1.norāda, ka Komitejas budžets ietilpst DFS 7. izdevumu kategorijā "Eiropas publiskā pārvalde", kuras kopējais apjoms 2024. gadā bija 13,3 miljardi EUR, t. i., 6,9 % no ES budžeta izdevumiem; norāda, ka 2024. gadā Komitejas budžets veidoja 1,50 % no DFS 7. izdevumu kategorijas apropriācijām, un tas ir vairāk par 1,29 % 2023. gadā;

2.atzīmē, ka Savienības Revīzijas palāta ("Revīzijas palāta") savā 2024. finanšu gada pārskatā ("Revīzijas palātas pārskats") kategorijā "Administrācija" ir pārbaudījusi 70 darījumu izlasi, proti, tikpat, cik 2023. gadā; atzīmē arī, ka Revīzijas palāta turklāt ir norādījusi, ka administratīvie izdevumi ietver izdevumus cilvēkresursiem — tostarp pensijām —, kas 2024. gadā bija aptuveni 69 % no kopējiem administratīvajiem izdevumiem, un izdevumus ēkām, iekārtām, energoresursiem, komunikācijai un informācijas tehnoloģijai (IT), un ka tās daudzu gadu garumā veiktais darbs liecina, ka risks šajā izdevumu kategorijā kopumā ir zems;

3.atzīmē, ka no 70 pārbaudītajiem darījumiem 16 darījumos (23 %) bija kļūdas, taču Revīzijas palāta, pamatojoties uz trijām skaitliski izteiktām kļūdām, lēš, ka kļūdu līmenis ir zem būtiskuma sliekšņa; atzīmē, ka Revīzijas palātas pārskatā attiecībā uz Komiteju nekādas īpašas problēmas nav konstatētas;

4.norāda, ka Komitejas galīgais pieņemtais budžets 2024. gadā bija 164 945 524 EUR, kas kopumā ir par 3,9 % vairāk nekā 2023. gadā; norāda, ka saskaņā ar Komitejas atbildēm uz Budžeta kontroles komitejas iesniegtās aptaujas jautājumiem 2024. gada budžeta izpildes apstiprināšanai ("aptauja") divas Komitejas budžeta pozīcijas, proti, pozīcija 1200 (personāla atalgojums un piemaksas) un pozīcija 1004 (Komitejas locekļu ceļa un uzturēšanās izdevumi), veido lielāko daļu no Komitejas budžeta, t. i., 65,80 % 2024. gadā, kas ir vairāk par 65,58 % 2023. gadā;

5.norāda uz Komitejas pāreju no pieejas, kas vērsta uz izdevumiem, uz resursu pārvaldību un prioritāšu noteikšanu, kā atspoguļots Komitejas Prezidija apstiprinātajā stratēģiskajā finanšu paketē un prioritāšu noteikšanas pasākumu ieviešanā; konstatē, ka šo pasākumu mērķis ir uzlabot finanšu pārvaldību un saskaņot budžeta lēmumus ar stratēģiskajiem mērķiem; atzīmē centienus samazināt administratīvo slogu un racionalizēt procesus, lai panāktu izmaksu lietderību; aicina Komiteju vēl vairāk konsolidēt šo pieeju, savā gada finanšu ciklā integrējot snieguma rādītājus un prognozēšanas plānošanu;

6.pauž atzinību Komitejai par ļoti augstu kārtējā gada saistību apropriāciju budžeta izpildi, kas ir uzlabojusies no 98,70 % 2023. gadā līdz 99,21 % 2024. gadā, pateicoties sekmīgai tās budžeta izpildes uzraudzībai, kā arī augstajam inflācijas līmenim, kas ietekmē darbinieku atalgojumu un būvniecības izmaksas; šajā kontekstā norāda uz Komitejas centieniem pārdalīt līdzekļus, veicot budžeta pārvietojumus 2 487 139 EUR apmērā (1,51 % no tās 2024. gada budžeta) dažādās budžeta pozīcijās, kā arī norāda, ka ievērojamākais pieaugums bija saistīts ar programmatūras sistēmu darbību un uzturēšanu (+ 519 682 EUR) un ēkām (+ 421 880 EUR); tāpat ar gandarījumu norāda, ka kārtējā gada maksājumu apropriāciju izpildes rādītājs pieauga no 88,12 % 2022. gadā un 90,67 % 2023. gadā līdz 92,85 % 2024. gadā un vidējais maksājumu laiks samazinājās no 20,14 dienām 2023. gadā līdz 16,06 dienām 2024. gadā, un tas ir Komitejas labākais sniegums kopš 2021. gada; mudina turpināt efektīvu uzraudzību, izmaksu ierobežošanu un stratēģisku pārdali, lai nodrošinātu ieguldīto līdzekļu atdevi un pārredzamību;

7.norāda, ka apropriāciju pārnesumi no 2023. uz 2024. gadu bija 13 827 713 EUR jeb 8,38 % no Komitejas 2024. gada budžeta, kas ir par 15 466 316 EUR mazāk nekā iepriekšējā gadā (t. i., 9,74 % no Komitejas 2023. gada budžeta); tāpat norāda, ka no 2023. gada uz 2024. gadu pārnesto apropriāciju izpildes rādītājs 2024. gadā bija 84,74 %, un tas ir zemāks nekā 2023. gadā (86,76 %);

8.norāda, ka Padome 2024. gada 21. jūnijā pieņēma jaunu lēmumu par dienas naudas piešķiršanu un ceļa izdevumu atlīdzināšanu Komitejas locekļiem un viņu aizstājējiem, un saskaņā ar to dienas nauda saņēmējiem, kas apmeklē sanāksmes klātienē, ir noteikta 367 EUR apmērā (iepriekš —– 290 EUR), savukārt dienas nauda saņēmējiem, kas piedalās sanāksmēs attālināti, izmantojot elektroniskos līdzekļus, ir noteikta 149 EUR apmērā (iepriekš — 145 EUR); norāda, ka saskaņā ar aptaujas rezultātiem Komiteja 2024. gadā atlīdzināja attālinātu piedalīšanos sanāksmēs saistītās izmaksas 259 669 EUR apmērā (294 930 EUR 2023. gadā), kas atbilst 1744 sanāksmju dienām (2006 sanāksmju dienas 2023. gadā), savukārt vienotas likmes dienas nauda, kas izmaksāta par piedalīšanos sanāksmēs klātienē, bija 6 579 196 EUR 2024. gadā (pieaugums salīdzinājumā ar 5 902 963 EUR 2023. gadā); aicina Komiteju stiprināt attālinātas līdzdalības dienas naudas sistēmas pārredzamību un proporcionalitāti, lai stiprinātu sabiedrības uzticēšanos, un uzsver, ka finansiāla kompensācija par attālinātu dalību ir stingri jāpamato; norāda arī, ka Komitejai ir ieviesta sistēma, ko izmanto, lai pārliecinātos par faktisku piedalīšanos sanāksmēs attālināti, izmantojot elektroniskos līdzekļus; uzskata, ka attālināta dalība ir svarīgs instruments un vērtīgs rīks modernām iestādēm, kas samazina sanāksmju izmaksas un nodrošina plašāku līdzdalību, piemēram, ar piemaksu par attālinātu dalību sanāksmēs; atzinīgi vērtē Komitejas pieeju taisnīgi un samērīgi piešķirt piemaksas par attālinātu dalību, atspoguļojot locekļu pienākumus un sagatavošanās prasības; atgādina, ka Komitejas locekļi par savu pilnvaru laiku nesaņem algu;

9.norāda, ka Komitejas dienesti veica 10 sarunu procedūras par summu no 15 000 EUR līdz 60 000 EUR un vienu procedūru ar vienu uzaicinājumu par summu minētajās robežās, un tās galvenokārt bija saistītas ar pētījumiem; norāda, ka Komiteja uzsāka arī sešas iepirkuma procedūras (pamatlīgumu noslēgšanai) ar dienestiem, kas tai ir kopīgi ar Eiropas Reģionu komiteju ("RK"), un tās cita starpā attiecās uz ēdināšanu, loģistiku un uzturēšanu;

