijas akadēmijas direktora amatu no Eiropas Koledžas rektora amata; uzsver, ka ir vajadzīga modra un efektīva parlamentārā uzraudzība, lai nodrošinātu iepirkumu integritāti, ētiskos standartus un Savienības finanšu interešu un reputācijas aizsardzību; atkārtoti norāda, ka pārredzamībai un pareizai finanšu pārvaldībai Savienības publisko līdzekļu izmantošanā arī turpmāk jābūt visu Savienības iestāžu un struktūru, tostarp EĀDD, pamatprincipam un ka šis princips ir pamats, lai saglabātu iedzīvotāju uzticēšanos Savienības ārējai darbībai; uzskata, ka EPPO izmeklēšanu nevajadzētu izmantot, lai mazinātu ES Diplomātijas akadēmijas nozīmi, kuras pievienotā vērtība ir pilnībā jāatzīst, jo īpaši ņemot vērā pastāvīgi pozitīvās atsauksmes, kas saņemtas no dalībniekiem un dalībvalstīm;
67.ņem vērā EĀDD ziņojumu, kurā norādīts, ka 2023. gada krāpšanas apkarošanas stratēģijas īstenošanas pirmais pilnais gads ir veicinājis stingrākas un saskaņotākas krāpšanas apkarošanas struktūras izveidi, stiprinot iestādes vispārējo integritāti un pārredzamību; norāda, ka minētā stratēģija tika īstenota, uzlabojot apmācību krāpšanas atpazīšanas jomā un preventīvos pasākumus, kas ir labāk saskaņoti ar dažādu darbinieku grupu konkrētajām atbildības jomām galvenajā mītnē un delegācijās, izplatot iekšējās pamatnostādnes un stiprinot drošus ziņošanas kanālus; norāda, ka EĀDD darbiniekiem ir pieejama mācību programma par krāpšanas apkarošanu, ko izstrādājis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) kā daļu no Komisijas krāpšanas apkarošanas stratēģijas darbības īstenošanas, lai kopā ar EĀDD izstrādātu kopīgu apmācības plānu ētikas un krāpšanas apkarošanas jautājumos; atzinīgi vērtē to, ka 16 “profesionālās uzvedības principi” joprojām tiek popularizēti obligātajos kursos “Ētika un godprātība” un “Uzmākšanās novēršanas politika”;
68.norāda, ka saskaņā ar anketu EĀDD 2024. gadā reģistrēja divus trauksmes celšanas gadījumus; norāda, ka OLAF izskatīja abus gadījumus un izbeidza bez ieteikumiem, vai nu pēc izmeklēšanas, vai atlases posmā; ar gandarījumu norāda, ka saskaņā ar EĀDD 2024. gada ziņojumu EĀDD ir sācis darbu pie savas trauksmes cēlēju politikas izstrādes; lūdz informēt Parlamentu par šajā jautājumā panākto progresu; uzstāj, ka EĀDD trauksmes cēlēju regulējumā ir jāiekļauj konfidenciāla ziņošana, aizsardzība pret represijām visām darbinieku kategorijām, tostarp vietējiem aģentiem, un ikgadēja anonimizēta ziņošana par gadījumiem un rezultātiem;
69.norāda, ka saskaņā ar anketu EĀDD 2024. gadā reģistrēja trīs paziņojumus par interešu konfliktu; konstatē, ka divos ar iepirkuma procedūrām saistītos gadījumos tika konstatēts un mazināts potenciāls interešu konflikta risks, atbrīvojot attiecīgos darbiniekus no dažiem ar iepirkumu saistītiem pienākumiem; turklāt norāda, ka trešajā gadījumā, kas attiecās uz izdevumu atlīdzināšanu, interešu konflikts netika konstatēts, jo darbiniekam nebija rīcības brīvības atlīdzināšanas aprēķināšanā; norāda, ka EĀDD saņēma 16 paziņojumus par darbībām pēc dienesta attiecību izbeigšanas, tostarp piecus par pāreju uz privāto sektoru, un aizliedza divus virpuļdurvju gadījumus, nenosakot nogaidīšanas periodus bijušajiem darbiniekiem;