10.norāda, ka saskaņā ar aptaujas rezultātiem Krievijas agresijas kara ietekme 2024. gadā turpināja radīt spiedienu uz Komitejas budžetu inflācijas un enerģijas tirgus svārstīguma dēļ, kas izraisīja darbības izmaksu pieaugumu; norāda, ka tiek lēsts, ka laikposmā no 2021. līdz 2024. gadam Komitejas īres izmaksas pieaugs par 16,53 %, bet izmaksas, kas saistītas ar uzturēšanas un drošības pakalpojumu līgumiem – par 15 %; tāpat norāda, ka saskaņā ar aptaujas rezultātiem Komitejas nomas maksa 2024. gadā ir palielinājusies par 4,7 %, pārsniedzot Komisijas noteikto 2 % robežvērtību ar atalgojumu nesaistītiem izdevumiem; norāda arī, ka Komitejas enerģijas izmaksas samazinājās no 1 923 391 EUR 2023. gadā līdz 711 608 EUR 2024. gadā; šai sakarā pauž atzinību Komitejai par tās centieniem padarīt tās darbību rentablāku, tostarp aktīvāk īstenojot enerģijas taupīšanas pasākumus; atzīst, ka visām Savienības iestādēm, birojiem, struktūrām vai aģentūrām ir jāuzlabo budžeta pārvaldība, kad tās slēdz līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, ņemot vērā arī cenu svārstīgumu, jo īpaši enerģētikas nozarē;

11.aicina Komitejas administrāciju aktīvi apzināt un īstenot izmaksu taupīšanas pasākumus, tostarp vairāk izmantojot hibrīdsanāksmju tehnoloģijas, optimizējot ēku izmantošanu, konsolidējot parlamentārās darbības un samazinot nevajadzīgus loģistikas izdevumus; prasa regulāri sniegt progresa ziņojumus par īstenotajiem pasākumiem un panāktajiem ietaupījumiem;

12.norāda, ka saskaņā ar aptaujas rezultātiem Komitejas darbinieki 2024. gadā veica 415 komandējumus (salīdzinājumā ar 300 komandējumiem 2023. gadā)) par kopējo summu 448 655 EUR, un tas ir par 25 % vairāk nekā 2023. gadā, jo palielinājās komandējumu skaits un faktiskās lidojumu un viesnīcu izmaksas; ņem vērā Komitejas aplēses, ka 2024. gadā komandējumu izmaksās ir ietaupīti aptuveni 40 000 EUR, piemērojot nosacīto inflācijas likmi 21 % apmērā laikposmā no 2020. līdz 2023. gadam summai, ko Komiteja samaksāja par komandējumiem 2019. gadā (t. i., 402 097 EUR) pirms Covid; atzinīgi vērtē Komitejas politiku, kas paredz līdz minimumam samazināt ikgadējos komandējumu izdevumus; norāda, ka Komitejas priekšsēdētājs 2024. gadā veica komandējumus, kuru kopējais ilgums bija 88 dienas (salīdzinājumā ar 69 dienām 2023. gadā), un to kopējās izmaksas bija aptuveni 113 000 EUR (pieaugums salīdzinājumā ar aptuveni 72 000 EUR 2023. gadā), taču šie komandējumi bija vajadzīgi, lai Komitejas priekšsēdētājs varētu piedalīties starptautiskos forumos, Savienības līmeņa iniciatīvās un citos pasākumos, kuros nepieciešama Komitejas aktīva līdzdalība;

13.norāda, ka saskaņā ar aptaujas rezultātiem Komitejas un RK Kopīgā Inovācijas un informācijas tehnoloģiju direkcija (DIIT) aptuveni 4 % no sava IT budžeta piešķir kiberdrošībai (pieaugums salīdzinājumā ar 3 % 2023. gadā), taču tas joprojām ir tālu no attiecīgajos tiesību aktos noteiktā 10 % mērķa; atkārtoti aicina likumdevējus un Komisiju to ņemt vērā ikgadējā budžeta procedūrā; atzīst, ka Komitejai ir jāievieš uzlabojumi kiberdrošības jomā abām komitejām par kopējo summu aptuveni 1,2 miljonu EUR apmērā, tādējādi palielinot kiberdrošības izdevumus līdz 10 % no Komitejas kopējā IT budžeta;

14.atzīst, ka Komitejai ir būtiska nozīme Savienības politikas izstrādes un lēmumu pieņemšanas procesos, pārstāvot visu organizētās pilsoniskās sabiedrības grupu viedokļus Savienībā un tādējādi tuvinot Savienību tās iedzīvotājiem un uzlabojot Savienības tiesību aktu demokrātisko leģitimitāti; atgādina, ka daļa no Komitejas ikgadējās darba programmas ir snieguma uzraudzības sistēma ar rādītājiem dažādās jomās, piemēram, IT, cilvēkresursi, tulkošana un komunikācija, kas strukturēti atbilstīgi piecām pamatvērtībām un pieciem galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem saskaņā ar ģenerālsekretariāta vispārējo stratēģiju 2021.–2025. gadam; tomēr uzskata, ka par tās darbību pievienoto vērtību Savienības iedzīvotājiem joprojām lielā mērā netiek ziņots; ar gandarījumu atzīmē, ka, ņemot vērā Komitejas turpmākos pasākumus saistībā ar apsvērumiem Parlamenta 2023. gada budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijā (“ziņojums par turpmākiem pasākumiem”) un aptaujas rezultātus, Komiteja uzsāka strukturētu procesu, lai uzlabotu savu snieguma uzraudzību, saskaņojot savu snieguma satvaru ar stratēģiskajiem mērķiem, izmantojot galvenos snieguma rādītājus un ietekmes rādītājus, kas jāpielāgo Komitejas turpmākajiem stratēģiskajiem mērķiem; atzinīgi vērtē Komitejas centienus integrēt ietekmes novērtēšanu lēmumu pieņemšanā un aicina noteikt skaidrus skaitļos izsakāmus galvenos snieguma rādītājus un regulāri ziņot, lai nodrošinātu izmērāmus rezultātus un pārskatatbildību; aicina Komiteju vēl vairāk stiprināt savu ietekmes novērtējuma sistēmu, labāk demonstrējot, kā tās atzinumi un iniciatīvas izpaužas konkrētos politikas rezultātos un taustāmos ieguvumos iedzīvotājiem, savukārt Komitejas augstākajai vadībai būs svarīga loma šo rādītāju izmantošanā; sagaida, ka tiks informēts par šīs jaunās sistēmas īstenošanas rezultātiem, Komitejai sniedzot turpmākos ziņojumus budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

15.norāda, ka Komiteja savu uzdevumu īsteno ar atzinumiem, kas attiecas uz Komisijas iesniegtajiem tiesību aktu priekšlikumiem (atzinuma pieprasījumi), pašiniciatīvas atzinumiem, kuros Savienības iestādes tiek aicinātas rīkoties, un izpētes atzinumiem, kas papildina Komisijas darbu pie tās plānotajām iniciatīvām, un ka Komitejas nostājas var uzsvērt rezolūcijās vai iekļaut novērtējuma un informatīvajos ziņojumos; atzinīgi vērtē Komitejas sniegumu, palīdzot Parlamentam, Padomei un Komisijai likumdošanas ciklā 2024. gadā; šajā sakarībā norāda, ka 2024. gadā Komiteja pieņēma 142 atzinumus un ziņojumus, kas ir mazāk nekā 213 atzinumi un ziņojumi 2023. gadā, un organizēja 148 uzklausīšanas un 26 konferences salīdzinājumā ar attiecīgi 146 uzklausīšanām un 24 konferencēm 2023. gadā; atzīst, ka likumdevējas varas maiņas dēļ 2024. gadā samazināja pieprasījumu skaits un līdz ar to arī Komitejas pieņemto atzinumu skaits minētajā gadā; norāda, ka Komitejas locekļi 2024. gadā piedalījās 518 augsta līmeņa sanāksmēs, samitos un konferencēs salīdzinājumā ar 429 sanāksmēm 2023. gadā; mudina par prioritāti noteikt iniciatīvas, kas atbalsta ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju un Savienības stratēģisko autonomiju;

16.mudina Komiteju turpināt centienus koncentrēt darbu uz jomām, kurās tā var sniegt skaidru, izmērāmu un ar politiku saistītu ieguldījumu, un turpināt izstrādāt uz sniegumu un ietekmi balstītus rādītājus, kas pārsniedz uz darbību balstītus tiešos rezultātus un labāk atspoguļo rezultātus un būtiskumu iedzīvotājiem;

17.pamatojoties uz ziņojumu par turpmākiem pasākumiem, atzinīgi vērtē Komitejas apņemšanos sagatavot atzinumus par darba tiesībām, sociālo iekļaušanu un cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī paplašināt savu novērtējumu tvērumu attiecībā uz Savienības tiesību aktiem un programmām, ja vien būs pieejami pietiekami resursi;

18.atzinīgi vērtē Komitejas 2024. gadā veiktās darbības, lai uzlabotu tās darba pamanāmību un ietekmi politiskajā un likumdošanas ciklā; atzinīgi vērtē to, ka pēc izmēģinājuma projekta īstenošanas oficiāli ir ieviests jauns formāts atzinumiem, kas tiek sagatavoti, atbildot uz Parlamenta, Padomes vai Komisijas obligātiem atzinuma pieprasījumiem; norāda, ka jaunais formāts ir lietošanai ērtāks un uzlabo izmantojamību likumdevējam, vienlaikus uzlabojot arī prioritāšu noteikšanu Komitejas darbā; tāpat norāda, ka, pateicoties uzlabotai turpmākai rīcībai saistībā ar atlasītiem atzinumiem, izmantojot kontrolsarakstu un ievērojot norādījumus, Komiteja sagaida, ka tie būs būtiski arī pēc pieņemšanas un tiks izmantoti vairāklīmeņu likumdošanas procesos; atzinīgi vērtē arī to, ka no 2024. gada aprīļa portālā “EU Law Tracker” (EULT) ir iekļauti Komitejas atzinumi, kas tādējādi patlaban tiek izmantoti kā atsauces likumdošanas dokumentos; ar gandarījumu atzīmē, ka Komiteja ir pieņēmusi arī iekšēju plānu, lai labāk plānotu Savienības prioritātes, uzlabotu starpiestāžu koordinēšanu, stiprinātu izplatīšanu un turpmāku pasākumus, kā arī sistemātiskāk vērtētu ietekmi;

19.atzinīgi vērtē Komitejas 2024. gadā veiktās darbības, lai uzlabotu tās atzinumu pieejamību, skaidrību un izmantojamību Savienības iestādēm; uzsver, ka šādas darbības ir paredzētas, lai uzlabotu likumdevēju spēju pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus;

20.ar gandarījumu norāda, ka Komiteja ir virzījusi vairākas pamatiniciatīvas, kas stiprināja līdzdalību, iekļaušanu un politikas ietekmi visā Savienībā; norāda, ka Komiteja kopš 2024. gada septembra ir uzņēmusies vadību ES jauniešu testa piemērošanā savā atzinumu sagatavošanas procesā, iesaistot 73 jauniešu organizāciju tīklu un iekļaujot jauniešu testu aptuveni 40 atzinumos; atzinīgi vērtē un atbalsta Komitejas iniciatīvas stiprināt jauniešu līdzdalību politikas veidošanas procesā; norāda, ka Komiteja paplašināja savu iesaisti, ietverot iekļaujošu dialoga ar kandidātvalstīm iniciatīvu, lai sagatavotu gaidāmo paplašināšanos ar paplašināšanās kandidātvalsts locekļa iniciatīvu, kas nodrošināja iespēju 146 pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem dot tiešu ieguldījumu Komitejas atzinumu sagatavošanā, piedaloties izpētes grupās, nodaļas sanāksmēs un plenārsēdē (2024. gada oktobrī); pauž atzinību Komitejai par ES zilā kursa īstenošanu, palīdzot jautājumu par ūdensresursu noturību iekļaut Savienības darba kārtībā; uzsver, ka Komiteja turpināja vadīt Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platformu un 2024. gadā piedalījās ES balvu piešķiršanas bioloģiskās ražošanas jomā organizēšanā, stiprinot saiti ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem bioloģiskās lauksaimniecības jomā; mudina Komiteju paplašināt atzinumu darbības jomu, iekļaujot tajā vēl citus sabiedriskos labumus, kas saistīti ar Savienības tiesību aktiem, un izmērāmus rezultātus;

21.aicina Komiteju uzlabot visaptverošas digitālās pārveides stratēģijas izstrādi, kas aptvertu mākslīgo intelektu (MI), paturot prātā nepieciešamību nodrošināt cilvēka virsvadību MI izmantošanā; stratēģijai būtu jāaptver arī automatizācija, sadarbspēja un datu pārvaldība, vienlaikus papildinot to ar stabilu satvaru, kas nodrošina jauno tehnoloģiju drošu, ētisku, atbildīgu un pārredzamu izmantošanu;

22.ņemot vērā aptaujas rezultātus, ar interesi atzīmē Komitejas centienus pieņemt stratēģiskāku pieeju prioritāšu noteikšanai ar tās ietekmi saistītajā darbā un ieviest ietekmes pārvaldību kā lēmumu pieņemšanas pamatu; šajā sakarā norāda, ka 2024. un 2025. gadā tika organizēti trīs augsta līmeņa stratēģiskie semināri ar politisko līderu piedalīšanos un to laikā, pamatojoties uz prognozēm, cita starpā tika izstrādāti kritēriji prioritāru un citu iniciatīvu noteikšanai un tematiskās atbilstības nodrošināšanai pilsoniskās sabiedrības ilgtermiņa vajadzībām; norāda, ka šāda prioritāšu noteikšana tiks integrēta Komitejas pamatdarbībās, jo tiks veikta katru gadu un ik pēc 2,5 gadiem papildus tiks veikta visu Komitejas struktūrvienību, darbību un būtiskāko pasākumu pārskatīšana;

23.attiecībā uz 2024. gadā veikto atbilstības nodrošināšanu norāda, ka ir panākts augsts atbilstības līmenis ar vidējo rādītāju 85 % (87 % 2023. gadā); pauž nožēlu, ka iekšējās kontroles sistēmas efektivitāte ir samazinājusies no 78 % 2023. gadā līdz 66 % 2024. gadā; šajā kontekstā norāda uz plaisu starp formālo atbilstību un praktisko efektivitāti ikdienas darbībās; aicina Komiteju novērst iekšējās kontroles efektivitātes samazināšanās strukturālos cēloņus, jo īpaši, cita starpā stiprinot riska apzināšanās kultūru, uzlabojot iekšējos saziņas kanālus un paātrinot dokumentu un informācijas pārvaldības sistēmu modernizāciju; tāpat norāda, ka 2024. gadā Komiteja pieņēma pārskatītu lēmumu par 23 pārbaužu veidu vienkāršošanu, kas piemērojams no 2025. gada janvāra; atzinīgi vērtē to, ka, pamatojoties uz aptaujas rezultātiem, jau veiktie ex post kontroles pasākumi attiecībā uz šīm pārbaudēm apstiprināja, ka vienkāršošana neradīja papildu riskus;

24.atzīmē, ka Komitejas 2024. gada darbības ziņojumā (“Komitejas ziņojums”) ir norādīts, ka 2024. gadā tika veiktas piecas jaunas revīzijas par ilguma un attāluma piemaksu, riska pārvaldību, atzinuma pieprasījumiem, galvenajiem darbības un snieguma rādītājiem un ceļa izdevumiem, un to rezultātā tika sniegti kopumā 14 ieteikumi; īpaši norāda uz iekšējā revidenta konstatējumiem attiecībā uz ilguma un attāluma piemaksām, piemēram, par to, ka trūkst skaidras jēdziena "parastā dzīvesvieta" definīcijas, kā arī nav noteiktas prasības attiecībā uz apliecinošiem dokumentiem; tāpat norāda, ka 2025. gada janvāra beigās 13 ieteikumi joprojām nebija izpildīti; norāda arī, ka joprojām nav izpildīti septiņi iepriekšējās revīzijās sniegti ieteikumi, jo īpaši attiecībā uz ētiku un integritāti, maksājumu laikiem, sanāksmju atļaujām, Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvās komisijas delegātiem un stratēģisko ciklu; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka Komiteja ir pieņēmusi jaunus noteikumus par sanāksmju atļaujām, piemaksām un atlīdzībām; aicina Komiteju nodrošināt, ka tiek ātri slēgti visi neizpildītie revīzijas ieteikumi, jo īpaši tie, kas saistīti ar piemaksām, ētiku un integritāti, un turpināt informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par progresu, kas panākts visu vēl neizpildīto ieteikumu īstenošanā;

25.norāda, ka 2024. gada beigās Komitejā bija 713 darbinieki, salīdzinot ar 707 darbiniekiem 2023. gadā; tāpat norāda, ka 2024. gadā tika nodarbināti 48 līgumdarbinieki un 144 pagaidu darbinieki (no tiem 42 pieņemti darbā 2023. gadā) (salīdzinājumā ar 49 līgumdarbiniekiem un 130 pagaidu darbiniekiem 2023. gadā); uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pastāvīgus līgumus, lai saglabātu prasmes, nepārtrauktību un produktīvu un stabilu darba vidi, un pauž brīdinājumu par pārliecīgu paļaušanos uz ārējiem pakalpojumu sniedzējiem; tāpat norāda, ka Komiteja nodarbināja 10 pakalpojumu sniedzējus un 14 ārštata darbiniekus, kas veica darba pienākumus intra muros, izņemot ēdināšanā, uzturēšanā un drošības un drošuma garantēšanā nodarbinātos darbiniekus; ņem vērā, ka aizņemto amata vietu līmenis bija 96 % (95,50 % 2023. gadā) un ka kadru mainības rādītājs 2024. gadā bija 5,60 % (samazinājums salīdzinājumā ar 7 % 2023. gadā);