70.norāda, ka 2024. gadā OLAF tika nodotas 11 aizdomīgas lietas, no kurām 7 tika izbeigtas atlases posmā un viena tika slēgta bez ieteikumiem; turklāt norāda, ka joprojām tiek izmeklētas trīs lietas — par iespējamiem pārkāpumiem vai neatbilstībām saistībā ar iepirkuma procedūrām, līgumu izpildi un cilvēkresursu jautājumiem; turklāt norāda, ka no 13 OLAF izmeklēšanām, kas 2023. gadā sāktas saistībā ar EĀDD, desmit lietas joprojām turpinās, no kurām viena ir saistīta ar Savienības delegācijas Sjerraleonē izteikto atrunu attiecībā uz aizdomām par krāpšanu saistībā ar minētās Savienības delegācijas administratīvo budžetu; aicina EĀDD arī turpmāk pilnībā sadarboties ar OLAF notiekošajās lietās un veikt turpmākus pasākumus saistībā ar visiem OLAF ieteikumiem;
71.norāda, ka 2024. gadā EĀDD izskatīja 19 Eiropas Ombuda izmeklēšanas, no kurām 10 bija saistītas ar administratīviem jautājumiem (tostarp ar novēlotām atbildēm), piecas bija saistītas ar piekļuvi dokumentiem un četras bija saistītas ar cilvēkresursu jautājumiem, kā arī tika iesniegti vairāki neoficiāli informācijas pieprasījumi, kas galvenokārt bija saistīti ar misijām, operācijām un piekļuvi dokumentiem; ar gandarījumu norāda, ka Eiropas Ombuds nevienā no 2024. gadā sāktajām un pabeigtajām izmeklēšanām nekonstatēja administratīvas kļūmes;
72.pauž nožēlu par to, ka EĀDD nav pienācīgi pārskatījis ar trešām valstīm noslēgto sadarbības nolīgumu īstenošanu, tostarp nav novērtējis atbilstību to nosacījumiem un cilvēktiesību klauzulām; uzsver, ka šī kļūme ir īpaši acīmredzama attiecībā uz Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu (PDCA) ar Kubu, kas desmit gadus pēc tā parakstīšanas ir cietis neveiksmi visās jomās, sākot no cilvēktiesību ievērošanas, tostarp vairāk nekā tūkstoš politieslodzīto ieslodzīšanu līdz 2025. gada beigām, un beidzot ar Havanas kaitīgo ietekmi uz Eiropas drošību, kā arī ciešo politisko un militāro sadarbību ar Maskavas un Minskas režīmiem, par ko jo īpaši liecina fakts, ka kubieši ir kļuvuši par lielāko algotņu grupu, kas atbalsta Krievijas spēkus agresijā pret Ukrainu, un viņu iesaistīšanās sabotāžas aktos ES teritorijā, kā tas nesen notika Lietuvā; norāda, ka, neraugoties uz klajiem daudzu nolīguma noteikumu pārkāpumiem, nav aktivizētas ne apturēšanas, ne izbeigšanas klauzulas, savukārt Savienības finanšu resursi ir turpinājuši ieplūst Kubā, kur komunistiskais režīms kontrolē visu ekonomiku, ļaunprātīgi izmanto šos līdzekļus, un iegūst politisko leģitimitāti no pašreizējās sadarbības saskaņā ar PDCA; uzskata, ka šādi režīmi nedrīkst turpināt gūt labumu no privileģētas sadarbības ar Eiropas Savienību un ka Savienības nodokļu maksātāju nauda nedrīkst kalpot šādiem režīmiem; tāpēc aicina aktivizēt Nolīguma 86. pantu un izbeigt tā darbību; aicina Revīzijas palātu steidzami izskatīt visu Savienības atbalstu, kas piešķirts Kubai kopš 2016. gada;
73.norāda, ka priekšsēdētājas vietniecei / Augstajai pārstāvei, pildot Komisijas priekšsēdētājas vietnieces pienākumus, ir jāievēro Pārredzamības reģistra noteikumi; uzsver — lai gan EĀDD nav iestāde Līguma par Eiropas Savienību 13. panta nozīmē un tam Savienības tiesību aktos nav paredzēta tieša loma, tam tomēr ir būtiska nozīme Savienības tiesību aktos attiecībā uz lēmumiem par sankcijām un sarunām par starptautiskajiem tirdzniecības nolīgumiem, kuriem ir ievērojama regulatīva ietekme; aicina EĀDD pieņemt iekšējās pārredzamības pasākumus, kas ir saskaņoti ar Pārredzamības reģistra standartiem, tostarp proaktīvi publicēt informāciju par attiecīgās augstākās vadības augsta līmeņa sanāksmēm, ja tas neapdraud EĀDD drošības ziņā sensitīvo diplomātisko darbību; ar gandarījumu norāda, ka saskaņā ar ziņojumu par turpmākajiem pasākumiem priekšsēdētājas vietniece/Augstā pārstāve uzsāka plašāku diskusiju par šā jautājuma risināšanu ārējā dimensijā, un ieteikumi ir gaidāmi līdz 2025. gada beigām; aicina EĀDD informēt Parlamentu par šajā jautājumā panākto progresu;