26.pauž atzinību Komitejai par to, ka tā 2024. gadā jau trešo gadu pēc kārtas bija talantīgu darbinieku neto piesaistītāja no citām iestādēm, pateicoties tās darbā pieņemšanas un noturēšanas rīcības plāna īstenošanai, lai gan 42 % no darbā pieņemšanas gadījumiem 2024. gadā bija saistīti ar darbinieku pārcelšanu no vienas iestādes uz citu; tāpat norāda, ka saskaņā ar ziņojumu par turpmākiem pasākumiem Komitejas saņemto pieteikumu skaits uz pastāvīgām amata vietām ir pieaudzis par 11,60 % un uz pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku amata vietām — par 41 %; atzinīgi vērtē to, ka Komiteja ir izsludinājusi iekšēju konkursu, kas ir atvērts pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem, un ir sagaidāms, ka līdz 2025. gada beigām tiks sagatavots rezerves saraksts; uzsver, ka iekšējie konkursi ir būtiski, lai saglabātu talantīgus cilvēkus un zināšanas, kā arī kopumā stabilizētu Komitejas cilvēkresursus; ar gandarījumu atzīmē Komitejas dalību karjeras pasākumos un gadatirgos (arī virtuālajos) un Atvērto durvju dienās; norāda, ka 2024. gadā Komiteja organizēja virtuālu karjeras gadatirgu, kas bija veltīts konkrētiem darba profiliem un karjeras iespējām, un tas piesaistīja 270 dalībniekus, turklāt 19 no viņiem pieteicās pirmajai vakancei, kas tika izziņota pasākuma laikā;

27.atzinīgi vērtē Komitejas pastāvīgos centienus uzlabot savu cilvēkresursu sistēmu, lai kļūtu par pievilcīgu darba devēju un pilnībā iekļaujošu darbvietu, kurā ikviens indivīds tiek novērtēts un var pilnībā attīstīt savu potenciālu; norāda, ka Komiteja veica 2023. gada darbinieku iesaistes aptaujas rezultātus, apzināja dažādus problēmjautājumus un galu galā uzsākta mērķtiecīgas turpmākās darbības, kas tika veiktas visu 2024. gadu; norāda, ka cita starpā šādas darbības bija jaunā lēmuma par darba apstākļiem (hibrīddarbs, virsstundas, īpašs atvaļinājums) īstenošana, novērtēšanas un paaugstināšanas noteikumu pārskatīšana, jaunas politikas pieņemšana attiecībā uz mobilitāti un sensitīvu amatu pārvaldību, 2023. gada beigās pieņemtās jaunās Dažādības un iekļaušanas stratēģijas un rīcības plāna īstenošana, 2025. gadā pieņemamās prombūtnes pārvaldības politikas pārskatīšana un darbs saistībā ar Komitejas jauno prasmju stratēģiju (turpinās); atzinīgi vērtē darbinieku iesaistes rādītāja turpmāku uzlabojumu, par ko liecina Komitejas jaunākā aptauja, — tas ir pieaudzis no 70,5 % 2023. gadā līdz 75 % 2025. gadā;

28.norāda, ka 2024. gadā Komitejā strādāja darbinieki, kas pārstāvēja visas Savienības valstspiederības, tomēr dažas no tām bija pārstāvētas pārmērīgi lielā skaitā; norāda, ka 62,70 % darbinieku bija sievietes un 37,30 % — vīrieši; norāda, ka saskaņā ar ziņojumu par turpmākiem pasākumiem sievietes ieņem 52 % vadošo amatu, kas Komiteju šajā ziņā izvirza vadošajā pozīcijā; no jauna atzinīgi vērtē to, ka 2024. gada janvārī tika iecelta ģenerālsekretāre, kas ir pozitīvs pavērsiens ceļā uz dzimumu līdzsvara panākšanu; atzīst neseno progresu dzimumu līdztiesības un daudzveidības integrēšanā par stratēģiskām prioritātēm, lai veicinātu iekļaujošu un cieņpilnu darba kultūru; atzinīgi vērtē daudzveidības un iekļaušanas stratēģijas un rīcības plāna īstenošanu, mērķtiecīgas mentorēšanas un līderības attīstības programmas sievietēm un nepietiekami pārstāvētām grupām; tomēr pauž nožēlu par to, ka sieviešu īpatsvars augstākajā vadībā 2024. gadā joprojām bija zems un, tāpat kā 2023. gadā, tikai divus no septiņiem augstākā līmeņa vadības amatiem patlaban ieņem sievietes; atzīst, ka zemais kadru mainības līmenis, kas raksturīgs Komitejas lieluma iestādei, ir viens no iemesliem sieviešu zemajam īpatsvaram minētajos amatos; atzinīgi vērtē Komitejas apņemšanos vairot izpratni par šo jautājumu iecēlējiestāžu vidū, veicināt dzimumu līdzsvaru amatos un iesaistīties mērķtiecīgās darbībās ar Sieviešu foruma un Vadības foruma starpniecību, kas atbalsta sieviešu līderību un karjeras virzību vidējā līmeņa vadībā;

29.atgādina par Komitejas iniciatīvu ieviest jaunu pieeju stratēģiskajai darbaspēka plānošanai un personāla sadalei, izmantojot datu vākšanu par personāla prasmēm, aktīvu uzklausīšanu visā organizācijā un Komitejas politisko struktūru pārdomas par stratēģiskajām prioritātēm; norāda, ka saskaņā ar atbildes ziņojumu šis jaunais plānošanas veids tiks ieviests, īstenojot izmēģinājuma projektu ierobežotā skaitā dienestu, kas tiks atlasīti, pamatojoties uz stratēģiskajām prioritātēm; aicina Komiteju turpināt informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par panākto progresu un turpmākajām norisēm; uzsver, cik svarīga ir stratēģiska darbaspēka plānošana, lai optimizētu resursu sadali un nodrošinātu saskaņotību ar augsta līmeņa prioritātēm;

30.atzinīgi vērtē Komitejas centienus radīt veselīgu darba vidi saviem darbiniekiem; īpaši atzinīgi vērtē to, ka Komiteja pievērš uzmanību darbinieku garīgai un fiziskai veselībai, kā arī centienus uzlabot informētību par jautājumiem, kas saistīti ar veselību; ņem vērā Komitejas pasākumus slimības atvaļinājumu pārvaldības jomā, piemēram, nepilna laika darbu medicīnisku apsvērumu dēļ un pagarinātu attālinātā darba periodu, lai nodrošinātu, ka darbinieki, kas atrodas ilgstošā prombūtnē slimības dēļ, savlaicīgi atgriežas darbā; norāda, ka par 7,50 % ir samazinājies kopējais reģistrēto slimības atvaļinājuma dienu skaits no 10 552 dienām 2023. gadā līdz 9763 dienām 2024. gadā, kā arī prombūtnes rādītājs ir samazinājies no 4,08 % 2023. gadā līdz 3,75 % 2023. gadā (zemākais rādītājs kopš 2021. gada); pauž nožēlu, ka Komiteja atkārtoti nespēj sniegt datus par izdegšanas gadījumiem; norāda, ka Komitejas minētie argumenti ir tas, ka darbiniekam nav pienākuma iepriekš sniegt medicīniskus datus, ka izdegšana nav atzīta medicīniska diagnoze un ka izdegšanas iemesli var nebūt saistīti ar darbu, kā arī medicīniskā noslēpuma pienākums; norāda, ka Komiteja vāc anonimizētus statistikas datus par slimības atvaļinājumiem, kas saistīti ar psihoemocionālās veselības traucējumiem, taču pieejamie dati neļauj nošķirt ar darbu saistītu izdegšanu no citām problēmām, kas nav saistītas ar darbu; tomēr uzsver, ka izdegšanu var novērtēt arī bez medicīniskiem datiem, jo ir pieejami ar darbu saistītas izdegšanas novērtēšanas rīki, ko var izmantot, un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) atbalsta anonīmu anketu izmantošanu, lai novērtētu ar darbu saistītus stresa un izdegšanas faktorus atsevišķi no psihoemocionālās veselības problēmām, kas nav saistītas ar darbu; mudina Komiteju apspriesties arī ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU) par datu vākšanu par izdegšanu, izmantojot medicīniskus vai citus rīkus, un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par turpmākiem pasākumiem;

31.norāda, ka saskaņā ar aptaujas rezultātiem Komiteja un RK 2024. gadā uzsāka SPaCES projektu, lai modernizētu un optimizētu savas darba telpas, izmantojot pilnībā līdzdalīgu un pārredzamu procesu, kurā iesaistīti darbinieku pārstāvji un sociālie partneri; uzsver, ka projekts paredz ilgtermiņa pārveidi ar mērķi uzlabot efektivitāti, sadarbību un elastību abās iestādēs atbilstīgi hibrīddarba tendencēm; norāda, ka SPaCES projekts tiek īstenots, izmantojot pilnīgas līdzdalības pieeju un nodrošinot darbinieku iesaisti un pārstāvību visos posmos; konstatē, ka pirmais posms, ko atbalsta ārējs darbuzņēmējs un kas jāpabeidz 2025. gada vasarā, ietver darbseminārus ar abu komiteju vadības un visu dienestu pārstāvju līdzdalību, kā arī detalizētu darbībās balstītu darba analīzi, lai apzinātu turpmākās ar darba vietu saistītās vajadzības; atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota īpaša pārvaldības struktūra, projekta komanda un kontaktpunktu tīkls, lai virzītu procesu, nodrošinātu pārredzamību un pārstāvētu visas attiecīgās intereses;

32.norāda, ka Komiteja ir pieņēmusi darbā 52 ilgtermiņa stažierus (5 mēneši) un divus īstermiņa stažierus, un tie visi 2024. gada saņēma ikmēneša pabalstu saskaņā ar Parlamenta 2023. gada 14. jūnija rezolūciju par kvalitatīvu stažēšanos Savienībā (2020/2005(INL)), kurā aicināts nodrošināt, ka visa stažēšanās Eiropā ir apmaksāta;

33.atzinīgi vērtē spēcīgo un strukturēto sociālo dialogu organizatorisko pārmaiņu procesos 2024. gadā; mudina Komiteju saglabāt un vēl vairāk stiprināt darbinieku pārstāvju sistemātisku iesaistīšanu reformās, kas cita starpā saistītas ar digitalizāciju, iekšējo reorganizāciju un jaunām darba metodēm;

34.atgādina, ka uzlabota ētikas regulējuma ietvaros Komiteja un iekšējais revidents ir vienojušies par rīcības plānu saistībā ar Komitejas ētikas un integritātes revīziju, kurā sniegti desmit ieteikumi, — līdz 2025. gada martam bija izpildīti astoņi no tiem; norāda, ka saskaņā ar atbildes ziņojumu Komiteja ņēma vērā divus atlikušos neizpildītos ieteikumus, pārskatot un atjauninot rokasgrāmatu par Komitejas amatpersonu pienākumiem, kuras saturs tiks izklāstīts arī Komitejas intranetā;

35.norāda, ka Komiteja 2024. gadā turpināja apmācīt darbiniekus un vairot izpratni par ētikas jautājumiem; ar gandarījumu norāda, ka Komiteja piedāvā apmācības par ētiku un integritāti, kas ir obligātas visiem darbiniekiem, un ka deviņas šādas apmācības 2024. gadā apmeklēja 54 dalībnieki; tāpat norāda, ka 40 no 47 vadītājiem 2024. gadā apmeklēja sesijas par cieņpilnu attieksmi darbā un vadītāju lomu un 25 darbinieki apmeklēja apmācības, ko piedāvāja Komisijas Izmeklēšanas un disciplinārlietu birojs par iespējamām darbībām, par kurām var iestāties disciplinārā atbildība; atzinīgi vērtē to, ka aptaujas liecina par augstu Komitejas darbinieku informētības līmeni attiecībā uz tās stingrajām vērtībām un ētikas standartiem, pārkāpumu ziņošanas procedūrām un konfidenciālu konsultantu tīklu, kā arī citiem aspektiem;

36.norāda, ka saskaņā ar aptaujas rezultātiem 2024. gadā tika ziņots par diviem iespējamas aizskarošas izturēšanās gadījumiem, kas tika izmeklēti un slēgti 2025. gadā, turklāt vienā gadījumā aizskaroša izturēšanās netika konstatēta, bet otrā gadījumā tika pieņemta oficiāla atvainošanās par attiecīgās personas neatbilstīgu uzvedību; tāpat norāda, ka tika pieņemts lēmums citā lietā, kas bija iesniegta pirms 2024. gada, par aizskarošu izturēšanos saistībā ar disciplināru procedūru; norāda arī, ka 2024. gadā netika ziņots par seksuālu uzmākšanos; atkārtoti norāda, ka ir vajadzīga pilnīgas neiecietības politika pret aizskarošu izturēšanos, lai nodrošinātu darbinieku labbūtības aizsardzību, un atgādina, ka tas ir jebkura darba devēja pienākums;

37.pieņem zināšanai ziņojumā par turpmākiem pasākumiem sniegto informāciju par Beļģijas iestāžu uzsāktās tiesvedības norisi pret bijušo Komitejas locekli, kurš apsūdzēts par pārkāpumu, kas saistīts ar sūdzību par aizskarošu izturēšanos Komitejā, kuru Komiteja uzsāka un slēdza 2023. gadā; norāda, ka minētā tiesvedība ir apturēta, jo attiecīgā Beļģijas tiesa lūdza Eiropas Savienības Tiesai skaidrojumu par Septītā protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 10. panta interpretāciju; aicina Komiteju pastāvīgi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par turpmākajām norisēm saistībā ar šo lietu;

38.ar gandarījunu norāda, ka Komiteja ir vadošā iestāde pārredzamības jomā, jo tā ir pirmā iestāde, kas pēc sākotnējiem parakstītājiem ir pievienojusies Savienības pārredzamības reģistram; atzinīgi vērtē Komitejas pieņemtos pārredzamības pasākumus, tostarp ieteikumu Komitejas locekļiem tikties tikai ar reģistrētām ieinteresētajām personām, pienākumu tās locekļiem publicēt savas tikšanās tiešsaistē un iespēju Komitejas referentiem, arī iesaistoties 2025. gadā uzsāktā izmēģinājuma projektā, saviem atzinumiem pievienot to ietekmi uz likumdošanas procesu; norāda, ka līdz šim Komitejas atzinumi ir redzami kā atskaites punkti likumdošanas dokumentos EULT; pamatojoties uz aptaujas rezultātiem, ar gandarījumu norāda uz Komitejas pārredzamības darbībām saistībā ar tās administratīvajām pamatdarbībām tādās jomās kā finanses, iepirkums, cilvēkresursi un dokumentu pieejamība;

39.norāda, ka Komitejai ir stabils satvars interešu konfliktu un virpuļdurvju efekta gadījumu novēršanai; attiecībā uz Komitejas darbiniekiem norāda, ka tā nodrošina interešu konflikta apsvērumu integrēšanu visās darbā pieņemšanas un atlases procedūrās; norāda, ka darbiniekiem ir pienākums proaktīvi ziņot par visām situācijām, kad var rasties interešu konflikts; attiecībā uz Komitejas locekļiem norāda, ka, ja mainās viņu deklarētā informācija, viņiem ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc attiecīgajām pārmaiņām ir jāiesniedz jauna deklarācija; attiecībā uz Komitejas locekļiem norāda, ka Komitejas Ētikas komiteja ir izskatījusi vienu lūgumu sniegt norādījumus par iespējamu interešu konfliktu; attiecībā uz Komitejas darbiniekiem norāda, ka 2024. gadā netika ziņots par nevienu interešu konflikta vai trauksmes celšanas gadījumu;

40.ar bažām norāda uz iespējamu krāpšanas gadījumu, kurā bija iesaistīts ārpakalpojumu sniedzējs, kuru Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) noraidīja un pēc tam vērsās Eiropas Prokuratūrā (EPPO) saistībā ar iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem 2024. gadā; ar gandarījumu norāda, ka, ņemot vērā aptaujā gūto informāciju, Komiteja šajā lietā pilnvērtīgi sadarbojas ar EPPO; tāpat norāda, ka minētais pakalpojumu sniedzējs ir samaksājis Komitejai saskaņoto līgumsodu; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komitejas veiktos pasākumus, lai nākotnē labāk novērstu šādus gadījumus, veicot stingrākas atbilstības pārbaudes iepirkuma procedūras un līgumu izpildes laikā un pastiprinot norādījumus un apmācības šajā jomā; norāda, ka viena 2023. gada OLAF lieta tika nosūtīta atpakaļ Komitejai iekšējai vienkāršotai administratīvajai izmeklēšanai, un to uzsāka 2024. gadā, un rezultātā 2025. gada jūlijā tika sagatavots iecēlējinstitūcijai adresēts galīgais ziņojums; aicina Komiteju informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par to, vai šajā lietā ir pieņemts galīgais lēmums; tāpat norāda, ka Ombuda 2023. gadā uzsāktā izmeklēšana tika slēgta 2024. gadā, konstatējot, ka Komiteja nav pieļāvusi administratīvu kļūmi;

41.pēc iepazīšanās ar aptaujas rezultātiem ar gandarījumu norāda, ka Komiteja pēc Parlamenta iepriekšējiem aicinājumiem izstrādāja krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ietver pievienoto rīcības plānu ar konkrētiem pasākumiem, kuri jāīsteno, aptverot apmācības politiku, kā arī izpratnes veicināšanas kampaņas un pārskatītus sadarbības nolīgumus ar OLAF un EPPO, kas ir iesniegts starpdienestu apspriešanās un pieņemšanas procesam; aicina Komiteju informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar to; atzinīgi vērtē to, ka Komiteja organizēja divas OLAF darbinieku vadītas apmācību sesijas par krāpšanas izpratni un novēršanu publiskajā iepirkumā, kurās piedalījās 21 dalībnieks, un vienu izpratnes veicināšanas sesiju, kas tika organizēta kopā ar EPPO, lai Komitejas darbiniekus iepazīstinātu ar EPPO pilnvarām un sniegtu norādījumus par to, kā ziņot par potenciāliem gadījumiem EPPO; aicina Komiteju stiprināt riska novērtēšanas, novēršanas, atklāšanas un turpmāko pasākumu procedūras krāpšanas apkarošanas stratēģijas īstenošanā;

42.norāda, ka Komitejas un RK kopējais IT budžets 2024. gadā bija 13 700 000 EUR salīdzinājumā ar 12 700 000 EUR 2023. gadā, un tas ir pieaugums par 7,87 %, un 760 000 EUR no minētā budžeta (aptuveni 6 % no tā) 2024. gadā tika samaksāti par kiberdrošību; norāda, ka saskaņā ar aptaujā iegūto informāciju IT projektu finansējums ir palielinājies par 109 000 EUR salīdzinājumā ar 2023. gadu (pieaugums par 4 %), un galvenokārt tas izlietots M365 darbvietas programmas un kiberdrošības pārveides programmas atbalstam; tāpat norāda, ka ar aprīkojumu saistītie izdevumi pieauga par 117 000 EUR (t. i., 20 % pieaugums), un pieauguma galvenais iemesls bija cenu korekcija un stratēģiskie ieguldījumi telefonijas infrastruktūrā; atzīst Komitejas bažas par to, ka tai ir strukturāli nepietiekams finansējums digitalizācijas un kiberdrošības jomā, un brīdina, ka pastāvīgi nepietiekamas investīcijas kiberdrošībā rada strukturālu risku Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru integritātei; aicina Komiteju pielāgot strukturētu ceļvedi, lai pakāpeniski sasniegtu 10 % kiberdrošības izdevumu kritēriju, tostarp gada atskaites punktus, uz risku balstītu prioritāšu noteikšanu un regulāru ziņošanu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei; uzsver, ka ir jāpastiprina sadarbība ar Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru kiberdrošības dienestu (CERT-EU) un Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, lai nodrošinātu saskaņotu un noturīgu kiberdrošības pozīciju; šajā sakarā pauž nožēlu, ka budžeta lēmējinstitūcija Savienības 2026. gada budžetā neiekļāva 1 176 000 EUR — summu, kas nepieciešama, lai Komiteja (arī RK) varētu veikt ievērojamus kiberdrošības uzlabojumus, tādējādi padarot nesasniedzamu Regulā (ES, Euratom) 2023/2841 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2023/2841 (2023. gada 13. decembris), kas paredz pasākumus nolūkā panākt vienādu augstu kiberdrošības līmeni Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās (OV L, 2023/2841, 18.12.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/2841/oj). noteikto mērķi aptuveni 10 % no kopējiem IT izdevumiem atvēlēt kiberdrošībai; prasa piešķirt atbilstošus līdzekļus, lai Komiteja un RK varētu veikt būtisku kiberdrošības uzlabošanu;

43.ņem vērā galvenos uzlabojumus digitalizācijas un IT pārvaldības jomā 2024. gadā, piemēram, Wi-Fi pārklājuma paplašināšanu, Microsoft 365 ieviešanu un MI izmēģinājuma projektu īstenošanu, pāreju uz mākoņpakalpojumiem un izpratnes veicināšanu, rīkojot kiberdrošības dienas, kā arī citus pasākumus; atzinīgi vērtē DIIT īstenoto daudzgadu digitālo stratēģiju (digitālā stratēģija 2024.–2026. gadam), kas balstīta uz četrām pamatprogrammām: M365 (digitālās darbvietas programma), ARES (Komisijas dokumentu pārvaldības sistēma), EdiT (Savienības iestāžu koplietots rīks likumdošanas dokumentu izstrādei) un kiberdrošība; norāda, ka saskaņā ar Komitejas ziņojumu un aptaujā iegūto informāciju Komitejas digitālā stratēģija 2024.–2026. gadam paredz ieviest pārskatītu digitālās pārvaldības modeli ar mērķi uzlabot iestāžu sadarbību, racionalizēt darbplūsmas, automatizēt procesus, uzlabot tiesību aktu izstrādi un stiprināt noturību;

44.norāda, ka saskaņā ar aptaujā iegūto informāciju tiek īstenota HAN (HERMES-ARES-NOMCOM) — sistēma drošai dokumentu pārvaldībai un atbilstības datu aizsardzības noteikumiem nodrošināšanai — un ka ir ieviests EdiT XML redaktors tiesību aktu izstrādei; atzinīgi vērtē dokumentu pārvaldības jomā panākto progresu un sagaida pilnvērtīgu ieviešanu līdz 2026. gadam; ņem vērā IT infrastruktūras uzlabojumus, tostarp automatizāciju, pāreju uz mākoņpakalpojumiem un jauna cilvēkresursu pārvaldības rīka (HRT, kas aizstāj Sysper) ieviešanu 2024. gadā;

45.norāda, ka Komiteja kā papildu atbalstu tulkotāju darbā izmanto Komisijas neironu mašīntulkošanas platformu eTranslation, kas automātiski ģenerē tulkojumus; norāda, ka līdztekus tam Komiteja 2024. gadā sekmīgi īstenoja izmēģinājuma projektu, kas ietver MI balstītu runas-teksta transkripciju, izmantojot programmatūru, ko izstrādājusi Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO); norāda arī, ka Tulkošanas direktorāts 2024. gada jūnijā uzsāka vienu gadu ilgu izmēģinājuma projektu, lai novērtētu DeepL kā alternatīva tulkošanas rīka izmantošanu, lai gan tika uzskatīts, ka tas nerada pievienoto vērtību salīdzinājumā ar sistēmām, kas jau tiek izmantotas, lai tulkotu Komitejas dokumentus;

46.norāda, ka saskaņā ar aptaujā iegūto informāciju Komiteja uztur ciešu sadarbību ar Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru kiberdrošības dienestu (CERT-EU), izmanto dažādus rīkus un pastāvīgi veic uzraudzību, lai atklātu un novērstu sistēmu neaizsargātības; tāpat norāda, ka DIIT sāka ieviest NIST kiberdrošības sistēmu "Essentials 8" un OWASP kā atsauces modeļus, lai stiprinātu riska pārvaldību, uzlabotu pārvaldību un integrētu drošību identifikācijas, aizsardzības, atklāšanas, reaģēšanas un atgūšanas procesos; atzīst, ka turpinās darbs, lai panāktu pilnīgu atbilstību darbības un regulatīvajām prasībām; norāda, ka saskaņā ar atbildes ziņojumu Komiteja ir atkārtoti noteikusi, ka kiberdrošība ir visu darbinieku kopīga atbildība, ko atbalsta daudzgadu plāns, pastāvīgas apmācības un izpratnes vairošanas kampaņas;

47.ar gandarījumu norāda, ka Komitejas saziņas kanāli ir pieejami arī personām ar invaliditāti; norāda, ka Komiteja piemēro Tīmekļa satura piekļūstamības pamatnostādnes un lielākajai daļai tās lietojumprogrammu tiek veikts visaptverošs piekļūstamības novērtējums; šajā sakarā norāda, ka Komitejas tīmekļa vietni regulāri pārbauda piekļūstamības speciālisti, kuri sniedz ieteikumus, kas pēc tam tiek īstenoti, un ka nākamā revīzija ir paredzēta 2026. gadā;

48.atzinīgi vērtē Komitejas centienus 2024. gadā nodrošināt, ka darbinieki iegūst digitālās prasmes, kas nepieciešamas arvien digitalizētākā darba vidē, un īstenot mērķtiecīgas informatīvas kampaņas, piedāvāt visaptverošu mācību un treniņu programmu un uzturēt mūsdienīgu IT zināšanu bāzi, izmantojot MI iespējotu saskarni, lai veicinātu personāla attīstību; mudina rīkot apmācību par kiberdrošību un drošu, ētisku un efektīvu MI izmantošanu;

49.norāda, ka saskaņā ar atbildes ziņojumu 2024. gadā EDAU neuzsāka nevienu izmeklēšanu saistībā ar datu aizsardzības noteikumu piemērošanu Komitejā; tomēr norāda, ka joprojām nav pabeigta 2023. gadā uzsāktā izmeklēšana saistībā ar ārējās revīzijas pārvaldību; prasa Komitejai turpināt informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajā jautājumā panākto progresu;

50.norāda, ka saskaņā ar atbildes ziņojumu Komiteja izstrādā ilgtermiņa ēku stratēģiju, ņemot vērā gaidāmo SPAAK ēkas atjaunošanu, kā arī to, ka 2026. gada augustā tiks atbrīvota ēka B-100; tāpat norāda, ka minētajā stratēģijā tiks iekļauti patlaban notiekošo Komitejas ēku tehnisko un vidisko revīziju rezultāti; aicina Komiteju turpināt informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šiem jautājumiem;

51.atzinīgi vērtē to, ka Komiteja 2024. gadā pabeidza modernizāciju un pieejamības uzlabošanu visiem sešiem liftiem, kas atrodas JDE ēkas rietumu spārnā, tai skaitā liftam, kas īpaši paredzēts personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām; atzinīgi vērtē būtiskos uzlabojumus, kas ieviesti ratiņkrēslu lietotājiem, neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem, nedzirdīgiem cilvēkiem un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai citiem fiziskiem ierobežojumiem, tostarp uzlabotos audio un vizuālos signālus, pielāgotos vadības slēdžus, laika, kad durvis aizveras, pagarināšanu, spoguļus un drošības aprīkojumu un turekļus;

52.norāda, ka saskaņā ar Komitejas ziņojumu 2024. gadā sadarbībā ar RK tika izveidota jauna kopīga komunikācijas telpa; uzsver, ka ēkā, kas atrodas bijušās bibliotēkas teritorijā, ir ierīkota mūsdienīga ierakstu studija, pārrunu telpa un īpaša konferenču telpa;

53.norāda, ka saskaņā ar aptaujā iegūto informāciju Komiteja 2024. gadā savas darbības zaļināšanai paredzēja 198 894 EUR, un no šīs summas 55 % bija paredzēti konsultāciju un ekspertu pakalpojumiem energoresursu pārvaldības un energoefektivitātes jomā un 45 % — infrastruktūras uzlabošanai, piemēram, LED apgaismojuma ieviešanai, velosipēdu novietnei un enerģijas skaitītājiem; atzinīgi vērtē to, ka šīs investīcijas apvienojumā ar pastāvīgi īstenotām iniciatīvām saistībā ar inovatīvu ēku aprīkojumu, zaļās elektroenerģijas izmantošanu 100 % apmērā un viedām energotaupības tehnoloģijām, kā arī digitalizāciju veicināja enerģijas patēriņa un emisiju samazinājumu;

54.norāda, ka saskaņā ar aptaujas rezultātiem 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu samazinājās elektroenerģijas (-19 %), gāzes (-13 %) un ūdens (-12 %) patēriņš, kā arī samazinājās atkritumu apjoms (-12 %), un palielinājās papīra patēriņš (+1 %); atzinīgi vērtē arī to, ka tajā pašā periodā oglekļa emisijas uz pilnslodzes ekvivalentu samazinājās par 4,30 % (neieskaitot emisijas no Komitejas locekļu komandējumiem); norāda, ka saskaņā ar aptaujas rezultātiem Komiteja veica darbības, lai veicinātu ilgtspējīgākas tās darbinieku un locekļu ceļošanas iespējas, un ņem vērā patlaban veikto personāla komandējumu vadlīniju pārskatīšanu, kuru būtisks komponents būs arī ietekme uz vidi; atzinīgi vērtē arī Komitejas fokusu uz atkritumu apsaimniekošanu un reciklēšanu, lai veicinātu atkritumu samazināšanas un resursefektivitātes kultūru;

55.ar gandarījumu norāda, ka visi Komitejas uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus, kuru vērtība pārsniedz 60 000 EUR, un uzaicinājumi, kuru vērtība pārsniedz 25 000 EUR un kuri tiek pārvaldīti kopā ar RK, ietver ilgtspējas klauzulas atbilstīgi Eiropas Savienības standartiem, Eiropas zaļajam kursam un aprites ekonomikas principiem; norāda, ka Komitejas jaunajā ēdināšanas pakalpojumu pamatlīgumā, kas stājās spēkā 2024. gada augustā, ir ietvertas prasības attiecībā uz ekoloģiskiem un vietēji ražotiem produktiem, pārtikas ziedojumiem un sezonas augļiem un dārzeņiem;

56.ar gandarījumu norāda, ka saskaņā ar aptaujas rezultātiem Komiteja turpināja centienus, lai veicinātu tās personāla ilgtspējīgu mobilitāti; īpaši norāda, ka Komiteja piedāvā finansiālu ieguldījumu sabiedriskā transporta braukšanas karšu iegādei, darbiniekiem, kas ik dienu dodas uz darbu ar velosipēdu, un, sākot no 2024. gada, ieguldījumu Flex SNCB abonementu iegādei, ņemot vērā ar hibrīddarbu saistītos apsvērumus; norāda, ka Komiteja plāno kopā ar RK piedalīties Komisijas virzītā uzaicinājumā (tiks izsludināts atkārtoti 2026. gadā) iesniegt priekšlikumus par elektrovelosipēdu iegādi un apkopi; atzinīgi vērtē pastāvīgo sadarbību ar Briseles galvaspilsētas reģionu mobilitātes plānošanas jomā, kā arī Komitejas dalību starpiestāžu iniciatīvās, kas veicina ilgtspējīgas svārstsatiksmes kultūru;

57.atzinīgi vērtē Komitejas izveidoto ciešo sadarbību ar RK administratīvā līmenī, jo abas komitejas koplieto telpas un kopīgi izmanto pakalpojumus tulkošanas, infrastruktūras, loģistikas, drošības, iepirkuma, finanšu pārvaldības un IT jomā, vienlaikus saglabājot pilnīgu institucionālo autonomiju; norāda, ka abas komitejas — nolūkā paplašināt sadarbību citās jomās un ņemot vērā budžeta ierobežojumus—, 2024. gadā ir kopīgi uzsākušas divus nozīmīgus projektus, proti, SPaCES projektu biroja vides pārveidei un Tulkošanas direktorāta stratēģisku reformu, veicot strukturālu reorganizāciju, uzlabojot valodu tehnoloģiju izmantošanu un pakāpeniski samazinot cilvēka veiktas tulkošanas kapacitāti, lai palielinātu efektivitāti un izmaksu lietderību;

58.atzinīgi vērtē pozitīvos rezultātus, kas sasniegti pirmajā Komitejas un RK vienošanās īstenošanas gadā audiovizuālajā jomā, piemēram, budžeta ietaupījumu aptuveni 140 000 EUR apmērā salīdzinājumā ar atsevišķi īstenota projekta izmaksām un materiālu sagatavošanas jaudas pieaugumu, ņemot vērā to, ka līdz 2025. gada jūnijam bija sagatavoti jau 85 videomateriāli salīdzinājumā ar aptuveni 90 videomateriāliem visa 2024. gada laikā;

59.pauž atzinību Komitejai par ievērojamajiem ietaupījumiem, kas panākti, pateicoties tās sadarbības nolīguma ar Reģionu komiteju īstenošanai, ar kuru ir izveidoti kopīgi dienesti, kas galvenokārt veic uzdevumus IT, loģistikas un publiskā iepirkuma jomā; ar gandarījumu norāda, ka saskaņā ar aptaujā iegūto informāciju Komiteja 2024. gadā panāca ietaupījumus šādās jomās: IT (aptuveni 16 miljoni EUR), infrastruktūra (aptuveni 8 miljoni EUR), drukas pakalpojumi (aptuveni 125 000 EUR) un drošības pakalpojumi (aptuveni 800 000 EUR); tāpat norāda, ka, ja Komitejai un RK būtu atsevišķi tulkošanas un iepirkuma dienesti, kopējās personāla izmaksas būtu vismaz par 30 % lielākas; atkārtoti aicina pēc iespējas paplašināt šo sadarbību pat līdz tādam līmenim, ka tiek izveidota vienota administrācija koplietotajiem pakalpojumiem, un nošķirt pakalpojumus un struktūrvienības, kas atbild par to neatkarīgajām pamatpilnvarām;

60.ar gandarījumu norāda uz ievērojamajiem budžeta un administratīvajiem ietaupījumiem, ko Komiteja panākusi, izmantojot dienestu līmeņa nolīgumus, jo īpaši ar Komisiju par finanšu un galveno cilvēkresursu pārvaldības IT rīku izmantošanu; atzinīgi vērtē arī Komitejas dalību starpiestāžu iepirkuma procedūrās, ko virza citas iestādes, piemēram, Parlaments un Komisija, tādās jomās kā korporatīvie braucieni, apdrošināšana, komandējumi, IT, tulkošana un audiovizuālais aprīkojums; ņemot vērā aptaujas rezultātus, norāda, ka kopējās izmaksas, kas Komitejai radušās saistībā ar konkrētu pakalpojumu nodošanu ārpakalpojumā Komisijai, ir palielinājušās no 793 000 EUR 2023. gadā līdz 893 000 EUR 2024. gadā;

61.norāda uz vairākiem notikumiem un datiem saistībā ar Komitejas un Parlamenta sadarbību 2024. gadā: jauna sadarbības nolīguma pieņemšana, saprašanās memoranda parakstīšana par sadarbību, gatavojoties Eiropas vēlēšanām, 55 deputātu dalība 38 Komitejas pasākumos, Komitejas dalība 32 Parlamenta pasākumos, kā arī dalība dažādās divpusējās un politisko grupu sanāksmēs;

62.norāda uz vairākiem notikumiem un datiem saistībā ar Komitejas un Komisijas sadarbību 2024. gadā: komisāru dalība 10 Komitejas plenārsēdēs un citos Komitejas organizētos pasākumos, vairāk nekā 30 kopīgi komunikācijas projekti pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai, 20 konkrētas kopīgas aktivitātes, Komitejas ieguldījums 17 Komisijas ekspertu grupu darbā, seši izpētes atzinumi un trīs novērtējuma ziņojumi, ko Komiteja sagatavoja pēc Komisijas pieprasījuma;

63.norāda uz vairākiem notikumiem un datiem saistībā ar Komitejas un Padomes / Eiropadomes sadarbību 2024. gadā: trīs augsta līmeņa tikšanās ar Eiropadomes priekšsēdētājiem un 21 izpētes atzinums, ko Komiteja sniedza pēc Beļģijas prezidentūras un Ungārijas prezidentūras pieprasījuma;

64.konstatē, ka budžeta ietaupījumus un efektivitātes pieaugumu turpināja panākt, 2024. gadā aktīvi sadarbojoties Komitejai un Savienības iestādēm, tostarp organizējot Komitejas plenārsēdes Komisijas un Parlamenta telpās, kur vietas un saistītie pakalpojumi tiek nodrošināti vai nu bez maksas, vai par cenām, kas ir zemākas par ārējā tirgus cenām;

65.norāda, ka Komitejai ir izšķiroša nozīme saiknes stiprināšanā ar Savienības dalībvalstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm (NESC) un starp tām; šajā sakarā norāda uz to, ka 2024. gadā ir izveidota jauna tematiskā darba grupa, kurā ir 13 NECS, kā arī uz 32 ziņu rakstu un 26 NESC pieņemto ziņojumu kopsavilkumu publicēšanu, NESC priekšsēdētāju un ģenerālsekretāru ikgadējo sanāksmju organizēšanu Briselē un kopīgi organizētu semināru, kurā piedalījās 100 dalībnieki, kas pārstāvēja Eiropas sociālos partnerus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, Savienības iestādes un akadēmiskās aprindas; aicina turpināt sadarbību kopīgu interešu jautājumos un labas prakses apmaiņu, uzsverot pilsoniskās sabiedrības būtisko lomu Savienības pašreizējo problēmu risināšanā;

66.norāda, ka saskaņā ar aptaujas rezultātiem Komitejas kopējais budžets komunikācijai, publikācijām un dokumentu ieguvei 2024. gadā bija aptuveni 2,5 miljoni EUR (aptuveni tāds pats kā 2023. gadā), un tas veido 1,4 % no Komitejas kopējā budžeta pēc pārvedumiem par 2024. gadu; atzinīgi vērtē to, ka Komiteja 2024. gadā novirzīja savus resursus ierobežotam skaitam komunikācijas prioritāšu, kas saistītas ar Savienības iestāžu likumdošanas prioritātēm, piemēram, enerģijas pieejamību cenas ziņā, MI, psihoemocionālo veselību, stratēģisko autonomiju, ekonomikas reformu, dzimumu līdztiesību, jaunatni un paplašināšanos, atbilstīgi Komitejas ietekmes virzītas komunikācijas pieejai;

67.norāda, ka saskaņā ar aptaujas rezultātiem un Komitejas ziņojumu Komiteja 2024. gadā īstenoja visaptverošu komunikācijas plānu Eiropas vēlēšanu kampaņas ietvaros, rīkojot vietējos pasākumus, informatīvus pasākumus un Pilsoniskās sabiedrības nedēļu; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka 104 Komitejas locekļi apmeklēja 122 informatīvus pasākumus, kuros papildus sociālo mediju auditorijai tieši iesaistījās aptuveni 350 000 iedzīvotāju; tāpat atzinīgi vērtē Komitejas paziņotos rezultātus saistībā ar Pilsoniskās sabiedrības nedēļas organizēšanu, un tie ir: 800 dalībnieku, vairāk nekā 8000 darbību, vairāk nekā 1 miljons parādījumu un aptuveni 96 000 video skatījumu, kas liecina par spēcīgu klātbūtni sociālajos medijos;

68.atzinīgi vērtē Komitejas centienus palielināt sava darba pamanāmību; tomēr uzskata, ka ir vajadzīgi turpmāki centieni, lai nodrošinātu, ka komunikācijas pasākumos ir skaidri izskaidrota Komitejas loma un konkrēts ieguldījums Savienības klātbūtnes nodrošināšanā uz vietas iedzīvotājiem pieejamā un jēgpilnā veidā; atzinīgi vērtē NaviGate platformas palaišanu 2024. gada maijā; norāda, ka šī platforma, kas nodrošina saites uz EULT, ir ievērojami palielinājusi Komitejas darba pamanāmību un uzlabojusi locekļu, darbinieku, apmeklētāju no citām iestādēm un sabiedrības kā lietotāju pieredzi, 2024. gadā sasniedzot 4600 unikālu apmeklētāju skaitu;

69.norāda, ka saskaņā ar Komitejas ziņojumu tās darbība sociālajos medijos turpināja paplašināties, un Komitejas četru galveno kontu sekotāju skaits kopumā pieauga par vairāk nekā 18 % salīdzinājumā ar 2023. gadu; uzsver, ka ievērojami ir pieaudzis iesaistes līmenis, palielinoties par 45 % un pārsniedzot 416 000 darbību skaitu dažādās platformās; tāpat norāda, ka līdz 2024. gada beigām Komitejai bija 62 868 sekotāji platformā X, 79 647 sekotāji platformā LinkedIn, 49 494 sekotāji platformā Facebook un 29 987 sekotāji platformā Instagram, un tas liecina par būtisku attīstību saistībā ar platformām salīdzinājumā ar 2023. gadu; norāda, ka 2024. gadā tika reģistrēts lielākais sekotāju skaita pieaugums Instagram kontā (+72 %); norāda, ka saskaņā ar Savienības iestāžu kopīgo pieeju Komiteja 2024. gadā atvēra savu pirmo Bluesky kontu, lai nodrošinātu tās oficiālu klātbūtni, un aktivitātes tika uzsāktas 2025. gada janvārī;